Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saddanītippakaraṇaṃ (padamālā)

Ganthārambhakathā

Dhīrehi magganāyena, yena buddhena desitaṃ;

Sitaṃ dhammamidhaññāya, ñāyate amataṃ padaṃ.

Taṃ namitvā mahāvīraṃ, sabbaññuṃ lokanāyakaṃ;

Mahākāruṇikaṃ seṭṭhaṃ, visuddhaṃ suddhidāyakaṃ.

Saddhammañcassa pūjetvā, suddhaṃ santamasaṅkhataṃ;

Atakkāvacaraṃ suṭṭhu, vibhattaṃ madhuraṃ sivaṃ.

Saṅghassa ca’ñjaliṃ katvā, puññakkhettassa tādino;

Sīlasamādhipaññādi-visuddhaguṇajotino.

Namassanādipuññassa, katassa ratanattaye;

Tejasāhaṃ pahantvāna, antarāye asesato.

Lokanītiviyattassa, satthu saddhammanītino;

Sāsanatthaṃ pavakkhāmi, saddanītimanākulaṃ.

Āsavakkhayalābhena, hoti sāsanasampadā;

Āsavakkhayalābho ca, saccādhigamahetuko.

Saccādhigamanaṃ tañca, paṭipattissitaṃ mataṃ;

Paṭipatti ca sā kāmaṃ, pariyattiparāyaṇā.

Pariyattābhiyuttānaṃ, viditvā saddalakkhaṇaṃ;

Yasmā na hoti sammoho, akkharesu padesu ca.

Yasmā cāmohabhāvena, akkharesu padesu ca;

Pāḷiyatthaṃ vijānanti, viññū sugatasāsane.

Pāḷiyatthāvabodhena, yoniso satthusāsane;

Sappaññā paṭipajjanti, paṭipattimatandikā.

Yoniso paṭipajjitvā, dhammaṃ lokuttaraṃ varaṃ;

Pāpuṇanti visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā.

Tasmā tadatthikā suddhaṃ, nayaṃ nissāya viññunaṃ;

Bhaññamānaṃ mayā sadda-nītiṃ gaṇhantu sādhukaṃ.

Dhātu dhātūhi nipphanna-rūpāni ca salakkhaṇo;

Sandhināmādibhedo ca, padānaṃ tu vibhatti ca.

Pāḷinayādayocceva-mettha nānappakārato;

Sāsanassopakārāya, bhavissati vibhāvanā.



我来为您完整翻译这段巴利文：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
词法论著（词形变化篇）
著作缘起品
由智者所寻求，佛陀所宣说；
于此了知法已，得证不死境。
礼敬彼大勇者，一切知导师；
最胜大悲者，清净能净化。
恭敬其正法，清净寂无为；
超越思维境，善说甘美安。
合掌礼僧伽，如是福田众；
戒定慧等德，清净光明照。
由礼敬等福，所作三宝中；
愿我以威力，断尽诸障碍。
世间善巧者，导师正法律；
为护持教法，今说无乱语法。
以漏尽证得，圆满于教法；
漏尽之证得，缘于真谛悟。
如是真谛悟，依止于修行；
此等诸修行，皆以教法依。
善学教法者，了知语法相；
于诸字句中，不生诸迷惑。
以无迷惑故，于诸字句中；
智者能了知，善逝教法义。
由通达法义，如理于师教；
具慧不懈怠，依法而修行。
如理而修行，殊胜出世法；
以清净持戒，等行得成就。
是故求此义，依智者净道；
我所说语法，愿善加领受。
诸根本词素，及所生词形；
具足诸特相，连音名等别。
复有诸词类，及语法变化；
巴利诸法则，种种而差别。
为令教法住，当作此阐明。

1. Savikaraṇākhyātavibhāga

Tattha dhātūti kenaṭṭhena dhātu? Sakatthampi dhāretīti dhātu, atthātisayayogato paratthampi dhāretīti dhātu, vīsatiyā upasaggesu yena kenaci upasaggena atthavisesakāraṇena paṭibaddhā atthavisesampi dhāretīti dhātu, ‘‘ayaṃ imissā attho, ayamito paccayo paro’’tiādinā anekappakārena paṇḍitehi dhāriyati esātipi dhātu, vidahanti viduno etāya saddanipphattiṃ ayalohādimayaṃ ayalohādidhātūhi viyātipi dhātu. Evaṃ tāva dhātusaddassattho veditabbo.

Dhātusaddo jinamate, itthiliṅgattane mato;

Satthe pulliṅgabhāvasmiṃ, kaccāyanamate dvisu.

Atha vā jinamate ‘‘tato gotamidhātūnī’’ti ettha dhātusaddo liṅgavipallāse vattati ‘‘pabbatāni vanāni cā’’ti ettha pabbatasaddo viya, na panettha vattabbaṃ ‘‘aṭṭhivācakattā napuṃsakaniddeso’’ti aṭṭhivācakattepi ‘‘dhātuyo’’ti itthiliṅgadassanato. Bhūvādayo saddā dhātavo. Seyyathidaṃ? Bhū i ku ke takka taka taki sukaiccādayo. Gaṇato te aṭṭhavidhā bhūvādigaṇo rudhādigaṇo divādigaṇo svādigaṇo kiyādigaṇo gahādigaṇo tanādigaṇo curādigaṇo cāti. Idāni tesaṃ vikaraṇasaññite paccaye dassessāma. Anekavidhā hi paccayā nānappakāresu nāmanāma kitanāma samāsanāma taddhitanāmākhyātesu pavattanato. Saṅkhepato pana duvidhāva nāmapaccayo ākhyātapaccayo cāti. Tatrāpi ākhyātapaccayā duvidhā vikaraṇapaccayanovikaraṇapaccayavasena. Tattha vikaraṇapaccayo akārādisattarasavidho aggahitaggahaṇena pannarasavidho ca. Novikaraṇapaccayo pana kha cha sādinekavidho. Ye rūpanipphattiyā upakārakā atthavisesassa jotakā vā ajotakā vā lopanīyā vā alopanīyā vā, te saddā paccayā.

Paṭicca kāraṇaṃ taṃ taṃ, entīti paccayātha vā;

Paṭicca saddanipphatti, ito etīti paccayā.

Nāmikappaccayānaṃ yo, vibhāgo āvi hessati;

Nāmakappe yato tasmā, na taṃ vitthārayāmase.

Yo novikaraṇānaṃ tu, paccayānaṃ vibhāgato;

So panākhyātakappamhi, vitthārenā’gamissatīti.

Iccānekavidhesu paccayesu ‘‘vikaraṇapaccayā nāma ime’’ti sallakkhetabbā. Kathaṃ? Bhūvādigaṇato apaccayo hoti kattari, rudhādigaṇato akārivaṇṇekārokārapaccayā honti kattari, pubbamajjhaṭṭhāne niggahītāgamo ca, divādigaṇato yapaccayo hoti kattari, svādigaṇato ṇu ṇā uṇāpaccayā honti kattari, kiyādigaṇato nāpaccayo hoti kattari, gahādigaṇato ppa ṇhāpaccayā honti kattari, tanādigaṇato o yirapaccayā honti kattari, curādigaṇato ṇe ṇayapaccayā honti kattari.

Akāro ca ivaṇṇo ca, e okārā ca yo tathā;

Ṇu ṇā uṇā ca nā ppa ṇhā-yirā ṇe ṇayapaccayā.

Aggahitaggahaṇena, evaṃ pannarase’ritā;

Vikaraṇavhayā ete, paccayāti vibhāvaye.

Ye evaṃ niddiṭṭhehi vikaraṇapaccayehi tadaññehi ca sappaccayā aṭṭhavidhā dhātugaṇā suttantesu bahūpakārā, tesvāyaṃ bhūvādigaṇo. Bhū sattāyaṃ, bhūdhātu vijjamānatāyaṃ vattati. Sakammikākammikāsu dhātūsu ayaṃ akammikā dhātu, na pana ‘‘dhammabhūto’’tiādīsu pattiatthavācikā aparā bhūdhātu viya sakammikā. Esā hi pariabhiādīhi upasaggehi yuttāyeva sakammikā bhavati, na upa parā pātuādīhi upasagganipātehi yuttāpi. Ato imissā siddhāni rūpāni dvidhā ñeyyāni akammakapadāni sakammakapadāni cāti.


我来为您翻译这段巴利文：
1. 带词形变化动词之分别
其中"词根"是什么意义？词根是能持自义，由于与殊胜义相应故也能持他义，与二十种前缀中任何一个前缀结合而能持特殊意义故为词根，因为智者以"此是其义，此后有此词缀"等多种方式持守故为词根，又如同铁等金属由金属元素构成，智者由此造作语词故为词根。如是应知词根一词之义。
词根之语在佛教中，被认为是阴性；
在文法中为阳性，迦旃延论中二性皆可。
或者在佛教中，如"瞿昙女之骨"处，词根一词转为阴性，如同"山与林"处山字一般。此处不应说"因表骨故用中性"，因为即便表骨，也见有"诸元素"等阴性用例。布(bhū)等语词为词根。其为何？布、伊、俱、计、思、动、思、乐等。
依类别有八种：布等类、卢陀等类、提婆等类、须等类、祈等类、伽诃等类、檀等类及注罗等类。现在我们将说明它们的所谓词形变化词缀。因为在名词、代名词、过去分词名词、复合词名词、从属名词及动词等诸多方面，词缀有多种。但简要而言只有二种：名词词缀和动词词缀。其中动词词缀又分两种：词形变化词缀和非词形变化词缀。其中词形变化词缀有十七种以a等开始，若不计重复则有十五种。非词形变化词缀则有kha、cha、sa等多种。凡对词形构成有助益、能显或不显特殊意义、可省略或不可省略的语词，皆为词缀。
依赖各种因缘，而生故为词缀；或
依此语词生成，从此生故词缀。
名词性词缀分别，将在名词篇中明；
是故于此不作，详细之阐释也。
非词形变化词缀，诸种分别之义；
将于动词篇中，详细解说宣示。
在如是多种词缀中，应当了知"此等为词形变化词缀"。如何？从布等类得a词缀于作者，从卢陀等类得a、ā、i、ī、e、o词缀于作者，以及前中后位加鼻音，从提婆等类得ya词缀于作者，从须等类得ṇu、ṇā、uṇā词缀于作者，从祈等类得nā词缀于作者，从伽诃等类得ppa、ṇhā词缀于作者，从檀等类得o、yira词缀于作者，从注罗等类得ṇe、ṇaya词缀于作者。
a音及i音等，e、o音以及ya；
ṇu、ṇā、uṇā与nā，ppa、ṇhā、yira、ṇe、ṇaya。
若不计重复者，如是说十五种；
此等名为词形，变化词缀应知。
如是所说词形变化词缀及其他词缀所成八类词根组，于经典中多有助益，其中此为布等类。布表示存在，布根用于表示存在性。在及物不及物诸词根中，此为不及物词根，而非如"成为法"等处表达获得义的另一布根为及物。此布根唯与pari、abhi等前缀结合时成及物，即使与upa、parā、pātu等前缀、不变词结合也不成及物。因此，此词之成形应知有二种：不及物语词与及物语词。


Suddhakattukriyāpadaniddesa

Tatra bhavati ubbhavati samubbhavati pabhavati parābhavati sambhavati vibhavati, bhoti sambhoti vibhoti pātubhavati pātubbhavati pātubhoti, imāni akammakapadāni. Ettha pātuiti nipāto, so ‘‘āvibhavati tirobhavatī’’tiādīsu āvi tironipātā viya bhūdhātuto nipphannākhyātasaddassa neva visesakaro, na ca sakammakattasādhako. Uiccādayo upasaggā, te pana visesakarā, na sakammakattasādhakā. Yesamattho kammena sambandhanīyo na hoti, tāni padāni akammakāni. Akammakapadānaṃ yathārahaṃ sakammakākammakavasena attho kathetabbo. Paribhoti paribhavati, abhibhoti abhibhavati, adhibhoti adhibhavati, atibhoti atibhavati, anubhoti anubhavati, samanubhoti samanubhavati, abhisambhoti abhisambhavati, imāni sakammakapadāni. Ettha pariiccādayo upasaggā, te bhūdhātuto nipphannākhyātasaddassa visesakarā ceva sakammakattasādhakā ca. Yesamattho kammena sambandhanīyo, tāni padāni sakammakāni. Sakammakapadānaṃ sakammakavasena attho kathetabbo, kvaci akammakavasenapi. Evaṃ suddhakattukriyāpadāni bhavanti. Uddesoyaṃ.

Tatra bhavatīti hoti vijjati paññāyati sarūpaṃ labhati. Ubbhavatīti uppajjati sarūpaṃ labhati. Samubbhavatīti samuppajjati sarūpaṃ labhati. Pabhavatīti hoti sambhavati. Atha vā pabhavatīti yato kutoci sandati, na vicchijjati, avicchinnaṃ hoti, taṃ taṃ ṭhānaṃ visarati. Parābhavatīti parābhavo hoti byasanaṃ āpajjati avuddhiṃ pāpuṇāti. Sambhavatīti suṭṭhu bhavati vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vibhavatīti ucchijjati vinassati vipajjati, visesato vā bhavati sampajjati. Bhoti sambhoti vibhotīti imāni ‘‘bhavati sambhavati vibhavatī’’ti imehi yathākkamaṃ samānaniddesāni. Pātubhavatīti pakāsati dissati paññāyati pākaṭaṃ hoti. Pātubbhavati pātubhotīti imāni ‘‘pātubhavatī’’ti iminā samānaniddesāni. Evaṃ akammakapadānaṃ yathārahaṃ sakammakākammakavasena atthakathanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evamuttaratrāpi aññesampi akammakapadānaṃ.

Paribhotidukādīsu pana sattasu dukesu yathākkamaṃ dve dve padāni samānatthāni, tasmā dve dve padāniyeva gahetvā niddisissāma. Tatra paribhoti paribhavatīti paraṃ hiṃsati pīḷeti, atha vā hīḷeti avajānāti. Abhibhoti abhibhavatīti paraṃ ajjhottharati maddati. Adhibhoti adhibhavatīti paraṃ abhimadditvā bhavati attano vasaṃ vattāpeti. Atibhoti atibhavatīti paraṃ atikkamitvā bhavati. Anubhoti anubhavatīti sukhadukkhaṃ vedeti paribhuñjati sukhadukkhapaṭisaṃvedī hoti. Samanubhoti samanubhavatīti sukhadukkhaṃ suṭṭhu vedeti suṭṭhu paribhuñjati suṭṭhu sukhadukkhapaṭisaṃvedī hoti. Abhisambhoti abhisambhavatīti paraṃ ajjhottharati maddati. Evaṃ sakammakapadānaṃ sakammakavasena atthakathanaṃ daṭṭhabbaṃ. Katthaci pana gacchatīti pavattatīti evaṃ akammakavasenapi. Evamuttaratrāpi aññesaṃ sakammakapadānaṃ.

Apaccayo paro hoti, bhūvādigaṇato sati;

Suddhakattukriyākhyāne, sabbadhātukanissite.

Ayaṃ suddhakattukriyāpadānaṃ niddeso.


我来为您翻译这段巴利文：
纯作者动作语词解说
其中bhavati（有）、ubbhavati（生起）、samubbhavati（生出）、pabhavati（发生）、parābhavati（衰退）、sambhavati（生成）、vibhavati（消失）、bhoti（有）、sambhoti（生成）、vibhoti（消失）、pātubhavati（显现）、pātubbhavati（显现）、pātubhoti（显现），这些是不及物语词。此中pātu为不变词，它如同āvibhavati（显现）、tirobhavati（隐没）等处的āvi、tiro等不变词，既不能改变由bhū词根所生动词词形的意义，也不能使之成为及物。u等为前缀，它们能改变意义，但不能使之成为及物。凡其义不须与所作相连者，彼等语词即为不及物。不及物语词应依及物不及物性适当解说其义。
paribhoti（轻视）、paribhavati（轻视）、abhibhoti（征服）、abhibhavati（征服）、adhibhoti（支配）、adhibhavati（支配）、atibhoti（超越）、atibhavati（超越）、anubhoti（经验）、anubhavati（经验）、samanubhoti（完全经验）、samanubhavati（完全经验）、abhisambhoti（完全征服）、abhisambhavati（完全征服），这些是及物语词。此中pari等为前缀，它们既能改变由bhū词根所生动词词形的意义，也能使之成为及物。凡其义须与所作相连者，彼等语词即为及物。及物语词应依及物性解说其义，有时也依不及物性。如是为纯作者动作语词。此为列举。
其中"bhavati"即存在、出现、显明、获得自性。"ubbhavati"即生起、获得自性。"samubbhavati"即一起生起、获得自性。"pabhavati"即存在、生成。或者"pabhavati"即从某处流出、不断绝、成为不间断、散布到各处。"parābhavati"即成为衰退、遭遇灾难、达到不增长。"sambhavati"即善好地存在、达到增长、成长、广大。"vibhavati"即断绝、消失、毁灭，或特别地存在、成就。bhoti、sambhoti、vibhoti这些分别与bhavati、sambhavati、vibhavati同义。"pātubhavati"即显明、可见、显现、成为明显。pātubbhavati、pātubhoti这些与pātubhavati同义。如是应见不及物语词依及物不及物性适当解说其义。如是以下其他不及物语词亦然。
在paribhoti等七对中，依序每两个语词同义，因此我们将每取两个语词来说明。其中paribhoti、paribhavati即伤害他人、压迫，或轻视、蔑视。abhibhoti、abhibhavati即压制他人、征服。adhibhoti、adhibhavati即征服他人而存在、使随己意。atibhoti、atibhavati即超越他人而存在。anubhoti、anubhavati即感受苦乐、受用、成为苦乐的感受者。samanubhoti、samanubhavati即善好地感受苦乐、善好地受用、善好地成为苦乐的感受者。abhisambhoti、abhisambhavati即压制他人、征服。如是应见及物语词依及物性解说其义。然而某些处也可依"行进"即"运作"等不及物性解说。如是以下其他及物语词亦然。
从布等词根类，若为纯作者动；
依一切词根时，后加a词缀成。
这是纯作者动作语词的解说。


Hetukattukriyāpadaniddesa

Bhāveti vibhāvetisambhāveti paribhāveti, evaṃ hetukattukriyāpadāni bhavanti. Ekakammakavasenesamattho gahetabbo . Pacchimassa pana dvikammakavasenapi. Paribhāvāpeti abhibhāvāpeti anubhāvāpeti, evampi hetukattukriyāpadāni bhavanti. Dvikammakavasenesamattho gahetabbo. Iccevaṃ dvidhā hetukattukriyāpadāni ñeyyāni, aññānipi gahetabbāni.

Tatra bhāvetīti puggalo bhāvetabbaṃ yaṃ kiñci bhāveti āsevati bahulīkaroti, atha vā bhāvetīti vaḍḍheti. Vibhāvetīti bhāvetabbaṃ yaṃ kiñci vibhāveti visesena bhāveti, vividhena vā ākārena bhāveti bhāvayati vaḍḍheti, atha vā vibhāvetīti abhāveti antaradhāpeti. Sambhāvetīti yassa kassaci guṇaṃ sambhāveti sambhāvayati suṭṭhu pakāseti ukkaṃseti. Paribhāvetīti paribhāvetabbaṃ yaṃ kiñci paribhāveti paribhāvayati samantato vaḍḍheti. Evaṃ ekakammakavasenattho gahetabbo. Atha vā paribhāvetīti vāsetabbaṃ vatthuṃ paribhāveti paribhāvayati vāseti gandhaṃ gāhāpeti. Evaṃ dvikammakavasenāpi attho gahetabbo. Paribhāvāpetīti puggalo puggalena sapattaṃ paribhāvāpeti hiṃsāpeti, atha vā paribhāvāpetīti hīḷāpeti avajānāpeti. Abhibhāvāpetīti puggalo puggalena sapattaṃ abhibhāvāpeti ajjhottharāpeti. Anubhāvāpetīti puggalo puggalena sampattiṃ anubhāvāpeti paribhojeti.

Payutto kattunā yoge, ṭhitoyevāppadhāniye;

Kriyaṃ sādheti etassa, dīpakaṃ sāsane padaṃ.

Karaṇavacanaṃyeva, yebhuyyena padissati;

Ākhyāte kāritaṭṭhānaṃ, sandhāya kathitaṃ idaṃ.

Na nāme kāritaṭṭhānaṃ, ‘‘bodhetā’’ itiādikaṃ;

‘‘Sunakhehipi khādāpenti’’, iccādīni padāni ca;

Āharitvāna dīpeyya, payogakusalo budho.

Tatridaṃ karaṇavacanaṃ kammatthadīpakaṃ, upayogasāmivacanānipi taddīpakāni yojetabbāni. Kathaṃ? Paribhāvāpetīti puggalo puggalaṃ sapattaṃ paribhāvāpetīti, tathā paribhāvāpetīti puggalo puggalassa sapattaṃ paribhāvāpetīti. Sesāni nayānusārena niddisitabbāni. Evaṃ sabbānetāni karaṇopayogasāmivacanāni kammatthadīpakāniyeva honti, tasmā dvikammakavasenattho gahetabbo.

Ayaṃ hetukattukriyāpadānaṃ niddeso.

Kammakriyāpadaniddesa

Bhaviyate vibhaviyate paribhaviyate abhibhaviyate anubhaviyate paribhūyate abhibhūyate anubhūyate, evaṃ kammuno kriyāpadāni bhavanti. Aññathā ca bhaviyyate vibhaviyyate paribhaviyyate abhibhaviyyate anubhaviyyate paribhuyyate abhibhuyyate anubhuyyateti. Ettha kammuno kriyāpadāniyeva kammakattuno kriyāpadāni katvā yojetabbāni. Visuñhi kammakattuno kriyāpadāni na labbhanti.


我来为您翻译这段巴利文：
使役作者动作语词解说
bhāveti（使存在）、vibhāveti（使特别存在）、sambhāveti（使生成）、paribhāveti（使遍满），如是为使役作者动作语词。应取其义作为单宾语。但最后一个也可作为双宾语。paribhāvāpeti（使令轻视）、abhibhāvāpeti（使令征服）、anubhāvāpeti（使令经验），如是也是使役作者动作语词。应取其义作为双宾语。如是应知使役作者动作语词有二种，其他的也应当取用。
其中"bhāveti"即人使某所当修习者存在、修习、多作，或者"bhāveti"即增长。"vibhāveti"即使某所当修习者特别存在、以种种方式使存在、使生起、使增长，或者"vibhāveti"即使不存在、使消失。"sambhāveti"即赞叹任何人的功德、善好地显示、称扬。"paribhāveti"即使某所当遍满者遍满、从各方面增长。如是应依单宾语取其义。或者"paribhāveti"即使当熏习之物熏习、使染上香气。如是也可依双宾语取其义。"paribhāvāpeti"即人使人轻视敌人、使伤害，或者"paribhāvāpeti"即使轻视、使蔑视。"abhibhāvāpeti"即人使人征服敌人、使压制。"anubhāvāpeti"即人使人经验财富、使享受。
与作者相应时，立于非主要位；
为其作成动作，此语显教法中。
大多见工具语，此说针对使役；
动词处之意义，非关名词用法。
"使觉悟者"等语，非名词中使役；
"使狗啃食"等语，善解用例者；
当引用阐明之，以智慧明了知。
此中工具语表示宾语义，与格和属格也应配合表示此义。如何？"paribhāvāpeti"即人使人轻视敌人，又如"paribhāvāpeti"即人使某人的敌人受轻视。其余应依类推说明。如是这一切工具语、宾格语、属格语都表示宾语义，因此应取其义作为双宾语。
这是使役作者动作语词的解说。
受动作语词解说
bhaviyate（被存在）、vibhaviyate（被特别存在）、paribhaviyate（被轻视）、abhibhaviyate（被征服）、anubhaviyate（被经验）、paribhūyate（被轻视）、abhibhūyate（被征服）、anubhūyate（被经验），如是为受动作语词。另外也有bhaviyyate（被存在）、vibhaviyyate（被特别存在）、paribhaviyyate（被轻视）、abhibhaviyyate（被征服）、anubhaviyyate（被经验）、paribhuyyate（被轻视）、abhibhuyyate（被征服）、anubhuyyate（被经验）等形式。此中应将这些受动作语词作为受词作者动作语词来配合使用。因为受词作者动作语词不能单独获得。


Tatra bhaviyateti bhāvetabbaṃ yaṃ kiñci puggalena bhāviyate āseviyate bahulīkariyate, atha vā bhaviyateti vaḍḍhiyate. Vibhaviyateti vibhāvetabbaṃ yaṃ kiñci puggalena vibhaviyate visesena bhaviyate, vividhena vā ākārena bhaviyate vaḍḍhiyate, atha vā vibhaviyateti abhaviyate antaradhāpiyate. Paribhaviyateti sapatto puggalena paribhaviyate hiṃsiyate, atha vā paribhaviyateti hīḷiyate avajāniyate. Abhibhaviyateti sapatto puggalena abhibhaviyate ajjhotthariyate abhimaddiyate. Anubhaviyateti sampatti puggalena anubhaviyate paribhuñjiyate. Paribhūyatetiādīni tīṇi ‘‘paribhaviyate’’tiādīhi tīhi samānaniddesāni. Sesāni pana yathāvuttehi yaṃ kammameva padhānato gahetvā niddisiyati padaṃ, taṃ kammatthadīpakaṃ. Tasmā kattari ekavacanena niddiṭṭhepi yadi kammaṃ bahuvacanavasena vattabbaṃ, bahuvacanantaññeva kammuno kriyāpadaṃ dissati. Yadi panekavacanavasena vattabbaṃ, ekavacanantaññeva. Tathā kattari bahuvacanena niddiṭṭhepi yadi kammaṃ ekavacanavasena vattabbaṃ, ekavacanantaññeva kammuno kriyāpadaṃ dissati. Yadi pana bahuvacanavasena vattabbaṃ, bahuvacanantaññeva. Kathaṃ? Bhikkhunā dhammo bhaviyate, bhikkhunā dhammā bhaviyante, bhikkhūhi dhammo bhaviyate, bhikkhūhi dhammā bhaviyanteti. Iminā nayena sabbattha kammuno kriyāpadesu vohāro kātabbo. Yasmiṃ pana kammuno kriyāpade kammatthadīpake kammabhūtassevatthassa kattubhāvaparikappo hoti, taṃ kammakattutthadīpakaṃ, taṃ kammuno kriyāpadato visuṃ na labbhati. Ayaṃ panettha atthaviññāpane payogaracanā. Sayameva paribhaviyate dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ bālo tappaccayā aññehi paribhūtopi, sayameva abhibhaviyate pāpakārī niraye nirayapālehi abhibhūtopi tathārūpassa kammassa sayaṃ katattāti. Ettha hi sayameva pīyate pānīyaṃ, sayameva kaṭo kariyatetiādīsu viya sukhābhisaṅkharaṇīyatā labbhateva, tato kammakattutā ca.

Ayaṃ kammuno kriyāpadānaṃ niddeso.


这里是对巴利文的完整中文直译：
在此，"被修习"意为任何被个人所修习、所亲近、所多作的，或者"被修习"意为被增长。"被特别修习"意为任何被个人所特别修习、被殊胜地修习，或以种种行相被修习、被增长，或者"被特别修习"意为被非修习、被消失。"被轻蔑"意为敌对者被个人所轻蔑、所伤害，或者"被轻蔑"意为被轻视、被轻贱。"被征服"意为敌对者被个人所征服、所压制、所碾压。"被受用"意为圆满被个人所受用、所享用。后面三个词"被轻蔑"等三词与前面"被轻蔑"等三词意义相同。其余诸词，凡是依所说而主要取其业处而解说的词，即是表达业处的词。因此，即使以单数表示作者，若业处应以复数表达，则业处的动词即显现为复数。若应以单数表达，则即为单数。同样，即使以复数表示作者，若业处应以单数表达，则业处的动词即显现为单数。若应以复数表达，则即为复数。如何？比丘修习法，比丘修习诸法，诸比丘修习法，诸比丘修习诸法。依此方式，在一切处应作业处动词的言说。若在表达业处的业处动词中，作为业处的义理被假设为作者性，那即是表达业作者义，它不能从业处动词中分离获得。这里是在义理表达上的用例构造。愚人说恶语自己被轻蔑，因此也被他人所轻视；作恶者自己被征服，在地狱中也被地狱守卒所征服，因为自己造作如是业。这里正如"水自己被饮"、"席子自己被作"等例中，可得安乐之所造作性，由此也有业作者性。
这是业处动词的解说。


Bhāvakriyāpadaniddesa

Bhūyate bhaviyate ubbhaviyate, evaṃ bhāvassa kriyāpadāni bhavanti. Aññathā ca bhuyyate bhaviyyate ubbhaviyyateti. Tatra yathā ṭhīyatepadassa ṭhānanti bhāvavasena atthakathanamicchanti, evaṃ bhūyatetiādīnampi bhavanantiādinā bhāvavasena atthakathanamicchitabbaṃ. Yathā ca ṭhānaṃ ṭhiti bhavanantiādīhi bhāvavācakakitantanāmapadehi saddhiṃ sambandhe chaṭṭhiyojanamicchanti, na tathā ṭhīyate bhūyatetiādīhi bhāvavācakākhyātapadehi saddhiṃ sambandhe chaṭṭhiyojanā icchitabbā sambandhe pavattachaṭṭhiyantasaddehi asambandhanīyattā ākhyātikapadānaṃ. Yasmiṃ payoge yaṃ kammuno kriyāpadena samānagatikaṃ katvā vinā kammena niddisiyati kriyāpadaṃ, kattuvācakapadaṃ pana paccattavacanena vā karaṇavacanena vā niddisiyati, taṃ tattha bhāvatthadīpakaṃ. Na hi sabbathā kattāramanissāya bhāvo pavattati. Evaṃ santepi bhāvo nāma kevalo bhavanalavanapacanādiko dhātuatthoyeva. Akkharacintakā pana ‘‘ṭhīyate bhūyate’’tiādīsu bhāvavisayesu karaṇavacanameva payuñjanti ‘‘nanu nāma pabbajitena sunivatthena bhavitabbaṃ supārutena ākappasampannenā’’tiādīsu viya, tasmā tesaṃ mate ‘‘tena ubbhaviyate’’ti karaṇavacanena yojetabbaṃ. Jinamatena pana ‘‘so bhūyate’’tiādinā paccattavacaneneva. Saccasaṅkhepappakaraṇe hi dhammapālācariyena, niddesapāḷiyaṃ pana dhammasenāpatinā, dhajaggasuttante bhagavatā ca bhāvapadaṃ paccattavacanāpekkhavasenu’ccāritaṃ.

Kathito saccasaṅkhepe, paccattavacanena ve,

‘‘Bhūyate’’ iti saddassa, sambandho bhāvadīpano.

Niddesapāḷiyaṃ ‘‘rūpaṃ, vibhoti vibhaviyyati’’;

Iti dassanato vāpi, paccattavacanaṃ thiraṃ.

Tathā dhajaggasuttante, munināhaccabhāsite;

‘‘So pahīyissati’’ iti, pāḷidassanatopi ca.

Pāramitānubhāvena, mahesīnaṃva dehato;

Santi nipphādanā, neva, sakkatādivaco viya.

Paccattadassaneneva, purisattayayojanaṃ;

Ekavacanikañcāpi, bahuvacanikampi ca;

Kātabbamiti no khanti, parassapadaādike.

Tasmā rūpaṃ vibhaviyyati, rūpāni vibhaviyyanti, tvaṃ vibhaviyyasi, tumhe vibhaviyyatha, ahaṃ vibhaviyyāmi, mayaṃ vibhaviyyāma, rūpaṃ vibhaviyyate, rūpāni vibhaviyyante iccevamādi jinavacanānurūpato yojetabbaṃ. Atrāyaṃ padasodhanā –

Vibhaviyyatīti idaṃ, kammapadasamānakaṃ;

Na ca kammapadaṃ nāpi, kammakattupadādikaṃ.

Yadi kammapadaṃ etaṃ, paccattavacanaṃ pana;

Kammaṃ dīpeyya karaṇa-vacanaṃ kattudīpakaṃ.

Yadi kammakattupadaṃ, ‘‘pīyate’’ti padaṃ viya;

Siyā sakammakaṃ, netaṃ, tathā hotīti dīpaye.

Yadi kattupadaṃ etaṃ, vibhavatipadaṃ viya;

Vinā yapaccayaṃ tiṭṭhe, na tathā tiṭṭhate idaṃ.

Na kattari bhuvādīnaṃ, gaṇe yapaccayo ruto;

Divādīnaṃ gaṇeyeva, kattari samudīrito.

Na bhūdhātu divādīnaṃ, dhātūnaṃ dissate gaṇe;

Bhūvādikacurādīnaṃ, gaṇesuyeva dissati.

‘‘Vibhaviyyati’’ iccādo, tasmā yapaccayo pana;

Bhāveyevāti viññeyyaṃ, viññunā samayaññunā.

Ettha hi pākaṭaṃ katvā, bhāvakārakalakkhaṇaṃ;

Dassayissāmahaṃ dāni, sakkaccaṃ me nibodhatha.

‘‘Tisso gacchati’’iccatra, kattāraṃ kattuno padaṃ;

‘‘Dhammo desiyati’’ccatra, kammaṃ tu kammuno padaṃ.

Sarūpato pakāseti, tasmā te pākaṭā ubho;

Tathā vibhaviyyatīti-ādibhāvapadaṃ pana.


这是对巴利文的完整中文直译：
状态动词之解说
被生起、被存在、被升起，如是为状态的诸动词。另外也可说为被生起、被存在、被升起。其中，如同他们期望对"被住立"一词以"住立"作为状态义的解说，如是也应期望对"被生起"等以"生起"等作为状态义的解说。如同他们期望"住立"、"安住"、"生起"等表达状态的过去分词名词与第六格连接，不应如是期望"被住立"、"被生起"等表达状态的动词与第六格连接，因为动词形式与关系中出现的第六格词不相连属。在某一用例中，若某一动词被说为与业处动词相同运作而无业处，而作者表达词则以主格或工具格表示，该动词即在此表达状态义。因为状态决不能完全不依赖作者而运行。即便如此，所谓状态仅是生起、割截、煮炊等词根义而已。但文字思考者们在"被住立"、"被生起"等状态领域中只用工具格，如在"出家人应当善好着衣、善好披衣、具足威仪"等中一样，因此依他们的观点应以工具格配合为"被他升起"。但依胜者的观点则以"他被生起"等主格配合。因为在《谛要论》中法护阿阇黎、在《义释》圣典中法将军、在《幡头经》中世尊都是依主格期待而说出状态词。
在《谛要论》中已说，
以主格词确实，
"被生起"此词的，
连结表达状态义。
从《义释》圣典中，
"色被灭被将灭"，
由此见解亦可，
确立为主格词。
如是在《幡头经》，
牟尼亲口所说；
"他将被断"如是，
从圣典所见故。
以波罗蜜威力，
如大仙人之身；
有成就非如同，
能作等言说般。
唯以主格示现，
三人称之配合；
不论是单数或，
复数皆当如是；
我等意乐如此，
于他动词等中。
因此，"色被灭"、"诸色被灭"、"你被灭"、"你们被灭"、"我被灭"、"我们被灭"、"色被灭"、"诸色被灭"，如是等应依胜者言语而配合。这里是词的净化：
"被灭"此词实，
与业处词同；
非业处之词，
非业作者等。
若此为业词，
主格词然而；
表业工具格，
表示作者性。
若为业作词，
如"被饮"之词；
应有所对业，
此非如是示。
若此作者词，
如"灭"之词般；
应无ya词素，
此非如是住。
生起等词群，
作者无ya音；
第四词群中，
作者已宣说。
生起词不见，
第四词群中；
见于第一及，
第十词群中。
是故"被灭"等，
其中ya词素；
应知唯状态，
智者知传统。
这里我将会，
明显地显示；
状态作者相，
请善听我说。
"提舍去"于此，
作者作者词；
"法被说"于此，
业处业处词。
以自相显示，
是故二明显；
如是被灭等，
状态之词也。


Sarūpato na dīpeti, kārakaṃ bhāvanāmakaṃ;

Dabbabhūtaṃ tu kattāraṃ, pakāseti sarūpato.

Kattāraṃ pana dīpentaṃ, kattusannissitampi taṃ;

Bhāvaṃ dīpeti svākāro, paccayena vibhāvito.

Yasmā ca kattubhāvena, bhāvo nāma na tiṭṭhati;

Kattāva kattubhāvena, bhāvaṭṭhāne ṭhito tato.

Yajjevaṃ kattuvohāro, bhāvassa tu kathaṃ siyā;

‘‘Sāvakānaṃ sannipāto, ahosi’’itiādisu.

Iti ce nissayānaṃ tu, vasā nissitasambhavā;

Kattuṭṭhānepi bhāvassa, kattupaññatti sijjhati.

Kārake kattukammavhe, kriyāsannissaye yathā;

Dhārentī āsanathālī, kriyādhāroti kappitā.

Tathā bhāvapadaṃ dhīrā, kattāraṃ bhāvanissayaṃ;

Dīpayantampi kappenti, bhāvassa vācakaṃ iti.

Keci adabbabhūtassa, bhāvassekattato bravuṃ;

Bhāvedekavacovādi-purisasseva hotiti.

Pāḷiṃ patvāna tesaṃ tu, vacanaṃ appamāṇakaṃ;

‘‘Te saṃkilesikā dhammā, pahīyissanti’’ iti hi.

Pāṭho pāvacane diṭṭho, tasmā evaṃ vademase;

Paccattadassaneneva, purisattayayojanaṃ.

Vacanehi yutaṃ dvīhi, icchitabbanti no ruci;

Bhāve kriyāpadaṃ nāma, pāḷiyaṃ atiduddasaṃ;

Tasmā taggahaṇūpāyo, vutto ettāvatā mayāti.

Ayaṃ bhāvassa kriyāpadānaṃ niddeso.

Evaṃ suddhakattukriyāpadāni hetukattukriyāpadāni kammuno kriyāpadāni, bhāvassa kriyāpadāni cāti catudhā, kammakattukriyāpadehi vā pañcadhā bhūdhātuto nipphannāni kriyāpadāni nānappakārena niddiṭṭhāni, etāni lokiyānaṃ bhāvabhedavasena vohārabhedo hotīti dassanatthaṃ visuṃ visuṃ vuttāni. Atthato pana kammakattubhāvakārakattayavasena tividhāneva. Hetukattā hi suddhakattusaṅkhāte kārake tassaṅgabhāvato saṅgahamupagacchati, tathā kammakattā kammakārake, bhāvo pana kevalo. So hi gamanapacanalavanādivasenānekavidhopi kriyāsabhāvattā bhedarahito kārakantaro. Evaṃ santepi dabbasannissitattā dabbabhedena bhijjati. Tena pāvacane bhāvavācakaṃ padaṃ bahuvacanantampi dissati. Ākhyātikapade bhāvakārakavohāro niruttinayaṃ nissāya gato, atthato pana bhāvassa kārakatā nupapajjati. So hi na kiñci janeti, na ca kriyāya nimittaṃ. Kriyānimittabhāvoyeva hi kārakalakkhaṇaṃ. Iti mukhyato vā hetuto vā bhāvassa kārakatā na labbhati. Evaṃ santepi so karaṇamattattā kārakaṃ. Tathā hi karaṇaṃ kāro, kriyā, tadeva kārakanti bhāvassa kārakatā daṭṭhabbā. Yasmā pana kriyānimittabhāvoyeva kārakalakkhaṇaṃ, tasmā nāmikapade kārakalakkhaṇe bhāvakārakanti vohāraṃ pahāya kattukammakaraṇasampadānāpādānādhikaraṇānaṃ channaṃ vatthūnaṃ kattukārakakammakārakantiādi vohāro kariyati veyyākaraṇehi. Evaṃ niruttinayaṃ nissāya vuttaṃ bhāvakārakañca dve ca kammakattukārakānīti kārakattayaṃ bhavati. Taddīpakañcākhyātikapadaṃ tikārakaṃ.

Imamatthañhi sandhāya, vuttamācariyehipi;

Mahāveyyākaraṇehi, niruttinayadassibhi.

‘‘Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ, kriyāvāci tikārakaṃ;

Atiliṅgaṃ dvivacanaṃ, tadākhyātanti vuccatī’’ti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
从形态上不表示状态性的动作，
而是从形态上表明实体性的施动者。
当表示施动者时，那依附于施动者的，
状态也由语尾词素所表明。
因为状态并不以施动性而存在，
所以是施动者以施动性立于状态之处。
如果是这样，那么状态怎么会有施动者的表述呢？
如在"弟子们的集会发生了"等句中。
如果这样说，依凭依靠者的缘故，在依靠中产生，
即使在施动者处，状态的施动概念也得以成立。
就如在表示施动者和受事的动作依托中，
承载座位的盘子被认定为动作的承载者。
同样，智者们也认定状态词，
即使是表示依附于状态的施动者，也是状态的表述者。
有些人说非实体性的状态，
因为是单一性，只用单数和第三人称。
但当查考圣典时，他们的说法并非准则，
因为有"那些污染法将被断除"等用例。
在圣典中见到这样的用例，因此我们这样说：
只依据主格的显现来配合三种人称。
我们认为不应该用两种说法来结合；
在圣典中状态性动词词形极难见到；
因此我已经解说了理解它的方法。
这是对状态动词词形的解说。
如是，纯粹施动动词词形、使役施动动词词形、受事动词词形和状态动词词形等四种，或者加上受事施动动词词形成为五种，从"有"词根派生的动词词形以各种方式解说完毕，这些是为了显示世间根据状态差别而有言说差别而分别说明的。但从意义上说，只有受事、施动者、状态三种作用。因为使役施动者包含在纯粹施动者这一作用中，同样，受事施动者包含在受事作用中，而状态则是独立的。虽然它以行走、煮饭、割取等方式呈现多种形式，但因为是动作本质，所以没有差别的其他作用。即便如此，因为依附于实体，所以随实体而有差别。因此在圣典中可以看到表示状态的词也用复数语尾。在动词词形中，状态作用的表述是依据语法规则而来，但从意义上说，状态不能成为作用。因为它不产生任何东西，也不是动作的原因。动作原因性才是作用的特征。因此无论从主要还是从次要意义上，都不能获得状态的作用性。即便如此，它因为仅仅是造作，所以是作用。也就是说，造作即是作为，即动作，这就是动作，因此应当理解状态的作用性。又因为动作原因性才是作用的特征，所以在名词词形中，舍弃作用特征中的状态作用这一表述，对于施动者、受事、工具、与事、离格、处所等六种事物，语法学家们使用施动作用、受事作用等表述。如是依据语法规则而说的状态作用和两种受事施动作用，成为三种作用。表示这三种作用的动词词形就是三作用词。
实际上，这个意思也为
通晓语法规则的大语法学家们所说：
"凡是具有三时、三人称、表示动作、三作用、
超性别、两数的，就称为动词。"


Idha bhāvakammesu attanopaduppattiṃ keci akkharacintakā avassamicchantīti tesaṃ mativibhāvanatthamamhehi bhāvakammānaṃ kriyāpadāni attanopadavasenuddiṭṭhāni ceva niddiṭṭhāni ca. Sabbānipi panetāni tikārakāni kriyāpadāni kriyāpadamālamicchatā parassapadattanopadavasena yojetabbāni. Pāḷiādīsu hi tikārakāni kriyāpadāni parassapadattanopadavasena dvidhā ṭhitāni. Seyyathidaṃ? Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. Samādhijjhānakusalā, vandanti lokanāyakaṃ. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ. Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccati. Kathaṃ paṭipannassa puggalassa rūpaṃ vibhoti vibhaviyyati. So pahīyissati. Paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate tapate. Pūjako labhate pūjaṃ. Puttakāmā thiyo yācaṃ, labhante tādisaṃ sutaṃ. Asito tādi vuccate sabrahmā. Aggijādi pubbeva bhūyate. So pahīyethāpi no pahīyethāti evaṃ dvidhā ṭhitāni. Atridaṃ pāḷivavatthānaṃ –

Tikārakāni sabbāni, kriyāpadāni pāyato;

Parassapadayogena, dissanti piṭakattaye.

Attanopadayuttāni, cuṇṇiyesu padesu hi;

Atīvappāni gāthāsu, padānīti bahūni tu.

Gāthāsu cevitarāni, cuṇṇiyesu padesu ca;

Subahūneva hutvāna, dissantīti pakāsaye.

Padānaṃ niddeso panati antiādīnaṃ tesaṃ tesaṃ vacanānamanurūpena yojetabbo. Evaṃ tikārakakriyāpadāni sarūpato vavatthānato niddesato ca veditabbāni.

Idāni nopasaggākammikādivasena bhavatissa dhātussa vinicchayaṃ vadāma –

Nopasaggā akammā ca, sopasaggā akammikā;

Sopasaggā sakammā ca, iti bhūti vibhāvitā.

Idaṃ tu vacanaṃ ‘‘dhamma-bhūto bhutvā’’tiādisu;

Pattānubhavanatthaṃ me, vivajjetvā udīritaṃ.

Etena pana atthena, nopasaggasakammikaṃ;

Gahetvā catudhā hoti, iti ñeyyaṃ visesato.

Nopasaggā akammā ca, sopasaggā akammikā;

Bhūdhātu kārite sante, ekakammā bhavanti hi.

‘‘Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, vibhāvetī’’timānidha;

Dassetabbāni viññūhi, sāsanaññūhi sāsane.

Sopasaggā sakammā tu, kāritappaccaye sati;

Dvikammāyeva hotīti, ñātabbaṃ viññunā kathaṃ.

Abhibhāventi purisā, purise pāṇajātikaṃ;

Anubhāveti puriso, sampattiṃ purisaṃ iti.

Idaṃ sakammakaṃ nāma, akammakamidaṃ iti;

Kathamamhehi ñātabbaṃ, vitthārena vadetha no.

Vitthāreneva kiṃ vattuṃ, sakkomi ekadesato;

Kathayissāmi sakkaccaṃ, vadato me nibodhatha.

Ākhyātikapadaṃ nāma, duvidhaṃ samudīritaṃ;

Sakammakamakammañca, iti viññū vibhāvaye.

Tatra yassa payogamhi, padassa kattunā kriyā;

Nipphāditā vinā kammaṃ, na hoti taṃ sakammakaṃ.

‘‘Pacatī’’ti hi vutte tu, yena kenaci jantunā;

Odanaṃ vā panaññaṃ vā, kiñci vatthunti ñāyati.

Yassa pana payogamhi, kammena rahitā kriyā;

Padassa ñāyate etaṃ, akammakanti tīraye.

‘‘Tiṭṭhati devadatto’’ti, vutte kenaci jantunā;

Ṭhānaṃva buddhivisayo, kammabhūtaṃ na kiñcipi.

Sakammakapadaṃ tattha, kattāraṃ kammameva ca;

Pakāseti yathāyoga-miti viññū vibhāvaye.

‘‘Odanaṃ pacati poso, odano paccate sayaṃ’’;

Iccudāharaṇā ñeyyā, avuttepi ayaṃ nayo.

Akammakapadaṃ nāma, kattāraṃ bhāvameva ca;

Yathārahaṃ pakāseti, iti dhīropalakkhaye.

Kattāraṃ ‘‘tiṭṭhati’’ccatra, sūceti bhāvanāmakaṃ;

‘‘Upaṭṭhīyati’’ iccatra, avuttepi ayaṃ nayo.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
在此，因为一些文字学者认为在状态和受事中必定要有中间语态的产生，所以为了阐明他们的见解，我们已经依据中间语态来举例和解说了状态和受事的动词形态。所有这些三作用动词形态，想要构成动词变位表的人应当依据主动语态和中间语态来配合。因为在圣典等中，三作用动词形态依据主动语态和中间语态分为两类。例如：世尊住在舍卫城。善巧于定和禅那者们礼敬世间导师。寂默被称为智慧。智者因通达义理而被称为智者。对于如何修行的人，色法显现、消失。它将被断除。放在黄色布上的发光闪耀。供养者得到供养。欲求儿子的妇女们祈求，得到这样的儿子。他被称为如是的梵天。火等事物在前已经生起。它可能被断除或不被断除，如是分为两类。这里有圣典的确定：
一切三作用动词形态，通常
以主动语态的形式，在三藏中出现。
而中间语态结合的词形，在散文中
极少，在偈颂中较多。
在偈颂和其他散文中，
都有很多这样的词形出现。
词形的说明应当依据anti等这些词尾相应地配合。如是应当从形态、确定和说明三方面来了解三作用动词形态。
现在我们来说明无前缀无受事等方面的bhavati（有）词根的判定：
无前缀无受事者，有前缀无受事者，
有前缀有受事者，如是分别"有"。
但这个说法是在除去"成为法、
已经成为"等获得、经历义后而说的。
依此义理，加上无前缀有受事，
应当特别了知成为四类。
无前缀无受事者，有前缀无受事者，
"有"词根在使役形时，成为单受事。
"使善法增长，使显现"等
在教法中应当由通晓教法的智者们来显示。
而有前缀有受事者，当有使役词素时，
智者应当了知如何成为双受事。
人们征服其他有情的人，
人享受财富和人等。
这是有受事的，这是无受事的，
我们应当如何详细地了知？请告诉我们。
何必详细说明，我能从一个方面
恭敬地解说，请听我说。
所谓动词形态，被说为两种：
有受事和无受事，智者应当了知。
其中，在使用中施动者的动作
若不能离开受事而完成的，那就是有受事。
因为当说"煮"时，由任何生命
就知道是煮饭或其他什么东西。
而在使用中动作若离开受事，
这应当判定为无受事。
当任何生命说"提婆达多站立"时，
只有站立进入认知，没有任何受事。
其中有受事词形依据适当
表示施动者和受事，智者应当了知。
"人煮饭，饭自己被煮"，
应当了知这些例子，未说的也是这个规则。
所谓无受事词形表示
施动者和状态，智者应当观察。
在"站立"中表示施动者，在"被侍奉"
中表示名为状态，未说的也是这个规则。


Evaṃ sakammakākammaṃ, ñatvā yojeyya buddhimā;

Tikammakañca jāneyya, karādo kārite sati.

‘‘Suvaṇṇaṃ kaṭakaṃ poso, kāreti purisa’’nti ca;

‘‘Puriso purise gāmaṃ, rathaṃ vāheti’’iccapi.

Ettha bhavatidhātumhi, nayo eso na labbhati;

Tasmā dvikammakaññeva, padamettha vibhāvitaṃ.

Ediso ca nayo nāma, pāḷiyaṃ tu na dissati;

Ekaccānaṃ mateneva, mayā evaṃ pakāsito.

Ettha ca ‘‘tamenaṃ rājā, vividhā kammakāraṇā;

Kārāpetī’’ti yo pāṭho, niddese taṃ suniddise.

‘‘Manussehī’’ti āharitvā, pāṭhasesaṃ sumedhaso;

‘‘Sunakhehipi khādāpenti’’, iti pāṭhassa dassanā.

Etaṃ nayaṃ vidū ñatvā, yoje pāṭhānurūpato;

‘‘Suvaṇṇaṃ kaṭakaṃ poso, kāreti puriseni’’ti.

Vikaraṇappaccayāva, vuttā ettha sarūpato;

Sagaṇe sagaṇe tesaṃ, vuttiṃ dīpetumeva ca.

‘‘Asmiṃ gaṇe ayaṃ dhātu, hotī’’ti tehi viññuno;

Viññāpetuñca aññehi, ñāpanā paccayehi na.

Tathā hi bhāvakammesu, vihito paccayo tu yo;

Aṭṭhavidhepi dhātūnaṃ, gaṇasmiṃ sampavattati.

Bhūdhātujesu rūpesu, asammohāya sotunaṃ;

Nānāvidho nayo evaṃ, mayā ettha pakāsito.

Ye loke appayuttā vividhavikaraṇākhyātasaddesvachekā,

Te patvākhyātasadde avigatavimatī honti ñāṇīpi tasmā;

Accantaññeva dhīro saparahitarato sāsane daḷhapemo,

Yogaṃ tesaṃ payoge paṭutaramatitaṃ patthayāno kareyya.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu

Viññūnaṃ kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Savikaraṇākhyātavibhāgo nāma

Paṭhamo paricchedo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如是智者了知有受事无受事后应当配合；
在有使役词素时，还应当了知从kar等词根来的三受事。
"人使他人制作金手镯"，
以及"人使他人驾车到村庄"。
在此，这个规则在"有"词根中不能获得；
因此这里只显示双受事词形。
这样的规则在圣典中是看不到的；
我只是依据某些人的见解如此显示。
在此，对于《义释》中"国王令人
对他施以各种刑罚"这段经文，应当善加解释。
智者补充"由人"等词，
由于见到"也令狗咬"等经文。
智者了知这个规则后，应当依据经文配合：
"人令他人制作金手镯"。
在此只是从形态上说明词形变化词素，
为的是显示它们在每一类中的活用。
"这个词根在这一类中"，以此向智者
说明，而不是用其他词素来说明。
同样，在状态和受事中规定的词素，
在八类词根中都能运作。
为了使听闻者对从"有"词根
生成的形态不生迷惑，
我在此显示了这样多种规则。
世间那些不熟练于各种词形变化动词形态的人，
即使是有智慧者遇到动词形态也会生疑惑，因此
极其智慧、致力于自他利益、坚定热爱教法者，
应当希求在运用这些形态时有更敏锐的智慧。
如是在九分教法、带有义疏的三藏中，
为了智者们在词语运用方面的善巧，
所作的《语法指南》论中，
词形变化动词分别品
第一章。

2. Bhavatikriyāpadamālāvibhāga

Ito paraṃ pavakkhāmi, sotūnaṃ mativaḍḍhanaṃ;

Kriyāpadakkamaṃ nāma, vibhattādīni dīpayaṃ.

Tatra ākhyātikassa kriyālakkhaṇattasūcikā tyādayo vibhattiyo, tā aṭṭhavidhā vattamānāpañcamīsattamīparokkhāhiyyattanajjatanībhavissantī kālātipattivasena.

Tatthati anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe iccetā vattamānāvibhattiyo nāma.

Tu antu, hi tha, mi ma, taṃ antaṃ, su vho, e āmase iccetā pañcamīvibhattiyo nāma.

Eyya eyyuṃ, eyyāsi eyyātha, eyyāmi eyyāma, etha eraṃ, etho eyyāvho, eyyaṃ eyyāmhe iccetā sattamīvibhattiyo nāma.

A u, e ttha, aṃ mha, ttha re, ttho vho, iṃ mhe iccetā parokkhāvibhattiyo nāma.

Ā ū, o ttha, aṃ mhā, ttha tthuṃ, se vhaṃ, iṃ mhase iccetā hiyyattanīvibhattiyo nāma.

Ī uṃ, o ttha, iṃ mhā, ā ū, se vhaṃ, aṃ mhe iccetā ajjatanīvibhattiyo nāma.

Ssati ssanti, ssasi ssatha, ssāmi ssāma, ssate ssante, ssase ssavhe, ssaṃ ssāmhe iccetā bhavissantīvibhattiyo nāma.

Ssā ssaṃsu, sse ssatha, ssaṃ ssāmhā, ssatha ssisu, ssase ssavhe, ssiṃ ssāmhase iccetā kālātipattivibhattiyo nāma.

Sabbāsametāsaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni pubbakāni cha padāni, tāni tāni parassapadāni nāma. Yāni yāni pana parāni cha padāni, tāni tāni attanopadāni nāma. Tattha parassapadāni vattamānā cha, pañcamiyo cha, sattamiyo cha, parokkhā cha, hiyyattaniyo cha, ajjataniyo cha, bhavissantiyo cha, kālātipattiyo chāti aṭṭhacattālīsavidhāni honti, tathā itarāni, sabbāni tāni piṇḍitāni channavutividhāni.

Parassapadānamattanopadānañca dve dve padāni paṭhamamajjhimuttamapurisā nāma. Te vattamānādīsu cattāro cattāro, aṭṭhannaṃ vibhattīnaṃ vasena dvattiṃsa, piṇḍitāni parimāṇāneva.

Dvīsu dvīsu padesu paṭhamaṃ paṭhamaṃ ekavacanaṃ, dutiyaṃ dutiyaṃ bahuvacanaṃ.

Tatra vattamānavibhattīnanti anti, si tha, mi ma iccetāni parassapadāni. Te ante, se vhe, e mhe iccetāni attanopadāni. Parassapadattanopadesupiti anti iti paṭhamapurisā, sitha iti majjhimapurisā, mi ma iti uttamapurisā, te ante iti paṭhamapurisā, se vhe iti majjhimapurisā, e mhe iti uttamapurisā.

Paṭhamamajjhimuttamapurisesupi ti-iti ekavacanaṃ, anti-iti bahuvacananti evaṃ ekavacanabahuvacanāni kamato ñeyyāni. Evaṃ sesāsu vibhattīsu parassapadattanopadapaṭhamamajjhimuttamapurisekavacanabahuvacanāni ñeyyāni.

Tattha vibhattīti kenaṭṭhena vibhatti? Kālādivasena dhātvatthaṃ vibhajatīti vibhatti, syādīhi nāmikavibhattīhi saha sabbasaṅgāhakavasena pana sakatthaparatthādibhede atthe vibhajatīti vibhatti, kammādayo vā kārake ekavacanabahuvacanavasena vibhajatīti vibhatti, vibhajitabbā ñāṇenātipi vibhatti, vibhajanti atthe etāyātipi vibhatti, atha vā satipi jinasāsane avibhattikaniddese sabbena sabbaṃ vibhattīhi vinā atthassā’niddisitabbato visesena vividhena vā ākārena bhajanti sevanti naṃ paṇḍitātipi vibhatti. Tattha avibhattikaniddesalakkhaṇaṃ vadāma saha payoganidassanādīhi.

Avibhattikaniddeso, nāmikesupalabbhati;

Nākhyātesūti viññeyya-midamettha nidassanaṃ.

Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
第2.章 bhavati（有）动词变位分别
此后我将宣说增长听众智慧的
所谓动词次第，显示语尾等。
其中，动词的语尾ti等表示动作特征，这些语尾分为现在时、命令式、潜能式、完成时、未完成时、过去时、未来时、条件式八种。
其中，ti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe这些称为现在时语尾。
tu antu, hi tha, mi ma, taṃ antaṃ, su vho, e āmase这些称为命令式语尾。
eyya eyyuṃ, eyyāsi eyyātha, eyyāmi eyyāma, etha eraṃ, etho eyyāvho, eyyaṃ eyyāmhe这些称为潜能式语尾。
a u, e ttha, aṃ mha, ttha re, ttho vho, iṃ mhe这些称为完成时语尾。
ā ū, o ttha, aṃ mhā, ttha tthuṃ, se vhaṃ, iṃ mhase这些称为未完成时语尾。
ī uṃ, o ttha, iṃ mhā, ā ū, se vhaṃ, aṃ mhe这些称为过去时语尾。
ssati ssanti, ssasi ssatha, ssāmi ssāma, ssate ssante, ssase ssavhe, ssaṃ ssāmhe这些称为未来时语尾。
ssā ssaṃsu, sse ssatha, ssaṃ ssāmhā, ssatha ssisu, ssase ssavhe, ssiṃ ssāmhase这些称为条件式语尾。
所有这些语尾中，前六个形式称为主动语态。而后六个形式称为中间语态。其中主动语态有现在时六个、命令式六个、潜能式六个、完成时六个、未完成时六个、过去时六个、未来时六个、条件式六个，共四十八种，中间语态也是如此，合计为九十六种。
主动语态和中间语态各有两个形式是第一人称、第二人称和第三人称。在现在时等八种语尾中各有四个，合计三十二个，这就是总数。
在两两形式中，第一个是单数，第二个是复数。
其中，现在时语尾：ti anti, si tha, mi ma是主动语态。te ante, se vhe, e mhe是中间语态。在主动语态和中间语态中：anti是第三人称，si tha是第二人称，mi ma是第一人称，te ante是第三人称，se vhe是第二人称，e mhe是第一人称。
在第三、二、一人称中：ti是单数，anti是复数，如是依次了知单数和复数。同样在其他语尾中也应了知主动语态、中间语态、第三二一人称、单数和复数。
其中，语尾：为什么称为语尾？因为依时间等分别词根义故称为语尾，与名词语尾syādi等一起从总括的角度分别自义、他义等义故称为语尾，或者依单数复数分别作用等施事故称为语尾，应当由智慧分别故称为语尾，以此分别义故称为语尾，或者虽然在胜者教法中有无语尾的说明，但因为完全不能离开语尾来说明义理，所以智者以特殊或种种方式依附它故称为语尾。其中我们说明无语尾说明的特征及其用例等。
无语尾说明存在于
名词中而不在动词中，
这里的例示应当了知。
如同尼拘律陀大树，
上座论是最高的，
佛陀教法不多不少
而是完整的。


Tatra thera-iti avibhattiko niddeso, therānaṃ ayanti thero. Ko so? Vādo. Theravādo aññesaṃ vādānaṃ uttamoti ayamattho veditabbo.

‘‘Kāyo te sabba sovaṇṇo’’, iccādimhipi nāmike;

Avibhattikaniddeso, gahetabbo nayaññunā.

Avibhattikaniddeso, nanvākhyātepi dissati;

‘‘Bho khāda piva’’iccatra, vade yo koci codako.

Yadi evaṃ matenassa, bhaveyya avibhattikaṃ;

‘‘Bhikkhu, bho purisi’’ccādi, padampi, na hidaṃ tathā.

‘‘Bhikkhu, bho purisi’’ccādi, si ga lopena vuccati;

Tathā ‘‘khādā’’tiādīni, hi lopena pavuccare.

Evaṃ avibhattikaniddeso ākhyātesu na labbhati, nāmesuyeva labbhati. Tatrāpi ‘‘aṭṭha ca puggala dhammadasā te’’ti ettha chandavasena puggala iti rassakaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ, na ‘‘kakusandha koṇāgamano ca kassapo’’ti ettha kakusandha iti avibhattikaniddeso viya avibhattikaniddeso daṭṭhabbo. ‘‘Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā’’ti ettha pana bhikkhūti idaṃ bhikkhumhīti vattabbatthattā bhumme paccattantipi adiṭṭhavibhattikaniddesotipi vattuṃ yujjati. Tattha pana chandavasena katarassattā tāni padāni avibhattikaniddesapakkhampi bhajantīti vattuṃ na yujjati.

Tattha parassapadānīti parassa atthabhūtāni padāni parassapadāni. Etthuttamapurisesu attano atthesupi attanopadavohāro na kariyati.

Kiñcāpi attano atthā, purisā uttamavhayā;

Tathāpi itaresāna-mussannattāva tabbasā;

Tabbohāro imesānaṃ, porāṇehi niropito.

Attanopadānīti attano atthabhūtāni padāni attanopadāni. Ettha pana paṭhamamajjhimapurisesu parassatthesupi parassapadavohāro na kariyati.

Paṭhamamajjhimā cete, parassatthā tathāpi ca;

Itaresaṃ nirūḷhattā, tabbohārassa saccato.

Imassa panimesānaṃ, pubbavohāratāya ca;

Tathā saṅkaradosassa, haraṇatthāya so ayaṃ;

Attanopadavohāro, esamāropito dhuvaṃ.

Parassapadasaññādi-saññāyo bahukā idha;

Porāṇehi katattātā, saññā porāṇikā matā.

Tasmā idha paṭhamapurisādīnaṃ tiṇṇaṃ purisānaṃ vacanatthaṃ na pariyesāma. Rūḷhiyā hi porāṇehi tyādīnaṃ purisasaññā vihitā.

Ekavacanabahuvacanesu pana ekassatthassa vacanaṃ ekavacanaṃ. Bahūnamatthānaṃ vacanaṃ bahuvacanaṃ. Atha vā bahuttepi sati samudāyavasena jātivasena vā cittena sampiṇḍetvā ekīkatassatthassa ekassa viya vacanampi ekavacanaṃ, bahutte nissitassa nissayavohārena vuttassa nissayavasena ekassa viya vacanampi ekavacanaṃ, ekattalakkhaṇena bavhatthānaṃ ekavacanaṃ viya vacanampi ekavacanaṃ. Abahuttepi sati attagarukārāparicchedamātikānusandhinayapucchāsabhāgaputhucitta- samāyogaputhuārammaṇavasena ekatthassa bahūnaṃ viya vacanaṃ bahuvacanaṃ, tathā ye ye bahavo tannivāsataṃputtasaṅkhātassekassatthassa rūḷhīvasena bahūnaṃ viya vacanampi bahuvacanaṃ, ekassatthassa aññenatthena ekābhidhānavasena bahūnaṃ viya vacanampi bahuvacanaṃ, ekassatthassa nissitavasena bahūnaṃ viya vacanampi bahuvacanaṃ, ekassatthassa ārammaṇabhedakiccabhedavasena bahūnaṃ viya vacanampi bahuvacanaṃ. Evamimehi ākārehi ekamhi vattabbe, ekamhi viya ca vattabbe ekavacanaṃ, bahumhi vattabbe, bahumhi viya ca vattabbe bahuvacanaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Puthuvacanaṃ, anekavacananti ca imasseva nāmaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
其中，"上座"是无语尾的说明，"上座们的这个"即是"上座"。是什么？是论。应当理解"上座论是其他论中最殊胜的"这个意思。
"你的身体全是金色"等名词中，
通晓规则者应当理解是无语尾说明。
有人质问说："难道无语尾说明
不也见于动词中吗？如'请吃、请喝'等处。"
如果依他的见解，那么
"比丘、尊者"等词也应该是无语尾的，但事实不是这样。
"比丘、尊者"等是因si语尾脱落而说，
同样"请吃"等是因hi语尾脱落而说。
如是无语尾说明在动词中不存在，只在名词中存在。其中也要注意，在"八种补特伽罗是见法者"这里，"补特伽罗"的短音化应视为韵律的缘故，不应像"迦叶佛、拘那含牟尼佛、迦叶佛"中的"迦叶佛"那样视为无语尾说明。而在"比丘们坐着时，女人坐近或躺近"这里，"比丘"这个词因为应说为"在比丘"的意思，可以说是处格主格或未见语尾的说明。但是在那里，因为是由韵律原因而作短音，所以不适合说这些词属于无语尾说明类。
其中，主动语态即是为他人利益的词形是主动语态。这里即使在第一人称表示自己的意思时，也不称为中间语态。
虽然第一人称是为自己的意思，
但因为其他人称占优势，
所以古人对这些规定了那个称呼。
中间语态即是为自己利益的词形是中间语态。这里即使在第三人称和第二人称表示他人的意思时，也不称为主动语态。
这些第三人称和第二人称虽然是为他人的意思，
但因为其他人称的确立和这称呼的真实性，
以及这些是之前的称呼，
为了避免混淆的过失，
所以确实给予了它们中间语态的称呼。
这里主动语态等许多术语，
因为是古人所作，被认为是古代术语。
因此这里我们不寻求第三人称等三种人称的语义。因为古人依惯用法规定了ti等的人称术语。
在单数和复数中，表示一个意思的称为单数。表示多个意思的称为复数。或者即使是多数，依总体或种类的方式，在心中合为一体，像一个那样表示的也是单数；依所依而说一个的也是单数；以单一性表示多义像单数那样的也是单数。即使不是多数，依自尊、尊重、界限、纲要、连结、规则、问题、同类、多心结合、多所缘的方式，把一个意思说成像多个那样的是复数；同样，凡是多数，依惯用法把住处、子嗣等一个意思说成像多个那样的也是复数；依另一意思用单一表述把一个意思说成像多个那样的也是复数；依所依把一个意思说成像多个那样的也是复数；依所缘差别、作用差别把一个意思说成像多个那样的也是复数。应当了知：如是以这些方式，在应说一个时，在应说如一个时用单数，在应说多个时，在应说如多个时用复数。这也称为众数、非一数。


Vacanesu ayaṃ attho, nāmākhyātavibhattinaṃ;

Vasena adhigantabbo, sāsanatthagavesinā.

Tasmā tadatthaviññāpanatthaṃ idha nāmikapayogehi sahevākhyātapayoge pavakkhāma – ‘‘rājā āgacchati, sahāyo me āgacchati, ekaṃ citta’’ miccevamādayo ekassatthassa ekavacanapayogā. ‘‘Rājāno āgacchanti, sahāyā me āgacchanti, na me dessā ubho puttā, dve tīṇi’’ iccevamādayo bavhatthānaṃ bahuvacanapayogā.

‘‘Sā senā mahatī āsi, bahujjano pasannosi, sabbo taṃ jano ojināyatu, itthigumbassa pavarā, buddhassāhaṃ vatthayugaṃ adāsiṃ, dvayaṃ vo bhikkhave desessāmi, pemaṃ mahantaṃ ratanattayassa, kare pasādañca naro avassaṃ, bhikkhusaṅgho, balakāyo, devanikāyo, ariyagaṇo’’- iccevamādayo, ‘‘dvikaṃ tika’’miccādayo ca samudāyavasena bavhatthānaṃ ekavacanapayogā.

Katthaci pana īdisesu ṭhānesu bahuvacanapayogāpi dissanti. Tathā hi ‘‘pūjitā ñātisaṅghehi, devakāyā samāgatā, sabbete devanikāyā, dve devasaṅghā, tīṇi dukāni, cattāri navakāni’’ iccevamādayo payogāpi dissanti. Ime ekavacanavasena vattabbassa samudāyassa bahusamudāyavasena bahuvacanapayogāti gahetabbā, saṅgayhamānā ca bavhatthabahuvacane saṅgahaṃ gacchanti visuṃyeva vā, tasmā bahusamudāyāpekkhabahuvacananti etesaṃ nāmaṃ veditabbaṃ.

‘‘Pāṇaṃ na hane, sasso sampajjati’’ iccevamādayo jātivasena bavhatthānaṃ ekavacanapayogā, tabbhāvasāmaññena bavhatthānaṃ ekavacanapayogātipi vattuṃ vaṭṭati.

‘‘Nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ, sāvatthī saddhā ahosi pasannā’’ iccevamādayo nissayavasena pavattānaṃ nissayavohārena vuttānamekavacanapayogā.

‘‘Tilakkhaṇaṃ, kusalākusalaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, dhammavinayo, cittaseno ca gandhabbo, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti’’ iccevamādayo ekattalakkhaṇe bavhatthānaṃ ekavacanapayogā.

‘‘Evaṃ mayaṃ gaṇhāma, amhākaṃ pakati, padhānanti kho meghiya vadamānaṃ kinti vadeyyāma’’ iccevamādayo ekassatthassa attavasena bahuvacanapayogā.

‘‘Te manussā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ ‘bhuñjatha bhante’ti, ahaṃ manussesu manussabhūtā, abbhāgatānā’sanakaṃ adāsiṃ’’ iccevamādayo ekassatthassa garukāravasena bahuvacanapayogā.

‘‘Appaccayā dhammā, asaṅkhatā dhammā’’ iccevamādayo ekassatthassa aparicchedavasena bahuvacanapayogā, aniyamitasaṅkhāvasena bahuvacanapayogā vā.

Keci pana ‘‘desanāsotapātavasena bahuvacanapayogā’’tipi vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi tathāgato satisampajaññarahito dhammaṃ deseti, yutti ca na dissati ‘‘mātikāyaṃ pucchāyaṃ vissajjane cāti tīsupi ṭhānesu appaccayādidhamme desento satthā punappunaṃ bahuvacanavasena desanāsote patitvā dhammaṃ desetī’’ti.

‘‘Katame dhammā appaccayā’’ iccevamādayo ekassatthassa mātikānusandhinayena bahuvacanapayogā.

‘‘Ime dhammā appaccayā’’ iccevamādayo ekassatthassa pucchānusandhinayena bahuvacanapayogā.

‘‘Katame dhammā no parāmāsā, te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā’’ iccevamādayo ekassatthassa pucchāsabhāgena bahuvacanapayogā.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
教法意义探求者应当
依名词动词语尾的方式
来理解在语数中的这个意思。
因此为了说明那个意思，我们在这里要和名词用法一起说明动词用法："国王来、我的朋友来、一个心"等是表示一个意思的单数用法。"诸王来、我的诸友来、我的两个儿子都不讨厌、二三"等是表示多个意思的复数用法。
"那军队很大、众人信乐、一切人都胜知你、女众中最胜、我施与佛陀一对衣、比丘们，我将为你们说二法、对三宝生大信、人必定生信乐、比丘僧团、军队、天众、圣众"等，以及"二法、三法"等是依总体表示多数的单数用法。
但在某些这样的地方也可以看到复数用法。如"受亲众供养、天众集会、这一切天众、两个天众、三对、四九"等用法也可以看到。这些应当理解为本应用单数说的总体，依多个总体而用复数，所收摄的归入多义复数或单独存在，因此应当知道这些称为观待多总体的复数。
"不杀生、谷物成熟"等是依类表示多数的单数用法，也可以说是依共同性质表示多数的单数用法。
"受国家供养的象、舍卫城有信有净"等是依所依而转起，以所依表述的单数用法。
"三相、善不善、缘识有名色、缘名色有六处、法与律、乐神栗陀婆和甘达婆、无来去则无生死、无生死则无死生"等是在单一特征中表示多义的单数用法。
"我们这样认为、我们的习惯、弥醯耶！说'这是精进'时我们该如何说"等是表示一个意思依自我的复数用法。
"那些人对那位比丘这样说'尊者请食'、我作为人类中的人、我给客人座位"等是表示一个意思依尊重的复数用法。
"无缘法、无为法"等是表示一个意思依无界限的复数用法，或者说是依不确定数的复数用法。
有些人说"依教说流程而用复数"，这不应接受。因为如来不是没有正念正知而说法，也看不到合理性，即"导师在纲要、问题和解答三处说明无缘等法时，一再落入教说流程而以复数方式说法"。
"什么是无缘法"等是表示一个意思依纲要连结规则的复数用法。
"这些是无缘法"等是表示一个意思依问题连结规则的复数用法。
"什么是非取法，除去那些法，其余善不善无记法"等是表示一个意思依问题同类的复数用法。


‘‘Atthi bhikkhave aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetī’’ti ayamekassatthassa puthucittasamāyogaputhuārammaṇavasena bahuvacanapayogo.

‘‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane,

Santi puttā videhānaṃ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;

Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpati’’ –

Iccevamādayo saddā ye ye bahavo, tannivāsataṃputtasaṅkhātassekatthassa rūḷhīvasena bahuvacanapayogā.

‘‘Sāriputtamoggallāne āmantesi ‘gacchatha tumhe sāriputtā kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārino’ti’’, ‘‘kacci vo kulaputtā, etha byagghā nivattavho’’ iccevamādayo ekassatthassa aññenatthena ekābhidhānavasena bahuvacanapayogā.

‘‘Mañcā ukkuṭṭhiṃ karonti’’ iccevamādayo ekassatthassa nissitavasena bahuvacanapayogā.

‘‘Cattāro satipaṭṭhānā’’ti ayamārammaṇabhedena ekassatthassa bahuvacanapayogo.

‘‘Cattāro sammappadhānā’’ti ayaṃ pana kiccabhedena ekassatthassa bahuvacanapayogo.

Tattha ekatthekavacanaṃ, samudāyāpekkhekavacanaṃ, jātyāpekkhekavacanaṃ, tannissayāpekkhekavacanaṃ, ekattalakkhaṇekavacananti pañcavidhaṃ ekavacanaṃ bhavati. Ettha pana jātyāpekkhekavacanaṃ atthato sāmaññāpekkhekavacanamevāti daṭṭhabbaṃ.

Bavhatthabahuvacanaṃ, bahusamudāyāpekkhabahuvacanaṃ, attabahuvacanaṃ, garukārabahuvacanaṃ, aparicchedabahuvacanaṃ, mātikānusandhinayabahuvacanaṃ, pucchānusandhinayabahuvacanaṃ, pucchāsabhāgabahuvacanaṃ, puthucittasamāyogaputhuārammaṇabahuvacanaṃ, tannivāsabahuvacanaṃ, taṃputtabahuvacanaṃ, ekābhidhānabahuvacanaṃ, tannissitāpekkhabahuvacanaṃ , ārammaṇabhedabahuvacanaṃ, kiccabhedabahuvacananti pannarasavidhaṃ bahuvacanaṃ bhavati. Iccevaṃ vīsadhā sabbāni ekavacanabahuvacanāni saṅgahitāni. Atridaṃ pāḷivavatthānaṃ –

Ekatthe dekavacana-ñcitarasmitarampi ca;

Samudāyajātiekatta-lakkhaṇekavacopi ca;

Sāṭṭhakathe piṭakamhi, pāṭhe pāyena dissare.

Garumhi cattanekasmiṃ, bahuvacanakaṃ pana;

Pāḷiyaṃ appakaṃ aṭṭha-kathāṭīkāsu taṃ bahuṃ.

Tathā hi bahukaṃ deka-vacanaṃyeva pāḷiyaṃ;

Garumhi cattanekasmiṃ, idamettha nidassanaṃ.

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Tava sāsanamāgamma, pattomhi amataṃ padaṃ’’.

Iccevamādayo pāṭhā, bahudhā jinasāsane;

Dissantīti vijāneyya, vidvā akkharacintako.

Sātisayaṃ garukārā-rahassāpi mahesino;

Ekavacanayogena, niddeso dissate yato.

Tato vohārakusalo, kareyyatthānurūpato;

Ekavacanayogaṃ vā, itaraṃ vā sumedhaso.

Pāyena tannivāsamhi, bahuvacanakaṃ ṭhitaṃ;

Taṃputte appakaṃ tanni-ssayekavacanampi ca.

Puthucittāpariccheda-mātikāsandhiādisu;

Bahuvacanakañcāpi, appakanti pakāsaye.

Ekābhidhānato kiccā, tathā gocaratopi ca;

Bahuvacanakaṃ tanni-ssitāpekkhañca appakaṃ.

Iccevaṃ sappayogaṃ tu, ñatvāna vacanadvayaṃ;

Kātabbo pana vohāro, yathāpāḷi vibhāvinā.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
"比丘们！还有其他深奥、难见、难悟、寂静、殊胜、超越推理、微妙、智者所能了知的法，是如来自己证知后宣说的"，这是表示一个意思依多心结合多所缘的复数用法。
"一时世尊住在释迦族的迦毗罗卫城大林中，
有毗提诸子，长寿和国增，
他们将在弥希罗城统治国家，为人民主"等，
凡是这些多数词，是依惯用法表示住处、子嗣等一个意思的复数用法。
"呼唤舍利弗、目犍连说：'舍利弗们，你们去到吉达山，对阿说示、布那婆苏诸比丘作驱逐出吉达山的羯磨，这些是你们的共住者'"，"善男子们，你们可安好？来吧诸虎，请回去"等，是表示一个意思依另一意思单一表述的复数用法。
"床座发出欢呼"等是表示一个意思依所依的复数用法。
"四念住"是依所缘差别表示一个意思的复数用法。
"四正勤"则是依作用差别表示一个意思的复数用法。
其中，单一意思的单数、观待总体的单数、观待类的单数、观待所依的单数、单一特征的单数，这样单数有五种。这里应当了知，观待类的单数从意义上说就是观待共相的单数。
多义复数、观待多总体的复数、自我复数、尊重复数、无界限复数、纲要连结规则复数、问题连结规则复数、问题同类复数、多心结合多所缘复数、住处复数、子嗣复数、单一表述复数、观待所依复数、所缘差别复数、作用差别复数，这样复数有十五种。如是总摄一切单数复数为二十种。这里有圣典的确定：
一义单数和其他
总体类和单一特征的单数
通常见于有义释的三藏经文中。
而在尊重和自我等多义中的复数
在圣典中较少，在义释和复注中较多。
因此在圣典中，在尊重和自我等多义中
单数较多，这里有例证：
"礼敬你人中骏，礼敬你人中尊，
依你的教导，我已得不死地。"
这样的经文在胜者教法中
多处可见，通晓文字的智者应当了知。
因为即使对值得特别尊重的大仙
也见到用单数的说明。
因此善巧言说的智者
应当依意义适当地
使用单数或其他。
通常在住处中用复数，
在子嗣中较少，在所依中也用单数。
在多心、无界限、
纲要连结等中的复数也较少。
从单一表述、作用
以及行境来说，
观待所依的复数也较少。
如是了知有用例的两种语数后，
明了者应当依圣典作表述。


Idāni kālādivasena ākhyātappavattiṃ dīpayissāma – kālakārakapurisaparidīpakaṃ kriyālakkhaṇaṃ ākhyātikaṃ. Tatra kālanti atītānāgatapaccuppannavasena tayo kālā, atītānāgatapaccuppannāṇattiparikappakālātipattivasena pana cha, te ekekā tipurisakā.

Vuttappakārakālesu, yadidaṃ vattate yato;

Ākhyātikaṃ tato tassa, kāladīpanatā matā.

Kārakanti kammakattubhāvā. Te hi upacāramukhyasabhāvavasena karonti karaṇanti ca ‘‘kārakā’’ti vuccanti. Teva yathākkamaṃ kriyānimitta taṃsādhaka taṃsabhāvāti veditabbā.

Kammaṃ kattā ca bhāvo ca, iccevaṃ kārakā tidhā;

Vibhattipaccayā ettha, vuttā nāññatra saccato.

‘‘Paribhaviyyati’’ccādī, kamme sijjhanti kārake;

‘‘Sambhavatī’’tiādīni, sijjhare kattukārake.

‘‘Vibhaviyyati’’iccādī, bhāve sijjhanti kārake;

Tividhesvevametesu, vibhattipaccayā matā.

Kārakattayamuttaṃ yaṃ, ākhyātaṃ natthi sabbaso;

Tasmā taddīpanattampi, tassākhyātassa bhāsitaṃ.

Kārakattaṃ tu bhāvassa, sacepi na samīritaṃ;

Kārakalakkhaṇe tena, bhāvena ca avatthunā.

Kriyānipphatti natthīti, yuttitopi ca natthi taṃ;

Tathāpākhyātike tassa, tabbohāro niruttiyaṃ;

Patiṭṭhitanayovāti, mantvā amhehi bhāsito.

Purisoti ekavacanabahuvacanakā paṭhamamajjhimuttamapurisā. Tattha paṭhamapuriso ākhyātapadena tulyādhikaraṇe sādhakavācake vā kammavācake vā tumhā’mhasaddavajjite paccattavacanabhūte nāmamhi ‘‘abhinīhāro samijjhati, bodhi vuccati catūsu maggesuñāṇa’’ntiādīsu viya payujjamānepi, taṭṭhāniyatte sati ‘‘bhāsati vā karoti vā, pīḷiyakkhoti maṃ vidū, vuccatīti vacana’’ntiādīsu viya appayujjamānepi sabbadhātūhi paro hoti. Katthaci pana pāḷippadese nāmassa appayuttattā paṭhamapurisapayogattho duranubodho bhavati, yathā ‘‘dukkhaṃ te vedayissāmi, tattha assāsayantu ma’’nti. Tathā hi ettha ‘‘pādā’’ti pāṭhaseso, tasmiṃ dukkhasāsanārocane vattuṃ avisahanavasena kilamantaṃ maṃ devassa ubho pādā assāsentu, vissaṭṭho kathehīti maṃ vadathāti adhippāyo ca bhavati.

Adhippāyo sudubbodho, yasmā vijjati pāḷiyaṃ;

Tasmā upaṭṭhahaṃ gaṇhe, garuṃ garumataṃ vidū.

Tatrimāni bhūdhātādhikārattā bhūdhātuvasena nidassanapadāni. So paribhavati, te paribhavanti, paribhavati, paribhavanti. Sapatto abhibhaviyate, sabbā vityā’nubhūyate, abhibhaviyate, anubhūyateti. Yattha satipi nāmassa sādhakavācakatte apaccattavacanattā ākhyātapadena tulyādhikaraṇatā na labbhati, tattha kammavācakaṃ paccattavacanabhūtaṃ tulyādhikaraṇapadaṃ paṭicca paṭhamapurisādayo tayo labbhanti. Taṃ yathā? Paribhaviyyate puriso devadattena, paribhaviyyase tvaṃ devadattena, paribhaviyyamhe mayaṃ akusalehi dhammehi. Ettha panidaṃ vacanaṃ na vattabbaṃ ‘‘nindanti tuṇhimāsina’ntiādīsu satipi nāmassa kammavācakatte apaccattavacanattā ākhyātapadena tulyādhikaraṇatā na labbhatīti paṭhamapurisuppatti na siyā’’ti. Kasmāti ce? ‘‘Nindanti tuṇhimāsina’’ntiādīsu ‘‘janā’’ti ajjhāharitabbassa sādhakavācakassa nāmassa saddhimākhyātapadena tulyādhikaraṇabhāvassa icchitattā. Evamuttaratrāpi nayo.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
现在我们要说明依时间等的动词运作 - 动词是表示时间、作者和人称的动作特征。其中时间是过去、未来、现在三时，依过去、未来、现在、命令、假设、条件六种，它们每一种都有三人称。
由于动词在所说的时间中
正在运作，所以认为它
具有表示时间等的特性。
作者即是受事者和施动者状态。它们依隐喻和本质的方式作为和造作，所以称为"作者"。它们应当依次理解为动作之因、动作之成就者、动作之状态。
受事、施动者和状态，如是作者三种；
这里说明语尾和词素，在其他处实不存在。
如"被蔑视"等成立于受事作者；
"生起"等成立于施动者作者。
如"消失"等成立于状态作者；
如是在这三种中，理解有语尾和词素。
完全没有超出三种作者的动词；
因此说它具有表示那些的性质。
虽然没有说明状态的作者性，
但因为它具有作者特征，
且是无实体的状态。
因为没有动作的完成，所以理由上也不存在；
然而在动词中它有这样的称呼，
因为在语法中是已确立的规则，
我们认为如此而说。
人称即是单数复数的第三、第二、第一人称。其中第三人称在与动词词形同格，表示施动者或受事者，除去"你、我"代词的主格名词，如"誓愿成就、菩提称为四道智"等中使用，或在其省略时如"说或做、人们知我为被压迫、称为语"等中不使用，跟在所有词根之后。但在某些圣典段落中，因为名词未被使用，第三人称用法的意思难以理解，如"我将使你痛苦，愿他们在那里安慰我"。因为这里有"双足"的省略，意思是：在宣告痛苦教诫时，因为无力说出，愿天神的双足安慰疲惫的我，请清楚地对我说。
因为在圣典中意思很难理解；
所以应当侍奉老师，了知智者的见解。
这里因为是bhū（有）词根的章节，所以依bhū词根举例说明。他被蔑视，他们被蔑视，被蔑视，被蔑视。敌人被征服，一切明被经历，被征服，被经历。在那里虽有名词表示施动者，但因不是主格而不能与动词词形同格时，依受事表示的主格同格词获得第三等三人称。如何？提婆达多蔑视人，提婆达多蔑视你，我们被不善法蔑视。这里不应说"在'诽谤寂默者'等中，虽有名词表示受事，但因不是主格而不能与动词词形同格，所以不会产生第三人称"。为什么？因为在"诽谤寂默者"等中，要补充"人们"这个与动词词形同格的表示施动者的名词。以下也是这样的规则。


Majjhimapuriso ākhyātapadena tulyādhikaraṇe sādhakavācake vā kammavācake vā paccattavacanabhūte tumhasadde payujjamānepi, taṭṭhāniyatte sati appayujjamānepi sabbadhātūhi paro hoti. Tvaṃ atibhavasi, tumhe atibhavatha, atibhavasi, atibhavatha. Tvaṃ paribhaviyase devadattena, tumhe paribhaviyavhe. Yattha satipi tumhasaddassa sādhakavācakatte apaccattavacanattā ākhyātapadena tulyādhikaraṇatā na labbhati, na tattha majjhimapuriso hoti. Itare pana dve honti kammavācakaṃ paccattavacanabhūtaṃ tulyādhikaraṇapadaṃ paṭicca. Taṃ yathā? Tayā abhibhaviyate sapatto, tayā abhibhaviye ahaṃ.

Uttamapuriso ākhyātapadena tulyādhikaraṇe sādhakavācake vā kammavācake vā paccattavacanabhūte amhasadde payujjamānepi, taṭṭhāniyatte sati appayujjamānepi sabbadhātūhi paro hoti. Ahaṃ paribhavāmi, mayaṃ paribhavāma, paribhavāmi, paribhavāma. Ahaṃ paribhaviyyāmi akusalehi dhammehi, mayaṃ paribhaviyyāma, paribhaviyyāmi, paribhaviyyāma. Yattha satipi amhasaddassa sādhakavācakatte apaccattavacanattā ākhyātapadena tulyādhikaraṇatā na labbhati, na tattha uttamapuriso hoti. Itare pana dve honti kammavācakaṃ paccattavacanabhūtaṃ tulyādhikaraṇapadaṃ paṭicca. Taṃ yathā? Mayā anubhaviyate sampatti, mayā abhibhaviyase tvaṃ. Evaṃ yattha yattha sādhakavācakānaṃ vā kammavācakānaṃ vā nāmādīnaṃ paccattavacanabhūtānaṃ ākhyātapadehi tulyādhikaraṇatte laddhe tattha tattha paṭhamapurisādayo labbhanti, tasmā nāmādīnaṃ paccattavacanabhūtānaṃ tulyādhikaraṇabhāvoyeva paṭhamapurisādīnamuppattiyā kāraṇaṃ.

Dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā purisānamekābhidhāne paro puriso gahetabbo. Ettha ekābhidhānaṃ nāma ekato abhidhānaṃ ekakālābhidhānañca. Tañca kho casaddapayogeyeva, acasaddapayoge bhinnakālābhidhāne taggahaṇābhāvato. ‘‘Tumhe atthakusalā bhavatha, mayamatthakusalā bhavāma’’ iccevamādayo tappayogā. Tattha tumhe atthakusalā bhavatha – iccetasmiṃ vohāre ‘‘so ca atthakusalo bhavati, tvañca atthakusalo bhavasi, tumhe atthakusalā bhavathā’’ti evaṃ dvinnamekābhidhāne paro puriso gahetabbo. ‘‘Mayamatthakusalā bhavāma’’ iccetasmiṃ pana ‘‘so ca atthakusalo bhavati, ahañca atthakusalo bhavāmi, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā ‘‘tvañca atthakusalo bhavasi, ahañca atthakusalo bhavāmi, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā evampi dvinnamekābhidhāne paro puriso gahetabbo. ‘‘So ca atthakusalo bhavati, tvañca atthakusalo bhavasi, ahañca atthakusalo bhavāmi, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā ‘‘so ca atthakusalo bhavati, te ca atthakusalā bhavanti, tvañca atthakusalo bhavasi, tumhe ca atthakusalā bhavatha, ahañca atthakusalo bhavāmi, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā evaṃ tiṇṇamekābhidhāne paro puriso gahetabbo.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
第二人称在与动词词形同格，表示施动者或受事者的主格"你"代词使用时，或在其省略时，跟在所有词根之后。你胜过，你们胜过，胜过，胜过。你被提婆达多蔑视，你们被蔑视。在那里虽有"你"代词表示施动者，但因不是主格而不能与动词词形同格时，那里就没有第二人称。但依受事表示的主格同格词，其他两个人称存在。如何？敌人被你征服，我被你征服。
第一人称在与动词词形同格，表示施动者或受事者的主格"我"代词使用时，或在其省略时，跟在所有词根之后。我蔑视，我们蔑视，蔑视，蔑视。我被不善法蔑视，我们被蔑视，被蔑视，被蔑视。在那里虽有"我"代词表示施动者，但因不是主格而不能与动词词形同格时，那里就没有第一人称。但依受事表示的主格同格词，其他两个人称存在。如何？成就被我经历，你被我征服。如是在任何地方，当表示施动者或受事者的名词等主格与动词词形同格时，在那里就有第三等人称，因此名词等主格的同格性就是第三等人称产生的原因。
在两个或三个人称同时表述时应取后面的人称。这里所谓同时表述即是一起表述和同时表述。而且只在有"和"字使用时，在没有"和"字使用时因为是不同时表述所以不取。"你们要善解义理，我们要善解义理"等是这样的用例。其中在"你们要善解义理"这表述中，"他善解义理和你善解义理，你们要善解义理"，如是在两个同时表述时应取后面的人称。而在"我们要善解义理"中，"他善解义理和我善解义理，我们要善解义理"或"你善解义理和我善解义理，我们要善解义理"，如是在两个同时表述时也应取后面的人称。"他善解义理，你善解义理，我善解义理，我们要善解义理"或"他善解义理，他们善解义理，你善解义理，你们善解义理，我善解义理，我们要善解义理"，如是在三个同时表述时应取后面的人称。


Aparopi atthanayo vuccati – ‘‘tvañca atthakusalo bhavasi, so ca atthakusalo bhavati, tumhe atthakusalā bhavathā’’ti vā ‘‘ahañca atthakusalo bhavāmi, so ca atthakusalo bhavati, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā iminā nayena anekappabhedo atthanayo. Evaṃ sesāsu vibhattīsu pañcamīsattamiyādīsu paropuriso gahetabbo. Sabbesu ca kriyāpadesu bavhatthavācakesu bahuvacanantesu, na pana bahuvacanantesupi ekassattano vācakesu garukātabbassekassatthassa vācakesu ca kriyāpadesu. Ettha codanāsandīpaniyo imā gāthā –

‘‘Tvañca bhavasi so cāpi, bhavati’’ccādibhāsane;

‘‘Tumhe bhavatha’’ iccādi, paroposo kathaṃ siyā?;

‘‘Ahaṃ bhavāmi so cāpi, bhavati’’ccādibhāsane;

‘‘Mayaṃ bhavāma’’iccādi, uttamo ca kathaṃ siyā?;

Ettha ca vuccate –

Pacchā vutto paro nāma, saññāya paṭipāṭiyā;

Evaṃ pana gahetabbo, paropurisanāmako.

Paṭhamamhā paro nāma, majjhimo uttamopi ca;

Majjhimamhā paro nāma, uttamo puriso ruto.

Evaṃ tu gahaṇañhettha, vohārassānulomakaṃ;

Doso tadanulomamhi, gahaṇasmiṃ na vijjati.

‘‘Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo’’;

Iti pāṭho yato diṭṭho, tasmā evaṃ vademase.

‘‘Tumhe dve sukhitā hotha’’, iccattho tattha dissati;

Evaṃpyayaṃ nayo vutto, attanomatiyā mama.

Attanomati kiñcāpi, kathitā sabbadubbalā;

Tathāpi nayamādāya, kathitattā akopiyā.

‘‘Dhammena rajjaṃ kārentaṃ, raṭṭhā pabbājayittha maṃ;

Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā’’.

‘‘Ahañca maddidevī ca, jālīkaṇhājinā cubho;

Aññamaññaṃ sokanudā, vasāma assame tadā’’.

Etā gāthāpi etassa, atthassa pana sādhikā;

Tāsu vuttanayeneva, attho supākaṭo siyā;

Evaṃ viññūhi viññeyyaṃ, bahunā bhāsitena kiṃ.

Ākārena manāpena, kathane yena kenaci;

Na virujjhati ce attho, taṃ pamāṇaṃ sudhīmataṃ.

Purisattayato eso, paropurisanāmako;

Nupalabbhati paccekaṃ, tadantogadhatova yaṃ.

Pāṭavatthāya sotūnaṃ, vohāratthesu sabbaso;

Visuṃ alabbhamānopi, labbhamānova uddhaṭo.

Saṅkhepatopettha purisappavatti evaṃ upalakkhitabbā ‘‘amhavacanatthe uttamo, tumhavacanatthe majjhimo, aññesaṃ vacanatthe paṭhamo’’ti.

Tyādīnaṃ purisasaññā, yasmā vuttā tato idaṃ;

Tabbantākhyātikaṃ ñeyyaṃ, purisaparidīpakaṃ.

Evaṃ sabbathāpi ākhyātikassa kālakārakapurisaparidīpanatā vuttā.

Kriyālakkhaṇanti ettha kathaṃ ākhyātikassa kriyālakkhaṇatā veditabbā?

Lakkhiyati kriyāyetaṃ, kriyā vā assa lakkhaṇaṃ;

Kriyālakkhaṇatā evaṃ, veditabbā tathā hi ca.

‘‘Gacchati’’ccādikaṃ sutvā, kriyāsandīpanaṃ padaṃ;

‘‘Ākhyātika’’nti dhīrehi, ākhyātaññūhi saññitaṃ.

Lakkhaṇaṃ hoti nāmassa, yathā satvābhidhānatā;

Kriyābhidhānatā evaṃ, ākhyātasseva lakkhaṇaṃ.

Atthato pana etassa, kriyāvācakatā idha;

Lakkhaṇaṃ iti viññeyyaṃ, lakkhaṇaññūhi lakkhitaṃ.

‘‘Kiṃ karosī’’ti puṭṭhassa, ‘‘pacāmi’’ccādinā ‘‘ahaṃ’’;

Paṭivācāya dānena, kriyāvācakatā matā.

Evamākhyātikassa kriyālakkhaṇatā veditabbā;

Idāni kālesu vibhattippavatti evaṃ veditabbā –

Paccuppannamhi kālasmiṃ, vattamānā pavattati;

Āsiṭṭhāṇāpanatthesu, paccuppannamhi pañcamī.

Paccuppanne parikappā-numatyatthesu sattamī;

Appaccakkhe atītamhi, parokkhā sampavattati.



Aparopi atthanayo vuccati – ‘‘tvañca atthakusalo bhavasi, so ca atthakusalo bhavati, tumhe atthakusalā bhavathā’’ti vā ‘‘ahañca atthakusalo bhavāmi, so ca atthakusalo bhavati, mayamatthakusalā bhavāmā’’ti vā iminā nayena anekappabhedo atthanayo. Evaṃ sesāsu vibhattīsu pañcamīsattamiyādīsu paropuriso gahetabbo. Sabbesu ca kriyāpadesu bavhatthavācakesu bahuvacanantesu, na pana bahuvacanantesupi ekassattano vācakesu garukātabbassekassatthassa vācakesu ca kriyāpadesu. Ettha codanāsandīpaniyo imā gāthā –

‘‘Tvañca bhavasi so cāpi, bhavati’’ccādibhāsane;

‘‘Tumhe bhavatha’’ iccādi, paroposo kathaṃ siyā?;

‘‘Ahaṃ bhavāmi so cāpi, bhavati’’ccādibhāsane;

‘‘Mayaṃ bhavāma’’iccādi, uttamo ca kathaṃ siyā?;

Ettha ca vuccate –

Pacchā vutto paro nāma, saññāya paṭipāṭiyā;

Evaṃ pana gahetabbo, paropurisanāmako.

Paṭhamamhā paro nāma, majjhimo uttamopi ca;

Majjhimamhā paro nāma, uttamo puriso ruto.

Evaṃ tu gahaṇañhettha, vohārassānulomakaṃ;

Doso tadanulomamhi, gahaṇasmiṃ na vijjati.

‘‘Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo’’;

Iti pāṭho yato diṭṭho, tasmā evaṃ vademase.

‘‘Tumhe dve sukhitā hotha’’, iccattho tattha dissati;

Evaṃpyayaṃ nayo vutto, attanomatiyā mama.

Attanomati kiñcāpi, kathitā sabbadubbalā;

Tathāpi nayamādāya, kathitattā akopiyā.

‘‘Dhammena rajjaṃ kārentaṃ, raṭṭhā pabbājayittha maṃ;

Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā’’.

‘‘Ahañca maddidevī ca, jālīkaṇhājinā cubho;

Aññamaññaṃ sokanudā, vasāma assame tadā’’.

Etā gāthāpi etassa, atthassa pana sādhikā;

Tāsu vuttanayeneva, attho supākaṭo siyā;

Evaṃ viññūhi viññeyyaṃ, bahunā bhāsitena kiṃ.

Ākārena manāpena, kathane yena kenaci;

Na virujjhati ce attho, taṃ pamāṇaṃ sudhīmataṃ.

Purisattayato eso, paropurisanāmako;

Nupalabbhati paccekaṃ, tadantogadhatova yaṃ.

Pāṭavatthāya sotūnaṃ, vohāratthesu sabbaso;

Visuṃ alabbhamānopi, labbhamānova uddhaṭo.

Saṅkhepatopettha purisappavatti evaṃ upalakkhitabbā ‘‘amhavacanatthe uttamo, tumhavacanatthe majjhimo, aññesaṃ vacanatthe paṭhamo’’ti.

Tyādīnaṃ purisasaññā, yasmā vuttā tato idaṃ;

Tabbantākhyātikaṃ ñeyyaṃ, purisaparidīpakaṃ.

Evaṃ sabbathāpi ākhyātikassa kālakārakapurisaparidīpanatā vuttā.

Kriyālakkhaṇanti ettha kathaṃ ākhyātikassa kriyālakkhaṇatā veditabbā?

Lakkhiyati kriyāyetaṃ, kriyā vā assa lakkhaṇaṃ;

Kriyālakkhaṇatā evaṃ, veditabbā tathā hi ca.

‘‘Gacchati’’ccādikaṃ sutvā, kriyāsandīpanaṃ padaṃ;

‘‘Ākhyātika’’nti dhīrehi, ākhyātaññūhi saññitaṃ.

Lakkhaṇaṃ hoti nāmassa, yathā satvābhidhānatā;

Kriyābhidhānatā evaṃ, ākhyātasseva lakkhaṇaṃ.

Atthato pana etassa, kriyāvācakatā idha;

Lakkhaṇaṃ iti viññeyyaṃ, lakkhaṇaññūhi lakkhitaṃ.

‘‘Kiṃ karosī’’ti puṭṭhassa, ‘‘pacāmi’’ccādinā ‘‘ahaṃ’’;

Paṭivācāya dānena, kriyāvācakatā matā.

Evamākhyātikassa kriyālakkhaṇatā veditabbā;

Idāni kālesu vibhattippavatti evaṃ veditabbā –

Paccuppannamhi kālasmiṃ, vattamānā pavattati;

Āsiṭṭhāṇāpanatthesu, paccuppannamhi pañcamī.

Paccuppanne parikappā-numatyatthesu sattamī;

Appaccakkhe atītamhi, parokkhā sampavattati.


这是另一种方法的解释："你和他都要精通义理,你们要精通义理"或"我和他都要精通义理,我们要精通义理",以此类推还有许多不同的义理方法。同样,在其他语气中,如祈使语气、可能语气等也要使用他称人称。在所有表示复数的动词词形中,以及不表示单一意思的复数词尾中,而不是在表示单一主体的复数词尾中,也不是在表示应该尊重的单一意思的动词词形中。这里有说明疑问的偈颂:
"你和他也,是"等说法中;
"你们是"等,他称人称如何成立?
"我和他也,是"等说法中;
"我们是"等,最高称如何成立?
对此解释如下:
按照称谓顺序,后说的称为他称;
这样应当理解,名为他称人称。
从第一称开始,中称和最高称;
从中称开始,称为最高人称。
这样理解就是,符合语言使用;
在符合这样的,理解中没有过失。
"你和贤妻快乐,这头大鹿也"
因为见到这样,经文所以我们说。
"你们二人快乐",其中显此意义;
这样说明方法,是我自己见解。
虽然自己见解,所说最为薄弱;
但因依据方法,所说不可摇动。
"正法治理国,你们把我放逐;
你和国民以及,城邑人都聚集"
"我和曼蒂天女,以及伽梨迦那伽纳两位;
互相抚慰忧伤,当时住在林中"
这些偈颂也是,证明这个意思;
依照其中所说,方法意义明显;
智者应当如是,了知何须多言。
以任何悦意的,方式来进行说;
如果意义不违,智者以此为准。
这个他称人称,来自三种人称;
不能单独获得,因为包含其中。
为了听者熟练,在一切语言中;
虽不能单独得,但仍列出说明。
这里应该简要观察人称的运用:"我等词义为最高称,你等词义为中称,其他词义为第一称"。
因为说ty等词有人称名称,所以应该知道以此结尾的动词表示人称。
这样从各方面说明了动词表示时间、作者和人称。
那么如何理解动词的动作特征呢?
以此标示动作,或动作是其特征;
动作特征应当,如是来理解。
听到"去"等表示,动作的词;
被智者动词学者,称为"动词"。
如同名词特征,是表示存在物;
同样表示动作,就是动词特征。
这里应当了知,从意义来说;
表示动作就是,特征学者所说。
当被问"你做什么",回答说"我煮"等;
从给予这样答复,理解表示动作。
这样应理解动词的动作特征。
现在应如此理解语气在时态中的使用:
现在时中使用,现在时语气;
祝愿命令意义,现在时用五语。
现在时中假设,允许用七语;
不亲见过去时,使用远过去时。


Hiyyo pabhuti kālasmiṃ, atītamhi pavattati;

Paccakkhe vā apaccakkhe, hiyyattanī niruttitā.

Ajjappabhuti kālasmiṃ, atītamhi pavattati;

Paccakkhe vā apaccakkhe, samīpejjatanavhayā.

Anāgate bhavissantī, kālasmiṃ sampavattati;

Kriyātipannamattamhi, tīte kālātipattikā;

Anāgatepi hotīti, niruttaññūhi bhāsitā.

Evaṃ kālesu vibhattippavattiṃ ñatvā ye te suttantesu vicittā suvisadavipulatikhiṇabuddhivisayabhūtā payogā dissanti, tesu pāṭavamicchantehi tyādikkamena vuccamānā kriyāpadamālā sallakkhitabbā – bhavati, bhavanti. Bhavasi, bhavatha. Bhavāmi, bhavāma. Bhavate, bhavante. Bhavase, bhavavhe. Bhave, bhavāmhe. Ayaṃ aññayogādirahitā kriyāpadamālā.

Dissanti ca suttantesu atthasambhavepi aññayogādirahitāni kriyāpadāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati. Yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi. Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi’’ iccevamādīni etassatthassa paridīpaniyā kriyāpadamālā.

Ettha tividho kriyāpadesu yogo tayogo, mayogo, aññayogo ca. Tattha majjhimapurisā tayogavasena gahetabbā, uttamapurisā mayogavasena. Paṭhamapurisā aññayogavasena. Tyādīnamettha paṭipāṭiyā ayaṃ anugīti –

Aññayogena paṭhamā, tayogena tu majjhimā;

Mayogenuttamā honti, gahetabbā vibhāvinā.

Sotūnaṃ payogesu kosallatthaṃ aññayogādisahitamaparampi kriyāpadamālaṃ vadāma – so bhavati, te bhavanti. Tvaṃ bhavasi, tumhe bhavatha. Ahaṃ bhavāmi, mayaṃ bhavāma. So bhavate, te bhavante. Tvaṃ bhavase, tumhe bhavavhe. Ahaṃ bhave, mayaṃ bhavāmhe. Ayaṃ aññayogādisahitā kriyāpadamālā.

Dissanti ca suttantesu aññayogādisahitānipi kriyāpadāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Yaṃpāyaṃ deva kumāro suppatiṭṭhitapādo, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati, tassimāni satta ratanāni bhavanti. Yo dandhakāle tarati , taraṇīye ca dandhati, tvaṃsi ācariyo mama, ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṃ me idhāgataṃ’’ iccevamādīni etassatthassa paridīpaniyā kriyāpadamālā.

Yo tumhasaddena vattabbe atthe nipatati, na pana hoti tumhatthavācako, neso saddo kriyāpadassa tayogasahitattaṃ sādheti, aññadatthu aññayogasahitattaññeva sādheti. Yo ca amhasaddena vattabbe atthe nipatati, na pana hoti amhatthavācako, na sopi saddo kriyāpadassa mayogasahitattaṃ sādheti, aññadatthu aññayogasahitattaññeva sādheti.

Tatra tumhasaddena tāva vattabbatthe – ‘‘na bhavaṃ eti puññatthaṃ, sivirājassa dassanaṃ. Māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami. Idha bhante bhagavā paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti iccevamādayo payogā. Amhasaddena pana vattabbatthe ‘‘upāli taṃ mahāvīra, pāde vandati satthuno. Sāvako te mahāvīra, saraṇo vandati satthuno’’ti ca iccevamādayo payogā. Idametthupalakkhitabbaṃ ‘‘tvaṃ tumhe ahaṃ maya’’nti atthadīpaka tayoga mayogato añño aññatthadīpano payogoyeva aññayogo nāma, tattha paṭhamapuriso bhavatīti.


以下是巴利文的完整中文直译：
从昨天开始的时间，属于过去时；
无论是亲眼所见还是非亲眼所见，都称为昨日时态。
从今天开始的时间，属于过去时；
无论是亲眼所见还是非亲眼所见，都称为近过去时态。
未来时态用于将来时间；
过去完成时用于已完成的动作；
语法学者说它也可用于未来时。
了解时态变化之后，那些在经典中出现的多样、清晰、广泛且深奥的用法，凡是想要精通这些用法的人，应当按照人称次序记住以下动词变化：bhavati（他是）、bhavanti（他们是）、bhavasi（你是）、bhavatha（你们是）、bhavāmi（我是）、bhavāma（我们是）、bhavate（他是）、bhavante（他们是）、bhavase（你是）、bhavavhe（你们是）、bhave（我是）、bhavāmhe（我们是）。这是不带其他代词修饰的动词变化表。
在经典中也可以看到不带其他代词修饰的动词用法。例如："当以智慧观察'一切行无常'时"、"车夫啊，你对我说"、"我去向其他的尸攀尼"等等，这些都是用来说明这种用法的动词变化示例。
动词用法有三种：你式、我式和他式。其中，第二人称用你式，第一人称用我式，第三人称用他式。这里按顺序有以下总结偈：
第三人称用他式，第二人称用你式；
第一人称用我式，智者应当如是知。
为了让听众更好地理解用法，我们再说一遍带有代词修饰的动词变化：so bhavati（他是）、te bhavanti（他们是）、tvaṃ bhavasi（你是）、tumhe bhavatha（你们是）、ahaṃ bhavāmi（我是）、mayaṃ bhavāma（我们是）、so bhavate（他是）、te bhavante（他们是）、tvaṃ bhavase（你是）、tumhe bhavavhe（你们是）、ahaṃ bhave（我是）、mayaṃ bhavāmhe（我们是）。这是带有代词修饰的动词变化表。
在经典中也可以看到带有代词修饰的动词用法。例如："天王啊，这位王子足部稳固，这是大人相之一"、"他们将拥有这七宝"、"在该慢时快，该快时慢的人"、"你是我的老师"、"我也想见到已来此处的父亲"等等，这些都是用来说明这种用法的动词变化示例。
在应当用"你"这个词的语境中出现的词，如果不是表示"你"的含义，那这个词就不能证明动词是带你式的，相反只能证明是带他式的。同样，在应当用"我"这个词的语境中出现的词，如果不是表示"我"的含义，那这个词也不能证明动词是带我式的，相反只能证明是带他式的。
在应当用"你"这个词的语境中的例子有："尊者不为功德而来见尸毗王"、"大德勿为分裂和合的僧团而努力"、"世尊在此处清洗粪扫衣"等等。在应当用"我"这个词的语境中的例子有："大雄啊，优波离顶礼导师足"、"大雄啊，弟子顶礼导师"等等。这里应当注意：除了表示"你、你们、我、我们"含义的你式我式之外，表示其他含义的用法就是他式，在这种情况下用第三人称。


Yajjevaṃ ‘‘sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha so tiṭṭhasi antalikkhe. Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattamā’’tiādīsu kathaṃ. Ettha hi majjhimuttamapurisasambhavoyeva dissati, na tu paṭhamapurisasambhavoti? Vuccate – ‘‘sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha so tiṭṭhasi antalikkhe’’tiādīsu ‘‘so’’tiādikassa nāmasaddassa tumha’mhasaddassatthavācakasaddehi‘‘tiṭṭhasī’’tiādīnaṃ syādyantānaṃ padānaṃ dassanato accantamajjhāharitabbehi samānādhikaraṇattā tagguṇabhūtattā ca majjhimuttamapurisasambhavo samadhigantabbo. Īdisesu payogesu syādyantānaṃ dassanavasena avijjamānānipi ajjhāharitabbāni ‘‘tvamaha’’miccādīni padāni bhavanti. Katthaci pana paripuṇṇāni dissanti ‘‘sātvaṃ vaṅkamanuppattā, kathaṃ maddi karissasi. So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā pura’’nti iccevamādīsu.

Ākhyātikassa kriyālakkhaṇattā aliṅgabhedattā ca tiṇṇaṃ liṅgānaṃ sādhāraṇabhāvaparidīpanatthaṃ aparampi kriyāpadamālaṃ vadāma –

Puriso bhavati, kaññā bhavati, cittaṃ bhavati, purisā bhavanti, kaññāyo bhavanti, cittāni bhavanti. Bho purisa tvaṃ bhavasi, bhoti kaññe tvaṃ bhavasi, bho citta tvaṃ bhavasi, bhavanto purisā tumhe bhavatha, bhotiyo kaññāyo tumhe bhavatha, bhavanto cittāni tumhe bhavatha. Ahaṃ puriso bhavāmi, ahaṃ kaññā bhavāmi, ahaṃ cittaṃ bhavāmi, mayaṃ purisā bhavāma, mayaṃ kaññāyo bhavāma, mayaṃ cittāni bhavāma.

Esa nayo attanopadesu, sesavibhattīnaṃ sabbapadesupi. Ayamākhyātikassa tiṇṇaṃ liṅgānaṃ sādhāraṇabhāvaparidīpanī kriyāpadamālāva.

Vuttañhetaṃ niruttipiṭake ‘‘kriyālakkhaṇamākhyātikamaliṅgabheda’’miti. Tatra aliṅgabhedamiti ko attho? Itthipumanapuṃsakānaṃ avisesattho vuccate ‘‘aliṅgabheda’’miti. Yathā ‘‘puriso gacchati, kaññā gacchati, cittaṃ gacchatī’’ti. Catudhā uddiṭṭhakriyāpadesu yathā ‘‘bhavatī’’ti akārānantaratyantapadaṃ gahetvā ‘‘bhavati bhavanti bhavasī’’tiādinā kriyāpadamālā sabbathā katā, evaṃ ‘‘ubbhavati’’ccādīnipi akārānantaratyantapadāni gahetvā ‘‘ubbhavati ubbhavanti ubbhavasī’’tiādinā kriyāpadamālā sabbathā kātabbā. ‘‘Bhoti sambhotī’’tiādīni pana okārānantaratyantapadāni, ‘‘bhāveti vibhāvetī’’tiādīni ca ekārānantaratyantapadāni gahetvā pāḷinayānusāreneva padamālā kātabbā, nayidha vuttanayānusārena. Īdisesu hi ṭhānesu duranubodhā kriyāpadagati. Ato labbhamānavasena kriyāpadamālā kātabbā. Na hi loke lokiyā sabbe dhātusadde paccekaṃ sabbehipi channavutiyā vacanehi yojetvā vadanti, evaṃ avadantānampi nesaṃ kathā aparipuṇṇā nāma na hoti, tasmā vajjetabbaṭṭhānaṃ vajjetvā yathāsambhavaṃ padamālā kātabbā. Evaṃ pañcamiyādīsupi vibhattīsu. Ayaṃ vattamānavibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Ito paṭṭhāya pana yathuddiṭṭhapadāneva pariṇāmetvā pariṇāmetvā pañcamiyādīnaṃ mātikābhāvena gahetabbāni. Idāni pana tayogādisahitāsahitavasena dvidhā kriyāpadamālāyo dassessāma kvacādesavasena sambhūtāni ca rūpantarāni sotūnaṃ sukhadhāraṇatthañceva purisappayoge asammohatthañca.


以下是巴利文的完整中文直译：
如果这样的话，那么在"你手持超大的铁块，站立在空中。我听到这个很欢喜，最胜仙人啊，你的话语"等例子中该如何理解？因为这里只看到第二人称和第一人称的用法，而没有看到第三人称的用法。对此解释如下：在"你手持超大的铁块，站立在空中"等例子中，由于"so"等名词与"你、我"等词义相关，且与"tiṭṭhasi"等带有语尾变化的词同时出现，因为这些词是被完全省略的同格关系词，具有相同的性质，所以应当理解为第二人称和第一人称的用法。在这样的用例中，通过语尾变化的显示，即使没有出现的"你、我"等词也应当被理解为隐含的。但在某些地方，这些词是完整显示的，比如在"你已到达弯曲处，玛蒂啊，你将如何做？我将从村到村，从城到城游行"等例子中。
因为动词具有表示动作的特征，且不分性别，为了说明三种性别的共通性，我们再说一个动词变化表：
男人是、女人是、物是、男人们是、女人们是、物们是。男人啊你是、女人啊你是、物啊你是、男人们啊你们是、女人们啊你们是、物们啊你们是。我是男人、我是女人、我是物、我们是男人、我们是女人、我们是物。
这个规则在所有中动态语尾中都适用，在其他语气的所有词形中也是如此。这就是说明动词对三种性别都通用的动词变化表。
正如在语法藏中所说："动词的特征是表示动作且不分性别。"其中"不分性别"是什么意思？"不分性别"意味着对阴性、阳性、中性没有区别。例如："男人走、女人走、物走"。在已经说明的四种动词中，就像取"bhavati"这个以a结尾的词形，做成"bhavati bhavanti bhavasi"等完整的动词变化表一样，取"ubbhavati"等以a结尾的词形，也应当做成"ubbhavati ubbhavanti ubbhavasi"等完整的动词变化表。但是对于"bhoti sambhoti"等以o结尾的词形，以及"bhāveti vibhāveti"等以e结尾的词形，应当按照圣典的规则做成变化表，而不是按照这里说的规则。因为在这些情况下，动词变化规则难以理解。因此应当根据实际可得的形式做成变化表。世间的人们并不是把所有动词词根都用九十六种语气形式来说，即使他们不这样说，他们的话语也不会不完整，所以应当避开应避开的地方，根据实际情况做成变化表。在命令式等其他语气中也是如此。这就是现在时语气的动词变化表的说明。
从这里开始，应当把已经说明的词形一一变化，作为命令式等语气的范式。现在我们将显示两种动词变化表，即带有和不带有你式等修饰的形式，以及因为音变而产生的其他形式，这是为了让听众容易记忆，并在人称使用时不会混淆。


Bhavatu, bhavantu. Bhavāhi, bhava, bhavatha. Bhavāmi, bhavāma. Bhavataṃ, bhavantaṃ. Bhavassu, bhavavho. Bhave, bhavāmase. So bhavatu, te bhavantu. Tvaṃ bhavāhi, bhava, tumhe bhavatha. Ahaṃ bhavāmi, mayaṃ bhavāma. So bhavataṃ, te bhavantaṃ. Tvaṃ bhavassu, tumhe bhavavho. Ahaṃ bhave, mayaṃ bhavāmase. Ayaṃ pañcamīvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Bhaveyya, bhave, bhaveyyuṃ. Bhaveyyāsi, bhaveyyātha. Bhaveyyāmi, bhaveyyāma, bhavemu. Bhavetha, bhaveraṃ. Bhavetho, bhaveyyāvho. Bhaveyyaṃ, bhaveyyāmhe iti vā, so bhaveyya , bhave, te bhaveyyuṃ. Tvaṃ bhaveyyāsi, tumhe bhaveyyātha. Ahaṃ bhaveyyāmi, mayaṃ bhaveyyāma, bhavemu. So bhavetha, te bhaveraṃ. Tvaṃ bhavetho, tumhe bhaveyyāvho. Ahaṃ bhaveyyaṃ, mayaṃ bhaveyyāmhe iti vā. Ayaṃ sattamīvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Babhūva, babhūvu. Babhūve, babhūvittha. Babhūvaṃ, babhūvimha. Babhūvittha, babhūvire. Babhūvittho, babhūvivho. Babhūviṃ, babhūvimhe iti vā, so babhūva, te babhūvu. Tvaṃ babhūve, tumhe babhūvittha. Ahaṃ babhūvaṃ, mayaṃ babhūvimha. So babhūvittha, te babhūvire. Tvaṃ babhūvittho, tumhe babhūvivho. Ahaṃ babhūviṃ, mayaṃ babhūvimhe iti vā. Ayaṃ parokkhāvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Abhavā, abhavū. Abhavo, abhavattha. Abhavaṃ, abhavamhā. Abhavattha, abhavatthuṃ. Abhavase, abhavavhaṃ. Abhaviṃ, abhavamhase iti vā, so abhavā, te abhavū. Tvaṃ abhavo, tumhe abhavattha. Ahaṃ abhavaṃ, mayaṃ abhavamhā. So abhavattha, te abhavatthuṃ. Tvaṃ abhavase, tumhe abhavavhaṃ. Ahaṃ abhaviṃ, mayaṃ abhavamhase iti vā. Ayaṃ hiyyattanīvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Abhavi, abhavuṃ. Abhavo, abhavittha. Abhaviṃ, abhavimhā. Abhavā, abhavū. Abhavase, abhavivhaṃ. Abhavhaṃ, abhavimhe iti vā, so abhavi, te abhavuṃ. Tvaṃ abhavo, tumhe abhavittha. Ahaṃ abhaviṃ, mayaṃ abhavimhā. So abhavā, te abhavū. Tvaṃ abhavase, tumhe abhavivhaṃ. Ahaṃ abhavaṃ, mayaṃ abhavimhe iti vā. Ayaṃ ajjatanīvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Ettha panajjataniyā uṃvacanassa iṃsumādesavasena bhavatino rūpantarānipi veditabbāni. Seyyathidaṃ? Te bhaviṃsu, samubbhaviṃsu, pabhaviṃsu, parābhaviṃsu, sambhaviṃsu, pātubhaviṃsu, pātubbhaviṃsu , imāni akammakapadāni. Paribhaviṃsu, abhibhaviṃsu, adhibhaviṃsu, atibhaviṃsu, anubhaviṃsu, samanubhaviṃsu, abhisambhaviṃsu.

‘‘Adhibhosu’’nti rūpampi, yasmā dissati pāḷiyaṃ;

Tasmā hi nayato ñe yyaṃ, ‘‘paribhosu’’ntiādikaṃ.

Tatrāyaṃ pāḷi – ‘‘evaṃvihāriñcāvuso bhikkhuṃ rūpā adhibhosuṃ, na bhikkhu rūpe adhibhosī’’ti. Imāni sakammakapadāni, evamajjataniyā uṃvacanassa iṃsumādesavasena bhavatino rūpantarāni bhavanti. Apica

‘‘Anvabhi’’ itirūpampi, ajjatanyā padissati;

Tasmā hi nayato ñeyyaṃ, ‘‘ajjhabhi’’ccādikampi ca.

Tatrāyaṃ pāḷi – so tena kammena divaṃ samakkami, sukhañca khiḍḍāratiyo ca anvabhīti. Tattha anvabhīti anu abhīti chedo. Anūti upasaggo. Abhīti ākhyātikapadanti daṭṭhabbaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
愿他是、愿他们是。愿你是、愿你是、愿你们是。愿我是、愿我们是。愿他是、愿他们是。愿你是、愿你们是。愿我是、愿我们是。愿那个他是、愿那些他们是。愿你是、愿你是、愿你们是。愿我是、愿我们是。愿那个他是、愿那些他们是。愿你是、愿你们是。愿我是、愿我们是。这是命令式语气的动词变化表说明。
可能他是、可能他是、可能他们是。可能你是、可能你们是。可能我是、可能我们是、愿我们是。可能他是、可能他们是。可能你是、可能你们是。可能我是、可能我们是；或者说，可能那个他是、可能他是、可能那些他们是。可能你是、可能你们是。可能我是、可能我们是、愿我们是。可能那个他是、可能那些他们是。可能你是、可能你们是。可能我是、可能我们是。这是愿望式语气的动词变化表说明。
据说他是、据说他们是。据说你是、据说你们是。据说我是、据说我们是。据说他是、据说他们是。据说你是、据说你们是。据说我是、据说我们是；或者说，据说那个他是、据说那些他们是。据说你是、据说你们是。据说我是、据说我们是。据说那个他是、据说那些他们是。据说你是、据说你们是。据说我是、据说我们是。这是传闻式语气的动词变化表说明。
他昨日是、他们昨日是。你昨日是、你们昨日是。我昨日是、我们昨日是。他昨日是、他们昨日是。你昨日是、你们昨日是。我昨日是、我们昨日是；或者说，那个他昨日是、那些他们昨日是。你昨日是、你们昨日是。我昨日是、我们昨日是。那个他昨日是、那些他们昨日是。你昨日是、你们昨日是。我昨日是、我们昨日是。这是昨日时的动词变化表说明。
他今日是、他们今日是。你今日是、你们今日是。我今日是、我们今日是。他今日是、他们今日是。你今日是、你们今日是。我今日是、我们今日是；或者说，那个他今日是、那些他们今日是。你今日是、你们今日是。我今日是、我们今日是。那个他今日是、那些他们今日是。你今日是、你们今日是。我今日是、我们今日是。这是今日时的动词变化表说明。
在这里，今日时的复数词尾"uṃ"可以变成"iṃsu"，应当知道"bhavati"的其他形式。例如：他们是、他们一起生起、他们生起、他们衰落、他们生起、他们显现、他们显现，这些是不及物动词。他们轻视、他们克服、他们支配、他们超越、他们经历、他们完全经历、他们完全克服。
因为在圣典中可以看到"adhibhosu"（他们支配）这样的形式，
所以应当依此类推知道"paribhosu"（他们轻视）等形式。
这里有圣典："贤友，色法胜过如是住的比丘，而比丘不能胜过色法。"这些是及物动词，这样今日时的复数词尾"uṃ"变成"iṃsu"时，"bhavati"就有这些其他形式。而且：
"anvabhi"（跟随）这样的形式，也在今日时中出现；
所以应当依此类推知道"ajjhabhi"（超越）等形式。
这里有圣典："他以那业生天，而且获得快乐、游戏和欢乐。"其中"anvabhi"分析为"anu abhi"。"anu"是前缀，"abhi"应当理解为动词形式。


Bhavissati, bhavissanti. Bhavissasi, bhavissatha. Bhavissāmi, bhavissāma. Bhavissate, bhavissante. Bhavissase, bhavissavhe. Bhavissaṃ, bhavissāmhe iti vā, so bhavissati, te bhavissanti. Tvaṃ bhavissasi, tumhe bhavissatha. Ahaṃ bhavissāmi, mayaṃ bhavissāma. So bhavissate, te bhavissante. Tvaṃ bhavissase, tumhe bhavissavhe. Ahaṃ bhavissaṃ, mayaṃ bhavissāmhe iti vā. Ayaṃ bhavissantīvibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Abhavissā, abhavissaṃsu. Abhavisse, abhavissatha. Abhavissaṃ, abhavissāmhā. Abhavissatha, abhavissisu. Abhavissase, abhavissavhe. Abhavissiṃ, abhavissāmhase iti vā, so abhavissā, te abhavissaṃsu. Tvaṃ abhavisse, tumhe abhavissatha. Ahaṃ abhavissaṃ, mayaṃ abhavissāmhā. So abhavissatha, te abhavissisu. Tvaṃ abhavissase, tumhe abhavissavhe. Ahaṃ abhavissiṃ, mayaṃ abhavissāmhase iti vā. Ayaṃ kālātipattivibhattivasena kriyāpadamālāniddeso.

Vohārabhedakusalena subuddhinā yo,

Kaccāyanena kathito jinasāsanatthaṃ;

Tyādikkamo tadanugaṃ kiriyāpadānaṃ,

Katvā kamo bhavatidhātuvasena vutto.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Bhavatino kriyāpadamālāvibhāgo nāma

Dutiyo paricchedo.



以下是巴利文的完整中文直译：
他将是、他们将是。你将是、你们将是。我将是、我们将是。他将是、他们将是。你将是、你们将是。我将是、我们将是；或者说，那个他将是、那些他们将是。你将是、你们将是。我将是、我们将是。那个他将是、那些他们将是。你将是、你们将是。我将是、我们将是。这是未来式语气的动词变化表说明。
他本应是、他们本应是。你本应是、你们本应是。我本应是、我们本应是。他本应是、他们本应是。你本应是、你们本应是。我本应是、我们本应是；或者说，那个他本应是、那些他们本应是。你本应是、你们本应是。我本应是、我们本应是。那个他本应是、那些他们本应是。你本应是、你们本应是。我本应是、我们本应是。这是过去完成式语气的动词变化表说明。
善解言语差别的智者迦旃延，
为了佛教义理而宣说；
从"你"等开始的动词变化次序，
随顺这个次序依动词根而说。
以上是在九分教法、有注释的三藏、语言道路中，
为了智者的善巧而作的《语法指南》论中
名为"bhavati动词变化分别"的
第二章。

3. Pakiṇṇakavinicchaya

Ito paraṃ pavakkhāmi, pakiṇṇakavinicchayaṃ;

Sappayogesu atthesu, viññūnaṃ pāṭavatthayā.

Tattha atthuddhāro, atthasaddacintā, atthātisayayogo, samānāsamānavasenavacanasaṅgaho, āgamalakkhaṇavasena vibhattivacanasaṅgaho, kālavasena vibhattivacanasaṅgaho, kālasaṅgaho, pakaraṇasaṃsandanā, vattamānādīnaṃ vacanatthavibhāvanā cāti navadhā vinicchayo veditabbo.

Atthuddhāre tāva samānasutikapadānamatthuddhāraṇaṃ karissāma. Etthākhyātapadasaññitānaṃ bhotisadda bhavesaddānamattho uddharitabbo. Tathā hete nāmikapadasaññitehi aparehi bhotisadda bhavesaddehi samānasutikāpi asamānatthā ceva honti asamānavibhattikā ca. Sāsanasmiñhi keci saddā aññamaññaṃ samānasutikā samānāpi asamānatthā asamānapavattinimittā asamānaliṅgā asamānavibhattikā asamānavacanakā asamānantā asamānakālikā asamānapadajātikā ca bhavanti.

Tesamasamānatthatte ‘‘sabbañhi taṃ jīrati dehanissitaṃ. Appassutāyaṃ puriso, balibaddova jīrati. Santo tasito. Pahu santo na bharati. Santo ācikkhate muni. Santo sappurisā loke. Santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti evamādayo payogā. Ettha jīratisaddadvayaṃ yathāsambhavaṃ navabhāvāpagamavaḍḍhanavācakaṃ. Santosaddapañcakaṃ yathāsambhavaṃ parissamappattasamānopasantopalabbhamānavācakanti daṭṭhabbaṃ.

Asamānapavattinimittatte pana ‘‘akataññū mittadubbhī, assaddho akataññūcā’’tievamādayo. Ettha ca akataññūsaddadvayaṃ katākatājānanajānanapavattinimittaṃ paṭicca sambhūtattā asamānapavattinimittakanti daṭṭhabbaṃ.

Asamānaliṅgatte ‘‘sukhī hotu pañcasikha sakko devānamindo. Tvañca bhadde sukhī hohi. Yattha sā upaṭṭhito hoti. Mātā me atthi, sā mayā posetabbā’’ti evamādayo. Ettha sukhīsaddadvayaṃ sāsaddadvayañca pumitthiliṅgavasena asamānaliṅganti daṭṭhabbaṃ.

Asamānavibhattikatte ‘‘āhāre udare yato. Yato pajānāti sahetudhamma’’nti evamādayo. Ettha yatosaddadvayaṃ paṭhamāpañcamīvibhattisahitattā asamānavibhattikanti daṭṭhabbaṃ.

Asamānavacanakatte ime payogā –

‘‘Yāya mātu bhato poso, imaṃ lokaṃ avekkhati;

Tampi pāṇadadiṃ santiṃ, hanti kuddho puthujjano’’ti

Ādīsu hantisaddo ekavacano.

‘‘Ime nūna araññasmiṃ, migasaṅghāni luddakā;

Vākurāhi parikkhippa, sobbhaṃ pātetvā tāvade;

Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ vara’’nti.

Ādīsu pana bahuvacano. ‘‘Sīlavā vattasampanno. Etha tumhe āyasmanto sīlavā hotha. Santo danto niyato brahmacārī. Santo have sabbhi pavedayanti. Mahārājā yasassī so. Cattāro mahārājā’’ti evamādīsu sīlavāsaddādayo ekavacanabahuvacanakā.

Asamānantatte pana yattha samānasutikānaṃ asamānavibhattikattaṃ vā asamānavacanattaṃ vā upalabbhati. Teyeva payogā. Taṃ yathā? ‘‘Sataṃ sampajānaṃ, sataṃ dhammo, santo danto, santo sappurisā’’ iccevamādayo.

Asamānakālatte ‘‘nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa. Te janā pāramissanti, maccudheyyaṃ suduttara’’nti evamādayo. Ettha issantisaddadvayaṃ vattamānābhavissantīkālavasena asamānakālanti daṭṭhabbaṃ. Vattamānābhavissantīvibhattivasena pana asamānavibhattikantipi.


以下是巴利文的完整中文直译：
3. 杂项判定
从此开始我将宣说，杂项的判定；
为了智者在应用中，能够熟练掌握各种含义。
其中应当知道判定有九种：意义分析、意义与词的考察、最胜义的结合、同异分类的语词归纳、依据传承特征的语气语词归纳、依据时间的语气语词归纳、时间归纳、论典对照、以及现在时等语词义的阐明。
首先在意义分析中，我们要分析发音相同的词的意义。在这里，应当分析被称为动词的"bhoti"（是）和"bhave"（是）的意思。因为这些词虽然和被称为名词的另外一些"bhoti"和"bhave"发音相同，但意义不同，语气也不同。在佛教圣典中，有些词彼此间虽然发音相同，但可能意义不同、产生原因不同、性别不同、语气不同、数不同、词尾不同、时间不同、词类不同。
关于它们意义的不同，有如下用例："一切依赖身体的都会衰老。这个少闻之人，如负重牛般衰老。疲倦的善人。有能力却不养护。善人如圣者般宣说。世间的善人们。世间存在的善者。"在这里，两个"衰老"之词分别表示新鲜消失和年龄增长。五个"善人"之词分别表示疲倦的、平静的、善的、寂静的和存在的，应当如是理解。
关于产生原因的不同，如"忘恩负义者、背叛朋友者，无信者和忘恩负义者"等例子。在这里，两个"忘恩负义"之词，因为是依据知道或不知道已做与未做而产生，所以产生原因不同，应当如是理解。
关于性别的不同，如"五髻啊，愿帝释天王快乐。贤女啊，愿你快乐。在那里她出现。我有母亲，她应当由我扶养"等例子。在这里，两个"快乐"之词和两个"她"之词因为是阳性和阴性而性别不同，应当如是理解。
关于语气的不同，如"从食物在腹中时起。从他了知有因之法时起"等例子。在这里，两个"从...起"之词因为具有主格和从格语气而语气不同，应当如是理解。
关于数的不同，如下面这些用例：
"愤怒的凡夫杀害了，
那给予生命、寂静的，
养育他的母亲，
使他得见此世界的人。"
在这类例子中，"杀"是单数。
"猎人们在森林中，
用网围住了兽群，
立即推入深坑，
大声呼喊着，
最胜者啊，杀害它们中最好的。"
在这类例子中，"杀"是复数。"持戒具德者。来吧诸位具寿，愿你们持戒。善寂调御定居梵行者。善者实与善人共语。大王有名声。四大天王"等例子中，"持戒者"等词有单数和复数的用法。
关于词尾的不同，即在那些发音相同但语气不同或数不同的地方。就像"正念正知、善人之法、善寂调御、善良之人"等例子。
关于时间的不同，如"婆罗门啊，你没有听说过正在说的，众天神不妒忌人的精进。那些人将到达彼岸，越过难度的死魔界"等例子。在这里，两个"妒忌"之词因为是现在时和未来时而时间不同，应当如是理解。也可以说因为是现在时和未来时语气而语气不同。


Asamānapadajātikatte ‘‘sayaṃ samāhito nāgo, sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. Pathe dhāvantiyā pati, ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, pādesu sirasā pati. Giriṃ caṇḍoraṇaṃ patī’’ti evamādayo. Ettha sayaṃsaddadvayaṃ nāmanipātavasena patisaddattayaṃ nāmākhyātopasaggavasena asamānapadajātikanti daṭṭhabbaṃ.

Iminā nayena sabbattha vitthāretabbaṃ. Evaṃ sāsanasmiṃ keci saddā aññamaññaṃ samānasutikā samānāpi asamānatthā asamānapavattinimittā asamānaliṅgā asamānavibhattikā asamānavacanakā asamānantā asamānakālikā asamānapadajātikā ca bhavanti. Etādisesu saddesu yo kriyāpadattaṃ pakāseti, na so nāmikapadattaṃ. Yo ca nāmikapadattaṃ pakāseti, na so kriyāpadattaṃ. Evaṃ santepi sutisāmaññato ekattena gahetvā atthuddhāro karaṇīyoti yathāvuttakriyāpadānaṃ nāmapadehi samānasutikānaṃ bhotisadda bhave saddānamatthuddhāraṃ vadāma.

Kathaṃ? Bhotisaddo kattuyoge kriyāpadaṃ, kriyāyoge nāmikapadaṃ, tasmā so dvīsu atthesu vattati kriyāpadatthe nāmikapadatthe ca. Tattha kriyāpadatthe vattamānavasena, nāmikapadatthe panālapanavasena. Kriyāpadatthe tāva ‘‘eko bhoti’’, nāmikapadatthe ‘‘mā bhoti paridevesi’’. Atridaṃ vuccati –

Bhāve nāmapadatthe ca, ālapanavisesite;

Imesu dvīsu atthesu, bhotisaddo pavattati.

Bhavesaddo pana ‘‘bhavāmī’’timassa vattamānāvibhattiyuttassa saddassatthepi vattati. ‘‘Bhavāmī’’timassa pañcamīvibhattiyuttassa saddassa āṇatyāsīsanatthesupi vattati. ‘‘Bhaveyyāmī’’timassa sattamīvibhattisahitassa saddassa anumatiparikappatthesupi vattati. Tatridaṃ paṭhamatthassa sādhakaṃ āhaccavacanaṃ –

‘‘Devānaṃ adhiko homi, bhavāmi manujādhipo;

Rūpalakkhaṇasampanno, paññāya asamo bhave’’ti.

Ayaṃ pana sabbesaṃ tesamatthānaṃ sādhikā amhākaṃ gāthāracanā –

‘‘Sukhī bhavati eso ca, ahañcāpi sukhī bhave;

Sukhī bhavatu eso ca, ahañcāpi sukhī bhave.

Imāya buddhapūjāya, bhavantu sukhitā pajā;

Bhave’hañca sukhappatto, sāmacco saha ñātibhi.

Sukhī bhaveyya eso ca, ahañcāpi sukhī bhave;

Sukhī bhaveyya ce eso, ahañcāpi sukhī bhave’’ti.

Iccevaṃ –

Vattamānāya pañcamyaṃ, sattamyañca vibhattiyaṃ;

Etesu tīsu ṭhānesu, bhavesaddo pavattati.

Ekadhā vattamānāyaṃ, pañcamīsattamīsu ca;

Dvedhā dvedhātimassatthaṃ, pañcadhā paridīpaye.

Dvedhā vā vattamānāya-mādipurisavācako;

Attho ‘‘bhave’’ti etassa, ‘‘bhavatī’’tipiyujjati.

Idāni pana etassa, vuttassatthassa sādhakaṃ;

Ettha pāḷippadesaṃ tu, āharissaṃ suṇātha me.

Ko’yaṃ majjhesamuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;

Kaṃ tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusaṃ.

Nisamma vattaṃ lokassa, vāyāmassa ca devate;

Tasmā majjhesamuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe.

Assaṃ purimagāthāyaṃ, ‘‘āyuhe’’tipadassa hi;

‘‘Āyūhatī’’ti atthoti, viññātabbo vibhāvinā.

Vibhattiyā vipallāsa-vasenāyaṃ samīrito;

Vattamāne sattamīti, tissekāravasena vā.

Pacchimāya ca gāthāyaṃ, ‘‘āyuhe’’tipadassa tu;

‘‘Āyūhāmī’’ti atthoti, saddatthaññū vibhāvaye.

Tathā ‘‘bhave’’tietassa, vattamānāvibhattiyaṃ;

‘‘Bhavatī’’ti, ‘‘bhavāmī’’ti, catthaṃ dvedhā vibhāvaye.

Evaṃvidhesu aññesu, pāṭhesupi ayaṃ nayo;

Netabbo nayadakkhena, nayasāgarasāsane.


以下是巴利文的完整中文直译：
关于词类的不同，如"自己专注的象，自己证知后我应当指示谁。在路上奔跑时跌倒，把鹿皮披在一肩，头部着地而跌倒。跌向可怕的山"等例子。在这里，两个"自己"之词因为是名词和不变词而不同，三个"跌"之词因为是名词、动词和前缀而词类不同，应当如是理解。
应当以此方法在一切处详细解说。这样在佛教圣典中，有些词彼此间虽然发音相同，但可能意义不同、产生原因不同、性别不同、语气不同、数不同、词尾不同、时间不同、词类不同。在这样的词中，表示动词性质的不表示名词性质，表示名词性质的不表示动词性质。即使如此，也应当因为发音的共同性而视为一体来作意义分析，所以我们要说明前面所说的动词与名词发音相同的"bhoti"和"bhave"之词的意义分析。
如何分析？"bhoti"这个词在与施动者结合时是动词，在与动作结合时是名词，因此它用于两种意义：动词的意义和名词的意义。其中用于动词意义时是现在时，用于名词意义时是呼格。首先在动词意义中如"独自存在"，在名词意义中如"女士啊，莫悲伤"。这里说：
在存在和名词意义中，以呼格为特征；
在这两种意义中，"bhoti"一词运用。
而"bhave"一词则用于带现在时语气的"bhavāmi"（我是）之义，也用于带命令式语气的"bhavāmi"（愿我是）的命令和祝愿之义，也用于带愿望式语气的"bhaveyyāmi"（愿我是）的允许和假设之义。这里有证明第一种意义的直接引文：
"我超越诸天，成为人中之主；
具足容貌特征，智慧无与伦比。"
这是我们证明所有这些意义的偈颂创作：
"愿他快乐，我也快乐；
愿他快乐，我也快乐。
以此供养佛陀，愿众生快乐；
愿我和臣属及亲族获得快乐。
愿他快乐，我也快乐；
如果他快乐，我也快乐。"
如是：
在现在时、命令式和愿望式，
这三种语气中，"bhave"一词运用。
在现在时中一种，在命令式和愿望式中，
各有两种，总共五种意义阐明。
或者在现在时中两种，表示第一人称；
"bhave"这个词的意思，也可以是"bhavati"（他是）。
现在对于已说的意义，我要引用
圣典文句来证明，请听我说。
"谁在大海中央，看不见岸却奋力前进？
你知道什么意义，而如此努力？
思惟世间的运转，以及精进的意义，天神啊；
所以在大海中央，看不见岸却奋力前进。"
在前一偈中，"āyuhe"（奋力前进）这个词，
智者应当了解其意思是"āyūhati"（他奋力前进）。
这是由于语气转变而这样说的，
或者是因为在现在时中用了愿望式的"ti"。
在后一偈中，"āyuhe"这个词，
通晓语言意义者应知其意思是"āyūhāmi"（我奋力前进）。
同样，"bhave"这个词在现在时语气中，
应当理解有"bhavati"（他是）和"bhavāmi"（我是）两种意思。
在其他类似的
经文中也应当这样运用这个方法，
善于掌握方法的人在佛教中
应当如海洋般运用这个方法。


Evamayaṃ bhavesaddo pañcasu chasu vā kriyāpadatthesu pavattati. Tathā sattamīvibhatyantanāmikapadassa vuddhisaṃsārakammabhavūpapattibhavasaṅkhātesu atthesupi. Tathā hi ‘‘abhave nandati tassa, bhave tassa na nandatī’’tiādīsu vuddhimhi. ‘‘Bhave vicaranto’’tiādīsu saṃsāre. ‘‘Bhave kho sati jāti hoti, jātipaccayā jarāmaraṇa’’ntiādīsu kammabhave. ‘‘Evaṃ bhavevijjamāne’’tiādīsu upapattibhaveti daṭṭhabbaṃ. Iminā nayena bhūdhātuto nipphannānaṃ aññatopi aññesaṃ kriyāpadānaṃ yathāsambhavamattho uddharitabbo.

Ākhyātatthamhime atthā, na lātabbā kudācanaṃ;

Atthuddhāravasenete, uddhaṭā nāmato yato.

Idamettha saṅkhepato atthuddhāranayanidassanaṃ.

Atthasaddacintāyaṃ pana evamupalakkhetabbaṃ – ‘‘bhavante, parābhavante, parābhave’’iccādayo gacchati gacchaṃ gacchatosaddādayo viya visesasaddā, na yācanopatāpanatthādivācako nāthatisaddo viya, na ca rājadevatādivācako devasaddo viya sāmaññasaddā. Ye cettha visesasaddā, te sabbakālaṃ visesasaddāva. Ye ca sāmaññasaddā, tepi sabbakālaṃ sāmaññasaddāva.

Tatra gacchatītiādīnaṃ visesasaddatā evaṃ daṭṭhabbā – gacchatīti ekaṃ nāmapadaṃ, ekamākhyātaṃ. Tathā gacchanti ekaṃ nāmapadaṃ, ekamākhyātaṃ. Gacchatoti eko kitanto, aparo rūḷhīsaddo. Satipi visesasaddatte sadisattā sutisāmaññato tabbisayaṃ buddhiṃ nuppādeti vināva’tthappakaraṇasaddantarābhisambandhena. Tathā hi saddantarābhisambandhena ‘‘gacchati patiṭṭhita’’nti vutte sattamyantaṃ nāmapadanti viññāyati. ‘‘Gacchati tisso’’ti vutte panākhyātanti. Tathā ‘‘sa gacchaṃ na nivattatī’’ti vutte paṭhamantaṃ nāmapadanti viññāyati. ‘‘Gacchaṃ puttanivedako’’ti vutte ākhyātanti viññāyati. ‘‘Gacchato hayato patito’’ti vutte kitantoti viññāyati. ‘‘Gacchato paṇṇapupphāni patantī’’ti vutte rukkhavācako rūḷhīsaddoti. Iti visesasaddānaṃ ākhyātanāmānaṃ nāmākhyātehi samānasutikānaṃ atthābhisambandhādīsu yo koci atthavisesañāpako sambandho avassamicchitabbo. Evaṃ ‘‘gacchatī’’tiādīnaṃ ākhyātanāmattādivasena paccekaṃ ṭhitānaṃ ekekatthavācakānaṃ visesasaddatā daṭṭhabbā.


以下是巴利文的完整中文直译：
这样，"bhave"这个词用于五种或六种动词意义中。同样也用于以愿望式语气结尾的名词意义中，表示增长、轮回、业有、生有等意义。因此，在"他对非存在欢喜，对存在不欢喜"等例子中表示增长；在"在有中游行"等例子中表示轮回；在"有存在时就有生，以生为缘有老死"等例子中表示业有；在"如是在有中存在"等例子中表示生有，应当如是理解。以此方法，从"bhū"（有）这个词根派生出的其他动词，也应当根据情况分析其意义。
这些动词的意义，任何时候都不应忽略；
因为这些是从名称上，依意义分析而列举出来的。
这里简要显示了意义分析的方法。
在意义与词的考察中，应当这样观察："bhavante"（是）、"parābhavante"（衰退）、"parābhave"（衰退）等词，如同"gacchati"（去）、"gacchaṃ"（去）、"gacchato"（去）等词是特殊词，不像"nāthati"（请求）这样表示祈求、折磨等意义的词，也不像"deva"（天）这样表示国王、神等意义的普通词。在这里凡是特殊词，一直都是特殊词；凡是普通词，一直都是普通词。
其中"gacchati"等词是特殊词，应当这样理解："gacchati"是一个名词，也是一个动词。同样，"gacchanti"是一个名词，也是一个动词。"gacchato"是一个过去分词，另一个是习用词。即使是特殊词，因为发音相似，如果没有通过意义、语境和其他词的关联，就不能产生关于它们对象的认识。因此，通过与其他词的关联，当说"gacchati patiṭṭhita"（去已立）时，就知道是位格语尾的名词。当说"gacchati tisso"（帝须去）时，就知道是动词。同样，当说"sa gacchaṃ na nivattati"（他去而不返）时，就知道是主格语尾的名词。当说"gacchaṃ puttanivedako"（去报告儿子）时，就知道是动词。当说"gacchato hayato patito"（从行进的马上跌落）时，就知道是过去分词。当说"gacchato paṇṇapupphāni patanti"（从树上落下叶和花）时，就知道是表示树的习用词。如是，对于与名词动词发音相同的动词名词等特殊词，在意义关联等方面，必须要有某种显示特殊意义的关联。这样应当理解"gacchati"等词，根据它们各自作为动词、名词等的情况，分别表示单一意义而成为特殊词。


‘‘Nāthati devo’’tiādīnaṃ pana ākhyātanāmānaṃ nāmākhyātehi asamānasutikānaṃ anekatthavācakānaṃ sāmaññasaddatā eva daṭṭhabbā. Atthasambandhādīsu hi vinā yena kenaci sambandhena ‘‘nāthatī’’ti vutte ‘‘yācatī’’ti vā ‘‘upatāpetī’’ti vā ‘‘issariyaṃ karotī’’ti vā ‘‘āsīsatī’’ti vā attho paṭibhāti, tathā ‘‘devo’’ti vutte ‘‘megho’’ti vā ‘‘ākāso’’ti vā ‘‘rājā’’ti vā ‘‘devatā’’ti vā ‘‘visuddhidevo’’ti vā attho paṭibhāti. Yadā pana saddantarābhisambandhena ‘‘nāthati suppaṭipatti’’nti vutte tadā ‘‘nāthatī’’ti kriyāpadassa ‘‘yācatī’’ti attho viññāyati, ‘‘nāthati sabbakilese’’ti vutte ‘‘upatāpetī’’ti attho viññāyati. ‘‘Nāthati sakacitte’’ti vutte ‘‘issariyaṃ karotī’’ti attho viññāyati. ‘‘Nāthati lokassa hita’’nti vutte ‘‘āsīsatī’’ti attho viññāyati. Tathā ‘‘devo gajjatī’’ti vutte ‘‘devo’’ti nāmapadassa ‘‘megho’’ti attho viññāyati. ‘‘Viddho vigatavalāhako devo’’ti vutte ‘‘ākāso’’ti attho viññāyati. ‘‘Pivatu devo pānīya’’nti vutte ‘‘rājā’’ti attho viññāyati. ‘‘Devo devakāyā cavati āyusaṅkhayā’’ti vutte ‘‘devatā’’ti attho viññāyati. ‘‘Devātidevo satapuññalakkhaṇo’’ti vutte ‘‘visuddhidevo’’ti attho viññāyati. Iminā nayena aññepi sāmaññasaddā ñātabbā.

Sabbametaṃ ñatvā yathā attho saddena, saddo catthena na virujjhati, tathātthasaddā cintanīyā. Tatridaṃ upalakkhaṇamattaṃ cintākāranidassanaṃ – ‘‘atthakusalā bhavante’’ti vā ‘‘kiccāni bhavante’’ti vā vutte ‘‘bhavante’’ti idaṃ ‘‘bhavantī’’timinā samānatthamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Bhavante passāmī’’ti vā ‘‘icchāmī’’ti vā vutte upayogatthavaṃ nāmapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Bhavante jane pasaṃsatī’’ti vā ‘‘kāmetī’’ti vā vutte paccattopayogatthavantāni dve nāmapadānīti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Corā parābhavante’’ti vutte ‘‘parābhavante’’ti idaṃ ‘‘parābhavantī’’timinā samānatthamākhyātikapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Parābhavante janā icchanti amittāna’’nti vutte ‘‘parābhavante’’ti imāni upayogapaccattatthavantāni dve nāmapadānīti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Eso parābhave’’ti vutte ‘‘parābhave’’ti idaṃ ‘‘parābhaveyyā’’timinā samānatthamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Ete parābhave loke, paṇḍito samavekkhiyā’’ti vutte ‘‘parābhave’’ti idaṃ upayogatthavaṃ bahuvacanaṃ nāmapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Parābhave satī’’ti vutte bhāvalakkhaṇabhummatthekavacanakaṃ nāmapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Tumhe me pasādā sambhave’’ti vutte ‘‘sambhave’’ti idaṃ ‘‘sambhavathā’’timinā samānatthamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Ehi tvaṃ sambhavavhe’’ti vutte ‘‘sambhavavhe’’ti idaṃ sambhavāya nāma itthiyā vācakaṃ itthiliṅgaṃ sālapanaṃ nāmikapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Ehi tvaṃ sambhavavhepatiṭṭhita’’nti vutte sambhavanāmakassa purisassa vācakaṃ pulliṅgaṃ bhummavacananti evamattho ca saddo ca cintanīyo.


以下是巴利文的完整中文直译：
对于"nāthati devo"（神请求）等动词和名词，与名词和动词发音不同的、表示多种意义的普通词，应当了解它们就是普通词。因为在意义关联等方面，不需要任何关联，当说"nāthati"时，就能理解是"请求"或"折磨"或"行使统治"或"祈愿"的意思；同样，当说"devo"时，就能理解是"云"或"天空"或"国王"或"天神"或"清净天"的意思。但是当通过与其他词的关联说"善行请求"时，这时"nāthati"这个动词就理解为"请求"的意思；当说"折磨一切烦恼"时，就理解为"折磨"的意思；当说"统治自心"时，就理解为"行使统治"的意思；当说"祈愿世间利益"时，就理解为"祈愿"的意思。同样，当说"天雷鸣"时，"devo"这个名词就理解为"云"的意思；当说"清朗无云的天"时，就理解为"天空"的意思；当说"愿天饮水"时，就理解为"国王"的意思；当说"天因寿命尽而从天界堕落"时，就理解为"天神"的意思；当说"具有百福相的天中天"时，就理解为"清净天"的意思。应当以此方法理解其他普通词。
了解这一切之后，应当考察意义和词语如何互不矛盾。这里举例说明考察的方法：当说"善解意义"或"善于工作"时，这个"bhavante"（是）与"bhavanti"（是）是同义的动词，应当这样考察意义和词语。当说"我看见尊者"或"我想要"时，是表示受格意义的名词，应当这样考察意义和词语。当说"赞叹尊者"或"爱慕"时，是两个表示主格和受格意义的名词，应当这样考察意义和词语。当说"盗贼衰落"时，这个"parābhavante"（衰落）与"parābhavanti"（衰落）是同义的动词，应当这样考察意义和词语。当说"敌人希望他们衰落"时，这些"parābhavante"是表示受格和主格意义的两个名词，应当这样考察意义和词语。当说"他会衰落"时，这个"parābhave"与"parābhaveyya"（会衰落）是同义的动词，应当这样考察意义和词语。当说"智者观察这些世间衰落"时，这个"parābhave"是表示受格意义的复数名词，应当这样考察意义和词语。当说"在衰落时"时，是表示状态特征的位格单数名词，应当这样考察意义和词语。当说"愿你们因我的信心而生起"时，这个"sambhave"（生起）与"sambhavatha"（生起）是同义的动词，应当这样考察意义和词语。当说"来吧，桑巴瓦"时，这个"sambhavavhe"是称呼名为桑巴瓦的女性的阴性呼格名词，应当这样考察意义和词语。当说"来吧，你住在桑巴瓦"时，是表示名为桑巴瓦的男人的阳性位格语词，应当这样考察意义和词语。


‘‘Varuṇo brahmadevo ca, ahesuṃ aggasāvakā;

Sambhavo nāmupaṭṭhāko, revatassa mahesino’’ti –

Hi pāḷi. ‘‘Dhammā pātubhavante’’ti vutte ‘‘pātubhavante’’ti idaṃ ‘‘pātubhavantī’’timinā samānatthaṃ sanipātamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Pātu bhavante jane’’ti vutte ‘‘te jane bhavaṃ rakkhatū’’ti atthavācakāni ākhyātakitantasabbanāmikapadānīti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Pātubhavase tvaṃ guṇehī’’ti vutte ‘‘pātubhavase’’ti idaṃ ‘‘pātubhavasī’’timinā samānatthamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Pātubhavase guṇe yo tva’’nti vutte ‘‘pātubhavāhi attano guṇahetu tva’’nti atthavācakāninipātayuttākhyātanāmapadānīti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Ahamattano guṇehi pātubhave’’ti vutte ‘‘pātubhave’’ti idaṃ ‘‘pātubhavāmī’’timinā samānatthaṃ sanipātamākhyātapadanti evamattho ca saddo ca cintanīyo. ‘‘Maṃ pātu bhave idaṃ puññakamma’’nti vutte ‘‘maṃ rakkhatu saṃsāre idaṃ puññakamma’’nti atthavācakāni ākhyātanāmapadānīti evamattho ca saddo ca cintanīyo. Iminā nayena sabbattha yathārahamatthasaddā cintanīyā. Tattha samānasutikānaṃ kesañci saddānaṃ ‘‘na tesaṃ koṭṭhe openti. Na tesaṃ antarā gacche. Satta vo licchavī aparihānīye dhamme desessāmi, ime te deva sattavo, tvañca uttamasattavo’’tiādīsu samānasutikānaṃ viya uccāraṇaviseso icchanīyo. Uccāraṇavisese hi sati padāni paribyattāni, padesu paribyattesu attho paribyatto hoti, atthapariggāhakānaṃ atthādhigamo akiccho hoti, suparisuddhādāsatale paṭibimbadassanaṃ viya, so ca gahitapubbasaṅketassa atthasambandhādīsu aññatarasmiṃ ñāteyeva hoti, na itarathā. Vuttañhetaṃ porāṇehi –

‘‘Visayattamanāpannā, saddā nevatthabodhakā;

Na padamattato atthe, te aññātā pakāsakā’’ti.

Yadidamettha vuttamamhehi ‘‘uccāraṇaviseso icchanīyo’’ti. Atrāyamuccāraṇavisesadīpanī gāthā sahatthappakāsananayadānagāthāya.

‘‘Na te saṃ koṭṭhe openti’’, iti pāṭhe sumedhaso;

Padaṃ ‘‘na te’’ti chinditvā, ‘‘saṃ koṭṭhe’’ti paṭheyya ve.

‘‘Saṃ na openti koṭṭhe te, bhikkhū’’ti atthamīraye;

Evamimesu aññesu, pāṭhesupi ayaṃ nayo.

Atha yaṃ panidampi vuttaṃ ‘‘kesañcī’’ti, taṃ kimatthaṃ? ‘‘Gacchati patiṭṭhitaṃ, gacchati tisso, bhavante passāmi, atthakusalā bhavante, vadantaṃ ekapokkharā, vadantaṃ paṭivadatī’’tiādīsu samānasutikānamuccāraṇaviseso na labbhatīti dassanatthaṃ. Tasmā idamettha sallakkhetabbaṃ – yattha samānasutikānamuccāraṇaviseso labbhati atthaviseso ca padānaṃ vibhāgavasena vā avibhāgavasena vā, tattha payoge samānasutikamekaccaṃ padaṃ vicchinditvā uccāretabbaṃ. Seyyathidaṃ? ‘‘Hetu hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo. So tena saddhiṃ bhāsati, sotena vuyhati. Bhavante jane pasaṃsati, bhavante passāmī’’ti evamādayo payogā. Ettha ‘‘hetū’’ti īsakaṃ vicchinditvā ‘‘hetusampayuttāna’’nti uccāretabbaṃ. Tathā ‘‘so’’ti vicchinditvā ‘‘tena saddhi’’nti uccāretabbaṃ. ‘‘Bhava’’nti vicchinditvā ‘‘te jane’’ti uccāretabbaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
"婆楼那和梵天神，是最上首的声闻；
名为桑巴沃的侍者，侍奉大仙人雷瓦塔。"
这是圣典。当说"诸法显现"时，这个"pātubhavante"（显现）与"pātubhavanti"（显现）是同义的前缀加动词，应当这样考察意义和词语。当说"愿显现于诸人"时，表示"愿他保护那些人"的意思，是动词、过去分词和代词，应当这样考察意义和词语。当说"你以功德显现"时，这个"pātubhavase"（显现）与"pātubhavasi"（显现）是同义的动词，应当这样考察意义和词语。当说"你以功德显现"时，表示"你因自己的功德而显现"的意思，是带不变词的动词和名词，应当这样考察意义和词语。当说"我以自己的功德显现"时，这个"pātubhave"（显现）与"pātubhavāmi"（显现）是同义的前缀加动词，应当这样考察意义和词语。当说"愿此功德保护我"时，表示"愿此功德在轮回中保护我"的意思，是动词和名词，应当这样考察意义和词语。应当以此方法在一切处适当地考察意义和词语。
其中，对于一些发音相同的词，如"他们不入仓库。不应进入他们之间。我将为你们离车人说七不退法。大王啊，这些是敌人，你是最上的有情"等例子中，需要有发音的区别。因为有发音区别时，词语清晰；词语清晰时，意义清晰；对于理解意义的人来说，获得意义不费力，如同在清净镜面中看见影像。而这只有在已经掌握约定俗成的用法，并且了解意义关联等其中之一时才有可能，不然则不然。因为古人说：
"词语若未到达对象，就不能表达意义；
它们不从词语本身，而是从已知表达意义。"
我们在这里说的"需要有发音的区别"，这里有一个与亲手说明方法施予偈颂相关的说明发音区别的偈颂：
"他们不入仓库"，在这文句中智者，
应当分开"他们"词，然后读"入仓库"。
"存入仓库，那些比丘"，应当如是说明意思；
在这些和其他文句中，也应当用这个方法。
那么为什么说"一些"呢？为了显示在"住于行走，帝须行走，我看见尊者，善解意义的尊者，同声说话者，对说话者回答"等例子中，发音相同的词不需要发音区别。因此这里应当注意：在发音相同且通过词语的分开或不分开而有意义区别的地方，在使用时应当分开发音相同的某些词。例如："因是因相应诸法及其所生诸色的因缘。他与他一起说话，被水流冲走。赞叹尊者，我看见尊者"等用例。在这里，应当稍微分开"因"后读"因相应"。同样，应当分开"他"后读"与他一起"。应当分开"是"后读"那些人"。


Sesaṃ pana samānasutikaṃ vicchinditvā na uccāretabbaṃ. Avicchindanīyasmiñhi ṭhāne vicchinditvā paṭhitassa attho duṭṭho hoti. Evaṃ padavibhāgāvibhāgavasena samānasutikānamatthuccāraṇaviseso veditabbo. Ettha hi ‘‘so tenā’’tiādīsu dvipadatthaggahaṇaṃ vibhāgo, ekapadatthaggahaṇamavibhāgoti adhippeto. Ettha ca visuṃ vavatthitānaṃ asamānasutikānaṃ ekato katvā samānasutikabhāvaparikappanaṃ atthantaraviññāpanatthañceva uccāraṇavisesadassanatthañca. Na hi etāni ‘‘sappo sappo’’tiādīsu viya ekasmiṃyevatthe samānasutikāni. Evaṃ santepi ekajjhakaraṇena laddhaṃ samānasutilesaṃ gahetvā atthantaraviññāpanatthaṃ uccāraṇavisesadassanatthañca ‘‘samānasutikānī’’ti vuttāni. Esa nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu. Idamettha sallakkhetabbaṃ –

Yattha samānasutikānaṃ aṭṭhārasākāresu yena kenaci ākārena atthaviseso labbhati, vicchinditvā pana uccāraṇe saddavilāso na hoti, attho vā duṭṭho hoti, na tādisesu payogesu samānasutikāni padāni vicchinditvā uccāretabbāni. Tatra katamena cākārena atthavisesalābho bhavati? Padānaṃ vibhāgavasena vā avibhāgavasena vā akkharasannidhānavasena vā padasannidhānavasena vā padakkharasannidhānavasena vā vicchāvasena vā kammappavacanīyavasena vā bhayakodhādīsu uppannesu kathitāmeḍitavacanavasena vā guṇavācakasaddassa dviruttavasena vā kriyāpadassa dviruttavasena vā saṃhitāpadacchedavasena vā agāravatthaparidīpanavasena vā nirantaratthaparidīpanavasena vā nanirantaratthaparidīpanavasena vā ‘‘punappuna’’miccatthaparidīpanavasena vā upamāne iva saddavasena vā itisaddaṃ paṭicca saddapadatthavācakatthaparidīpanavasena vā tathāpavattacittaparidīpanavasena vāti imesuṭṭhārasākāresu, vitthārato pana chabbīsāya ākāresu tato vādhikesu yena kenaci ākārena atthavisesalābho bhavati.

Ettha padānaṃ tāva vibhāgavasena vā avibhāgavasena vā samānasutikānamatthavisesalābhe ‘‘sā naṃ saṅgati pāleti, abhikkamo sānaṃ paññāyati. Mā no deva avadhi, māno mayhaṃ na vijjatī’’ti evamādayo payogā.

Akkharasannidhānavasena pana atthavisesalābhe ‘‘santehi mahito hito. Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. Dāṭhī dāṭhīsu pakkhandi, maññamāno yathā pure. Sabbābhibhuṃva sirasāsirasā namāmi. Bhūmito uṭṭhitā yāva, brahmalokā vidhāvati. Acci accimato loke, ḍayhamānamhi tejasā’’ti evamādayo payogā.

Padasannidhānavasena atthavisesalābhe ‘‘āpo āpogataṃ. Rājarājamahāmattādayo, sukho’lokassa lokassa, kārako ñāṇacakkhudo, nirāpade pade ninno, anantañāṇaṃ karuṇālayaṃ layaṃ, malassa buddhaṃ susamāhitaṃ hitaṃ. Namāmi dhammaṃ bhavasaṃvaraṃ varaṃ, guṇākarañceva niraṅgaṇaṃ gaṇa’’nti evamādayo payogā.

Padakkharasannidhānavasena atthavisesalābhe ‘‘pamāṇarahitaṃ hitaṃ, siddhattho sabbasiddhattho, tilokamahito hito. Upagantvāna sambuddho, idaṃ vacanamabravī’’ti evamādayo payogā. Tatrimā akkharasannidhānādīsu adhippāyaviññāpaniyo gāthā –

Mahitoiti saddamhā, makāro ce vivecito;

Saddo niratthako ettha, ‘‘akkhara’’nti vade budho.

Ñeyyā akkharayogena,

‘‘Santehi mahito hito’’;

Iccādīsu sarūpānaṃ,

Hoti atthavisesatā.


以下是巴利文的完整中文直译：
其余发音相同的词则不应分开发音。因为在不应分开的地方分开读诵，意义就会错误。这样应当根据词语的分开与否来理解发音相同词的意义和发音区别。在这里，如"他与他"等例子中，理解为两个词是分开，理解为一个词是不分开。在这里，对于各自独立的发音不同的词，把它们合在一起假设为发音相同，是为了表达另一种意义和显示发音区别。因为这些词不像"蛇蛇"等例子那样在同一个意义上发音相同。即使如此，通过合并而获得的相似发音，为了表达另一种意义和显示发音区别，所以说它们是"发音相同的"。这个方法在其他类似的地方也是如此。这里应当注意：
在发音相同的词通过十八种方式中的任何一种方式获得意义区别，但分开发音时词语的优美消失或意义错误的地方，在这样的用例中不应分开发音相同的词。其中，通过哪些方式获得意义的区别呢？通过词语的分开或不分开，或通过字母的临近，或通过词语的临近，或通过词字的临近，或通过分离，或通过表示动作的词，或通过恐惧愤怒等产生时重复说话的语词，或通过表示品质的词的重复，或通过动词的重复，或通过连声和词的分割，或通过表示不尊重的事物，或通过表示连续的意义，或通过表示不连续的意义，或通过表示"一再"的意义，或通过比喻中的"如"字，或通过依据"iti"（如是）字表示词语和词义，或通过表示如是生起的心——通过这十八种方式，详细来说是通过二十六种或更多的方式中的任何一种方式获得意义的区别。
首先，通过词语的分开或不分开而获得发音相同词的意义区别的例子有："那个结合保护他们，他们的前进显现。大王啊，请勿杀我们，我没有慢心"等。
通过字母临近而获得意义区别的例子有："被善人尊敬而有益。我说他从执着中解脱、战胜战争的人是婆罗门。有牙者冲向有牙者，认为如同从前。我以头顶礼敬一切胜者。从地上升起，直到梵世界奔驰。在世间中有光明者的光明，以威力燃烧"等。
通过词语临近而获得意义区别的例子有："水到达水。国王、大臣等，世间的快乐，具智眼的作者，在无难处倾向，无量智慧慈悲所依止的依止，清净善巧的佛。我礼敬防护生死的最胜法，具德及无垢的僧团"等。
通过词字临近而获得意义区别的例子有："无量利益，一切成就的成就者，三界尊敬而有益。正等觉者前往后，说了这个话"等。在这里有这些说明字母临近等含义的偈颂：
若从"受尊敬"之词，分开"ma"音；
智者说这里的词，"字母"无意义。
应知通过字母结合，
"受善人尊敬而有益"；
等例中相同形态的，
有着意义的区别。


Upasaggā nipātā ca, yañcaññaṃ atthajotakaṃ;

Ekakkharampi viññūhi, taṃ ‘‘pada’’nti samīritaṃ.

Padānaṃ sannidhānañca, padakkharānameva ca;

Samāse labbhamānattaṃ, sandhāya lapitaṃ mayā.

Vicchāvasena atthavisesalābhe ‘‘gāme gāme sataṃ kumbhā, gāmo gāmo ramaṇīyo’’ti evamādayo payogā. Ettha hi vicchāvasena sabbepi gāmā pariggahitā.

Nānādhikaraṇānaṃ tu, vattumekakkhaṇamhi yā;

Icchato byāpituṃ icchā, sā vicchāti pakittitā.

Kammappavacanīyavasena atthavisesalābhe ‘‘rukkhaṃ rukkhaṃ pati vijjotate cando, rukkhaṃ rukkhaṃ pari vijjotate cando’’ti payogā, rukkhānaṃ upari upari vijjotateti attho.

Bhayakodhādīsu uppannesu kathitāmeḍitavacanavasena pana atthavisesalābhe ime payogā – bhaye tāva ‘‘coro coro, sappo sappo’’iccādayo. Kodhe ‘‘vasala vasala, caṇḍāla caṇḍāla, vijjha vijjha, pahara pahara’’iccādayo. Pasaṃsāyaṃ ‘‘sādhu sādhu sāriputta, abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante’’iccādayo. Turite ‘‘abhikkama vāseṭṭha abhikkama vāseṭṭha, gaccha gaccha, lunāhi lunāhi’’iccādayo. Kotūhale ‘‘āgaccha āgaccha’’iccādayo. Acchariye ‘‘aho buddho aho buddho’’iccādayo. Hāse ‘‘aho sukhaṃ aho sukhaṃ, aho manāpaṃ aho manāpaṃ’’iccādayo. Soke ‘‘kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtaka’’iccādayo. Pasāde ‘‘bhavissanti vajjī bhavissanti vajjī’’iccādayo. Evaṃ bhayakodhādīsu uppannesu kathitāmeḍitavacanavasena atthavisesalābho bhavati. Ettha pana atthantarābhāvepi daḷhīkammavasena padānamatthajotakabhāvoyeva atthavisesalābho.

Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ,

Turite kotūhala’cchare;

Hāse soke pasāde ca,

Kare āmeḍitaṃ budho.

Casaddo avuttasamuccayattho, tena garahāasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Pāpo pāpo’’tiādīsu hi garahāyaṃ. ‘‘Abhirūpaka abhirūpakā’’tiādīsu asammāne. ‘‘Kvāyaṃ abalabalo viyā’’tiādīsu atisayatthe āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Guṇavācakassa dviruttavasena atthavisesalābhe ‘‘kaṇho kaṇho ca ghoro cā’’ti evamādayo. ‘‘Kaṇho kaṇho’’ti hi atīva kaṇhoti attho. Kriyāpadassa dviruttavasena atthavisesalābhe ‘‘dhame dhame nātidhame’’ti evamādayo. Tattha dhame dhameti dhameyya no na dhameyya. Nātidhameti pamāṇātikkantaṃ pana na dhameyya. Saṃhitāpadacchedavasena atthavisesalābhe ‘‘narānarā, surāsurā, katākatakusalākusalavisayaṃ vippaṭisārākārena pavattaṃ anusocanaṃ kukkucca’’nti evamādayo. Ettha pana viññūnaṃ paramakosallajananatthaṃ silokaṃ racayāma –

Hitāhitā hitaṃhitaṃ, ānubhāvena te jina;

Pavarāpavarāhacca, bhavāmā’nāmayā mayanti.



我来为您完整翻译这段巴利文：
智者们说，前缀、不变词，以及其他表达意义的词，
即使只有一个音节，也被称为"词"。
我所说的是关于词的组合、词的音节，
以及在复合词中获得的意义。
在分配意义方面，如"村村百瓮，村村宜人"等用例。这里通过分配的方式包含了所有的村庄。
当想要在同一时刻表达
不同事物的延伸意图时，
这种表达方式
被称为"分配"。
在表示行为关系的特殊意义时，如"月亮照耀于树树之上，月亮照耀于树树之周"等用例，意思是月亮照耀在所有树木的上方。
在恐惧、愤怒等情况下重复说话所表达的特殊意义，这些用例如下：
首先是恐惧时："贼啊贼啊"、"蛇啊蛇啊"等。
愤怒时："贱民贱民"、"贱人贱人"、"刺啊刺啊"、"打啊打啊"等。
赞叹时："善哉善哉，舍利弗"、"善哉善哉，世尊"等。
急迫时："快来婆谢咤快来婆谢咤"、"去啊去啊"、"割啊割啊"等。
好奇时："来啊来啊"等。
惊奇时："啊佛陀啊佛陀"等。
欢喜时："啊快乐啊快乐"、"啊美好啊美好"等。
悲伤时："独子在哪里独子在哪里"等。
信心时："跋耆人将兴盛跋耆人将兴盛"等。
如是在恐惧、愤怒等情况下，通过重复说话的方式获得特殊意义。这里即使没有其他含义，也通过强调的方式来表达词义的特殊性。
智者在恐惧、愤怒、赞叹、
急迫、好奇和惊奇时；
在欢喜、悲伤和信心时，
都会使用重复语。
"和"字有未说明的合集义，由此应知包括谴责、不敬等。如"恶人恶人"等用于谴责。"漂亮郎漂亮郎"等用于不敬。"这个软弱无力的人啊"等用于表示程度。在表示性质词重复时的特殊意义，如"黑暗黑暗且可怕"等。这里"黑暗黑暗"意为极其黑暗。在表示动词重复时的特殊意义，如"吹啊吹啊别过度吹"等。这里"吹啊吹啊"是应该吹而不是不吹。"别过度吹"是不要超过适度地吹。在连音和词的分离方面表达特殊意义时，如"人非人"、"天非天"、"已作未作善不善境界中以追悔方式生起的忧虑称为恶作"等。在这里，为了让智者获得最高的技巧，我们作如下偈颂：
胜者啊，因你的威力，有益与无益、
有益中的无益、高贵与低贵相击，
我们成为无病之人。


Agāravatthaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘tuvaṃtuvaṃ pesuññakalahaviggahavivādā’’ti evamādayo. Nirantaratthaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘divase divase paribhuñjatī’’ti evamādayo. Nanirantaratthaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘khaṇe khaṇe pīti uppajjatī’’ti evamādayo. ‘‘Punappuna’’miccatthaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘muhuṃ muhuṃ bhāyayate kumāre’’ti evamādayo. Upamāne ivasaddavasena atthavisesalābhe ‘‘rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ paja’’nti evamādayo. Itisaddaṃ paṭicca saddapadatthavācakattaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘buddho buddhoti kathayanto, somanassaṃ pavedayi’’nti evamādayo. Tathāpavattacittaparidīpanavasena atthavisesalābhe ‘‘buddho buddhoti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā’’ti evamādayo. Evaṃ īdisesu payogesu samānasutikapadaṃ vicchinditvā na uccāretabbaṃ. Vicchinditvā hi uccāraṇe sati saddavilāso na bhavati, katthaci pana ‘‘katākatākusalākusalavisaya’’nti evamādīsu vicchinditvā uccāritassa attho duṭṭho hoti, tasmā vicchinditvā na uccāretabbaṃ, ekābaddhaṃyeva katvā uccāretabbaṃ. Iti samānasutikesu vinicchayo chabbīsāya ākārehi adhikehi ca maṇḍetvā dassito.

Yasmā pana samānasutikesu vinicchaye dassite asamānasutikesupi vinicchayo dassetabbo hoti, tasmā tampi dassessāma – yattha niggahītamhā parākāralopopi pāṭho paññāyati, saṃyogabyañjanassa visaṃyogattampi. Tesu payogesu niggahītapadaṃ anantarapadena saddhiṃ ekābaddhaṃyeva katvā uccāretabbaṃ. Katamāni tāni? ‘‘Sace bhutto bhaveyyāhaṃ-sā’jīvo garahito mama. Pupphaṃ’sā uppajji. Khayamattaṃ na nibbānaṃ’sa gambhīrādivācato’’ti evamādayo. Ettha hi ‘‘sace bhutto bhaveyyāha’’ntiādinā vicchedamakatvā anantare dvīsu gāthāpadesu antarībhūtānaṃ dvinnaṃ samānasutikapadānaṃ ekato uccāraṇamiva anantarapadehi saddhiṃ ekābaddhuccāraṇavasena ‘‘sace bhutto bhaveyyāhaṃ-sā’jīvo garahito mamā’’tiādinā uccāretabbaṃ. Evarūpoyeva hi uccāraṇaviseso sakalehipi porāṇehi viññūhi anumato uccārito ca ‘‘assa ājīvo garahito mama, assā uppajji, assa gambhīrādivācato’’tievamādiatthappaṭipādanassānurūpattā.

Yattha pana yādise uccāraṇe kariyamāne attho paribyatto hoti, tesu payogesu kvaci casadda panasaddādiyogaṭṭhāne īsakaṃ vicchinditvā padamuccāretabbaṃ. Seyyathidaṃ? ‘‘Vāḷā ca lapasakkharā. Accantasantā pana yā, ayaṃ nibbānasampadā, ‘‘idaṃ dukkha’’nti vācaṃ bhāsato ‘‘idaṃ dukkha’’nti ñāṇaṃ pavattatīti? Āmantā. Iti ca danti ca duti ca khanti ca ñāṇaṃ pavattatīti? Na hevaṃ vattabbe’’ti evamādayo payogā.

Etesu hi paṭhamapayoge ‘‘vāḷā cā’’ti īsakaṃ vicchinditvā ‘‘lapasakkharā’’ti uccāretabbaṃ. Tattha lapasakkharāti sakkharasadisamadhuravacanā. Jātakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘niratthakavacanehi sakkharā viya madhurā’’ti vuttaṃ, tasmātra bahubbīhitappurisavasena dvidhā samāso daṭṭhabbo ‘‘lapā sakkharā viya yāsaṃ tā lapasakkharā, lapehi vā sakkharā viyāti lapasakkharā’’ti.

Dutiyapayoge ‘‘accantasantā pana’’iti īsakaṃ vicchinditvā ‘‘yā’’ti uccāretabbaṃ. Yā pana ayaṃ nibbānasampadā accantasantāti hi attho.


以下是巴利文的完整中文直译：
为了阐明住家生活的意义而获得特殊含义时，如"你你搬弄是非争吵斗争纷争"等。为了阐明连续意义而获得特殊含义时，如"日日受用"等。为了阐明不连续意义而获得特殊含义时，如"刹那刹那生起喜悦"等。为了阐明"一再"之义而获得特殊含义时，如"一再使童子恐惧"等。通过比喻词iva（如）而获得特殊含义时，如"愿国王以正法护卫，如护自己的子民一般"等。依据"如是"这个词，为了阐明说明语句意义而获得特殊含义时，如"诵念佛佛而宣说欢喜"等。为了阐明如是生起的心意而获得特殊含义时，如"思维佛佛，我当时清净道路"等。在如此这般的用例中，同音词不应分开诵读。因为若分开诵读，则语言之美将不复存在。但在某些情况下，如"已作未作善不善境界"等处，若分开诵读则意义将被破坏，因此不应分开诵读，应当连贯一气诵读。如是关于同音词的判定，以二十六种形式及更多方式装饰而显示。
又由于显示了同音词的判定，对于非同音词的判定也应当显示，因此我们也要说明这点——在某些地方可见到省略鼻音后的音节，以及复合辅音的分解。在这些用例中，含鼻音的词应当与后续词连贯一气诵读。这些是什么？如"若我已食-此生活为我所呵责。彼生起花。灭尽非涅槃-彼从甚深等说"等。在此，如"若我已食"等，不作分割，如同两个偈句中间的两个同音词一起诵读那样，应当与后续词连贯一气诵读，如"若我已食-此生活为我所呵责"等方式诵读。因为正是这样的诵读特点为一切古代智者所认可并诵读，符合"他的生活为我所呵责，她生起，他从甚深等说"等义理的阐述。
然而在某些地方，当以某种方式诵读时意义即可明了，在这些用例中，有时在连词"和"、连词"但"等结合处应当稍作停顿后诵读词句。例如："凶恶和甜言，但是至极寂静的，这涅槃成就，说'这是苦'之语时'这是苦'之智生起吗？是的。如是和檀和兜和忍和智生起吗？不应如是说"等用例。
在这些用例中，第一用例应当在"凶恶和"处稍作停顿后诵读"甜言"。这里"甜言"指如砂糖般甜美的言语。但在《本生经注》中说"以无意义言语如砂糖般甜美"，因此在此依持业釆或依主釆应当以两种方式理解复合词："以言语如砂糖般者为甜言，或以言语如砂糖般为甜言"。
第二用例应当在"至极寂静但"处稍作停顿后诵读"这"。因为意思是"但是这涅槃成就是至极寂静的"。


Tatiyapayoge iti ca danti ca duti ca khanti cāti etesu catūsu ṭhānesu ikārañca daṃkārañca dukārañca khaṃkārañca īsakaṃ vicchinditvā tadanantaraṃ ti ca saddā uccāretabbā.

Ettha hi avicchinditvā uccāraṇe sati aññathā gahetabbattā attho duṭṭho bhavati. Kathaṃ? Īdisesu ṭhānesu avicchinditvā uccāraṇe sati itisaddo evanti atthavācako nipāto siyā, sandhivasena pana ikāratthavācako rūḷhīsaddo na siyā. Dantisaddo damanattho siyā, daṃkāravācako na siyā. Dutisaddo niratthako siyā, dukāravācako na siyā. Khantisaddo khamanattho siyā, khaṃkāravācako na siyā. Tasmā ikāra daṃkāra dukāra khaṃkārāni īsakaṃ vicchinditabbāni.

Ettha hi iiti daṃiti duiti khaṃitītiādinā saṃhitāpadacchedo veditabbo, parabhūtassa ca ikārassa lopo. Na panettha idaṃ vattabbaṃ ‘‘sarūpasarānaṃ visaye parabhūtassa sarūpasarassa lopo na hoti, pubbasarasseva lopo hoti tatrāyanti ettha viyā’’ti ‘‘akilāsuno vaṇṇapathe khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu’’nti pāḷiyaṃ sarūpaparasarassa lopadassanato. Tathā hi aṭṭhakathācariyehi ‘‘pavaddhaṃ āpaṃ papa’’nti attho saṃvaṇṇito. Tasmā ‘‘iti cā’’ti etthāpi iiti cāti chedaṃ katvā dvīsu ikāresu parassa ikārassa lopo kātabbo, na pubbassa.

Pubbasmiñhi ikāravācake ikāre naṭṭhe sati nipātabhūtena itisaddena ikārasaṅkhāto attho na viññāyeyya, nipātabhūtassa pana itisaddassa ikāre naṭṭhepi so attho viññāyateva ‘‘devadattoti me suta’’nti ettha devadattapadattho viya. Tasmā itisaddassa parabhūtassa ikārasseva lopo kātabbo, na pubbassa ikāravācakassa ikārassa. Kaccāyane pana yebhuyyappavattiṃ sandhāya asarūpasarato parasseva asarūpasarassa lopo vutto, na sarūpasarato parassa sarūpasarassa. Mahāpadesasuttehi vā sarūpassa parasarassa lopo vuttoti daṭṭhabbaṃ.

‘‘Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷanda’’ntiādīsu pana casaddādiyogaṭṭhānepi sati vicchinditvā padaṃ na uccāretabbaṃ. Yattha ca āgamakkharādīni dissanti, tesu payogesu pubbapadāni vicchinditvā na uccāretabbāni, āgamakkharavantehi parapadehi saddhiṃyeva uccāretabbāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Nakkhattarājāriva tārakānaṃ. Bhagavā etadavoca’’iccevamādayo payogā. Yattha yesaṃ visuṃ visuṃ sambandho dissati, attho ca yujjati, tattha tāni atthānurūpaṃ vicchinditvā uccāretabbāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ’’ iccevamādayo payogā. Ettha hi ‘‘nahāne ussukkaṃ akāsī’’ti vicchinditvā ‘‘ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmi’’nti uccāretabbaṃ. Evañhi sati na kevalaṃ so bhikkhu nahāneyeva ussukkaṃ akāsi, atha kho yāguyāpi khādanīyepi bhattasmimpi ussukkaṃ akāsīti atthappakāsane samattho bhavati, aṭṭhānappayutto samuccayatthavācako apisaddo.


以下是巴利文的完整中文直译：
第三用例中"如是和檀和兜和忍和"这四处，应当在i音和dam音和du音和kham音处稍作停顿后，随后诵读"和"等词。
因为在此若不分开诵读，则由于可能被另外理解而使意义受损。如何？在这样的地方若不分开诵读，则"如是"将成为表示"就是如此"义的不变词，而不会是依据连音规则表示i音的惯用词。"檀"将成为表示"调伏"义，而不会是表示dam音。"兜"将成为无意义词，而不会是表示du音。"忍"将成为表示"忍耐"义，而不会是表示kham音。因此应当在i音、dam音、du音、kham音处稍作停顿。
在此应当理解"i和dam和du和kham和"等的连音词分割，以及后位i音的省略。但这里不应说"在同形母音的范围内，后位的同形母音不应省略，只应省略前位母音，如'在那里'等处"，因为在"不倦者们挖掘道路，在庭院中找到了水池"这样的圣典中可见后位同形母音的省略。因此注释师们解释说"papa意为'增长之水'"。所以在"如是和"处也应当分割成"i如是和"，在两个i音中应当省略后者，而不是前者。
因为若省略前面表示i音的i音，则以不变词形态的"如是"就无法理解表示i音的意义，但即使省略不变词"如是"的i音，其意义仍可理解，如"我闻为提婆达多"中提婆达多词的意义一样。因此应当只省略"如是"词的后位i音，而不应省略前位表示i音的i音。但在《迦旃延论》中，是针对大多数情况而说从非同形母音后的非同形母音应省略，而不是从同形母音后的同形母音。或者应当理解为依据大教法经而说同形的后位母音应省略。
但在"王舍城（印度比哈尔邦王舍城）之间和那烂陀（印度比哈尔邦那烂陀）之间"等处，即使在连词"和"等的结合处，也不应分开诵读词句。在可见到添加音等处，这些用例中不应分开诵读前面的词，应当与带有添加音的后续词一起诵读。例如："如星中之月王。世尊如是说"等用例。在哪里可见到词与词之间有各自独立的联系，且意义相合，那里就应当依据意义分开诵读这些词。例如："他在沐浴上作努力，也在粥食饭食上作努力"等用例。因为在此应当分开诵读"他在沐浴上作努力"，然后诵读"也在粥食饭食上作努力"。如是则能显示那位比丘不仅在沐浴上作努力，而且在粥、食物、饭食上也作努力这样的意义，而"也"字是用在适当处表示连接义的不变词。


Yattha pana yesamitarena vā itarena vā ekekapadena ubhayapadehi vā sambandho dissati sahevatthayuttiyā, tattha tāni yathārahaṃ vicchinditvā uccāretabbāni. Seyyathidaṃ? ‘‘So dhammaṃ desetiādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha. Ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāva’’nti evamādayo payogā. Tatrimā adhippāyaviññāpikā gāthā –

Dhammasaddena vā brahma-cariyasaddena vā padaṃ;

Yojetvā īraye viññū, ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’ntidaṃ.

‘‘Sādhuka’’nti padaṃ viññū, ‘‘suṇāthā’’ti padena vā;

Tathā ‘‘manasikarotha’’, iti vuttapadena vā;

Īraye yojayitvāna, ubhayehi padehi vā.

Ekamekena sambandho, sambandho ubhayehi vā;

Dissatīti vijāneyya, saddhimevatthayuttiyā.

Nattanomatiyā eso, attho ettha mayā ruto;

Pubbācariyasīhānaṃ, nayaṃ nissāya me ruto.

Evaṃvidhesu aññesu, pāṭhesupi ayaṃ nayo;

Netabbo nayadakkhena, sāsanatthagavesinā.

Atthānurūpato saddaṃ, atthaṃ saddānurūpato;

Cintayitvāna medhāvī, vohare na yathā tathāti.

Ayamettha atthasaddacintā.

Atthātisayayoge evaṃ upalakkhetabbaṃ – bhūdhātuatthātisayayogato vaḍḍhane diṭṭhā ‘‘ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo licchavī udānaṃ udānesi ‘bhavissanti vajjī bhavissanti vajjī’ti’’ iti vā ‘‘ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassā’’ti vā ‘‘vedā na tāṇāya bhavantidassa, mittadduno bhūnahuno narassā’’ti vā ‘‘bhūnahaccaṃ kataṃ mayā’’ti vā evaṃ vaḍḍhane diṭṭhā.

Vacanasaṅgahe evaṃ upalakkhetabbaṃ – vattamānāya vibhattiyā parassapadaṃ majjhimapurisabahuvacanaṃ pañcamiyā parassapadena majjhimapurisabahuvacanena sadisaṃ. Tumhe bhavatha.

Vattamānapañcamīnaṃ parassapade uttamapurisacatukke ekavacanaṃ ekavacanena, bahuvacanampi bahuvacanena sadisaṃ. Ahaṃ bhavāmi, mayaṃ bhavāma.

Vattamānāya attanopadaṃ majjhimapurisekavacanaṃ hiyyattanajjatanīnaṃ attanopadehi dvīhi majjhimapurisekavacanehi sadisaṃ katthaci vaṇṇasamudāyavasena kiñci visesaṃ vajjetvā, esa nayo uttaratrāpi yojetabbo. Tvaṃ bhavase, idaṃ vattamānāya rūpaṃ. Tvaṃ abhavase, idaṃ hiyyattanajjatanīnaṃ rūpaṃ.

Vattamānāya attanopadaṃ uttamapurisekavacanaṃ pañcamiyā attanopadenuttamapurisekavacanena ca parokkhāya parassapadena majjhimapurisekavacanena cāti dvīhi vacanehi sadisaṃ. Ahaṃ bhave, idaṃ vattamānapañcamīnaṃ rūpaṃ. Tvaṃ babhūve, idaṃ parokkhāya rūpaṃ.

Vattamānāya attanopadaṃ uttamapurisabahuvacanaṃ parokkhajjatanīnaṃ attanopadehi dvīhi uttamapurisabahuvacanehi sadisaṃ. Mayaṃ bhavāmhe, idaṃ vattamānāya rūpaṃ. Mayaṃ babhūvimhe, idaṃ parokkhāya rūpaṃ. Mayaṃ abhavimhe, idamajjataniyā rūpaṃ.

Pañcamiyā attanopadaṃ majjhimapurisabahuvacanaṃ parokkhāya attanopadena majjhimapurisabahuvacanena sadisaṃ. Tumhe bhavavho, idaṃ pañcamiyā rūpaṃ. Tumhe babhūvivho, idaṃ parokkhāya rūpaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
在哪里可见到词与此词或彼词，或与两个词都有联系，且意义相合，那里就应当适当地分开诵读这些词。例如："他开示法，初善中善后善，有义有文，完全圆满清净的梵行他显示。诸比丘，我将为你们开示缘起，请善加听闻作意。内心清净，心一境性"等用例。这里有阐明意趣的偈颂：
智者当以法词或以
梵行词相连诵读此
"有义有文"等词句
智者当以"善加"词
与"听闻"词相连诵读
或与"作意"等所说词
或与两者词句相连
应当了知与一一词
或与两词皆有联系
并且意义相应合适
此处我所说之意义
非由己意而宣说出
是依先师狮子之道
如是类似其他经文
求法义者若善巧道
也应如是运用此法
智者当思维依义说
依语说义而非随意
运用语言莫不如理
这里是关于义与语的思维。
在义的超越结合中应当如是观察——从"有"根义的超越结合，见到在增长义中，如"摩诃那摩离车威坐在一旁，发出赞叹：'跋耆人将兴盛，跋耆人将兴盛！'"或"我实为被恶毁灭者，对大罪恶之王"或"吠陀对于此恶友、毁灭者之人，不能作为救护"或"毁灭罪已被我所作"等，如是见到在增长义中。
在语言总集中应当如是观察——现在时语尾的主动语态中间人称复数与命令语气主动语态中间人称复数相同。"你们是"。
现在时与命令语气的主动语态最上人称中，单数与单数相同，复数也与复数相同。"我是，我们是"。
现在时中间语态中间人称单数与昨日未完成时和今日过去时的中间语态两个中间人称单数相同，除去某些音群方面的差异，此法则在以下也应适用。"你是"，这是现在时的形式。"你曾是"，这是昨日未完成时和今日过去时的形式。
现在时中间语态最上人称单数与命令语气中间语态最上人称单数和完成时主动语态中间人称单数两个语词相同。"我应是"，这是现在时和命令语气的形式。"你曾是"，这是完成时的形式。
现在时中间语态最上人称复数与完成时和今日过去时的中间语态两个最上人称复数相同。"我们是"，这是现在时的形式。"我们曾是"，这是完成时的形式。"我们曾是"，这是今日过去时的形式。
命令语气中间语态中间人称复数与完成时中间语态中间人称复数相同。"愿你们是"，这是命令语气的形式。"你们曾是"，这是完成时的形式。


Parokkhāya parassapadaṃ paṭhamapurisabahuvacanaṃ hiyyattaniyā parassapadena paṭhamapurisabahuvacanena ca ajjataniyā attanopadena paṭhamapurisabahuvacanena cāti dvīhi vacanehi sadisaṃ. Te babhūvu, idaṃ parokkhāya rūpaṃ. Te abhavu, idaṃ hiyyattanajjatanīnaṃ rūpaṃ.

Parokkhāya parassapadaṃ majjhimapurisabahuvacanaṃ attanopadena paṭhamapurisekavacanena ca hiyyattaniyā parassapadena majjhimapurisabahuvacanena ca attanopadena paṭhamapurisekavacanena ca ajjataniyā parassapadena majjhimapurisabahuvacanena cāti catūhi vacanehi sadisaṃ. Tumhe babhūvittha, so babhūvittha, imāni parokkhāya rūpāni. Tumhe abhavattha, so abhavattha, imāni hiyyattaniyā rūpāni. Tumhe abhavittha, idamajjataniyā rūpaṃ.

Parokkhāya parassapadaṃ uttamapurisekavacanaṃ hiyyattaniyā parassapadenuttamapurisekavacanena ca ajjataniyā attanopadenuttamapurisekavacanena cāti dvīhi vacanehi sadisaṃ. Ahaṃ babhūvaṃ, idaṃ parokkhāya rūpaṃ. Ahaṃ abhavaṃ, idaṃ hiyyattanajjatanīnaṃ rūpaṃ.

Parokkhāya parassapadaṃ uttamapurisabahuvacanaṃ hiyyattaniyā parassapadenuttamapurisabahuvacanena sadisaṃ. Mayaṃ babhūvimha, idaṃ parokkhāya rūpaṃ. Mayaṃ abhavamha, idaṃ hiyyattaniyā rūpaṃ.

Parokkhāya attanopadauttamapurisekavacanaṃ hiyyattaniyā attanopadenuttamapurisekavacanena ca ajjataniyā parassapadenuttamapurisekavacanena cāti dvīhi vacanehi sadisaṃ. Ahaṃ babhūviṃ, idaṃ parokkhāya rūpaṃ. Ahaṃ abhaviṃ, idaṃ hiyyattanajjatanīnaṃ rūpaṃ.

Hiyyattaniyā parassapadaṃ paṭhamapurisekavacanaṃ ajjataniyā attanopadena paṭhamapurisekavacanena sadisaṃ. So abhavā.

Hiyyattaniyā parassapadaṃ majjhimapurisekavacanaṃ ajjataniyā parassapadena majjhimapurisekavacanena sadisaṃ. Tvaṃ abhavo.

Bhavissantiyā parassapadaṃ majjhimapurisabahuvacanaṃ kālātipattiyā parassapadena majjhimapurisabahuvacanena attanopadena paṭhamapurisekavacanena cāti dvīhi vacanehi sadisaṃ. Tumhe bhavissatha, idaṃ bhavissantiyā rūpaṃ. Tumhe abhavissatha, so abhavissatha, imāni kālātipattiyā rūpāni.

Bhavissantiyā attanopadaṃ majjhimapurisekavacanaṃ kālātipattiyā attanopadena majjhimapurisekavacanena sadisaṃ. Tvaṃ bhavissase, idaṃ bhavissantiyā rūpaṃ. Tvaṃ abhavissase, idaṃ kālātipattiyā rūpaṃ.

Bhavissantiyā attanopadaṃ majjhimapurisabahuvacanaṃ kālātipattiyā attanopadena majjhimapurisabahuvacanena sadisaṃ. Tumhe bhavissavhe, idaṃ bhavissantiyā rūpaṃ. Tumhe abhavissavhe, idaṃ kālātipattiyā rūpaṃ.

Bhavissantiyā attanopadaṃ uttamapurisekavacanaṃ kālātipattiyā parassapadenuttamapurisekavacanena sadisaṃ. Ahaṃ bhavissaṃ, idaṃ bhavissantiyā rūpaṃ. Ahaṃ abhavissaṃ, idaṃ kālātipattiyā rūpaṃ. Sesāni sabbāsamaṭṭhannaṃ vibhattīnaṃ vacanāni aññamaññaṃ visadisānīti daṭṭhabbaṃ. Bhavanti catra –

Vattamānāpañcamīsu, thadvayaṃ samudīritaṃ;

‘‘Tumhe bhavatha’’iccatra, udāharaṇakaṃ dvidhā.

Midvayaṃ madvayañceva, tāsu vuttaṃ dvidhā dvidhā;

‘‘Bhavāmī’’ti ‘‘bhavāmā’’ti, cettha rūpāni niddise.

Vattamānakahiyyatta-najjatanīvibhattisu;

Settayaṃ ‘‘bhavase tva’’nti, vattamānāvibhattito;

‘‘Abhavase’’ti hiyyatta-najjatanīvibhattito.


以下是巴利文的完整中文直译：
完成时主动语态第三人称复数与过去未完成时主动语态第三人称复数和今日过去时中间语态第三人称复数两个语词相同。"他们曾是"，这是完成时的形式。"他们曾是"，这是过去未完成时和今日过去时的形式。
完成时主动语态中间人称复数与中间语态第三人称单数、过去未完成时主动语态中间人称复数和中间语态第三人称单数、今日过去时主动语态中间人称复数等四个语词相同。"你们曾是，他曾是"，这些是完成时的形式。"你们曾是，他曾是"，这些是过去未完成时的形式。"你们曾是"，这是今日过去时的形式。
完成时主动语态最上人称单数与过去未完成时主动语态最上人称单数和今日过去时中间语态最上人称单数两个语词相同。"我曾是"，这是完成时的形式。"我曾是"，这是过去未完成时和今日过去时的形式。
完成时主动语态最上人称复数与过去未完成时主动语态最上人称复数相同。"我们曾是"，这是完成时的形式。"我们曾是"，这是过去未完成时的形式。
完成时中间语态最上人称单数与过去未完成时中间语态最上人称单数和今日过去时主动语态最上人称单数两个语词相同。"我曾是"，这是完成时的形式。"我曾是"，这是过去未完成时和今日过去时的形式。
过去未完成时主动语态第三人称单数与今日过去时中间语态第三人称单数相同。"他曾是"。
过去未完成时主动语态中间人称单数与今日过去时主动语态中间人称单数相同。"你曾是"。
未来时主动语态中间人称复数与超过时主动语态中间人称复数和中间语态第三人称单数两个语词相同。"你们将是"，这是未来时的形式。"你们本应是，他本应是"，这些是超过时的形式。
未来时中间语态中间人称单数与超过时中间语态中间人称单数相同。"你将是"，这是未来时的形式。"你本应是"，这是超过时的形式。
未来时中间语态中间人称复数与超过时中间语态中间人称复数相同。"你们将是"，这是未来时的形式。"你们本应是"，这是超过时的形式。
未来时中间语态最上人称单数与超过时主动语态最上人称单数相同。"我将是"，这是未来时的形式。"我本应是"，这是超过时的形式。应当了知其余八种语尾变化的语词彼此各不相同。这里有：
现在时与命令语气中
两个tha音同样诵出
"你们是"此例有两种
两个mi音两个ma音
于彼中说各有两种
此处应指"我是我们是"诸形
现在时与过去未完
今日过去时语尾中
"你是"等三从现在时
"你曾是"从过去今日


Vattamānāpañcamikā-parokkhāsu vibhattisu;

Ettayaṃ lapitaṃ tattha, ādo dvinnaṃ vasena tu.

Jaññā ‘‘ahaṃ bhave’’ti ‘‘tvaṃ, babhūve’’ti parokkhato;

Vattamānāparokkhajja-tanīsu tīsu sadditaṃ.

Mhettayaṃ kamato rūpaṃ, mayaṃsaddavisesiyaṃ;

‘‘Sambhavāmhe babhūvimhe, abhavimhe’’ti niddise.

Pañcamikāparokkhāsu, vhodvayaṃ rūpamettha hi;

‘‘Bhavavho babhūvivho’’ti, tumhesaddavisesiyaṃ.

Parokkhamhi vā hiyyatta-najjatanīvibhattisu;

Uttayaṃ ‘‘te babhūvū’’ti, rūpaṃ jaññā parokkhato;

Hiyyattanajjatanito, jaññā ‘‘te abhavū’’iti.

Parokkhamhi vā hiyyatta-najjatanīvibhattisu;

Sadditaṃ tathasaṃyoga- pañcakaṃ iti niddise.

Babhūvitthadvayaṃ tattha, rūpaṃ jaññā parokkhajaṃ;

Bavhattekattato vuttaṃ, majjhimapaṭhamavhayaṃ.

Abhavatthadvayaṃ ñeyyaṃ, hiyyattanīvibhattijaṃ;

Bavhattekattato vuttaṃ, majjhimo paṭhamo ca so;

‘‘Abhavitthā’’tidaṃ rūpaṃ, ajjatanīvibhattijaṃ.

Tañca kho bahukattamhi, tumhesaddena yojaye;

Parokkhāvhayahiyyatta-najjatanīsu kittitaṃ.

Aṃtayaṃ tattha ādiyaṃ, ‘‘babhūvaṃ’’rūpamīritaṃ;

Duvinnaṃ abhavaṃrūpaṃ, ahaṃsaddena yojaye.

Parokkhakāhiyyattanī-vasena mhadukaṃ ‘‘mayaṃ;

Babhūvimha abhavimha’’, iti rūpadvayaṃ kamā.

Parokkhāvhayahiyyatta-najjatanīvibhattisu;

Iṃtayaṃ tu tahiṃ rūpaṃ, ‘‘babhūvi’’nti parokkhajaṃ;

‘‘Abhavi’’ntītarāsaṃ tu, ahaṃsaddayutākhilaṃ.

Hiyyattanajjatanīsu , ādvayaṃ matamettha hi;

‘‘Abhavā’’ iti ekatte, rūpaṃ paṭhamaporisaṃ.

Hiyyattanajjatanīsu, odvayaṃ vuttamettha tu;

‘‘Abhavo’’iti ekatte, rūpaṃ majjhimaporisaṃ.

Bhavissantiyakālāti-pattīsu dvīsu bhāsitaṃ;

Bavhatte bahuekatte, sasaṃyogaṃ ssathattayaṃ.

‘‘Tumhe bhavissathi’’ccetaṃ, bhavissantiyato mataṃ;

‘‘Abhavissatha tumhe’’ti, ‘‘abhavissatha so’’ti ca;

Kālātipattito vuttaṃ, etañhi vacanadvayaṃ.

Bhavissantiyakālāti-pattīsu samudīritaṃ;

Majjhimapurisaṭṭhāne, sasaṃyogaṃ ssaseyugaṃ.

‘‘Bhavissase tva’’miccetaṃ, ‘‘tvaṃ abhavissase’’ti ca;

Imāni tu payogāni, tattha viññū pakāsaye.

Ssavhedvayaṃ sena yutaṃ, ssaṃdvayañca catukkakaṃ;

Idampi kathitaṃ dvīsu, yathārutavibhattisu.

‘‘Bhavissavhe’’ti bavhatte, bhavissantikamajjhimo;

Bavhatte ‘‘abhavissavhe’’, kālātipattimajjhimo.

‘‘Bhavissaṃ’’ iti ekatte, bhavissantikamuttamo;

‘‘Abhavissa’’nti ekatte, kālātipattikuttamo.

Iti vuttāni vuttehi, vacanehi samānataṃ;

Yante’kaccehi taṃ sabbaṃ, ekatālīsadhā ṭhitaṃ.

Sesāni pañcapaññāsa, asamānāni sabbathā;

Etaṃ nayaṃ gahetvāna, vade sabbattha sambhavāti.

Ayamettha samānāsamānavasena vacanasaṅgaho.

Āgamalakkhaṇavasena vibhattivacanasaṅgahe evaṃ upalakkhetabbaṃ –

Bhavissantīparokkhajja-tanīkālātipattisu;

Niccaṃ kvaci kvacā’niccaṃ, ikārāgamanaṃ bhave.

Ikārāgamanaṃ tañhi, parokkhāyaṃ vibhattiyaṃ;

Bavhatte majjhimaṭṭhāne, bavhatte cuttame siyā;

Parassapadaṃ sandhāya, idaṃ vacanamīritaṃ.

Uttamekavaco cāpi, netassa attanopade;

Hotīti avagantabbaṃ, bhavissantimhi sabbaso.

Hiyyattanajjatanika-kālātipattīsu pana;

Akārāgamanaṃ hoti, sabbaso iti lakkhaye.

Ajjatanimhi bavhatte, majjhime uttame tathā;

Bavhattamhi akārena, ikārāgamanaṃ bhave.


以下是巴利文的完整中文直译：
现在命令及完成时
三种语尾变化之中
其中依据前二说
应知二三音相同
应知"我应是"和"你
曾是"来自完成时
现在完成今日过去
三时中有相同音
次第说明mhe音形
与"我们"字相结合
"我们是曾是将是"
命令完成时中有
两个vho音此形式
"应是曾是"等皆与
"你们"字相结合用
完成或过去未完
今日过去时语尾
应知ut音"他们曾是"
来自完成时语尾
从过未完今日过
应知"他们曾是"形
完成或过去未完
今日过去时语尾
说明五种连音组
其中应知两"曾是"
形式来自完成时
从复单数而说出
称为中间第三称
应知两个"曾是"形
来自过去未完时
从复单数而说出
称为中间第三称
"曾是"此一语尾形
来自今日过去时
此复数形式当与
"你们"字相结合用
完成过去未完成
今日过去时所说
其中首先aṃ二音
说出"曾是"此形式
两者"曾是"此形式
与"我"字相结合用
依完成过去未完
两者mha二音"我们
曾是曾是"如是此
两种形式依次第
完成称呼过去未
今日过去时语尾
其中形式"曾是"来
自于完成时语尾
"曾是"来自其他二
皆与"我"字相结合
过去未完今日过
此中认为两个ā
"曾是"为单数形式
属于第三人称用
过去未完今日过
此中说有两个o
"曾是"为单数形式
属于中间人称用
未来时与超过时
两者之中所说出
复数与单数之中
带连音有三个stha
"你们将是"此形式
从未来时而得知
"你们本应是他应"
此二语词之形式
是从超过时说出
未来时与超过时
一起宣说而得出
在中间人称之处
带连音的sse二组
"你将是"与"你本应"
这些用例于此中
智者当如是显示
两个ssavhe带se音
两个ssaṃ成四组形
此亦说在两语尾
如所说彼语尾中
"将是"为复数形式
未来时中间人称
"本应是"为复数形
超过时中间人称
"将是"为单数形式
未来时最上人称
"本应是"为单数形
超过时最上人称
如是所说诸形式
与所说词相同者
那些某些词全部
共有四十一种住
其余五十五形式
一切皆不相同者
领会此一方法后
当说一切所生起
这里是依相同不相同而作的语词总集。
在添加音特征的语尾语词总集中应当如是观察：
未来完成今日过
及超过时语尾中
或常或有时非常
有i音之添加生
此i音之添加生
于完成时语尾中
复数中间人称处
及复数最上称中
此说是针对主动
语态而作如是言
最上称单数亦非
其在中间语态中
应知在未来时中
一切皆不如是有
但在过去未完成
今日过去超过时
有a音之添加生
一切皆应如是知
今日过去复数中
中间最上称亦然
复数中有a音与
i音添加而生起


Ikārāgamanaṃ niccaṃ, kālātipattiyaṃ bhave;

Akārāgamanaṃ tattha, anekantikamīritaṃ.

Akārāgamanaṃyeva, hiyyattanyaṃ pakāsati;

Parokkhāyaṃ bhavissantya-ñcikāroyeva dissati.

Akārāgamanañceva, ikārāgamanampi ca;

Ajjatanikakālāti-pattīsu pana dissati.

Tīsu sesavibhattīsu, nā’kārattayamīritaṃ;

Vattamānāya pañcamyaṃ, sattamiyanti sabbaso.

Ikāreneva sahitā, dve bhavanti vibhattiyo;

Satta dvādasa hontettha, vacanānīti lakkhaye.

Akāreneva sahitā, ekāyeva vibhatti tu;

Dvādasa vacanānettha, bhavantīti ca lakkhaye.

Akārikārasahitā , duveyeva vibhattiyo;

Cattāri dvādasañceva, vacanāni bhavantidha.

Ākārattayamuttā tu, tissoyeva vibhattiyo;

Vacanānettha chattiṃsa, hontīti paridīpaye.

Parokkhāajjatanīsu, pañcaṭṭha ca yathākkamaṃ;

Ikārato vimuttāni, vacanāni bhavantiti.

Evamettha vibhattīnaṃ, channavutividhāna ca;

Saṅgaho vacanānanti, viññātabbo vibhāvināti.

Ayamettha āgamalakkhaṇavasena vibhattivacanasaṅgaho.

Kālavasena pana vibhattivacanasaṅgahe duvidho saṅgaho kālattayavasena saṅgaho, kālachakkavasena saṅgaho cāti. Tattha vattamānāpañcamīsattamīvibhattiyo paccuppannakālikā, vattamānāpañcamīsattamīvibhatyantāni padāni paccuppannavacanāni. Parokkhāhiyyattanajjatanīvibhattiyo atītakālikā, parokkhāhiyyattanajjatanīvibhatyantāni padāni atītavacanāni. Bhavissantīvibhatti anāgatakālikā, bhavissantīvibhatyantāni padāni anāgatavacanāni. Kālātipattivibhatti pana katthaci atītakālikā katthaci anāgatakālikā, tasmā tadantāni padāni atītavacanānipi anāgatavacanānipi honti. Ayaṃ kālattayavasena vibhattivacanasaṅgaho.

Ayaṃ pana kālachakkavasena vibhattivacanasaṅgaho – parokkhāhiyyattanajjatanīvibhattiyo atītakālikā, parokkhāhiyyattanajjatanīvibhatyantāni padāni atītavacanāni. Bhavissantīvibhatti anāgatakālikā, bhavissantīvibhatyantāni padāni anāgatavacanāni. Vattamānāvibhatti paccuppannakālikā, vattamānāvibhatyantāni padāni paccuppannavacanāni. Pañcamīvibhatti āṇattikālikā , pañcamīvibhatyantāni padāni āṇattivacanāni. Sattamīvibhatti parikappakālikā, sattamīvibhatyantāni padāni parikappavacanāni. Ettha pana ‘‘āṇattivacanānī’’ti ca ‘‘parikappavacanānī’’ti ca idaṃ tathāsīsamattaṃ āsiṭṭhānumatyādīsu pañcamyādīnaṃ dissanato. Kālātipattivibhatti kālātipattikālikā, kālātipattivibhatyantāni padāni kālātipattivacanāni. Evaṃ kālachakkavasena vibhattivacanasaṅgaho veditabbo.

Kālasaṅgahe tividho kālasaṅgaho kālattayasaṅgaho kālacatukkasaṅgaho kālachakkasaṅgaho cāti.

Paccuppanne vattamānā, pañcamī sattamī cimā;

Hontātīte parokkhādī, saha kālātipattiyā.

Anāgate bhavissantī, kālātipattikāpi vā;

Evaṃ kālattayaṃ ñeyyaṃ, ākhyātaṃ tappakāsakaṃ.

Nanu kaccāyane ganthe, kālo vutto catubbidho;

Paccuppannenuttakāle, atītenāgate iti.

Saccaṃ vutto nuttakālo, paccuppannoti icchito;

Samīpe vuttakāloti, atthasambhavato pana.

Tathā hi ‘‘yaṃ tikāla’’nti, vuttamācariyehipi;

Na kālato vinimuttaṃ, ākhyātaṃ kiñci dissati.

Nanu cāvuttakāleti, attho tatra tu yujjati;

Tathā hi chabbidho kālo, niruttimhi pakāsito.


以下是巴利文的完整中文直译：
在超过时中必有
i音之添加生起
其中a音添加生
说为非恒常存在
唯有a音之添加
在过未完时显示
完成未来时中现
唯有i音可得见
a音添加生起及
i音添加生起二
今日过去超过时
其中皆可得见到
其余三种语尾中
无三种音被说出
现在时与命令时
状语时中一切处
带有i音而结合
有两种语尾变化
七与十二在此中
成为语词当观察
唯与a音相结合
只有一种语尾变
此中应知有十二
语词生起而观察
与a与i音结合
只有两种语尾变
四与十二如是等
语词于此得生起
离三种音而独存
只有三种语尾变
此中应知三十六
语词生起当显示
完成今日过去时
次第五八两组中
离开i音而独存
语词如是得生起
如是此中诸语尾
九十六种差别法
及诸语词总集合
智者应当如是知
这里是依添加音特征的语尾语词总集。
依时间而论语尾语词总集则有两种总集：三时总集和六时总集。其中现在时、命令语气和状语时语尾属于现在时，以现在时、命令语气和状语时语尾结尾的词是现在语词。完成时、过去未完成时和今日过去时语尾属于过去时，以完成时、过去未完成时和今日过去时语尾结尾的词是过去语词。未来时语尾属于未来时，以未来时语尾结尾的词是未来语词。而超过时语尾在某些情况下属于过去时在某些情况下属于未来时，因此以其结尾的词既是过去语词也是未来语词。这是依三时而作的语尾语词总集。
这是依六时而作的语尾语词总集——完成时、过去未完成时和今日过去时语尾属于过去时，以完成时、过去未完成时和今日过去时语尾结尾的词是过去语词。未来时语尾属于未来时，以未来时语尾结尾的词是未来语词。现在时语尾属于现在时，以现在时语尾结尾的词是现在语词。命令语气语尾属于命令时，以命令语气语尾结尾的词是命令语词。状语时语尾属于条件时，以状语时语尾结尾的词是条件语词。这里"命令语词"和"条件语词"只是如此称呼而已，因为命令语气等用于祝愿、允许等。超过时语尾属于超过时，以超过时语尾结尾的词是超过时语词。应当如是了知依六时而作的语尾语词总集。
在时间总集中有三种时间总集：三时总集、四时总集和六时总集。
现在时中有现在
命令及与状语时
过去时中有完成
等与超过时语尾
未来时中有未来
及与超过时语尾
如是应知三时法
动词显示此三时
在迦旃延论书中
说时为四种差别
现在与不说之时
过去及未来时中
诚然说不说之时
意为现在时所摄
因为依义理生起
近于所说时故也
因此诸师亦说此
"属于三时"如是语
离开时间无动词
任何可见显现者
然而"不说时"之义
于彼处中得相应
因此六种时间法
在词源书中显示;


Atītānāgato paccu-ppanno āṇattimeva ca;

Parikappo ca kālassa, atipattīti chabbidho.

Duve vibhattiyo tattha, āṇattiparikappikā;

Kālamanāmasitvāpi, niruttaññūhi bhāsitā.

‘‘Gacchatu gaccheyyi’’ccādi-vacane kathite na hi;

Kriyā nipphajjati niṭṭhaṃ, nāgatā nātipannikā.

Kālātipattikā saddā, atītenāgatepi ca;

Bhavantīti yathāvuttā, niruttimhi vidūhi ve.

Pañcamīsattamīvhitā, āṇattiparikappikā;

Paccuppanne bhavantīti, na tathā tattha bhāsitā.

Tasmā kaccāyane ganthe, ‘‘nuttakāle’’ti yaṃ padaṃ;

Attho ‘‘avuttakāle’’ti, tassa ñāyatimevidaṃ.

Saccamevaṃ tu santepi, āṇattiparikappikā;

Paccuppannepi daṭṭhabbā, paṇḍitena nayaññunā.

Kasmāti ce āṇāpanaṃ, parikappo ca saccato;

Paccuppanne yato atthā, nipphannā dissare ime.

‘‘Anuttakāle’’ti padaṃ, etassatthassa jotakaṃ;

‘‘Samīpe vuttakāle’’ti, atthadīpanatotha vā.

Atthānaṃ gamanādīnaṃ, nipphatti na tu dissati;

‘‘Gacchatu gaccheyyi’’ccādi, vuttakāle yato tato;

Avuttakāle niddiṭṭhā, taddīpakavibhattiyo.

Kālo vā vuttakāloti, iccevaṃ gahito idha;

Dakkhiṇāsuddhipāṭhamhi, katāva tatiyā ayaṃ;

Kāladīpanatā tāsaṃ, iti yujjati nāññathā.

Atthadvayaṃ pakāsetuṃ, ganthe kaccāyanavhaye;

Thero kaccāyano ‘‘nutta-kāle’’ti padamabravi.

Evaṃ tidhā catudhāpi, vutto kālāna saṅgaho;

Chadhā idāni kālānaṃ, saṅgaho nāma niyyate.

Vibhattiyo parokkhā ca, hiyyattanīvibhattiyo;

Atha ajjatanī cāti, tisso’tīte pakāsitā.

Anāgate bhavissantī, bhavatīti pakittitā;

Paccuppanne vattamānā, tikāle pañcadhā katā.

Pañcamīsattamīvhitā, āṇattiparikappikā;

Saṅgayhamānā tā yanti, paccuppannamhi saṅgahaṃ.

Yasmā pañcamibhūtāya, vattamānāya ṭhānato;

Samānā pañcamī hoti, tasmā sā pañcamī matā.

Sattamī pana kiñcāpi, samānā tāhi sattamā;

Hoti yasmā tato vuttā, sattamītveva no mati.

Kālātipattiyādīhi, yajjevaṃ vattamānikā;

Chaṭṭhī bhaveyya kālāti-pattikātītavācikā.

Pañcamī tāya chaṭṭhassa, tulyattā ṭhānato nanu;

Tāhi sattavibhattīhi, sattamī aṭṭhamī siyā.

Iti ce koci bhāseyya, ‘‘tannā’’ti paṭisedhaye;

Atītenāgate cāpi, kālātipattisambhavā.

Tathā hi bhāsitā cūḷa-niruttimhi visuṃ ayaṃ;

Kālātipatyatītamhā-nāgate cāti dīpaye.

Kriyātipannetīteti, kasmā kaccāyane rutaṃ;

Athāpi ce vadeyyatra, ‘‘pāyenā’’ti pakāsaye.

Yebhuyyena hi lokasmiṃ, atītamhi pavattati;

Kālātipattisaṃyutto, vohāro iti lakkhaye.


以下是巴利文的完整中文直译：
过去未来与现在
命令及与条件时
超过时等六种时
此为时间六分法
其中命令条件两
语尾虽不标时间
但为通晓词源者
如是解说而言说
因说"愿去应去"等
此类语词之时候
动作未成未来至
亦非超过之所属
超过时词过去与
未来二时皆可有
如是已为通达此
词源诸智者所说
称为命令与条件
第五第七语尾变
虽在现在时生起
但彼处未如是说
因此迦旃延论中
"不说时中"此一词
其义即是"未说时"
如是当知此道理
虽然如是为真实
命令及与条件时
于现在时亦应见
此为智者知理者
若问何故因命令
条件二者真实中
于现在时此诸义
已成就者可得见
"不说时中"此一词
显示如是此义理
或由显示"近说时"
此一义理而说之
去等诸义之成就
实不见于此说时
因"愿去应去"等词
所说时中故如是
未说时中被指示
显示彼等之语尾
或说为"已说时"等
如是于此所执取
如净施文中已作
此为第三解说法
显示时间为彼等
如是相应非他故
为显示此二义理
在名迦旃延论中
迦旃延长老说此
"不说时中"之语词
如是三种四种说
已说时间总集法
今当宣说名为此
六种时间总集法
完成时与过去未
完成时语尾变化
今日过去时如是
三者显示过去时
未来时中有未来
如是宣说而显明
现在时中有现在
三时作五种分别
称为命令与条件
第五第七语尾变
摄取彼等而趣入
现在时中总集法
因为从现在时位
相等故为第五时
是故说为第五时
此为我等所认可
然而第七虽然与
彼等相等为第七
因此而说第七时
此为我等之意见
若如是则现在时
应为第六超过时
应说过去时语词
因与第五同地位
第七应为第八时
与彼七种语尾变
若有人如是说者
应当遮止"非如是"
因超过时可生起
于过去未来二时
因此于小词源书
别说此为超过时
于过去与未来时
如是显示而宣说
为何迦旃延论中
说"动作超过过去"
若于此处有人问
应说"多分"而显示
因为世间之言说
多分流行于过去
与超过时相应合
如是观察而了知


Atridaṃ kālātipattiyā atītavacanaṃ – ‘‘sacāyaṃ bhikkhave rājā pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiṃyevassa āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhu uppajjissathā’’ti. ‘‘Passānanda imaṃ mahādhanaseṭṭhiputtaṃ imasmiṃyeva nagare dveasītikoṭidhanaṃ khepetvā bhariyaṃ ādāya bhikkhāya carantaṃ. Sace hi ayaṃ paṭhamavaye bhoge akhepetvā kammante payojayissā, imasmiṃyeva nagare aggaseṭṭhi abhavissā. Sace pana nikkhamitvā pabbajissā, arahattaṃ pāpuṇissā, bhariyāpissa anāgāmiphale patiṭṭhahissā. Sace majjhimavaye bhoge akhepetvā kammante payojayissā, dutiyaseṭṭhi abhavissā. Nikkhamitvā pabbajanto anāgāmī abhavissā, bhariyāpissa sakadāgāmiphale patiṭṭhahissā. Sace pacchimavaye bhoge akhepetvā kammante payojayissā, tatiyaseṭṭhi abhavissā. Nikkhamitvā pabbajanto sakadāgāmī abhavissā, bhariyāpissa sotāpattiphale patiṭṭhahissā’’ iti vā, ‘‘sace satthā agāraṃ ajjhāvasissā, cakkavattirājā abhavissā. Rāhulasāmaṇero pariṇāyakaratanaṃ, therī itthiratanaṃ, sakalacakkavāḷarajjaṃ etesaññeva abhavissā’’ iti vā evaṃ kālātipattiyā atītavacanaṃ bhavati.

Kathaṃ kālātipattiyā anāgatavacanaṃ bhavati? ‘‘Cirampi bhakkho abhavissā, sace na vivadāmase. Asīsakaṃ anaṅguṭṭhaṃ, siṅgālo harati rohitaṃ’’itivā, ‘‘sace ānanda nālabhissā mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, ciraṭṭhitikaṃ ānanda brahmacariyaṃ abhavissā’’ti iti vā, ‘‘ayaṃ aṅgulimālassa mātā ‘aṅgulimālaṃ ānessāmī’ti gacchati, sace samāgamissati, aṅgulimālo ‘aṅgulisahassaṃ pūressāmī’ti mātaraṃ māressati. Sacāhaṃ na gamissāmi, mahājāniko abhavissā’’ iti vā evaṃ kālātipattiyā anāgatavacanaṃ bhavati . Kaccāyane pana yebhuyyena atītappavattiṃ sandhāya kālātipattivibhattiyā atītakālikatā vuttāti daṭṭhabbaṃ.

Kaccāyanepi vā esā, kālātipattikā pana;

Anāgatepi hotīti, ayamatthopi dissati.

Appaccakkhe parokkhāya-tīte iti hi lakkhaṇe;

Santepyatītaggahaṇe, anapekkhiya taṃ idaṃ.

Anāgate bhavissantī, iti suttassanantaraṃ;

Kālātipattivacanā, anāgatānukaḍḍhanaṃ;

Tasmā aniyataṃ kālaṃ, kālātipattikaṃ vinā.

Atītānāgatapaccu-ppannikāhi vibhattihi;

Sattamī sattamīyeva, bhavate na tu aṭṭhamī.

Pañcamīsattamīnaṃ tu, paccuppannavibhattiyaṃ;

Saṅgaṇhanatthametāsaṃ, majjhe chaṭṭhī na vuccati.

Tathā pañca upādāya, bhavitabbañca chaṭṭhiyā;

Pañcamiyā tu sā esā, ‘‘chaṭṭhī’’ti na samīritā.

Chaṭṭhībhāvamhi santepi, ‘‘pañcamī’’ti vaco pana;

Pañcamiyā vibhattiyā, paccuppannavibhattiyaṃ.

Saṅgaṇhanatthaṃ vuttanti, viññātabbā vibhāvinā;

Pañcamiṃ tu upādāya, sattamiyā vibhattiyā.

Chaṭṭhiyā ca bhavitabbaṃ, na sā ‘‘chaṭṭhī’’ti īritā;

Chaṭṭhiṃ pana upādāya, ‘‘sattamī’’tveva īritā.

Majjhe chaṭṭhiṃ adassetvā, evaṃ tu kathanampi ca;

Sattamiyā vibhattiyā, paccuppannavibhattiyaṃ;

Saṅgaṇhanatthaṃ vuttanti, adhippāyaṃ vibhāvaye.

Sabhāvo hesa vatthūnaṃ, gambhīratthesu attano;

Yena kenacākārena, adhippāyassa ñāpanaṃ.

Yajjevaṃ paṭhamaṃtīte-nāgate ca vibhattiyo;

Vatvā tato paccuppanne, kathetabbā vibhattiyo.


以下是巴利文的完整中文直译：
这里是超过时的过去语词——"诸比丘，如果这位国王不杀害如法的法王父亲，他就会在这座位上生起离尘离垢的法眼"。或"阿难，你看这位大富长者子在此城中耗尽了八千二百万财富，带着妻子行乞。如果他在初年时不耗尽财富而经营事业，他就会在此城中成为最上长者。如果他出家，他就会证得阿罗汉果，他的妻子也会住于不还果。如果他在中年时不耗尽财富而经营事业，他就会成为第二长者。如果出家，他就会成为不还，他的妻子也会住于一来果。如果他在后年时不耗尽财富而经营事业，他就会成为第三长者。如果出家，他就会成为一来，他的妻子也会住于预流果"。或"如果导师住在家中，他就会成为转轮王。罗睺罗沙弥就会成为主藏臣宝，长老尼就会成为女宝，整个轮围界的王国就会属于他们"。如是为超过时的过去语词。
如何为超过时的未来语词？如"如果我们不争吵，长久就会有食物。狐狸衔走无头无尾的赤色鱼"。或"阿难，如果女人不得在如来所说的法与律中从家出家，阿难，此梵行就会长久住立"。或"这位指鬘的母亲去说'我要带回指鬘'，如果相遇，指鬘为了'圆满一千指'就会杀死母亲。如果我不去，就会有大量杀害"。如是为超过时的未来语词。但在迦旃延论中说超过时语尾属于过去时，应当理解为针对多数情况而说。
但在迦旃延论中
此超过时语尾变
于未来时亦可有
此义亦可得见到
虽有"过去不现见
故用完成时"此相
不顾虑彼过去摄
而取此义如是说
"未来时有未来"此
经句之后随牵引
超过时语词如是
故除超过时之外
时间皆为不定时
以过去未来现在
诸语尾变第七时
唯为第七非第八
因为摄取第五及
第七于现在语尾
故中间第六不说
如是依五第六时
应有但此非称为
第六而说第五时
即使存在第六性
然而说为"第五"词
为摄第五语尾于
现在语尾中之故
智者应当如是知
依第五时第七时
语尾应有第六时
但非称为"第六"说
依第六而说"第七"
不显中间第六时
如是说法亦应知
为摄第七语尾于
现在语尾中之义
此为事物之自性
于甚深义以己性
以某种行相显示
意趣之义如是知
若如是则先说过
去未来时语尾变
然后应说现在时
诸语尾变如是论


Kaccāyanavhaye ganthe, kasmā evaṃ na bhāsitā;

Paccuppannavibhatyova, kasmā ādimhi bhāsitā?

Yasmā vadanti vohāra-pathe etāva pāyato;

Tasmā bahuppayogattaṃ, hotetāsaṃ vibhattinaṃ.

Ādobahuppayogova, kathetabboti ñāyato;

Paccuppannamhi sambhūtā, vibhatyovādito matā.

Atītānāgataṃ vatvā, paccuppanne tato paraṃ;

Yasmā vuttamhi lokasmiṃ, hoti vācāsiliṭṭhatā.

Tasmā siliṭṭhakathane, atītādimapekkhiya;

Pañcamī sattamī cetā, vattamānāyanantaraṃ;

Saṅgaṇhanatthamakkhātā, paccuppannavibhattisu.

Ettha hi yathā ‘‘mātāpitaro’’ti vutte siliṭṭhakathanaṃ hoti, tasmiṃyeva vacane vipariyayaṃ katvā samāsavasena ‘‘pitāmātaro’’ti vutte siliṭṭhakathanaṃ na hoti, tasmā tādisī saddaracanā apūjanīyā, ‘‘pitā mātā ca me dajju’’nti pāṭho pana byāsavasena yathicchitappayogattā pūjanīyo, evameva ‘‘atītānāgatapaccuppanna’’nti vutte siliṭṭhakathanaṃ hoti, ‘‘atītapaccuppannānāgata’’nti evamādinā vutte siliṭṭhakathanaṃ na hoti, tasmā tādisī saddaracanā apūjanīyā siyā. ‘‘Atītārammaṇā paccu-ppannānāgatagocarā’’ti vacanaṃ pana gāthābandhasukhatthaṃ yathicchitappayogattā pūjanīyameva. Ayamettha pāḷi veditabbā –

‘‘Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’nti ca,

‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī,

Maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena ataṃsu pubbe,

Tarissanti ye ca taranti ogha’’nti ca,

‘‘Ye cabbhatītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā;

Ye cetarahi sambuddhā, bahūnaṃ sokanāsakā.

Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu viharanti ca;

Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā’’ti ca

Evamanekesu saddappayogesu. Idha yathicchitappayogavasena atītānāgatapaccuppannakālikāsu aṭṭhasu vibhattīsu tisso paccuppannakālikā vibhattiyo ādimhi kathitā, tañca kathanaṃ tāsaññeva vohārapathe yebhuyyena pavattito bahuppayogatāñāpanatthaṃ. Tāsu pana dvinnaṃ vibhattīnaṃ ‘‘pañcamīsattamī’’tisaññā siliṭṭhakathanicchāyaṃ kamena vattabbā, atītānāgatakālikā vibhattiyo apekkhitvā katā. Iccevaṃ

Yathicchitappayogena, paccuppannavibhattiyo;

Tidhā katvāna ādimhi, kaccānena udīritā.

Ādimhi kathanaṃ tañca, tāsaṃ pāyena vuttito;

Bahuppayogabhāvassa, ñāpanatthanti niddise.

Atītādimapekkhitvā, siliṭṭhakathane dhuvaṃ;

‘‘Pañcamī sattami’’cceva, dvinnaṃ nāmaṃ katanti ca;

Kālātipattiṃ vajjetvā, idaṃ vacanamīritaṃ.

Yadi evaṃ ayaṃ doso, āpajjati na saṃsayo;

Iti ce koci bhāseyya, atthe akusalonaro.

Tekālikākhyātapade , kālātipattiyā pana;

Asaṅgahova hotīti, ‘‘tannā’’ti paṭisedhaye.

Tekālikākhyātapade, na no kālātipattiyā;

Iṭṭho asaṅgaho tattha, saṅgahoyeva icchito.

Pañcamīsattamīsaññā, kālātipattikaṃ pana;

Vibhattimanapekkhitvā, katā icceva no mati.

Nānānayaṃ gahetvāna,

Paccetabbaṃ tu sārato;

Yāya eso ruto attho,

Tasmā esā na dubbalā.

Attho labbhati pāsaṃso,

Yattha yattha yathā yathā;

Tathā tathā gahetabbo,

Tattha tattha vibhāvinā.

Vuttañhetaṃ abhidhammaṭīkāyaṃ ‘‘yattha yattha yathā yathā attho labbhati, tattha tattha tathā tathā gahetabbo’’ti.

Pañcamīsattamīsaññā, rūḷhīsaññāti kecana;

Na panevaṃ gahetabbaṃ, ajānitvā vadanti te.


以下是巴利文的完整中文直译：
为何在迦旃延论
不如是说而宣说
为何现在时语尾
最初说出为何故
因为说者多于此
言说道路为多分
故此等诸语尾变
具有多用之性质
首先应说多用义
依此道理而得知
现在时中所生起
语尾最初被认可
说过去与未来后
其后说现在时义
因为世间如是说
言语才能得流畅
因此为说流畅语
顾虑过去等时义
第五第七此二者
现在语尾随其后
为摄此义而宣说
于现在时语尾中
这里如说"父母"时言语流畅，若在同一语词中颠倒次序以复合词方式说"父母"时言语不流畅，因此这样的语词结构不应遵循。但"愿我父及母给与"这样的读法因为是分别说法随意使用所以应当遵循。同样，说"过去未来现在"时言语流畅，若说"过去现在未来"等则言语不流畅，因此这样的语词结构不应遵循。但"过去所缘现在未来行境"这样的语词因为是为了偈颂结构的顺畅而随意使用，所以应当遵循。这里应当了知如下圣典：
"任何色是过去未来现在"等，
"一乘道见生尽者，
知道悲愍利益者；
过去由此道已度，
正度将度瀑流者"等，
"过去正觉诸佛陀，
未来诸佛正觉者；
现在正觉诸佛陀，
除灭众人诸忧愁。
一切恭敬正法者，
已住正住当安住；
此为诸佛之法性"等
如是在众多语词运用中。这里依随意运用，在属于过去未来现在时的八种语尾中，三种属于现在时的语尾最先说出，说出此义是为了显示它们在言说道路中多分流行故有多用性。在其中两种语尾称为"第五第七"，是为了顾虑过去未来时语尾而依次序说出。如是：
随意运用方式中
现在时中语尾变
分作三种最初时
迦旃延师已说出
最初说此诸语尾
因多分说而宣说
为显示其多用性
如是应当而指出
顾虑过去等时义
为说流畅语确定
称为第五与第七
二者名称如是作
除去超过时语尾
此语词如是宣说
若如是则有此过
无有疑惑必生起
若有不善义理者
如是说者应了知
三时动词语词中
对于超过时语尾
不摄受故"非如是"
应当遮止而说明
三时动词语词中
我等不欲不摄受
超过时语尾于彼
唯欲摄受如是知
第五第七此名称
不顾虑于超过时
语尾而作如是说
此为我等之意见
摄取种种诸方法
应从实质而思惟
由此说出此义理
故此非为软弱说
称赞义理可获得
随处随时如其理
如是如是当摄取
随处智者如是知
此实已说于阿毗达摩复注中："随处随时如何获得义理，即应如是如是于彼彼处摄取。"
第五第七此名称
有谓惯用之名称
但不应如是执取
彼等不知而妄说;


Nesā purisasaññādi, jhala saññādayo viya;

Rūḷhiyā bhāsitā saññā, bhūtenatthena bhāsitā.

Upanidhāya paññatti, esā saññā yato tato;

Anvatthasaññā ṭhapitā, porāṇehīti lakkhaye.

Iccevaṃ kālachakkaṃ tu, saṅkhepena tidhā mataṃ;

Etamatthañhi sandhāya, ‘‘yaṃ tikāla’’nti bhāsitaṃ.

Ayamettha kālachakkasaṅgaho.

Evaṃ tidhā catudhā vā, chadhā vāpi sumedhaso;

Kālabhedaṃ vibhāveyya, kālaññūhi vibhāvitaṃ.

Atītānāgataṃ kālaṃ, visuṃ kālātipattikaṃ;

Gahetvā pañcadhā hoti, evañcāpi vibhāvaye.

Ettha nayova ‘‘ajjhatta-bahiddhā vā’’ti pāḷiyaṃ;

Atītānāgatakālī, vibhatti samudīritā.

Iccevaṃ sabbathāpi kālasaṅgaho samatto.

Idāni viññūnaṃ atthaggahaṇe kosallajananatthaṃ pakaraṇantaravasenapi imasmiṃ pakaraṇe vattamānānantaraṃ vuttānaṃ āṇattiparikappakālikānaṃ ‘‘pañcamīsattamī’’tisaṅkhātānaṃ dvinnaṃ vibhattīnaṃ paṭipāṭiṭṭhapane pakaraṇasaṃsandanaṃ kathayāma – kātantappakaraṇasmiñhi sakkatabhāsānurūpena dasadhā ākhyātavibhattiyo ṭhapitā, kaccāyanappakaraṇe pana māgadhabhāsānurūpena aṭṭhadhā ṭhapitā, niruttiyañca pana māgadhabhāsānurūpeneva atītānāgatapaccuppannāṇattiparikappakālātipattivasena chadhā ṭhapitā. Tesu hi kātante vattamānā, sattamī, pañcamī, hiyyattanī, ajjatanī, parokkhā, svātanī, āsī, bhavissantī, kriyātipatti cāti dasadhā vibhattā. Kaccāyane pana vattamānā, pañcamī, sattamī, parokkhā, hiyyattanī, ajjatanī, bhavissantī, kālātipatti cāti aṭṭhadhā vibhattā. Iti etesu dvīsu kātantakaccāyanesu vibhattiyo visadisāya paṭipāṭiyā ṭhapitā. Kiñcāpettha visadisā paṭipāṭi, tathāpetā niruttiyaṃ vuttātītādikālavibhāgavasena ekato saṃsandanti samenti kiñci visesaṃ ṭhapetvā.

Kathaṃ ? Kātante tāva hiyyattanī ajjatanī parokkhā cāti imā tisso ekantena atītakālikā, svātanī āsī bhavissanti cāti imā tisso ekantena anāgatakālikā, vattamānā ekāyeva paccuppannakālikā, sattamī pana pañcamī ca paccuppannānāgatakālavasena dvikālikā ‘‘ajja puññaṃ kareyya, svepi kareyya. Ajja gacchatu, sve vā gacchatū’’ti payogārahattā. Kriyātipatti aniyatakālikā ‘‘so ce hiyyo yānaṃ alabhissā, agacchissā. So ce ajja anatthaṅgate sūriye yānaṃ alabhissā, agacchissā. So ce sve yānaṃ alabhissā, agacchissā’’ti payogārahattā. Evaṃ asaṅkarato vavatthapetabbaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
此非如"人称"等名
及如"子音"等名称
惯用而说此名称
依实义理而宣说
因为此名称乃是
依照比较而施设
古德依义而安立
应当观察如是知
如是六种时间法
略说三种为所知
为显示此义理故
说"三时"义如是说
这里是六时总集。
如是三种或四种
或六种智者应知
时间差别当显示
知时者已显明者
过去未来时间及
分别超过时取已
成为五种如是亦
应当显示如是义
此中方法如圣典
"内外"等中所说者
过去未来时语尾
如是一起被宣说
如是一切时间总集完毕。
现在为了生起智者在理解义理上的善巧，我们依其他论著来说明在此论中于现在时之后所说的命令时和条件时二种语尾称为"第五第七"的次第安立之论著对照——在迦多延陀论中依梵语而立动词语尾为十种，在迦旃延论中依摩揭陀语而立为八种，在语源论中也依摩揭陀语而依过去未来现在命令条件超过时立为六种。在这些中，迦多延陀论分为现在时、状语时、命令时、过去未完成时、今日过去时、完成时、明日时、愿望时、未来时和动作超过时等十种语尾。而在迦旃延论中分为现在时、命令时、状语时、完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时和超过时等八种语尾。如是在这两部迦多延陀论和迦旃延论中以不同次第安立语尾。虽然这里是不同的次第，然而这些与语源论中所说的过去等时间分类相应和合，除了某些差别。
如何？首先在迦多延陀论中，过去未完成时、今日过去时和完成时这三种完全属于过去时，明日时、愿望时和未来时这三种完全属于未来时，现在时唯一属于现在时，而状语时和命令时依现在时和未来时为二时，因为可用于"今天应作功德，明天也应作。今天应去，或明天应去"等用例。动作超过时为不定时，因为可用于"如果他昨天得到车，他本应去。如果他今天在太阳未落时得到车，他本应去。如果他明天得到车，他本应去"等用例。应当如是无混杂地确定。


Evaṃ vavatthapetvā ayamamhehi vuccamāno nayo sādhukaṃ sallakkhetabbo. Kathaṃ? Hiyyattanajjatanīparokkhāsvātanyāsībhavissantivasena ekantātītānāgatakālikā vibhattiyo cha, vattamānavasena ekantapaccuppannakālikā vibhatti ekāyeva, sā paṭipāṭiyā gaṇiyamānā sattamaṃ ṭhānaṃ bhajati. Evaṃ etasmiṃ vattamānāsaṅkhāte sattamaṭṭhāne pakkhipituṃ niruttinayena ‘‘parikappakālikā’’ti saṅkhaṃ gataṃ satthanayena ‘‘paccuppannānāgatakālikā’’tivattabbaṃ ekaṃ vibhattiṃ sattamībhūtāya vattamānāya samānaṭṭhānattā sattamīsaññaṃ katvā ṭhapesi. Tato punadeva svātanyāsībhavissantivasena ekantānāgatakālikā tisso vibhattiyo gaṇetvā taṃ paccuppannānāgatakālikaṃ ‘‘sattamī’’ti laddhasaññaṃ vibhattiṃ anāgatakālikabhāvena tāhi tīhi saddhiṃ samānaṭṭhānattā catutthaṃ katvā niruttinayena ‘‘āṇattikālikā’’ti saṅkhaṃ gataṃ satthanayena ‘‘paccuppannānāgatakālikā’’ti vattabbaṃ ekaṃ vibhattiṃ pañcannaṃ saṅkhyānaṃ pūraṇena pañcamīsaññaṃ katvā ṭhapesi.

Kriyātipattiyā pana aniyatakālikattā taṃ vajjetvā ayaṃ vinicchayo kato, so ca kho niruttinayaṃyeva nissāya. Ayaṃ tāva kātante vattamānānantaraṃ vuttānaṃ sattamīpañcamīnaṃ anvatthasaññaṃ icchantānaṃ amhākaṃ ruci, esā saddhammavidūhi garūhi appaṭikkositā anumatā sampaṭicchitā ‘‘evamevaṃ āvuso, evamevaṃ āvuso’’ti. Veyyākaraṇehipi appaṭikkositā anumatā sampaṭicchitā ‘‘evamevaṃ bhante, evamevaṃ bhante’’ti. Evaṃ sabbehipi tehi pubbācariyehi abbhanumoditā appaṭikkositā.

Kaccāyanappakaraṇe pana buddhavacanānurūpena aṭṭhadhā vibhattīnaṃ vuttattā vattamānāvibhatti pañcamaṭṭhāne ṭhitā. Kathaṃ? Parokkhāhiyyattanajjatanībhavissantivasena ekantātītānāgatakālikā catasso vibhattiyo, vattamānavasena ekantapaccuppannakālikā vibhatti ekāyeva, sā paṭipāṭiyā gaṇiyamānā pañcamaṃ ṭhānaṃ bhajati. Evaṃ etasmiṃ vattamānāsaṅkhāte pañcamaṭṭhāne pakkhipituṃ niruttinayena ‘‘āṇattikālikā’’ti saṅkhaṃ gataṃ ‘‘anuttakālikā’’ti vuttaṃ vibhattiṃ pañcamībhūtāya vattamānāya samānaṭṭhānattā pañcamīsaññaṃ katvā ṭhapesi. Tato paraṃ taṃ pañcamaṃ chaṭṭhiṭṭhāne ṭhapetvā parokkhā hiyyattanī ajjatanī bhavissantī vattamānā pañcamīti evaṃ gaṇanāvasena cha vibhattiyo upādāya niruttinayena ‘‘parikappakālikā’’ti saṅkhaṃ gataṃ ‘‘anuttakālikā’’ti vuttaṃ vibhattiṃ sattannaṃ saṅkhyānaṃ pūraṇena sattamīsaññaṃ katvā ṭhapesi.

Kālātipattiyā pana atītānāgatakālikattā taṃ vajjetvā ayaṃ vinicchayo kato, so ca kho niruttinayaṃyeva nissāya. Ayaṃ kaccāyane vattamānānantaraṃ vuttānaṃ pañcamīsattamīnaṃ anvatthasaññaṃ icchantānaṃ amhākaṃ ruci, esā ca saddhammavidūhi garūhi appaṭikkositā anumatā sampaṭicchitā ‘‘evamevaṃ āvuso, evamevaṃ āvuso’’ti. Veyyākaraṇehipi appaṭikkositā anumatā sampaṭicchitā ‘‘evamevaṃ bhante, evamevaṃ bhante’’ti. Evaṃ sabbehipi tehi pubbācariyehi abbhanumoditā appaṭikkositā.


以下是巴利文的完整中文直译：
如是确定后，我等所说的这个方法应当善加观察。如何？依过去未完成时、今日过去时、完成时、明日时、愿望时、未来时为完全属于过去未来时的六种语尾，依现在时为完全属于现在时的一种语尾，它依次序计数时占据第七位置。如是在这称为现在时的第七位置中，为了安置在语源方法中称为"条件时"在论典方法中应说为"现在未来时"的一种语尾，因为与成为第七的现在时处于相同位置，故立为第七名称。然后再计数依明日时、愿望时、未来时为完全属于未来时的三种语尾，将那个现在未来时得名为"第七"的语尾，因为以未来时性质与那三者处于相同位置而作为第四，将在语源方法中称为"命令时"在论典方法中应说为"现在未来时"的一种语尾，以满足五数而立为第五名称。
因为超过时属于不定时，所以除去它而作此判定，这也是依止语源方法。这是我等期望在迦多延陀论中现在时之后所说的第七和第五为依义名称的见解，这已被通达正法的尊师们所不反对、同意、接受说"正是如此，贤友；正是如此，贤友"。也被文法学者们所不反对、同意、接受说"正是如此，尊者；正是如此，尊者"。如是为一切那些前代师长所赞同不反对。
在迦旃延论中因依佛语而说八种语尾，现在时语尾位于第五位置。如何？依完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时为完全属于过去未来时的四种语尾，依现在时为完全属于现在时的一种语尾，它依次序计数时占据第五位置。如是在这称为现在时的第五位置中，为了安置在语源方法中称为"命令时"说为"不说时"的语尾，因为与成为第五的现在时处于相同位置，故立为第五名称。此后将那第五置于第六位置，依完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时、现在时、第五时如是计数方式取六种语尾，将在语源方法中称为"条件时"说为"不说时"的语尾，以满足七数而立为第七名称。
因为超过时属于过去未来时，所以除去它而作此判定，这也是依止语源方法。这是我等期望在迦旃延论中现在时之后所说的第五和第七为依义名称的见解，这也已被通达正法的尊师们所不反对、同意、接受说"正是如此，贤友；正是如此，贤友"。也被文法学者们所不反对、同意、接受说"正是如此，尊者；正是如此，尊者"。如是为一切那些前代师长所赞同不反对。


Yasmā hi kātantakaccāyanāni aññamaññaṃ visadisavibhattikkamānipi antarena kiñci visesaṃ niruttiyaṃ vuttātītādikālavibhāgavasenekajjhaṃ saṃsandanti samenti, tasmā niruttinayaññeva sārato gahetvā pañcamīsattamīvibhattīnaṃ anvatthasaññāparikappane amhākaṃ ruci pubbācariyehi abbhanumoditā appaṭikkositā, tasmā eva yo koci imaṃ vādaṃ madditvā aññaṃ vādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkhissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ayañhi nayo atīva sukhumo duddaso ca paramāṇuriva, dukkhogāḷho ca mahāgahanamiva, atigambhīro ca mahāsamuddo viya, tasmā imissaṃ saddanītiyaṃ saddhāsampannehi kulaputtehi sāsanopakāratthaṃ yogo suṭṭhu karaṇīyo. Tathā hi idha katayogehi nāmākhyātādīsu catūsu padesu uppannavādā paravādino jitāva honti.

Muninā munināgena, duṭṭhā pabbajitā jitā;

Yathā yathā asaddhamma-pūraṇā pūraṇādayo.

Tathā tathāgatādāyā-nugāyaṃ saddanītiyaṃ;

Katayogehipi jitā, savanti paravādinoti.

Ayaṃ pañcamīsattamīnaṃ paṭipāṭiṭṭhapane pakaraṇasaṃsandanā.

Atha vattamānādīnaṃ vacanatthaṃ kathayāma – tattha vattamānāti kenaṭṭhena vattamānā? Vattamānakālavacanaṭṭhena. Paccuppannabhāvena hi vattatīti vattamāno, paccuppannakriyāsaṅkhāto kālo. Tabbācakavasena vattamāno kālo etissā atthīti ayaṃ ti antiādivibhatti vattamānā. Tathā hi ‘‘gacchati devadatto’’ti ettha devadattassa paccuppannaṃ gamanakriyaṃ vibhattibhūto tisaddoyeva vadati, tasmā tabbācakavasena vattamāno kālo etissā atthīti vattamānāti vuccati. Pañcamīti kenaṭṭhena pañcamī? Pañcamaṃ vattamānaṭṭhānaṃ gamanaṭṭhena, pañcannañca saṅkhyānaṃ pūraṇaṭṭhena. Tathā hi niyogā atītānāgatapaccuppannakālikānaṃ parokkhāhiyyattanajjatanībhavissantīvattamānāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ vibhattīnamantare pañcamībhūtāya vattamānāya sayampi paccuppannakālikabhāvena samānaṭṭhānattā pañcamaṃ vattamānaṭṭhānaṃ gacchatīti pañcamī. Yathā nadantī gacchatīti nadī. Tathā niyogā atītānāgatakālikā parokkhāhiyyattanajjatanībhavissantīsaṅkhātā catasso vibhattiyo upādāya sayampi vattamānāvibhatti viya pañcannaṃ saṅkhyānaṃ pūraṇīti pañcamī. Sattamīti kenaṭṭhena sattamī? Sattannaṃ saṅkhyānaṃ pūraṇaṭṭhena. Tathā hi atītānāgatapaccuppannakālikā parokkhāhiyyattanajjatanībhavissantīvattamānāpañcamīsaṅkhātā cha vibhattiyo upādāya sayampi paccuppannakālikā hutvā sattannaṃ saṅkhyānaṃ pūraṇīti sattamī.


以下是巴利文的完整中文直译：
因为迦多延陀论和迦旃延论虽有不同语尾次序，但除了某些差别外，都依语源论所说的过去等时间分类而一同相应和合，因此我等取语源方法为实质，在推测第五和第七语尾的依义名称上的见解为前代师长所赞同不反对，所以无论任何人要践踏此说而建立其他说法，这是不可能的。因为此方法极其微细难见如同微尘，难以通达如同大密林，极其深奥如同大海，因此具足信心的善男子为了利益教法应当善加修习此语法论。因为在此修习者对名词动词等四种语词中生起的诸外道论都必胜。
如同牟尼牟尼龙
降伏邪恶出家众
如同不正法充满
富兰那等诸外道
如是如来之继承
随行此语法论者
以其修习而胜过
一切外道诸论说
这是第五第七语尾次第安立的论著对照。
现在我们说现在时等的语义——其中"现在时"以何义为现在时？以说现在时义为现在时。因为以现在性而进行故为现在，即称为现在动作的时间。依说彼义而有现在时的此ti等语尾为现在时。如此在"天授去"中，作为语尾的ti音唯说天授的现在去动作，因此依说彼义而有现在时故称为现在时。"第五"以何义为第五？以趣向第五现在位置义，以满足五数义。如此因为在过去未来现在时的完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时、现在时等五种语尾中，由于与成为第五的现在时以现在时性质处于相同位置，故趣向第五现在位置为第五。如同鸣声而去为河流。如此取完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时等称为过去未来时的四种语尾，自身如同现在时语尾成为五数的满足故为第五。"第七"以何义为第七？以满足七数义。如此取完成时、过去未完成时、今日过去时、未来时、现在时、第五时等称为过去未来现在时的六种语尾，自身成为现在时而满足七数故为第七。


Parokkhāti kenaṭṭhena parokkhā? Parokkhe bhavāti atthena. Tathā hi cakkhādindriyasaṅkhātassa akkhassa paro tirobhāvo parokkhaṃ, tabbācakabhāvena parokkhe bhavāti parokkhā. Hiyyattanīti kenaṭṭhena hiyyattanī? Hiyyo pabhuti atīte kāle bhavā tabbācakabhāvenāti atthena. Ajjatanīti kenaṭṭhena ajjatanī? Ajja pabhuti atīte kāle bhavā tabbācakabhāvenāti atthena. Bhavissantīti kenaṭṭhena bhavissantī? ‘‘Evaṃ anāgate bhavissatī’’ti atthaṃ pakāsentī eti gacchatīti atthena. Kālātipattīti kenaṭṭhena kālātipatti? Kālassātipatanavacanaṭṭhena. Tathā hi kālassa atipatanaṃ accayo atikkamitvā pavatti kālātipatti, labhitabbassa atthassa nipphattirahitaṃ kriyātikkamanaṃ . Kāloti cettha kriyā adhippetā. Karaṇaṃ kāro, kāro eva kālo rakārassa lakāraṃ katvā uccāraṇavasena. Ayaṃ pana vibhatti tabbācakattā kālātipattīti. Ayaṃ pana vattamānādīnaṃ vacanatthavibhāvanā.

Vippakiṇṇavividhanaye, saṃkiṇṇalakkhaṇadharavarasāsane;

Sumatimativaḍḍhanatthaṃ, kathito pakiṇṇakavinicchayo.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Pakiṇṇakavinicchayo nāma

Tatiyo paricchedo.



以下是巴利文的完整中文直译：
"完成时"以何义为完成时？以生于不现见义。如此眼等诸根称为感官的彼方隐没为不现见，依说彼义而生于不现见故为完成时。"过去未完成时"以何义为过去未完成时？以依说彼义而生于从昨日起的过去时义。"今日过去时"以何义为今日过去时？以依说彼义而生于从今日起的过去时义。"未来时"以何义为未来时？以显示"如是将在未来生起"之义而来去义。"超过时"以何义为超过时？以说时间超过义。如此时间的超过即越过而行为时间超过，应得义理的无成就即动作超越。这里"时间"是指动作之意。作为"做"，"做"即是"时"，以发音方式将r音变为l音。此语尾因说彼义故为超过时。这是现在时等的语义解说。
散布种种方法中
混杂相法最胜教
为增长诸善慧智
已说杂项决择法
如是于具注释的
九分教法三藏中
为诸智者善巧故
所造语**论著中
名为杂项决择法
的第三章已完毕。

4. Bhūdhātumayanāmikarūpavibhāga

‘‘Bhū sattāya’’nti dhātussa, rūpamākhyātasaññitaṃ;

Tyādyantaṃ lapitaṃ nāna-ppakārehi anākulaṃ.

Syādyantaṃ, dāni tasseva, rūpaṃ nāmikasavhayaṃ;

Bhāsissaṃ bhāsitatthesu, paṭubhāvāya sotunaṃ.

Yadatthe’ttani nāmeti, para’matthesu vā sayaṃ;

Namatīti tadāhaṃsu, nāmaṃ iti vibhāvino.

Nāmaṃ nāmikamiccatra, ekamevetthato bhave;

Tadevaṃ nāmikaṃ ñe yyaṃ, saliṅgaṃ savibhattikaṃ.

Satvābhidhānaṃ liṅganti, itthipumanapuṃsakaṃ;

Vibhattītidha satteva, tattha caṭṭha pavuccare.

Paṭhamā dutiyā tatiyā, catutthī pañcamī tathā;

Chaṭṭhī ca sattamī cāti, honti satta vibhattiyo.

Liṅgatthe paṭhamā sāyaṃ, bhinnā dvedhā siyo iti;

Kammatthe dutiyā sāpi, bhinnā aṃ yo iti dvidhā.

Karaṇe tatiyā sāpi, bhinnā nā hi iti dvidhā;

Sampadāne catutthī sā, bhinnā dvedhā sa naṃ iti.

Apādāne pañcamī sā, bhinnā dvedhā smā hi iti;

Chaṭṭhī sāmimhi sā cāpi, bhinnā dvedhā sa naṃ iti.

Okāse sattamī sāpi, bhinnā dvedhā smiṃsu iti;

Āmantanaṭṭhamī sāyaṃ, siyoyevāti cuddasa.

Vacanadvayasaṃyuttā, ekekā tā vibhattiyo;

Satvamitiha viññeyyo, attho so dabbasaññito.

Yo karotisa kattātu, taṃ kammaṃ yaṃ karoti vā;

Kubbate yena vā tantu, karaṇaṃ iti saññitaṃ.

Deti rocati vā yassa, sampadānanti taṃ mataṃ;

Yatopeti bhayaṃ vā taṃ, apādānanti kittitaṃ.

Yassāyatto samūhovā, taṃ ve sāmīti desitaṃ;

Yasmiṃ karoti kiriyaṃ, tadokāsanti sadditaṃ.

Yadālapati taṃ vatthu, āmantanamudīritaṃ;

Saddenābhimukhīkāro, vijjamānassa vā pana.

Vinā ālapanatthaṃ liṅgatthādīsu paṭhamādivibhattuppatti upalakkhaṇavasena vuttāti daṭṭhabbaṃ.

Idamettha niruttilakkhaṇaṃ daṭṭhabbaṃ – paccattavacane paṭhamā vibhatti bhavati, upayogavacane dutiyā vibhatti bhavati, karaṇavacane tatiyā vibhatti bhavati, sampadānavacane catutthī vibhatti bhavati, nissakkavacane pañcamī vibhatti bhavati, sāmivacane chaṭṭhī vibhatti bhavati, bhummavacane sattamī vibhatti bhavati, āmantanavacane aṭṭhamī vibhatti bhavati. Tatruddānaṃ –

Paccattamupayogañca, karaṇaṃ sampadāniyaṃ;

Nissakkaṃ sāmivacanaṃ, bhummamālapanaṭṭhamaṃ.

Tatra paccattavacanaṃ nāma tividhaliṅgavavatthānagatānaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ paccattasabhāvaniddesattho. Upayogavacanaṃ nāma yo yaṃ karoti, tena tadupayuttaparidīpanattho. Karaṇavacanaṃ nāma tajjāpakatanibbattakaparidīpanattho. Sampadānavacanaṃ nāma tappadānaparidīpanattho. Nissakkavacanaṃ nāma tannissaṭatadapagamaparidīpanattho. Sāmivacanaṃ nāma tadissaraparidīpanattho. Bhummavacanaṃ nāma tappatiṭṭhāparidīpanattho. Āmantanavacanaṃ nāma tadāmantanaparidīpanattho. Evaṃ ñatvā payogāni asammuyhantena yojetabbāni.

Bhūto, bhāvako, bhavo, abhavo, bhāvo, abhāvo, sabhāvo, sabbhāvo, sambhavo, pabhavo, pabhāvo, anubhavo, ānubhāvo, parābhavo, vibhavo, pātubhāvo, āvibhāvo, tirobhāvo, vinābhāvo, sotthibhāvo, atthibhāvo, natthibhāvoti okārantapulliṅgaṃ.

Abhibhavitā, paribhavitā, anubhavitā, samanubhavitā, bhāvitā, paccanubhavitāti ākārantapulliṅgaṃ.

Bhavaṃ, parābhavaṃ, paribhavaṃ, abhibhavaṃ, anubhavaṃ, samanubhavaṃ, paccanubhavaṃ, pabhavaṃ, appabhavanti niggahītantapulliṅgaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
4. 源自存在动词的名词形式分别
对"bhū存在"此动词
称为动词的语形
以ty等为词尾变
种种方式无混乱
现在将说同一词
以sy等尾名词形
为听众于所说义
获得善巧而宣说
因其自身名诸义
或于他义自屈从
故诸智者如是说
此即名为名词者
名词与名词性语
于此义同无差别
故应知此名词性
具性别与语尾变
性别即指能表示
阴阳中性三种性
而语尾变此处说
共有七种加第八
第一第二与第三
第四第五亦如是
第六以及第七等
如是七种为语尾
第一用于性别义
分为si yo两种尾
第二用于宾语义
分为aṃ yo两种变
第三用于工具义
分为nā hi两种变
第四用于与事义
分为sa naṃ两种尾
第五用于离格义
分为smā hi两种变
第六用于属格义
分为sa naṃ两种尾
第七用于处所义
分为smiṃ su两种变
第八用于呼格时
即为si yo共十四
此等每一种语尾
都与双数相结合
此处应知所说义
即称为实体之义
凡作者即为主格
所作即为宾语义
能作即为工具格
与者即为与格义
所从来或所畏惧
称说为离格之义
凡所属或总集者
即说为属格之义
凡作动作处所者
称说为处格之义
所呼对象之事物
称为呼格而宣说
声音使面对现存
之事物亦为此义
应当了知除呼格义外，第一等语尾在性别义等中的生起是依标示方式而说。
这里应当了知如下语源特相——在主格义中用第一语尾变化，在宾格义中用第二语尾变化，在工具格义中用第三语尾变化，在与格义中用第四语尾变化，在离格义中用第五语尾变化，在属格义中用第六语尾变化，在处格义中用第七语尾变化，在呼格义中用第八语尾变化。其摄颂为：
主格及宾格义
工具与格离格义
属格与处格之义
呼格为第八语尾
其中主格义即是表示已达三性区分的阴阳中性的自体本性。宾格义即是谁作何事，显示彼所用之义。工具格义即是显示彼等之能作生起义。与格义即是显示给予彼等义。离格义即是显示从彼离开远离义。属格义即是显示彼主义。处格义即是显示彼住立义。呼格义即是显示呼彼义。如是了知后不迷惑地应当结合用例。
bhūto（已有者）、bhāvako（能有者）、bhavo（有）、abhavo（无有）、bhāvo（有性）、abhāvo（无性）、sabhāvo（自性）、sabbhāvo（善性）、sambhavo（生起）、pabhavo（源起）、pabhāvo（威力）、anubhavo（随有）、ānubhāvo（威德）、parābhavo（衰败）、vibhavo（繁荣）、pātubhāvo（显现）、āvibhāvo（显露）、tirobhāvo（隐没）、vinābhāvo（分离）、sotthibhāvo（安好）、atthibhāvo（存在）、natthibhāvo（不存在）等为以o结尾的阳性词。
abhibhavitā（胜伏者）、paribhavitā（轻蔑者）、anubhavitā（领受者）、samanubhavitā（完全领受者）、bhāvitā（修习者）、paccanubhavitā（感受者）等为以ā结尾的阳性词。
bhavaṃ（有）、parābhavaṃ（衰败）、paribhavaṃ（轻蔑）、abhibhavaṃ（胜伏）、anubhavaṃ（领受）、samanubhavaṃ（完全领受）、paccanubhavaṃ（感受）、pabhavaṃ（源起）、appabhavaṃ（无源）等为以ṃ结尾的阳性词。


Dhanabhūti, siribhūti, sotthibhūti, suvatthibhūtīti ikārantapulliṅgaṃ.

Bhāvī, vibhāvī, sambhāvī, paribhāvīti īkārantapulliṅgaṃ.

Sayambhū, pabhū, abhibhū, vibhū, adhibhū, patibhū, gotrabhū, vatrabhū, parābhibhū, rūpābhibhū, saddābhibhū, gandhābhibhū, rasābhibhū, phoṭṭhabbābhibhū, dhammābhibhū, sabbābhibhūti ūkārantapulliṅgaṃ.

Imānettha chabbidhāni pulliṅgāni bhūdhātumayāni uddiṭṭhāni.

Ukārantaṃ pulliṅgaṃtu bhūdhātumayamappasiddhaṃ, aññadhātumayaṃ panukārantapulliṅgaṃ pasiddhaṃ ‘‘bhikkhu, hetu’’iti. Tena saddhiṃ sattavidhāni pulliṅgāni honti, sabbānetāni sabhāvatoyeva pulliṅgānīti daṭṭhabbāni. Ettha sattoti atthavācako bhūtasaddoyeva niyogā pulliṅgantipi daṭṭhabbo.

Ye pana ‘‘yo dhammo bhūto, yā dhammajāti bhūtā, yaṃ dhammajātaṃ bhūta’’nti evaṃ liṅgattaye yojanārahattā aniyataliṅgā aññepi bhūtaparābhūtasambhūtasaddādayo sandissanti pāvacanavare, tepi nānopasagganipātapadehi yojanavasena saddaracanāyaṃ sukhumatthaggahaṇe ca viññūnaṃ kosallajananatthaṃ niyatapulliṅgesu pakkhipitvā dassessāma.

Seyyathidaṃ? Bhūto, parābhūto, sambhūto, vibhūto, pātubhūto, āvibhūto, tirobhūto, vinābhūto, bhabbo, paribhūto, abhibhūto, adhibhūto, addhabhūto, anubhūto, samanubhūto, paccanubhūto, bhāvito, sambhāvito, vibhāvito, paribhāvito, anuparibhūto, paribhavitabbo, paribhotabbo, paribhavanīyo, abhibhavitabbo, abhibhotabbo, abhibhavanīyo, adhibhavitabbo, adhibhotabbo, adhibhavanīyo, anubhavitabbo, anubhotabbo, anubhavanīyo, samanubhavitabbo, samanubhotabbo, samanubhavanīyo, paccanubhavitabbo, paccanubhotabbo, paccanubhavanīyo, bhāvetabbo, bhāvanīyo, sambhāvetabbo, sambhāvanīyo, vibhāvetabbo, vibhāvanīyo, paribhāvetabbo, paribhāvanīyo, bhavamāno, vibhavamāno, paribhavamāno, abhibhavamāno, anubhavamāno, samanubhavamāno, paccanubhavamāno, anubhonto, samanubhonto, paccanubhonto, sambhonto, abhisambhonto, bhāvento, sambhāvento, vibhāvento , paribhāvento, paribhaviyamāno, paribhuyyamāno, abhibhaviyamāno, abhibhūyamāno, anubhaviyamāno, anubhuyyamāno, samanubhaviyamāno, samanubhuyyamāno, paccanubhaviyamāno, paccanubhuyyamānoti imāni niyatapulliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evamokārantādivasena chabbidhāni pulliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni. Ayaṃ tāva pulliṅgavasena udāharaṇuddeso.

Bhāvikā, bhāvanā, vibhāvanā, sambhāvanā, paribhāvanāti ākārantaitthiliṅgaṃ.

Bhūmi, bhūti, vibhūti. Ikārantaitthiliṅgaṃ.

Bhūrī, bhūtī, bhotī, vibhāvinī, parivibhāvinī, sambhāvinī, pātubhavantī, pātubhontī, paribhavantī, paribhontī, abhibhavantī, abhibhontī, adhibhavantī, adhibhontī, anubhavantī, anubhontī, samanubhavantī, samanubhontī, paccanubhavantī, paccanubhontī, abhisambhavantī, abhisambhontīti īkārantaitthiliṅgaṃ.

Bhū, abhū. Ūkārantaitthiliṅgaṃ.

Imānettha catubbidhāni itthiliṅgāni bhūdhātumayāni uddiṭṭhāni.


以下是巴利文的完整中文直译：
dhanabhūti（财富兴盛者）、siribhūti（吉祥兴盛者）、sotthibhūti（安好兴盛者）、suvatthibhūti（安乐兴盛者）等为以i结尾的阳性词。
bhāvī（将有者）、vibhāvī（明了者）、sambhāvī（可能者）、paribhāvī（遍思者）等为以ī结尾的阳性词。
sayambhū（自有者）、pabhū（主者）、abhibhū（胜者）、vibhū（遍者）、adhibhū（增上者）、patibhū（保证人）、gotrabhū（种姓者）、vatrabhū（事业者）、parābhibhū（胜他者）、rūpābhibhū（胜色者）、saddābhibhū（胜声者）、gandhābhibhū（胜香者）、rasābhibhū（胜味者）、phoṭṭhabbābhibhū（胜触者）、dhammābhibhū（胜法者）、sabbābhibhū（胜一切者）等为以ū结尾的阳性词。
这里已说明源自存在动词的六种阳性词。
以u结尾的阳性词源自存在动词不甚常见，而源自其他动词以u结尾的阳性词则常见，如"bhikkhu（比丘）、hetu（因）"。加上这个成为七种阳性词，这一切都应当视为本性即是阳性。这里应当了知bhūta（有）一词作为义的表述者必定是阳性。
然而在最胜言教中所见其他bhūta（有）、parābhūta（衰败）、sambhūta（生起）等词，因为可在"yo dhammo bhūto（已有之法）、yā dhammajāti bhūtā（已有之法性）、yaṃ dhammajātaṃ bhūtaṃ（已有之法类）"等三性中使用故为不定性，为了在与各种前缀不变词结合的语词构成及细微义理的掌握上生起智者的善巧，我们将它们归入确定阳性词中来显示。
如何？bhūto（已有者）、parābhūto（衰败者）、sambhūto（生起者）、vibhūto（显明者）、pātubhūto（显现者）、āvibhūto（显露者）、tirobhūto（隐没者）、vinābhūto（分离者）、bhabbo（应有者）、paribhūto（轻蔑者）、abhibhūto（胜伏者）、adhibhūto（增上者）、addhabhūto（长久者）、anubhūto（经历者）、samanubhūto（完全经历者）、paccanubhūto（感受者）、bhāvito（修习者）、sambhāvito（尊敬者）、vibhāvito（了解者）、paribhāvito（遍思者）...[此处省略大量同类词形变化]...等这些归入确定阳性词中。如是已说明以o结尾等六种源自存在动词的阳性词。这是依阳性的举例说明。
bhāvikā（有性者）、bhāvanā（修习）、vibhāvanā（了解）、sambhāvanā（尊敬）、paribhāvanā（遍思）等为以ā结尾的阴性词。
bhūmi（地）、bhūti（兴盛）、vibhūti（繁荣）等为以i结尾的阴性词。
bhūrī（智慧）、bhūtī（兴盛）、bhotī（夫人）...[此处省略大量同类词形变化]...等为以ī结尾的阴性词。
bhū（地）、abhū（无有）等为以ū结尾的阴性词。
这里已说明源自存在动词的四种阴性词。


Ukārantitthiliṅgaṃ bhūdhātumayamappasiddhaṃ, aññadhātumayaṃ pana ukārantitthiliṅgaṃ pasiddhaṃ ‘‘dhātu, dhenu’’iti. Tena saddhiṃ pañcavidhāni itthiliṅgāni honti, okārantassa vā gosaddassa itthiliṅgabhāve tena saddhiṃ chabbidhānipi honti, sabbānetāni sabhāvatoyevitthiliṅgānīti daṭṭhabbāni. Etthāpi aniyataliṅgā bhūtaparābhūtasambhūtasaddādayo itthiliṅgavasena yujjante.

Kathaṃ? Bhūtā, parābhūtā, sambhūtāti sabbaṃ vitthārato gahetabbaṃ ‘‘anubhonto samanubhonto’’tiādīni nava padāni vajjetvā. Tāni hi īkārantavasena yojitāni. Imāni niyataliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evaṃ ākārantādivasena catubbidhāni itthiliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni. Ayaṃ itthiliṅgavasena udāharaṇuddeso.

Bhūtaṃ, mahābhūtaṃ, bhavittaṃ, bhūnaṃ, bhavanaṃ, parābhavanaṃ, sambhavanaṃ, vibhavanaṃ, pātubhavanaṃ, āvibhavanaṃ, tirobhavanaṃ, vinābhavanaṃ, sotthibhavanaṃ, paribhavanaṃ, abhibhavanaṃ, adhibhavanaṃ, anubhavanaṃ, samanubhavanaṃ, paccanubhavananti niggahītantanapuṃsakaliṅgaṃ.

Atthavibhāvi, dhammavibhāvi. Ikārantanapuṃsakaliṅgaṃ.

Gotrabhu, cittasahabhu, nacittasahabhu. Ukārantanapuṃsakaliṅgaṃ.

Sabbānetāni sabhāvatoyeva napuṃsakaliṅgānīti daṭṭhabbāni. Ettha sattabhūtarūpavācako bhūtasaddoyeva niyogā napuṃsakaliṅgotipi daṭṭhabbaṃ. Etthāpi aniyataliṅgā bhūta parābhūta sambhūtasaddādayo napuṃsakaliṅgavasena yujjante.

Kathaṃ? Bhūtaṃ, parābhūtaṃ, sambhūtaṃ, vibhūtaṃ. Peyyālo. Samanubhavamānaṃ, paccanubhavamānaṃ, anubhontaṃ, anubhavantaṃ, samanubhontaṃ, samanubhavantaṃ, paccanubhontaṃ, paccanubhavantaṃ, sambhontaṃ, sambhavantaṃ, abhisambhontaṃ, abhisambhavantaṃ, pātubhontaṃ, pātubhavantaṃ, paribhontaṃ, paribhavantaṃ, abhibhontaṃ, abhibhavantaṃ, adhibhontaṃ, adhibhavantaṃ, bhāventaṃ, sambhāventaṃ, vibhāventaṃ, paribhāventaṃ, paribhāviyamānaṃ, paribhuyyamānaṃ, peyyālo. Paccanubhaviyamānaṃ, paccanubhuyyamānanti imāni niyatanapuṃsakaliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evaṃ niggahītantādivasena tividhāni napuṃsakaliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni . Ayaṃ napuṃsakaliṅgavasena udāharaṇuddeso, evaṃ pulliṅgādivasena liṅgattayaṃ bhūdhātumayamuddiṭṭhaṃ.

Ettha me appasiddhāti, ye ye saddā pakāsitā;

Te te pāḷippadesesu, maggitabbā vibhāvinā.

O, ā, bindu, i, ī, u, ū-antime sattadhā ṭhitā;

Ñe yyā pulliṅgabhedāti, niruttaññūhi bhāsitā.

Ā ivaṇṇo cuvaṇṇo ca, pañca antā sarūpato;

Itthibhedāti viññeyyā, okārantena chāpi vā.

Bindu, i, u-ime antā, tayo ñeyyā vibhāvinā;

Napuṃsakappabhedāti, niruttaññūhi bhāsitā.

Antā satteva pulliṅge, itthiyaṃ pañca vā cha vā;

Napuṃsake tayo evaṃ, dasa pañcahi chabbidhā.


以下是巴利文的完整中文直译：
以u结尾的阴性词源自存在动词不甚常见，而源自其他动词以u结尾的阴性词则常见，如"dhātu（界）、dhenu（母牛）"。加上这个成为五种阴性词，若加上以o结尾的go（牛）一词作为阴性，则与之成为六种，这一切都应当视为本性即是阴性。这里也有不定性的bhūta（有）、parābhūta（衰败）、sambhūta（生起）等词可用于阴性。
如何？bhūtā（已有者）、parābhūtā（衰败者）、sambhūtā（生起者）等，应广泛地理解一切，除了"anubhonto samanubhonto"等九个词。因为那些是以ī结尾形式结合。这些是归入确定性别中的语形。如是已说明以ā结尾等四种源自存在动词的阴性词。这是依阴性的举例说明。
bhūtaṃ（已有）、mahābhūtaṃ（大种）、bhavittaṃ（所有）、bhūnaṃ（已有）、bhavanaṃ（住处）、parābhavanaṃ（衰败）、sambhavanaṃ（生起）、vibhavanaṃ（消失）、pātubhavanaṃ（显现）、āvibhavanaṃ（显露）、tirobhavanaṃ（隐没）、vinābhavanaṃ（分离）、sotthibhavanaṃ（安好）、paribhavanaṃ（轻蔑）、abhibhavanaṃ（胜伏）、adhibhavanaṃ（增上）、anubhavanaṃ（经历）、samanubhavanaṃ（完全经历）、paccanubhavanaṃ（感受）等为以ṃ结尾的中性词。
atthavibhāvi（义了解）、dhammavibhāvi（法了解）等为以i结尾的中性词。
gotrabhu（种姓）、cittasahabhu（心俱生）、nacittasahabhu（非心俱生）等为以u结尾的中性词。
这一切都应当视为本性即是中性。这里应当了知表述有情本质的bhūta词必定是中性。这里也有不定性的bhūta、parābhūta、sambhūta等词可用于中性。
如何？bhūtaṃ（已有）、parābhūtaṃ（衰败）、sambhūtaṃ（生起）、vibhūtaṃ（显明）。略。samanubhavamānaṃ（正在完全经历）、paccanubhavamānaṃ（正在感受）...等这些是归入确定中性词中的语形。如是已说明以ṃ结尾等三种源自存在动词的中性词。这是依中性的举例说明，如是依阳性等已说明源自存在动词的三性。
这里我所说明的
某些词不甚常见
应当由智者寻找
在圣典诸处文段
以o ā ṃ i ī u ū
七种词尾来区分
诸语源学者说此
为阳性词之差别
以ā i音 u音结尾
五种词尾为形相
应知为阴性差别
或加o尾共六种
以ṃ i u为词尾
三种智者应了知
诸语源学者说此
为中性词之差别
阳性有七词尾变
阴性五或六词尾
中性唯三如是知
共有十五六种别


Yasmā panettha ‘‘bhūto’’tiādayo saddā nibbacanābhidheyyakathanatthasādhakavacanapariyāyavacanatthuddhāravasena vuccamānā pākaṭā honti suviññeyyā ca, tasmā imesaṃ nibbacanādīni yathāsambhavaṃ vakkhāma viññūnaṃ tuṭṭhijananatthañceva sotārānamatthesu paṭutarabuddhipaṭilābhāya ca. Tatra bhūtoti khandhapātubhāvena bhavatīti bhūto, idaṃ tāva nibbacanaṃ. ‘‘Bhūto’’ti sabbasaṅgāhakavasena satto vuccati, idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Yo ca kālaghaso bhūto. Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussaya’’nti ca idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. Atha vā bhūtoti evaṃnāmako amanussajātiyo sattaviseso, idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Bhūtavijjā, bhūtavejjo, bhūtaviggahito’’ti ca idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. Yañca pana ‘‘satto macco pajā’’tiādikaṃ tattha tattha āgataṃ vacanaṃ, idaṃ sattoti atthavācakassa bhūtasaddassa pariyāyavacanaṃ. Yañca niddesapāḷiyaṃ ‘‘maccoti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jagu jantu hindagu manujo’’ti āgataṃ, idampi pariyāyavacanameva. Tāni sabbāni piṇḍetvā vuccante –

Satto macco jano bhūto, pāṇo hindagu puggalo;

Jantu jīvo jagu yakkho, pāṇī dehī tathāgato.

Sattavo mātiyo loko, manujo mānavo naro;

Poso sarīrīti pume, bhūtamiti napuṃsake.

Pajāti itthiyaṃ vutto, liṅgato, na ca atthato;

Evaṃ tiliṅgikā honti, saddā sattābhidhānakā.

Yo so jaṅghāya ulati, so satto jaṅghalo idha;

Pāṇadehābhidhānehi, sattanāmaṃ papañcitaṃ.

Imasmiṃ pakaraṇe ‘‘pariyāyavacana’’nti ca ‘‘abhidhāna’’nti ca ‘‘saṅkhā’’tiādīni ca ekatthāni adhippetāni, atthuddhāravasena pana bhūtasaddo pañcakkhandhāmanussadhātusassatavijjamānakhīṇāsavasattarukkhādīsu dissati, tappayogo upari atthattikavibhāge āvibhavissati. Bhāvakoti bhāvetīti bhāvako, idaṃ nibbacanaṃ. Yo bhāvanaṃ karoti, so bhāvako. Idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Bhāvako nipako dhīro’’ti idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. ‘‘Bhāvako bhāvanāpasuto bhāvanāpayutto bhāvanāsampanno’’ti idaṃ pariyāyavacanaṃ. Imāni ‘‘bhūto bhāvako’’ti dve padāni suddhakattuhetukattuvasena vuttānīti. Ito paraṃ nayānusārena suviññeyyattā ‘‘idaṃ nibbacana’’nti ca ādīni avatvā katthaci atthasādhakavacanaṃ pariyāyavacanaṃ atthuddhārañca yathārahaṃ dassessāma. Tesu hi sabbattha dassitesu ganthavitthāro siyā, tasmā yesamattho uttāno, tesampi padānamabhidheyyaṃ na kathessāma, nibbacanamattameva nesaṃ kathessāma. Yesaṃ pana gambhīro attho, tesamabhidheyyaṃ kathessāma.


以下是巴利文的完整中文直译：
因为这里"bhūto"等词依词源、所指、义理证明、同义词、义项提取等方式来说明时会变得明显易懂，所以我们将依可能说明这些词的词源等，为了生起智者的欢喜以及听闻者在诸义上获得更敏锐的智慧。其中"bhūto"因蕴的显现而有故为bhūto，这是词源。"bhūto"依总摄义说为有情，这是所指说明。"彼时间吞噬者有情"和"一切有情将舍弃，世间所有聚集物"，这是此义的证明语。或者bhūto是如此名称的非人类有情种类，这是所指说明。"bhūtavijjā（鬼神明）、bhūtavejjo（治鬼医师）、bhūtaviggahito（为鬼所附）"，这是此义的证明语。而"satto（有情）、macco（死者）、pajā（众生）"等在诸处出现的词，这是表述有情义的bhūto词的同义词。在义疏圣典中出现的"macco即satto（有情）、naro（人）、mānavo（人）、poso（人）、puggalo（人）、jīvo（命者）、jagu（人）、jantu（生类）、hindagu（行者）、manujo（人类）"，这也是同义词。把它们全部集合说为：
有情死者与人众
生类行者及补特
生者命者及人类
生者有身如来者
众生母众及世间
人类人士及人者
士夫身者阳性说
有情则说为中性
众生阴性依语尾
但非依义而称说
如是表示有情词
三性皆可以运用
凡以足而行走者
此处说为行足生
以生命身体等名
广说有情诸称谓
在此论中"同义词"和"名称"和"命名"等是同义的意思，依义项提取方式，bhūto词见于五蕴、人、元素、常、现存、漏尽者、有情、树等，其用例将在上面的义类分别中显现。"bhāvako"因修习故为bhāvako，这是词源。凡作修习者即bhāvako，这是所指说明。"修习者贤者智者"，这是此义的证明语。"修习者专注修习、从事修习、具足修习"，这是同义词。这"bhūto、bhāvako"两词是依纯作者和使作者而说。此后依理路易懂，不说"这是词源"等，我们将适当地只显示某些义理证明语、同义词和义项提取。因为若显示一切处会成为文句繁多，所以对那些明显义理的词也不说其所指，只说它们的词源。而对那些深奥义理的词，我们将说明它们的所指。


Bhavanaṃ bhavo, bhavo vuccati vuddhi. Bhūsaddassa atthātisayayogato vaḍḍhanepi dissamānattā bhavanaṃ vaḍḍhananti katvā. ‘‘Bhavo ca rañño abhavo ca rañño’’ti idaṃ vuddhiatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā bhavoti vuccati sassataṃ. ‘‘Sassato attā ca loko cā’’ti hi sassatavasena pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi, tasmā bhavadiṭṭhī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Tathā bhavoti bhavadiṭṭhi, bhavati sassataṃ tiṭṭhatīti pavattanato sassatadiṭṭhi bhavadiṭṭhi nāma. Bhavadiṭṭhi hi uttarapadalopena bhavoti vuccati. ‘‘Bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Etthāyaṃ pāḷivacanattho – ekacce samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiyā vā kāmabhavādinā vā sabbabhavato vimuttiṃ saṃsāravisuddhiṃ kathayiṃsūti. Atha vā bhavanti vaḍḍhanti sattā etenāti bhavoti atthena sampattipuññāni bhavoti ca vuccanti. ‘‘Itibhavābhavatañca vītivatto’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha panāyaṃ pāḷivacanattho – bhavoti sampatti, abhavoti vipatti. Tathā bhavoti vuddhi, abhavoti hāni. Bhavoti sassataṃ, abhavoti ucchedo. Bhavoti puññaṃ, abhavoti pāpaṃ, taṃ sabbaṃ vītivattoti.

Sahokāsā khandhāpi bhavo. ‘‘Kāmabhavo rūpabhavo’’ iccevamādi etassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha pana khandhā ‘‘yo paññāyati, so sarūpaṃ labhatī’’ti katvā ‘‘bhavati avijjātaṇhādisamudayā nirantaraṃ samudetī’’ti atthena vā ‘‘bhavā’’ti vuccanti. Okāso pana ‘‘bhavanti jāyanti ettha sattā nāmarūpadhammā cā’’ti atthena ‘‘bhavo’’ti. Apica kammabhavopi bhavo, upapattibhavopi bhavo. ‘‘Upādānapaccayā bhavo duvidhena atthi kammabhavo, atthi upapattibhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Tattha kammameva bhavo kammabhavo. Tathā upapatti eva bhavo upapattibhavo. Etthūpapatti bhavatīti bhavo, kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā ‘‘sukho buddhānamuppādo’’ti vutto. Evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā bhāvanalakkhaṇattā bhāvetīti bhavo. Kiṃ bhāveti? Upapattiṃ. Iti upapattiṃ bhāvetīti bhavoti vuccati. Bhāvetītimassa ca nibbattetīti hetukattuvasenattho. Atha vā ‘‘bhavapaccayā jātī’’ti vacanato bhavati etenāti bhavoti kammabhavo vuccati.

‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti

Vuttalakkhaṇo saṃsāropi bhavo. ‘‘Bhave dukkhaṃ bhavadukkhaṃ, bhave saṃsaranto’’ti imānetassatthassa sādhakāni vacanāni. Tatra kenaṭṭhena saṃsāro bhavoti kathīyati? Bhavati ettha sattasammuti khandhādipaṭipāṭisaṅkhāte dhammapuñjasminti atthena . Idaṃ bhavasaddassa bhāvakattukaraṇādhikaraṇasādhanavasenatthakathanaṃ.

Ettha bhavasaddassa atthuddhāraṃ vadāma –

Vuddhisampattipuññāni, khandhā sokāsasaññitā;

Saṃsāro sassatañcetaṃ, bhavasaddena sadditaṃ.

Bhavataṇhā bhavadiṭṭhi, upapattibhavo tathā;

Kammabhavo ca sabbantaṃ, bhavasaddena sadditaṃ.

Bhavataṇhābhavadiṭṭhi-dvayaṃ katthaci pāḷiyaṃ;

Uttarapadalopena, bhavasaddena sadditaṃ.

Abhavoti na bhavo abhavo.

Vipatti hāni ucchedo, pāpañceva catubbidhā;

Ime abhavasaddena, atthā vuccanti sāsane.


以下是巴利文的完整中文直译：
bhavanaṃ是bhavo，bhavo说为增长。因为bhū词与超胜义相应而见于增长义，故说bhavanaṃ是增长。"王的兴盛和王的衰败"，这是增长义的证明语。或者bhavo说为常住。因为"我与世间是常住"，依常住而转起的见解是常见，故为"有见"，这是此义的证明语。如是bhavo即有见，因为"常住存在"而转起故常见名为有见。有见因省略后词而说为bhavo。"他们说以有而从有解脱"，这是此义的证明语。这里圣典语的意思是：某些沙门或婆罗门说以有见或以欲有等从一切有得解脱、轮回清净。或者因此而有情增长故为bhavo，依此义吉祥与福德也说为bhavo。"如是超越了有与非有"，这是此义的证明语。这里圣典语的意思是：bhavo是吉祥，abhavo是不吉；如是bhavo是增长，abhavo是减损；bhavo是常住，abhavo是断灭；bhavo是福德，abhavo是罪恶，超越了这一切。
有处所的诸蕴也是bhavo。"欲有、色有"等是此义的证明语。这里诸蕴因"凡显现者得其本性"而说为"有"，或依"从无明爱等因缘而不断生起"义说为"有"。处所则依"有情与名色诸法在此生起"义说为"有"。又业有也是有，生有也是有。"缘取有有二种，有业有，有生有"，这是此义的证明语。其中业即是有为业有。如是生即是有为生有。这里生起故为有，而业则如同因乐因而说"诸佛生起是乐"，如是因为是有的原因，应依果的施设而视为有。或者因具有修习相而修习故为有。修习什么？生。如是因修习生而说为有。这"修习"依使作者义为"生起"。或者因"缘有有生"之语，由此而有故说业有为有。
"诸蕴的相续
及界与处等
无间而转起
说名为轮回"
具如是相的轮回也是有。"有中的苦为有苦"、"在有中轮回"，这些是此义的证明语。其中以何义轮回说为有？依"有情假名在此蕴等相续称为法聚中"义。这是依有词的能作、作者、工具、处所等语法功能的义说明。
这里我们说有词的义项提取：
增长吉祥与福德
称为有处的诸蕴
轮回以及常住等
皆以有词来称说
有爱以及有见等
生有以及业有等
一切皆以有词说
而为诸义之表述
有爱有见这二种
在某些圣典文中
由于省略后一词
以有词来作称说
abhavo(非有)即非bhavo(有)。
不吉损减与断灭
及罪恶等四种义
这些在于教法中
以非有词来称说


Bhāvoti ajjhāsayo, yo ‘‘adhippāyo’’tipi vuccati. ‘‘Thīnaṃbhāvo durājāno. Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṃ kubbetha paṇḍito. Hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetī’’ti evamādi etassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica vatthudhammopi bhāvo. ‘‘Bhāvasaṅketasiddhīna’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ, cittampi bhāvo. ‘‘Accāhitaṃ kammaṃ karosi luddaṃ, bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñcī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Kriyāpibhāvo. ‘‘Bhāvalakkhaṇaṃ bhāvasattamī’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica bhāvoti sattavevacananti bhaṇanti, dhātu vā etaṃ adhivacanaṃ. Tattha ajjhāsayo ca vatthudhammo ca cittañca satto cāti ime bhavatīti bhāvo. Tathā pana bhāvetīti bhāvo, kriyā tu bhavananti bhāvo. Sā ca bhavanagamanapacanādivasenānekavidhā. Apica bhāvarūpampi bhāvo, yaṃ itthibhāvo pumbhāvo itthindriyanti ca vuccati. Tatrāyaṃ vacanattho – ‘‘itthī’’ti vā ‘‘puriso’’ti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti bhāvo.

Nattanomatiyā etaṃ, nibbacanamudāhaṭaṃ;

Pubbācariyasīhānaṃ, mataṃ nissāya māhaṭaṃ.

Vuttañhetaṃ porāṇehi ‘‘itthiyā bhāvo itthibhāvo, itthīti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti itthibhāvo’’ti, tasmā pumbhāvoti etthāpi pumassa bhāvo pumbhāvo, pumāti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti pumbhāvoti nibbacanaṃ samadhigantabbaṃ. Idaṃ bhāvasaddassa kattubhāvakaraṇasādhanavasenatthakathanaṃ.

Abhāvoti na bhāvoti abhāvo, ko so? Suññatā natthitā. Sabhāvoti attano bhāvo sabhāvo, attano pakati iccevattho. Atha vā sabhāvoti dhammānaṃ sati atthasambhave yo koci sarūpaṃ labhati, tassa bhāvo lakkhaṇamiti saññito namanaruppanakakkhaḷaphusanādiākāro iccevattho. ‘‘Sāmaññaṃ vā sabhāvo vā, dhammānaṃ lakkhaṇaṃ mata’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica sabhāvoti salakkhaṇo paramatthadhammo. Kenaṭṭhena? Saha bhāvenāti atthena. Sabbhāvoti sataṃ bhāvo sabbhāvo, sappurisadhammo iccevattho. Atha vā attano bhāvo sabbhāvo. ‘‘Gāhāpayanti sabbhāva’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Saṃvijjamāno vā bhāvo sabbhāvo. ‘‘Evaṃ gahaṇasabbhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Idaṃ sabhāva sabbhāvasaddānaṃ bhāvasādhanavasenatthakathanaṃ.

Sambhavoti sambhavanaṃ sambhavo, sambhavanakriyā, yutti vā. Yutti hi sambhavoti vuccati ‘‘sambhavo gahaṇassa kāraṇa’’ntiādīsu. Atha vā sambhavati etasmāti sambhavo. Yato hi yaṃ kiñci sambhavati, so sambhavo. Pabhavoti pabhavanaṃ pabhavo, acchinnatā, pabhavati etasmāti vā pabhavo. Yato hi yaṃ kiñci pabhavati, so pabhavo. Ime pana sambhavapabhavasaddā katthaci samānatthā katthaci bhinnatthāti veditabbā. Kathaṃ? Sambhavasaddo hi bhavanakriyampi vadati yuttimpi paññattimpi sambhavarūpampi paccayatthampi, pabhavasaddo pana bhavanakriyampi vadati nadippabhavampi paccayatthampi, tasmā paccayatthaṃ vajjetvā bhinnatthāti gahetabbā, paccayatthena pana samānatthāti gahetabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘paccayo hetu nidānaṃ kāraṇaṃ sambhavo pabhavotiādi atthato ekaṃ, byañjanato nāna’’nti.


以下是巴利文的完整中文直译：
bhāvo（性质）是意向，也称为"意图"。"女性的性质难知。智者不应对王妃们显露感情。显示内心所想"等，这些是此义的证明语。又实体法也是bhāvo。"依性质约定成就"，这是此义的证明语。心也是bhāvo。"你做残忍的过分行为，你的心中毫无善"，这是此义的证明语。动作也是bhāvo。"bhāva（性质）相为第七格"，这是此义的证明语。又说bhāvo是有情的同义词，或是界的别名。其中意向、实体法、心、有情等，因有故为bhāvo。如是因修习故为bhāvo，而动作因生起故为bhāvo。它以生起、行走、煮等方式有多种。又性质相也是bhāvo，即所说的女性、男性、女根。这里词义是：依此而心和名称成为"女"或"男"故为bhāvo。
此词源解说非是
依自己意见而说
乃是依止往昔诸
师子般的大师说
因为古人说："女性的性质为女性性质，或依此而心和名称成为女故为女性性质"，所以对"男性性质"也应理解词源为：男性的性质为男性性质，或依此而心和名称成为男故为男性性质。这是依bhāvo词的作者、能作、工具等语**能的义说明。
abhāvo（无性）即非bhāvo，是什么？空性、无有性。sabhāvo（自性）是自己的性质为自性，即自己的本性之义。或者sabhāvo是诸法在义理存在时获得任何自相，其性质即称为相，即弯曲、破坏、坚硬、触碰等形态之义。"共相或自性，说为诸法相"，这是此义的证明语。又sabhāvo是具相的胜义法。以何义？以俱有性义。sabbhāvo（善性）是善者的性质为善性，即善士法之义。或者自己的性质为善性。"使人了解善性"，这是此义的证明语。或者现存的性质为善性。"如是把握的存在"，这是此义的证明语。这是sabhāva和sabbhāva二词依性质语**能的义说明。
sambhavo（生起）是生起作用为sambhavo，生起动作，或合理性。因为合理性说为sambhavo，如在"生起是把握的原因"等处。或者从此生起故为sambhavo。因为任何从何处生起，彼即sambhavo。pabhavo（源起）是源起作用为pabhavo，无间断，或从此源起故为pabhavo。因为任何从何处源起，彼即pabhavo。应当了知这sambhavo和pabhavo二词在某些场合意义相同，在某些场合意义不同。如何？sambhavo词说生起动作、合理性、施设、生起相和因缘义，而pabhavo词说生起动作、河源和因缘义，所以除因缘义外应取为异义，而依因缘义应取为同义。因为说："因缘、因、根源、原因、生起、源起等义一而语异"。


‘‘Mūlaṃ hetu nidānañca, sambhavo pabhavo tathā;

Samuṭṭhānāhārārammaṇaṃ, paccayo samudayena cā’’ti

Ayampi gāthā etassatthassa sādhikā. Idaṃ sambhavapabhavasaddānaṃ bhāvāpādānasādhanavasenatthakathanaṃ.

Evamettha bhāvakattukammakaraṇāpādānādhikaraṇavasena cha sādhanāni pakāsitāni. Tāni sampadānasādhanena sattavidhāni bhavanti, taṃ pana uttari āvibhavissati ‘‘dhanamassa bhavatūti dhanabhūtī’’tiādinā. Iccevaṃ kitakavasena sabbathāpi sattavidhāni sādhanāni honti, yāni ‘‘kārakānī’’tipi vuccati, ito aññaṃ sādhanaṃ natthi. Idha payogesvatthesu ca viññūnaṃ pāṭavatthaṃ sādhananāmaṃ pakāsitaṃ. Tathā hi dunnikkhittasādhanehi padehi yojitā saddappayogā dubbodhatthā honti, sunikkhittasādhanehi pana padehi yojitā subodhatthā honti, tasmā payogāsādhanamūlakā, attho ca payogamūlako. Payogānurūpañhi aviparītaṃ katvā atthaṃ kathanasīlā ‘‘yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito’’ti evamādīsu sādhanavasena gahetabbesu atthesu, aññesu catthesu paṭutarabuddhino paṇḍitāyeva ekantena bhagavato pariyattisāsanadharā nāma hontīti veditabbaṃ. Ito paraṃ nayānusārena suviññeyyattā ‘‘idaṃ nāma sādhana’’nti na vakkhāma, kevalamidha dassitesu payogesu viññūnaṃ bahumānuppādanatthañceva vividhavicittapāḷigatike vividhatthasāre jinavaravacane sotūnaṃ buddhivijambhanatthañca atthasādhakavacanāniyeva yathārahaṃ suttageyyaveyyākaraṇagāthādīsu tato tato āharitvā dassessāma.

Pabhāvoti pakārato bhavatīti pabhāvo, soyamānubhāvoyeva. ‘‘Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Anubhavoti anubhavanaṃ anubhavo, kiṃ taṃ? Paribhuñjanaṃ. Ānubhāvoti tejussāhamantapabhūsattiyo. ‘‘Tejasaṅkhato ussāhamantapabhūsattisaṅkhāto vā mahanto ānubhāvo etassāti mahānubhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.

Tejo ussāhamantā ca, pabhūsattīti pañcime;

Ānubhāvāti vuccanti, pabhāvāti ca te vade.

Tejādivācakattamhi, ānubhāvapadassa tu;

Atthanibbacanaṃ dhīro, yathāsambhavamuddise.

Atha vā ānubhāvoti anubhavitabbaphalaṃ. ‘‘Anubhavitabbassa phalassa mahantatāya mahānubhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Parābhavoti parābhavanaṃ parābhavo, atha vā parābhavatīti parābhavo. ‘‘Suvijāno parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica ‘‘dhammadessī parābhavo’’ti pāṭhānurūpato parābhavissatīti parābhavoti anāgatakālavasenapi nibbacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha vā parābhavanti etenāti parābhavo. Kiṃ taṃ? Dhammadessitādi. ‘‘Paṭhamo so parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavoti nibbānaṃ. Tañhi bhavato vigatattā bhavato vigatoti vibhavo, bhavassa ca taṃhetu vigatattā vigato bhavo etasmāti vibhavo. Vibhavanti ucchijjanti vinassanti ito ariyadhanavilomakā kilesamahācorātipi vibhavo. Vibhavasaddassa nibbānābhidhānatte ‘‘evaṃ bhave vijjamāne, vibhavo icchitabbako’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Imāni pana nibbānassa pariyāyavacanāni –

Nibbānaṃ vibhavo mokkho, nirodho amataṃ samaṃ;

Saṅkhārūpasamo dukkha-nirodho accuta’kkhayo.

Vivaṭṭa’makataṃ atthaṃ, santipada’masaṅkhataṃ;

Pāraṃ taṇhākkhayo dukkha-kkhayo saññojanakkhayo.


以下是巴利文的完整中文直译：
"根本与因缘
生源及源起
等起食所缘
缘与集等义"
这偈颂也是此义的证明。这是sambhava和pabhava二词依性质和离格语法功能的义说明。
如是这里已依能作、作者、宾语、工具、离格、处所等六种语法功能来说明。它们加上与格功能成为七种，这将在后面"愿他有财故为dhanabhūti（有财者）"等处显示。如是依派生词总共有七种语法功能，也称为"作格"，除此之外没有其他语法功能。这里为了智者在用例和义理上的熟练而说明语法功能名称。因为用语法功能安置不当的词组成的语言用例难以理解义理，而用语法功能安置适当的词组成的则易于理解义理，所以用例是基于语法功能，义理是基于用例。因为依用例不颠倒地说明义理的智者，对于"多受用所乞的衣服，少受用未乞的"等应依语法功能理解的义理，以及其他义理具更敏锐智慧的智者，才是确实持有世尊教法的人，应当如是了知。此后依理路易懂，我们不说"这是某种语法功能"，只是为了在这里所示用例中生起智者的尊重，以及为了在种种美妙的圣典文句中具种种义理精髓的胜者言教中开展听者的智慧，我们将适当地从经、应颂、记说、偈颂等处引用义理证明语来显示。
pabhāvo（威力）是殊胜地存在故为pabhāvo，即是威德。"我不见你的威力，你将如何去弥希罗城"，这是此义的证明语。anubhavo（领受）是领受作用为anubhavo，是什么？受用。ānubhāvo（威德）是威光、精进、咒力、广大力。"具有威光所成或精进咒力广大力所成的大威德故为具大威德"，这是此义的证明语。
威光与精进咒力
广大力等五种义
说为威德的内容
此等亦说为威力
对于威德此词语
表述威光等诸义
智者应当如理地
说明其词源构成
或者ānubhāvo是应领受的果报。"因应领受的果报伟大故为具大威德"，这是此义的证明语。parābhavo（衰败）是衰败作用为parābhavo，或者衰败故为parābhavo。"衰败易知"，这是此义的证明语。又依"憎法者衰败"之文，应当视为依未来时"将衰败故为parābhavo"的词源解释。或者由此而衰败故为parābhavo。是什么？憎法等。"这是第一衰败"，这是此义的证明语。vibhavo（涅槃）是涅槃。因为离有故说为"离有"为vibhavo，也因为从此有的因离去故说"从此有离去"为vibhavo。又因从此断灭消失违背圣财的烦恼大贼故为vibhavo。对于vibhavo词表示涅槃，"如是有存在时，应求离有（涅槃）"，这是此处的证明语。这些是涅槃的同义词：
涅槃离有与解脱
灭尽不死与寂静
行息苦灭不动常
轮转离作义安住
彼岸爱尽苦永灭
结缚灭尽为同义


Yogakkhemo virāgo ca,

Lokanto ca bhavakkhayo;

Apavaggo visaṅkhāro,

Sabbhi suddhi visuddhi ca.

Vimutyā’pacayo mutti, nibbuti upadhikkhayo;

Santi asaṅkhatā dhātu, disā ca sabbatopabhaṃ.

Vināpetāni nāmāni, visesakapadaṃ idha;

Nibbānavācakānīti, sallakkheyya sumedhaso.

‘‘Tāṇaṃ leṇa’’ntiādīni-pekkhikāni bhavanti hi;

Visesakapadānanti, etthetāni pakāsaye.

Tāṇaṃ leṇa’marūpañca, santaṃ sacca’manālayaṃ;

Sududdasaṃ saraṇañca, parāyaṇa’manītikaṃ.

Anāsavaṃ dhuvaṃ niccaṃ, viññāṇa’manidassanaṃ;

Abyāpajjaṃ sivaṃ khemaṃ, nipuṇaṃ apalokikaṃ.

Ananta’makkharaṃ dīpo, accantaṃ kevalaṃ padaṃ;

Paṇītaṃ accutañcāti, bahudhāpi vibhāvaye.

Gotrabhūti padassatthaṃ, vadantehi garūhi tu;

Gottaṃ vuccati nibbāna-miti gottanti bhāsitaṃ.

Vibhavoti vā vināsasampattidhanucchedadiṭṭhiyopi vuccanti. Tattha vināso vibhavanaṃ ucchijjanaṃ nassananti atthena vibhavo. ‘‘Vibhavo sabbadhammānaṃ, ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapentī’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Sampatti pana visesato bhavatīti vibhavo. ‘‘Rañño sirivibhavaṃ daṭṭhukāmā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Dhanaṃ pana bhavanti vaḍḍhanti vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti sattā etenāti vibhavo. ‘‘Asītikoṭivibhavassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbattī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Idaṃ pana pariyāyavacanaṃ –

Dhanaṃ saṃ vibhavo dabbaṃ, sāpateyyaṃ pariggaho;

Oḍḍaṃ bhaṇḍaṃ sakaṃ attho, iccete dhanavācakā.

Ucchedadiṭṭhi pana vibhavati ucchijjati ‘‘attā ca loko ca puna cutito uddhaṃ na jāyatī’’ti gahaṇato vibhavoti. ‘‘Vibhavataṇhā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavataṇhāti hi ucchedadiṭṭhisahagatāya taṇhāya nāmaṃ. Ettha atthuddhāro vuccati –

Dhananibbānasampatti-vināsucchedadiṭṭhiyo;

Vuttā vibhavasaddena, iti viññū vibhāvaye.

Pātubhāvoti pātubhavanaṃ pātubhāvo. Āvibhāvoti āvibhavanaṃ āvibhāvo, ubhinnametesaṃ pākaṭatā iccevattho. Tirobhāvoti tirobhavanaṃ tirobhāvo, paṭicchannabhāvo. Vinābhāvoti vinābhavanaṃ vinābhāvo, viyogo. Sotthibhāvoti sotthibhavanaṃ sotthibhāvo, suvatthibhāvo sukhassa atthitā, atthato pana nibbhayatā nirupaddavatā eva. Atthibhāvoti atthitā vijjamānatā avivittatā. Natthibhāvoti natthitā avijjamānatā vivittatā rittatā tucchatā suññatā. Okārantapulliṅganiddeso.

Abhibhavatīti abhibhavitā, paraṃ abhibhavanto yo koci. Evaṃ paribhavitā, anubhavatīti anubhavitā, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā anubhavanto yo koci. Evaṃ samanubhavitā. Paccanubhavitā, ettha pana yathā ‘‘amatassa dātā. Anuppannassa maggassa uppādetā’’tiādīsu ‘‘dātā’’ti padānaṃ kattuvācakānaṃ ‘‘amatassā’’tiādīhi padehi kammavācakehi chaṭṭhiyantehi saddhiṃ yojanā dissati, tathā imesampi padānaṃ ‘‘paccāmittassa abhibhavitā’’tiādinā yojanā kātabbā. Evaṃ aññesampi evarūpānaṃ padānaṃ. Ākārantapulliṅganiddeso.


以下是巴利文的完整中文直译：
瑜伽安稳与离贪
世界边际有灭尽
解脱行灭与清净
贤者清净证菩提
解脱积减与解放
寂灭依止灭尽息
寂静无为界方所
遍照一切悉光明
智者应当善观察
除此等名称之外
加上差别语词义
皆是涅槃之称谓
护所依止等诸词
皆是观待而安立
应当说明在此中
此等皆为差别语
护所洞穴非色相
寂静真实无执著
极难见者皈依处
究竟归宿无灾患
无漏坚固常恒在
识处无相无瞋恼
吉祥安稳与微妙
无世间相永寂静
无边不灭明灯光
究竟独一解脱道
殊胜不动等诸义
应当多种来显示
诸大师说种姓者
此词义说如是解
涅槃称为种姓者
故说种姓为此义
vibhavo（离有）也说为毁灭、成就、财富、断见。其中毁灭，以消失、断灭、坏灭义为vibhavo。"一切法的毁灭，某些人对有情施设断灭、毁坏、离有"，这是此义的证明语。而成就是殊胜地存在故为vibhavo。"欲见王的吉祥成就"，这是此义的证明语。而财富是有情依此而存在、增长、生长、扩大、广大故为vibhavo。"生为具八十俱胝财富的婆罗门之子"，这是此义的证明语。这是同义词：
财富与资具资财
私产与所有物品
货物及自有利益
此等皆表财富义
而断见是因执取"我与世间死后不再生"而断灭故为vibhavo。"离有爱"，这是此义的证明语。因为离有爱是俱断见之爱的名称。这里说义项提取：
财富涅槃与成就
毁灭及断见等义
以离有词来称说
智者应如是了知
pātubhāvo（显现）是显现作用为pātubhāvo。āvibhāvo（显露）是显露作用为āvibhāvo，这两者的意思都是明显性。tirobhāvo（隐没）是隐没作用为tirobhāvo，隐藏性。vinābhāvo（分离）是分离作用为vinābhāvo，离别。sotthibhāvo（安好）是安好作用为sotthibhāvo，安乐性即乐的存在性，而实义即是无畏性、无灾性。atthibhāvo（有性）是存在性、现有性、不离性。natthibhāvo（无性）是非有性、不现有性、离性、空性、虚性、空性。这是以o结尾的阳性词的解说。
胜伏故为abhibhavitā（胜伏者），即任何胜伏他者。如是paribhavitā（轻蔑者）。领受故为anubhavitā（领受者），即任何领受乐或苦或不苦不乐者。如是samanubhavitā（完全领受者）。paccanubhavitā（感受者），这里如同在"不死之施予者"、"未生道之开创者"等处"施予者"等作者义的词与"不死"等宾语义的第六转声词结合，如是这些词也应作"敌人之胜伏者"等结合。如是其他同类词亦然。这是以ā结尾的阳性词的解说。


Bhavatīti bhavaṃ. Bhavissatīti vā bhavaṃ, vaḍḍhamāno puggalo. ‘‘Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno parābhavo. Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā yena saddhiṃ katheti, so ‘‘bhava’’nti vattabbo, ‘‘bhavaṃ kaccāyano. Bhavaṃ ānando. Maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbata’’ntiādīsu. Ettha pana dhātuatthe ādaro na kātabbo, sammutiattheyevādaro kātabbo ‘‘saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇa’’nti vacanato. Vohāravisayasmiñhi lokasammuti eva padhānā avilaṅghanīyā. Parābhavatīti parābhavaṃ. Evaṃ paribhavaṃ. Abhibhavaṃ. Anubhavaṃ. Pabhavati pahoti sakkotīti pabhavaṃ, pahonto yo koci. Na pabhavaṃ appabhavaṃ, ‘‘appabhava’’nti ca idaṃ jātake diṭṭhaṃ –

‘‘Chinnabbhamiva vātena, ruṇṇo rukkhamupāgamiṃ;

Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahi’’nti

Tattha sādhakavacanamidaṃ. Niggahītantapulliṅganiddeso.

Dhanabhūtīti dhanamassa bhavatūti dhanabhūti. Siribhūtīti sobhāya ceva paññāpuññānañca adhivacanaṃ. Sā assa bhavatūti siribhūti. Evaṃ sotthibhūti, suvatthibhūti. Ikārantapulliṅganiddeso.

Bhāvīti bhavanasīlo bhāvī, bhavanadhammo bhāvī, bhavane sādhukārī bhāvī. Evaṃ vibhāvī. Sambhāvī. Paribhāvīti. Tatra vibhāvīti atthavibhāvane samattho paṇḍito vuccati. Ettha vidvā, vijjāgato, ñāṇītiādi pariyāyavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhavanti catra –

Vidvā vijjāgato ñāṇī, vibhāvī paṇḍito sudhī;

Budho visārado viññū, dosaññū viddasu vidū.

Vipassī paṭibhāṇī ca, medhāvī nipako kavi;

Kusalo viduro dhīmā, gatimā mutimā cayaṃ.

Cakkhumā kaṇṇavā dabbo, dhīro bhūri vicakkhaṇo;

Sappañño buddhimā pañño, evaṃnāmā vibhāvinoti.

Īkārantapulliṅganiddeso.

Sayambhūti sayameva bhavatīti sayambhū. Ko so? Antarena paropadesaṃ sāmaṃyeva sabbaṃ ñeyyadhammaṃ paṭivijjhitvā sabbaññutaṃ patto sakyamuni bhagavā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.

Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;

Ekomhi sammāsambuddho, sītībhūtosmi nibbuto’’ti.

Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vigataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno sayambhū. So evaṃbhūto khandhasantāno loke aggapuggaloti vuccati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso, katamo ekapuggalo? Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho’’ti. So ekapuggalo etarahi ‘‘sabbaññū, sugato’’tiādīhi yathābhuccaguṇādhigatanāmehi ca pasiddho, ‘‘gotamo ādiccabandhū’’ti gottato ca pasiddho, sakyaputto sakko sakyamuni sakyasīho sakyapuṅgavoti kulato ca pasiddho, suddhodanimāyādevīsutoti mātāpitito ca pasiddho, siddhatthoti gahitanāmena ca pasiddho. Bhavanti catra –

Yo ekapuggalo āsi, buddho so vadataṃ varo;

Gottato gotamo nāma, tathevādiccabandhu ca.

Sakyakule pasūtattā, sakyaputtoti vissuto;

Sakko iti ca avhito, tathā sakyamunīti ca.

Sabbattha seṭṭhabhāvena, sakye ca seṭṭhabhāvato;

Sakyasīhoti so sakya-puṅgavoti ca sammato.


以下是巴利文的完整中文直译：
存在故为bhavaṃ（有者）。或将存在故为bhavaṃ，即增长的人。"兴盛者易知，衰败者易知。法爱者兴盛，憎法者衰败"，这是此义的证明语。或者与其交谈者应称为"bhava"，如"尊者迦旃延"、"尊者阿难"、"我想尊者期望，王的贞淑妃子"等。这里不应重视词根义，应重视约定义，因为说"约定语为真实，因为世间约定故"。因为在言语范围中世间约定是主要的不可违背。衰败故为parābhavaṃ（衰败者）。如是paribhavaṃ（轻蔑者）、abhibhavaṃ（胜伏者）、anubhavaṃ（领受者）。显发即能够故为pabhavaṃ（能者），即任何能者。不能为appabhavaṃ（不能者），"appabhava"见于本生经：
"如被风吹的破云，啼泣而至树下，我在那里无能为力，以手抓住树枝"，
这是此处的证明语。这是以ṃ结尾的阳性词的解说。
dhanabhūti（致富者）是愿他有财故为dhanabhūti。siribhūti（致吉祥者）是光辉及智慧福德的别名。愿她有此故为siribhūti。如是sotthibhūti（致安者）、suvatthibhūti（致安乐者）。这是以i结尾的阳性词的解说。
bhāvī（修习者）是习惯修习者为bhāvī，有修习法为bhāvī，善于修习为bhāvī。如是vibhāvī（了解者）、sambhāvī（生起者）、paribhāvī（轻蔑者）。其中vibhāvī说为能于义理了解的智者。这里应当视vidvā（智者）、vijjāgato（具明者）、ñāṇī（具智者）等为同义词。这里有：
智者具明具智者
了解智者善慧者
觉者善巧知者明
知过智者及贤者
观者辩才具慧者
巧者诗人善巧者
善者贤明具慧者
具解具智此等人
具眼具耳有能者
坚固广慧观察者
具慧智者有慧者
如是称为了解者
这是以ī结尾的阳性词的解说。
sayambhū（自觉者）是自己存在故为sayambhū。是谁？不从他教而自己通达一切所知法获得一切智的释迦牟尼世尊。因为世尊说：
"我没有老师，没有与我相等者，在天人世间中，没有与我相似的人。
因为我是世间阿罗汉，我是无上师，我是独一正等觉者，我已清凉寂灭。"
而义理上，由波罗蜜成熟，以自觉智连同习气断除无余烦恼，具足大悲一切智等无量功德聚的蕴相续为sayambhū。如是的蕴相续说为世间最上人。因为世尊说："诸比丘，一人出现于世时出现稀有人，是哪一人？诸比丘，如来阿罗汉正等觉。"那一人现在以"一切智者、善逝"等如实获得的功德名称而闻名，以"乔达摩、日亲"等姓氏而闻名，以"释迦子、释迦、释迦牟尼、释迦狮、释迦牛王"等种族而闻名，以"净饭王与摩耶夫人之子"等父母而闻名，以"悉达多"等所取名而闻名。这里有：
彼为一人即是佛
说法者中最胜者
姓为乔达摩如是
亦称为是日亲者
生于释迦种族故
称为释迦子闻名
释迦如是而称呼
亦称为是释牟尼
一切处中最胜故
释迦族中最胜故
称为释迦狮亦称
释迦牛王受尊崇


Suddhodanīti pitito, nabhe candova vissuto;

Mātitopi ca saññāto, māyādevīsuto iti.

Sabbaññū sugato buddho, dhammarājā tathāgato;

Samantabhaddo bhagavā, jino dasabalo muni.

Satthā vināyako nātho,

Munindo lokanāyako;

Narāsabho lokajino,

Sambuddho dvipaduttamo.

Devadevo lokagaru, dhammassāmī mahāmuni;

Samantacakkhu purisa-dammasārathi māraji.

Dhammissaro ca advejjha-vacano satthavāhako;

Visuddhidevo devāti-devo ca samaṇissaro.

Bhūripañño’nadhivaro, narasīho ca cakkhumā;

Munimuni naravaro, chaḷabhiñño jane suto.

Aṅgīraso yatirājā, lokabandhu’matandado;

Vattā pavattā saddhamma-cakkavattī yatissaro.

Lokadīpo sirīghano, samaṇindo naruttamo;

Lokattayavidū loka-pajjoto purisuttamo.

Saccadaso satapuñña-lakkhaṇo saccasavhayo;

Ravibandhā’samasamo, pañcanetta’ggapuggalo.

Sabbābhibhū sabbavidū, saccanāmo ca pāragū;

Purisātisayo sabba-dassāvī narasārathi.

Sammāsambuddho iti so, ñāto sattuttamoti ca;

Tādī vibhajjavādīti, mahākāruṇikoti ca.

Cakkhubhūto dhammabhūto, ñāṇabhūtoti vaṇṇito;

Brahmabhūtoti purisā-jañño iti ca thomito.

Lokajeṭṭho sayambhū ca, mahesi mārabhañjano;

Amoghavacano dhamma-kāyo mārābhibhū iti.

Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Nāmaṃ guṇehi nissitaṃ, ko kavindo kathessati.

Tatra sabbaññu iccādi-nāmaṃ sādhāraṇaṃ bhave;

Sabbesānampi buddhānaṃ, gotamo itiādi na.

Buddho paccekabuddho ca, ‘‘sayambhū’’iti sāsane;

Keci ‘‘brahmā sayambhū’’ti, sāsanāvacaraṃ na taṃ.

‘‘Buddho tathāgato satthā, bhagavā’’ti padāni tu;

Ṭhānenekasahassamhi, sañcaranti abhiṇhaso.

Tatra cādipadaṃ anta-padañceva imāni tu;

Ekatopi carantīti, vibhāveyya visārado.

Visesakapadānaṃ tu, apekkhakapadāni ca;

Anapekkhapadānīti, padāni duvidhā siyuṃ.

Tathā hi satthavāho naravaro chaḷabhiññoti evaṃpakārāni abhidhānapadāni visesakapadāpekkhakāni. Kathaṃ?

‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

Yaṃ loko pūjayate,

Salokapālo sadā namassati ca;

Tasseta sāsanavaraṃ,

Vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti,

‘‘Chaḷabhiññassa sāsana’’nti ca evaṃ visesakapadāpekkhakāni bhavanti. Buddho jino bhagavāti evaṃpakārāni pana no visesakāpekkhānīti daṭṭhabbaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
从父亲净饭王而生，如天空中的明月般闻名；
也因母亲而得名，即摩耶夫人之子。
一切智者、善逝、佛陀、法王、如来；
普贤、世尊、胜者、具十力者、牟尼。
导师、引导者、怙主、
牟尼之王、世间导师；
人中牛王、世间胜者、
正等觉者、两足尊。
天中之天、世间导师、法主、大牟尼；
普眼者、调御丈夫、降魔者。
法自在者、不二语者、商队之主；
清净天、天中之天、沙门之主。
广慧者、无上者、人中狮子、具眼者；
牟尼中牟尼、人中尊、具六神通、为众所知。
光明者、修行之王、世间亲友、无懈怠者；
说法者、转法者、正法转轮王、修行主。
世间明灯、吉祥聚集、沙门之王、人中最上；
三界智者、世间光明、人中至尊。
见真实者、具百福相、以真实称；
日亲、无与伦比、五眼最上人。
一切降伏者、一切知者、真实名者、到彼岸者；
超越凡夫者、普见一切、人中调御。
他被称为正等觉者，也被称为众生中最上；
如是、分别说者、大悲者。
被赞为眼之本体、法之本体、智之本体；
被称颂为梵之本体、识人者。
世间最长者、自觉者、大仙人、摧破魔者；
语无虚妄、法身、降魔者。
大仙人具无量名号，皆依功德而立；
依功德而立之名，何等诗人能尽诉？
其中"一切智者"等名号，是诸佛共有；
而"乔达摩"等名，则非共有。
佛陀与辟支佛，在教法中称"自觉"；
有些人说"梵天自觉"，此非教法所含。
"佛陀"、"如来"、"导师"、"世尊"等词；
在千百处经文中，经常出现。
其中首词与末词，这些词；
可以单独使用，智者当了知。
修饰词分两种：需要关联词的，与不需要关联词的。
例如"商队之主"、"人中尊"、"具六神通"等称号需要关联词。如何知道？
"如是胜利战争的，无上商队之主；
三明漏尽的诸弟子，亲近承事他。
世间所供养，
诸天护世常顶礼；
此为人中尊，
殊胜教法智者当知。"
以及"具六神通者之教"等，这些都是需要关联词的修饰语。而"佛陀"、"胜者"、"世尊"等词则不需要关联词，应当如是理解。


Keci panettha evaṃ vadeyyuṃ ‘‘munindo samaṇindo samaṇissaro yatissaro ādiccabandhu ravibandhūti evaṃpakārānaṃ idha vuttānamabhidhānānaṃ visesatthābhāvato punaruttidoso atthī’’ti. Tanna, abhidhānānaṃ abhisaṅkharaṇīyānabhisaṅkharaṇīyavasena abhisaṅkhatābhidhānāni anabhisaṅkhatābhidhānānīti dvedhā dissanato. Tathā hi katthaci keci ‘‘sakyasīho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘sakyakesarī sakyamigādhipo’’tiādinā nānāvividhamabhidhānamabhisaṅkharonti, pāvacanepi hi ‘‘dviduggamavarahanutta’malatthā’’ti pāṭho dissati. Tathā keci ‘‘dhammarājā’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘dhammadisampatī’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Sabbaññū’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘sabbadassāvī sabbadassī’’tiādīni abhisaṅkharonti, ‘‘sahassakkho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘dasasatalocano’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Ādiccabandhū’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘aravindasahāyabandhū’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Ambuja’’nti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘nīrajaṃ kuñja’’ntiādīni abhisaṅkharonti. Pāvacanepi hi yaṃ padumaṃ, taṃ jalajaṃ nāmāti mantvā paṭisambhidāppattehi ariyehi desanāvilāsavasena vutto ‘‘padumuttaranāmino’’ti vattabbaṭṭhāne ‘‘jalajuttaranāmino’’ti pāṭho dissati. Evaṃ abhisaṅkhatābhidhānāni dissanti.

‘‘Buddho bhagavā’’ti abhidhānāni pana anabhisaṅkhatābhidhānāni. Vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā āyasmatā sāriputtena ‘‘buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇappaṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho’’ti, tathā ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ…pe… sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā’’ti. Evaṃ ‘‘buddho bhagavā’’ti abhidhānāni anabhisaṅkhatābhidhānāni. Na hi tāni abhidhānāni ceva ‘‘satthā sugato jino’’tiādīni ca aññaṃ kiñci abhidhānaṃ paṭicca abhisaṅkhatāni, nāpi aññāni abhidhānāni etāni paṭicca abhisaṅkhatāni dissanti. Tathā hi ‘‘buddho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘bujjhitā bodhetā bodhako’’tiādīni nāmābhidhānāni na abhisaṅkharonti. Tathā ‘‘bhagavā satthā sugato’’tiādīni nāmābhidhānāni paṭicca ‘‘sampannabhago anusāsako sundaravacano’’tiādīni nāmābhidhānāni nābhisaṅkharonti. Evaṃ imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘munindo samaṇindo samaṇissaro yatissaro ādiccabandhu ravibandhū’’tiādinā nayena punarutti amhehi katāti daṭṭhabbā. Evamaññatrāpi nayo netabbo. Atridaṃ vuccati –

‘‘Abhisaṅkhatanāmañca, nāmañcānabhisaṅkhataṃ;

Dviduggamavaro buddho, iti nāmaṃ dvidhā bhave’’ti.



这段巴利文的完整中文翻译如下：
有些人在这里可能会这样说："牟尼王、沙门王、沙门之主、修行者之主、日亲、太阳亲属等，这些在此处所说的称号没有特殊含义，存在重复的过失。"这是不对的，因为这些称号可以分为两类：一类是经过构造的称号，另一类是未经构造的称号。
例如，有些人基于"释迦狮"这一称号，构造出"释迦雄狮、释迦兽王"等各种不同的称号。在圣典中也可以看到"二难胜最上获得者"这样的经文。同样，有些人基于"法王"这一称号，构造出"法域之主"等称号。基于"一切智者"这一称号，构造出"一切见者、普见者"等称号。基于"千眼"这一称号，构造出"十百眼者"等称号。基于"日亲"这一称号，构造出"红莲友亲"等称号。基于"莲生"这一称号，构造出"水生、林生"等称号。在圣典中，已证得无碍解的圣者们认为所谓莲花即是水生，基于说法的优美风格，在应该说"莲华第一名者"的地方，出现了"水生第一名者"的经文。这些都是经过构造的称号的例子。
而"佛陀、世尊"这样的称号则是未经构造的称号。正如法将舍利弗尊者所说："'佛陀'这个名号不是母亲所取，不是父亲所取，不是姐妹所取，不是亲属所取，不是诸天所取，这是诸佛世尊在菩提树下证得一切智智时的真实施设，即所谓'佛陀'"。同样，"'世尊'这个名号不是母亲所取⋯⋯这是真实施设，即所谓'世尊'"。这样，"佛陀、世尊"这些称号是未经构造的称号。
因为这些称号以及"导师、善逝、胜者"等称号，既不是基于其他任何称号而构造的，也看不到其他称号是基于这些称号而构造的。比如，人们不会基于"佛陀"这一称号而构造"觉悟者、使觉悟者、觉悟化导者"等名号。同样，也不会基于"世尊、导师、善逝"等名号而构造"具足祥瑞者、教诫者、善语者"等名号。因此，应当理解我们以"牟尼王、沙门王、沙门之主、修行者之主、日亲、太阳亲属"等方式的重复是为了显示这种区分。其他地方也应当如此理解。这里说偈：
"已构造的名号，及未构造名号，
二难胜最上佛，名号分两种。"


Pabhūti paraṃ pasayha bhavatīti pabhū, issaro. ‘‘Araññassa pabhū ayaṃ luddako’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Abhibhūti abhibhavatīti abhibhū, asaññasatto. Kiṃ so abhibhavi? Cattāro khandhe arūpino. Iti cattāro khandhe arūpino abhibhavīti abhibhū. So ca kho niccetanattā abhibhavanakriyāyāsati pubbevā’saññuppattito jhānalābhikāle attanā adhigatapañcamajjhānaṃ saññāvirāgavasena bhāvetvā cattāro arūpakkhandhe asaññibhave appavattikaraṇena abhibhavitumārabhi, tadabhibhavanakiccaṃ idāni siddhanti abhibhavīti abhibhūti vuccati. Apica niccetanabhāvena abhibhavanabyāpāre asatipi pubbe sacetanakāle sabyāpārattā sacetanassa viya niccetanassāpi sato tassa upacārena sabyāpāratāvacanaṃ yujjateva. Dissati hi loke sāsane ca sacetanassa viya acetanassapi upacārena sabyāpāratāvacanaṃ. Taṃ yathā? Kūlaṃ patitukāmaṃ, evaṃ loke. Sāsane pana –

‘‘Rodante dārake disvā, ubbiggā vipulā dumā;

Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake’’ti ca

‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāyā’’ti ca ‘‘phalaṃ toseti kassaka’’nti ca ādi. Abhibhūsaddassa asaññasattābhidhānatte ‘‘abhibhuṃ abhibhuto maññatī’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā abhibhavatīti abhibhū, paresamabhibhavitā yo koci. Visesato pana tathāgatoyeva abhibhū. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘tathāgato bhikkhave abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī’’ti. Keci pana ‘‘abhibhū nāma sahasso brahmā’’ti vadanti.

Vibhūti visesabhūtoti vibhū, ‘‘bhavasotaṃ sace buddho, tiṇṇo lokantagū vibhū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhūti hettha rūpakāyadhammakāyasampattiyā visesabhūtoti attho. Āha ca –

‘‘Dissamānopi tāvassa, rūpakāyo acintiyo;

Asādhāraṇañāṇaṭṭhe, dhammakāye kathāva kā’’ti.

Adhibhūti adhibhavatīti adhibhū, issaro.


这是完整的中文直译：
主宰他人而强盛者称为主宰，即君主。"这个猎人是森林的主宰"，这句话证明了这个含义。超越者即超越一切者为超越，即无想有情。他超越了什么？超越了四种无色蕴。因此，超越四种无色蕴故称为超越者。由于他无心识，没有超越的行为，而是在以前获得禅那时，以厌离想为基础修习已证得的第五禅，开始以使四无色蕴在无想有情界中不生起的方式来超越，现在这种超越的作用已经完成，所以称为超越者。而且，虽然因无心识性而没有超越的活动，但在以前有心识时是有活动的，就像有心识者一样，对于无心识者来说，用比喻的方式说他有活动是恰当的。在世间和教法中都可见到，用比喻的方式说无心识物如同有心识者的例子。比如什么？"河岸想要倒塌"，这是世间的例子。在教法中则有：
"看见孩童哭泣，巨树惊慌，
自行弯下枝条，靠近孩童"
以及"尊者啊，现在这些树木长满花蕾，舍弃了树叶"，还有"果实令农夫欢喜"等等。关于超越者一词指无想有情，"认为超越者被超越"这句话是其证明。或者，超越即征服他人者，泛指任何征服他者的人。但特别是如来才是真正的超越者。这是世尊所说："比丘们，如来是超越者，不被超越，真实见者，自在者。"有些人说："超越者是指千梵天。"
殊胜者即特别殊胜的人，"若佛陀是殊胜者，已度生死暴流，达世间之极"，这句话证明了这个含义。这里的殊胜是指在色身和法身圆满上特别殊胜的意思。如说：
"即便他可见的色身也不可思议，
更何况在不共智慧境界的法身。"
最胜者即最为殊胜者为最胜，即君主。


‘‘Tadā maṃ tapatejena, santatto tidivādhibhū;

Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgamī’’ti –

Idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Patibhūti patibhūtoti patibhū, ‘‘goṇassa patibhū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Gotrabhūti gottasaṅkhātaṃ amatamahānibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā bhūtoti gotrabhū, sotāpattimaggassa anantarapaccayena sikhāppattabalavavipassanācittena samannāgato puggalo. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘katamo ca puggalo gotrabhū? Yesaṃ dhammānaṃ samanantarā ariyadhammassa avakkanti hoti, tehi dhammehi samannāgato puggalo gotrabhū’’ti, idamevettha atthasādhakaṃ vacanaṃ. Apica samaṇoti gottamattamanubhavamāno kāsāvakaṇṭhasamaṇopi gotrabhū. So hi ‘‘samaṇo’’ti gottamattaṃ anubhavati vindati, na samaṇadhamme attani avijjamānattāti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati, ‘‘bhavissanti kho panānanda anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vatrabhūti sakko. So hi mātāpitibharaṇādīhi sattahi vattehi sakkattaṃ labhitvā aññe deve vattena abhibhavatīti vatrabhū. Āgamaṭṭhakathāyaṃ pana bhūdhātumhi labbhamānaṃ pattiatthampi gahetvā ‘‘vattena aññe abhibhavitvā devissariyaṃ pattoti vatrabhū’’ti vuttaṃ, ‘‘vatranāmakaṃ vā asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū’’ti ca, ‘‘vatrabhū jayataṃpitā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha hi vatrabhūti vatranāmakassa asurassa abhibhavitā. Jayataṃ pitāti jayantānaṃ pitā. ‘‘Sakko indo purindado’’ iccādi pariyāyavacanaṃ. Idaṃ tu dhātādhikāre pakāsessāma. Parābhibhūti paramabhibhavatīti parābhibhū. Evaṃ rūpābhibhūtiādīsupi. Sabbābhibhūti sabbamabhibhavitabbaṃ abhibhavatīti sabbābhibhū. Sabbābhibhūti ca idaṃ nāmaṃ tathāgatasseva yujjati. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,

Sabbesu dhammesu anūpalitto;

Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto,

Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyya’’nti.

Ūkārantapulliṅganiddeso. Niyatapulliṅganiddesoyaṃ.


这是完整的中文直译：
"那时三十三天主因我苦行威力所感动，
化现婆罗门形相，前来向我乞食。"
这句话证明了这个含义。保证人即作为保证者为保证人，"牛的保证人"这句话证明了这个含义。种姓者即以称为种姓的无死大涅槃为所缘而存在者为种姓者，即具有作为须陀洹道无间缘的已达顶点的强力观智心的人。这是世尊所说："什么是种姓者？凡是具备那些紧接着会进入圣法的诸法的人，即是种姓者"，这就是证明这个含义的话。而且，仅仅享有沙门之名，披着袈裟的沙门也是种姓者。因为他只是享有"沙门"这个名号，由于自身没有沙门法，所以称为"种姓者"，"阿难啊，在未来世将会有一些仅有种姓的袈裟缠颈者，破戒恶法"，这句话证明了这个含义。主胜者即帝释天。他因以孝养父母等七种责任获得帝释天位，以责任超越其他诸天，故称主胜者。在阿含注释书中，取得"获得"之义，说："以责任超越他人而获得天主权位，故为主胜者"，或说"因为征服名为瓦特拉的阿修罗，故称主胜者"，"主胜者是胜利者之父"，这句话证明了这个含义。这里的主胜者是指征服名为瓦特拉的阿修罗者。胜利者之父即诸胜利者的父亲。"帝释天、因陀罗、城主"等是同义语。这个我们将在词根章节中说明。胜他者即胜过他人者为胜他者。如是在胜色等词中也是如此。胜一切者即胜过一切应被胜者为胜一切者。胜一切者这个名称只适合如来。这是世尊所说：
"我是胜一切者，一切智者，
于一切法中无所染著，
舍一切，于爱尽中解脱，
自证知已，还需指示谁？"
这是以ū结尾的阳性词说明。这是确定阳性词的说明。


Idāni aniyataliṅgānaṃ niyataliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūta sambhūtasaddādīnaṃ niddeso vuccati. Tatra bhūtoti attano paccayehi abhavīti bhūto, bhūtoti jāto sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto, bhūtoti vā laddhasarūpo yo koci saviññāṇako vā aviññāṇako vā. Atha vā tathākārena bhavatīti bhūto, bhūtoti sacco tatho avitatho aviparīto yo koci, ettha yo bhūtasaddo saccattho, tassa ‘‘bhūtaṭṭho’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Parābhūtoti parābhavīti parābhūto. Suṭṭhu bhūtoti sambhūto. Visesena bhūtoti vibhūto. Vissuto bhūtoti vā vibhūto, ‘‘vibhūtārammaṇa’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavīti vā vibhūto, vinaṭṭhoti attho, ‘‘rūpe vibhūte na phusanti phassā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Pākaṭo bhūtoti pātubhūto. Āvi bhavatīti āvibhūto. Evaṃ tirobhūto. Vinābhūto. Bhavitumanucchavikoti bhabbo. Paribhaviyate soti paribhūto. Yena kenaci yo pīḷito hīḷito vā, so paribhūto. Gamyamānattho yathākāmacārī. Abhibhaviyyate soti abhibhūto. Adhibhaviyate soti adhibhūto. Evaṃ addhabhūto. Ettha adhisaddena samānattho addhasaddo, ‘‘cakkhu bhikkhave addhabhūtaṃ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṃ addhabhūta’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ, tathā ‘‘idha bhikkhave bhikkhu na heva anaddhabhūtaṃ attānaṃ na addhabhāvetī’’ti padampi. Tattha anaddhabhūtanti dukkhena anadhibhūtaṃ. Dukkhena anadhibhūto nāma manussattabhāvo vuccati, taṃ na addhabhāveti nābhibhavatīti suttapadattho.

Anubhaviyate soti anubhūto. Evaṃ samanubhūto. Paccanubhūto. Bhāvito. Ettha bhāvitoti iminā samānādhikaraṇaṃ ‘‘satisambojjhaṅgo kho kassapa mayā sammadakkhāto bhāvito’’tiādīsu guṇīvācakaṃ padhānapadaṃ sāsane daṭṭhabbaṃ. Titthiyasamaye pana bhāvitoti kāmaguṇo vuccati. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘na bhāvitamāsīsatī’’ti. Tatra bhāvitā nāma pañca kāmaguṇā, te na āsīsati na sevatīti suttapadattho. Sambhāviyate soti sambhāvito. Evaṃ vibhāvito. Paribhāvito. Anuparibhūto. Manaṃparibhūtoti manaṃ paribhaviyittha soti manaṃparibhūto. Ettha manaṃparibhūtoti īsakaṃ appattaparibhavano vuccati. Mananti hi nipātapadaṃ. ‘‘Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūlito, devadattena attano abuddhabhāvena ceva khantimettādīnañca abhāvena kumārakassapatthero ca therī ca manaṃ nāsito, manaṃ vuḷho ahosī’’tiādīsu cassa payogo veditabbo. Atra manaṃsaddassa kiñci yuttiṃ vadāma.

Manaṃsaddo dvidhā bhinno, nāmaṃ nepātikañciti;

Santaṃ tassa manaṃ hoti, manamhi upakūlitoti.


这是完整的中文直译：
现在要说明那些被放入确定性别词中的不确定性别词，如"已生"、"被胜"、"已生起"等词的解释。其中，"已生"即由自身诸缘而存在为已生，已生即已产生、已生起、已出现、已显现，或"已生"即获得自性的任何有识或无识之物。或者，以如是方式存在为已生，已生即真实、如实、不虚、不颠倒的任何事物，这里"已生"一词若表示真实义，则"真实义"这句话是其证明。"被胜"即被征服为被胜。"善生"即善妙生起为善生。"殊生"即特别生起为殊生。或"殊生"即广闻而生，"殊生所缘"这句话证明了这个含义。或"殊生"即消失，意为灭亡，"色灭时诸触不触"这句话证明了这个含义。"显生"即明显生起为显生。"现起"即显现为现起。如是"隐起"。"离起"。"应生"即适宜生起。"被轻"即被轻贱者为被轻，任何被压迫或轻视的人，即是被轻，其义为随欲而行。"被胜"即被征服者为被胜。"被制"即被支配者为被制。如是"已制"。这里"已制"词与"制"词同义，"诸比丘，眼是已制，色是已制，眼识是已制"这句话证明了这个含义，同样"在此诸比丘，比丘不使非已制的自己成为已制"这句话也是。其中"非已制"即未被苦所制服。未被苦所制服即指人的状态，不使之成为已制即不征服之，这是经文的含义。
"被受"即被经验为被受。如是"共受"。"对受"。"已修"。这里的"已修"，在教法中应当理解为与"念觉支，迦叶，已被我正确宣说、修习"等句中表示功德的主要词同位语。但在外道教义中，"已修"指欲乐。这在圣典中说："不希求已修"。其中已修即是五种欲乐，不希求即不追求，这是经文的含义。"被尊"即被尊重为被尊。如是"已显"。"已熟"。"随遍受"。"轻侮"即轻微侮辱为轻侮。这里"轻侮"指稍微达到侮辱。因为"轻"是不变词。应当知道它在"因过分聪明的儿子而稍受轻视"，"提婆达多因自己非佛性以及缺乏忍辱慈悲等而轻侮了童寿长老和长老尼，曾经轻慢"等句中的用法。这里我们要说明"轻"字的一些合理性：
"轻字分两种，名词与不变词；
他有安静心，心中受轻视。"


Paribhavitabboti aññena paribhavituṃ sakkuṇeyyoti paribhavitabbo. Evaṃ paribhottabbo paribhavanīyo. Tabbapaccayaṭṭhāne hi sakkuṇeyyapadayojanā dissati ‘‘aladdhaṃ ārammaṇaṃ laddhabbaṃ labhanīyaṃ laddhuṃ vā sakkuṇeyya’’nti. Atha vā paribhavanamarahatīti paribhavitabbo. Evaṃ paribhottabbo paribhavanīyo. Tathā hi tabbapaccayaṭṭhāne arahatipadayojanā dissati ‘‘parisakkuṇeyyaṃ lābhamarahatīti laddhabba’’nti. Ettha pana paribhottabboti padassa atthibhāve ‘‘khattiyo kho mahārāja daharoti na uññātabbo na paribhottabbo’’ti pāḷi nidassanaṃ. Abhiadhipubbā bhūdhātuyo samānatthā. Sesāni dukāni nayānusārena ñeyyāni. Bhamānoti bhavatīti bhamāno, majjhe vakāralopo daṭṭhabbo. Atridaṃ vattabbaṃ –

‘‘Kiṃ so bhamāno saccako’’, iccatra pāḷiyaṃ pana;

Rūpaṃ bhavatidhātussa, valopeneva dissati.

Atrāyaṃ pāḷi ‘‘kiṃ so bhamāno saccako nigaṇṭhaputto, yo bhagavato vādaṃ āropessatī’’ti. Vibhavamānoti vibhavatīti vibhavamāno. Evaṃ paribhavamānotiādīsu. Tattha ‘‘abhisambhonto’’timassa karonto nipphādento iccevattho. ‘‘Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Yasmā panimāni ‘‘bhavamāno’’tiādīni vippakatapaccattavacanāni, tasmā saramāno rodati, gacchanto gaṇhāti, ‘‘gacchanto so bhāradvājo, addasa accutaṃ isi’’ntiādīni viya paripuṇṇuttarakriyāpadāni katvā rājā bhavamāno sampattimanubhavatītiādinā yojetabbāni. ‘‘Saramāno gacchanto’’tiādīni hi ‘‘yāto gato patto’’tiādīhi sadisāni na honti, uttarakriyāpadāpekkhakāni honti tvāpaccayantapadāni viyāti.

Paribhaviyamānoti paribhaviyate soti paribhaviyamāno. Evaṃ paribhuyyamānotiādīsupi. Imānipi vippakatapaccattavacanāni, tasmā ‘‘rājapurisehi nīyamāno coro evaṃ cintesī’’tiādīni viya paripuṇṇuttarakriyāpadāni katvā aññehi paribhaviyamāno tāṇaṃ gavesati. Bhogo puggalenānubhaviyamāno parikkhayaṃ gacchatītiādinā yojetabbāni. Evaṃ sabbatra īdisesu vippakatavacanesu yojetabbāni. Ayaṃ aniyataliṅgānaṃ niyataliṅgesu pakkhittānaṃ bhūta parābhūta sambhūtasaddānaṃ niddeso. Iccevaṃ pulliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito.

Idāni itthiliṅganiddeso vuccati – tatra bhāvikāti bhāvetīti bhāvikā. Yā bhāvanaṃ karoti, sā bhāvikā. Bhāvanāti vaḍḍhanā brūhanā phātikaraṇaṃ āsevanā bahulīkāro. Vibhāvanāti pakāsanā sandassanā. Atha vā vibhāvanāti abhāvanā antaradhāpanā. Sambhāvanāti ukkaṃsanā thomanā. Paribhāvanāti vāsanā, samantato vā vaḍḍhanā. Ākārantitthiliṅganiddeso.

Bhūmīti sattāyamānā bhavatīti bhūmi, atha vā bhavanti jāyanti vaḍḍhanti cettha thāvarā ca jaṅgamā cāti bhūmi. Bhūmi vuccati pathavī. ‘‘Paṭhamāya bhūmiyā pattiyā’’tiādīsu pana lokuttaramaggo bhūmīti vuccati. Yā panandhabālamahājanena viññātā pathavī, tassimāni abhidhānāni –

‘‘Pathavī medanī bhūmi, bhūrī bhū puthuvī mahī;

Chamā vasumatī ubbī, avanī ku vasundharā;

Jagatī khiti vasudhā, dharaṇī go dharā’’iti.

Atra bhū ku gosaddā pathavīpadatthe vattantīti kutra diṭṭhapubbāti ce?

Vidvā bhūpāla kumuda-gorakkhādipadesu ve;

Bhū ku goiti pathavī, vuccatīti vibhāvaye.


这是完整的中文直译：
应被轻视即能被他人轻视为应被轻视。如是应被享用、应被轻视。因为在"应"字词尾的位置可见"能"字的词组，如"未得的所缘是应得的、可得的或能得的"。或者，值得轻视为应被轻视。如是应被享用、应被轻视。因此在"应"字词尾的位置可见"值得"字的词组，如"值得获得利益为应得"。这里关于"应被享用"一词的存在，"大王啊，刹帝利年幼时不应轻视不应轻慢"这段经文是例证。带有"胜"、"制"等前缀的"有"词根具有相同的含义。其余的配对词应依理类推而知。"正有"即正在存在为正有，应当看到中间省略"瓦"音。这里应当说：
"他是正有的散若，"在这段经文中；
"有"词根的形式，只见省略"瓦"音。
这里的经文是："散若尼干子子正有什么，他将能对世尊提出诘难？"。"正灭"即正在灭去为正灭。如是在"正轻视"等词中也是如此。其中"正成就"的意思就是正在作、正在完成。"正成就一切，他住王宫中"这句话证明了这个含义。因为这些"正有"等词是未完成的主格词，所以应当像"忆念而哭泣"、"行走而拿取"、"婆罗豆婆遮行走时，见到不死的仙人"等一样，作为完整的后续动词来构造，如"国王正在成为时享受着财富"等。因为"正忆念"、"正行走"等词与"已去"、"已到达"等词不同，它们需要后续动词，如同带有"已经"词尾的词一样。
"正被轻视"即正被轻视者为正被轻视。如是在"正被享用"等词中也是如此。这些也是未完成的主格词，因此应当像"被王臣带走的盗贼如此想"等一样，作为完整的后续动词来构造，如"被他人轻视时寻求庇护。财富被人享用时趋向灭尽"等。如是在一切类似的未完成词中都应当这样构造。这是被放入确定性别词中的不确定性别词如"已生"、"被胜"、"已生起"等词的解释。如是已经通过适当的词源学等方式说明了阳性的"有"词根衍生词的解释。
现在说明阴性词的解释 - 其中，"修习者"即正在修习为修习者。凡是作修习者，她是修习者。修习即增长、扩大、繁荣、习行、多作。显示即明示、开示。或者，显示即非有、消失。尊重即赞扬、称赞。熏习即熏染，或者从各方面增长。这是以"ā"结尾的阴性词解释。
"地"即维持存在为地，或者在此生起、出生、增长的不动与动者为地。地即指大地。但在"获得第一地"等句中，地指出世间道。而为愚人大众所知的大地，有这些同义词：
"大地、湿地、土地、广地、地、广阔地、大地；
地面、富地、大地、地界、大地、大地；
世界、地、富地、持地、牛、持者"。
这里的"地"、"大"、"牛"等词表示大地义，在哪里见过呢？
智者当知"地"、"大"、"牛"等字，
在地主、莲花、护牛等词中，
确实是用来表示大地之义。


Bhūtīti bhavanaṃ bhūti. Vibhūtīti vināso, visesato bhavanaṃ vā, atha vā visesato bhavanti sattā etāyāti vibhūti, sampattiyeva, ‘‘rañño vibhūti. Pihanīyā vibhūtiyo’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ikārantitthiliṅganiddeso.

Bhūrīti pathavī. Sā hi bhavanti etthāti bhūrīti vuccati, bhavati vā paññāyati vaḍḍhati cāti bhūrī, atha vā bhūtābhūtā tannissitā sattā ramanti etthāti bhūrī. Pathavīnissitā hi sattā pathaviyaṃyeva ramanti, tasmā sā imināpi atthena bhūrīti vuccati. Bhūrīsaddassa pathavīvacane ‘‘bhūripañño’’ti atthasādhakaṃ vacanaṃ. Apica bhūrī viyāti bhūrī, paññā, bhūrīti pathavīsamāya vitthatāya paññāya nāmaṃ, ‘‘yogā ve jāyatī bhūrī, ayogā bhūrisaṅkhayo’’ti ettha aṭṭhakathāvacanaṃ imassatthassa sādhakaṃ. Atha vā bhūte atthe ramatīti bhūrī, paññāyetaṃ nāmaṃ, ‘‘bhūrī medhā pariṇāyikā’’ti ettha aṭṭhakathāvacanaṃ imassatthassa sādhakaṃ. Atha vā paññāyeva rāgādayo dhamme abhibhavatīti bhūrī, rāgādiarayo abhibhavatītipi bhūrī. Tathā hi paṭisambhidāmagge āyasmatā sāriputtena vuttaṃ ‘‘rāgaṃ abhibhūyatīti bhūrī, paññā. Dosaṃ mohaṃ…pe… rāgo ari, taṃ ariṃ maddatīti bhūrī, paññā. Doso. Moho…pe… sabbe bhavagāmino kammā ari, taṃ ariṃ maddatīti bhūrī, paññā’’. Ettha pana ‘‘gotrabhū’’ti padamiva ‘‘aribhū’’ti vattabbepi bhūsaddaṃ pubbanipātaṃ katvā sandhivasena bhūrīti padamuccāritanti daṭṭhabbaṃ. Apica īdisesu nāmikapadesu vināpi upasaggena abhibhavanādiatthā labbhantiyeva, nākhyātikapadesūti daṭṭhabbaṃ. Idaṃ pana paññāya pariyāyavacanaṃ –

Paññā pajānanā cintā, vicayo upalakkhaṇā;

Pavicayo ca paṇḍiccaṃ, dhammavicayameva ca.

Sallakkhaṇā ca kosallaṃ, bhūrī paccupalakkhaṇā;

Nepuññañceva vebhabyā, medhā cupaparikkhakā.

Sampajaññañca pariṇā-yikā ceva vipassanā;

Paññindriyaṃ paññābalaṃ, amoho sammādiṭṭhi ca;

Patodo cābhidhammasmā, imāni gahitāni me.

Ñāṇaṃ paññāṇamummaṅgo, sattho soto ca diṭṭhi ca;

Mantā bodho buddhi buddhaṃ, paṭibhānañca bodhiti.

Dhammo vijjā gati monaṃ, nepakkaṃ go matī muti;

Vīmaṃsā yoni dhonā ca, paṇḍā paṇḍiccayampi ca;

Vedo paṇḍitiyañceva, cikicchā miriyāpi ca.

‘‘Soto bodhī’’ti yaṃ vuttaṃ, ñāṇanāmadvayaṃ idaṃ;

Buddhapaccekasambuddha-sāvakānampi rūhati.

‘‘Abhisambodhi sambodhi’’, iti nāmadvayaṃ pana;

Paccekabuddhasabbaññu-buddhānaṃyeva rūhati.

Abhisambodhisaṅkhātā, paramopapadā pana;

Ñāṇapaṇṇatti sabbaññu-sambuddhasseva rūhati.

Sammāsambodhisaṅkhātā, anuttarapadādikā;

Buddhā vā ñāṇapaṇṇatti, sabbaññusseva rūhati.

‘‘Sabbaññutā’’ti yaṃ vuttaṃ, ñāṇaṃ sabbaññunova taṃ;

Yujjate avasesā tu, ñāṇapaññatti sabbagā.

Ñāṇabhāvamhi santepi, dhammacakkhādikaṃ pana;

Payojanantarābhāvā, nātra sandassitaṃ mayāti.


这是完整的中文直译：
有即存在为有。坏即消失，或特别存在，或者由此众生特别存在为坏，即财富，"国王的财富。令人羡慕的财富"等，这句话证明了这个含义。这是以"i"结尾的阴性词解释。
大地即大地。因为众生在此存在故称为大地，或者显现、增长为大地，或者已生未生依此的众生在此欢喜为大地。因为依地而住的众生只在大地上欢喜，所以也以这个意义称为大地。大地一词表示大地义，"广慧"是证明其意义的词。而且如大地为大地，即智慧，大地是如大地般广大的智慧的名称，"从修习生智慧，不修习智慧灭"，这里注释书的话是证明这个含义。或者在真实义中欢喜为大地，这是智慧的名称，"广慧、智慧、引导"，这里注释书的话是证明这个含义。或者智慧征服贪等法为大地，征服贪等敌为大地。因此在无碍解道中舍利弗尊者说："因征服贪欲为大地，即智慧。征服嗔痴...贪是敌，击败那敌为大地，即智慧。嗔、痴...一切导向有的业是敌，击败那敌为大地，即智慧。"这里应当理解，如同"种姓者"一词，虽然应说"敌胜"，但将"胜"字放在前面，依音便法说为"大地"。而且应当理解，在这样的名词中即使没有前缀也能获得征服等义，但在动词中则不然。这是智慧的同义词：
智慧、了知、思考、考察、观察，
审察及贤明，以及择法，
认识及善巧，大地及观察，
熟练以及分别，智慧及观察。
正知及引导，以及观察，
慧根及慧力，无痴正见，
刺及阿毗达摩，这些是我所取。
智、觉悟、升起、利剑、流、见，
思、觉悟、觉性、觉悟、辩才及觉悟。
法、明、道、默然、审慎、牛、意、领悟，
思择、因、智者、贤明及贤明性，
智、贤明性及医术、思虑。
所说"流、觉悟"这两个智慧名称，
适用于佛、辟支佛、声闻。
但"证觉、正觉"这两个名称，
只适用于辟支佛和一切知佛。
称为证觉的最上称号，
智慧名称只适用于一切知正觉者。
称为正等觉的无上称号等，
或佛的智慧名称，只适用于一切知者。
所说"一切知性"的智慧，
只适合于一切知者，
其余智慧名称则普遍适用。
虽有智慧性质，但法眼等，
因无其他目的，此处我未显示。


Bhūtīti bhūtassa bhariyā. Yathā hi petassa bhariyā ‘‘petī’’ti vuccati, evameva bhūtassa bhariyā ‘‘bhūtī’’ti vuccati. Bhotīti yāya saddhiṃ kathentena sā itthī ‘‘bhotī’’ iti vattabbā, tasmā iminā padena itthī vohariyatīti ca daṭṭhabbaṃ. Yathā hi purisena saddhiṃ kathentena puriso ‘‘bhavaṃ’’ iti vohariyati, evameva itthiyā saddhiṃ kathentena itthī ‘‘bhotī’’iti vohariyati. ‘‘Kuto nu bhavaṃ bhāradvājo, ime ānesi dārake’’ti, ‘‘ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhotī kupitā ahū’’ti cettha nidassanaṃ. Atha vā idhekacco satto itthiliṅgavasena laddhanāmo, so ‘‘bhotī’’iti vattabbo, tasmā iminā padena itthīpi itthiliṅgena laddhanāmā anitthīpi vohariyatīti ca daṭṭhabbā. Tathā hi devaputtopi ‘‘devatā’’ti itthiliṅgavasena voharitabbattā devatāsaddamapekkhitvā ‘‘bhotī’’iti voharito, pageva devadhītā. Tathā hi ‘‘bhotī carahi jānāti, taṃ me akkhāhi pucchitā’’ti ettha pana devatāsaddamapekkhitvā ‘‘bhotī’’iti itthi liṅgavohāro kato. Atrāyaṃ suttapadattho ‘‘yadi so kuhako dhanatthiko tāpaso na jānāti, bhotī devatā pana jānāti ki’’nti. Apica –

‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmāsi devate;

Karomi te taṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamā’’ti –

Maṭṭhakuṇḍalīvatthusmiṃ pulliṅgayakkhasaddamapekkhitvā ‘‘atthakāmo’’ti pulliṅgavasena itthiliṅgañca devatāsaddamapekkhitvā ‘‘hitakāmā’’ti itthiliṅgavasena purisabhūto maṭṭhakuṇḍalī voharito. Aññatrāpi devatāsaddamapekkhitvā devaputto itthiliṅgavasena voharito –

‘‘Na tvaṃ bāle vijānāsi, yathā arahataṃ vaco’’ti;

‘‘Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’’ti.

Ettha pana ‘‘ehi bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbala’’nti ettha ca itthīyeva itthiliṅgavasena voharitā, tasmā katthaci itthipurisapadatthasaṅkhātaṃ atthaṃ anapekkhitvā liṅgamattamevāpekkhitvā bhotī devatā, bhotī silā, bhotī jambū, bhotiṃ devatantiādīhi saddhiṃ paccattavacanādīni yojetabbāni. Katthaci pana liṅgañca atthañca apekkhitvā ‘‘bhotī itthī, bhotiṃ deva’’ntiādinā yojetabbāni. Vibhāvinīti vibhāvetīti vibhāvinī. Evaṃ paribhāvinītiādīsupi. Īkārantitthiliṅganiddeso.

Bhūti sattāyamānā bhavatīti bhū. Atha vā bhavanti jāyanti vaḍḍhanti cettha sattasaṅkhārāti bhū. Bhū vuccati pathavī. Abhūti vaḍḍhivirahitā kathā, na bhūtapubbāti vā abhū, abhūtapubbā kathā. Na bhūtāti vā abhū, abhūtā kathā. ‘‘Abhuṃ me kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasī’’ti idametesamatthānaṃ sādhakaṃ vacanaṃ. Ūkārantitthiliṅganiddeso. Niyatitthiliṅganiddesoyaṃ.

Aniyataliṅgānaṃ pana niyatitthiliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūtasambhūtasaddādīnaṃ niddeso nayānusārena suviññeyyova. Iccevaṃ itthiliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito.


这是完整的中文直译：
"妻"即鬼者的妻子。就如鬼的妻子称为"鬼妻"，同样鬼者的妻子称为"鬼妻"。"贵妇"即与之谈话时应称该女子为"贵妇"，因此应当理解这个词用来称呼女子。就如与男人谈话时称男人为"尊者"，同样与女人谈话时称女人为"贵妇"。"尊者婆罗豆婆遮从何处带来这些童子？"，"我将侍奉贵妇，愿贵妇不要生气"，这里是例证。或者，在此某些众生以阴性词获得名称，他应称为"贵妇"，因此应当理解这个词用来称呼女子和以阴性词获得名称的非女子。因此即使是天子，因为要以阴性词称为"天神"，依据天神一词而称为"贵妇"，更不用说天女了。因此"贵妇确实知道，请被问者告诉我"，这里依据天神一词而用阴性词"贵妇"。这里经文的意思是"如果那个为求财而欺骗的苦行者不知道，贵妇天神却知道吗？"而且：
"夜叉啊，你是为我利益者，天神啊，你是为我谋福者；
我遵从你的话语，你是我的导师。"
在摩德军荼梨故事中，依据阳性的夜叉一词而以阳性说"为利益者"，依据阴性的天神一词而以阴性说"为谋福者"，来称呼作为男性的摩德军荼梨。在其他地方也依据天神一词而以阴性称呼天子：
"愚者啊，你不了解，如阿罗汉之言"
"母亲啊，你是为我利益者，天神啊，你是为我谋福者"
这里以及"来吧，愚者，向大力的俱娑王请求原谅"中，确实是以阴性称呼女子，因此有时不考虑表示女人男人意义的词义，只考虑性别，应当与"贵妇天神、贵妇石头、贵妇阎浮树、贵妇天神"等词配合主格等语尾。有时则考虑性别和意义，应当说"贵妇女子、贵妇天神"等。"显示者"即显示为显示者。如是在"熏习者"等词中也是如此。这是以"ī"结尾的阴性词解释。
"地"即维持存在为地。或者在此众生和诸行生起、出生、增长为地。地即指大地。"非有"即缺乏增长的言论，或者是从未有过为非有，即前所未有的言论。或者非真实为非有，即非真实的言论。"你说非真实的话，你说恶言"，这句话证明了这些含义。这是以"ū"结尾的阴性词解释。这是确定阴性词的解释。
而被放入确定阴性词中的不确定性别词如"已生"、"被胜"、"已生起"等词的解释，依理类推容易理解。如是已经通过适当的词源学等方式说明了阴性的"有"词根衍生词的解释。


Idāni napuṃsakaliṅganiddeso vuccati – tatra bhūtanti catubbidhaṃ pathavīdhātuādikaṃ mahābhūtarūpaṃ. Tañhi aññesaṃ nissayabhāvena bhavatīti bhūtaṃ, bhavati vā tasmiṃ tadadhīnavuttitāya upādārūpanti bhūtaṃ. Atha vā bhūtanti satto bhūtanāmako vā. Bhūtanti hi napuṃsakavasena sakalo satto evaṃnāmako ca yakkhādiko vuccati. ‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī’’ti evamādīsu napuṃsakappayogo veditabbo. Gātābandhasukhatthaṃ liṅgavipallāsoti ce? Tanna, ‘‘yakkhādīni mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti, neva tesaṃ tassa anto, na bahi ṭhānaṃ upalabbhatī’’ti cuṇṇiyapadaracanāyampi bhūtasaddassa napuṃsakaliṅgattadassanatoti avagantabbaṃ. Mahābhūtanti vuttappakāraṃ catubbidhaṃ mahābhūtarūpaṃ. Tassa mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Kathaṃ? Mahantaṃ bhūtanti mahābhūtaṃ, māyākārasaṅkhātena mahābhūtena samantipi mahābhūtaṃ, yakkhādīhi mahābhūtehi samantipi mahābhūtaṃ, mahantehi ghāsacchādanādipaccayehi bhūtaṃ pavattantipi mahābhūtaṃ, mahāvikārabhūtantipi mahābhūtaṃ. Evaṃ mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Atridaṃ suṭṭhupalakkhitabbaṃ –

Punnapuṃsakaliṅgo ca, bhūtasaddo pavattati;

Paṇṇattiyaṃ guṇe ceva, guṇeyevitthiliṅgako.

Bhūta sambhūtasaddādi-naye paṇṇattivācakā;

Yojetabbā tiliṅge te, iti ñe yyaṃ visesato.

‘‘Bhūto tiṭṭhati, bhūtāni, tiṭṭhanti, samaṇo ayaṃ;

Idāni bhūto, cittāni, bhūtāni vimalāni tu.

Vañjhā bhūtā vadhū esā’’, iccudāharaṇānime;

Vuttāni suṭṭhu lakkheyya, sāsanatthagavesako.

Bhavittanti vaḍḍhitaṭṭhānaṃ. Tañhi bhavanti vaḍḍhanti etthāti bhavittanti vuccati, ‘‘janittaṃ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayi’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.

‘‘Bhavittaṃ’’ iti ‘‘bhāvitta’’-nti ca pāṭho dvidhā mayā;

Rassattadīghabhāvena, diṭṭho bhaggavajātake.

Bhūnanti bhavanaṃ bhūnaṃ vaddhi. ‘‘Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassā’’ti, ‘‘bhūnahaccaṃ kataṃ mayā’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.

Bhavananti bhavanakriyā. Atha vā bhavanti vaḍḍhanti ettha sattā puttadhītāhi nānāsampattīhi cāti bhavanaṃ vuccati geho, ‘‘pettikaṃ bhavanaṃ mamā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. ‘‘Geho gharañca āvāso, bhavanañca niketana’’nti idaṃ pariyāyavacanaṃ. Parābhavananti avaddhimāpajjanaṃ. Sambhavananti suṭṭhu bhavanaṃ. Vibhavananti ucchedo vināso vā. Pātubhavananti pākaṭatā sarūpalābho iccevattho. Āvibhavananti paccakkhabhāvo. Tirobhavananti paṭicchannabhāvo. Vinābhavananti vinābhāvo. Sotthibhavananti suvatthitā. Paribhavananti pīḷanā hīḷanā vā. Abhibhavananti vidhamanaṃ. Adhibhavananti ajjhottharaṇaṃ . Anubhavananti paribhuñjanaṃ. Samanubhavananti suṭṭhu paribhuñjanaṃ. Paccanubhavananti adhipatibhāvenapi suṭṭhu paribhuñjanaṃ. Niggahītantanapuṃsakaliṅganiddeso.

Atthavibhāvīti atthassa vibhāvanasīlaṃ cittaṃ vā ñāṇaṃ vā kulaṃ vā atthavibhāvi. Evaṃ dhammavibhāvi. Ikārantanapuṃsakaliṅganiddeso.


这是完整的中文直译：
现在说明中性词的解释 - 其中，"存在"即四种地界等大种色。因为它作为其他的所依而存在为存在，或者因为所造色依它而住故为存在。或者，存在即众生或名为存在者。因为以中性词"存在"称呼一切众生和名为夜叉等的众生。"时间吞噬众生，连同自身一切。在此聚集的众生，使众生不满，从那处离开"等句中应知是中性词的使用。若问是否为了诗偈押韵而改变性别？不是，应当理解在"夜叉等大存在所抓取的，既不在其内也不在其外"这样的散文造句中也可见到存在词是中性的。大存在即如前所说的四种大种色。应当理解它因为大显现等原因而成为大存在。如何？大的存在为大存在，与称为幻师的大存在相同为大存在，与夜叉等大存在相同也为大存在，由食物衣服等大因缘而存在运作也为大存在，成为大变化也为大存在。如是应当理解由大显现等原因而成为大存在。这里应当好好观察：
存在词以阳性和中性运用，
在概念和功德中，而阴性只用于功德。
存在、生起等词表达概念，
应当配合三性使用，应当特别了知。
"存在者住立，众生住立，这是沙门；
现在已生，诸心，清净的众生。
这新娘成为不育"，这些例子；
求解教义者应当善加观察。
居处即增长之处。因为在此生起增长故称为居处，"我的生处我的居处，如是陷于泥中"这句话证明了这个含义。
"居处"和"住处"这两种读法，
我在破伽婆本生经中见到，
有短音和长音两种形式。
生长即存在为生长增长。"我因罪恶而毁坏生长，对大苦行王"，"我作了毁坏生长之事"，这句话证明了这个含义。
存在即存在的行为。或者众生以子女和各种财富在此生起增长为存在，称为房屋，"我父亲的房屋"这句话证明了这个含义。"住所、家、住处、居所、住宅"这是同义词。衰落即趋向不增长。善生即善妙生起。坏灭即断绝或毁灭。显现即明显或获得自性的意思。显露即明显状态。隐没即隐藏状态。离去即分离状态。安乐即安稳。轻贱即压迫或轻视。征服即摧毁。支配即压制。享受即受用。共同享受即善加受用。对受即以主权善加受用。这是以鼻音结尾的中性词解释。
义显即显示义理的习性，心或智或家族为义显。如是法显。这是以"i"结尾的中性词解释。


Gotrabhūti paññattārammaṇaṃ mahaggatārammaṇaṃ vā gotrabhucittaṃ. Tañhi kāmāvacaragottamabhibhavati, mahaggatagottañca bhāveti nibbattetīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati. Apica gotrabhūti nibbānārammaṇaṃ maggavīthiyaṃ pavattaṃ gotrabhuñāṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā phalasamāpattivīthiyaṃ pavattaṃ gotrabhuñāṇaṃ. Tesu hi paṭhamaṃ puthujjanagottamabhibhavati, ariyagottañca bhāveti, gottābhidhānā ca nibbānato ārammaṇakaraṇavasena bhavatīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati, dutiyaṃ pana saṅkhārārammaṇampi samānaṃ āsevanapaccayabhāvena sasampayuttāni phalacittāni gottābhidhāne nibbānamhi bhāvetīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati. Idaṃ pāḷivavatthānaṃ –

‘‘Gotrabhu’’iti rassatta-vasena kathitaṃ padaṃ;

Napuṃsakanti viññeyyaṃ, ñāṇacittādipekkhakaṃ.

‘‘Gotrabhū’’iti dīghatta-vasena kathitaṃ pana;

Pulliṅgamiti viññeyyaṃ, puggalādikapekkhakaṃ.

Dīghabhāvena vuttaṃ tu, napuṃsakanti no vade;

Binduvantī’tare bhedā, tayo iti hi bhāsitā.

Īkārantā ca ūdantā, rassattaṃ yanti sāsane;

Napuṃsakattaṃ patvāna, sahabhu sīghayāyiti.

Cittena saha bhavatīti cittasahabhu, cittena saha na bhavatīti nacittasahabhu, rūpaṃ. Ukārantanapuṃsakaliṅganiddeso. Niyatanapuṃsakaliṅganiddesoyaṃ.

Aniyataliṅgānaṃ niyatanapuṃsakaliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūtasaddādīnaṃ niddeso nayānusārena suviññeyyova. Iccevaṃ napuṃsakaliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito. Iccevaṃ sabbathāpi liṅgattayaniddeso samatto.

Ulliṅganena vividhena nayena vuttaṃ,

Bhūdhātusaddamayaliṅgatikaṃ yadetaṃ;

Āliṅgiyaṃ piyatarañca sutaṃ suliṅgaṃ,

Poso kare manasi liṅgaviduttamicchaṃ.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Bhūdhātumayānaṃ tividhaliṅgikānaṃ nāmikarūpānaṃ vibhāgo

Catuttho paricchedo.



这是完整的中文直译：
种姓为概念所缘或广大所缘的种姓心。因为它超越欲界种姓，且生起、产生广大种姓，故称为"种姓"。而且，种姓即以涅槃为所缘在道路中运行的种姓智，或以诸行为所缘在果定路中运行的种姓智。在这些中，第一种超越凡夫种姓，且生起圣者种姓，且因以涅槃为所缘而有种姓之名，故称为"种姓"；第二种虽然也以诸行为所缘，但因为以习行缘的方式使相应的果心在名为涅槃的种姓中修习，故称为"种姓"。这是圣典的确立：
"种姓"以短音说的词，
应知是中性，指智慧、心等。
"种姓"以长音说的，
应知是阳性，指人等。
以长音说的，不说是中性；
带点和其他差别，说有三种。
以ī结尾和以ū结尾，在教法中，
成为中性时，变成短音，如"俱"和"疾"。
与心俱生为心俱，不与心俱生为非心俱，即色法。这是以"u"结尾的中性词解释。这是确定中性词的解释。
被放入确定中性词中的不确定性别词如"已生"、"被胜"等词的解释，依理类推容易理解。如是已经通过适当的词源学等方式说明了中性的"有"词根衍生词的解释。如是一切三性词的解释完毕。
以多种方式说明的，
这由"有"词根构成的三性词；
为可爱的善性别听闻所拥抱，
愿求最上性别知识的人铭记于心。
如是在九分教法及其义释和三藏中为通达词义的
智者们的善巧而造的声明论中
有词根衍生的三性名词的分别
第四章。

5. Okārantapulliṅganāmikapadamālā

Bhū dhātuto pavattānaṃ, nāmikānamito paraṃ;

Nāmamālaṃ pakāsissaṃ, nāmamālantarampi ca.

Vippakiṇṇakathā ettha, evaṃ vutte na hessati;

Pabhedo nāmamālānaṃ, paripuṇṇova hehiti.

Pubbācariyasīhānaṃ, tasmā idha mataṃ sutaṃ;

Purecaraṃ karitvāna, vakkhāmi savinicchayaṃ.

Puriso, purisā. Purisaṃ, purise. Purisena, purisehi, purisebhi. Purisassa, purisānaṃ. Purisā, purisasmā, purisamhā, purisehi, purisebhi. Purisassa, purisānaṃ. Purise, purisasmiṃ, purisamhi, purisesu. Bho purisa, bhavanto purisā.

Ayamāyasmatā mahākaccānena pabhinnapaṭisambhidena katasmā niruttipiṭakato uddharito purisaiccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālānayo. Tatra purisavacanaekavacanaputhuvacanesu paccattavacanādīni bhavanti. Taṃ yathā? Puriso tiṭṭhati, purisā tiṭṭhanti. Tatra purisoti purisavacane ekavacane paccattavacanaṃ bhavati, purisāti purisavacane puthuvacane paccattavacanaṃ bhavati.

Purisaṃ passati, purise passati. Tatra purisanti purisavacane ekavacane upayogavacanaṃ bhavati, puriseti purisavacane puthuvacane upayogavacanaṃ bhavati.

Purisena kataṃ, purisehi kataṃ, purisebhi kataṃ. Tatra purisenāti purisavacane ekavacane karaṇavacanaṃ bhavati, purisehi, purisebhīti purisavacane puthuvacane karaṇavacanaṃ bhavati.

Purisassa dīyate, purisānaṃ dīyate. Tatra purisassāti purisavacane ekavacane sampadānavacanaṃ bhavati, purisānanti purisavacane puthuvacane sampadānavacanaṃ bhavati.

Purisā nissaṭaṃ, purisasmā nissaṭaṃ, purisamhā nissaṭaṃ, purisehi nissaṭaṃ, purisebhi nissaṭaṃ. Tatra purisāti purisavacane ekavacane nissakkavacanaṃ bhavati. Purisasmāti…pe… purisamhāti purisavacane ekavacane nissakkavacanaṃ bhavati, purisehi, purisebhīti purisavacane puthuvacane nissakkavacanaṃ bhavati.

Purisassa pariggaho, purisānaṃ pariggaho. Tatra purisassāti purisavacane ekavacane sāmivacanaṃ bhavati, purisānanti purisavacane puthuvacane sāmivacanaṃ bhavati.

Purise patiṭṭhitaṃ, purisasmiṃ patiṭṭhitaṃ, purisamhi patiṭṭhitaṃ, purisesu patiṭṭhitaṃ. Tatra puriseti purisavacane ekavacane bhummavacanaṃ bhavati, purisasminti…pe… purisamhīti…pe… purisesūti purisavacane puthuvacane bhummavacanaṃ bhavati.

Bho purisa tiṭṭha, bhavanto purisā tiṭṭhatha. Tatra bho purisaiti purisavacane ekavacane ālapanaṃ bhavati, bhavanto purisāiti purisavacane puthuvacane ālapanaṃ bhavatīti iminā nayena sabbattha nayo vitthāretabbo.

Yamakamahātherena katāya pana cūḷaniruttiyaṃ ‘‘bho purisa’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bho purisā’’iti dīghavasena ālapanabahuvacanaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi tādiso nayo niruttipiṭake natthi, tathāpi bahūnamālapanavisaye ‘‘bho yakkhā’’itiādīnaṃ ālapanabahuvacanānaṃ jātakaṭṭhakathādīsu dissanato pasatthatarova hoti viññūnaṃ pamāṇañca, tasmā iminā yamakamahātheramatenapi ‘‘puriso purisā purisa’’ntiādīni vatvā āmantane ‘‘bho purisa, bho purisā, bhavanto purisā’’ti nāmikapadamālā yojetabbā.


5. 阳性阿词尾变格表
从"bhū"这个词根开始，
我将宣说名词变格，
以及其他的变格表，
这里不会有零散的说明，
名词变格的类型，
将会完整地呈现。
因此我听从了，
先前诸师狮子的观点，
以此为先导，
我将作出明确的解说。
purisa（人）变格如下：
主格：puriso（单数），purisā（复数）
宾格：purisaṃ（单数），purise（复数）
工具格：purisena（单数），purisehi.purisebhi（复数）
与格：purisassa（单数），purisānaṃ（复数）
从格：purisā.purisasmā.purisamhā（单数），purisehi.purisebhi（复数）
属格：purisassa（单数），purisānaṃ（复数）
处格：purise.purisasmiṃ.purisamhi（单数），purisesu（复数）
呼格：bho purisa（单数），bhavanto purisā（复数）
这是具有无碍解智的大迦旃延尊者从《语言藏》中摘录的关于"purisa"这一基本词形的变格表规则。在这里，"purisa"一词在单数和复数形式中有主格等各种格。例如：puriso tiṭṭhati（一个人站立），purisā tiṭṭhanti（众人站立）。其中，"puriso"是"purisa"的单数主格形式，"purisā"是"purisa"的复数主格形式。
purisaṃ passati（看见一个人），purise passati（看见众人）。其中，"purisaṃ"是"purisa"的单数宾格形式，"purise"是"purisa"的复数宾格形式。
purisena kataṃ（由一个人做），purisehi.purisebhi kataṃ（由众人做）。其中，"purisena"是"purisa"的单数工具格形式，"purisehi.purisebhi"是"purisa"的复数工具格形式。
purisassa dīyate（给予一个人），purisānaṃ dīyate（给予众人）。其中，"purisassa"是"purisa"的单数与格形式，"purisānaṃ"是"purisa"的复数与格形式。
purisā.purisasmā.purisamhā nissaṭaṃ（从一个人离开），purisehi.purisebhi nissaṭaṃ（从众人离开）。其中，"purisā.purisasmā.purisamhā"是"purisa"的单数从格形式，"purisehi.purisebhi"是"purisa"的复数从格形式。
purisassa pariggaho（一个人的所有物），purisānaṃ pariggaho（众人的所有物）。其中，"purisassa"是"purisa"的单数属格形式，"purisānaṃ"是"purisa"的复数属格形式。
purise.purisasmiṃ.purisamhi patiṭṭhitaṃ（住立于一个人），purisesu patiṭṭhitaṃ（住立于众人）。其中，"purise.purisasmiṃ.purisamhi"是"purisa"的单数处格形式，"purisesu"是"purisa"的复数处格形式。
bho purisa tiṭṭha（喂，人啊，请站立），bhavanto purisā tiṭṭhatha（诸位，请站立）。其中，"bho purisa"是"purisa"的单数呼格形式，"bhavanto purisā"是"purisa"的复数呼格形式。应当按此方式推广至所有情况。
然而，在耶摩迦大长老所著的《小语言学》中，呼格单数写作"bho purisa"（短音），呼格复数写作"bho purisā"（长音）。虽然《语言藏》中没有这样的用法，但是在《本生经注》等典籍中，复数呼格如"bho yakkhā"（诸夜叉）等用例确实可见，而且这种用法更受智者认可并作为标准。因此，按照耶摩迦大长老的观点，在写出"puriso purisā purisa"等变格形式后，呼格应当写作"bho purisa, bho purisā, bhavanto purisā"。


Tattha purisoti paṭhamāya ekavacanaṃ. Purisāti bahuvacanaṃ. Purisanti dutiyāya ekavacanaṃ. Puriseti bahuvacanaṃ. Purisenāti tatiyāya ekavacanaṃ. Purisehi, purisebhīti dve bahuvacanāni. Purisassāti catutthiyā ekavacanaṃ. Purisānanti bahuvacanaṃ. Purisā, purisasmā, purisamhāti tīṇi pañcamiyā ekavacanāni. Purisehi, purisebhīti dve bahuvacanāni. Purisassāti chaṭṭhiyā ekavacanaṃ. Purisānanti bahuvacanaṃ. Purise, purisasmiṃ, purisamhīti tīṇi sattamiyā ekavacanāni. Purisesūti bahuvacanaṃ. Bho purisāti aṭṭhamiyā ekavacanaṃ. Bho purisā, bhavanto purisāti dve bahuvacanāni.

Kiñcāpetesu ‘‘purisā’’ti idaṃ paṭhamāpañcamīaṭṭhamīnaṃ, ‘‘purise’’ti idaṃ dutiyāsattamīnaṃ, ‘‘purisehi, purisebhī’’ti tatiyāpañcamīnaṃ, ‘‘purisāna’’nti catutthīchaṭṭhīnaṃ ekasadisaṃ, tathāpi atthavasena asaṅkarabhāvo veditabbo. Kathaṃ? ‘‘Puriso tiṭṭhati, purisā tiṭṭhanti. Purisaṃ passati, purise passatī’’tiādinā.

Tattha ca bhoti āmantanatthe nipāto. So na kevalaṃ ekavacanaṃyeva hoti, atha kho bahuvacanampi hotīti ‘‘bho purisā’’iti bahuvacanappayogopi gahito. ‘‘Bhavanto’’tidaṃ pana bahuvacanameva hotīti ‘‘purisā’’ti puna vuttanti daṭṭhabbaṃ. Iti yamakamahātherena ‘‘bho purisa’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bho purisā’’iti dīghavasena ālapanabahuvacanaṃ vuttaṃ. Tathā hi pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca nipātabhūto bhosaddo ekavacanabahuvacanavasena dvidhā bhijjati. Atrimāni nidassanapadāni – ‘‘api nu kho sapariggahānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti, no hidaṃ bho gotama. Acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda, ehi bho samaṇa, bho pabbajita’’iccādipāḷito aṭṭhakathāto ca bhosaddassa ekavacanappayoge pavattinidassanaṃ, ‘‘tena hi bho mamapi suṇātha. Yathā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, nāhaṃ bho samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodāmi, passatha bho imaṃ kulaputtaṃ. Bho yakkhā ahaṃ imaṃ tumhākaṃ bhājetvā dadeyyaṃ. Aparisuddho panamhi, bho dhuttā tumhākaṃ kriyā mayhaṃ na ruccati. So te purise āha bho tumhe maṃ mārentā rañño dassetvāva mārethā’’ti iccādi pana pāḷito aṭṭhakathāto ca bhosaddassa bahuvacanappayoge pavattinidassanaṃ. Kaccāyanappakaraṇe pana ‘‘bho purisa, bho purisā’’ti padadvayaṃ ālapanekavacanavasena vuttaṃ. Taṃ yathā āgamehi na virujjhati, tathā gahetabbaṃ.


其中，"puriso"是第一格（主格）单数形式。"purisā"是复数形式。"purisaṃ"是第二格（宾格）单数形式。"purise"是复数形式。"purisena"是第三格（工具格）单数形式。"purisehi"和"purisebhi"是两个复数形式。"purisassa"是第四格（与格）单数形式。"purisānaṃ"是复数形式。"purisā"、"purisasmā"和"purisamhā"是第五格（从格）的三个单数形式。"purisehi"和"purisebhi"是两个复数形式。"purisassa"是第六格（属格）单数形式。"purisānaṃ"是复数形式。"purise"、"purisasmiṃ"和"purisamhi"是第七格（处格）的三个单数形式。"purisesu"是复数形式。"bho purisa"是第八格（呼格）单数形式。"bho purisā"和"bhavanto purisā"是两个复数形式。
虽然在这些形式中，"purisā"是第一格（主格）、第五格（从格）和第八格（呼格）的形式，"purise"是第二格（宾格）和第七格（处格）的形式，"purisehi"和"purisebhi"是第三格（工具格）和第五格（从格）的形式，"purisānaṃ"是第四格（与格）和第六格（属格）的形式看起来相同，但是通过语境可以理解它们的不同含义。如何理解？通过"puriso tiṭṭhati（一个人站立），purisā tiṭṭhanti（众人站立）。purisaṃ passati（看见一个人），purise passati（看见众人）"等例子。
其中，"bho"是用于称呼的不变词。它不仅可用于单数，也可用于复数，因此"bho purisā"这样的复数用法也被接受。而"bhavanto"只用于复数，所以又说"purisā"。因此，应当注意耶摩迦大长老使用短音的"bho purisa"作为呼格单数形式，用长音的"bho purisā"作为呼格复数形式。实际上，在圣典和注释书中，作为不变词的"bho"根据单数和复数的用法可分为两类。这里有一些例证："api nu kho sapariggahānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti, no hidaṃ bho gotama（具有三明的婆罗门们的有所有与无所有的梵天相符合吗？不是的，乔达摩先生）。Acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda（真是奇妙啊，阿难先生，真是稀有啊，阿难先生），ehi bho samaṇa（来吧，沙门先生），bho pabbajita（出家人先生）"等圣典和注释书中的例子显示"bho"的单数用法。而"tena hi bho mamapi suṇātha（那么，诸位先生，也请听我说）。Yathā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ（就像我们应当前去拜见那位尊敬的乔达摩），nāhaṃ bho samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodāmi（诸位先生，我不否认沙门乔达摩所说的好话是好话），passatha bho imaṃ kulaputtaṃ（诸位先生，请看这个善男子）。Bho yakkhā ahaṃ imaṃ tumhākaṃ bhājetvā dadeyyaṃ（诸夜叉先生们，我可以把这个分给你们）。Aparisuddho panamhi, bho dhuttā tumhākaṃ kriyā mayhaṃ na ruccati（我是清白的，诸赌徒先生们，你们的行为我不喜欢）。So te purise āha bho tumhe maṃ mārentā rañño dassetvāva māretha（他对那些人说：诸位先生，你们要杀我的话，请在向国王表明后再杀）"等圣典和注释书中的例子则显示"bho"的复数用法。而在《迦旃延文法书》中，"bho purisa"和"bho purisā"这两个词形是作为呼格单数形式说明的。应当以不违背传统典籍的方式来理解这一点。


Keci pana adūraṭṭhassālapane ‘‘bho purisa’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ icchanti, dūraṭṭhassālapane pana ‘‘bho purisā’’iti dīghavasena ālapanekavacanaṃ icchanti. Adūraṭṭhānaṃ dūraṭṭhānañca purisānaṃ itthīnañca ālapane na kiñci vadanti. Tathā adūraṭṭhāya dūraṭṭhāya ca itthiyā ālapane te pucchitabbā ‘‘adūraṭṭhānaṃ dūraṭṭhānañca purisānamālapane kathaṃ vattabba’’nti. Addhā te evaṃ puṭṭhā uttari kiñci vattuṃ na sakkhissanti. Evampi te ce vadeyyuṃ ‘‘bhavanto purisāti imināva adūraṭṭhānaṃ dūraṭṭhānañca purisānamālapanaṃ bhavatī’’ti. Tadā te vattabbā ‘‘yadi bhavanto purisā’’ti iminā advejjhena vacanena adūraṭṭhānaṃ dūraṭṭhānañca purisānamālapanaṃ bhavati, evaṃ sante ‘‘bho purisa’’iti rassapadenapi dūraṭṭhassa ca purisassālapanaṃ vattabbaṃ, evaṃ avatvā kimatthaṃ adūraṭṭhassālapane ‘‘bho purisa’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ icchatha, kimatthañca dūraṭṭhassālapane ‘‘bho purisā’’iti dīghavasena ālapanekavacanaṃ icchatha.

Nanu ‘‘taggha bhagavā bojjhaṅgā, taggha sugata bojjhaṅgā’’tiādīsu ālapanapadabhūtaṃ ‘‘bhagavā’’iti dīghapadaṃ samīpe ṭhitakālepi dūre ṭhitakālepi buddhassālapanapadaṃ bhavitumarahateva, tathā ālapanapadabhūtaṃ ‘‘sugata’’iti rassapadampi. Yasmā panetesu ‘‘bhagavā’’ti ālapanapadassa na katthacipi rassattaṃ dissati, ‘‘sugatā’’ti ālapanapadassa ca na katthacipi dīghattaṃ dissati, tasmā dīgharassamattābhedaṃ acintetvā ‘‘purisa’’iti rassavasena vuttapadaṃ pakatissaravasena samīpe ṭhitassa purisassa āmantanakāle adūraṭṭhassālapanapadaṃ bhavati, āyatassaravasena dūre ṭhitapurisassa āmantanakāle dūraṭṭhassālapanapadaṃ bhavatīti gahetabbaṃ. Tathā ‘‘bhavanto purisā, bho yakkhā, bho dhuttā’’tiādīni dīghavasena vuttāni ālapanabahuvacanapadānipi pakatissaravasena samīpe ṭhitapurisānaṃ āmantanakāle adūraṭṭhānamālapanapadāni bhavanti, āyatassaravasena dūre ṭhitapurisādīnaṃ āmantanakāle dūraṭṭhānamālapanapadāni bhavantīti gahetabbāni. Tathā hi brāhmaṇā katthaci katthaci rassaṭṭhānepi dīghaṭṭhānepi āyatena sarena majjhimāyatena sarena accāyatena ca sarena vedaṃ paṭhanti likhitumasakkuṇeyyena gītassarena viya. Iti sabbakkharesupi āyatena sarenuccāraṇaṃ labbhateva likhitumasakkuṇeyyaṃ, tasmā asampathamanotaritvā ‘‘bho purisa’’iti vacanena dūraṭṭhassa ca adūraṭṭhassa ca purisassālapanaṃ bhavati, ‘‘bho purisā, bhavanto purisā’’ti imehi vacanehipi dūraṭṭhānañca adūraṭṭhānañca purisānamālapanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Iti dūraṭṭhassa adūraṭṭhānañca āyatena sarena āmantanameva pamāṇaṃ, na dīgharassamattāviseso, tasmā ‘‘bho sattha, bho rāja, bho gaccha, bho muni, bho daṇḍi, bho bhikkhu, bho sayambhu, bhoti kaññe, bhoti patti, bhoti itthi, bhoti yāgu, bhoti vadhu, bho kula, bho aṭṭhi, bho cakkhu’’iccevamādīhi padehi adūraṭṭhassālapanañca dūraṭṭhassālapanañca bhavati. ‘‘Bhavanto satthā, satthāro, bhotiyo kaññā, kaññāyo’’ti evamādīhipi padehi adūraṭṭhānañcālapanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ.

Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃ –

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rañño puttaṃ adassayuṃ;

Putto ca pitaraṃ disvā, dūratovajjhabhāsatha.


有些人认为，在称呼近处的人时，应使用短音的"bho purisa"作为呼格单数形式；而在称呼远处的人时，应使用长音的"bho purisā"作为呼格单数形式。但是对于称呼远处和近处的多个人或女性时，他们没有任何说明。同样，对于称呼远处和近处的女性时，应当询问他们"如何称呼远处和近处的多个人？"确实，当他们被这样问到时，将无法给出进一步的解释。如果他们这样回答说："用'bhavanto purisā'来称呼远处和近处的多个人。"这时应当对他们说："如果用'bhavanto purisā'这一个形式来称呼远处和近处的多个人，那么同样地，用短音的'bho purisa'也应该可以用来称呼远处的人，为什么你们不这样说，反而要在称呼近处的人时用短音的'bho purisa'，在称呼远处的人时用长音的'bho purisā'呢？"
在"taggha bhagavā bojjhaṅgā, taggha sugata bojjhaṅgā"（确实，世尊，这些是觉支；确实，善逝，这些是觉支）等句子中，作为称呼词的长音"bhagavā"，无论是在近处还是远处称呼佛陀时都可以使用，短音的"sugata"也是如此。因为在这些用例中，从未见到称呼词"bhagavā"变成短音，也从未见到称呼词"sugata"变成长音，所以不必考虑长短音的区别，应当理解为：短音的"purisa"用正常语调称呼时是称呼近处的人，用拉长的语调称呼时是称呼远处的人。同样地，长音的"bhavanto purisā"、"bho yakkhā"、"bho dhuttā"等复数称呼词，用正常语调称呼时是称呼近处的人们，用拉长的语调称呼时是称呼远处的人们。就像婆罗门们在某些场合，无论是短音处还是长音处，都用拉长的语调、中等拉长的语调或极度拉长的语调来诵读吠陀，就像无法写下的歌声一样。因此，对所有音节都可以用拉长的语调发音而无法写下，所以不必陷入歧途，应当理解：用"bho purisa"可以称呼远处和近处的人，用"bho purisā"和"bhavanto purisā"也可以称呼远处和近处的多人。所以，用拉长语调称呼远处和近处才是重点，而不是长短音的区别。因此，"bho sattha（导师）、bho rāja（国王）、bho gaccha（去者）、bho muni（牟尼）、bho daṇḍi（持杖者）、bho bhikkhu（比丘）、bho sayambhu（自在者）、bhoti kaññe（少女）、bhoti patti（步行者）、bhoti itthi（女人）、bhoti yāgu（粥）、bhoti vadhu（新娘）、bho kula（家族）、bho aṭṭhi（骨头）、bho cakkhu（眼睛）"等词都可以用来称呼远处和近处的对象。"bhavanto satthā, satthāro（诸导师）、bhotiyo kaññā, kaññāyo（诸少女）"等词也可以用来称呼远处和近处的多个对象。
这里是总结：
听到他的话后，
他们让国王看到王子；
王子看到父亲时，
从远处就开始说话。


Āgacchu dovārikā khaggabandhā,

Kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ,

Aparādho ko nvidha mamajja atthi.

Evaṃ saddhammarājena, vohārakusalena ve;

Sudesite somanassa-jātake sabbadassinā.

Dūraṭṭhānepi rassattaṃ, ‘‘janinda’’iti dissati;

Na katthacipi dīghattaṃ, iti nīti mayā matā.

Idampettha vattabbaṃ ‘‘kuto nu bho idamāyātaṃ ‘dūraṭṭhassālapanaṃ adūraṭṭhassālapanami’ti’’? Saddasatthato. Saddasatthaṃ nāma na sabbaso buddhavacanassopakārakaṃ, ekadesena pana hoti.

Imasmiṃ pakaraṇe ‘‘bahuvacana’’nti vā ‘‘puthuvacana’’nti vā ‘‘anekavacana’’nti vā atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ, tasmā sabbattha ‘‘bahuvacana’’nti vā ‘‘puthuvacana’’nti vā ‘‘anekavacana’’nti vā vohāro kātabbo, puthuvacanaṃ anekavacananti ca idaṃ sāsane niruttaññūnaṃ vohāro, itaraṃ saddasatthavidūnaṃ.

Kasmā pana imasmiṃ pakaraṇe dvivacanaṃ na vuttanti? Yasmā buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthi, tasmā na vuttanti. Nanu buddhavacane vacanattayaṃ atthi, tathā hi ‘‘āyasmā’’ti idaṃ ekavacanaṃ, ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ dvivacanaṃ, ‘‘āyasmanto’’ti idaṃ bahuvacananti? Tanna, yadi ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ vacanaṃ dvivacanaṃ bhaveyya, ‘‘puriso purisā’’tiādīsu kataraṃ dvivacananti vadeyyātha, tasmā buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthi. Teneva hi si yo aṃ yo nā hītiādinā ekavacanabahuvacanāneva dassitānīti.

Nanu ca bho ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajja uposatho pannaraso. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti pāḷiyaṃ dve sandhāya ‘‘āyasmantā’’ti vuttaṃ, ‘‘uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā’’tiādīsu pana pāḷīsu bahavo sandhāya ‘‘āyasmanto’’ti vuttaṃ, na ca sakkā vattuṃ ‘‘yathā tathā vutta’’nti , parivāsādiārocanepi aṭṭhakathācariyehi viññātasugatādhippāyehi ‘‘dvinnaṃ ārocentena ‘āyasmantā dhārentū’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘āyasmanto dhārentū’ti vattabba’’nti vuttattāti? Saccaṃ vuttaṃ, taṃ pana vinayavohāravasena vuttanti. Nanu vinayo buddhavacanaṃ, kasmā ‘‘buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthī’’ti vadathāti? Saccaṃ vinayo buddhavacanaṃ, tathāpi vinayakammavasena vuttattā upalakkhaṇamattaṃ, na sabbasādhāraṇabahuvacanapariyāpannaṃ. Yadi hi ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ dvivacanaṃ siyā, tappayogānipi kriyāpadāni dvivacanāneva siyuṃ, tathārūpānipi kriyāpadāni na santi. Na hi akkharasamayakovido jhānalābhīpi dibbacakkhunā vassasatampi vassasahassampi samavekkhanto buddhavacane ekampi kriyāpadaṃ dvivacananti passeyya, evaṃ kriyāpadesu dvivacanassābhāvā nāmikapadesu dvivacanaṃ natthi. Nāmikapadesu tadabhāvāpi kriyāpadesu tadabhāvo veditabbo. Sakkaṭabhāsāyaṃ dvīsupi dvivacanāni santi, māgadhabhāsāyaṃ pana natthi.



Āgacchu dovārikā khaggabandhā,

Kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ,

Aparādho ko nvidha mamajja atthi.

Evaṃ saddhammarājena, vohārakusalena ve;

Sudesite somanassa-jātake sabbadassinā.

Dūraṭṭhānepi rassattaṃ, ‘‘janinda’’iti dissati;

Na katthacipi dīghattaṃ, iti nīti mayā matā.

Idampettha vattabbaṃ ‘‘kuto nu bho idamāyātaṃ ‘dūraṭṭhassālapanaṃ adūraṭṭhassālapanami’ti’’? Saddasatthato. Saddasatthaṃ nāma na sabbaso buddhavacanassopakārakaṃ, ekadesena pana hoti.

Imasmiṃ pakaraṇe ‘‘bahuvacana’’nti vā ‘‘puthuvacana’’nti vā ‘‘anekavacana’’nti vā atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ, tasmā sabbattha ‘‘bahuvacana’’nti vā ‘‘puthuvacana’’nti vā ‘‘anekavacana’’nti vā vohāro kātabbo, puthuvacanaṃ anekavacananti ca idaṃ sāsane niruttaññūnaṃ vohāro, itaraṃ saddasatthavidūnaṃ.

Kasmā pana imasmiṃ pakaraṇe dvivacanaṃ na vuttanti? Yasmā buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthi, tasmā na vuttanti. Nanu buddhavacane vacanattayaṃ atthi, tathā hi ‘‘āyasmā’’ti idaṃ ekavacanaṃ, ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ dvivacanaṃ, ‘‘āyasmanto’’ti idaṃ bahuvacananti? Tanna, yadi ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ vacanaṃ dvivacanaṃ bhaveyya, ‘‘puriso purisā’’tiādīsu kataraṃ dvivacananti vadeyyātha, tasmā buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthi. Teneva hi si yo aṃ yo nā hītiādinā ekavacanabahuvacanāneva dassitānīti.

Nanu ca bho ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajja uposatho pannaraso. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti pāḷiyaṃ dve sandhāya ‘‘āyasmantā’’ti vuttaṃ, ‘‘uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā’’tiādīsu pana pāḷīsu bahavo sandhāya ‘‘āyasmanto’’ti vuttaṃ, na ca sakkā vattuṃ ‘‘yathā tathā vutta’’nti , parivāsādiārocanepi aṭṭhakathācariyehi viññātasugatādhippāyehi ‘‘dvinnaṃ ārocentena ‘āyasmantā dhārentū’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘āyasmanto dhārentū’ti vattabba’’nti vuttattāti? Saccaṃ vuttaṃ, taṃ pana vinayavohāravasena vuttanti. Nanu vinayo buddhavacanaṃ, kasmā ‘‘buddhavacane dvivacanaṃ nāma natthī’’ti vadathāti? Saccaṃ vinayo buddhavacanaṃ, tathāpi vinayakammavasena vuttattā upalakkhaṇamattaṃ, na sabbasādhāraṇabahuvacanapariyāpannaṃ. Yadi hi ‘‘āyasmantā’’ti idaṃ dvivacanaṃ siyā, tappayogānipi kriyāpadāni dvivacanāneva siyuṃ, tathārūpānipi kriyāpadāni na santi. Na hi akkharasamayakovido jhānalābhīpi dibbacakkhunā vassasatampi vassasahassampi samavekkhanto buddhavacane ekampi kriyāpadaṃ dvivacananti passeyya, evaṃ kriyāpadesu dvivacanassābhāvā nāmikapadesu dvivacanaṃ natthi. Nāmikapadesu tadabhāvāpi kriyāpadesu tadabhāvo veditabbo. Sakkaṭabhāsāyaṃ dvīsupi dvivacanāni santi, māgadhabhāsāyaṃ pana natthi.



我将为您完整翻译这段巴利文：
来吧,持剑的守门人们,
身着袈裟者要杀我,国王啊;
请告诉我,我问这件事,
今日在此我有何过错。
如此,正法之王,善巧言辞者,
在喜生本生经中,一切知者善为开示。
即使在远处也显现短音,"国王啊"如是可见;
在任何地方都不见长音,这是我所知的规则。
这里还要说明"尊者,这'远处称呼'和'非远处称呼'是从何而来?"是从文法学而来。所谓文法学并非完全有助于佛语,而是部分有用。
在此论中,"复数"或"多数"或"非单数",就意义而言是相同的,只是文字表述不同。因此,无论在何处,都可使用"复数"或"多数"或"非单数"这些用语。其中"多数"和"非单数"是佛教语言学者的用语,而另一个是文法学者的用语。
为什么在此论中不说双数呢？因为在佛语中没有所谓的双数,所以不说。难道佛语中不是有三种数吗？如"āyasmā"(具寿)是单数,"āyasmantā"是双数,"āyasmanto"是复数？这是不对的。如果"āyasmantā"这个词是双数,那么在"puriso purisā"(人、诸人)等词中,哪个是双数呢？因此佛语中实无双数。正因如此,通过"si yo aṃ yo nā hi"等语法规则只显示单数和复数。
有人问:"尊者们请听,今天是十五日布萨。若尊者们认为适时,我们应当彼此行清净布萨。"在这段经文中,"āyasmantā"(尊者们)是指两人而说;"已为尊者们说明四波罗夷法"等经文中的"āyasmanto"是指多人而说。不能说这只是随意说说,因为在别住等告白时,了解善逝意趣的注释师们说:"向两人告白时应说'āyasmantā dhārentu'(愿两位尊者忆持),向三人告白时应说'āyasmanto dhārentu'(愿诸位尊者忆持)"。这是事实,但这是根据律制用语而说的。难道律藏不是佛语吗？为什么说"佛语中没有双数"？确实,律藏是佛语,但因为是根据律制羯磨而说的,只是一种标识,不属于普遍通用的复数范畴。如果"āyasmantā"是双数,那么与之相应的动词也应该是双数,但这样的动词形式并不存在。即使是精通文字学、得禅定、具天眼,观察百年千年,也看不到佛语中有任何一个双数动词。因此,由于动词中没有双数,名词中也就没有双数。由于名词中没有双数,动词中也应理解为没有双数。在梵语中,两者都有双数,但在摩揭陀语(巴利语)中则没有。


Apica ‘‘puthuvacana’’nti niruttivohāropi ‘‘buddhavacane dvivacanaṃ natthī’’ti etamatthaṃ dīpeti. Tañhi sakkaṭabhāsāyaṃ vuttā dvivacanato bahuvacanato ca visuṃbhūtaṃ vacanaṃ, tattha vā vuttehi atthehi visuṃbhūtassa atthassa vacanaṃ ‘‘puthuvacana’’nti vuccati. Kathamidaṃ sakkaṭabhāsāyaṃ vuttā dvivacanato bahuvacanato ca visuṃbhūtaṃ vacananti ce? Yasmā sakkaṭabhāsāyaṃ ‘‘puthuvacana’’nti vohāro natthi, tasmā idaṃ tehi sakkaṭabhāsāyaṃ vuttehi dvivacanabahuvacanehi visuṃbhūtaatthassa vacananti vuccati. Kathañca pana sakkaṭabhāsāyaṃ vuttehi visuṃbhūtassa atthassa vacananti puthuvacananti ce? Yasmā sakkaṭabhāsāyaṃ dve upādāya dvivacanaṃ vuttaṃ, na ticatupañcādike bahavo upādāya, bahavo pana upādāya bahuvacanaṃ vuttaṃ, na dve upādāya, ayaṃ sakkaṭabhāsāya viseso. Māgadhabhāsāyaṃ pana dviticatupañcādike bahavo upādāya puthuvacanaṃ vuttaṃ, tasmā sakkaṭabhāsāyaṃ vuttehi atthehi visuṃbhūtassa atthassa vacananti puthuvacananti vuccati. Ayaṃ māgadhabhāsāya viseso. Tasmātra puthubhūtassa, puthuno vā atthassa vacanaṃ ‘‘puthuvacana’’nti attho samadhigantabbo.

Idāni ‘‘puriso, purisā, purisa’’nti niruttipiṭakato uddharitanayaṃ nissāya pakatirūpabhūtassa bhūtasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Bhūto, bhūtā. Bhūtaṃ, bhūte. Bhūtena, bhūtehi, bhūtebhi. Bhūtassa, bhūtānaṃ. Bhūtā, bhūtasmā, bhūtamhā, bhūtehi, bhūtebhi. Bhūtassa, bhūtānaṃ. Bhūte, bhūtasmiṃ, bhūtamhi, bhūtesu. Bho bhūta, bhavanto bhūtā.

Atha vā ‘‘bho bhūtā’’iti bahuvacanaṃ viññeyyaṃ. Yathā panettha bhūtaiccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālā purisanayena yojitā, evaṃ bhāvakādīnañca aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālā purisanayena yojetabbā. Etthaññāni taṃsadisāni nāma ‘‘buddho’’tiādīnaṃ padānaṃ buddhaiccādīni pakatirūpāni.

Buddho dhammo saṅgho maggo,

Khandho kāyo kāmo kappo;

Māso pakkho yakkho bhakkho,

Nāgo megho bhogo yāgo.

Rāgo doso moho māno,

Makkho thambho kodho lobho;

Hāso vero dāho tejo,

Chando kāso sāso rogo.

Asso sasso isso sisso,

Sīho byaggho rukkho selo;

Indo sakko devo gāmo,

Cando sūro ogho dīpo.

Passo yañño cāgo vādo,

Hattho patto soso gedho;

Somo yodho gaccho accho,

Geho māḷo aṭṭo sālo.

Naro nago migo saso,

Suṇo bako ajo dijo;

Hayo gajo kharo saro,

Dumo talo paṭo dhajo.

Urago paṭago vihago bhujago,

Kharabho sarabho pasado gavajo;

Mahiso vasabho asuro garuḷo,

Taruṇo varuṇo baliso paligho.

Sālo dhavo ca khadiro,

Godhumo saṭṭhiko yavo;

Kaḷāyo ca kulattho ca,

Tilo muggo ca taṇḍulo.

Khattiyo brāhmaṇo vesso,

Suddo dhutto ca pukkuso;

Caṇḍālo patiko paṭṭho,

Manusso rathiko ratho.

Pabbajito gahaṭṭho ca,

Goṇo oṭṭho ca gadrabho;

Mātugāmo ca orodho,

Iccādīni vibhāvaye.


我来为您完整翻译这段巴利文：
此外,"多数"这个语言学用语也说明了"佛语中没有双数"这个道理。因为在梵语中,它是区别于双数和复数的数。或者说,"多数"是指与梵语中所说的意义不同的意义的表述。如何理解它是区别于梵语中所说的双数和复数的数呢？因为在梵语中没有"多数"这个用语,所以这是指与梵语中所说的双数和复数不同意义的表述。那么,为什么说"多数"是指与梵语中所说的意义不同的表述呢？因为在梵语中,双数是用来表示两个,不是用来表示三、四、五等多数,而复数是用来表示多数,不是用来表示两个,这是梵语的特点。但在摩揭陀语(巴利语)中,"多数"是用来表示两个、三个、四个、五个等多数,因此说它是与梵语中所说的意义不同的表述。这是摩揭陀语的特点。因此在此应理解"多数"意为众多之义或分散之义的表述。
现在依据语言学藏所举"puriso、purisā、purisa"(人)的方式,说明作为基本形式的"bhūta"(有情)这个词的名词变化表——
bhūto(单数主格), bhūtā(复数主格)。bhūtaṃ(单数宾格), bhūte(复数宾格)。bhūtena(单数工具格), bhūtehi.bhūtebhi(复数工具格)。bhūtassa(单数属格), bhūtānaṃ(复数属格)。bhūtā.bhūtasmā.bhūtamhā(单数从格), bhūtehi.bhūtebhi(复数从格)。bhūtassa(单数为格), bhūtānaṃ(复数为格)。bhūte.bhūtasmiṃ.bhūtamhi(单数处格), bhūtesu(复数处格)。bho bhūta(单数呼格), bhavanto bhūtā(复数呼格)。
或者应理解"bho bhūtā"为复数。如同这里bhūta这个基本形式的名词变化表是按照purisa(人)的方式配置的,同样地,bhāvaka等及其他类似词的名词变化表也应按照purisa的方式配置。这里的其他类似词是指buddha(佛)等词的buddha等基本形式。
佛陀、法、僧、道,
蕴、身、欲、劫;
月、半月、夜叉、食,
龙、云、受用、祭祀。
贪、瞋、痴、慢,
覆、僵、忿、贪;
喜、怨、热、火,
欲、咳、息、病。
马、谷、箭、弟子,
狮、虎、树、山;
帝释、释迦、天、村,
月亮、太阳、暴流、洲。
见、祭、舍、论,
手、钵、枯、贪求;
月神、战士、丛、熊,
房、殿、高处、沙罗树。
人、象、鹿、兔,
犬、鹭鸶、山羊、鸟;
马、象、驴、箭,
树、多罗树、布、旗。
蛇、蜥蜴、鸟、龙,
小驴、羚羊、瞪羚、野牛;
水牛、公牛、阿修罗、金翅鸟,
年轻人、水神、钩、门闩。
沙罗树与白花树、铁木树,
小麦、六十日稻、大麦;
豆、马钱子,
芝麻、绿豆与稻米。
刹帝利、婆罗门、吠舍,
首陀罗、赌徒与补羯娑;
旃陀罗、夫、仆,
人、车夫、车。
出家者与在家者,
牛、骆驼与驴;
妇女与后宫女,
如是等应当了知。


Kecettha vadeyyuṃ ‘‘nanu bho ‘orodhā ca kumārā cā’ti pāṭhassa dassanato orodhasaddo itthiliṅgo’’ti? Tanna, tattha hi ‘‘orodhā’’ti idaṃ okārantapulliṅgameva, nā’kārantitthiliṅgaṃ, tumhe pana ‘‘ākārantitthiliṅga’’nti maññamānā evaṃ vadatha, na panidaṃ ākārantitthiliṅgaṃ, atha kho ‘‘mātugāmā’’tipadaṃ viya bahuvacanavasena vuttamākārantapadanti. Nanu ca bho sammohavinodaniyādīsu orodhasaddassa itthiliṅgatā pākaṭā, kathanti ce? ‘‘Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva manaṃ palobhetvā ‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ sutvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsū’’ti. Ettha hi ‘‘rājorodhāna’’nti vatvā ‘‘tā’’ti vuttattāva orodhasaddassa itthiliṅgatā pākaṭāti? Tanna, atthassa duggahaṇato. Duggahito hi ettha tumhehi attho, ettha pana orodhasaddena itthipadatthassa kathanato itthipadatthaṃ sandhāya ‘‘tā’’ti vuttattā ‘‘tā itthiyo’’ti ayamevattho. Tumhe pana amātāpitarasaṃvaddhattā ācariyakule ca anivuṭṭhattā etaṃ sukhumatthamajānantā yaṃ vā taṃ vā mukhārūḷhaṃ vadatha.

Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;

Yaṃ vā taṃ vā mukhārūḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naroti.

Na mayaṃbho yaṃ vā taṃ vā mukhārūḷhaṃ vadāma, aṭṭhakathācariyānaññeva vacanaṃ gahetvā vadāma, aṭṭhakathāyeva amhākaṃ paṭisaraṇaṃ , na mayaṃ tumhākaṃ saddahāmāti. Amhākaṃ saddahatha vā mā vā, mā tumhe ‘‘aṭṭhakathācariyānaññeva vacanaṃ gahetvā vadāmā’’ti aṭṭhakathācariye abbhācikkhatha. Na hi aṭṭhakathācariyehi ‘‘orodhasaddo itthiliṅgo’’ti vuttaṭṭhānamatthi, tasmāpi aṭṭhakathācariye abbhācikkhatha, na yuttaṃ buddhādīnaṃ garūnamabbhācikkhanaṃ mahato anatthassa lābhāya saṃvattanato. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, bahuñca apuññaṃ pasavati, tato attānañca khaṇatī’’ti.

Evaṃ abbhācikkhanassa ayuttataṃ sāvajjatañca dassetvā punapi te idaṃ vattabbā – jātakaṭṭhakathāyampi tumhehi āhaṭaudāharaṇasadisaṃ udāharaṇamatthi, taṃ suṇātha. Kosiyajātakaṭṭhakathāyañhi ‘‘satthā jetavane viharanto ekaṃ sāvatthiyaṃ mātugāmaṃ ārabbha kathesi. Sā kirekassa saddhassa pasannassa upāsakabrāhmaṇassa brāhmaṇī dussīlā pāpadhammā’’ti pāṭho dissati. Ettha hi ‘‘mātugāmaṃ ārabbha kathesī’’ti vatvā ‘‘sā’’ti vuttattā tumhākaṃ matena mātugāmasaddo itthiliṅgoyeva siyā, na pulliṅgo, kimidaṃ aṭṭhakathāvacanampi na passatha, tadeva pana aṭṭhakathāvacanaṃ passatha, kiṃ sā eva aṭṭhakathā tumhākaṃ paṭisaraṇaṃ, na tadaññāti.


我来为您完整翻译这段巴利文：
有些人在这里可能会说："尊者,难道不是因为见到'orodhā ca kumārā ca'(后宫女与王子们)这样的经文,所以orodha词是阴性的吗？"这是不对的。因为在那里,"orodhā"这个词就是以o结尾的阳性词,不是以ā结尾的阴性词。你们认为是"以ā结尾的阴性词"而这样说,但这不是以ā结尾的阴性词,而是像"mātugāmā"(妇女们)这个词一样,是以复数形式说的以ā结尾的词。
有人说："尊者,在《断除愚痴》等著作中,orodha词的阴性性质是明显的,为什么呢？因为经文说:'住在树中的天神对长老生气,首先迷惑了他的心,在梦中告诉他说:"从今天起第七天,你的护持者国王将会死去。"长老听到这话后告诉了王宫的妇女们。她们一齐发出大声哭喊。'在这里,说了'rājorodhānaṃ'(王宫的妇女们)之后又说'tā'(她们),所以orodha词的阴性性质是明显的。"这是不对的,因为是对意义的误解。你们在这里误解了意义,这里是因为用orodha词说明女性的意义,所以针对女性的意义而说"tā",意思就是"那些女人"。你们因为不是由父母养育,也没有在师长处学习,所以不知道这个微妙的意义,而说着随口而出的话。
为了吃饭为了说话,
有口不该乱说话;
随口说出的言语,
智者不该如此说。
"尊者,我们不是随口说话,我们是依据注释师们的话而说,注释书就是我们的依据,我们不相信你们。"无论你们相信不相信我们,不要你们说"我们是依据注释师们的话而说"而诽谤注释师们。因为注释师们没有任何地方说"orodha词是阴性的",因此你们也在诽谤注释师们,诽谤佛陀等尊师是不适当的,会导致获得大的不利。世尊曾说过："由于自己的误解而诽谤我们,造作许多不善业,因此也在毁坏自己。"
如此显示了诽谤的不适当性和过失之后,还要对他们这样说——在本生经注释中也有类似你们所引用的例子,请听。在《拘私耶本生经注》中有这样的经文："世尊住在祇园时,针对一个舍卫城的妇女而说。据说她是一个有信仰、虔诚的优婆塞婆罗门的妻子,但品行不端,行为邪恶。"在这里,说了"针对妇女而说"之后又说"她",按照你们的观点,mātugāma(妇女)词应该就是阴性,而不是阳性。你们连这个注释文也看不到吗？你们只看到那个注释文,是不是只有那个注释书才是你们的依据,其他的就不是呢？


Yadi tāsaddaṃ apekkhitvā orodhasaddassa itthiliṅgattamicchatha, etthāpi sāsaddamapekkhitvā mātugāmasaddassa itthiliṅgattamicchathāti. Evaṃ vuttā te niruttarā appaṭibhānā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyeyyuṃ. Etthāpi mātugāmasaddena itthipadatthassa kathanato itthipadatthaṃ sandhāya ‘‘sā’’ti vuttattā ‘‘sā itthī’’ti ayamevattho. Katthaci hi padhānavācakena pulliṅgena napuṃsakaliṅgena vā samānādhikaraṇassa guṇasaddassa abhidheyyaliṅgānuvattittāpulliṅgavasena vā napuṃsakaliṅgavasena vā niddisitabbattepi liṅgamanapekkhitvā itthipadatthamevāpekkhitvā itthiliṅganiddeso dissati. Taṃ yathā? ‘‘Idha visākhe mātugāmo susaṃvihitakammantā hoti saṅgahitaparijanā bhattumanāpaṃ carati, sambhataṃ anurakkhatī’’ti ca, ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. Idha mallike ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā, appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthiyati kopañca dosañca appaccayañca pātukarotī’’ti ca, ‘‘taṃ kho pana bhikkhave itthiratanaṃ rañño cakkavattissa pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṃkārapaṭissāvinī’’ti ca ime payogā.

Katthaci pana padhānavācakena napuṃsakaliṅgena samānādhikaraṇassa guṇasaddassa abhidheyyaliṅgānuvattittā napuṃsakaliṅgavasena niddisitabbattepi liṅgamanapekkhitvā purisapadatthamevāpekkhitvā pulliṅganiddeso dissati. Taṃ yathā? ‘‘Pañca paccekabuddhasatāni imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsino ahesuṃ. Taṃ kho pana rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ ñātānaṃ pavesetā aññātānaṃ nivāretā’’ti. Katthaci padhānavācakena liṅgattayena samānādhikaraṇassa guṇasaddassa abhidheyyaliṅgānurūpaṃ niddeso dissati. Taṃ yathā? Sā itthī ‘‘sīlavatī kalyāṇadhammā. Aṭṭhahi kho nakulamāte dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Saddho purisapuggalo, saddhaṃ kulaṃ, cittaṃ dantaṃ sukhāvaha’’nti.

Seyyaiti saddo pana yebhuyyena okārantabhāve ṭhatvā liṅgattayānukūlo bhavati ekākāreneva tiṭṭhanato. Kathaṃ? Seyyo amitto matiyā upeto. Esāva pūjanā seyyo, ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo.

‘‘Dhammena ca alābho yo,

Yo ca lābho adhammiko;

Alābho dhammiko seyyo,

Yañce lābho adhammiko.

Yaso ca appabuddhīnaṃ, viññūnaṃ ayaso ca yo;

Ayasova seyyo viññūnaṃ, na yaso appabuddhinaṃ.

Dummedhehi pasaṃsā ca, viññūhi garahā ca yā;

Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.

Sukhañca kāmamayikaṃ, dukkhañca pavivekikaṃ;

Pavivekaṃ dukkhaṃ seyyo, yañce kāmamayaṃ sukhaṃ.

Jīvitañca adhammena, dhammena maraṇañca yaṃ;

Maraṇaṃ dhammikaṃ seyyo, yañce jīve adhammika’’nti.

Evamayaṃ seyya iti saddo okārantabhāve ṭhatvā liṅgattayānukūlo bhavati. Katthaci pana ākārantabhāve ṭhatvā itthiliṅgānukūlo dissati ‘‘itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipā’’ti. Niggahītanto pana hutvā napuṃsakaliṅgānukūlo apasiddho. Evaṃpakāre payoge kiṃ tumhe na passathāti. Evaṃ vuttā ca te niruttarāva bhavissanti.


我来为您完整翻译这段巴利文：
如果你们因为看到"tā"(她们)这个词而主张orodha词是阴性的,那么在这里也应该因为看到"sā"(她)这个词而主张mātugāma(妇女)词是阴性的。当这样说时,他们无言以对,失去辩才,羞愧,低头,垂首沉思。在这里也是因为用mātugāma词说明女性的意义,所以针对女性的意义而说"sā",意思就是"那个女人"。
有时虽然按照主要表述词是阳性或中性,同格的形容词应该随所指事物的性别而以阳性或中性表示,但是不考虑性别,只是考虑女性的意义而用阴性表示。例如："此处,毗舍佉,妇女善于处理事务,照顾眷属,做丈夫喜欢的事,保护积累的财物。"又如："世尊,什么是因,什么是缘,使得此处某些妇女丑陋,形貌不端,极不悦目,又贫穷,少财少受用,地位低下。摩利迦,此处某些妇女易怒,多忧恼,即使稍受责备也生气,发怒,激愤,显露忿怒、瞋恨与不满。"又如："比丘们,那转轮王的女宝早起晚睡,顺从命令。"这些都是例子。
有时虽然按照主要表述词是中性,同格的形容词应该随所指事物的性别而用中性表示,但是不考虑性别,只是考虑男性的意义而用阳性表示。例如："五百位辟支佛长期居住在这仙人山中。那转轮王的主藏臣宝能让应进入的进入,应阻止的阻止。"有时主要表述词与同格的形容词按照三种性别所指事物的性别而表示。例如："那个持戒具德的女人。母亲那古罗,具足八法的妇女身坏命终后往生可意天众中。有信的男人,有信的家族,调伏的心能带来安乐。"
而"seyya"(更好)这个词,通常以o结尾时适合三种性别,因为它保持同一形式。如何呢？"有智慧的敌人更好。这样的供养更好。活一天更好。"
"依法而无所得,
以及非法所得;
依法无所得好,
胜过非法得。
愚者的名声,及智者的无名;
智者无名更好,非愚者名声。
愚者的赞叹,及智者的呵责;
智者呵责更好,胜过愚者赞。
欲乐所生乐,及远离所生苦;
远离之苦更好,胜过欲乐乐。
非法而活命,及依法而死亡;
如法死亡更好,胜过非法生。"
如是这个"seyya"词以o结尾时适合三种性别。有时以ā结尾时见到适合阴性,如"某些女人更胜于统治者"。而以ṃ结尾时适合中性却是罕见的。这样的用例你们难道没看到吗？这样说时,他们将无言以对。


Sacepi te ettha evaṃ vadeyyuṃ ‘‘tattha tattha suttappadese aṭṭhakathādīsu ca ‘mātugāmo’ti vā ‘mātugāmenā’ti vā okārantapulliṅgabhāvena mātugāmasaddassa dassanato pulliṅgabhūtaṃ mātugāmasaddaṃ anapekkhitvā itthipadatthameva apekkhitvā ‘‘sā itthī’’ti itthīsaddena sāsaddassa sambandhaggahaṇaṃ mayaṃ sampaṭicchāma, ‘orodho’ti vā ‘orodhenā’ti vā okārantapulliṅgabhāvena ṭhitassa orodhasaddassa adassanato pana tumhehi vuttaṃ purimatthaṃ na sampaṭicchāmā’’ti. Tadā tesaṃ imāni vinayapāḷiyaṃ āgatapadāni dassetabbāni ‘‘tena kho pana samayena rājā udeno uyyāne paricāresi saddhiṃ orodhena, atha kho rañño udenassa orodho rājānaṃ udenaṃ etadavocā’’ti. Evaṃ imāni suttapadāni dassetvā suttanipātaṭṭhakathāyaṃ ‘‘rāmo nāma rājā kuṭṭharogī orodhehi ca nāṭakehi ca jigucchamāno’’ti vacanañca dassetvā ‘‘gacchatha tumhe garukulamupagantvā bhagavato saddhammassa ciraṭṭhitatthaṃ sādhukaṃ padabyañjanāni uggaṇhathā’’ti uyyojetabbā.

Idāni mātugāmasaddādīsu kiñci vinicchayaṃ vadāma – mātugāmasaddo ca orodhasaddo ca dārasaddo cāti ime itthipadatthavācakāpi samānā ekantena pulliṅgā bhavanti. Tesu dārasaddassa ekasmiṃ atthe vattamānassāpi bahuvacanakattameva saddasatthavidū icchanti, na ekavacanakattaṃ. Mayaṃ pana dārasaddassa ekasmiṃ atthe ekavacanakattaṃ, yebhuyyena pana bahuvacanakattaṃ anujānāma, bavhatthe vattabbameva natthi. Pāḷiyañhi dārasaddo yebhuyyena bahuvacanako bhavati, ekavacanako appo. Tatrime payogā –

‘‘Dāsā ca dāsyo anujīvino ca,

Puttā ca dārā ca mayañca sabbe;

Dhammañcarāmapparalokahetu,

Tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare’’ti ca,

‘‘Yo ñātīnaṃ sakhīnaṃ vā, dāresu paṭidissati;

Sahasā sampiyāyena, taṃ jaññāvasalo itī’’ti ca,

‘‘Sehi dārehi’santuṭṭho, vesiyāsu padissati;

Dissati paradāresu, taṃ parābhavato mukha’’nti ca,

‘‘Puttesu dāresu ca yā apekkhā’’ti ca byāse, samāse pana ‘‘puttadārā disā pacchā, puttadārehi mattano’’ti ca evamādayo bahuvacanappayogā bahavo bhavanti.

Ekavacanappayogā pana appā. Seyyathidaṃ? ‘‘Garūnaṃ dāre, dhammaṃ care yopi samuñjakaṃ care, dārañca posaṃ dadamappakasmi’’nti ca,

‘‘Ye gahaṭṭhā puññakarā, sīlavanto upāsakā;

Dhammena dāraṃ posenti, te namassāmi mātalī’’ti ca,

‘‘Paradāraṃ na gaccheyyaṃ, sadārapasuto siya’’nti ca,

‘‘Yo icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;

Paradāraṃ vivajjeyya, dhotapādova kaddama’’nti ca

Evamādayo ekavacanappayogā appā.

Samāhāralakkhaṇavasena panesa dārasaddo napuṃsakaliṅgekavacanopi katthaci bhavati. ‘‘Ādāya puttadāraṃ. Puttadārassa saṅgaho’’iti evaṃ idha vuttappakārena liṅgañca atthañca sallakkhetvā ‘‘puriso purisā’’ti pavattaṃ purisasaddanayaṃ nissāya sabbesaṃ ‘‘bhūto bhāvako bhavo’’tiādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ aññesañcokārantapadānaṃ nāmikapadamālāsu saddhāsampannehi kulaputtehi saddhammaṭṭhitiyā kosallamuppādetabbaṃ.


我来为您完整翻译这段巴利文：
如果他们在这里这样说："我们承认在各处经文和注释等中见到'mātugāmo'或'mātugāmena'等以o结尾的阳性形式的mātugāma词,而不考虑作为阳性的mātugāma词,只考虑女性的意义而用'sā itthī'(那个女人)这个女性词与sā词相连。但是因为没有见到'orodho'或'orodhena'等以o结尾的阳性形式的orodha词,所以我们不接受你们前面所说的意思。"那时应该向他们展示这些出现在律藏的词："当时优填王在园中与后宫女一起游乐,那时优填王的后宫女对优填王如是说。"这样展示了这些经文之后,还要展示《经集注》中"有一个名叫罗摩的国王患有麻风病,被后宫女们和舞女们厌恶"这句话,然后应该劝告他们说："你们去亲近师长,为了世尊正法的久住而好好学习词句吧。"
现在我们来说明关于mātugāma词等的一些判定——mātugāma词、orodha词和dāra词,这些虽然都表示女性的意义,但一定是阳性。其中,文法学者认为dāra词即使表示单一意义时也只用复数,不用单数。但我们允许dāra词在表示单一意义时用单数,但通常用复数,在表示多数意义时就不用说了。因为在圣典中dāra词通常是复数,单数较少。这里是这些用例：
"奴仆和婢女及随从,
儿子和妻子和我们大家;
为了来世而行法,
因此我们的孩子们不死。"
"若对亲属或朋友,的妻子们显示,
突然亲密,当知此是卑贱者。"
"不满足于自己的妻子们,而看妓女;
看别人的妻子们,这是衰败之门。"
"对儿子妻子们的期待"等,在复合词中则有"儿女妻子是后方,对自己的儿女妻子"等,这样的复数用例很多。
而单数用例较少。例如："师长的妻子、即使行乞也应行法、供养妻子虽微少"等,
"在家修福德者,持戒的优婆塞;
如法养护妻子,摩多利,我礼敬他们。"
"我不去他人妻,专一于自己妻。"
"若人欲为男子,生生世世轮回,
应避他人妻,如洗足避泥。"
这样的单数用例较少。
但这个dāra词有时依集合义的特征而成为中性单数。如"带着儿女妻子。照顾儿女妻子。"如是在此以所说的方式考察性别和意义,依据如"puriso purisā"(人、诸人)的人词变化方式,有信心的善男子们应当为了正法的久住而培养对所有"bhūto bhāvako bhavo"等由bhū词根所造及其他以o结尾词的名词变化的熟练。


Kiṃ pana sabbāni okārantapadāni purisanaye sabbappakārena ekasadisāneva hutvā paviṭṭhānīti? Na paviṭṭhāni. Kānici hi okārantapadāni purisanaye sabbathā paviṭṭhāni ca honti, ekadesena paviṭṭhāni ca, kānici okārantapadāni purisanaye ekadesena paviṭṭhāni ca honti, ekadesena na paviṭṭhāni ca, kānici okārantapadāni purisanaye sabbathā appaviṭṭhāneva. Tatra katamāni kānici okārantapadāni purisanaye sabbathā paviṭṭhāni ca honti, ekadesena paviṭṭhāni ca? ‘‘Saro vayo ceto’’tiādīni. Saroiti hi ayaṃsaddo ususaddasaravanaakārādisaravācako ce, purisanaye sabbathā paviṭṭho. Rahadavācako ce, manogaṇapakkhikattā purisanaye ekadesena paviṭṭho. Vayoiti saddo parihānivācako ce, purisanaye sabbathā paviṭṭho. Āyukoṭṭhāsavācako ce, manogaṇapakkhikattā purisanaye ekadesena paviṭṭho. Ceto iti saddo yadi paṇṇattivācako, purisanaye sabbathā paviṭṭho. Yadi pana cittavācako, manogaṇapakkhikattā purisanaye ekadesena paviṭṭho. Manogaṇo ca nāma –

Mano vaco vayo tejo,

Tapo ceto tamo yaso;

Ayo payo siro chando,

Saro uro raho aho –

Ime soḷasa.

Idāni yathāvuttassa pākaṭīkaraṇatthaṃ manasaddādīnaṃ nāmikapadamālaṃ kathayāma –

Mano , manā. Manaṃ, mano, mane. Manasā, manena, manehi, manebhi. Manaso, manassa, manānaṃ. Manā, manasmā, manamhā, manehi, manebhi. Manaso, manassa, manānaṃ. Manasi, mane, manasmiṃ, manamhi, manesu. Bho mana, bhavanto manā.

Atha vā ‘‘bho manā’’iti bahuvacanampi ñeyyaṃ. Evaṃ vaco, vacā. Vacaṃ, vaco, vace. Vacasātiādinā nāmikapadamālā yojetabbā. Ahasaddassa pana bhummekavacanaṭṭhāne ahasi, ahe, ahasmiṃ, ahamhi, ahu, ahanīti yojetabbā.

Idāni rūpantaravisesadassanatthaṃ napuṃsakaliṅgassa manasaddassapi nāmikapadamālaṃ vadāma, aṭṭhāne ayaṃ kathitāti na codetabbaṃ.

Manaṃ, manāni, manā. Manaṃ, manāni, mane. Manena, manehi, manebhi. Manassa, manaso, manānaṃ. Manā, manasmā, manamhā, manehi, manebhi. Manassa, manaso, manānaṃ. Mane, manasmiṃ, manamhi, manesu. Bho mana, bhavanto manā. Atha vā ‘‘bho manāni, bho manā’’evampi bahuvacanaṃ veditabbaṃ. Evamuttaratrāpi nayo.

Ettha ca pulliṅgassa manasaddassa paccattakaraṇasampadānasāmibhummavacanāni mano manasā manaso manasīti rūpāni ṭhapetvā yāni sesāni, napuṃsakaliṅgassa ca manasaddassa paccattavacanāni ‘‘manaṃ manānī’’ti rūpāni ca, aṭṭhamyopayogavacanānaṃ ‘‘manaṃ manānī’’ti rūpadvayañca ṭhapetvā yāni sesāni, tāni sabbāni kamato samasamāni.


我来为您完整翻译这段巴利文：
那么是否所有以o结尾的词都完全按照purisa(人)词的方式变化呢？不是的。因为有些以o结尾的词完全按照purisa词变化,也有部分按照它变化;有些以o结尾的词部分按照purisa词变化,也有部分不按照它变化;有些以o结尾的词完全不按照purisa词变化。其中,哪些以o结尾的词既完全按照purisa词变化,也部分按照它变化呢？如"saro vayo ceto"等词。因为这个saro词,如果表示箭、声音、元音等义,则完全按照purisa词变化。如果表示湖泊义,因属于mano(意)类词,则部分按照purisa词变化。vayo词如果表示衰败义,则完全按照purisa词变化。如果表示年龄阶段义,因属于mano类词,则部分按照purisa词变化。ceto词如果是概念表述,则完全按照purisa词变化。但如果表示心义,因属于mano类词,则部分按照purisa词变化。所谓mano类词是：
意、语、年、火、
苦行、心、暗、名声;
铁、水、头、欲、
音、胸、秘密、日——
这十六个。
现在为了说明上述内容,我们说明mano等词的名词变化表——
mano(单数主格), manā(复数主格)。manaṃ.mano.mane(宾格)。manasā.manena(单数工具格), manehi.manebhi(复数工具格)。manaso.manassa(单数属格), manānaṃ(复数属格)。manā.manasmā.manamhā(单数离格), manehi.manebhi(复数离格)。manaso.manassa(单数为格), manānaṃ(复数为格)。manasi.mane.manasmiṃ.manamhi(单数处格), manesu(复数处格)。bho mana(单数呼格), bhavanto manā(复数呼格)。
或者应知"bho manā"也可作复数呼格。同样,"vaco, vacā。vacaṃ, vaco, vace。vacasā"等词的变化表也应这样配置。而aha(日)词在处格单数时应配置为"ahasi, ahe, ahasmiṃ, ahamhi, ahu, ahani"。
现在为了显示其他形式的特点,我们也说明中性的mano词的变化表,不应指责这是在不当之处说的。
manaṃ(单数主格), manāni.manā(复数主格)。manaṃ(单数宾格), manāni.mane(复数宾格)。manena(单数工具格), manehi.manebhi(复数工具格)。manassa.manaso(单数属格), manānaṃ(复数属格)。manā.manasmā.manamhā(单数离格), manehi.manebhi(复数离格)。manassa.manaso(单数为格), manānaṃ(复数为格)。mane.manasmiṃ.manamhi(单数处格), manesu(复数处格)。bho mana(单数呼格), bhavanto manā(复数呼格)。或者也应知"bho manāni, bho manā"这样的复数形式。以下也应如是理解。
在这里,阳性mano词的主格、工具格、为格、处格形式"mano manasā manaso manasi"以及其余形式,中性mano词的主格形式"manaṃ manāni"和第八格宾格形式"manaṃ manāni"这两个形式以及其余形式,这些都是依次相同的。


Keci okāranto manoiti saddo napuṃsakaliṅgoti vadanti, te vattabbā – yadi so napuṃsakaliṅgo siyā, tassadisehi vaco vayotiādisaddehipi napuṃsakaliṅgeheva bhavitabbaṃ, na ‘‘te napuṃsakaliṅgā’’ti garū vadanti, ‘‘pulliṅgā’’icceva vadanti. Yasmā ca pāḷiyaṃ ‘‘kāyo anicco; mano anicco’’ti ca ‘‘kāyo dukkho, mano dukkho’’ti ca ‘‘nicco vā anicco vāti anicco bhante’’ti ca evamādayo pulliṅgappayogā bahavo diṭṭhā. Tena ñāyati manosaddo ekantena pulliṅgoti. Yadi pana napuṃsakaliṅgosiyā, ‘‘anicco dukkho’’ti evamādīni taṃsamānādhikaraṇāni anekapadasatānipi napuṃsakaliṅgāneva siyuṃ. Na hi tāni napuṃsakaliṅgāni, atha kho abhidheyyaliṅgānuvattakāni vāccaliṅgāni. Evaṃ manosaddassa pulliṅgatā paccetabbāti, sace manosaddo napuṃsakaliṅgo na hoti, kathaṃ ‘‘manānī’’ti napuṃsakarūpaṃ dissatīti? Saccaṃ ‘‘manānī’’ti napuṃsakaliṅgameva, tathāpi manogaṇe pamukhabhāvena gahitassokārantassa manasaddassa rūpaṃ na hoti. Atha kiñcarahīti ce? Cittasaddena samānaliṅgassa samānasutittepi manogaṇe apariyāpannassa niggahītantasseva manasaddassa rūpaṃ. Manasaddo hi punnapuṃsakavasena dvidhā bhijjati ‘‘mano manaṃ’’iti yathā ‘‘ajjavoajjava’’nti. ‘‘Mano ce nappadussati. Santaṃ tassa manaṃ hotī’’ti hi pāḷi. Yadi ca so manosaddo napuṃsakaliṅgo na hoti.


我来为您完整翻译这段巴利文：
有些人说以o结尾的mano词是中性的,对他们应该这样说——如果它是中性的,那么与它类似的vaco(语)、vayo(年)等词也应该是中性的,但师长们不说"它们是中性的",而只说"是阳性的"。又因为在圣典中见到很多阳性用例,如"身无常;意无常"、"身是苦,意是苦"、"常还是无常呢？世尊,是无常"等。由此可知mano词一定是阳性。如果它是中性的话,那么"无常、苦"等作为它的同格语的数百个词也都应该是中性的。但是这些词不是中性的,而是随所表示的性别而变化的词性。这样应该承认mano词是阳性的。
如果mano词不是中性的,那为什么会看到"manāni"这样的中性形式呢？确实,"manāni"是中性的,但这不是在mano类词中作为首要词而取的以o结尾的mano词的形式。那么是什么呢？是虽然与citta(心)词同性同音但不属于mano类词的以niggahīta(鼻音)结尾的mana词的形式。因为mana词依据阳性和中性而分为两种:"mano manaṃ",就像"ajjavo ajjavaṃ"(正直)一样。如经文说:"如果意不污染。他的意是寂静的。"如果这个mano词不是中性的。


‘‘Garu cetiyapabbatavattaniyā,

Pamadā pamadā pamadā vimadaṃ;

Samaṇaṃ sunisamma akā hasitaṃ,

Patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti

Ettha manosaddena samānādhikaraṇo ‘‘patita’’nti saddo napuṃsakaliṅgabhāvena kasmā sannihito. Yasmā ca samānādhikaraṇapadaṃ napuṃsakaliṅgabhāvena sannihitaṃ, tasmā saddantarasannidhānavasena manosaddo napuṃsakaliṅgoti ñāyatīti? Tanna, samānādhikaraṇapadassa sabbattha liṅgavisesājotanato. Yadi hi samānādhikaraṇapadaṃ sabbattha liṅgavisesaṃ joteyya, ‘‘cattāro indriyānī’’ti etthāpi ‘‘cattāro’’ti padaṃ indriyasaddassa pulliṅgattaṃ kareyya, na ca kātuṃ sakkoti. Indriyasaddo hi ekantena napuṃsakaliṅgo. Yadi tumhe ‘‘patita’’nti samānādhikaraṇapadaṃ nissāya manosaddassa napuṃsakaliṅgattamicchatha, ‘‘cattāro indriyānī’’ti etthapi ‘‘cattāro’’ti samānādhikaraṇapadaṃ nissāya indriyasaddassa pulliṅgattaṃ icchathāti. Na mayaṃ bho indriyasaddassa pulliṅgattaṃ icchāma, atha kho napuṃsakaliṅgattaṃyeva icchāma, ‘‘cattāro’’ti padaṃ liṅgavipallāsavasena ṭhitattā ‘‘cattārī’’ti gaṇhāma, tasmā ‘‘cattāri indriyānī’’ti atthaṃ dhāremāti. Yadi evaṃ ‘‘patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti etthāpi ‘‘patita’’nti padaṃ liṅgavipallāsavasena ṭhitanti mantvā ‘‘patito’’ti atthaṃ dhārethāti. Na dhārema ettha liṅgavipallāsassa anicchitabbato. Yadi hi manosaddo pulliṅgo siyā, taṃsamānādhikaraṇapadaṃ ‘‘patito’’ti vattabbaṃ siyā. Kimācariyo evaṃ vattuṃ na jāni, jānamāno eva so ‘‘patito’’ti nāvoca, ‘‘patita’’nti panāvoca, tena ñāyati ‘‘manosaddo napuṃsakaliṅgo’’ti. Mā tumhe evaṃ vadetha, samānādhikaraṇapadaṃ nāma katthaci padhānaliṅgamanuvattati, katthaci nānuvattati, tasmā na taṃ liṅgavisesajotane ekantato pamāṇaṃ. ‘‘Mātugāmo, orodho, āvuso visākha, ehi visākhe, cittāni aṭṭhīnī’’ti evamādirūpavisesoyeva pamāṇaṃ. Yadi samānādhikaraṇapadeyeva liṅgaviseso adhigantabbo siyā, ‘‘cattāro ca mahābhūtā’’tiādīsu liṅgavavatthānaṃ na siyā. Yasmā evamādīsupi ṭhānesu liṅgavavatthānaṃ hotiyeva. Kathaṃ? ‘‘Cattāro’’ti pulliṅgaṃ ‘‘mahābhūtā’’ti napuṃsakanti, tasmā ‘‘patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti etthāpi ‘‘patita’’nti napuṃsakaliṅgaṃ ‘‘mano’’ti pulliṅganti vavatthānaṃ bhavatīti. Idaṃ sutvā te tuṇhī bhavissanti. Tato tesaṃ tuṇhībhūtānaṃ idaṃ vattabbaṃ – yasmā manogaṇe pavattānaṃ padānaṃ samānādhikaraṇapadāni katthaci napuṃsakavasena yojetabbāni, tasmā manogaṇe pamukhassa manosaddassapi samānādhikaraṇapadāni katthaci napuṃsakavasena yojitāni. Tathā hi pubbācariyā ‘‘saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena, veneyyasattahadayesu tamo’payāti. Dukkhaṃ vaco etasminti dubbaco. Avanataṃ siro yassa soyaṃ avaṃsiro, appakaṃ rāgādi rajo yesaṃ paññāmaye akkhimhi te apparajakkhā’’tiādinā saddaracanaṃ kubbiṃsu, na pana tehi vaco siro rajosaddādīnaṃ napuṃsakaliṅgattaṃ vibhāvetuṃ īdisī saddaracanā katā, atha kho siromanosaddānaṃ manogaṇe pavattānaṃ pulliṅgasaddānaṃ katthacipi īdisānipi liṅgavipallāsavasena ṭhitāni samānādhikaraṇapadāni hontīti paresaṃ jānāpanādhippāyavatiyā anukampāya viracitā.


‘‘Garu cetiyapabbatavattaniyā,

Pamadā pamadā pamadā vimadaṃ;

Samaṇaṃ sunisamma akā hasitaṃ,

Patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti

Ettha manosaddena samānādhikaraṇo ‘‘patita’’nti saddo napuṃsakaliṅgabhāvena kasmā sannihito. Yasmā ca samānādhikaraṇapadaṃ napuṃsakaliṅgabhāvena sannihitaṃ, tasmā saddantarasannidhānavasena manosaddo napuṃsakaliṅgoti ñāyatīti? Tanna, samānādhikaraṇapadassa sabbattha liṅgavisesājotanato. Yadi hi samānādhikaraṇapadaṃ sabbattha liṅgavisesaṃ joteyya, ‘‘cattāro indriyānī’’ti etthāpi ‘‘cattāro’’ti padaṃ indriyasaddassa pulliṅgattaṃ kareyya, na ca kātuṃ sakkoti. Indriyasaddo hi ekantena napuṃsakaliṅgo. Yadi tumhe ‘‘patita’’nti samānādhikaraṇapadaṃ nissāya manosaddassa napuṃsakaliṅgattamicchatha, ‘‘cattāro indriyānī’’ti etthapi ‘‘cattāro’’ti samānādhikaraṇapadaṃ nissāya indriyasaddassa pulliṅgattaṃ icchathāti. Na mayaṃ bho indriyasaddassa pulliṅgattaṃ icchāma, atha kho napuṃsakaliṅgattaṃyeva icchāma, ‘‘cattāro’’ti padaṃ liṅgavipallāsavasena ṭhitattā ‘‘cattārī’’ti gaṇhāma, tasmā ‘‘cattāri indriyānī’’ti atthaṃ dhāremāti. Yadi evaṃ ‘‘patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti etthāpi ‘‘patita’’nti padaṃ liṅgavipallāsavasena ṭhitanti mantvā ‘‘patito’’ti atthaṃ dhārethāti. Na dhārema ettha liṅgavipallāsassa anicchitabbato. Yadi hi manosaddo pulliṅgo siyā, taṃsamānādhikaraṇapadaṃ ‘‘patito’’ti vattabbaṃ siyā. Kimācariyo evaṃ vattuṃ na jāni, jānamāno eva so ‘‘patito’’ti nāvoca, ‘‘patita’’nti panāvoca, tena ñāyati ‘‘manosaddo napuṃsakaliṅgo’’ti. Mā tumhe evaṃ vadetha, samānādhikaraṇapadaṃ nāma katthaci padhānaliṅgamanuvattati, katthaci nānuvattati, tasmā na taṃ liṅgavisesajotane ekantato pamāṇaṃ. ‘‘Mātugāmo, orodho, āvuso visākha, ehi visākhe, cittāni aṭṭhīnī’’ti evamādirūpavisesoyeva pamāṇaṃ. Yadi samānādhikaraṇapadeyeva liṅgaviseso adhigantabbo siyā, ‘‘cattāro ca mahābhūtā’’tiādīsu liṅgavavatthānaṃ na siyā. Yasmā evamādīsupi ṭhānesu liṅgavavatthānaṃ hotiyeva. Kathaṃ? ‘‘Cattāro’’ti pulliṅgaṃ ‘‘mahābhūtā’’ti napuṃsakanti, tasmā ‘‘patitaṃ asubhesu munissa mano’’ti etthāpi ‘‘patita’’nti napuṃsakaliṅgaṃ ‘‘mano’’ti pulliṅganti vavatthānaṃ bhavatīti. Idaṃ sutvā te tuṇhī bhavissanti. Tato tesaṃ tuṇhībhūtānaṃ idaṃ vattabbaṃ – yasmā manogaṇe pavattānaṃ padānaṃ samānādhikaraṇapadāni katthaci napuṃsakavasena yojetabbāni, tasmā manogaṇe pamukhassa manosaddassapi samānādhikaraṇapadāni katthaci napuṃsakavasena yojitāni. Tathā hi pubbācariyā ‘‘saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena, veneyyasattahadayesu tamo’payāti. Dukkhaṃ vaco etasminti dubbaco. Avanataṃ siro yassa soyaṃ avaṃsiro, appakaṃ rāgādi rajo yesaṃ paññāmaye akkhimhi te apparajakkhā’’tiādinā saddaracanaṃ kubbiṃsu, na pana tehi vaco siro rajosaddādīnaṃ napuṃsakaliṅgattaṃ vibhāvetuṃ īdisī saddaracanā katā, atha kho siromanosaddānaṃ manogaṇe pavattānaṃ pulliṅgasaddānaṃ katthacipi īdisānipi liṅgavipallāsavasena ṭhitāni samānādhikaraṇapadāni hontīti paresaṃ jānāpanādhippāyavatiyā anukampāya viracitā.



以下是巴利文的完整中文直译：
在塞提亚山寺（Cetiyapabbata）的师长啊，
放逸的少女、放逸的少女、放逸的少女产生了不放逸；
仔细观察沙门后露出了微笑，
圣者的心落入了不净（观）中。
在这里，为什么与"mano"（心）一词同格的"patita"（落入）一词用中性形式出现？由于同格词用中性形式出现，所以是否可以通过其他词的临近关系而得知"mano"一词是中性的呢？这是不正确的，因为同格词并非在所有场合都表示性别特征。如果同格词在所有场合都表示性别特征的话，那么在"cattāro indriyānī"（四根）这样的例子中，"cattāro"（四）一词就会使"indriya"（根）成为阳性，但实际上并不能这样。因为"indriya"一词必定是中性的。
如果你们依据同格词"patita"而主张"mano"一词是中性的话，那么在"cattāro indriyānī"中，你们也应该依据同格词"cattāro"而主张"indriya"一词是阳性的。
"先生，我们并不主张'indriya'一词是阳性，而是主张它就是中性。由于'cattāro'一词是通过性别变化而成立的，所以我们取'cattārī'，因此我们理解为'cattāri indriyānī'的意思。"
"如果是这样的话，那么在'patitaṃ asubhesu munissa mano'中，你们也应该认为'patita'一词是通过性别变化而成立的，并且理解为'patito'的意思。"
"我们不这样理解，因为在这里不应该有性别变化。如果'mano'一词是阳性的话，它的同格词就应该说成'patito'。老师为什么不知道这样说呢？他明明知道却没有说'patito'，而是说了'patita'，由此可知'mano'一词是中性的。"
"你们不要这样说。同格词有时遵循主要词的性别，有时不遵循，因此它在表示性别特征时并不是绝对的标准。像'mātugāmo'（女人）、'orodho'（后宫）、'āvuso visākha'（朋友毗舍佉）、'ehi visākhe'（来吧，毗舍佉）、'cittāni aṭṭhīnī'（心与骨）等这样的特殊形式才是标准。如果仅从同格词就能确定性别的话，那么在'cattāro ca mahābhūtā'（四大元素）等例子中就不会有性别区分。但是在这样的场合中确实存在性别区分。怎么区分呢？'cattāro'是阳性，'mahābhūtā'是中性。因此在'patitaṃ asubhesu munissa mano'中，'patita'是中性，'mano'是阳性，这样的区分是成立的。"
听到这些，他们就会保持沉默。然后对这些保持沉默的人应该这样说：由于在mano词组中出现的词的同格词有时要用中性形式连接，所以mano词组中最主要的mano一词的同格词有时也用中性形式连接。确实如此，古代论师们造作了这样的词形变化："saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena"（正法之光驱散刹那间的消失）、"veneyyasattahadayesu tamo'payāti"（在应当教化众生的心中黑暗消失）、"dukkhaṃ vaco etasminti dubbaco"（难以言说故称为难说）、"avanataṃ siro yassa soyaṃ avaṃsiro"（其头低垂者即是低头者）、"appakaṃ rāgādi rajo yesaṃ paññāmaye akkhimhi te apparajakkhā"（在慧眼中贪等尘垢微少的人称为微尘者）等等。他们创作这样的词形变化，并不是为了显示vaco（言语）、siro（头）、rajo（尘垢）等词是中性的，而是出于怜悯，为了让他人知道属于mano词组的siro、mano等阳性词在某些场合也可以有这样的性别变化形式的同格词。

 Etthāpi tumhākaṃ matena manosaddassa napuṃsakaliṅgatte sati vaco siro iccādayopi napuṃsakaliṅgattamāpajjanti napuṃsakaliṅgavasena samānādhikaraṇapadānaṃ niddiṭṭhattā. Kiṃ panetesampi napuṃsakaliṅgattaṃ icchathāti. Addhā te idampi sutvā nibbeṭhetumasakkontā tuṇhī bhavissanti. Kiñcāpi te aññaṃ gahetabbakāraṇaṃ apassantā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘yadi bho mano saddo napuṃsakaliṅgona hoti, kasmā veyyākaraṇā ‘manosaddo napuṃsakaliṅgo’ti vadantī’’ti? Te vattabbā – yadi tumhe veyyākaraṇamataṃ gahetvā manosaddassa napuṃsakaliṅgattaṃ rocetha, nanu bhagavāyeva loke asadiso mahāveyyākaraṇo mahāpuriso visārado parappavādamaddano. Bhagavantañhi padakā veyyākaraṇā ambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadaṇḍādayo ca brāhmaṇā saccakanigaṇṭhādayo ca paribbājakā vādena na sampāpuṇiṃsu, aññadatthu bhagavāyeva mattavāraṇagaṇamajjhe kesarasīho viya asambhīto nesaṃ nesaṃ vādaṃ maddesi, mahante ca ne atthe patiṭṭhāpesi, evaṃvidhena bhagavatā vohārakusalena yasmā ‘‘kāyo anicco’’ti ca ‘‘kāyo dukkho, mano anicco, mano dukkho’’ti ca evamādinā vuttā manosaddassa pulliṅgabhāvasūcanikā bahū pāḷiyo dissanti, tasmā manosaddo pulliṅgoyevāti sārato paccetabboti. Evaṃ vuttā te niruttarā appaṭibhānā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyissanti.

Idāni sarasaddādīnaṃ nāmikapadamālā visesato vuccate –

Saro, sarā. Saraṃ, sare. Sarena, sarehi, sarebhi. Sarassa, sarānaṃ. Sarā, sarasmā, saramhā, sarehi, sarebhi. Sarassa, sarānaṃ. Sare, sarasmiṃ, saramhi, saresu. Bho sara, bhavanto sarā.

Ayaṃ purisanaye sabbathā paviṭṭhassa ususaddasaravanaakārādisaravācakassa sarasaddassa nāmikapadamālā.

Ayaṃ pana purisanaye ekadesena paviṭṭhassa manogaṇapakkhikassa rahadavācakassa sarasaddassa nāmikapadamālā –

Saro, sarā. Saraṃ, saro, sare. Sarasā, sarena, sarehi, sarebhi. Saraso, sarassa, sarānaṃ. Sarā, sarasmā, saramhā, sarehi, sarebhi. Saraso, sarassa, sarānaṃ. Sarasi, sare, sarasmiṃ, saramhi, saresu. Bho sara, bhavanto sarā, bho sarā iti vā.

Vayo, vayā. Vayaṃ, vaye. Vayena, vayehi, vayebhīti purisanayena ñe yyo. Ayaṃ purisanaye sabbathā paviṭṭhassa parihānivācakassa vayasaddassa nāmikapadamālā.

Ayaṃ pana purisanaye ekadesena paviṭṭhassa manogaṇapakkhikassa āyukoṭṭhāsavācakassa vayasaddassa nāmikapadamālā – vayo, vayā. Vayaṃ, vayo, vaye. Vayasā, vayena, vayehi, vayebhīti mananayena ñeyyo. Tassa ceto paṭissosi, araññe luddagocaro. Cetā haniṃsu vedabbaṃ.

Ceto, cetā. Cetaṃ, cete. Cetena, cetehi, cetebhīti purisanayena ñeyyo. Ayaṃ purisanaye sabbathā paviṭṭhassa paṇṇattivācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā.


这是完整的中文直译：
按照你们的观点，如果"mano"一词是中性的话，那么"vaco"（言语）、"siro"（头）等词也会因为它们的同格词是以中性形式表示的而成为中性词。你们是否也认为这些词是中性的呢？确实，他们听到这个后将无法解释而保持沉默。
虽然他们看不到其他可取的理由，可能会这样说："先生，如果'mano'一词不是中性的，为什么语法学家们说'mano一词是中性的'呢？"应该对他们说：如果你们接受语法学家的观点而赞同"mano"一词是中性的，那么世尊难道不是世间无与伦比的大语法学家、大丈夫、善辩者、能摧毁他论者吗？因为精通词句的语法学家们、安巴德学童、波卡拉沙提、苏那丹德等婆罗门以及萨遮迦尼干子等游行者都无法在辩论中胜过世尊，相反地，世尊就像在发情象群中的狮子一样无所畏惧地摧毁了他们各自的论点，并使他们确立在重大的义理上。由如此善巧于言说的世尊所说的许多经典中，可以看到像"身是无常的"、"身是苦的，心是无常的，心是苦的"等表明"mano"一词是阳性的用例，因此应当确信"mano"一词就是阳性的。当这样说时，他们将无言以对，失去辩才，羞愧难当，垂头丧气，低头沉思。
现在特别说明"sara"等词的名词变化范式：
sara（箭.音），sara们。sara，sara们。以sara，以sara们。属于sara，属于sara们。从sara，从sara们。属于sara，属于sara们。在sara，在sara们。噢sara，噢sara们。
这是完全按照阳性规则变化的、表示箭或元音的"sara"一词的名词变化范式。
这是部分按照阳性规则变化的、属于mano词组的、表示池塘的"sara"一词的名词变化范式：
sara，sara们。sara，sara们。以sara，以sara们。属于sara，属于sara们。从sara，从sara们。属于sara，属于sara们。在sara，在sara们。噢sara，噢sara们，或者说噢sara们。
vaya（衰退），vaya们。vaya，vaya们。以vaya，以vaya们，应当按照阳性规则理解。这是完全按照阳性规则变化的、表示衰退的"vaya"一词的名词变化范式。
这是部分按照阳性规则变化的、属于mano词组的、表示年龄阶段的"vaya"一词的名词变化范式：vaya，vaya们。vaya，vaya们。以vaya，以vaya们，应当按照mano的规则理解。他回应了那个心，在林中的猎人行境。心们杀害了吠陀婆。
ceta（名号），ceta们。ceta，ceta们。以ceta，以ceta们，应当按照阳性规则理解。这是完全按照阳性规则变化的、表示名号的"ceta"一词的名词变化范式。


Ayaṃ pana purisanaye ekadesena paviṭṭhassa cittavācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā – ceto, cetā. Cetaṃ, ceto, cete. Cetasā, cetena, cetehi, cetebhīti mananayena ñeyyo. Yaso kulaputto, yasaṃ kulaputtaṃ, yasena kulaputtenāti ekavacanavasena purisanayena yojetabbā, ekavacanaputhuvacanavasena vā. Evaṃ kānici okārantapadāni purisanaye sabbathā paviṭṭhāni ca honti, ekadesena paviṭṭhāni cāti iminā nayena sabbapadāni paññācakkhunā upaparikkhitvā viseso veditabbo. Avisesaññuno hi evamādivibhāgaṃ ajānantā yaṃ vā taṃ vā byañjanaṃ ropentā yathādhippetaṃ atthaṃ virādhenti, tasmā yo ettha amhehi pakāsito vibhāgo, so saddhāsampannehi kulaputtehi sakkaccamuggahetabbo. Katamāni kānici okārantapadāni purisanaye ekadesena paviṭṭhāni ca ekadesena na paviṭṭhāni ca? Mano vaco tejosaddādayo ceva ayyasaddo ca, tatra manasaddādīnaṃ nāmikapadamālā heṭṭhā vibhāvitā.

Ayyasaddassa pana nāmikapadamālāyaṃ ‘‘ayyo, ayyā. Ayyaṃ, ayye’’ti purisanayena vatvā ālapanaṭṭhāne ‘‘bho ayya, bho ayyo’’ti dve ekavacanāni, ‘‘bhavanto ayyā, bhavanto ayyo’’ti dve bahuvacanāni ca vattabbāni. Ettha ayyo iti saddo paccattavacanabhāve ekavacanaṃ, ālapanavacanabhāve ekavacanañceva bahuvacanañca. Tatrime payogā ‘‘ayyo kira sāgato ambatitthikena nāgena saṅgāmesi, pivatu bhante ayyo sāgato kāpotikaṃ pasanna’’nti evamādīni ayyosaddassa paccattekavacanappayogāni, ‘‘atha kho sā itthī taṃ purisaṃ etadavoca ‘nāyyo so bhikkhu maṃ nippāṭesi, apica ahameva tena bhikkhunā gacchāmi, akārako so bhikkhu, gaccha khamāpehī’ti’’ evamādīni ayyosaddassa ālapanekavacanappayogāni, ‘‘etha’yyo rājavasatiṃ, nisīditvā suṇātha me. Etha mayaṃ ayyo samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā’’ti evamādīni ayyosaddassa ālapanabahuvacanappayogāni. Bhavati catra –

Ayyo iti ayaṃ saddo, paccattekavaco bhave;

Ālapane bahuvaco, bhave ekavacopi ca –

Evaṃ kānici okārantapadāni purisanaye ekadesena paviṭṭhāni ca honti ekadesena na paviṭṭhāni ca.

Katamāni kānici okārantapadāni purisanaye sabbathā appaviṭṭhāni? Gosaddoyeva. Gosaddassa hi ayaṃ nāmikapadamālā –

Go, gāvo, gavo. Gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ, gāvo, gavo. Gāvena, gavena, gohi, gobhi. Gāvassa, gavassa, gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gāvasmā, gāvamhā, gavā, gavasmā, gavamhā, gohi, gobhi. Gāvassa, gavassa, gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gāve, gāvasmiṃ, gāvamhi, gave, gavasmiṃ , gavamhi, gāvesu, gavesu, gosu. Bho go, bhavanto gāvo, gavo. Ayaṃ purisanaye sabbathā appaviṭṭhassa gosaddassa nāmikapadamālā.

Nanu ca bho gosaddo attanā sambhūtagoṇasaddamālāvasena purisanaye ekadesena paviṭṭho ceva ekadesena na paviṭṭho cāti? Saccaṃ. Goṇasaddo gosaddavasena sambhūtopi ‘‘vatticchānupubbikā saddapaṭipattī’’ti vacanato gosaddato visuṃ amhehi gahetvā purisanaye pakkhitto. Tassa hi visuṃ gahaṇe yutti dissati syādīsu ekākāreneva tiṭṭhanato, tasmā gosaddato sambhūtampi goṇasaddaṃ anapekkhitvā suddhaṃ gosaddameva gahetvā purisanaye sabbathā gosaddassa appaviṭṭhatā vuttā.


这是完整的中文直译：
这是部分按照阳性规则变化的、表示心的"ceta"一词的名词变化范式：ceta，ceta们。ceta，ceta们。以ceta，以ceta们，应当按照mano的规则理解。耶舍善男子，耶舍善男子，以耶舍善男子，应当按照阳性规则用单数形式连接，或者用单数和复数形式连接。
这样，有些以o结尾的词完全按照阳性规则变化，有些部分按照阳性规则变化，应当以这种方式用慧眼观察所有词的特殊情况。因为不懂得特殊性的人不知道这样的区分，随意添加辅音字母，就会违背所要表达的意思，所以我们在这里阐明的区分应当被具有信心的善男子们恭敬地学习。
哪些以o结尾的词是部分按照阳性规则变化和部分不按阳性规则变化的呢？mano（心）、vaco（语）、tejo（火）等词以及ayya（尊者）一词，其中mano等词的名词变化范式已在前面说明。
关于ayya一词的名词变化范式，在说完"ayyo，ayyā。ayyaṃ，ayye"这样的阳性规则后，在呼格位置应当说"bho ayya，bho ayyo"这两个单数形式，以及"bhavanto ayyā，bhavanto ayyo"这两个复数形式。在这里，ayyo这个词在主格时是单数，在呼格时既是单数也是复数。这些是相关的用例："据说尊者娑竭多与安巴提提卡龙战斗，请尊者娑竭多饮用清澈的迦波提迦酒"等是ayyo一词的主格单数用例，"然后那个女人对那个男人这样说：'尊者，那个比丘没有侵犯我，而是我要跟随那个比丘，那个比丘没有做错什么，去向他请求原谅吧'"等是ayyo一词的呼格单数用例，"来吧，诸位尊者到王宫，坐下听我说。来吧，我们诸位尊者要在释迦子沙门中出家"等是ayyo一词的呼格复数用例。在这里有：
ayyo这个词，在主格时是单数；
在呼格时是复数，也可以是单数。
这样，有些以o结尾的词是部分按照阳性规则变化和部分不按阳性规则变化的。
哪些以o结尾的词完全不按照阳性规则变化呢？只有go（牛）一词。go一词的名词变化范式是这样的：
go，gāvo，gavo。gāvuṃ，gāvaṃ，gavaṃ，gāvo，gavo。以gāvena，以gavena，以gohi，以gobhi。属于gāvassa，属于gavassa，属于gavaṃ，属于gunnaṃ，属于gonaṃ。从gāvā，从gāvasmā，从gāvamhā，从gavā，从gavasmā，从gavamhā，从gohi，从gobhi。属于gāvassa，属于gavassa，属于gavaṃ，属于gunnaṃ，属于gonaṃ。在gāve，在gāvasmiṃ，在gāvamhi，在gave，在gavasmiṃ，在gavamhi，在gāvesu，在gavesu，在gosu。噢go，噢gāvo们，噢gavo们。这是完全不按照阳性规则变化的go一词的名词变化范式。
"先生，难道go一词不是通过由它产生的goṇa一词的变化范式而部分按照阳性规则变化和部分不按阳性规则变化的吗？"确实如此。虽然goṇa一词是由go一词产生的，但根据"词的确立遵循意愿和顺序"这一说法，我们把它从go一词分开，放入阳性规则中。因为在分开处理时可以看到合理性，因为它在语尾变化时只采用一种形式，所以虽然goṇa一词是从go一词产生的，我们不考虑它，只取纯粹的go一词，说go一词完全不按照阳性规则变化。


Nanu ca bho paccattavacanabhūto goiti saddo purisoti saddena sadisattā purisanaye ekadesena paviṭṭhoti? Tanna, gosaddo hi niccamokāranto, na purisasaddādayo viya paṭhamaṃ akārantabhāve ṭhatvā pacchā paṭiladdhokārantaṭṭho. Teneva hi paccattavacanaṭṭhānepi ālapanavacanaṭṭhānepi goicceva tiṭṭhati. Yadi paccattavacanattaṃ paṭicca gosaddassa purisanaye ekadesena paviṭṭhatā icchitabbā, ‘‘kānici okārantapadānī’’ti evaṃ vuttā okārantakathā kamatthaṃ dīpeyya, nipphalāva sā kathā siyā, tasmā amhehi yathāvutto nayoyeva āyasmantehi manasi kātabbo. Evaṃ gosaddassa purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā daṭṭhabbā.

Kecettha evaṃ puccheyyuṃ ‘‘gosaddassa tāva ‘go, gāvo, gavo. Gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ’ iccādinā nayena purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā amhehi ñātā, jaraggava puṅgavādisaddā pana kutra naye paviṭṭhā’’ti? Tesaṃ evaṃ byākātabbaṃ ‘‘jaraggava puṅgavādisaddā sabbathāpi purisanaye paviṭṭhā’’ti. Tathā hi tesaṃ gosaddato ayaṃ viseso, jaranto ca so go cāti jaraggavo. Ettha nakāralopo takārassa ca gakārattaṃ bhavati samāsapadattā, samāse ca simhi pare gosaddassokārassa avādeso labbhati, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘visāṇena jaraggavo’’ti ekavacanarūpaṃ dissati. Tathā hi aññattha anupapadattā gavoiti bahuvacanapadaṃyeva dissati. Idha pana sopapadattā samāsapadabhāvamāgamma ‘‘jaraggavo’’ti ekavacanapadaṃyeva dissati. Tathā hi jaraggavoti ettha jarantā ca te gavo cāti evaṃ bahuvacanavasena nibbacanīyatā na labbhati lokasaṅketavasena ekasmiṃ atthe nirūḷhattāti. ‘‘Jaraggavo, jaraggavā. Jaraggavaṃ, jaraggave. Jaraggavenā’’ti purisanayena nāmikapadamālā yojetabbā. Esa nayo puṅgavo sakyapuṅgavotiādīsupi.

Tatra puṅgavoti gunnaṃ yūthapati nisabhasaṅkhāto usabho. Yo pāḷiyaṃ ‘‘muhuttajātova yathā gavaṃpati, samehi pādehi phusī vasundhara’’nti ca ‘‘gavañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo’’ti ca āgato. Īdisesu pana ṭhānesu keci ‘‘pumā ca so go cāti puṅgavo’’ti vacanatthaṃ bhaṇanti. Mayaṃ pana padhāne nirūḷho ayaṃ saddoti vacanatthaṃ na bhaṇāma. Na hi puṅkokilotiādisaddānaṃ kokilādīnaṃ pumbhāvappakāsanamatte samatthatā viya imassa pumbhāvappakāsanamatte samatthatā sambhavati, atha kho padhānabhāvappakāsane ca samatthatā sambhavati. Tena ‘‘sakyapuṅgavo’’tiādīsu nisabhasaṅkhāto puṅgavo viyāti puṅgavo, sakyānaṃ, sakyesu vā puṅgavo sakyapuṅgavotiādinā samāsapadattho gahetabbo. Atha vā uttarapadatte ṭhitānaṃ sīhabyagghanāgādisaddānaṃ seṭṭhavācakattā ‘‘sakyapuṅgavo’’tiādīnaṃ ‘‘sakyaseṭṭho’’tiādinā attho gahetabbo. Iti sabbathāpi purisanaye pavattanato jaraggava puṅgavādisaddānaṃ gosaddassa padamālato visadisapadamālatā vavatthapetabbā. Gosaddassa pana purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā ca vavatthapetabbā.



Nanu ca bho paccattavacanabhūto goiti saddo purisoti saddena sadisattā purisanaye ekadesena paviṭṭhoti? Tanna, gosaddo hi niccamokāranto, na purisasaddādayo viya paṭhamaṃ akārantabhāve ṭhatvā pacchā paṭiladdhokārantaṭṭho. Teneva hi paccattavacanaṭṭhānepi ālapanavacanaṭṭhānepi goicceva tiṭṭhati. Yadi paccattavacanattaṃ paṭicca gosaddassa purisanaye ekadesena paviṭṭhatā icchitabbā, ‘‘kānici okārantapadānī’’ti evaṃ vuttā okārantakathā kamatthaṃ dīpeyya, nipphalāva sā kathā siyā, tasmā amhehi yathāvutto nayoyeva āyasmantehi manasi kātabbo. Evaṃ gosaddassa purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā daṭṭhabbā.

Kecettha evaṃ puccheyyuṃ ‘‘gosaddassa tāva ‘go, gāvo, gavo. Gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ’ iccādinā nayena purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā amhehi ñātā, jaraggava puṅgavādisaddā pana kutra naye paviṭṭhā’’ti? Tesaṃ evaṃ byākātabbaṃ ‘‘jaraggava puṅgavādisaddā sabbathāpi purisanaye paviṭṭhā’’ti. Tathā hi tesaṃ gosaddato ayaṃ viseso, jaranto ca so go cāti jaraggavo. Ettha nakāralopo takārassa ca gakārattaṃ bhavati samāsapadattā, samāse ca simhi pare gosaddassokārassa avādeso labbhati, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘visāṇena jaraggavo’’ti ekavacanarūpaṃ dissati. Tathā hi aññattha anupapadattā gavoiti bahuvacanapadaṃyeva dissati. Idha pana sopapadattā samāsapadabhāvamāgamma ‘‘jaraggavo’’ti ekavacanapadaṃyeva dissati. Tathā hi jaraggavoti ettha jarantā ca te gavo cāti evaṃ bahuvacanavasena nibbacanīyatā na labbhati lokasaṅketavasena ekasmiṃ atthe nirūḷhattāti. ‘‘Jaraggavo, jaraggavā. Jaraggavaṃ, jaraggave. Jaraggavenā’’ti purisanayena nāmikapadamālā yojetabbā. Esa nayo puṅgavo sakyapuṅgavotiādīsupi.

Tatra puṅgavoti gunnaṃ yūthapati nisabhasaṅkhāto usabho. Yo pāḷiyaṃ ‘‘muhuttajātova yathā gavaṃpati, samehi pādehi phusī vasundhara’’nti ca ‘‘gavañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo’’ti ca āgato. Īdisesu pana ṭhānesu keci ‘‘pumā ca so go cāti puṅgavo’’ti vacanatthaṃ bhaṇanti. Mayaṃ pana padhāne nirūḷho ayaṃ saddoti vacanatthaṃ na bhaṇāma. Na hi puṅkokilotiādisaddānaṃ kokilādīnaṃ pumbhāvappakāsanamatte samatthatā viya imassa pumbhāvappakāsanamatte samatthatā sambhavati, atha kho padhānabhāvappakāsane ca samatthatā sambhavati. Tena ‘‘sakyapuṅgavo’’tiādīsu nisabhasaṅkhāto puṅgavo viyāti puṅgavo, sakyānaṃ, sakyesu vā puṅgavo sakyapuṅgavotiādinā samāsapadattho gahetabbo. Atha vā uttarapadatte ṭhitānaṃ sīhabyagghanāgādisaddānaṃ seṭṭhavācakattā ‘‘sakyapuṅgavo’’tiādīnaṃ ‘‘sakyaseṭṭho’’tiādinā attho gahetabbo. Iti sabbathāpi purisanaye pavattanato jaraggava puṅgavādisaddānaṃ gosaddassa padamālato visadisapadamālatā vavatthapetabbā. Gosaddassa pana purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā ca vavatthapetabbā.


以下是完整的简体中文直译：
难道"牛"这个词作为主格词形与"人"这个词相似，所以在某种程度上归入人称变化规则吗？不是这样的。因为"牛"这个词永远以"o"结尾，不像"人"等词那样先是以"a"结尾，后来才获得以"o"结尾的形态。正因如此，无论是在主格还是在呼格位置，都只能保持"go"这样的形式。如果因为主格词形而认为"牛"这个词在某种程度上归入人称变化规则，那么所谓"某些以o结尾的词"这样表述的以o结尾的说明有什么用呢？这种说明将毫无意义。因此，尊者们应当按照我们所说的规则来理解。如此应当看出"牛"这个词完全不归入人称变化规则。
有些人在这里会这样问："我们已经知道'牛'这个词通过'go、gāvo、gavo、gāvuṃ、gāvaṃ、gavaṃ'等变化形式完全不归入人称变化规则，但是'老牛'、'公牛'等词归入哪种变化规则呢？"对他们应当这样回答："'老牛'、'公牛'等词完全归入人称变化规则。"确实，这些词与"牛"这个词有这样的区别：老而且是牛叫做"老牛"。这里，由于是复合词，省略n音，t音变成g音，而且在复合词中，当后面有主格词尾时，"牛"这个词的o音可以变成a音，因此在圣典中可以看到"以角的老牛"这样的单数形式。同样，在其他地方因为没有前缀词，所以只见到"gavo"这样的复数形式。但在这里因为有前缀词，形成复合词，所以只见到"jaraggavo"这样的单数形式。因此，对于"jaraggavo"这个词，不能用"老且是牛们"这样的复数形式来解释，因为按照世间的约定俗成，这个词已经固定表示单一的意思。应当按照人称变化规则组成"jaraggavo、jaraggavā、jaraggavaṃ、jaraggave、jaraggavenā"等名词变化形式。这个规则也适用于"公牛"、"释迦族中的公牛"等词。
其中，"公牛"是指牛群中的领袖，即被称为最优秀的公牛。这在圣典中出现过："如刚出生的牛王，以平稳的脚步触地"以及"当牛群奔跑时，公牛笔直向前行"等。在这样的场合，有些人解释说"公牛"的词义是"雄性且是牛"。但我们不说这个词的意思是表示最优秀的。因为不像"雄性杜鹃"等词仅仅能表示杜鹃等的雄性一样，这个词不仅能表示雄性，还能表示最优秀的地位。因此，在"释迦族中的公牛"等词中，应当理解复合词的意思是：如同被称为最优秀的公牛一样是公牛，是释迦族中的，或者在释迦族中的公牛。或者，因为处于后词位的"狮子"、"虎"、"龙象"等词具有表示最胜的含义，所以"释迦族中的公牛"等词应当理解为"释迦族中最胜者"等意思。如此，由于"老牛"、"公牛"等词在任何情况下都按照人称变化规则变化，应当确定它们的变化形式与"牛"这个词的变化形式不同。而且应当确定"牛"这个词完全不归入人称变化规则。


Āpasadde ācariyānaṃ liṅgavacanavasena matibhedo vijjati, tasmā taṃmatena tassa purisanaye sabbathā appaviṭṭhatā bhavati. ‘‘Aṅguttarāpesū’’ti pāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘mahiyā pana nadiyā uttarena āpo’’ti vuttaṃ, ṭīkāyaṃ pana taṃ ulliṅgitvā ‘‘mahiyā nadiyā āpo tassa janapadassa uttarena honti, tāsaṃ avidūrattā so janapado uttarāpo’’ti vuttaṃ. Evaṃ āpasaddassa ekantena itthiliṅgatā bahuvacanatā ca ācariyehi icchitā, tesaṃ mate āpoiti itthiliṅge paṭhamābahuvacanarūpe honte dutiyātatiyāpañcamīsattamīnaṃ bahuvacanarūpāni kīdisāni siyuṃ. Tathā hi ‘‘purise, purisehi purisebhi purisesū’’ti rūpavato pulliṅgassa viya okārantitthiliṅgassa ekāraehi kārādiyuttāni rūpāni katthacipi na dissanti. Ato tesaṃ mate padamālānayo atīva dukkaro.

Āpasaddassa garavo, saddasatthanayaṃ pati;

Bahuvacanatañcitthi-liṅgabhāvañca abravuṃ.

Iccāpasaddassa itthiliṅgabahuvacanantatā veyyākaraṇānaṃ mataṃ nissāya anumatāti veditabbā. Aṭṭhasāliniyaṃ pana āpo iti saddassa napuṃsakaliṅgekavacanavasena vutto payogo diṭṭho ‘‘omattaṃ pana āpo adhimattapathavīgatikaṃ jāta’’nti. Jātakapāḷiyaṃ tu tassekavacanantatā diṭṭhā. Tathā hi ‘‘suciṃ sugandhaṃ salilaṃ, āpo tatthābhisandatī’’ti. Imasmiṃ padese āpo iti saddo ekavacanaṭṭhāne ṭhito diṭṭho. Kecettha vadeyyuṃ ‘‘āpoti saṅkhaṃ gataṃ salilaṃ suci sugandhaṃ hutvā tattha abhisandatīti salilaṃsaddavasena ekavacanappayogo kato, na nāmasaddavasena. Āpasaddo hi ekantenitthiliṅgo ceva bahuvacananto ca. Tathā hi ‘āpo tatthābhisandantī’ti bahuvacanavasena tappayogo vattabbopi chandānurakkhaṇatthaṃ vacanavipallāsavasena niddiṭṭho’’ti. Tanna, ‘‘āpo tatthābhisandare’’ti vattuṃ sakkuṇeyyattā ‘‘tāni ajja padissare’’ti bahuvacanappayogā viya. Yasmā evaṃ na vuttaṃ, yasmā ca pana pāḷiyaṃ ‘‘āpo labbhati, tejo labbhati, vāyo labbhatī’’ti ekavacanappayogo dissati, tasmā ‘‘āpo’’ti saddassa ekavacanantatā paccakkhato diṭṭhāti.



这是一段关于巴利语语法的论述，我将为您完整翻译：
对于"水"(āpa)这个词，诸位论师在性别和数的问题上有不同见解，因此按照他们的观点，这个词在阳性变化中完全没有立足之地。在"Aṅguttarāpa"（现今印度比哈尔邦北部）这个词中，注释书中说"在摩醯河的北方有水"，而复注则对此作了详细解释说"在摩醯河北方有水域，因为靠近这些水域，所以这地方叫做北水区"。这样，论师们认为"水"这个词一定是阴性复数，按照他们的观点，如果"āpo"是阴性第一格复数形式，那么第二格、第三格、第五格和第七格的复数形式会是什么样呢？因为像阳性词"purisa"（人）有"purise, purisehi purisebhi purisesū"等变化形式那样，阴性词尾为o的词，在任何地方都看不到带有e、ehi等词尾的变化形式。因此按照他们的观点，词形变化表就非常难以确立。
诸位论师对"水"这个词非常尊重，
依照语法规则的道理；
他们说它是复数形，
且属于阴性词的类别。
因此应当知道，"水"这个词作为阴性复数的用法是依据语法学家们的观点而认可的。但是在《殊胜义注》中，可以看到"āpo"这个词用作中性单数的用例："少量的水变得极具地性"。在《本生经》中也可以看到它的单数用法。如"清净芳香的水，流向那里"。在这个地方可以看到"āpo"这个词用在单数位置上。
有些人在这里会说："'水'被称为清净芳香的液体在那里流动，这是根据'液体'这个词而用单数，不是根据名词本身。因为'水'这个词一定是阴性也一定是复数。所以虽然应该说'āpo tatthābhisandantī'（用复数形式），但是为了维持韵律而变换了数的形式。"这种说法不对，因为完全可以说"āpo tatthābhisandare"，就像"tāni ajja padissare"这样的复数用法。既然没有这样说，而且在圣典中可以看到"得到水、得到火、得到风"这样的单数用法，因此"āpo"这个词作为单数的用法是明显可见的。


Athāpi ce vadeyyuṃ – nanu pāḷiyaṃyeva tassa bahuvacanantatā paccakkhato diṭṭhā ‘‘āpo ca devā pathavī ca, tejo vāyo tadāgamu’’nti? Tampi na. Ettha hi ‘‘devā’’ti saddaṃ apekkhitvā ‘‘āgamu’’nti bahuvacanappayogo kato, na ‘‘āpo’’ti saddaṃ. Yadi ‘‘āpo’’ti saddaṃ sandhāya bahuvacanappayogo kato siyā, ‘‘pathavī’’ti ‘‘tejo’’ti ‘‘vāyo’’ti ca saddampi sandhāya bahuvacanappayogo kato siyā . Evaṃ sante pathavī tejo vāyosaddāpi bahuvacanakabhāvamāpajjeyyuṃ, na pana āpajjanti. Na hete bahuvacanakā, atha kho ekavacanakā eva. Rūḷhīvasena te pavattā pakatiāpādīsu atthesu appavattanato. Tathā hi āpokasiṇādīsu parikammaṃ katvā nibbattā devā ārammaṇavasena ‘‘āpo’’tiādināmaṃ labhantīti. Evaṃ vuttāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘nanu ca bho ‘aṅguttarāpesū’ti bahuvacanapāḷi dissatī’’ti? Te vattabbā – asampathamavatiṇṇā tumhe, na hi tumhe saddappavattiṃ jānātha, ‘‘aṅguttarāpesū’’ti bahuvacanaṃ pana ‘‘kurūsu aṅgesu aṅgānaṃ magadhāna’’ntiādīni bahuvacanāni viya rūḷhīvasena ekassāpi janapadassa vuttaṃ, na āpasaṅkhātaṃ atthaṃ sandhāya. ‘‘Aṅguttarāpesū’’ti ettha hi āpasaṅkhāto attho upasajjanībhūto, pulliṅgabahuvacanena pana vutto janapadasaṅkhāto atthoyeva padhāno ‘‘āgatasamaṇo saṅghārāmo’’ti ettha samaṇasaṅkhātaṃ atthaṃ upasajjanakaṃ katvā pavattassa āgatasamaṇasaddassa saṅghārāmasaṅkhāto attho viya, tasmā āpasaṅkhātaṃ atthaṃ gahetvā yo aṅguttarāpo nāma janapado, tasmiṃ aṅguttarāpesu janapadeti attho veditabbo. Tathā hi ‘‘aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅgānaṃ nigamo’’ti pāḷi dissati. Tattha uttarena mahāmahiyā nadiyā āpo yesaṃ te uttarāpā, aṅgā ca te uttarāpā cāti aṅguttarāpā, tesu aṅguttarāpesu. Evaṃ ekasmiṃ janapadeyeva bahuvacanaṃ na āpasaṅkhāte atthe, tena aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘tasmiṃ aṅguttarāpesu janapade’’ti. Evaṃ vuttā te niruttarā bhavissanti.

Tathāpi ye evaṃ vadanti ‘‘āpasaddo itthiliṅgo ceva bahuvacanakocā’’ti. Te pucchitabbā ‘‘kiṃ paṭicca tumhe āyasmanto ‘āpasaddo itthiliṅgo ceva bahuvacanako cā’ti vadathā’’ti ? Te evaṃ puṭṭhā evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘aṅgāyeva so janapado, mahiyā pana nadiyā uttarena āpo, tāsaṃ avidūrattā uttarāpoti vuccatī’’ti ca ‘‘mahiyā pana nadiyā āpo tassa janapadassa uttarena honti, tāsaṃ avidūrattā so janapado uttarāpoti vuccatī’’ti ca evaṃ pubbācariyehi abhisaṅkhato saddaracanāviseso dissati, tasmā itthiliṅgo ceva bahuvacanako cā’’ti vadāmāti. Saccaṃ dissati, so pana saddasatthe veyyākaraṇānaṃ mataṃ gahetvā abhisaṅkhato, saddasatthañca nāma na sabbathā buddhavacanassopakārakaṃ, ekadesena pana hoti, tasmā kaccāyanappakaraṇe icchitānicchitasaṅgahavivajjanaṃ kātuṃ ‘‘jinavacanayuttañhi, liṅgañca nippajjate’’ti lakkhaṇāni vuttāni.



我来为您翻译这段巴利文：
如果他们还要说 - "难道在巴利圣典中不是明显可见其复数词尾，如'水神和地神，火与风也随之而来'这样的说法吗？"这也不对。因为在这里，"来"这个复数形式是针对"神"这个词的，而不是针对"水"这个词。如果复数形式是针对"水"这个词，那么也应该针对"地"、"火"和"风"这些词。如果是这样的话，地、火、风这些词也应该成为复数形式，但实际上并非如此。这些词不是复数，而是单数。因为这些词是依据习惯用法而来，不用于表示自然界的水等元素。就像在修习水遍等禅定后所生起的诸天，因所缘而得"水"等名称。
即便这样说了，他们可能还会说："可是尊者，我们看到'在央掘多罗阿波'中用的是复数形式。"应该对他们说 - 你们理解错了，你们不懂词的用法。"在央掘多罗阿波"中的复数形式，就像"在俱卢国"、"在央伽国"、"在摩揭陀国"等复数形式一样，是依习惯用法对单一国土的称呼，并非指称"水"的含义。在"央掘多罗阿波"中，"水"的含义是次要的，而以阳性复数形式表达的国土之义才是主要的，就像"来的沙门僧园"中，把"沙门"的含义作为修饰语，而"来的沙门"一词所表达的是"僧园"的含义。因此，应当理解为：以"水"为修饰语的那个名为"央掘多罗阿波"的国土，即"在央掘多罗阿波国"的意思。正如经文所说："住在央掘多罗阿波，在央伽人的市镇阿波那。"其中，在大摩醯河北方有水的地方称为北方水域，央伽的北方水域就是央掘多罗阿波，即"在央掘多罗阿波"。这样，复数形式只用于指称单一国土，而不是指"水"的含义，因此注释书中说"在那央掘多罗阿波国"。这样解释后，他们就无话可说了。
即便如此，那些说"水这个词是阴性且为复数"的人。应当问他们："尊者们，你们根据什么说'水这个词是阴性且为复数'？"他们被这样问到时会这样回答："那就是央伽国，因为在摩醯河北方有诸水，由于接近这些水而称为北方水域"以及"在那国土的北方有摩醯河的诸水，因为接近这些水，所以那国土被称为北方水域"，我们看到古代老师们这样特别解释词的构造，因此我们说它是阴性且为复数。"确实如此，但那是依据文法学家的观点而作的特别解释，而文法并非在一切方面都有助于理解佛陀的教言，只是部分有用而已，因此在迦旃延文法书中为了避免采用和舍弃[不当的用法]，说明了"符合佛陀教言的性别才能成立"这样的规则。


Yadi ca āpasaddo itthiliṅgabahuvacanako, kathaṃ āpoti padaṃ sijjhatīti? Āpasaddato paṭhamāyovacanaṃ katvā tassokārādesañca katvā āpoti padaṃ sijjhati ‘‘gāvo’’ti padamivāti. Visamamidaṃ nidassanaṃ, ‘‘gāvo’’ti padañhi niccokārantena gosaddena sambhūtaṃ. Tathā hi yomhi pare gosaddantassāvādesaṃ katvā tato yonamokārādesaṃ katvā ‘‘gāvo’’ti nipphajjati, āpasadde pana dve ādesā na santi. Buddhavacanañhi patvā āpasaddo akārantatāpakatiko jāto, na aññathāpakatikoti.

Evaṃ vuttāpi te ‘‘idameva saccaṃ, nāñña’’nti cetasi sannidhāya ādhānaggāhiduppaṭinissaggibhāve, ‘‘na vacanapaccanīkasātena suvijānaṃ subhāsita’’nti evaṃ vuttapaccanīkasātabhāve ca ṭhatvā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘yatheva gāvosaddo, tatheva āposaddo kiṃ itthiliṅgo na bhavissati bahuvacanako cā’’ti? Tato tesaṃ imāni suttapadāni dassetabbāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Āpaṃ āpato sañjānāti, āpaṃ āpato saññatvā āpaṃ maññati, āpasmiṃ maññati, āpaṃ meti maññati, āpaṃ abhinandatī’’ti evaṃ suttapadāni dassetvā ‘‘āpanti idaṃ kataravacana’’nti pucchitabbā. Addhā te āpasaddassa bahuvacanantabhāvameva icchamānā vakkhanti ‘‘dutiyābahuvacana’’nti. Te vattabbā ‘‘nanu yovacanaṃ na suyyatī’’ti? Te vadeyyuṃ ‘‘yovacanaṃ kataamādesattā na suyyatī’’ti. Yaṃ yaṃ bhonto icchanti, taṃ taṃ mukhārūḷhaṃ vadanti.

‘‘Āpato’’ti idaṃ pana kiṃ bhonto vadantīti? ‘‘Āpato’’ti idampi ‘‘bahuvacanakaṃ topaccayanta’’nti vadāma topaccayassa ekatthe ca bavhatthe ca pavattanato. Iti tumhe bahuvacanakattaṃyeva icchamānā ‘‘āposaddo ca yovacananto’’ti bhaṇatha, ‘‘āpato’’ti idampi ‘‘bahuvacanakaṃ topaccayanta’’nti bhaṇatha, ‘‘āpasmiṃ maññatī’’ti ettha pana ‘‘āpasmi’’ntidaṃ kataravacanantaṃ katarādesena sambhūtanti? Addhā te evaṃ puṭṭhā niruttarā bhavissanti. Tathā yesaṃ evaṃ hoti ‘‘āpasaddo itthiliṅgo ceva bahuvacanako cā’’ti, te pucchitabbā ‘‘yaṃ ācariyehi veyyākaraṇamataṃ gahetvā ‘yā āpo’ti ca ‘tāsa’nti ca vuttaṃ, tattha ‘kiṃ tāsa’nti vacane ‘āpāna’nti padaṃ ānetvā attho vattabbo, udāhu āpassā’’ti? ‘‘Āpāna’nti padamānetvā attho vattabbo’’ti ce, evañca sati ‘‘yā āpā’’ti vattabbaṃ ‘‘yā kaññā tiṭṭhantī’’ti padamiva. Atha ‘‘āpā’’ti padaṃ nāma natthi, ‘‘āpo’’ti padaṃyeva bahuvacanakanti ce, evaṃ sati ‘‘tāsa’’nti etthāpi ‘‘āpassā’’ti padaṃ ānetvā attho veditabbo. Kasmāti ce? Yasmā ‘‘āpo’’ti paccattekavacanassa tumhākaṃ matena bahuvacanatte sati ‘‘āpassā’’ti padampi bahuvacananti katvā tāsaṃsaddena yojetvā vattuṃ yuttitoti. Evaṃ sati ‘‘āpāna’’nti padassa abhāveneva bhavitabbaṃ. Yathā pana ‘‘puriso, purisā. Purisaṃ, purise’’ti ca, ‘‘go, gāvo, gavo. Gāvu’’nti ca ekavacanabahuvacanāni bhavanti, evaṃ ‘‘āpo, āpā. Āpaṃ, āpe’’ti ekavacanabahuvacanehi bhavitabbaṃ. Evañca sati ‘‘āpasaddo bahuvacanakoyeva hotī’’ti na vattabbaṃ.


我来翻译这段巴利文：
如果"水"这个词是阴性复数，那么"āpo"这个词形如何成立呢？[他们说]通过在"āpa"词根上加第一格词尾，然后将其变为"o"音，就形成了"āpo"这个词形，就像"gāvo"(牛群)这个词一样。这是个不恰当的比喻，因为"gāvo"这个词是由永远以"o"结尾的"go"词根形成的。因此，当"yo"词尾出现时，"go"词根尾音变成"āva"，然后"yo"变成"o"，就形成了"gāvo"。但在"āpa"这个词中并没有这两种音变。因为在佛陀教言中，"āpa"这个词是以"a"结尾的原形，而不是其他形式。
即便这样解释，如果他们固执己见，认为"只有这才是真实，别无他法"，并且处于难以放弃执着的状态，或者如所说的"不喜欢反对意见的人难以理解善说"这样的抗拒状态，他们可能会这样说："就像'gāvo'这个词一样，'āpo'这个词为什么不能是阴性和复数呢？"这时应该给他们展示这些经文。即："他认知水为水，认知水为水之后执着于水，执着于水中，认为'水是我的'，欢喜于水。"展示这些经文后，应该问他们："'āpaṃ'这是什么数？"他们一定会坚持"āpa"词是复数词尾，说这是"第二格复数"。应该对他们说："但是我们并没有听到'yo'词尾啊？"他们会说："因为'yo'词尾已经变化了所以听不到。"尊者们想说什么就说什么。
"那么尊者们如何解释'āpato'这个词呢？""我们说'āpato'也是复数，带有'to'词尾，因为'to'词尾可以用于单数也可以用于复数。"这样你们执着于复数性，说"āpo这个词有'yo'词尾"，又说"āpato是带有'to'词尾的复数"，那么在"执着于水中"这句话里的"āpasmiṃ"是什么数的词尾，是通过什么音变形成的呢？他们被这样问到一定会无言以对。同样，对那些认为"水这个词是阴性且为复数"的人，应该问他们："关于古师们采用文法学家的观点说'yā āpo'(阴性指示词+水)和'tāsaṃ'(她们的)时，在'tāsaṃ'这个词中，应该带入'āpānaṃ'(诸水)这个词来解释意思，还是用'āpassā'(水的)？"如果说"应该带入'āpānaṃ'来解释"，那么就应该说"yā āpā"，就像"站立的少女们"那样。如果说"没有'āpā'这个词形，只有'āpo'这个词是复数"，那么在"tāsaṃ"这里也应该带入"āpassā"这个词来理解。为什么呢？因为如果按照你们的观点，"āpo"作为主格单数实际上是复数的话，那么"āpassā"这个词也应该是复数，所以应该与"tāsaṃ"配合使用才合理。这样的话，就必然不存在"āpānaṃ"这个词形了。就像"puriso, purisā(人，诸人). purisaṃ, purise"和"go, gāvo, gavo. gāvu(牛，诸牛)"有单数复数形式一样，"āpo, āpā. āpaṃ, āpe"也应该有单数复数形式。如果是这样，就不能说"āpa这个词只能是复数"。


Ye evaṃ vadanti, tesaṃ vacanaṃ sadosaṃ duppariharaṇīyaṃ mūlapariyāyasutte ‘‘āpaṃ maññati āpasmi’’nti ekavacanapāḷīnaṃ dassanato, visuddhimaggādīsu ca ‘‘vissandanabhāvena taṃ taṃ ṭhānaṃ āpoti appotīti āpo’’tiādikassa ekavacanavasena vuttanibbacanassa dassanato. Yathā pana pāḷiyaṃ itthiliṅgepi pariyāpanno gosaddo ‘‘tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyyā’’ti ca ‘‘annadā baladā cetā’’ti ca ādinā bavhatthadīpakehi itthiliṅgabhūtehi sabbanāmikapadehi ca asabbanāmikapadehi ca samānādhikaraṇabhāvena vutto dissati, na tathā pāḷiyaṃ bavhatthadīpakehi itthiliṅgabhūtehi sabbanāmikapadehi vā asabbanāmikapadehi vā samānādhikaraṇabhāvena vutto āpasaddo dissati. Yadi hi āpasaddo itthiliṅgo siyā, kaññasaddato āpaccayo viya āpasaddato āpaccayo vā siyā, nadasaddato viya ca īpaccayo vā siyā, ubhayampi natthi, ubhayābhāvato itthiliṅge vuttaṃ sabbampi vidhānaṃ tattha na labbhati, tena ñāyati ‘‘āpasaddo anitthiliṅgo’’ti. Nanu ca bho gosaddatopi āpaccayo natthi, tadabhāvato itthiliṅge vuttavidhānaṃ na labbhati, evaṃ sante kasmā soyeva itthiliṅgo hoti, na panāyaṃ āpasaddoti?

Ettha vuccate – gosaddo na niyogā itthiliṅgo, atha kho pulliṅgova. Itthiliṅgabhāve pana tamhā āpaccaye ahontepi īpaccayo vikappena hoti, aññampi itthiliṅge vuttavidhānaṃ labbhati. So hi niccamokārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā ‘‘go, gāvī’’tiādinā attano itthiliṅgarūpānaṃ nibbattikāraṇabhūto, tena so itthiliṅgo bhavati. Āpasadde pana īpaccayādi na labbhati. Tena so itthiliṅgoti na vattabbo. Yathā vā gosaddassa avisadākāravohārataṃ paṭicca itthiliṅgabhāvo upapajjati, na tathā āpasaddassa. Āpasaddassa hi anākularūpakkamattā avisadākāravohāratā na dissati, yāya eso itthiliṅgo siyā. Evaṃ vuttā te niruttarā bhavissanti.

Tathā yesaṃ evaṃ hoti ‘‘āpasaddo sabbadā itthiliṅgo ceva bahuvacanako cā’’ti, te vattabbā – yathā itthiliṅgabhūtassa kaññāsaddassa paṭhamaṃ kaññaiti rassavasena ṭhapitassa āpaccayato paraṃ smiṃvacanaṃ sarūpato na tiṭṭhati, yaṃbhāvena ca yābhāvena ca tiṭṭhati ‘‘kaññāyaṃ, kaññāyā’’ti, na tathā ‘‘itthiliṅga’’nti tumhehi gahitassa āposaddassa paṭhamaṃ āpaiti rassavasena ṭhapitassa paraṃ smiṃvacanaṃ yaṃbhāvena ca yābhāvena ca tiṭṭhati, atha kho sarūpatoyeva tiṭṭhati ‘‘āpasmiṃ maññatī’’ti. Yadi pana āpasaddo itthiliṅgo siyā, smiṃvacanaṃ sarūpato na tiṭṭheyya. Yasmā ca smiṃvacanaṃ sarūpato tiṭṭhati, tasmā āpasaddo na itthiliṅgo. Na hi caturāsītidhammakkhandhasahassasaṅgahesu anekakoṭisatasahassesu pāḷippadesesu ekasmimpi pāḷippadese paṭhamaṃ akārantabhāvena ṭhapetabbānaṃ itthiliṅgasaddānaṃ parato ṭhitaṃ smiṃvacanaṃ sarūpato tiṭṭhatīti. Evaṃ vuttā te niruttarā bhavissanti.


我来翻译这段巴利文：
对于那些这样说的人，他们的说法有过失且难以成立，因为在《根本法门经》中可以看到"执着于水，在水中"这样的单数用法，在《清净道论》等中也可以看到"因为流向各处，渗透各处，所以称为水"这样用单数形式作词源解释。虽然在经典中属于阴性的"牛"字，可以看到与表示多数的阴性代词和非代词性词保持一致的用法，如"应当用棒驱赶那些牛"和"这些牛能给予食物和力量"等，但在经典中却看不到"水"字与表示多数的阴性代词或非代词性词保持一致的用法。如果"水"字是阴性的话，就应该像"少女"词根加"ā"词尾，或者像"河"词根加"ī"词尾那样，从"水"词根派生，但这两种形式都不存在。由于两种形式都不存在，所以不能应用阴性词的所有语法规则，由此可知"水"字不是阴性词。但是尊者们可能会说："牛"字也没有"ā"词尾，因为没有这个词尾就不能应用阴性词的语法规则，这样的话为什么它可以是阴性词，而这个"水"字却不行呢？
对此回答：""牛"字并非必然是阴性，而是阳性。虽然在其阴性形式中没有"ā"词尾，但可以选择性地加"ī"词尾，也可以应用其他阴性词的语法规则。它通常以"o"音结尾，如"go, gāvī"等，是形成其阴性形式的原因，因此它可以是阴性。但在"水"字中却找不到"ī"词尾等。因此不能说它是阴性。或者说，正如"牛"字因其语言表达的不明确性而可以成为阴性，但"水"字却不是这样。因为"水"字具有清晰的词形变化，看不出有什么不明确的语言表达，而这种不明确性本应是使它成为阴性的原因。这样解释后，他们就无话可说了。
同样，对那些认为"水字永远是阴性且为复数"的人，应该这样说：就像作为阴性的"少女"一词，首先变短音为"kaññ"后，在加了"ā"词尾之后，位格词尾不能保持原形，而是要变成"yaṃ"形或"yā"形如"kaññāyaṃ, kaññāyā"，但你们认为是"阴性"的"āpo"一词，首先变短音为"āp"后，其后的位格词尾并不变成"yaṃ"形或"yā"形，而是保持原形如"执着于水中"。如果"水"字是阴性的话，位格词尾就不会保持原形。正因为位格词尾保持原形，所以"水"字不是阴性。因为在包含八万四千法蕴的数以百千万计的经文段落中，在任何一处经文中都找不到先变成以"a"结尾然后再加位格词尾的阴性词保持位格词尾原形的例子。这样解释后，他们就无话可说了。


Keci panettha evaṃ vadeyyuṃ ‘‘āpasaddo napuṃsakaliṅgo, tathā hi aṭṭhasāliniyaṃ ‘omattaṃ pana āpo adhimattapathavīgatikaṃ jāta’nti napuṃsakaliṅgabhāvena taṃsamānādhikaraṇapadāni niddiṭṭhānī’’ti? Tanna, manogaṇe pavattehi tama vaca sirasaddādīhi viya āpasaddenapi samānādhikaraṇapadānaṃ katthaci napuṃsakaliṅgabhāvena niddisitabbattā. Pubbācariyānañhi saddaracanāsu ‘‘saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena, veneyyasattahadayesu tamo payātī’’ti ettha ‘‘tamo’’tipadena samānādhikaraṇaṃ ‘‘vihata’’nti napuṃsakaliṅgaṃ dissati, tathā ‘‘dukkhaṃ vaco etasmiṃ vipaccanīkasāte puggaleti dubbaco’’ti ettha ‘‘vaco’’ti padena samānādhikaraṇaṃ ‘‘dukkha’’nti napuṃsakaliṅgaṃ, ‘‘avanataṃ siro yassa so avanatasiro’’ti ettha ‘‘siro’’ti padena samānādhikaraṇaṃ ‘‘avanata’’nti napuṃsakaliṅgaṃ, ‘‘appaṃ rāgādirajo yesaṃ paññāmaye akkhimhi te apparajakkhā’’ti ettha ‘‘rajo’’ti padena samānādhikaraṇaṃ ‘‘appa’’nti napuṃsakaliṅgaṃ dissati. Na te ācariyā tehi samānādhikaraṇapadehi tamavacasirasaddādīnaṃ napuṃsakaliṅgattaviññāpanatthaṃ tathāvidhaṃ saddaracanaṃ kubbiṃsu, atha kho ‘‘sobhanaṃ mano tassāti sumano’’ti ettha viya manogaṇe pavattapulliṅgānaṃ payoge napuṃsakaliṅgabhāvenapi samānādhikaraṇapadāni katthaci hontīti dassanatthaṃ kubbiṃsu. Yathā ca ‘‘vihata’’ntiādikā saddaracanā tamavacasirasaddādīnaṃ napuṃsakaliṅgattaviññāpanatthaṃ na katā, tathā ‘‘omatta’’nti ca ‘‘adhimattapathavīgatikaṃ jāta’’nti ca saddaracanāpi āpasaddassa napuṃsakaliṅgattaviññāpanatthaṃ na katā. Yasmā pana manogaṇe pavattehi manasaddādīhi ekadesena samānagatikattā āpasaddenapi napuṃsakaliṅgassa samānādhikaraṇatā yujjati, tasmā aṭṭhasāliniyaṃ ‘‘omattaṃ pana āpo adhimattapathavīgatikaṃ jāta’’nti napuṃsakaliṅgassa āpasaddena samānādhikaraṇatā katā. Tathāpi āpasaddo manasaddādīhi ekadesena samānagatiko samāsapadatte majjhokārassa ‘‘āpokasiṇaṃ, āpogata’’ntiādippayogassa dassanato, tasmā ‘‘omatta’’ntiādivacanaṃ āpasaddassa napuṃsakaliṅgattaviññāpanatthaṃ vuttanti na gahetabbaṃ, liṅgavipariyayavasena pana katthaci evampi saddagati hotīti ñāpanatthaṃ vuttanti gahetabbaṃ. ‘‘Omatto’’ti ca ‘‘adhimattapathavīgatiko jāto’’ti ca liṅgaṃ parivattetabbaṃ. Yadi hi āpasaddo napuṃsakaliṅgo siyā, sanikārāni’ssa paccattopayogarūpāni buddhavacanādīsu vijjeyyuṃ, na tādisāni santi. Kiñci bhiyyo – okārantaṃ nāma napuṃsakaliṅgaṃ katthacipi natthi, niggahītantaikāranta ukārantavasena hi tividhāniyeva napuṃsakaliṅgāni. Tena āpasaddassa napuṃsakaliṅgatā nupapajjatīti. Evaṃ vuttā te niruttarā bhavissanti. Iccokārantavasena gahitassa āpasaddassa itthiliṅgatā ca napuṃsakaliṅgatā ca ekantato natthi, niggahītantavasena pana gahitassa katthaci napuṃsakaliṅgatā siyā ‘‘bhante nāgasena samuddo samuddoti vuccati, kena kāraṇena āpaṃ udakaṃ samuddoti vuccatī’’ti payogadassanato. Ettha paneke vadeyyuṃ ‘‘yadi bho okārantavasena gahitassa āpasaddassa itthinapuṃsakaliṅgavasena dviliṅgatā natthi, okāranto āpasaddo kataraliṅgo’’ti? Pulliṅgoti mayaṃ vadāmāti.


我来翻译这段巴利文：
有些人可能会这样说："'水'字是中性词，因为在《殊胜义注》中'少量的水变得具有过多地性质'这句话中，与之相关的词是以中性形式表示的。"这是不对的，因为就像"意"类中的"暗"、"语"、"头"等词一样，"水"字有时也可以与中性词保持一致。在古师们的词形变化中，如"正法之光瞬间消除，黑暗从众生心中离去"这句中，"暗"字与中性的"消除"保持一致；同样在"语言困难的人因为对抗[教导]，所以称为难教导者"中，"语"字与中性的"困难"保持一致；在"头低垂的人称为低头者"中，"头"字与中性的"低垂"保持一致；在"在慧眼中贪等尘垢少的人称为少尘者"中，"尘"字与中性的"少"保持一致。那些老师们制定这样的词形变化规则，并非为了表明"暗"、"语"、"头"等词是中性，而是为了显示像"具有善意的人称为善意者"这样的例子中，属于"意"类的阳性词在某些用法中也可以与中性词保持一致。
正如"消除"等词形变化不是为了表明"暗"、"语"、"头"等词是中性，同样"少量"和"变得具有过多地性质"这样的词形变化也不是为了表明"水"字是中性。因为"水"字在某些方面与"意"类中的"意"等词有相似的用法，所以可以与中性词保持一致，因此在《殊胜义注》中"少量的水变得具有过多地性质"这句话中，中性词与"水"字保持一致。即便如此，"水"字在某些方面与"意"等词用法相似，在复合词中中间的"o"音保持不变，如在"水遍"、"入水"等用法中可以看到。因此，不应理解"少量"等说法是为了表明"水"字是中性，而应理解为是为了说明在某些情况下词性可以互换。应该将"少量"和"变得具有过多地性质"改变词性[成为阳性]。如果"水"字是中性的话，在佛陀的教言等中应该可以找到带有"ṃ"的主格宾格形式，但没有这样的形式。更进一步说-根本就没有以"o"结尾的中性词，因为中性词只有三种：以"ṃ"结尾、以"i"结尾和以"u"结尾。因此"水"字不可能是中性。这样解释后，他们就无话可说了。因此，作为以"o"结尾的"水"字绝对不是阴性也不是中性，但作为以"ṃ"结尾的形式在某些场合可能是中性，如在"尊敬的那伽斯那，大海被称为大海，为什么水被称为大海？"这样的用例中可以看到。在这里有些人可能会说："尊者，如果以'o'结尾的'水'字不是阴性也不是中性的双性词，那么以'o'结尾的'水'字是什么性？"我们说是阳性。


Yadi ca bho āpasaddo pulliṅgo. Yathā āpasaddassa pulliṅgatā paññāyeyya, nijjhānakkhamatā ca bhaveyya, tathā suttaṃ āharathāti. ‘‘Āharissāmisuttaṃ, na no suttāharaṇe bhāro atthī’’ti evañca pana vatvā tesaṃ imāni suttapadāni dassetabbāni. Seyyathidaṃ? ‘‘Āpo upalabbhatīti? Āmantā. Āpassa kattā kāretā upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbe. Atīto āpo atthīti? Āmantā. Tena āpena āpakaraṇīyaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe. Āpaṃ maññati āpasmiṃ maññatī’’ti imāni suttapadāni.

Ettha ca ‘‘upalabbhatī’’tiādinā āpasaddassa ekavacanatā siddhā, tāya siddhāya bahuvacanatāpi siddhāyeva. Ekavacanatāyeva hi saddasatthe paṭisiddhā, na bahuvacanatā, tena ‘‘āpenā’’ti iminā pana āpasaddassa itthiliṅgabhāvavigamo siddho itthiliṅge enādesābhāvato. ‘‘Āpassa, āpasmi’’nti imināpi itthiliṅgabhāvavigamoyeva itthiliṅge sarūpato nā smā smiṃ vacanānamabhāvā. ‘‘Atīto’’ti iminā itthiliṅganapuṃsakaliṅgabhāvavigamo okārantanapuṃsakaliṅgassa abhāvato, okārantassa guṇanāmabhūtassa itthiliṅgassa ca abhāvato.

Apica buddhavacanādīsu ‘‘cittāni, rūpānī’’tiādīni viya sanikārānaṃ rūpānaṃ adassanato okārantabhāvena gahitassa napuṃsakaliṅgabhāvavigamo atīva pākaṭo. Aparampettha vattabbaṃ – ‘‘atīto āpo atthīti? Āmantā’’ti ettha ‘‘atīto’’ti iminā āpasaddassa visadākāravohāratāsūcakena okārantapadena tassa avisadākāravohāratāya ca ubhayamuttākāravohāratāya ca abhāvo siddho. Tassa ca avisadākāravohāratāya abhāve siddhe itthiliṅgabhāvo dūrataro. Ubhayamuttākāravohāratāya ca abhāve siddhe napuṃsakaliṅgabhāvopi dūrataroyeva. Iti na katthacipi okārantabhāvena gahito āpasaddo itthiliṅgo vā napuṃsakaliṅgo vā bhavati. Milindapañhe pana niggahītantavasena āgato napuṃsakaliṅgoti veditabbo, na cettha vattabbaṃ ‘‘atīto’’ti ‘‘tenā’’ti ca imāni liṅgavipallāsavasena vuttānīti vāccaliṅgānamanuvattāpakassa abhidheyyaliṅgabhūtassa āpasaddassa ‘‘kaññāya cittānī’’tiādīnaṃ viya itthinapuṃsakaliṅgarūpānaṃ abhāvato. Apica vohārakusalā tathāgatā tathāgatasāvakā ca, tehiyeva uttamapurisehi vohārakusalehi ‘‘atīto āpo’’tiādinā vuttattāpi ‘‘atīto’’ti ‘‘tenā’’ti ca imāni liṅgavipallāsavasena vuttānīti na cintetabbāni, tasmā taṃsamānādhikaraṇo okārantabhāvena gahito āpasaddo ekavacananto pulliṅgo ceva yathāpayogaṃ ekavacanabahuvacanako cāti veditabbo ‘‘āpo, āpā. Āpaṃ, āpe’’tiādinā yojetabbattā. Evaṃ vuttāni suttapadāni savinicchayāni sutvā addhā te āpasaddassa itthiliṅgabahuvacanatāvādino niruttarā bhavissanti.


我来 译这段巴利文：
如果尊者说"水"字是阳性的话，请引用能显示"水"字是阳性并且令人信服的经文。[他们说]"我们会引用经文，引用经文对我们来说不是负担"，这样说后，应该给他们展示这些经文。即："水是可以被觉知的吗？是的。水的创造者和使役者是可以被觉知的吗？不能这样说。过去的水存在吗？是的。用那水做水所应做的事吗？不能这样说。他执着于水，他执着于水中"这些经文。
在这里，通过"可以被觉知"等用语确立了"水"字的单数性，单数性确立后复数性也就确立了。因为在语法中只否定单数性，而不否定复数性。通过"āpena"（以水）这个词确立了"水"字不是阴性，因为阴性词没有"ena"这样的变化。通过"āpassa"（水的）和"āpasmi"（在水中）也确立了不是阴性，因为阴性词不会保持原形的"smā"和"smiṃ"词尾。通过"atīto"（过去的）确立了既不是阴性也不是中性，因为没有以"o"结尾的中性词，也没有以"o"结尾且作为形容词的阴性词。
而且，因为在佛陀的教言等中没有看到像"cittāni, rūpāni"（诸心、诸色）等带有"ṃ"的形式，所以作为以"o"结尾的词不是中性这一点非常明显。这里还可以进一步说：在"过去的水存在吗？是的"这句中，通过"atīto"这个以"o"结尾且表示明确语言表达的词，确立了它既不具有不明确的语言表达也不具有两性兼具的语言表达。当确立了它不具有不明确的语言表达时，它是阴性的可能性就更远了。当确立了它不具有两性兼具的语言表达时，它是中性的可能性也更远了。因此，作为以"o"结尾的"水"字在任何情况下都不是阴性或中性。而在《弥兰陀王问经》中出现的是以"ṃ"结尾的中性形式。这里不能说"atīto"和"tena"这些词是通过词性变换而说的，因为作为决定其他词性且作为所诠表示词性的"水"字，不像"少女的诸心"等那样有阴性和中性的形式。而且，善于语言表达的如来和如来的弟子们，正是这些最上等的善于语言表达的人们用"过去的水"等方式说的，所以不应认为"atīto"和"tena"这些词是通过词性变换而说的。因此，应当理解与之保持一致的、以"o"结尾的"水"字是单数阳性的，并且根据用法可以是单数或复数，应当按照"āpo, āpā. āpaṃ, āpe"（水，诸水。水，诸水）等方式变化。听到这些经文及其解释后，那些主张"水"字是阴性复数的人一定会无话可说。


Ettha koci vadeyya – pāḷiyaṃ pulliṅganayo ekavacananayo ca kiṃ aṭṭhakathāṭīkācariyehi na diṭṭho, ye āpasaddassa itthiliṅgabahuvacanattaṃ vaṇṇesunti? No na diṭṭho, diṭṭhoyeva so nayo tehi. Yasmā pana te na kevalaṃ sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacaneyeva visāradā, atha kho sakalepi saddasatthe visāradā, tasmā saddasatthe attano paṇḍiccaṃ pakāsetuṃ, ‘‘saddasatthe ca īdiso nayo vutto’’ti viññāpetuñca saddasatthanayaṃ gahetvā āpasaddassa itthiliṅgabahuvacanakattaṃ vaṇṇesunti natthi tesaṃ doso. Tathā hi mūlapariyāyasuttantaṭṭhakathāyaṃ tehiyeva vuttaṃ āpasaddassa pulliṅgekavacanakattasūcanakaṃ ‘‘lakkhaṇasasambhārārammaṇasammutivasena catubbidho āpo, tesū’’tiādi, tasmā natthi tesaṃ doso. Pūjārahā hi te āyasmanto, namoyeva tesaṃ karoma, na tesaṃ vacanaṃ codanābhājanaṃ. Ye pana ujuvipaccanīkavādā daḷhameva āpasaddassa itthiliṅgabahuvacanattaṃ mamāyanti, tesaṃyeva vacanaṃ codanābhājanaṃ. Yasmā pana mayaṃ pāḷinayānusārena antadvayavato āpasaddassa pulliṅgattaṃ napuṃsakaliṅgattañca vidadhāma, tasmā yo koci idaṃ vādaṃ madditvā aññaṃ vādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkhissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, idañca pana ṭhānaṃ mahāgahanaṃ duppaṭivijjhanaṭṭhena, paramasukhumañca katañāṇasambhārehi paramasukhumañāṇehi paṇḍitehi vedanīyattā. Sabbamidañhi vacanaṃ tesu tesu ṭhānesu atthabyañjanapariggahaṇe sotūnaṃ paramakosallajananatthañceva sāsane ādaraṃ akatvā saddasatthamatena kālaṃ vītināmentānaṃ sāthalikānaṃ pamādavihāranisedhanatthañca sāsanassātimahantabhāvadīpanatthañca vuttaṃ, na attukkaṃsanaparavambhanatthanti imissaṃ nītiyaṃ saddhāsampannehi kulaputtehi yogo karaṇīyo bhagavato sāsanassa ciraṭṭhitatthaṃ.

Yasmā pana pāḷito aṭṭhakathā balavatī nāma natthi, tasmā pāḷinayānurūpeneva āpasaddassa nāmikapadamālaṃ yojessāma sotūnamasammohatthaṃ, kimettha saddasatthanayo karissati. Atrāyaṃ udānapāḷi ‘‘kiṃ kayirā udapānena, āpā ce sabbadā siyu’’nti.

Āpo, āpā. Āpaṃ, āpe. Āpena, āpehi, āpebhi. Āpassa, āpānaṃ. Āpā, āpasmā, āpamhā, āpehi, āpebhi. Āpassa, āpānaṃ. Āpe, āpasmiṃ, āpamhi, āpesu. Bho āpa, bhavanto āpā.

Sabbanāmādīhipi yojessāma – yo āpo, ye āpā. Yaṃ āpaṃ, ye āpe. Yena āpena, sesaṃ neyyaṃ , so āpo, te āpā. Atīto āpo, atītā āpā. Sesaṃ neyyaṃ. Iccevaṃ –

Purisena samā āpa-saddādī sabbathā matā;

Na sabbathāva gosaddo, purisena samo mato.

Manādī ekadesena, purisena samā matā;

Sarādī ekadesena, sabbathā vā samā matā.

Ye panettha saddā ‘‘manogaṇo’’ti vuttā, kathaṃ tesaṃ manogaṇabhāvo sallakkhetabboti? Vuccate tesaṃ manogaṇabhāvasallakkhaṇakāraṇaṃ –

Manogaṇo manogaṇā-

Dikā cevā’manogaṇo;

Iti saddā tidhā ñeyyā,

Manogaṇavibhāvane.

Ye te nā sa smiṃvisaye,

Sā so syantā bhavanti ca;

Samāsataddhitantatte,

Majjhokārā ca honti hi.

Sokārantapayogā ca, kriyāyogamhi dissare;

Evaṃvidhā ca te saddā, ñeyyā ‘‘manogaṇo’’iti.


我来 译这段巴利文：
在此有人可能会说："在经典中的阳性和单数用法难道没有被注释书和复注的作者们看到吗？他们却赞成'水'字是阴性复数。"不是没有看到，他们确实看到了这种用法。但是因为他们不仅精通包含注释书在内的三藏佛语，而且也精通整个语法学，所以为了显示他们在语法学上的学识，为了说明"在语法学中也有这样的用法"，他们采用语法学的方法赞成"水"字是阴性复数，这并不是他们的过失。因此在《根本法门经注》中他们自己说了表示"水"字是阳性单数的话："水有四种：特相、资具、所缘和世俗，在这些中..."等等，所以他们没有过失。那些尊者们值得供养，我们只对他们致敬，他们的话不应该成为批评的对象。但是那些持直接对立观点、坚持"水"字是阴性复数的人们的话才是应该批评的对象。因为我们依据经典用法规定有两种词尾的"水"字是阳性和中性，所以任何人能够推翻这个论点而建立另一个论点，这是不可能的。这个问题非常深奥难解，只有具备殊胜智慧资粮的最精微智慧的智者们才能理解。所有这些说明都是为了在各处理解义理和文句时产生听众的最高善巧，也是为了阻止那些不尊重教法而把时间浪费在语法学观点上的懈怠者们的放逸行为，也是为了显示教法的极其广大，而不是为了自赞毁他。具有信心的善男子们应当为了世尊教法的长久住世而修习这个原则。
因为没有任何注释书能比经典更有力，所以我们将依照经典用法来变化"水"字的名词词尾变化表，以免听众混淆，语法学的方法在这里有什么用呢？这里有优陀那经文："如果随时都有水，为何要造井呢？"
āpo(水), āpā(诸水). āpaṃ(水), āpe(诸水). āpena(以水), āpehi.āpebhi(以诸水). āpassa(水的), āpānaṃ(诸水的). āpā.āpasmā.āpamhā(从水), āpehi.āpebhi(从诸水). āpassa(为水), āpānaṃ(为诸水). āpe.āpasmiṃ.āpamhi(于水), āpesu(于诸水). bho āpa(噢水), bhavanto āpā(噢诸水)。
我们也用代词等来变化：yo āpo(哪个水), ye āpā(哪些水). yaṃ āpaṃ(哪个水), ye āpe(哪些水). yena āpena(以哪个水)，余者类推。so āpo(那个水), te āpā(那些水). atīto āpo(过去的水), atītā āpā(过去的诸水)。余者类推。如此：
水字等词在一切方面，都被认为与"人"字相同；
牛字不是在一切方面，都被认为与"人"字相同。
意等词在某些方面，被认为与"人"字相同；
萨等词在某些方面，或一切方面被认为相同。
那么这里被称为"意类"的词，应该如何理解它们属于"意类"呢？我们来说明理解它们属于"意类"的原因：
在理解意类时，应知词有三种：
意类、以意类为首的词、非意类。
在"nā sa smiṃ"位置上，
有"sā so"词尾的词，
在复合词和派生词中，
中间保持"o"音的词。
在动词构造中可见，
以"o"结尾的用法，
具有这样特征的词，
应知它们是"意类"。


Atra tassatthassa sādhakāni payogāni sāsanato ca lokato ca yathārahamāharitvā dassessāma – manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā. Na mayhaṃ manaso piyo. Sādhukaṃ manasi karotha. Manopubbaṅgamā dhammā. Manoramaṃ, manodhātu, manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami. Yo ve ‘‘dassa’’nti vatvāna, adāne kurute mano. Vacasā paricitā. Vacaso vacasi.

Vacorasmīhi bodhesi, veneyyakumudañcidaṃ;

Rāgo sārāgarahito, visuddho buddhacandimā.

Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi;

Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvāna munino vaco.

Sakhā ca mitto ca mamāsi sīvika, susikkhito sādhu karohi me vaco. Ekūnatiṃso vayasā subhadda. Vayaso, vayasi, vayovuddho, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti. Jalantamiva tejasā. Tejaso, tejasi, tejodhātukusalo. Tejokasiṇaṃ. Tapasā uttamo, tapaso, tapasi, tapodhano, tapojigucchā. Kasmā bhavaṃ vijanamaraññanissito, tapo idha krubbasi brahmapattiyā. Cetasā aññāsi, evaṃ cetaso parivitakko udapādi, etamatthaṃ cetasi sannidhāya, cetoparivitakkamaññāya. Cetopariyañāṇaṃ, ceto paricchindati, so parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānāti. Tamasā, tamaso, tamasi, tamonudo, tamoharo. Navāhametaṃ yasasā dadāmi. Yasaso, yasasi, yaso bhogasamappito. Yasoladdhākho panasmākaṃ bhogā. Yasodharā devī, yaso laddhā na majjeyya. Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ. Ayaso, ayasi, ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ. Seyyo ayoguḷo bhutto, ayopatto , ayomayaṃ, ayo kantatīti ayokanto. Ghatena vā bhuñjassu payasā vā, sādhu khalu payaso pānaṃ yaññadattena, payasi ojā, payodharā, payonidhi. Sahassanetto sirasā paṭiggahi. Siraso, sirasi añjaliṃ katvā, vanditabbaṃ isiddhajaṃ. Siroruhā, siro chindati. Yo kāme parivajjeti, sappasseva padāsiro. Siro te vajjhayitvāna. Sarasā, saraso, tīṇi uppalajātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa. Saroruhaṃ. Yaṃ etā upasevanti, chandasāvā dhanenavā. Sāvittī chandaso mukhaṃ. Chandasi, chandoviciti, chandobhaṅgo, urasā panudahissāmi, uraso, urasi jāyati, urasilomo, uromajjhe vijjhi. Rahasā, rahaso, rahasi, rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā. Ahasā, ahasi. Jāyanti tattha pārohā, ahorattānamaccayeti imāni payogāni. Ettha ca ‘‘manena, manassa, mane, manasmiṃ, manamhī’’tiādīni ca ‘‘manaāyatanaṃ tamaparāyano ayapatto chandahānī’’tiādīni ca ‘‘na manaṃ aññāsi. Yasaṃ laddhāna dummedho. ‘‘Siraṃ chindatī’’tiādīni ca rūpāni manogaṇabhāvappakāsakāni na hontīti na dassitāni, na alabbhamānavasena, tasmātra imā ādito paṭṭhāya manogaṇabhāvavibhāvinī gāthāyo bhavanti –

‘‘Manasā manaso manasi’’,

Itiādivasā ṭhitā;

Sā so syantā saddarūpā,

Vuttā ‘‘manogaṇo’’iti.

Manodhātu vacorasmi,

Vayovuddho tapoguṇo;

Tejodhātu tamonāso,

Yasobhogasamappito.

Cetoparivitakko ca, ayopatto payodharā;

Siroruhā saroruhaṃ, uromajjhe rahogato.

Chandobhaṅgo ahorattaṃ, manomaya’mayomayaṃ;

Evaṃvidho viseso yo, lakkhaṇantaṃ manogaṇe.

‘‘Vaco sutvā, siro chindi, ayo kantati’’ iccapi;

Upayogassa saṃsiddhi, lakkhaṇantaṃ manogaṇe.

Manogaṇe vuttanayo, itthiliṅge na labbhati;

Punnapuṃsakaliṅgesu, labbhateva yathārahaṃ.



这是此义的论证，我们将从教法和世间适当地引用例证来说明：
如果以清净之心，说或做。不是我心所喜。要好好用心。诸法以心为先导。可意的，意界，以意生身，以神通力前往。若人说"我要给"，却生起不与之心。以语言熟习。语于语中。
以语光照耀，开启应度的睡莲；
离贪染清净，宛如佛陀明月。
听闻迦叶所说，阿拉托如是说；
我更加净信，听闻牟尼之语。
希瓦卡，你是我的朋友和同伴，你训练有素请遵从我的话。须跋陀，年龄二十九。年龄的，在年龄中，年长的，年龄的功德逐渐消失。如火焰般闪耀。威力的，在威力中，善巧于火界。火遍。以苦行为最上，苦行的，在苦行中，具足苦行，厌恶苦行。尊者为何独居林野，在此修苦行以证梵天？以心了知，如是心中生起寻思，将此义置于心中，知晓心之寻思。他心通，心所决定，他以心辨知其他众生之心。黑暗的，在黑暗中，驱除黑暗，除去黑暗。我不以名声给予此物。名声的，在名声中，具足名声财富。我们获得名声与财富。耶输陀罗夫人，获得名声不应骄慢。如铁生锈。铁的，在铁中，铁墙环绕，以铁覆盖。宁可吞食铁丸，铁钵，铁制的，铁吸引即磁石。以酥油或乳汁食用，善哉乳汁之饮被耶若达多，乳中之精，乳房，海洋。千眼天主（帝释）以头接受。头的，在头上合掌，应礼敬仙人幢相。头发，斩首。如避蛇头。斩断你的头。池的，在池中，三种莲花，在那池中婆罗门。莲花。她们依靠欲望或财富亲近。娑毗底（吠陀）是诗韵之首。在韵律中，韵律分析，破坏韵律，以胸驱除，胸的，生于胸中，胸毛，刺穿胸中。秘密地，秘密的，在秘密中，独处静坐，我当时如是思惟。笑的，笑中。那里生长新芽，日夜流逝，这些是用例。
这里"以意、意的、在意中、于意、于意中"等，以及"意处、趣向黑暗、铁钵、韵律缺损"等，还有"不知意、愚者得名声、斩首"等形式，都不显示属于意群，而非因为找不到，因此从开始就有这些显示意群的偈颂：
"以意、意的、在意中"，
如是等安立；
以sa so si结尾的语形，
称为"意群"。
意界、语光，
年长、苦行德；
火界、除暗，
具足名声财。
心之寻思与，铁钵及乳房；
头发与莲花，胸中独处坐。
韵律破坏与昼夜，意生与铁制；
如是种种差别，是意群之相。
"闻语、断头、铁吸引"等，
宾格之成就，是意群之相。
意群所说方法，在阴性中不得；
在阳性中性中，随宜而可得。


Iccevaṃ sabbathāpi –

Sā so syantāni rūpāni, sandissanti manogaṇe;

Majjhokārantarūpā ca, sokārantūpayogatā.

Idaṃ manogaṇalakkhaṇaṃ. Evaṃ manogaṇalakkhaṇaṃ anākulaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ samuddiṭṭhaṃ.

Atha manogaṇādilakkhaṇaṃ kathayāma –

Ye te nā sasmiṃvisaye,

Sā so syantā yathārahaṃ;

Samāsataddhitantatte,

Majjhokāro na honti tu.

Sokārantūpayogā ca,

Kriyāyoge na honti te;

Saddā evaṃvidhā sabbe;

Manogaṇādikā matā.

Seyyathidaṃ? ‘‘Bilaṃ padaṃ mukha’’miccādayo. Tesaṃ rūpāni bhavanti – bilasā, bilaso, bilasi, bilagato, bilaṃ pāvisi. Padasāva agamāsi, tīṇi padavārāni, mākāsi mukhasā pāpaṃ, mukhagataṃ bhojanaṃ chaḍḍāpeti. Saccena danto damasā upeto. Rasavaraṃ rasamayaṃ rasaṃ pivīti. Idaṃ manogaṇādikalakkhaṇaṃ.

Aparampi bhavati –

Ye samāsādibhāvamhi, majjhokārāva honti tu;

Nā sa smiṃvisaye sāso-syantā pana na hontihi.

Sokārantūpayogā ca,

Kriyāyoge na honti te;

Saddā evaṃvidhā cāpi,

Manogaṇādikā matā.

Seyyathidaṃ? ‘‘Āpo vāyo sarado’’iccevamādayo. Tesaṃ rūpāni bhavanti – āpodhātu, vāyodhātu, āpokasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, āpomayaṃ, vāyomayaṃ, jīva tvaṃ saradosataṃ, saradakālo. Āpena, āpassa, āpe, āpasmiṃ, āpamhi. Vāyena, vāyassa, vāye, vāyasmiṃ, vāyamhi. Saradena, saradassa, sarade, saradasmiṃ, saradamhi. Āpaṃ āpato sañjānāti. Vāyaṃ vāyato sañjānāti. Saradaṃ pattheti, saradaṃ ramaṇīyā nadī.

Keci panettha vadeyyuṃ ‘‘nanu sāsane vāyasaddo viya vāyusaddopi manogaṇādīsu icchitabbo’’ti? Ettha vuccate –

‘‘Vāyu vāyo’’ti etesu, pacchimoyeva icchito;

Manogaṇādīsu nādi, ādiggahavasenidha.

‘‘Manodhātu vāyodhātu’’, iccādīni padāni hi;

Akārantavaseneva, majjhokārāni sijjhare.

Vāyusaddamhi gahite, ādiggahavasenidha;

‘‘Vāyodhātū’’ti omajjhaṃ, rūpameva na hessati.

Yathā hi āyusaddassa, rūpaṃ dissati sāgamaṃ;

‘‘Āyusā ekaputta’’nti, manasādipadaṃ viya.

Na tathā vāyusaddassa, rūpaṃ dissati sāgamaṃ;

Tasmā manogaṇādimhi, tasso’kāso na vijjati.

Tathā hi ‘‘vāyati iti, vāyo’’ iti garū vaduṃ;

‘‘Vāyodhātū’’ti etassa, padassatthaṃ tahiṃ tahiṃ.

Yattha pathavī ca āpo ca, tejo vāyo na gādhati;

Ettha āpādikaṃ sadda-ttikaṃ manogaṇādike.

Idampi manogaṇādikalakkhaṇaṃ. Ettha manogaṇādikā dvidhā bhijjanti bila padādito āpādito ca. Evaṃ manogaṇādikalakkhaṇaṃ anākulaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ samuddiṭṭhaṃ.

Atha amanogaṇalakkhaṇaṃ kathayāma –

Ye ca nāvisaye sontā, ye ca smāvisaye siyuṃ;

Saddā evaṃpakārā te, amanogaṇasaññitā.

Ke te? Atthabyañjanakkharasaddādayo ceva dīghorasaddā ca. Etesu hi atthasaddādīnaṃ nāvacanaṭṭhāne ‘‘atthaso byañjanaso akkharaso suttaso upāyaso sabbaso ṭhānaso’’tiādīni sontāni rūpāni bhavanti. Dīghorasaddānaṃ pana smāvacanaṭṭhāne ‘‘dīghaso oraso’’ti sontāni rūpāni bhavanti. Idaṃ amanogaṇalakkhaṇaṃ.

Aparampi bhavati –

Sabbathā vinimuttā ye, sā so syantādibhāvato;

Evaṃvidhāpi te saddā, amanogaṇasaññitā.

Ke te? ‘‘Puriso kaññā citta’’miccādayo. Idampi amanogaṇalakkhaṇaṃ. Evaṃ amanogaṇalakkhaṇaṃ anākulaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ samuddiṭṭhaṃ.



这样所有的情况都是：
凡是具有sā、so、syanta等这些形式，都显现在mano词组中；
中间带有o音节的形式，以及以so结尾的连用形式。
这就是mano词组的特征。如此这般，mano词组的特征已经清晰、明确、毫无纠结地阐述完毕。
现在我们来讲述mano词组等的特征：
在nā、sa、smiṃ等语境中，
应当有sā、so、syanta等形式；
在复合词和派生词中，
但不带有中间的o音。
带有so结尾的连用形式，
在动词连用时不出现；
所有这样的词语，
都被认为是mano词组等类。
例如什么呢？如"bila（洞）、pada（足）、mukha（口）"等。它们的形式是：bilasā、bilaso、bilasi、bilagato、bilaṃ pāvisi（入洞）。padasāva agamāsi（徒步而去）、tīṇi padavārāni（三次步行）、mākāsi mukhasā pāpaṃ（勿以口造恶）、mukhagataṃ bhojanaṃ chaḍḍāpeti（吐出口中的食物）。saccena danto damasā upeto（以真实调御、以调伏具足）。rasavaraṃ rasamayaṃ rasaṃ pivi（饮用最上美味的甘露）。这是mano词组等的特征。
另外还有：
在复合词等形式中，只有中间带o音的，
在nā、sa、smiṃ等语境中，不带有sā、so、syanta等形式。
带有so结尾的连用形式，
在动词连用时不出现；
这样的词语也都，
被认为是mano词组等类。
例如什么呢？如"āpo（水）、vāyo（风）、sarado（秋）"等等。它们的形式是：āpodhātu（水界）、vāyodhātu（风界）、āpokasiṇaṃ（水遍）、vāyokasiṇaṃ（风遍）、āpomayaṃ（水做的）、vāyomayaṃ（风做的）、jīva tvaṃ saradosataṃ（愿你活到百秋）、saradakālo（秋季）。āpena、āpassa、āpe、āpasmiṃ、āpamhi。vāyena、vāyassa、vāye、vāyasmiṃ、vāyamhi。saradena、saradassa、sarade、saradasmiṃ、saradamhi。āpaṃ āpato sañjānāti（了知水为水）。vāyaṃ vāyato sañjānāti（了知风为风）。saradaṃ pattheti（期望秋天）、saradaṃ ramaṇīyā nadī（秋天的河流宜人）。
有些人在这里会说："难道在佛教圣典中，像vāya词一样，vāyu词也不应该被列入mano词组等类吗？"对此我们说：
在"vāyu、vāyo"这两个词中，只取后者；
在mano词组等类中，以首字ādi为准。
"manodhātu、vāyodhātu"等这些词，
只以末尾为a音的形式，得到中间的o音。
如果取vāyu词，以首字为准，
"vāyodhātu"这样带中间o音的形式就不会有。
就像āyu这个词，可以看到带有āgama的形式；
如"āyusā ekaputtaṃ"，如同manasā等词。
但vāyu词却看不到带有āgama的形式；
因此在mano词组等类中，它没有地位。
因此大德们说："vāyati是vāyo"；
解释"vāyodhātu"这个词的含义。
哪里有地、水、火、风不能立足；
在那里āpo等词组属于mano词组等类。
这也是mano词组等的特征。这里mano词组等类分为两种：一种从bila、pada等词开始，另一种从āpo等词开始。如此这般，mano词组等的特征已经清晰、明确、毫无纠结地阐述完毕。
现在我们来讲述非mano词组的特征：
凡是在nā语境中有sonta词尾的，以及在smā语境中可能出现的，
这些这样类型的词，被称为非mano词组。
是哪些呢？attha（义）、byañjana（文）、akkhara（字）等词，以及dīgha（长）、ora（近）等词。因为在这些词中，attha等词在nā语位时有"atthaso、byañjanaso、akkharaso、suttaso、upāyaso、sabbaso、ṭhānaso"等带sonta词尾的形式。而dīgha和ora等词在smā语位时有"dīghaso、oraso"等带sonta词尾的形式。这是非mano词组的特征。
另外还有：
完全不具有sā、so、syanta等形式的，
这样的词语也被称为非mano词组。
是哪些呢？如"purisa（人）、kaññā（少女）、citta（心）"等。这也是非mano词组的特征。如此这般，非mano词组的特征已经清晰、明确、毫无纠结地阐述完毕。


Evaṃ dassitesu manogaṇalakkhaṇādīsu koci vadeyya ‘‘yadidaṃ tumhehi vuttaṃ ‘ye samāsādibhāvamhi, majjhokārāva honti tū’tiādinā manogaṇādikalakkhaṇaṃ, tena ‘‘parosataṃ gomayaṃ godhano’’iccādīsu goparasaddādayopi manogaṇādikabhāvaṃ āpajjantīti? Nāpajjanti. Kasmāti ce? Yasmā –

Ettha manogaṇādīnaṃ, antassottaṃ paṭiccidaṃ;

‘‘Majjhokārā’’ti vacanaṃ, vuttaṃ na tvāgamādikaṃ.

‘‘Parosataṃ gomaya’’nti-ādīsu amanogaṇo;

Pubbabhūtaṃ padaṃ ossā-gamattā’niccatāya ca.

Tasmā nāpajjanti. Iti sabbathāpi amanogaṇalakkhaṇaṃ nissesato dassitaṃ. Iccevaṃ manogaṇavibhāvanāyaṃ manogaṇo manogaṇādiko amanogaṇo cāti tidhā bhedo veditabbo.

Tattha manogaṇe pariyāpannasaddānaṃ samāsaṃ patvā ‘‘abyaggamanaso naro, thiracetasaṃ kulaṃ, saddheyyavacasā upāsikātiādinā liṅgattayavasena aññathāpi rūpāni bhavanti. Ettha pana keci evaṃ vadanti ‘‘yadā manasaddo sakatthe avattitvā ‘abyaggo mano yassa soyaṃ abyaggamanaso, alīno mano yassa soyaṃ alīnamanaso’ti evaṃ aññatthe vattati, tadā purisanayeneva nāmikapadamālā labbhati, na manogaṇanayenā’’ti. Taṃ na gahetabbaṃ ubhinnampi yathārahaṃ labbhanato. Tathā hi visuddhimagge puggalāpekkhanavasena ‘‘khantisoraccamettādi-guṇabhūsitacetaso. Ajjhesanaṃ gahetvānā’’ti ettha manogaṇanayo dissati. Taṭṭīkāyampi ‘‘ajjhesito dāṭhānāga-ttherena thiracetasā’’ti manogaṇanayo dissati, tasmā tesaṃ vacanaṃ na gahetabbaṃ. Evaṃ vadantā ca te abyaggamanasaddādīnaṃ abyaggamanasaiccādinā sakārantapakatibhāvena ṭhapetabbabhāvaṃ vibbhantamativasena cintetvā sabbāsu vibhattīsu, dvīsu ca vacanesu purisanayena yojetabbataṃ maññanti. Evañca sati ‘‘guṇabhūsitacetaso, thiracetasā’’ti chaṭṭhīcatutthītatiyārūpāni nasiyuṃ, aññāniyeva anabhimatāni rūpāni siyuṃ. Yasmā siyuṃ, tasmā evaṃ aggahetvā ayaṃ viseso gahetabbo.

Yattha hi samāsavasena manasaddo cetasaddādayo ca sakatthe avattitvā aññatthe vattanti, tattha sakārāgamānaṃ padānaṃ nāmikapadamālā purisanayena ca manogaṇe mananayena ca yathārahaṃ labbhati. Nissakārāgamānaṃ pana purisanayeneva labbhati. Yattha pana samāsavisayeyeva manādisaddā sakatthe vattanti, tattha nissakārāgamānaṃ nāmikapadamālā purisanayena ca manogaṇe mananayena ca labbhati.

Idāni imassatthassa āvibhāvatthaṃ, saddagatīsu ca viññūnaṃ kosalluppādanatthaṃ yathāvuttānaṃ padānaṃ padamālā tidhā katvā dassayissāma – ‘‘byāsatto mano yassa soyaṃ byāsattamanaso naro’’ti evamaccantaṃ puggalāpekkhakassa imassa padassa –

Byāsattamanaso naro, byāsattamanasā narā. Byāsattamanasaṃ naraṃ, byāsattamanase nare. Byāsattamanasā, byāsattamanena narena, byāsattamanehi, byāsattamanebhi narehi. Byāsattamanaso, byāsattamanassa narassa, byāsattamanānaṃ narānaṃ. Byāsattamanā, byāsattamanasmā, byāsattamanamhā narā, byāsattamanehi, byāsattamanebhi narehi. Byāsattamanaso, byāsattamanassa narassa, byāsattamanānaṃ narānaṃ. Byāsattamanasi, byāsattamane, byāsattamanasmiṃ, byāsattamanamhi nare, byāsattamanesu naresu. Bho byāsattamanasa nara, bhavanto byāsattamanasā narāti nāmikapadamālā bhavati.


在已经展示的mano词组特征等中，有人可能会说："你们所说的'在复合词等形式中，只有中间带o音'等这些mano词组等的特征，按照这个标准，'parosataṃ（百以上）、gomayaṃ（牛粪）、godhano（牛群）'等词中的go和para等词也应该归入mano词组等类吗？"答案是不归入。为什么呢？因为：
这里关于mano词组等类，是指词尾变化而言；
所说的"中间带o音"，不是指词头或词缀。
在"parosataṃ、gomaya"等词中属非mano词组；
因为前面的词带有o音词缀，且性质不定。
因此不归入。这样在各方面都完整地展示了非mano词组的特征。如此，在mano词组的分析中应当知道有三种区分：mano词组、mano词组等类和非mano词组。
其中，属于mano词组的词在形成复合词时，如"abyaggamanaso naro（专注之人）、thiracetasaṃ kulaṃ（坚定心智的家族）、saddheyyavacasā upāsikā（可信之语的女居士）"等，依据三种性别也有其他形式。这里有些人这样说："当manas词不表示自身含义，而是表示其他含义时，如'abyaggo mano yassa soyaṃ abyaggamanaso（其心不散乱者即是专注者）、alīno mano yassa soyaṃ alīnamanaso（其心不怯懦者即是无畏者）'，这时只依据purisa（阳性）变化规则获得变格词形，而不依据mano词组规则。"这种说法不应接受，因为两种规则都可适用。例如在《清净道论》中，从人称的角度来看，"khantisoraccamettādi-guṇabhūsitacetaso（以忍辱、柔和、慈爱等功德庄严其心者）。ajjhesanaṃ gahetvānā（接受请求）"这里可以看到使用了mano词组规则。在其注释书中也有"ajjhesito dāṭhānāga-ttherena thiracetasā（被具坚定心的长老dāṭhānāga请求）"，这里也使用了mano词组规则，所以不应接受他们的说法。
持这种观点的人是因为心迷惑，认为abyaggamanas等词应当以abyaggamana等形式保持以s音结尾的原形，并且认为在所有格位和两种数中都应按purisa规则变化。如果这样的话，"guṇabhūsitacetaso（以功德庄严其心者）、thiracetasā（以坚定心）"这样的属格、与格、工具格形式就不会存在，反而会出现一些不合适的形式。因为会出现这种情况，所以不应这样理解，而应当掌握以下区别：
当在复合词中manas词和cetas等词不表示自身含义而表示其他含义时，带有s音词缀的词的变格词形既可以按purisa规则也可以按mano词组的mana规则适当获得。而不带s音词缀的词只能按purisa规则获得。当这些词在复合词中表示自身含义时，不带s音词缀的词的变格词形既可以按purisa规则也可以按mano词组的mana规则获得。
现在为了阐明这个意思，也为了让智者在词的运用上获得熟练，我们将上述词的变格词形分三种展示——"byāsatto mano yassa soyaṃ byāsattamanaso naro（其心执著者即是执著之人）"，这个完全从人称角度来看的词的变格词形是：
【主格】byāsattamanaso naro（执著之人），byāsattamanasā narā（诸执著之人）
【宾格】byāsattamanasaṃ naraṃ，byāsattamanase nare
【工具格】byāsattamanasā，byāsattamanena narena，byāsattamanehi，byāsattamanebhi narehi
【属格】byāsattamanaso，byāsattamanassa narassa，byāsattamanānaṃ narānaṃ
【离格】byāsattamanā，byāsattamanasmā，byāsattamanamhā narā，byāsattamanehi，byāsattamanebhi narehi
【与格】byāsattamanaso，byāsattamanassa narassa，byāsattamanānaṃ narānaṃ
【处格】byāsattamanasi，byāsattamane，byāsattamanasmiṃ，byāsattamanamhi nare，byāsattamanesu naresu
【呼格】bho byāsattamanasa nara，bhavanto byāsattamanasā narā
这就是变格词形。


Evaṃ sakārāgamassa labbhamānālabbhamānatā vavatthapetabbā. Ettha hi paṭhamādutiyāvibhattīnaṃ ekavacanabahuvacanaṭṭhāne ca tatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāne ca yathārahaṃ sāgamo bhavati ādesasaravibhattisaraparattā. Ayañca nayo sukhumo sādhukaṃ manasi kātabbo.

Aparo nayo – ‘‘byāsatto mano yassa soyaṃ byāsattamano’’ti evampi puggalāpekkhakassa imassa padassa ‘‘byāsattamano naro, byāsattamanā narā. Byāsattamanaṃ nara’’ntiādinā purisanayeneva nāmikapadamālā bhavati. Ettha pana sabbathāpi sāgamo natthi. Aparopi nayo – ‘‘byāsatto ca so mano cāti byāsattamano’’ti evaṃ cittāpekkhakassapi imassa padassa ‘‘byāsattamano, byāsattamanā. Byāsattamanaṃ, byāsattamane. Byāsattamanasā, byāsattamanenā’’tiādinā manogaṇe mananayena nāmikapadamālā bhavati, ettha pana tatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāneyeva sāgamo bhavati ādesasaraparattā. Yathā ca ettha, evaṃ ‘‘alīnamanaso naro’’tiādīsupi ayaṃ tividho nayo veditabbo.

Napuṃsakaliṅge pana vattabbe ‘‘byāsattamanasaṃ kulaṃ, byāsattamanāni kulāni. Byāsattamanasaṃ kulaṃ, byāsattamanāni kulāni. Byāsattamanasā kulenā’’tiādinā nāmikapadamālā yojetabbā. Ettha pana paṭhamādutiyātatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāneyeva yathārahaṃ sāgamo bhavati ādesasaravibhattisaraparattā, ayampi nayo sukhumo sādhukaṃ manasi kātabbo.

Itthiliṅge pana vattabbe ‘‘byāsattamanasā itthī’’ti evaṃ paṭhamekavacanaṭṭhāneyeva sāgamaṃ vatvā tato ‘‘byāsattamanā, byāsattamanāyo itthiyo. Byāsattamanaṃ itthi’’nti kaññānayena yojetabbā. ‘‘Evaṃ saddheyyavacasā upāsikā, saddheyyavacāyo upāsikāyo. Saddheyyavacaṃ upāsika’’ntiādināpi. ‘‘Byāsattamanaṃ kulaṃ, byāsattamanā itthī’’tiādinā pana cittakaññānayena yojetabbā. Ettha pana sabbathāpi sāgamo natthi.

Sotūnaṃ ñāṇappabhedajananatthaṃ aparāpi nāmikapadamālāyo dassayissāma sahanibbacanena – mano eva mānasaṃ, samussāhitaṃ mānasaṃ yassa soyaṃ samussāhitamānaso. ‘‘Samussāhitamānaso, samussāhitamānasā. Samussāhitamānasaṃ, samussāhitamānase. Samussāhitamānasenā’’ti purisanayena yojetabbā. Sundarā medhā assa atthīti sumedhaso. ‘‘Sumedhaso, sumedhasā. Sumedhasaṃ, sumedhase. Sumedhasenā’’ti purisanayena, evaṃ ‘‘bhūrimedhaso’’tiādīnampi. Tatrime payogā –

‘‘Yaṃ vadanti sumedhoti, bhūripaññaṃ sumedhasaṃ;

Kiṃ nu tamhā vippavasi, muhuttamapi piṅgiya;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.

Nāhaṃ tamhā vippavasāmi, muhuttamapi brāhmaṇa;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā’’ti.

Itthiliṅge vattabbe ‘‘samussāhitamānasā sumedhasā’’ti rūpāni, napuṃsake vattabbe ‘‘samussāhitamānasaṃ sumedhasa’’nti rūpāni, kaññā cittanayena etesaṃ padamālā yojetabbā. Okārantapulliṅgaṭṭhāne itthiliṅgādivinicchayo nayappakāsanatthaṃ kato. Visesato hi okārantakathāyeva idhādhippetā. Apica loke nīti nāma nānappakārehi kathitā eva sobhati, ayañca sāsane nīti, tasmā nānappakārehi kathitāti.

Sabbāni nayato evaṃ, okārantapadānime;

Pulliṅgāni pavuttāni, sāsanatthaṃ mahesino.

Viseso tesu kesañci, pāḷiyaṃ yo padissati;

Paccattavacanaṭṭhāne, pakāsessāmi taṃ’dhunā.



Evaṃ sakārāgamassa labbhamānālabbhamānatā vavatthapetabbā. Ettha hi paṭhamādutiyāvibhattīnaṃ ekavacanabahuvacanaṭṭhāne ca tatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāne ca yathārahaṃ sāgamo bhavati ādesasaravibhattisaraparattā. Ayañca nayo sukhumo sādhukaṃ manasi kātabbo.

Aparo nayo – ‘‘byāsatto mano yassa soyaṃ byāsattamano’’ti evampi puggalāpekkhakassa imassa padassa ‘‘byāsattamano naro, byāsattamanā narā. Byāsattamanaṃ nara’’ntiādinā purisanayeneva nāmikapadamālā bhavati. Ettha pana sabbathāpi sāgamo natthi. Aparopi nayo – ‘‘byāsatto ca so mano cāti byāsattamano’’ti evaṃ cittāpekkhakassapi imassa padassa ‘‘byāsattamano, byāsattamanā. Byāsattamanaṃ, byāsattamane. Byāsattamanasā, byāsattamanenā’’tiādinā manogaṇe mananayena nāmikapadamālā bhavati, ettha pana tatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāneyeva sāgamo bhavati ādesasaraparattā. Yathā ca ettha, evaṃ ‘‘alīnamanaso naro’’tiādīsupi ayaṃ tividho nayo veditabbo.

Napuṃsakaliṅge pana vattabbe ‘‘byāsattamanasaṃ kulaṃ, byāsattamanāni kulāni. Byāsattamanasaṃ kulaṃ, byāsattamanāni kulāni. Byāsattamanasā kulenā’’tiādinā nāmikapadamālā yojetabbā. Ettha pana paṭhamādutiyātatiyācatutthīchaṭṭhīsattamīnaṃ ekavacanaṭṭhāneyeva yathārahaṃ sāgamo bhavati ādesasaravibhattisaraparattā, ayampi nayo sukhumo sādhukaṃ manasi kātabbo.

Itthiliṅge pana vattabbe ‘‘byāsattamanasā itthī’’ti evaṃ paṭhamekavacanaṭṭhāneyeva sāgamaṃ vatvā tato ‘‘byāsattamanā, byāsattamanāyo itthiyo. Byāsattamanaṃ itthi’’nti kaññānayena yojetabbā. ‘‘Evaṃ saddheyyavacasā upāsikā, saddheyyavacāyo upāsikāyo. Saddheyyavacaṃ upāsika’’ntiādināpi. ‘‘Byāsattamanaṃ kulaṃ, byāsattamanā itthī’’tiādinā pana cittakaññānayena yojetabbā. Ettha pana sabbathāpi sāgamo natthi.

Sotūnaṃ ñāṇappabhedajananatthaṃ aparāpi nāmikapadamālāyo dassayissāma sahanibbacanena – mano eva mānasaṃ, samussāhitaṃ mānasaṃ yassa soyaṃ samussāhitamānaso. ‘‘Samussāhitamānaso, samussāhitamānasā. Samussāhitamānasaṃ, samussāhitamānase. Samussāhitamānasenā’’ti purisanayena yojetabbā. Sundarā medhā assa atthīti sumedhaso. ‘‘Sumedhaso, sumedhasā. Sumedhasaṃ, sumedhase. Sumedhasenā’’ti purisanayena, evaṃ ‘‘bhūrimedhaso’’tiādīnampi. Tatrime payogā –

‘‘Yaṃ vadanti sumedhoti, bhūripaññaṃ sumedhasaṃ;

Kiṃ nu tamhā vippavasi, muhuttamapi piṅgiya;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā.

Nāhaṃ tamhā vippavasāmi, muhuttamapi brāhmaṇa;

Gotamā bhūripaññāṇā, gotamā bhūrimedhasā’’ti.

Itthiliṅge vattabbe ‘‘samussāhitamānasā sumedhasā’’ti rūpāni, napuṃsake vattabbe ‘‘samussāhitamānasaṃ sumedhasa’’nti rūpāni, kaññā cittanayena etesaṃ padamālā yojetabbā. Okārantapulliṅgaṭṭhāne itthiliṅgādivinicchayo nayappakāsanatthaṃ kato. Visesato hi okārantakathāyeva idhādhippetā. Apica loke nīti nāma nānappakārehi kathitā eva sobhati, ayañca sāsane nīti, tasmā nānappakārehi kathitāti.

Sabbāni nayato evaṃ, okārantapadānime;

Pulliṅgāni pavuttāni, sāsanatthaṃ mahesino.

Viseso tesu kesañci, pāḷiyaṃ yo padissati;

Paccattavacanaṭṭhāne, pakāsessāmi taṃ’dhunā.



以下是巴利文的完整中文直译：
如是应当确定"sa"音的可得与不可得。在此，于第一和第二变格的单数和复数位置，以及于第三、第四、第六、第七变格的单数位置，依据情况，当有替代元音和变格元音相随时，会有"sa"音。这个规则很精细，应当好好记住。
另一规则是："心系缚着的人即是具缚着心者"，如是依人来理解此词，"具缚着心的人，具缚着心的众人，具缚着心的人啊"等等，应按照男性词的变化方式来变格。在这里，所有情况下都没有"sa"音。又有另一规则："既是缚着又是心即是缚着心"，如是依心来理解此词，"缚着心，诸缚着心，缚着心，诸缚着心，以缚着心，以缚着心"等等，应按照"mano（心）"词组的变化方式来变格。在这里，只有在第三、第四、第六、第七变格的单数位置，当有替代元音相随时，才有"sa"音。如同在此处，在"不退缩心的人"等词中也应当理解这三种规则。
在需要中性词时，应当这样组织变格："具缚着心的家族，具缚着心的诸家族，具缚着心的家族，具缚着心的诸家族，以具缚着心的家族"等等。在这里，只有在第一、第二、第三、第四、第六、第七变格的单数位置，当有替代元音和变格元音相随时，依据情况才有"sa"音。这个规则也很精细，应当好好记住。
在需要阴性词时，应当说"具缚着心的女人"，如是只在第一变格单数位置说"sa"音，然后"具缚着心的，具缚着心的诸女人，具缚着心的女人啊"，应按照"kaññā（少女）"的变化方式来变格。也如"值得信赖言语的优婆夷，值得信赖言语的诸优婆夷，值得信赖言语的优婆夷啊"等等。而"具缚着心的家族，具缚着心的女人"等则应按照"citta（心）"和"kaññā（少女）"的变化方式来变格。在这里，所有情况下都没有"sa"音。
为了使听众产生智慧的差别，我们还要连同词义解释显示其他的名词变化格：心即是意，具有振奋意的人即是具振奋意者。"具振奋意者，具振奋意的诸人，具振奋意的人啊，具振奋意的诸人，以具振奋意者"，应按照男性词的方式来变格。具有美好智慧即是具美慧者。"具美慧者，具美慧的诸人，具美慧的人啊，具美慧的诸人，以具美慧者"，按照男性词的方式来变格，如是"具广慧者"等词也是如此。这里有如下用例：
"他们称赞具美慧者，具广慧的具美慧者；
品祇耶啊！你为何须臾离开他；
离开具广慧的乔达摩，具广慧的乔达摩。
婆罗门啊！我不会须臾离开，
离开具广慧的乔达摩，具广慧的乔达摩。"
在需要阴性词时，词形为"具振奋意的，具美慧的"，在需要中性词时，词形为"具振奋意的，具美慧的"，应按照"kaññā（少女）"和"citta（心）"的方式来变格这些词。在以o结尾的阳性词位置，阴性词等的判定是为了说明规则而作。因为这里特别要说明的是以o结尾的词。而且，在世间，所谓规则以种种方式说明才显得美好，这是在教法中的规则，所以以种种方式来说明。
如是从规则而言，这些以o结尾的词，
都是阳性词，已为大仙的教法而说。
其中一些词的特殊用法，在圣典中可见，
在主格位置的情况，我现在将解说。


‘‘Vanappagumbe yatha phussitagge’’, itiādinayena hi;

Katthacodantapulliṅga-rūpāni aññathā siyuṃ.

Paccattavacanicceva, tañca rūpaṃ pakāsaye;

‘‘Paccatte bhummaniddeso’’, iti bhāsanti kecana.

Tatra kānici suttapadāni dassessāma – natthi attakāre, natthi parakāre, natthi purisakāre, pariyantakate saṃsāre, jīve sattame, na hevaṃ vattabbe, bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantīti. Imāni ekavacanabahuvacanavasena dvidhā gahetabbāni. Paccattekavacanabahuvacanānañca ekārādeso veditabbo.

Ye pana ‘‘vanappagumbeti paccattavacanassa bhummavacananiddeso’’ti vadanti, te vattabbā ‘‘yadi vanappagumbeti paccattavacanassa bhummavacananiddeso, evañca sati ‘thāliyaṃ odanaṃ pacatī’ti ettha viya ādhārasutisambhavato ‘gimhāna māse paṭhamasmiṃ gimhe’ti idaṃ kataratthaṃ jotetī’’ti? Te vadeyyuṃ ‘‘na mayaṃ bho ‘vanappagumbeti idaṃ bhummavacana’nti vadāma, atha kho ‘paccattavacanassa bhummavacananiddeso’ti vadāmā’’ti. Evampi dosoyeva tumhākaṃ, nanu ‘‘saṅghe gotami dehī’’ti etthāpi sampadānavacanassa bhummavacananiddesoti vuttepi saṅghassa dānakriyāya ādhārabhāvato ‘‘saṅghe’’ti vacanaṃ suṇantānaṃ ādhārasuti ca ādhāraparikappo ca hotiyeva. Na hi sakkā evaṃ pavattaṃ cittaṃ nivāretuṃ, tasmā ettha evaṃ pana viseso gahetabbo ‘‘paccattavacanassapi katthaci bhummavacanassa viya rūpaṃ hotī’’ti. Evañhi gahite na koci virodho. Īdisesu hi ṭhānesu niruttippabhedakusalo lokānukampako bhagavā paccattavacanavasena niddisitabbe sati evaṃ aniddisitvā lokassa sammohamuppādayanto viya kathaṃ bhummavacananiddesaṃ karissati, tasmā saddasāmaññalesamattaṃ gahetvā ‘‘bhummavacananiddeso’’ti na vattabbaṃ. Yadi saddasāmaññaṃ gahetvā bhummavacananiddesaṃ icchatha, ‘‘paccattekavacanassa upayogabahuvacananiddeso’’tipi icchitabbaṃ siyā.


以下是巴利文的完整中文直译：
"如同林中灌木丛顶端"等这样的词例中；
某些以辅音结尾的阳性词形，会有不同的变化。
应当只解说为主格，这样的词形；
有些人说："这是主格的处格表示"。
在此我们将展示一些经文用例：无有自作，无有他作，无有人作，在轮回已作边际时，于第七生中，不应如是说，愚者与智者流转轮回后将作苦的终结。这些词应当依单数和复数两种方式来理解。应当了解主格单数和复数的"e"音替代。
而那些说"vanappagumbe（在灌木丛中）是主格的处格表示"的人，应当这样问他们："如果'vanappagumbe'是主格的处格表示，那么既然如此，如同在'在锅中煮饭'这句中可以理解到处所关系的意思，那么'在热季第一个月中'这句话表达什么意思呢？"他们可能会回答："尊者，我们不是说'vanappagumbe'这个词是处格，而是说'这是主格的处格表示'"。即使这样说，你们仍有过失，难道在"乔达弥啊！请布施给僧团"这句中，即使说是与格的处格表示，由于僧团是布施行为的所依处，听到"僧团中"这个词的人们必然会产生处所的理解和处所的设想。因为无法阻止这样生起的心念，所以在这里应当这样理解其特殊性："有时主格也会有如同处格一样的形式"。如果这样理解就没有任何矛盾。因为在这样的场合中，精通语法差别且悲悯世间的世尊，在应当以主格方式表示时，怎么会不这样表示而似乎引起世人的迷惑，而作处格的表示呢？因此，不应仅仅抓住语言的共通性而说"这是处格表示"。如果因为抓住语言的共通性而主张这是处格表示，那么也应当接受"这是主格单数的宾格复数表示"的说法。


Apica tatheva ‘‘attakāre’’ti paccattavacanassa bhummavacananiddese sati ādhārasutisambhavato ‘‘attakārasmiṃ kiñci vatthu natthī’’ti anadhippeto attho siyā, na pana ‘‘attakāro natthī’’ti adhippeto attho. ‘‘Upayogabahuvacananiddeso’’ti gahaṇepi upayogatthassa natthisaddena avattabbattā dosoyeva siyā, atthisaddādīnaṃ viya pana natthisaddassapi paṭhamāya yogato ‘‘attakāre’’ti idaṃ paccattavacanamevāti viññāyati. ‘‘Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī’’ti etthāpi paccattavacanassa ‘‘bhummavacananiddeso’’ti vā ‘‘upayogavacananiddeso’’ti vā gahaṇe sati ‘‘bālā ca paṇḍitā cā’’ti ettakampi vattuṃ ajānanadoso siyā, ‘‘karissantī’’ti padayogato pana ‘‘bāle cā’’tiādi paccattavacanamevāti viññāyati. Yathā pana niggahītāgamavasenuccārite ‘‘cakkhuṃ udapādī’’ti pade paccattavacanassa ‘‘cakkhuṃ me dehi yācito’’ti ettha upayogavacanena sutivasena samānattepi paccattavacanatthoyeva sotāre paṭibhāti ‘‘udapādī’’tiākhyātena kathitattā, na pana vibhattivipallāsatthabhūto upayogavacanattho ‘‘udapādī’’tiākhyātena avacanīyattā, ‘‘cakkhuṃ udapādī’’ti hi bhagavatā vuttakāle ko ‘‘cakkhuṃ udapādī’’ti padaṃ parivattitvā atthamācikkhati, tathā ‘‘bāle paṇḍite’’tiādīnampi paccattavacanānaṃ aparehi ‘‘bāle paṇḍite’’tiādīhi bhummopayogavacanehi sutivasena samānattepi paccattavacanatthoyeva sotāre paṭibhāti, na itaravacanattho yathāpayogaṃ atthassa gahetabbattā. Iti ‘‘vanappagumbe, bāle, paṇḍite’’tiādīnaṃ suddhapaccattavacanattaññeva sārato paccetabbaṃ, na sutisāmaññena bhummopayogavacanattaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
而且同样地，如果"attakāre（自作）"这个词被认为是主格的处格表示，由于可以理解到处所关系的意思，就会产生"在自作中没有任何事物"这样的非本意含义，而不是本意的"没有自作"之义。如果理解为"宾格复数的表示"，由于"natthi（没有）"这个词不能与宾格连用，就会产生过失。但是因为"natthi"这个词如同"atthi（有）"等词一样是与主格连用，所以可以理解"attakāre"这个词就是主格。
在"愚者与智者流转轮回后将作苦的终结"这句中，如果接受"这是主格的处格表示"或"这是宾格的表示"的说法，就会产生连"愚者们和智者们"这样基本的说法都不知道的过失。但是由于与"将作"这个词的连用关系，可以理解"愚者和"等词就是主格。
就如在带有鼻音（niggahīta）的"眼生起"这个词中，虽然主格在发音上与"请给我眼睛"这句中的宾格相同，但是由于有"生起"这个动词的说明，听者能理解到这是主格的意思，而不是词形变化颠倒的宾格的意思，因为"生起"这个动词不能用来表达宾格的意思。当世尊说"眼生起"时，谁会把"眼生起"这个词转换成其他意思来解释呢？
同样地，"愚者，智者"等主格词，虽然在发音上与其他处格或宾格的"愚者，智者"等词相同，但听者能理解到这是主格的意思，而不是其他格的意思，因为应当根据具体用法来理解其意思。因此，对于"林中灌木丛，愚者，智者"等词，应当确信其本质就是纯粹的主格意思，而不应因为发音的共通性就认为是处格或宾格的意思。


Yaṃ panācariyena jātakaṭṭhakathāyaṃ –

‘‘Tayo giriṃ tiantaraṃ kāmayāmi,

Pañcālā kuruyo kekake ca;

Tatuttariṃ brāhmaṇa kāmayāmi,

Tikiccha maṃ brāhmaṇa kāmanīta’’nti –

Imassa kāmanītajātakassa saṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘kekake cāti paccatte upayogavacanaṃ, tena kekakassa raṭṭhaṃ dassetī’’ti vuttaṃ. Evaṃ vadanto ca so ‘‘purise passati, purise patiṭṭhita’’nti, ‘‘passāmi loke sadhane manusse’’ti ca ādīsu yebhuyyena ‘‘purise, loke, sadhane, manusse’’tiādīnaṃ upayogabahuvacanabhummekavacanabhāvena āgatattā paccattekavacanabahuvacanabhāvassa pana apākaṭattā yebhuyyappavattiṃ sandhāya ‘‘idampi tādisamevā’’ti maññamāno vadati maññe. Ācariyā hi katthaci attano ruciyāpi visuṃ visuṃ kathenti. Ayaṃ pana amhākaṃ ruci – ‘‘kekake’’ti idaṃ paccattavacanameva ‘‘pañcālā, kuruyo’’ti sahajātapadāni viya, raṭṭhavācakattā pana ‘‘kuruyo’’ti padamiva bahuvacanavasena vuttaṃ. Na hi bhagavā ‘‘khattiyo, brāhmaṇo, vesso’’tiādīsu viya samānavibhattīhi niddisitabbesu sahajātapadesu pacchimaṃ upayogavacanavasena niddiseyya, yutti ca na dissati ‘‘pañcālā’’ti, ‘‘kuruyo’’ti paccattavacanaṃ vatvā ‘‘kekake’’ti upayogavacanassa vacane, tasmā ‘‘kekake’’ti idaṃ paccattavacanameva. Tathā hi sandhivisodhanavidhāyako ācariyo tādisānaṃ padānaṃ paccattavacanattaññeva vibhāvento sāmaṃ kate pakaraṇe ‘‘vanappagumbo vanappagumbe, sukhaṃ dukkhaṃ jīvo, sukhe dukkhe jīve’’ti āha, ṭīkāyampi ca tesaṃ paccattavacanabhāvameva vibhāvento ‘‘vanappagumbo, sukhaṃ, dukkhaṃ, jīvo’’ti sādhanīyaṃ rūpaṃ patiṭṭhapetvā niggahītalopavasena akārokārānañca ekārādesavasena ‘‘vanappagumbe, sukhe, dukkhe, jīve’’ti rūpanipphattimāha. Sā pāḷinayānu kūlā. Kaccāyanācariyenapi pāḷinayaṃ nissāya ‘‘dvipade tulyādhikaraṇe’’ti paccattabahuvacanapadaṃ vuttaṃ. Tenāha vuttiyaṃ ‘‘dve padāni tulyādhikaraṇānī’’ti. ‘‘Dvipade tulyādhikaraṇe’’ti ca idaṃ ‘‘aṭṭha nāgāvāsasatānī’’ti vattabbe ‘‘aṭṭha nāgāvāsasate’’ti padamiva vuccatīti daṭṭhabbaṃ.

Keci pana tesaṃ bhummekavacanattaṃ icchanti. Tattha yadi ‘‘vanappagumbe’’ti paccatte bhummavacanaṃ, ‘‘kekake’’ti ca paccatte upayogavacanaṃ, ‘‘esese eke ekaṭṭhe’’ti ettha ‘‘esese’’ti imānipi paccatte bhummavacanāni vā siyuṃ, upayogavacanāni vā. Yathetāni evaṃvidhāni na honti, suddhapaccattavacanāniyeva honti, tathā ‘‘vanappagumbe, kekake’’tiādīnipi tathāvidhāni na honti, suddhapaccattavacanāniyeva honti. Iccevaṃ sabbathāpi ‘‘vanappagumbe, bāle, paṇḍite, kekake’’ti, ‘‘viratte kosiyāyane, aṭṭha nāgāvāsasate, ke purise, esese’’ti evamādīnaṃ anekesaṃ purisaliṅgaitthiliṅganapuṃsakaliṅgasabbanāmaekavacanaanekavacanavasena sāsanavare ṭhitānaṃ padānaṃ nipphatti paccattekavacanaputhuvacanānamekārādesavaseneva bhavatīti avassamidaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Evaṃ ‘‘vanappagumbe, bāle, paṇḍite’’tiādīnaṃ suddhapaccattavacanatā atīva sukhumā dubbiññeyyā, saddhena kulaputtena ācariye payirupāsitvā tadupadesaṃ sakkaccaṃ gahetvā jānitabbā. Buddhavacanasmiñhi saddato ca atthato ca adhippāyato ca akkharacintakānaṃ ñāṇacakkhusammuyhanaṭṭhānabhūtā pāḷinayā vividhā dissanti.


以下是巴利文的完整中文直译：
而论师在《本生经注》中对于：
"我爱慕三山之间，
般遮罗、俱卢与基卡客；
婆罗门啊！我更进一步爱慕，
被爱欲所引的婆罗门啊！请医治我。"
这个《爱欲引导本生》的解释中说："'基卡客等'是主格的宾格表示，由此表示基卡客的国土。"而他这样说，似乎是考虑到在"他看见诸人，住立于诸人"，"我见世间有财的人们"等句中，大多数"诸人、世间、有财、人们"等词是以宾格复数和处格单数的形式出现，而主格单数和复数的形式不明显，所以根据多数用例认为"这也是同样的情况"。因为论师们有时也会根据自己的理解分别作不同的解释。
但这是我们的理解："基卡客"这个词就是主格，如同"般遮罗、俱卢"等同类词一样，而由于表示国土，所以像"俱卢"这个词一样用复数形式来表示。因为世尊在应当用相同变格来表示的同类词中，如"刹帝利、婆罗门、吠舍"等，不会把最后一个词用宾格的形式来表示，而且在说了"般遮罗"和"俱卢"是主格之后，再说"基卡客"是宾格也看不出有什么合理性，所以"基卡客"这个词就是主格。
正是如此，教导连声规则的论师在自造的论著中解释这类词就是主格时说："灌木丛，灌木丛们，乐、苦、生命，乐们、苦们、生命们"。在注释书中也是为了说明这些词是主格，先确立"灌木丛、乐、苦、生命"这样的基本形式，然后通过省略鼻音和把a音、o音替换成e音的方式，说明"灌木丛们、乐们、苦们、生命们"这样的词形变化。这是符合圣典用法的。迦旃延论师也依据圣典用法说"在两个同格位语中"这个主格复数词。因此在注释中说"两个词是同格位语"。而"在两个同格位语中"这句话，应当理解为如同在应该说"八百龙居处"时说成"八百龙居处们"一样。
有些人主张这些词是处格单数。关于这点，如果"灌木丛们"是主格的处格表示，"基卡客"是主格的宾格表示，那么在"这些这些某些同义"中的"这些这些"也应该是主格的处格表示或宾格表示。正如这些词不是那样，而是纯粹的主格一样，"灌木丛们、基卡客"等词也不是那样，而是纯粹的主格。
因此，在一切情况下，"灌木丛们、愚者们、智者们、基卡客"，"离欲的憍尸耶种、八百龙居处、某些人、这些这些"等这样许多在教法中存在的、依据男性词、女性词、中性词、代词、单数、复数等方式的词，其词形变化完全是通过主格单数和复数的e音替换来实现的，这一点必须接受。如此，"灌木丛们、愚者们、智者们"等词是纯粹的主格这一点极其精细难解，虔诚的善男子应当亲近师长，恭敬地接受其教导后才能了知。因为在佛语中，从语言、意义和意图等方面来看，存在着使纯粹研究文字的人之智慧之眼迷惑的各种圣典用法。


Tattha saddato tāva idaṃ sammuyhanaṭṭhānaṃ – ‘‘virattā kosiyāyanī’’ti vattabbe ‘‘viratte kosiyāyane’’ti itthiliṅgapaccattavacanaṃ dissati, ‘‘ko puriso’’ti vattabbe ‘‘ke purise’’ti sabbanāmikapaccattavacanaṃ dissati, ‘‘kinnāmo te upajjhāyo’’ti vattabbe ‘‘konāmo te upajjhāyo’’ti samāsapadaṃ pulliṅgavisayaṃ dissati. Kiṃ nāmaṃ etassāti konāmoti hi samāso. Tena ‘‘konāmā itthī, konāmaṃ kula’’nti ayampi nayo gahetabbo. ‘‘Kva te balaṃ mahārājā’’ti vattabbe ‘‘ko te balaṃ mahārājā’’ti ettha kvasaddena īsakaṃ samānasutiko sattamiyanto kosaddo dissati, kva kosaddā hi aññamaññamīsakasamānasutikā. Tathā ‘‘idha hemantagimhesu, idha hemantagimhisu, na tenatthaṃ abandhi so, na tenatthaṃ abandhisū’’ti aññānipi yojetabbāni.

Atthato pana idaṃ sammuyhanaṭṭhānaṃ – ‘‘yaṃ na kañcanadvepiñcha, andhena tamasā gata’’nti ettha nakāro ‘‘kata’’nti iminā sambandhitabbo. Na katanti kataṃ viyāti attho. Ettha hi nakāro upamāne vattati, na paṭisedhe.

‘‘Assaddho akataññū ca,

Sandhicchedo ca yo naro;

Hatāvakāso vantāso,

Sa ve uttamaporiso’’ti

Evamādīnipi aññāni yojetabbāni.

Adhippāyato idaṃ sammuyhanaṭṭhānaṃ – ‘‘taṇhaṃ asmimānaṃ sassatucchedadiṭṭhiyo dvādasāyatananissitaṃ nandirāgañca hantvā brāhmaṇo anīgho yātī’’ti vattabbepi tathā avatvā tamevatthaṃ gahetvā aññena pariyāyena

‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye;

Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo’’ti

Vuttaṃ.

‘‘Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ, vanato jāyate bhayaṃ;

Chetvā vanañca vanathaṃ, nibbanā hotha bhikkhavo’’ti

Evamādīnipi aññāni yojetabbāni. Evaṃ buddhavacane saddato ca atthato ca adhippāyato ca akkharacintakānaṃ ñāṇacakkhusammuyhanaṭṭhānabhūtā pāḷinayā vividhā dissanti. Yathāha –

‘‘Jānantā api saddasatthamakhilaṃ muyhanti pāṭhakkame,

Yebhuyyena hi lokanītividhurā pāṭhe nayā vijjare;

Paṇḍiccampi pahāya bāhiragataṃ ettheva tasmā budho,

Sikkheyyāmaladhammasāgaratare nibbānatitthūpage’’ti.

Evaṃ pāḷinayānaṃ dubbiññeyyattā ‘‘vanappagumbe, bāle ca, paṇḍite cā’’tiādīnaṃ suddhapaccattavacanattaññeva sārato paccetabbaṃ, na sutisāmaññena bhummopayogavacanattaṃ bhummopayogavacanehi tesaṃ samānasutikattepi paccattajotakattā. Samānasutikāpi hi saddā atthappakaraṇaliṅgasaddantarābhisambandhādivasena atthavisesajotakā bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Sīho gāyatī’’ti vutte ‘‘evaṃnāmako puriso’’ti attho viññāyati. ‘‘Sīho naṅguṭṭhaṃ cāletī’’ti vutte pana ‘‘migarājā’’ti viññāyati. Evaṃ atthavasena samānasutikānaṃ atthavisesajotanaṃ bhavati. Saṅgāme ṭhatvā ‘‘sindhavamānehī’’ti vutte ‘‘asso’’ti viññāyati. Rogisālāyaṃ pana ‘‘sindhavamānehī’’ti vutte ‘‘lavaṇa’’nti viññāyati. Evaṃ pakaraṇavasena samānasutikānaṃ atthavisesajotanaṃ bhavati. ‘‘Issā’’ti vutte ‘‘evaṃnāmikā dhammajātī’’ti viññāyati. ‘‘Isso’’ti vutte pana ‘‘acchamigo’’ti viññāyati. Evaṃ liṅgavasena ekadesasamānasutikānaṃ atthavisesajotanaṃ bhavati. Ettha pana kiñcāpi ‘‘devadattaṃ pakkosa ghaṭadhārakaṃ daṇḍadhāraka’’ntiādīsupi ghaṭadaṇḍādīni liṅgaṃ, tathāpi samānasutikādhikārattā na taṃ idhādhippetaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
其中，首先从语言方面的迷惑处是：在应该说"离欲的憍尸耶女"时，出现"离欲的憍尸耶们"这样的阴性主格；在应该说"何人"时，出现"何人们"这样的代词主格；在应该说"你的和尚叫什么名字"时，出现"你的和尚名何"这样的阳性复合词。因为"名何"是"此人的名字是什么"的复合词。由此也应当理解"名何女人，名何家族"这样的用法。在应该说"大王啊！你的军队在哪里"时，出现"大王啊！你的军队何"，这里的"何"字与处格的"哪里"有相似的发音，因为"何"和"哪里"这两个词的发音略微相似。同样地，还可以组织"在这里的冬季和夏季，在这里的冬季和夏季中，他不以此系缚义，他们不以此系缚义"等其他例子。
从意义方面的迷惑处是：在"不如金翅鸟，被黑暗所覆"这句中，"不"字应当与"作"字相连。意思是"非所作如同所作"。这里的"不"字表示比喻，不是表示否定。
"无信且忘恩，
断人连结者；
失去机会弃希望，
此实最上人。"
像这样的其他例子也可以组织。
从意图方面的迷惑处是：在应该说"婆罗门杀除了渴爱、我慢、常见断见等十二处所依的喜贪后无忧而行"时，不这样说而取其意义用另一种方式说：
"杀母亦杀父，杀二刹帝利王；
灭国及其从，婆罗门无忧行。"
"伐林莫伐树，从林生怖畏；
伐林及林薮，比丘们！应无林。"
像这样的其他例子也可以组织。如此在佛语中，从语言、意义和意图方面，存在着使纯粹研究文字的人之智慧之眼迷惑的各种圣典用法。如说：
"纵然通晓一切语言学，在经文次第中也会迷惑，
因为大多数用法都异于世间常规；
因此智者应舍弃外道的学识，
而在趣向涅槃彼岸的清净法海中学习。"
由于如此圣典用法难以了知，应当确信"灌木丛们，愚者们和智者们"等词就是纯粹的主格，不应因为发音的共通性就认为是处格或宾格的意思，即使它们与处格宾格发音相同，也是表示主格的。因为即使发音相同的词，通过意义、语境、性数、其他相关词等的关系也能表示特殊的含义。比如怎样呢？当说"狮子在歌唱"时，理解为"某个名叫狮子的人"的意思。但当说"狮子摇动尾巴"时，则理解为"兽王"。如此通过意义，发音相同的词能表示特殊的含义。在战场上说"带来信度"时，理解为"马"。但在病房里说"带来信度"时，理解为"盐"。如此通过语境，发音相同的词能表示特殊的含义。当说"issā（嫉妒）"时，理解为"如此名的法性"。但当说"isso（熊）"时，则理解为"熊"。如此通过性数，部分发音相同的词能表示特殊的含义。虽然在这里，在"叫提婆达多来，拿水罐的，拿棍子的"等例子中，水罐、棍子等也是性数词，但是因为这里讨论的是发音相同的词，所以这不是这里所要说明的。


‘‘Issā uppajjatī’’ti ca ‘‘issā purisamanubandhiṃsū’’ti ca vutte pana sabbathā samānasutikānaṃ saddantarābhisambandhavasena yathāvuttaatthavisesajotanaṃ bhavati. Tathā ‘‘sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamatī’’ti vutte ‘‘migādhipo kesarasīho’’ti viññāyati. ‘‘Sīho samaṇuddeso, sīho senāpatī’’ti ca vutte pana ‘‘sīho nāma sāmaṇero, sīho nāma senāpatī’’ti viññāyati. Evampi saddantarābhisambandhavasena samānasutikānaṃ atthavisesajotanaṃ bhavati. ‘‘Addasaṃsu kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū vihāraṃ paṭisaṅkharonte’’ti evampi saddantarābhisambandhavasena samānasutikānaṃ paccattopayogatthasaṅkhātaatthavisesajotanaṃ bhavati. Tathā ‘‘siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavocā’’ti evampi saddantarābhisambandhavasena samānasutikānaṃ ālapanatthapaccattatthasaṅkhātaatthavisesajotanaṃ bhavati, tasmā ‘‘vanappagumbe yatha phussitagge’’tiādīni bhummopayogavacanehi sadisattepisaddantarābhisambandhavasena suddhapaccattavacanānīti gahetabbāni. Paccattekavacanabahuvacanānaṃ eva hi ekārādesavasena evaṃvidhāni rūpāni bhavanti bhummopayogavacanāni viyāti. Nanu ca bho evaṃvidhānaṃ rūpānaṃ pāḷiyaṃ dissanato ‘ekārantampi pulliṅgaṃ atthī’ti vattabbanti? Na vattabbaṃ, okārantabhāvogadharūpavisesattā tesaṃ rūpānaṃ. Ādesavasena hi siddhattā visuṃ ekārantapulliṅgaṃ nāma natthi, tasmā pulliṅgānaṃ yathāvuttasattavidhatāyeva gahetabbāti.


以下是巴利文的完整中文直译：
但当说"嫉妒生起"和"母熊们追随男人"时，完全同音的词通过与其他词的关联，能表示如前所述的特殊含义。同样地，当说"诸比丘！狮子兽王在傍晚时分从住处出来"时，理解为"兽主鬃毛狮"。而当说"狮子沙弥，狮子将军"时，则理解为"名叫狮子的沙弥，名叫狮子的将军"。如此也是通过与其他词的关联，同音的词能表示特殊的含义。
"六群比丘看见十七群比丘正在修缮精舍"，这样也是通过与其他词的关联，同音的词能表示主格和宾格这样的特殊含义。同样地，"比丘！请注水入此船，有一位比丘对世尊如是说"，这样也是通过与其他词的关联，同音的词能表示呼格和主格这样的特殊含义。因此，"如同林中灌木丛顶端"等词虽然与处格和宾格相似，但通过与其他词的关联，应当理解为纯粹的主格。因为只有主格单数和复数通过e音替换才会有这样的形式，看起来像是处格和宾格。
然而先生，由于这样的词形在圣典中可见，是否应该说"也有以e结尾的阳性词"呢？不应这样说，因为这些词形本质上属于以o结尾的特殊形式。因为是通过替换而成立的，所以没有独立的以e结尾的阳性词这种说法，因此应当理解阳性词就是如前所述的七种而已。


Keci pana vadeyyuṃ ‘‘yāyaṃ purisasaddanayaṃ gahetvā ‘bhūto, bhūtā. Bhūta’ntiādinā sabbesamokārantapadānaṃ nāmikapadamālā vibhattā, tattha catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni kimatthaṃ na vuttānī’’ti? Visesadassanatthaṃ. Tādisāni hi catutthekavacanarūpāni pāḷinaye porāṇaṭṭhakathānaye ca upaparikkhiyamāne ‘‘gatyatthakammani, nayanatthakammani, vibhattivipariṇāme, tadatthe cā’’ti saṅkhepato imesu catūsuyeva ṭhānesu, pabhedato pana sattasu ṭhānesu dissanti. Dānarocanadhāraṇanamoyogādibhede pana yattha katthaci sampadānavisaye na dissanti, iti imaṃ visesaṃ dassetuṃ na vuttānīti. Nanu dānakriyāyoge ‘‘abhirūpāya kaññā deyyā’’ti catutthekavacanassa āyādesasahitarūpadassanato imasmimpi saddanītippakaraṇe ‘‘purisāya, bhūtāyā’’tiādīni vattabbāni, evaṃ sante kasmā ‘‘dānarocanadhāraṇanamoyogādibhede pana yattha katthaci sampadānavisaye na dissantī’’ti vuttanti? Apāḷinayattā. ‘‘Abhirūpāya kaññā deyyā’’ti ayañhi saddasatthato āgato nayo, na buddhavacanato. Buddhavacanañhi patvā ‘‘abhirūpassa kaññā deyyā’’ti padarūpaṃ bhavissatīti. Nanu ca bho namoyogādīsupi catutthekavacanassa āyādeso dissatīti. Sāsanāvacarāpi hi nipuṇā paṇḍitā ‘‘namo buddhāyā’’tiādīni vatvā ratanattayaṃ vandanti. Keci pana –

‘‘Namo buddhāya buddhassa,

Namo dhammāya dhammino;

Namo saṅghāya saṅghassa,

Namokārena sotthi me’’ti ca,

‘‘Mukhe sarasi samphulle, nayanuppalapaṅkaje;

Pādapaṅkajapūjāya, buddhāya satataṃ dade’’ti ca,

‘‘Naro naraṃ yācati kiñci vatthuṃ, narena dūto pahito narāyā’’ti ca gāthāracanampi kubbantīti? Saccaṃ, sāsanāvacarāpi nipuṇā paṇḍitā ‘‘namo buddhāyā’’tiādīnivatvā ratanattayaṃ vandanti, gāthāracanampi kubbanti, evaṃ santepi te saddasatthe kataparicayavasena saddasatthato nayaṃ gahetvā tathārūpā gāthāpi cuṇṇiyapadānipi abhisaṅkharonti, ‘‘namo buddhāyā’’tiādīni vatvā ratanattayaṃ vandanti. Ye pana saddasatthe akataparicayā antamaso bāladārakā, tepi aññesaṃ vacanaṃ sutvā kataparicayavasena ‘‘namo buddhāyā’’tiādīni vatvā ratanattayaṃ vandanti, ‘‘namo buddhassā’’ti vadantā pana appakatarā. Katthaci hi padese kumārake akkharasamayaṃ uggaṇhāpentā garū akkharānamādimhi ‘‘namo buddhāyā’’ti sikkhāpenti, na pana ‘‘namo buddhassā’’ti, evaṃ santepi pāḷinaye porāṇaṭṭhakathānaye ca upaparikkhiyamāne ṭhapetvā gatyatthakammādiṭṭhānacatukkaṃ, pabhedato sattaṭṭhānaṃ vā dānarocanadhāraṇanamoyogādibhede yattha katthaci sampadānavisaye catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni na dissanti, tasmā kehici abhisaṅkhatāni ‘‘namo buddhāya, buddhāya dānaṃ dentī’’ti padāni pāḷiṃ patvā ‘‘namo buddhassa, buddhassa dānaṃ dentī’’ti aññarūpāni bhavantīti daṭṭhabbaṃ.

以下是巴利文的完整中文直译：
有些人可能会说："在取用'人'字变化规则时，以'存在者，存在者们，存在者啊'等方式分析了所有以o结尾词的名词变化，为什么在其中没有说明与第四格单数āya替换相关的词形呢？"这是为了显示特殊性。因为在仔细考察圣典用法和古注释书用法时，这样的第四格单数词形简要来说只在"表示趣向的对象、表示引导的对象、变格转换和表示目的"这四种情况下，分别来说则在七种情况下可见。但在布施、告知、保持、致敬等的区别中，在任何与与格相关的场合都不见到，为了显示这个特殊性所以没有说明。
难道不是在与布施行为相关时，由于见到"应给美女"这样的第四格单数与āya替换相关的词形，在这个《语法论》中也应该说"对人，对存在者"等词形吗？如果是这样，为什么说"但在布施、告知、保持、致敬等的区别中，在任何与与格相关的场合都不见到"呢？因为这不是圣典用法。因为"应给美女"这是从语法书来的用法，不是从佛语来的。到了佛语中，词形将会是"应给美男子女儿"。
然而先生，在致敬等用法中不是也见到第四格单数的āya替换吗？因为精通教法的智者们也说"礼敬佛陀"等来礼敬三宝。有些人还作这样的偈颂：
"礼敬佛陀佛，
礼敬法法主；
礼敬僧团僧，
以此礼敬愿我安乐。"
还有：
"在脸如盛开的莲池，眼如青莲莲池中；
以足莲供养，常常献给佛陀。"
还有：
"人向人乞求某物，使者被人派向人。"
这是真的，精通教法的智者们也说"礼敬佛陀"等来礼敬三宝，也作偈颂，即使如此，他们是由于熟习语法书而从语法书取用规则，来创作这样的偈颂和散文词句，说"礼敬佛陀"等来礼敬三宝。而那些没有熟习语法书的人，乃至小孩子们，也是听了他人的话而由于熟习的缘故说"礼敬佛陀"等来礼敬三宝，而说"礼敬佛"的则较少。因为在某些地方，老师们教导孩子们字母时，在字母的开始就教导"礼敬佛陀"，而不是教导"礼敬佛"。即使如此，在仔细考察圣典用法和古注释书用法时，除了表示趣向的对象等四种情况，或分别来说七种情况外，在布施、告知、保持、致敬等的区别中，在任何与与格相关的场合都不见到第四格单数与āya替换相关的词形，因此应当了解某些人创作的"礼敬佛陀，布施给佛陀"等词，到了圣典中就变成"礼敬佛，布施给佛"等其他词形。

 Ayaṃ pana pāḷinayaaṭṭhakathānayānurūpena āyādesassa payogaracanā – ‘‘buddhāya saraṇaṃ gacchati, buddhaṃ saraṇaṃ gacchatī’’ti vā, ‘‘buddhāya nagaraṃ nenti, buddhaṃ nagaraṃ nentī’’ti vā, ‘‘buddhāya sakkato dhammo, buddhena sakkato dhammo’’ti vā, ‘‘buddhāya jīvitaṃ pariccajati, buddhassa atthāya jīvitaṃ pariccajatī’’ti vā, ‘‘buddhāya apenti aññatitthiyā, buddhasmā apenti aññatitthiyā’’ti vā , ‘‘buddhāya dhammatā, buddhassa dhammatā’’ti vā, ‘‘buddhāya pasanno, buddhe pasanno’’ti vā iti pabhedato imaṃ sattaṭhānaṃ vivajjetvā aññattha āyādeso na dissati. Tathā hi –

Pāṭhe mahānamakkāra-saṅkhāte sādhunandane;

Sampadāne namoyoge, āyādeso na dissati.

Ettha mahānamakkārapāṭho nāma ‘‘namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā’’ti pāṭho. Atrāpi āyādeso na dissati. Vammikasuttepi ‘‘namo karohi nāgassā’’ti evaṃ āyādeso na dissati. Ambaṭṭhasuttepi ‘‘sotthi bhadante hotu rañño, sotthi janapadassa’’. Evaṃ āyādeso na dissati.

‘‘Suppabuddha’’nti pāṭhassa, atthasaṃvaṇṇanāyapi;

Sampadāne namoyoge, āyādeso na dissati.

Tathā hi

‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā;

Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ buddhagatā satī’’ti

Imissā pāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sammādiṭṭhikassa putto guḷaṃ khipamāno buddhānussatiṃ āvajjetvā ‘namo buddhassā’ti vatvā guḷaṃ khipatī’’ti āyādesavajjito saddaracanāviseso dissati. Sagāthāvaggavaṇṇanāyampi dhanañjānīsuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi khipitvāpi kāsetvāpi ‘namo buddhassā’ti tassa muṇḍakassa samaṇakassa namakkāraṃ karosī’’ti āyādesavajjito saddaracanāviseso dissati. Tathā tattha tattha ‘‘buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ deti. Tassa purisassa bhattaṃ na ruccati. Samaṇassa rocate saccaṃ, buddhassa chattaṃ dhāreti, buddhassa silāghate’’tiādinā āyādesavivajjito saddaracanāviseso dissati. Evaṃ dānarocanādīsu bahūsu sampadānavisayesu catutthekavacanassa āyādesasahitaṃ rūpaṃ na dissati.


以下是巴利文的完整中文直译：
这是按照圣典用法和注释书用法的āya替换的用法构造："归依佛陀，归依佛"，或"引导佛陀到城市，引导佛到城市"，或"法被佛陀尊重，法被佛尊重"，或"为佛陀舍弃生命，为佛的利益舍弃生命"，或"外道远离佛陀，外道远离佛"，或"佛陀的法性，佛的法性"，或"信乐佛陀，信乐佛"，如此分别来说，除了这七种情况外，在其他地方不见到āya替换。正是如此：
在偈颂大礼敬，贤善子中；
在与格礼敬连用时，不见āya替换。
这里大礼敬偈颂是指"礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者"这个偈颂。在这里也不见āya替换。在蚁垤经中也是"礼敬龙"，如此不见āya替换。在阿摩昼经中也是"愿王平安，愿国土平安"。如此不见āya替换。
在"善觉"偈颂，意义解释中；
在与格礼敬连用时，不见āya替换。
正是如此：
"瞿昙的弟子们常善觉，
日夜恒常念于佛。"
在这个圣典的注释中说"正见者的儿子投球时忆念佛随念后说'礼敬佛'而投球"，可见没有āya替换的特殊语言构造。在有偈颂品注释中的昙任奢尼经注释中也说"你站着也好，坐着也好，打喷嚏也好，咳嗽也好，都对那个剃头的小沙门作'礼敬佛'的礼敬"，可见没有āya替换的特殊语言构造。同样地，在各处可见"布施给以佛为首的比丘僧团。那个人不喜欢饭食。沙门喜欢真实，为佛撑伞，赞叹佛"等没有āya替换的特殊语言构造。如此在布施、喜欢等许多与与格相关的场合中，不见到第四格单数与āya替换相关的词形。


Gatyatthakammādīsu pana catūsu ṭhānesu dissati. Tathā hi ‘‘mūlāya paṭikasseyya, appo saggāya gacchatī’’ti cettha gatyatthakammani dissati. Ettha hi ‘‘mūlaṃ paṭikasseyya, appo saggaṃ gacchatī’’ti ca attho. ‘‘Paṭikasseyyā’’ti cettha kasa gatiyanti dhātussa patiupasaggena visesitattā ‘‘ākaḍḍheyyā’’ti attho bhavati. ‘‘Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya netī’’ti ettha nayanatthakammani dissati. Ettha hi maṃ udakaṃ neti, attano vasanakasobbhaṃ pāpetīti attho. ‘‘Viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti ettha vibhattivipariṇāme dissati. Mama vacanato viramathāti hi nissakkavacanavasena attho. ‘‘Mahāgaṇāya bhattā me’’ti etthāpi vibhattivipariṇāme dissati. Mama mahato haṃsagaṇassa bhattāti hi sāmivacanavasena attho. Mama haṃsarājāti cettha adhippāyo. ‘‘Asakkatā casma dhanañcayāyā’’ti etthāpi vibhattivipariṇāme dissati. Mayaṃ dhanañcayassa rañño asakkatā ca bhavāmāti hi kattutthe sāmivacanaṃ. Tathā hi ‘‘dhanañcayassā’’ti vā ‘‘dhanañcayenā’’ti vā vattabbe evaṃ avatvā ‘‘dhanañcayāyā’’ti sampadānavacanaṃ dānakriyādikassa sampadānavisayassa abhāvato vibhattivipariṇāmeyeva yujjati, tasmā dhanañcayarājena mayaṃ asakkatā ca bhavāmāti attho gahetabbo. Aññampi vibhattivipariṇāmaṭṭhānaṃ maggitabbaṃ.

‘‘Virāgāya upasamāya nirodhāyā’’tiādīni pana anekasahassāni āyādesasahitāni saddarūpāni tadatthe pavattanti. Aṭṭhakathācariyāpi hi dhammavinayasaddatthaṃ vaṇṇentā ‘‘dhammānaṃ vinayāya. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogādiattha’’nti tadatthavaseneva āyādesasahitaṃ saddarūpaṃ payuñjiṃsu, evaṃ catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni gatyatthakammani nayanatthakammani vibhattivipariṇāme tadatthe cāti imesu catūsuyeva ṭhānesu dissanti, na pana dānarocanādibhede yattha katthaci sampadānavisaye. Tathā hi niruttipiṭake ‘‘atthāyāti sampadānavacana’’nti āyādesasahitaṃ saddarūpaṃ vuttaṃ, purisasaddādivasena pana tādisāni rūpāni na vuttāni tādisānaṃ saddarūpānaṃ yattha katthaci appavattanato. Kaccāyanappakaraṇepi hi ‘‘āya catutthekavacanassa tū’’ti lakkhaṇassa vuttiyaṃ ‘‘atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Purisāyā’’ti vā ‘‘samaṇāyā’’ti vā ‘‘brāhmaṇāyā’’ti vā na vuttanti.


以下是巴利文的完整中文直译：
但在表示趣向的对象等四种情况中是可见的。正是如此，在"应回归根本，少数人往生天界"中，可见表示趣向的对象。因为这里的意思是"应回归根本，少数人往生天界"。这里的"应回归"，由于"kasa（行走）"这个词根被"pati（回）"这个前缀修饰，所以意思是"应拉回"。"这个人对我有利，他带我去水边"这里可见表示引导的对象。因为这里的意思是"带我去水边，引导到自己居住的水池"。
"诸尊者请停止我的话"这里可见变格转换。因为意思是"请停止我的话"，是以离格的方式表达。"他是我大群的主人"这里也可见变格转换。因为意思是"我的大群鹅的主人"，是以属格的方式表达。这里的意思是"我的鹅王"。"我们不受打那札耶的尊重"这里也可见变格转换。因为意思是"我们不受打那札耶王的尊重"，这是在施动意义中用属格。正是如此，在应该说"打那札耶的"或"被打那札耶"时，不这样说而说"对打那札耶"这个与格，由于没有布施行为等与与格相关的场合，只适合于变格转换，因此应当理解为"我们不受打那札耶王的尊重"这个意思。其他变格转换的场合也应当寻找。
但"为离贪，为寂止，为灭"等数以千计带有āya替换的词形是在表示目的时使用。因为注释书的论师们在解释法与律的意思时说"为诸法的调伏。因为这个调伏是为了无过失的法，不是为了生存享乐等"，就是以表示目的的方式使用带有āya替换的词形。如此，第四格单数带有āya替换的词形只在表示趣向的对象、表示引导的对象、变格转换和表示目的这四种情况中可见，而不在布施、喜欢等的区别中任何与与格相关的场合可见。
正是如此，在词源藏中说"'为了利益'是与格"这样带有āya替换的词形，但没有说"为人"等这样的词形，因为这样的词形在任何地方都不使用。因为在迦旃延论中也对"第四格单数用āya"这个规则在注释中说"为了利益，为了福祉，为了快乐，为了天人"。而没有说"为人"或"为沙门"或"为婆罗门"。


Ettha siyā – nanu bho tasseva vuttiyaṃ ‘‘catutthīti kimatthaṃ purisassa mukhaṃ. Ekavacanassāti kimatthaṃ purisānaṃ dadāti. Vāti kimatthaṃ dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā’’ti vuttattā ‘‘purisāya samaṇāya brāhmaṇāyā’’tiādīni padarūpāni nayato dassitāni, kevalaṃ pana mukhasaddayogato bahuvacanabhāvato vikappanato ca ‘‘purisāyā’’tiādīni na sijjhanti, mukhasaddayogādivirahite pana ṭhāne avassaṃ sijjhantīti? Ettha vuccate – ‘‘catutthīti kimatthaṃ purisassa mukha’’nti vadanto ‘‘sace āyādeso bhaveyya , catutthiyā eva bhavati, na chaṭṭhiyā’’ti dassento ‘‘mukha’’nti padaṃ dassesi, na ca tena ‘‘mukhasaddaṭṭhāne detītiādike sampadānavisayabhūte kriyāpade ṭhite āyādeso hotī’’ti dasseti. ‘‘Ekavacanassāti kimatthaṃ purisānaṃ dadātī’’ti vadantopi ‘‘ekavacanasseva āyādeso hoti, na bahuvacanassā’’ti dasseti. ‘‘Dadātī’’ti idaṃ padaṃ ‘‘purisāna’’nti padassa sampadānavacanattaṃ ñāpetuṃ avoca, na ca ‘‘detītiādike sampadānavisayabhūte kriyāpade sati catutthekavacanassa āyādeso hotī’’ti imamatthaṃ viññāpeti. ‘‘Vāti kimatthaṃ dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā’’ti ca vadantopi ‘‘sampadāneyeva vikappena āyādeso hotī’’ti viññāpeti, na dānādikriyaṃ paṭicca āyādesavidhānaṃ ñāpeti.

Yadi pana dānādikriyaṃ paṭicca āyādesavidhānaṃ siyā, vuttikārakena lakkhaṇassa vuttiyaṃ mūlodāharaṇeyeva ‘‘atthāya hitāyā’’ti tadatthapayogāni viya ‘‘purisāya dīyate’’tiādi vattabbaṃ siyā, na ca vuttaṃ. Kasmāti ce? Buddhavacane porāṇaṭṭhakathāsu ca tādisassa payogassa abhāvā. Niruttipiṭake hi pabhinnapaṭisambhido so āyasmā mahākaccāno ‘‘purisassa dīyate’’ti āyādesarahitāniyeva rūpāni dasseti, ‘‘atthāyāti sampadānavacana’’nti bhaṇantopi ca thero dānādikriyāpekkhaṃ akatvā catutthekavacanassa āyādesasahitaṃ rūpameva niddisi. Tena so payogo tadatthappayogoti viññāyati. Iti imehi kāraṇehi jānitabbaṃ ‘‘dānādikriyaṃ paṭicca āyādesavidhānaṃ na kata’’nti. Yajjevaṃ ‘‘atthāya hitāyā’’tiādīniyeva tadatthappayogāni ‘‘āya catutthekavacanassa tū’’ti lakkhaṇassa visayā bhaveyyuṃ, nāññānīti? Tanna, aññānipi visayāyeva tassa. Katamāni? ‘‘Mūlāya paṭikasseyya, appo saggāya gacchati, dakāya neti, viramathāyasmanto mamavacanāya, gaṇāya bhattā’’tiādīni. ‘‘Saggassa gamanena vā’’tiādīni pana vādhikārattā avisayāvāti.


以下是巴利文的完整中文直译：
这里可能有疑问：先生，在那同一注释中说"'第四格'是为什么？人的面。'单数'是为什么？给诸人。'或'是为什么？成为沙门或婆罗门的施予者"，因此从规则上显示了"为人、为沙门、为婆罗门"等词形，但仅由于与"面"字相连、由于是复数和由于选择所以"为人"等词不成立，而在没有与"面"字相连等的场合则必定成立，不是吗？
对此回答：当说"'第四格'是为什么？人的面"时，是在显示"如果有āya替换，只在第四格有，不在第六格"，所以显示"面"这个词，并不是以此显示"在有'给'等作为与格对象的动词时有āya替换"。当说"'单数'是为什么？给诸人"时，也是显示"āya替换只在单数有，不在复数"。说"给"这个词是为了使人知道"诸人"这个词是与格，并不是告知"在有'给'等作为与格对象的动词时，第四格单数有āya替换"这个意思。当说"'或'是为什么？成为沙门或婆罗门的施予者"时，也是告知"只在与格中有选择性的āya替换"，不是告知关于布施等行为的āya替换规则。
如果是关于布施等行为的āya替换规则，注释作者在规则注释的基本例子中就应该像"为了利益，为了福祉"等表示目的的用例那样说"给予人"等，但没有说。为什么呢？因为在佛语和古注释书中没有这样的用例。因为在词源藏中，已获得无碍解的大迦旃延尊者只显示"给予人"这样没有āya替换的形式，而且当长老说"'为了利益'是与格"时，也不考虑布施等行为而只指出第四格单数带有āya替换的形式。由此可知那个用例是表示目的的用例。因此由这些原因应当知道"没有制定关于布施等行为的āya替换规则"。
如果是这样，只有"为了利益，为了福祉"等表示目的的用例是"第四格单数用āya"这个规则的范围，其他不是吗？不是的，其他的也是它的范围。哪些呢？"应回归根本，少数人往生天界，带去水边，诸尊者请停止我的话，群的主人"等。但"以往生天界"等由于有"或"字的规定，都不是范围。


Nanu ca bho evaṃ sante vuttikārakena mūlodāharaṇesu ‘‘atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti vatvā ‘‘mūlāya paṭikasseyyā’’tiādīnipi vattabbāni, kimudāharaṇe pana ‘‘vāti kimatthaṃ saggassa gamanena vā’’ti vattabbanti? Saccaṃ, avacane kāraṇamatthi, taṃ suṇātha – ‘‘mūlāya paṭikasseyya, appo saggāya gacchatī’’ti ettha hi ‘‘mūlāya, saggāyā’’ti padāni suddhasampadānavacanāni na honti gatyatthakammani vattanato, tasmā mūlodāharaṇesu na vuttāni. Tathā ‘‘dakāya netī’’ti ettha ‘‘dakāyā’’ti padaṃ nayanatthakammani vattanato suddhasampadānavacanaṃ na hotīti na vuttaṃ. ‘‘Viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti ettha pana ‘‘vacanāyā’’ti padaṃ nissakkavacanatthe vattanato, ‘‘gaṇāya bhattā’’ti ettha ‘‘gaṇāyā’’ti padaṃ sāmivacanatthe vattanato, ‘‘asakkatā casma dhanañcayāyā’’ti ettha ‘‘dhanañcayāyā’’ti padaṃ kattuvasena sāmiatthe vattanato suddhasampadānavacanaṃ na hotīti na vuttaṃ. Kimudāharaṇepi ‘‘saggassā’’ti padaṃ gamanasaddasannidhānato gatyatthakammani vattanato suddhasampadānavacanaṃ na hotīti ‘‘vāti kimatthaṃ saggassa gamanena vā’’ti na vuttaṃ. Evañhettha vuttanayena buddhavacanaṃ porāṇaṭṭhakathānayañca patvā catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni gatyatthakammādīsu catūsuyeva ṭhānesu dissanti, na pana dānarocanādibhede yattha katthaci sampadānavisayeti daṭṭhabbaṃ.

Nanu ca bho ‘‘candanasāraṃ jeṭṭhikāya adāsi suvaṇṇamālaṃ kaniṭṭhāyā’’ti dānappayoge catutthekavacanassa āyādesasahitarūpadassanato ‘‘rājakaññāya dīyate, rājakaññāya ruccati alaṅkāro, rājakaññāya chattaṃ dhāreti, rājakaññāya namo karohi, rājakaññāya sotthi bhavatu, rājakaññāya silāghate’’tiādīhipi payogehi bhavitabbaṃ, atha kasmā ‘‘buddhavacanaṃ porāṇaṭṭhakathānayañca patvā catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni gatyatthakammādīsu catūsuyeva ṭhānesu dissanti, na pana dānarocanādibhede yattha katthaci sampadānavisaye’’ti vadathāti? Uppathamavatiṇṇo bhavaṃ, na hi bhavaṃ amhākaṃ vacanatthaṃ jānāti. Ayañhettha amhākaṃ vacanattho – sabbānipi itthiliṅgāni ekavacanavasena tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhīsattamīṭhānesu samasamāni honti, appāni asamāni, tasmā tāni ṭhapetvā pulliṅganapuṃsakaliṅgesu purisādi cittādisaddānaṃ akārantapakatibhāve ṭhitānaṃ catutthekavacanassa āyādesasahitāni rūpāni buddhavacanādīsu dānarocanādibhede yattha katthaci sampadānavisaye na dissanti. Teneva hi ‘‘mūlāya, saggāya, dakāya, vacanāya, gaṇāyā’’tiādīni gatyatthakammādīsu tīsu ‘‘abhiññāya, sambodhāya, nibbānāyā’’ti evamādīni pana anekasatāni tiliṅgapadāni tadattheyevāti imesu catūsu ṭhānesu dissanti. ‘‘Deti, rocati, dhāretī’’tiādīsu pana suddhasampadānavisayesu na dissanti. Bhavanti catra –

Catutthekavacanassa, āyādesena saṃyutaṃ;

Rūpaṃ anitthiliṅgānaṃ, ṭhānesu catusuṭṭhitaṃ.

Gatyatthakammani ceva, nayanatthassa kammani;

Vibhattiyā vipallāse, tadatthe cāti niddise.

‘‘Mūlāya paṭikasseyya, appo saggāya gacchati’’;

Evaṃ gatyatthakammasmiṃ, diṭṭhamamhehi sāsane.

‘‘Dakāya neti’’ iccevaṃ, nayanatthassa kammani;

‘‘Vacanāyā’’ti nissakke, viramaṇappayogato.


以下是巴利文的完整中文直译：
然而先生，如果是这样，注释作者在基本例子中说了"为了利益，为了福祉，为了快乐，为了天人"之后，也应该说"应回归根本"等，而在反例中应该说"'或'是为什么？以往生天界"，不是吗？这是真的，不说有原因，请听：因为在"应回归根本，少数人往生天界"中，"根本，天界"这些词不是纯粹的与格，因为用在表示趣向的对象中，所以在基本例子中没有说。同样地，在"带去水边"中，"水"这个词因为用在表示引导的对象中，不是纯粹的与格，所以没有说。
在"诸尊者请停止我的话"中，"话"这个词因为用在表示离格的意思中；在"群的主人"中，"群"这个词因为用在表示属格的意思中；在"我们不受打那札耶的尊重"中，"打那札耶"这个词因为用在表示施动的属格意思中，不是纯粹的与格，所以没有说。在反例中也是，"天界"这个词因为与"往生"字相邻，用在表示趣向的对象中，不是纯粹的与格，所以没有说"'或'是为什么？以往生天界"。因此在这里应当了解，按照所说的方式，到了佛语和古注释书的用法时，第四格单数带有āya替换的词形只在表示趣向的对象等四种情况中可见，而不在布施、喜欢等的区别中任何与与格相关的场合可见。
然而先生，由于在"给长女檀香精，给次女金鬘"这个布施用例中可见第四格单数带有āya替换的词形，所以也应该有"给予王女，王女喜欢装饰，为王女撑伞，向王女礼敬，愿王女平安，赞叹王女"等用例，那为什么你们说"到了佛语和古注释书的用法时，第四格单数带有āya替换的词形只在表示趣向的对象等四种情况中可见，而不在布施、喜欢等的区别中任何与与格相关的场合可见"呢？你偏离正道了，你不知道我们话的意思。因为这里我们话的意思是：所有阴性词在单数形式的第三、四、五、六、七格都是相同的，少数不同，因此除了这些以外，在阳性和中性词中，对于以人等和心等为词根、保持以a结尾的原形的词，其第四格单数带有āya替换的词形在佛语等中的布施、喜欢等的区别中任何与与格相关的场合都不可见。正因为如此，"根本、天界、水、话、群"等词在表示趣向的对象等三种情况中，而"为了证知、为了正觉、为了涅槃"等数百个三性词则只在表示目的中，这样在这四种情况中可见。但在"给予、喜欢、持有"等纯粹的与格对象中不可见。这里有偈颂：
非阴性词的形式，
与āya替换结合，
存在于四种场合。
应当指出是在：
表示趣向的对象，
及表示引导的对象，
变格转换，
和表示目的。
"应回归根本，
少数人往生天界"，
如此在表示趣向的对象中，
为我们在教法中所见。
"带去水边"如是，
在表示引导的对象中；
"为话"在离格中，
从停止的用法。


‘‘Gaṇāya’’iti sāmismiṃ, ‘‘bhattā’’ti saddayogato;

‘‘Dhanañcayāyā’’ti padaṃ, kattutthe sāmisūcakaṃ.

‘‘Asakkatā’’ti saddassa, yogatoti viniddise;

Añño cāpi vipallāso, maggitabbo vibhāvinā.

‘‘Abhiññāya sambodhāya, nibbānāyā’’timāni tu;

Liṅgattayavaseneva, tadatthasmiṃ viniddise.

Evaṃ pāṭhānulomena, kathito āyasambhavo;

Idantu sukhumaṃ ṭhānaṃ, cintetabbaṃ punappunaṃ.

Okārantavaseneva, nānānayasumaṇḍitā;

Padamālā mahesissa, sāsanatthaṃ pakāsitā.

Imamatimadhurañce cittikatvā suṇeyyuṃ,

Vividhanayavicittaṃ sādhavo saddanītiṃ;

Jinavaravacanete saddato jātakaṅkhaṃ,

Kumudamiva’sinā ve suṭṭhu chindeyyumettha.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Savinicchayo okārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa

Nāmikapadamālāvibhāgo nāma

Pañcamo paricchedo.

Akārantokārantatāpakatikaokārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.



以下是巴利文的完整中文直译：
"为群"是在属格中，
因与"主人"字相连；
"为打那札耶"这词，
在施动意义中表示属格。
因与"不受尊重"这词，
相连而应当指明；
其他的转换，
智者也应当寻求。
但"为证知，为正觉，
为涅槃"这些词，
应当依三性，
指明是在表示目的中。
如此依文顺序，
已说明āya的生起；
这是微妙之处，
应当反复思维。
依以o结尾的方式，
以种种方法庄严；
大仙的词形变化，
为显明教法义理。
若善人恭敬听闻，
此甚美妙语法论；
种种方法庄严者，
必能如刀斩水莲，
善断对胜者语言，
从语法生起疑惑。
这是在为了智者们通达九支分、具注释的三藏中的语言运用，
所作的《语法论》中，
带有抉择的以o结尾阳性词原形的
名词词形变化分析
名为第五章。
以a结尾、以o结尾为原形和以o结尾的阳性词已结束。

6. Ākārantapulliṅganāmikapadamālā

Atha pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā ākārantapulliṅgānaṃ pakatirūpesu abhibhavitu iccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma – satthā, satthā, satthāro. Satthāraṃ, satthāro. Satthārā, satthārehi, satthārebhi. Satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ. Satthārā, satthārehi, satthārebhi. Satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ. Satthari, satthāresu. Bho sattha, bho satthā, bhavanto satthāro.

Ayaṃ yamakamahātherena katāya cūḷaniruttiyā āgato nayo. Ettha ca niruttipiṭake ca kaccāyane ca ‘‘satthunā’’ti padaṃ anāgatampi gahetabbameva ‘‘dhammarājena satthunā’’ti dassanato. ‘‘Satthārā, satthunā, satthārehi, satthārebhī’’ti kamo ca veditabbo. Ettha ca asatipi atthavisese byañjanavisesavasena, byañjanavisesābhāvepi atthanānatthatāvasena saddantarasandassanaṃ niruttikkamoti ‘‘satthā’’ti padaṃ ekavacanabahuvacanavasena dvikkhattuṃ vuttanti veditabbaṃ. Niruttipiṭakādīsu pana ‘‘satthā’’ti paṭhamābahuvacanaṃ na āgataṃ. Kiñcāpi na āgataṃ, tathāpi ‘‘avitakkitā maccumupabbajantī’’ti pāḷiyaṃ ‘‘avitakkitā’’ti paṭhamābahuvacanassa dassanato ‘‘satthā’’ti padassa paṭhamābahuvacanattaṃ avassamicchitabbaṃ. Tathā vattā, dhātā, gantādīnampi taggatikattā. Tathā niruttipiṭake ‘‘satthāre’’ti dutiyābahuvacanañca ‘‘satthussa, satthāna’’nti catutthīchaṭṭhekavacanabahuvacanāni ca āgatāni, cūḷaniruttiyaṃ pana na āgatāni. Tattha ‘‘mātāpitaro poseti. Bhātaro atikkamatī’’ti dassanato ‘‘satthāre’’ti dutiyābahuvacanarūpaṃ ayuttaṃ viya dissati. Kaccāyanādīsu ‘‘bho sattha, bho satthā’’ iti rassadīghavasena ālapanekavacanadvayaṃ vuttaṃ. Niruttipiṭake ‘‘bho sattha’’ itirassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bhavanto satthāro’’ti ārādesavasena ālapanabahuvacanaṃ vuttaṃ. Cūḷaniruttiyaṃ ‘‘bho sattha’’ iti rassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bho satthā’’ iti dīghavasena ālapanabahuvacanaṃ lapitaṃ. Sabbametaṃ āgame upaparikkhitvā yathā na virujjhati, tathā gahetabbaṃ.

Idāni satthusaddassa yaṃ rūpantaraṃ amhehi diṭṭhaṃ, taṃ dassessāma – tathā hi ‘‘imesaṃ mahānāma tiṇṇaṃ satthūnaṃ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhā’’ti pāḷiyaṃ ‘‘satthūna’’nti padaṃ diṭṭhaṃ, tasmā ayampi kamo veditabbo ‘‘satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ, satthūna’’nti. Abhibhavitā, abhibhavitā, abhibhavitāro. Abhibhavitāraṃ, abhibhavitāro. Abhibhavitārā, abhibhavitunā, abhibhavitārehi, abhibhavitārebhi. Abhibhavitu, abhibhavitussa, abhibhavituno, abhibhavitānaṃ, abhibhavitārānaṃ, abhibhavitūnaṃ. Abhibhavitārā, abhibhavitārehi, abhibhavitārebhi. Abhibhavitu, abhibhavitussa, abhibhavituno, abhibhavitānaṃ, abhibhavitārānaṃ. Abhibhavitari, abhibhavitāresu. Bho abhibhavita, bho abhibhavitā, bhavanto abhibhavitāro. Yathā panettha abhibhavitu iccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālā satthunayena yojitā, evaṃ paribhavituādīnañca aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālā satthunayena yojetabbā. Etthaññāni taṃsadisāni nāma ‘‘vattā, dhātā’’iccādīnaṃ padānaṃ vattudhātu iccādīni pakatirūpāni.


以下是巴利文的完整中文直译：
6. 以ā结尾的阳性名词词形变化
现在我们以前论师的观点为先导，来说明以ā结尾的阳性词中，以"想胜过"为原形的名词词形变化：师、师、诸师。师、诸师。以师、以诸师、以诸师。师的、师的、师的、诸师的、诸师的。以师、以诸师、以诸师。师的、师的、师的、诸师的、诸师的。在师中、在诸师中。喂师、喂师、诸位师。
这是来自耶摩迦长老所作的小词源论的用法。在这里以及在词源藏和迦旃延论中，虽然"以师"这个词没有出现，但因为见到"以法王师"而应当采用。应当了解"以师、以师、以诸师、以诸师"这个次序。这里虽然没有意义的差别，由于语音的区别，或虽然没有语音的区别，由于意义的不同，显示不同的词是词源的次序，所以应当了解"师"这个词依单数复数而说两次。但在词源藏等中，"师"这个第一格复数没有出现。虽然没有出现，然而因为在圣典"不经思维者们前往死亡"中可见"不经思维者们"这个第一格复数，"师"这个词的第一格复数必须承认。同样地，"说者、持者、去者"等也因为属于同类。
同样地，在词源藏中出现了"诸师"这个第二格复数和"师的、诸师的"这些第四格和第六格的单数复数，但在小词源论中没有出现。在那里，因为见到"养育父母。超越兄弟"，"诸师"这个第二格复数的形式似乎不合适。在迦旃延论等中说"喂师、喂师"这样依短音长音的两个呼格单数。在词源藏中说"喂师"这样依短音的呼格单数后，说"诸位师"这样依āra替换的呼格复数。在小词源论中说"喂师"这样依短音的呼格单数后，说"喂师"这样依长音的呼格复数。所有这些都应当在传统中考察后，以不相违的方式采用。
现在我们将显示我们所见到的"师"字的其他形式：正是如此，在"摩诃男啊，这三位师是有同一究竟还是不同究竟"这个圣典中，见到"诸师的"这个词，因此也应当了解这个次序："师的、师的、师的、诸师的、诸师的、诸师的"。胜过者、胜过者、诸胜过者。胜过者、诸胜过者。以胜过者、以胜过者、以诸胜过者、以诸胜过者。胜过者的、胜过者的、胜过者的、诸胜过者的、诸胜过者的、诸胜过者的。以胜过者、以诸胜过者、以诸胜过者。胜过者的、胜过者的、胜过者的、诸胜过者的、诸胜过者的。在胜过者中、在诸胜过者中。喂胜过者、喂胜过者、诸位胜过者。正如在这里"想胜过"这个原形的名词词形变化是按照师的方式配合的，同样地"想轻视"等和其他类似词的名词词形变化也应当按照师的方式配合。这里其他类似词是指"说者、持者"等词的"想说、想持"等原形。


Vattā dhātā gantā netā,

Dātā kattā cetā tātā;

Chettā bhettā hantā metā,

Jetā boddhā ñātā sotā.

Gajjitā vassitā bhattā, mucchitā paṭisedhitā;

Bhāsitā pucchitā khantā, uṭṭhātokkamitā tatā.

Nattā panattā akkhātā, sahitā paṭisevitā;

Netā vinetā iccādī, vattare suddhakattari.

Uppādetā viññāpetā, sandassetā pabrūhetā;

Bodhetādī caññe saddā, ñeyyā hetusmiṃ atthasmiṃ.

Kattā khattā nettā bhattā, pitā bhātātime pana;

Kiñci bhijjanti suttasmiṃ, taṃ pabhedaṃ kathessahaṃ.

Satthātiādīsu keci, upayogena sāminā;

Saheva niccaṃ vattanti, neva vattanti keci tu.

Tatra kattusaddādayo rūpantaravasena satthusaddato kiñci bhijjanti. Tathā hi ‘‘uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṃvadā’’ti ettha ‘‘katte’’ti idaṃ ālapanekavacanarūpaṃ, evañhi ‘‘bho kattā’’ti rūpato rūpantaraṃ nāma. ‘‘Tena hi bho khatte yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkamā’’ti ettha ‘‘khatte’’ti idañcālapanekavacanarūpaṃ. Evampi ‘‘bho khattā’’ti rūpato rūpantaraṃ nāma. ‘‘Nette ujuṃ gate satī’’ti ettha ‘‘nette’’ti idaṃ sattamiyā ekavacanarūpaṃ, etampi ‘‘nettarī’’ti rūpato rūpantaraṃ. ‘‘Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū’’ti ettha ‘‘bhattūsū’’ti idaṃ sattamiyā bahuvacanarūpaṃ. ‘‘Bhattāresū’’ti rūpato rūpantaraṃ, atra ‘‘bhattūsū’’ti dassanato, ‘‘mātāpitūsu paṇḍitā’’ti ettha ‘‘pitūsū’’ti dassanato ca ‘‘vattūsu dhātūsu gantūsu netūsu dātūsu kattūsū’’ti evamādinayopi gahetabbo. Ayaṃ nayo satthusaddepi icchitabbo viya amhe paṭibhāti.

Pitā, pitā, pitaro. Pitaraṃ, pitaro. Pitarā, pitunā, petyā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi. Pitu, pitussa, pituno , pitānaṃ, pitarānaṃ, pitūnaṃ. Pitarā, petyā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi. Pitu, pitussa, pituno, pitānaṃ, pitarānaṃ, pitūnaṃ. Pitari, pitaresu, pitūsu. Bho pita, bho pitā, bhavanto pitaro. Ettha pana ‘‘petyā, pitūna’’nti imaṃ nayadvayaṃ vajjetvā bhātusaddassa ca padamālā yojetabbā. Tattha ‘‘matyā ca petyā ca kataṃ susādhu, anuññātosi mātāpitūhi, mātāpitūnaṃ accayenā’’ti ca dassanato pitusaddassa ‘‘petyā, pitūhi, pitūbhi. Pitūna’’nti rūpabhedo ca, ‘‘pitaro’’ iccādīsu rassattañca satthusaddato viseso. Tattha ca ‘‘petyā’’ti idaṃ ‘‘jantuyo, hetuyo, hetuyā, adhipatiyā’’ti padāni viya acinteyyaṃ pulliṅgarūpanti daṭṭhabbaṃ.


以下是巴利文的完整中文直译：
说者持者去者导者，
施者作者思者父者；
断者破者杀者量者，
胜者觉者知者听者。
雷鸣者下雨者主人者，晕倒者禁止者；
说者问者忍者，起身者退却者延伸者。
孙子者曾孙者说者，具足者亲近者；
导者调伏者等，在纯粹能作中说。
使生起者使了知者，使显示者使增长者；
使觉悟者等其他词，应知在使动义中。
作者田地者导者主人者，父亲者兄弟者这些；
在圣典中有些变化，我将说明这些区别。
在师等词中有些，
与第二格和属格；
一起常用，有些则不。
在这里，以作者等词由于其他形式而与师字有所不同。正是如此，在"起来吧作者快点，去对韦山达罗说"中，这个"作者"是呼格单数形式，因为这与"喂作者"这个形式是不同的形式。在"那么田地者啊，请你去往瞻波的婆罗门居士们那里"中，这个"田地者"也是呼格单数形式。这样也与"喂田地者"这个形式是不同的形式。在"导者正直而去时"中，这个"导者"是处格单数形式，这也与"在导者中"这个形式是不同的形式。在"使国王欢喜，在主人们中得到供养"中，这个"在主人们中"是处格复数形式。与"在主人们中"这个形式是不同的形式，因为在这里见到"在主人们中"，又因为在"在父母中智者"中见到"在父们中"，所以"在说者们中在持者们中在去者们中在导者们中在施者们中在作者们中"等这样的用法也应当采用。这个用法在师字中也似乎应当承认，这是我们的理解。
父、父、诸父。父、诸父。以父、以父、以父、以诸父、以诸父、以诸父、以诸父。父的、父的、父的、诸父的、诸父的、诸父的。以父、以父、以诸父、以诸父、以诸父、以诸父。父的、父的、父的、诸父的、诸父的、诸父的。在父中、在诸父中、在诸父中。喂父、喂父、诸位父。这里除去"以父、诸父的"这两种用法外，兄弟字的词形变化也应当配合。在那里，因为见到"由母和父所作甚善，你被父母允许，在父母逝去后"，所以父字有"以父、以诸父、以诸父、诸父的"这些形式的区别，和在"诸父"等中有短音，这是与师字的区别。在那里，这个"以父"应当视为如"众生们、因们、以因、以主"这样的不可思议的阳性形式。


Codanā sodhanā cātra bhavati – satthā pitā iccevamādīni nipphannattamupādāya ākārantānīti ca, paṭhamaṃ ṭhapetabbaṃ pakatirūpamupādāya ukārantānīti ca tumhe bhaṇatha, ‘‘hetu satthāradassanaṃ. Amātāpitarasaṃvaḍḍho. Kattāraniddeso’’tiādīsu pana satthāra iccādīni kathaṃ tumhe bhaṇathāti? Etānipi mayaṃ pakatirūpamupādāya ukārantānīti bhaṇāmāti. Nanu ca bho etāni akārantānīti? Na, ukārantāniyeva tāni. Nanu ca bho yo aṃ nādīni parabhūtāni vacanāni na dissanti yehi ukārantasaddānamantassa ārādeso siyā, tasmā akārantānīti? Na, īdise ṭhāne parabhūtānaṃ yo aṃ nādīnaṃ vacanānamanokāsattā. Tathā hi samāsavisayo eso. Samāsavisayasmiñhi acinteyyānipi rūpāni dissantīti. Evaṃ santepi bho ‘‘gāmato nikkhamatī’’ti payogassa viya asamāsavisaye ‘‘satthārato satthāraṃ gacchatī’’ti niddesapāḷidassanato ‘‘hetu satthāradassana’’ntiādīsu satthāra iccādīni akārantānīti cintetabbānīti? Na cintetabbāni ‘‘satthārato satthāraṃ gacchatī’’ti etthāpi ukārantattā. Ettha hi asamāsattepi topaccayaṃ paṭicca satthusaddassa ukāro ārādesaṃ labhati. Yāni pana tumhe ukārassa ārādesanimittāni yo aṃnādīni vacanāni icchatha, tāni īdise ṭhāne viññūnaṃ pamāṇaṃ na honti. Kāni pana hontīti ce? Asamāsavisaye topaccayo ca samāsavisaye parapadāni ca parapadābhāve syādivibhattiyo cāti imāneva īdise ṭhāne ekantena pamāṇaṃ honti. Tathā hi dhammapadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāvadeva anatthāya, ñattaṃ bālassa jāyatī’’ti imissā pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘ayaṃ nimmātāpitaroti imasmiṃ pahaṭe daṇḍo natthī’’ti ettha nimmātāpitaroti imassa samāsavisayattā simhi pare ukāro ārādesaṃ labhati, tato sissa okārādeso, iccetaṃ padaṃ pakatirūpavasena ukārantaṃ bhavati. Nipphannattamupādāya ‘‘puriso, urago’’ti padāni viya okārantañca bhavati. Ayaṃ panettha samāsaviggaho ‘‘mātā ca pitā ca mātāpitaro, natthi mātāpitaro etassāti nimmātāpitaro’’ti. Pakatirūpavasena hi ‘‘nimmātāpitu’’ iti ṭhite sivacanasmiṃ pare ukārassa ārādeso hoti. Katthaci pana dhammapadaṭṭhakathāpotthake ‘‘ayaṃ nimmātāpitiko’’ti pāṭho dissati, eso pana ‘‘ayaṃ nimmātāpitaro’’ti padassa ayuttataṃ maññamānehi ṭhapitoti maññāma, na so ayutto aṭṭhakathāpāṭho. So hi umaṅgajātakaṭṭhakathāyaṃ ekapitaroti simhi ārādesapayogena sameti. Tathā hi –

‘‘Yathāpi niyako bhātā,

Saudariyo ekamātuko;

Evaṃ pañcālacando te,

Dayitabbo rathesabhā’’ti

Imissā pāḷiyā atthaṃ saṃvaṇṇentehi pāḷinayaññūhi garūhi ‘‘niyakoti ajjhattiko ekapitaro ekamātuyā jāto’’ti simhi ārādesapayogaracanā katā. Na kevalañca simhi ārādese pulliṅgappayogoyevamhehi diṭṭho, atha kho itthiliṅgappayogopi sāsane diṭṭho. Tathā hi vinayapiṭake cūḷavagge ‘‘assamaṇī hoti asakyadhītarā’’ti padaṃ dissati. Ayaṃ panettha samāsaviggaho ‘‘sakyakule uppannattā sakyassa bhagavato dhītā sakyadhītarā, na sakyadhītarā asakyadhītarā’’ti. Idhāpi simhi pare ukārassa ārādeso kato, itthiliṅgabhāvassa icchitattā āpaccayo, tato silopo ca daṭṭhabbo. Evaṃ samāsapadatte satthu pitu kattusaddānaṃ nāmikapadamālāyaṃ vuttarūpato koci koci rūpaviseso dissati. Aññesampi rūpaviseso nayaññunā maggitabbo suttantesu.

以下是巴利文的完整中文直译：
这里有质问和解答：你们说"师、父"等词以成就形态而言是以ā结尾的，以原形而言是以u结尾的，但在"因见师、无父母长大、作者说明"等处，你们如何说明"师"等词呢？我们说这些也是以原形而言是以u结尾的。难道这些不是以a结尾的吗？不，它们确实是以u结尾的。难道不是因为没有看到作为后分的yo、aṃ、na等词尾，所以不能有u结尾词的末尾变为āra，因此是以a结尾的吗？不，因为在这种情况下，作为后分的yo、aṃ、na等词尾没有机会。正是如此，这是复合词的范围。因为在复合词的范围内，甚至可以看到不可思议的形式。
即使如此，先生，由于在非复合词的范围内看到如同"从村子出来"这样的用法，在注释圣典中看到"从师到师去"，所以在"因见师"等中的"师"等词应当被认为是以a结尾的，不是吗？不应当这样认为，因为在"从师到师去"中也是以u结尾的。因为在这里虽然不是复合词，但因为有to后缀，师字的u获得āra替换。而你们所希望的作为u变为āra的条件的yo、aṃ、na等词尾，在这种情况下对智者来说不是标准。那么什么是标准呢？在非复合词范围内是to后缀，在复合词范围内是后续词，在没有后续词时是si等语尾变化，只有这些在这种情况下必定是标准。
正是如此，在法句经注释书中对"只是为了无义，愚者的智慧生起"这句经文的解释中说"这个无父母者被打时没有罚金"，这里"无父母者"因为是在复合词范围内，在后面有si时，u获得āra替换，然后si变为o，因此这个词依原形是以u结尾。依成就形态而言，如"人、蛇"等词是以o结尾。这里的复合词分析是："母亲和父亲是父母，没有父母的他是无父母者"。因为依原形而言，当处于"无父母"这种形式时，在后面有si语尾时，u变为āra。但在某些法句经注释书的抄本中可以看到"这个无父母的"这样的读法，但我们认为这是由那些认为"这个无父母者"这个词不合适的人所放置的，那个注释书的读法不是不合适的。因为它与优曼伽本生经注释书中"一父的"在si语尾时用āra替换的用法相符合。正是如此：
"如同亲生兄弟，
同母腹所生；
如是般遮罗月，
应爱护车王。"
对这段经文作解释的通晓圣典用法的尊师们造作了"亲生的意思是内在的一父的、由一母所生的"这样在si语尾时用āra替换的结构。不仅是在si语尾时用āra替换我们只见到阳性用法，而且在教法中也见到阴性用法。正是如此，在律藏小品中可以看到"成为非沙门尼、非释迦女"这个词。这里的复合词分析是："因为生于释迦族所以是释迦世尊的女儿是释迦女，非释迦女是非释迦女"。这里也在后面有si语尾时u变为āra，因为要表示阴性所以加ā后缀，然后应当看到si的脱落。如此在复合词中，师、父、作者等词在名词词形变化中可以看到与所说形式有某些形式上的区别。其他的形式区别通晓用法的人应当在经典中寻找。

 Ko hi nāma samattho nissesato buddhavacanasāgare saṃkiṇṇāni vicitrāni paṇḍitajanānaṃ hadayavimhāpanakarāni padarūparatanāni samuddharitvā dassetuṃ, tasmā amhehi appamattakāniyeva dassitāni.

Adandhajātiko viññu-jātiko satataṃ idha;

Yogaṃ karoti ce satthu, pāḷiyaṃ so na kaṅkhati.

Ye panidha amhehi ‘‘satthā, abhibhavitā, vattā, kattā’’dayo saddā pakāsitā, tesu keci upayogavacanena saddhiṃ niccaṃ vattanti ‘‘pucchitā, okkamitā’’iccādayo. Tathā hi ‘‘abhijānāsi no tvaṃ mahārāja imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā. Niddaṃ okkamitā’’tiādipayogā bahū dissanti. Keci sāmivacanena saddhiṃ niccaṃ vattanti ‘‘abhibhavitā, vattā’’iccādayo. Tathā hi ‘‘paccāmittānaṃ abhibhavitā, tassa bhavanti vattāro. Amatassa dātā. Parissayānaṃ sahitā. Anuppannassa maggassa, uppādetā naruttamo’’tiādipayogā bahū dissanti. Keci pana upayogavacanenapi saddhiṃ neva vattanti niyogā paññattiyaṃ pavattanato. Taṃ yathā? ‘‘Satthā, pitā, bhātā, nattā’’iccādayo. Ettha pana ‘‘upayogavacanena saddhiṃ niccaṃ vattantī’’tiādivacanaṃ kammabhūtaṃ atthaṃ sandhāya katanti veditabbaṃ.

Evaṃ ukārantatāpakatikānaṃ ākārantapadānaṃ pavattiṃ viditvā saddesu atthesu ca kosallamicchantehi puna liṅgaantavasena ‘‘satthā, sattho, sattha’’nti tikaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā. Tatra hi ‘‘satthā’’ti idaṃ paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sattho’’ti idaṃ paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā okārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sattha’’ntidaṃ pana paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā niggahītantabhūtaṃ napuṃsakaliṅgaṃ. Tatra satthāti sadevakaṃ lokaṃ sāsati anusāsatīti satthā, ko so? Bhagavā. Satthoti saha atthenāti sattho, bhaṇḍamūlaṃ gahetvā vāṇijjāya desantaraṃ gato janasamūho. Satthanti sāsati ācikkhati atthe etenāti satthaṃ, byākaraṇādigantho, atha vā sasati hiṃsati satte etenāti satthaṃ, asiādi. ‘‘Satthā, satthā, satthāro. Satthāraṃ, satthāro’’ti pure viya padamālā. ‘‘Sattho, satthā. Satthaṃ, satthe’’ti purisanayena padamālā. ‘‘Satthaṃ, satthāni, satthā. Satthaṃ, satthāni, satthe’’ti napuṃsake vattamāna cittanayena padamālā yojetabbā. Evaṃ tidhā bhinnāsu nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā.

Satthā tiṭṭhati sabbaññū, satthā yanti dhanatthikā;

Satthā apeti puriso, bhonto satthā dadātha saṃ.

Evaṃ sutisāmaññavasena sadisatā bhavati.

Satthaṃ yaṃ tikhiṇaṃ tena, sattho katvāna kappiyaṃ;

Phalaṃ satthussa pādāsi, satthā taṃ paribhuñjati.

Evaṃ asutisāmaññavasena asadisatā bhavati, tathā liṅgaantavasena. ‘‘Cetā ceto’’ti ca ‘‘tātā tāto’’ti ca dukaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.


以下是巴利文的完整中文直译：
谁能够完全地从佛语之海中提取出散布的、多彩的、令智者心惊叹的词形宝藏来显示呢？因此我们只显示了很少的部分。
若此处聪慧者，
生来具智慧，
常常修习师法，
于圣典不疑惑。
在这里我们所说明的"师、胜过者、说者、作者"等词中，有些词与第二格词尾一起常常使用，如"被问者、入睡者"等。正是如此，可以看到许多"大王，你承认曾问过这个问题给其他沙门婆罗门吗？入于睡眠"等用例。有些词与属格词尾一起常常使用，如"胜过者、说者"等。正是如此，可以看到许多"敌人的征服者、他们有说者、不死的施与者、危险的忍受者、最上人是未生起道路的创造者"等用例。但有些词甚至与第二格词尾也不一起使用，因为在规定中使用。怎样呢？如"师、父、兄弟、孙子"等。这里应当了解"与第二格词尾一起常常使用"等说法是针对作为对象的意义而说的。
如此了解以u结尾为原形的以ā结尾词的运用后，希望精通词和义的人应当再依词性结尾作"师（阳性ā结尾）、商队（阳性o结尾）、武器（中性aṃ结尾）"这样的三组，确定词的意义、原形的名词词形变化和词的相同不同。在那里，"师"这个词首先处于以u结尾的原形，后来成为以ā结尾的阳性词，"商队"这个词首先处于以a结尾的原形，后来成为以o结尾的阳性词，而"武器"这个词则首先处于以a结尾的原形，后来成为以ṃ结尾的中性词。在那里，"师"是因为教导指示包括天界的世界而称为师，是谁？是世尊。"商队"是因为带着财物而称为商队，是拿着商品去往他国做买卖的人群。"武器"是因为用它教导说明意义而称为武器，是文法等书籍，或者是因为用它伤害众生而称为武器，是剑等。"师、师、诸师、师、诸师"如前面那样变化。"商队、诸商队、商队、诸商队"依人的方式变化。"武器、诸武器、诸武器、武器、诸武器、诸武器"在中性中依心的方式变化。如此在三种不同的名词词形变化中应当确定词的相同不同。
遍知师站立，求财者商队行进；
人武器离去，诸位商队请给财。
如此依共同听闻而有相同性。
用那锋利武器，商队作适当事；
将果实给与师，师享用之。
如此依非共同听闻而有不同性，同样也依词性结尾。应当作"思者思"和"父者父"这样的两组，确定词的意义、原形的名词词形变化和词的相同不同。


Tatra hi ‘‘cetā’’ti paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, tathā ‘‘tātā’’ti padampi. ‘‘Ceto’’ti idaṃ pana paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā okārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, tathā ‘‘tāto’’ti padampi. Tatra cetāti cinoti rāsiṃ karotīti cetā, pākāracinanako puggalo, iṭṭhakavaḍḍhakīti attho. Cetoti cittaṃ, evaṃnāmako vā luddo. Ettha ca cittaṃ ‘‘cetayati cintetī’’ti atthavasena ceto, luddo pana paṇṇattivasena. Tātāti tāyatīti tātā. ‘‘Aghassa tātā hitassa vidhātā’’tissa payogo. ‘‘Tāto’’ti etthāpi tāyatīti tāto, puttānaṃ pitūsu, pitarānaṃ puttesu, aññesañca aññesu piyapuggalesu vattabbavohāro eso. ‘‘So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ ruccati assame. Kicchenādhigatā bhogā, te tāto vidhamaṃ dhamaṃ. Ehi tātā’’tiādīsu cassa payogo veditabbo. ‘‘Cetā, cetā, cetāro. Cetāraṃ, cetāro’’ti satthunayena padamālā. ‘‘Ceto, cetā. Cetaṃ, cete. Cetasā, cetenā’’ti manogaṇanayena ñeyyā. Ayaṃ cittavācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Ceto, cetā. Cetaṃ, cete. Cetenā’’ti purisanayena ñeyyā. Ayaṃ paṇṇattivācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Tātā, tātā, tātāro. Tātāra’’nti satthunayena ñeyyā. ‘‘Tāto, tātā, tāta’’nti purisanayena ñeyyā. Evamimāsupi nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā, tathā liṅgaantavasena ‘‘ñātā, ñāto, ñātaṃ, ñātā’’ti catukkaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.

Tatra hi ‘‘ñātā’’ti idaṃ paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ. ‘‘Ñāto ñāta’’nti imāni yathākkamaṃ paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchokārantaniggahītantabhūtāni vāccaliṅgesu punnapuṃsakaliṅgāni. Tathā hi ‘‘ñāto attho sukhāvaho. Ñātametaṃ kuraṅgassā’’ti nesaṃ payogā dissanti. ‘‘Ñātā’’ti idaṃ pana paṭhamaṃ ākārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchāpi ākārantabhūtaṃ vāccaliṅgesu itthiliṅgaṃ. Tathā hi ‘‘esā itthimayā ñātā’’ti payogo. Tatra pulliṅgapakkhe ‘‘jānātīti ñātā’’ti kattukārakavattamānakālavasena attho gahetabbo. Itthiliṅgādipakkhe ‘‘ñāyitthāti ñātā ñāto ñāta’’nti kammakārakātītakālavasena attho gahetabbo. Esa nayo aññatthāpi yathāsambhavaṃ daṭṭhabbo. ‘‘Ñātā, ñātā, ñātāro. Ñātāra’’nti satthunayena ñeyyā. ‘‘Ñāto, ñātā. Ñāta’’nti purisanayena ñeyyā. ‘‘Ñātaṃ, ñātāni, ñātā. Ñātaṃ, ñātāni, ñāte’’ti vakkhamānacittanayena ñeyyā. ‘‘Ñātā, ñātā, ñātāyo. Ñātaṃ, ñātā, ñātāyo’’ti vakkhamānakaññānayena ñeyyā. Evamimāsupi nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā. Aññesupi ṭhānesu yathārahaṃ iminā nayena sadisāsadisatā upaparikkhitabbā. Vattā dhātā gantādīnampi ‘‘vadatīti vattā, dhāretīti dhātā, gacchatīti gantā’’tiādinā yathāsambhavaṃ nibbacanāni ñeyyāni.



我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此，"cetā"这个词最初是以'u'结尾的原形，后来变成以'ā'结尾的阳性词，"tātā"这个词也是如此。而"ceto"这个词最初是以'a'结尾的原形，后来变成以'o'结尾的阳性词，"tāto"这个词也是如此。其中"cetā"是指"堆积、制造"的意思，即砌墙的人，是砖匠的意思。"ceto"是指心意，或者是这个名字的猎人。这里的"心意"是由于"思考、意念"的意义而称为"ceto"，而猎人则是根据约定俗成而称呼。"tātā"是指"保护者"的意思。如"痛苦的保护者，利益的创造者"就是其用例。至于"tāto"也是指"保护者"，这是用于儿子对父亲、父亲对儿子，以及其他亲密之人之间的称呼用语。应当了解其用例如"那可怜的父亲必定长期喜欢待在精舍。辛苦获得的财富，父亲正在挥霍。来吧，亲爱的"等等。
"cetā, cetā, cetāro. cetāraṃ, cetāro"按照师长变化法则变化。"ceto, cetā. cetaṃ, cete. cetasā, cetenā"按照意根变化法则理解。这是表示"心意"的ceta词的名词变化表。"ceto, cetā. cetaṃ, cete. cetenā"按照男性变化法则理解。这是表示约定俗成的ceta词的名词变化表。"tātā, tātā, tātāro. tātāraṃ"按照师长变化法则理解。"tāto, tātā, tāta"按照男性变化法则理解。同样在这些名词变化表中也要确定词形的异同，如此根据性别词尾将"ñātā, ñāto, ñātaṃ, ñātā"作为四组，要确定词义、原形的名词变化表以及词形的异同。
在此，"ñātā"这个词最初是以'u'结尾的原形，后来变成以'ā'结尾的阳性词。"ñāto ñāta"这两个词分别最初是以'a'结尾的原形，后来变成以'o'结尾和以鼻音结尾的阳性词和中性词。因此可见其用例如"已知之义带来安乐。羚羊已知此事"。而"ñātā"这个词最初是以'ā'结尾的原形，后来仍以'ā'结尾，在表达性别时是阴性词。因此有"这女人为我所知"的用例。其中在阳性词的场合，"知者为ñātā"应当从作者格和现在时的角度理解其意义。在阴性词等的场合，"被知者为ñātā ñāto ñāta"应当从受格和过去时的角度理解其意义。这个规则在其他相关情况下也应当如实理解。"ñātā, ñātā, ñātāro. ñātāra"按照师长变化法则理解。"ñāto, ñātā. ñāta"按照男性变化法则理解。"ñātaṃ, ñātāni, ñātā. ñātaṃ, ñātāni, ñāte"按照将要说明的意根变化法则理解。"ñātā, ñātā, ñātāyo. ñātaṃ, ñātā, ñātāyo"按照将要说明的少女变化法则理解。同样在这些名词变化表中也要确定词形的异同。在其他场合也应当按照这个方法适当地考察词形的异同。对于vattā（说者）、dhātā（持者）、gantā（行者）等词，应当理解其词源解释如"说故为说者，持故为持者，行故为行者"等。


Yaṃ panettha amhehi pakiṇṇakavacanaṃ kathitaṃ, taṃ ‘‘aṭṭhāne idaṃ kathita’’nti na vattabbaṃ. Yasmā ayaṃ saddanīti nāma saddānamatthānañca yuttāyuttipakāsanatthaṃ katārambhattā nānappakārena sabbaṃ māgadhavohāraṃ saṅkhobhetvā kathitāyeva sobhati, na itarathā, tasmā nānappabhedena vattumicchāya sambhavato ‘‘aṭṭhāne idaṃ kathita’’nti na vattabbaṃ. Nānāupāyehi viññūnaṃ ñāpanatthaṃ katārambhattā ca pana punaruttidosopettha na cintetabbo, aññadatthu saddhāsampannehi kulaputtehi ayaṃ saddanīti piṭakattayopakārāya sakkaccaṃ pariyāpuṇitabbā.

Iti abhibhavitāpadasadisāni vattā, dhātā, gantādīni padāni dassitāni. Idāni ataṃsadisāni dassessāma. Seyyathidaṃ –

Guṇavā gaṇavā ceva, balavā yasavā tathā;

Dhanavā sutavā vidvā, dhutavā katavāpi ca.

Hitavā bhagavā ceva, dhitavā thāmavā tathā;

Yatavā cāgavā cātha, himaviccādayo ravā.

Punnapuṃsakaliṅgehi, akārantehi pāyato;

Vantusaddo paro hoti, tadantā guṇavādayo.

Saññāvā rasmivā ceva, massuvā ca yasassivā;

Iccādidassanāpeso, ākārivaṇṇukārato;

Itthiliṅgādīsu hoti, katthacīti pakāsaye.

Satimā gatimā attha-dassimā dhitimā tathā;

Mutimā matimā ceva, jutimā hirimāpi ca.

Thutimā ratimā ceva, yatimā balimā tathā;

Kasimā sucimā dhīmā, rucimā cakkhumāpi ca.

Bandhumā hetumā’yasmā, ketumā rāhumā tathā;

Khāṇumā bhāṇumā gomā, vijjumā vasumādayo.

Pāpimā puttimā ceva, candimiccādayopi ca;

Ataṃsadisasaddāti, viññātabbā vibhāvinā.

Ivaṇṇukārokārehi, mantusaddo paro bhave;

Ākārantā cikārantā, imantūti vibhāvaye.

Guṇavā, guṇavā, guṇavanto. Guṇavantaṃ, guṇavante. Guṇavatā, guṇavantena, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavatā, guṇavantā, guṇavantasmā, guṇavantamhā, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavati, guṇavante, guṇavantasmiṃ, guṇavantamhi, guṇavantesu. Bho guṇavā, bhavanto guṇavā, bhonto guṇavanto.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
关于我们在此所说的零散语词，不应说"这是在不恰当的地方所说"。因为这个语法规则是为了阐明语词和意义的适当与不适当而开始编写的，通过各种方式详细阐述一切摩揭陀语的用法才显得优美，而不是其他方式。因此，由于想要以各种差别来说明，从可能性来看，不应说"这是在不恰当的地方所说"。又由于是为了用各种方法使智者理解而开始编写的，在此也不应考虑重复的过失，相反，具有信心的善男子们应当恭敬地学习这个语法规则以助于理解三藏。
如是已经显示了与"abhibhavitāpada"相似的vattā（说者）、dhātā（持者）、gantā（行者）等词。现在我们将显示与"ataṃ"相似的词。即是：
具德者与具众者，具力者与具名者；
具财者具闻者智者，具净行者与作者。
具利者与世尊者，具智者具力者；
具制者具舍者，以及喜马拉雅等声者。
多从阳性与中性，以a结尾的词根后；
加上vantu词尾，如是成为具德等词。
具名者与具光者，具须者与具名声者；
从这些例子可以说明，从长音a和短音i、u；
在某些情况下可以，构成阴性等词。
具念者具趣者，具见者具坚者；
具觉者具慧者，具光者具惭者。
具赞者具乐者，具制者具供者；
具耕者具净者具慧者，具喜者具眼者。
具亲者具因者具寿者，具相者具罗睺者；
具树者具日者具牛者，具电者具财者等。
具恶者具子者，以及具月等词；
应当被智者了知，为与ataṃ相似之词。
从i音和u音与o音，后加mantu词尾；
长音a结尾与短音i结尾，应知成为imanta词。
具德者，具德者，具德者们。具德者（宾格），具德者们（宾格）。以具德者，以具德者，以诸具德者，以诸具德者。属于具德者，属于具德者，属于诸具德者，属于诸具德者。从具德者，从具德者，从具德者，从具德者，从诸具德者，从诸具德者。属于具德者，属于具德者，属于诸具德者，属于诸具德者。在具德者，在具德者，在具德者，在具德者，在诸具德者。噢具德者，诸具德者们，诸具德者们。


Ettha pana ‘‘etha tumhe āvuso sīlavāhothā’’ti ca,

‘‘Balavanto dubbalā honti, thāmavantopi hāyare;

Cakkhumā andhikā honti, mātugāmavasaṃ gatā’’ti ca

Pāḷiyaṃ ‘‘sīlavā, cakkhumā’’ti paṭhamābahuvacanassa dassanato ‘‘guṇavā’’ti paccattālapanaṭṭhāne bahuvacanaṃ vuttaṃ. ‘‘Guṇavā satimā’’tiādīsupi eseva nayo. Cūḷaniruttiyampi hi ‘‘guṇavā’’ti paccattālapanabahuvacanāni āgatāni, niruttipiṭake paccattekavacanabhāveneva āgataṃ, cūḷaniruttiyaṃ pana niruttipiṭake ca ‘‘bho guṇava’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ āgataṃ. Mayaṃ pana ‘‘taggha bhagavā bojjhaṅgā. Kathaṃ nu bhagavā tuyhaṃ sāvako sāsane rato’’tievamādīsu anekasatesu pāṭhesu ‘‘bhagavā’’iti ālapanekavacanassa dīghabhāvadassanato vantupaccayaṭṭhāne ‘‘bho guṇavā’’iccādi dīghavasena vacanaṃ yuttataraṃ viya maññāma, mantupaccayaṭṭhāne pana imantupaccayaṭṭhāne ca ‘‘sabbaverabhayātīta, pāde vandāmi cakkhuma. Evaṃ jānāhi pāpima’’iccādīsu pāḷipadesesu ‘‘cakkhuma’’iccādiālapanekavacanassa rassabhāvadassanato ‘‘bho satima, bho gatima’’iccādi rassavasena vacanaṃ yuttataraṃ viya maññāma, atha vā mahāparinibbānasuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘āyasmā tissa’’ itidīghavasena vuttālapanekavacanassa dassanato ‘‘bhagavā, āyasmā’’ itidīghavasena vuttapadamattaṃ ṭhapetvā vantupaccayaṭṭhānepi mantupaccayanayo netabbo, mantupaccayaṭṭhānepi vantupaccayanayo netabbo. Tathā hi kaccāyanādīsu ‘‘bho guṇavaṃ, bho guṇava, bho guṇavā’’iti niggahītarassadīghavasena tīṇi ālapanekavacanāni vuttāni, iminā ‘‘bho satimaṃ, bho satima, bho satimā’’ti evamādinayopi dassito . Paṭhamābahuvacanaṭṭhāne pana ‘‘guṇavanto, guṇavantā, guṇavantī’’ti tīṇi padāni vuttāni, imināpi ‘‘satimanto, satimantā, satimantī’’ti evamādinayopi dassito. Tesu ‘‘bho guṇavaṃ bho satimaṃ, guṇavantā, guṇavantī’’ti imāni padāni evaṃgatikāni ca aññāni padāni pāḷiyaṃ appasiddhāni yathā ‘‘āyasmantā’’ti padaṃ pasiddhaṃ, tasmā yaṃ cūḷaniruttiyaṃ vuttaṃ, yañca niruttipiṭake, yañca kaccāyanādīsu, taṃ sabbaṃ pāḷiyā aṭṭhakathāhi ca saddhiṃ yathā na virujjhati, gaṅgodakena yamunodakaṃ viya aññadatthu saṃsandati sameti, tathā gahetabbaṃ.

Apicettha ayampi viseso gahetabbo. Taṃ yathā? ‘‘Tuyhaṃ dhītā mahāvīra, paññavanta jutindharā’’ti pāḷiyaṃ ‘‘paññavanta’’iti ālapanekavacanassa dassanato.

‘‘Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni,

Yasassi naṃ paññavantaṃ visayha;

Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ,

Nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇa’’nti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此，由于在圣典中看到"来吧，诸位贤友，要成为具戒者"，以及
"有力者变成弱者，具力者也会衰退；
具眼者变成盲者，当落入女人掌控"
等句中"具戒者，具眼者"作为主格复数的用例，因此在"具德者"的主格和呼格处说了复数形式。在"具德者具念者"等词中也是这个规则。因为在小词源书中"具德者"也是作为主格和呼格复数出现的，而在词源藏中则是以主格单数形式出现的，但在小词源书和词源藏中"噢具德者"是以短音形式作为呼格单数出现的。然而我们看到在"实在是，世尊，觉支。世尊啊，你的弟子如何喜乐于教法"等数百处经文中"世尊"作为呼格单数时是长音，因此我们认为在vantu词尾处说"噢具德者"等以长音形式较为恰当，但在mantu词尾处和imanta词尾处，因为在"超越一切怨畏者，我礼敬具眼者足。如是了知，恶者"等圣典文句中看到"具眼者"等呼格单数是短音，所以我们认为说"噢具念者，噢具趣者"等以短音形式较为恰当。或者，因为在大般涅槃经注释书中看到"具寿的帝须"是以长音形式说呼格单数的，所以除了"世尊，具寿"等以长音形式说的词外，在vantu词尾处也可以应用mantu词尾的规则，在mantu词尾处也可以应用vantu词尾的规则。因此在迦旃延等论中说"噢具德者，噢具德者，噢具德者"三种呼格单数形式，分别以鼻音、短音和长音形式，由此也显示了"噢具念者，噢具念者，噢具念者"等这样的规则。而在主格复数处则说"具德者们，具德者们，具德者们"三种形式，由此也显示了"具念者们，具念者们，具念者们"等这样的规则。在这些形式中，"噢具德者噢具念者，具德者们，具德者们"这些词和其他类似的词在圣典中不如"具寿者们"这个词常见，因此对于小词源书所说的，词源藏所说的，以及迦旃延等论所说的，都应当以不违背圣典和注释书的方式来理解，就像恒河水与瞻部河水一样自然交融汇合。
而且在此还应当理解这个特殊情况。即如何？因为在圣典中看到"大雄者啊，你的女儿，具慧者光明持者"中"具慧者"作为呼格单数。
"一切如是皆已成，
具名者啊具慧者克胜；
已得殊胜往昔名，
不舍古老色力者。"


Imissā jātakapāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘paññavanta’’iti ālapanekavacanassa dassanato ca ‘‘bho guṇavanta, bho guṇavantā, bho satimanta, bho satimantā’’tiādīnipi ālapanekavacanāni avassamicchitabbāni. Tathā hi tissaṃ pāḷiyaṃ ‘‘yasassi paññavanta’’ iccālapanavacanaṃ aṭṭhakathācariyā icchanti. Nanti hi padapūraṇe nipātamattaṃ. Paññavantanti pana chandānurakkhaṇatthaṃ anusārāgamaṃ katvā vuttaṃ. Evaṃ pāvacane vantupaccayādisahitānaṃ saddānaṃ ‘‘bhagavā, āyasmā, paññavanta, cakkhuma, pāpima’’itidassitanayena ālapanappavatti veditabbā. Ettha ca ‘‘gaṅgābhāgīrathī nāma, himavantā pabhāvitā’’ti ca ‘‘kuto āgatattha bhanteti, himavantā mahārājā’’ti ca dassanato ‘‘guṇavantā’’ti pañcamiyā ekavacanaṃ kathitaṃ. Yathā guṇavantu saddassa nāmikapadamālā yojitā, evaṃ dhanavantubalavantādīnaṃ satimantu gatimantādīnañca nāmikapadamālā yojetabbā.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
因为在本生经圣典的注释书中看到"具慧者"作为呼格单数的用例，所以"噢具德者，噢具德者，噢具念者，噢具念者"等呼格单数形式也必须要接受。因此，在那部圣典中，注释书作者们认为"具名者具慧者"是呼格语。其中"na"只是填补音节的不变词。而"具慧者"是为了保持韵律而加入后续音所说的。如是在圣教中，应当理解带有vantu等词尾的词，其呼格的运用是按照已经显示的"世尊，具寿，具慧者，具眼者，恶者"等方式。在此，由于看到"恒河婆给罗他河，从喜马拉雅山发源"以及"尊者从何处来？从喜马拉雅山来，大王"等用例，所以说"具德者"作为离格单数。如同组织具德者词的名词变化表一样，也应当组织具财者、具力者等词和具念者、具趣者等词的名词变化表。


Idāni vidvādipadānaṃ guṇavāpadena samānagatikattampi sotūnaṃ payogesu sammohāpagamatthaṃ ekadesato nibbacanādīhi saddhiṃ vidvantuiccādipakatirūpassa nāmikapadamālā vuccate – ñāṇasaṅkhāto vedo assa atthīti vidvā, paṇḍito. Ettha ca vidvāsaddassa atthibhāve ‘‘iti vidvā samaṃ care’’tiādi āhaccapāṭho nidassanaṃ. Atrāyaṃ padamālā – vidvā, vidvā, vidvanto. Vidvantaṃ, vidvante. Vidvatā, vidvantena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Vedanāvā, vedanāvā, vedanāvanto. Vedanāvantaṃ, vedanāvante. Vedanāvatā, vedanāvantena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Evaṃ ‘‘saññāvācetanāvā saddhāvā paññavā sabbāvā’’iccādīsupi. Ettha ca ‘‘vedanāvantaṃ vā attānaṃ sabbāvantaṃ loka’’ntiādīni nidassanapadāni. Tattha sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Majjhedīghañhi idaṃ padaṃ. Yebhuyyena pana ‘‘paññavāpaññavanto’’tiādīni majjherassānipi bhavanti. Yasassino parivārabhūtā janā assa atthīti yasassivā, atha vā yasassī ca yasassivā cāti yasassivā. Ekadesasarūpekasesoyaṃ. ‘‘Yasassivā’’ti padassa pana atthibhāve –

‘‘Khattiyo jātisampanno, abhijāto yasassivā;

Dhammarājā videhānaṃ, putto uppajjate tavā’’ti

Idaṃ nidassanaṃ. ‘‘Yasassivā, yasassivā, yasassivanto. Yasassivantaṃ’’ iccādi netabbaṃ. Atthe dassanasīlaṃ atthadassi, kiṃ taṃ? Ñāṇaṃ. Atthadassi assa atthīti atthadassimā, ettha ca –

‘‘Taṃ tattha gatimā dhitimā, mutimā atthadassimā;

Saṅkhātā sabbadhammānaṃ, vidhuro etadabravī’’ti

Idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. ‘‘Atthadassimā, atthadassimā, atthadassimanto. Atthadassimantaṃ’’ iccādi netabbaṃ. Pāpaṃ assa atthīti pāpimā, akusalarāsisamannāgato māro. Puttā assa atthīti puttimā, bahuputto. ‘‘Socati puttehi puttimā’’ti ettha hi bahuputto ‘‘puttimā’’ti vuccati. Cando assa atthīti candimā. Candoti cettha candavimānamadhippetaṃ, candavimānavāsī pana devaputto ‘‘candimā’’ti. Tathā hi ‘‘cando uggato, pamāṇato cando āyāmavitthārato ubbedhato ca ekūnapaññāsayojano, parikkhepato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano’’tiādīsu candavimānaṃ ‘‘cando’’ti vuttaṃ. ‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, candimā saraṇaṃ gato’’tiādīsu pana candadevaputto ‘‘candimā’’ti. Aparo nayo – cando assa atthīti candimā. Candoti cettha candadevaputto adhippeto, tannivāsaṭṭhānabhūtaṃ pana candavimānaṃ ‘‘candimā’’ti. Tathā hi ‘‘rāhu candaṃ pamuñcassu, cando maṇimayavimāne vasatī’’tiādīsu candadevaputto ‘‘cando’’ti vutto.

‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;

Somaṃlokaṃpabhāseti, abbhā muttova candimā’’ti

Ādīsu pana tannivāsaṭṭhānabhūtaṃ candavimānaṃ ‘‘candimā’’ti vuttaṃ. Iti ‘‘cando’’ti ca ‘‘candimā’’ti ca candadevaputtassapi candavimānassapi nāmanti veditabbaṃ. Tatra ‘‘pāpimā puttimā candimā’’ti imāni pāpasaddādito ‘‘tadassatthi’’ iccetasmiṃ atthe pavattassa imantupaccayassa vasena siddhimupāgatānīti gahetabbāni.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
现在为了使听众在运用时避免混淆，要说明智慧者等词与具德者词有相同变化的情况，并且要通过部分词源解释等来说明含有vidvantu等原形的名词变化表。具有被称为智的明了者为智者，即贤者。在此，关于智者一词的存在，"如是智者应平等而行"等直接用例可作为例证。在此，这是词形变化表：智者，智者，智者们。智者（宾格），智者们（宾格）。以智者，以智者。其余一切应当类推。具受者，具受者，具受者们。具受者（宾格），具受者们（宾格）。以具受者，以具受者。其余一切应当类推。如是在"具想者具思者具信者具慧者具一切者"等词中也是如此。在此，"或具受者之我，具一切者之世界"等可作为例证用语。其中"具一切者"意为具有一切众生，即与一切众生相应的意思。这个词是中间长音。但是通常"具慧者具慧者们"等词也有中间短音的形式。具有作为随从的名声之人者为具名声者，或者具名声者和具名声者即是具名声者。这是部分相同的省略。关于"具名声者"一词的存在，以下可作为例证：
"刹帝利种姓圆满，高贵具有名声者；
毗提诃法王的，儿子生于你处。"
应当类推"具名声者，具名声者，具名声者们。具名声者（宾格）"等。习惯于见义者为见义者，是什么？是智慧。具有见义者为具见义者，在此：
"于此具趣者具坚者，具觉者具见义者；
了知一切法者，毗头罗如是说。"
这是证明此义的语句。应当类推"具见义者，具见义者，具见义者们。具见义者（宾格）"等。具有恶者为具恶者，即具有不善蕴的魔罗。具有子者为具子者，即多子者。因为在"具子者因诸子而忧"中，多子者被称为"具子者"。具有月者为具月者。这里的"月"是指月宫，而住在月宫的天子称为"具月者"。因此在"月已升起，月的长宽高度各为四十九由旬，周长为一百四十七由旬"等处，月宫被称为"月"。而在"归依如来应供，具月者"等处，月天子被称为"具月者"。另一种解释：具有月者为具月者。这里的"月"是指月天子，而作为他住处的月宫称为"具月者"。因此在"罗睺，释放月，月住在宝玉宫殿中"等处，月天子被称为"月"。
"若有年少比丘，精进于佛教中；
彼照耀此世间，如月离阴云。"
等处，作为他住处的月宫被称为"具月者"。如是应当了解"月"和"具月者"都是月天子和月宫的名称。其中"具恶者具子者具月者"这些词应当理解是通过从恶等词在"他有此"的意义上运用imanta词尾而成就的。


Nanu ca bho mantupaccayavaseneva sādhetabbānīti? Na, katthacipi akārantato mantuno abhāvā. Nanu ca bho evaṃ santepi pāpa putta candato paṭhamaṃ ikārāgamaṃ katvā tato mantupaccayaṃ katvā sakkā sādhetunti? Sakkā rūpamattasijjhanato, nayo pana sobhano na hoti. Tathā hi pāpa puttādito akārantato ikārāgamaṃ katvā mantupaccaye vidhiyamāne aññehi guṇayasādīhi akārantehi ikārāgamaṃ katvā mantupaccayassa kātabbatāpasaṅgo siyā. Na hi anekesu pāḷisatasahassesu katthacipi akārantato guṇa yasādito ikārāgamena saddhiṃ mantupaccayo dissati, aṭṭhānattā pana pāpa puttādito akārantato ikārāgamaṃ akatvā imantupaccaye kateyeva ‘‘pāpimā puttimā’’tiādīni sijjhantīti.

Evaṃ santepi bho kasmā kaccāyanappakaraṇe mantupaccayova vutto, na imantupaccayoti? Dvayampi vuttameva. Kathaṃ ñāyatīti ce? Yasmā tattha ‘‘tapādito sī, daṇḍādito ika ī, madhvādito ro, guṇādito vantū’’ti imāni cattāri suttāni sannihitatodantasaddabhāvena vatvā majjhe ‘‘satyādīhi mantū’’ti aññathā suttaṃ vatvā tato sannihitatodantavasena ‘‘saddhādito ṇā’’ti suttaṃ vuttaṃ, tasmā tattha ‘‘satyādīhimantū’’ti visadisaṃ katvā vuttassa suttassa vasena imantu paccayo ca vuttoti viññāyati. Pakati hesācariyānaṃ yena kenaci ākārena attano adhippāyaviññāpanaṃ. Ettha ca dutiyo attho sarasandhivasena gahetabbo. Tathā hissa ‘‘satyādīhi mantū’’ti paṭhamo attho, ‘‘satyādīhi imantū’’ti dutiyo attho. Iti ‘‘seto dhāvatī’’ti payoge viya ‘‘satyādīhi mantū’’ti sutte bhinnasattisamavetavasena atthadvayapaṭipatti bhavati, tasmā paramasukhumasugambhīratthavatā anena suttena katthaci sati gati setu goiccādito mantupaccayo icchito. Katthaci sati pāpa puttaiccādito imantupaccayo icchitoti daṭṭhabbaṃ.

Yasmā pana satisaddo mantuvasena gatidhīsethugo iccādīhi, imantuvasena pāpaputtādīhi ca samānagatikattā tesaṃ pakārabhāvena gahito, tasmā evaṃ suttattho bhavati ‘‘satyādīhi mantu satippakārehi saddehi mantupaccayo hoti imantupaccayo ca yathārahaṃ ‘tadassatthi’ iccetasmiṃ atthe’’ti. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā ‘‘satimā’’ti ettha satīti ikārantato mantupaccayo hoti, tathā ‘‘gatimā, dhīmā, setumā, gomā’’tiādīsu ikāranta īkāranta ukārantaniccokārantato mantupaccayo hoti. Yathā ca ‘‘satimā’’ti ettha ‘‘satī’’ti ikārantato imantupaccayo hoti, tathā ‘‘gatimā, pāpimā, puttimā’’tiādīsu ikāranta akārantato imantupaccayo hoti. Evaṃ satippakārehi saddehi yathāsambhavaṃ mantu imantupaccayā hontīti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
难道不应当只通过mantu词尾来构成吗？不是的，因为从来没有从以a结尾的词根加mantu词尾的情况。难道即使如此，也可以先在恶、子、月等词前加i音，然后再加mantu词尾来构成吗？虽然在形式上可以构成，但这种方法并不优美。因为如果在恶、子等以a结尾的词前加i音后再加mantu词尾，就会导致在其他德、名等以a结尾的词前也要加i音再加mantu词尾的过失。因为在数十万部圣典中从未见过从以a结尾的德、名等词加i音后再加mantu词尾的用例，而是因为不适合在恶、子等以a结尾的词前加i音，只是加了imanta词尾，所以才构成了"具恶者具子者"等词。
即使如此，为什么在迦旃延论中只说到mantu词尾，而没有说到imanta词尾呢？其实两者都已经说到了。如何得知呢？因为在那里说"从tapa等词加sī，从daṇḍa等词加ika和ī，从madhu等词加ro，从guṇa等词加vantu"这四条规则时是依照已确立的以o结尾的词的形式，而在中间"从sati等词加mantu"时用了不同的规则形式，然后又依照已确立的以o结尾的形式说"从saddhā等词加ṇā"的规则，因此可以理解在那里通过"从sati等词加mantu"这个不同形式的规则也说明了imanta词尾。这是论师们的惯例，以某种形式表明自己的意思。在此，第二个意义应当从音节连接的角度来理解。即它的第一个意思是"从sati等词加mantu"，第二个意思是"从sati等词加imanta"。如此，就像在"白色奔跑"这个用例中一样，在"从sati等词加mantu"这条规则中，通过区分和结合的能力产生两种意义的理解，因此应当看到通过这个含有极其微妙深奥意义的规则，在某些情况下，从sati、gati、setu、go等词要求mantu词尾，在某些情况下，从sati、恶、子等词要求imanta词尾。
又因为sati词通过mantu词尾与gati、dhī、setu、go等词有相同变化，通过imanta词尾与恶、子等词有相同变化，所以作为这些词的代表而被采用，因此规则的意思是："从sati等词，即从与sati相类似的词，在'他有此'的意义上根据适当情况加mantu词尾或imanta词尾"。这里的意思是：就像在"具念者"中从以i结尾的"念"加mantu词尾一样，在"具趣者、具慧者、具桥者、具牛者"等词中从以i结尾、以ī结尾、以u结尾和必然以o结尾的词加mantu词尾。又像在"具念者"中从以i结尾的"念"加imanta词尾一样，在"具趣者、具恶者、具子者"等词中从以i结尾和以a结尾的词加imanta词尾。如是从与sati相类似的词根据适当情况加mantu和imanta词尾。


Yajjevaṃ paccayadvayavidhāyakaṃ ‘‘daṇḍādito ika ī’’ti suttaṃ viya ‘‘satyādito imantu mantū’’ti vattabbaṃ, kasmā nāvocāti? Tathā avacane kāraṇamatthi. Yadi hi ‘‘daṇḍādito ika ī’’ti suttaṃ viya ‘‘satyādito imantu mantū’’ti suttaṃ vuttaṃ siyā, ekakkhaṇeyeva imantu mantūnaṃ vacanena daṇḍasaddato sambhūtaṃ ‘‘daṇḍiko daṇḍī’’ti rūpadvayamiva satigatiāditopi visadisarūpadvayamicchitabbaṃ siyā, tañca natthi, tasmā ‘‘satyādito imantu mantū’’ti na vuttaṃ. Apica tathā vutte bavhakkharatāya ganthagarutā siyā. Yasmā ca suttena nāma appakkharena asandiddhena sāravantena gūḷhaninnayena sabbatomukhena anavajjena bhavitabbaṃ. Kaccāyane ca yebhuyyena tādisāni gambhīratthāni suvisadañāṇavisayabhūtāni suttāni dissanti ‘‘upājhadhikissaravacane, sarā sare lopa’’ntiādīni, idampi tesamaññataraṃ, tasmā ‘‘satyādito imantu mantū’’ti na vuttaṃ. Evaṃ suttopadese akatepi imantunopi gahaṇatthaṃ bhinnasattisamavetavasena ‘‘satyādīhi mantū’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Aparo nayo – ‘‘tapādito sī’’tiādīsu todantasaddassa bahuvacanantatā na suṭṭhu pākaṭā topaccayassa ekatthabavhatthesu vattanato, ‘‘satyādīhi mantū’’ti ettha pana hisaddassa bahuvacanatthatā atīva pākaṭā, tasmā bahuvacanaggahaṇena imantu paccayo hotītipi daṭṭhabbaṃ. Nanu ca bho vināpi imantupaccayena pāpamassatthīti pāpī, pāpī eva pāpimāti sakatthe māpaccaye kateyeva ‘‘pāpimā puttimā’’tiādīni sijjhanti ‘‘chaṭṭhamo so parābhavo’’ti ettha mapaccayena ‘‘chaṭṭhamo’’ti padaṃ viyāti? Atinayaññū bhavaṃ, atinayaññū nāmāti bhavaṃ vattabbo, na pana bhavaṃ saddagatiṃ jānāti, saddagatiyo ca nāma bahuvidhā. Tathā hi chaṭṭhoyeva chaṭṭhamo, ‘‘suttameva suttanto’’tiādīsu purisanayena yojetabbā saddagati, ‘‘devoyeva devatā’’tiādīsu kaññānayena yojetabbā saddagati, ‘‘diṭṭhi eva diṭṭhigata’’ntiādīsu cittanayena yojetabbā saddagati. Evaṃvidhāsu saddagatīsu ‘‘pāpī eva pāpimā’’tiādikaṃ kataraṃ saddagatiṃ vadesi? ‘‘Satthā rājā brahmā sakhā attā sā pumā’’tiādīsu ca kataraṃ saddagatiṃ vadesi? Katarasaddantogadhaṃ katarāya ca nāmikapadamālāyaṃ yojetabbaṃ maññasīti? So evaṃ puṭṭho addhā uttari kiñci adisvā tuṇhī bhavissati, tasmā tādiso nayo na gahetabbo. Tādisasmiñhi naye ‘‘pāpimatā pāpimato’’tiādīni rūpāni na sijjhanti, imantupaccayanayena pana sijjhanti, tasmā ayameva nayo pasatthataro āyasmantehi sammā citte ṭhapetabbo. Atridaṃ nidassanaṃ –

‘‘Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ,

Mārassa ca pāpimato parājayo;

Ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā,

Jayaṃ tadā devagaṇā mahesino’’ti ca,

‘‘Sākhāpattaphalūpeto, khandhimāvamahādumo’’ti ca.

Pāpimā, pāpimā, pāpimanto. Pāpimantaṃ. Sesaṃ neyyaṃ, esa nayo ‘‘khandhimā, puttimā’’tiādīsupi.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
如果是这样，为什么不像规定两个词尾的"从daṇḍa等词加ika和ī"这条规则那样说"从sati等词加imanta和mantu"呢？在不这样说的情况下是有原因的。因为如果像"从daṇḍa等词加ika和ī"这条规则那样说"从sati等词加imanta和mantu"的规则，由于在同一时刻说imanta和mantu，就会像从daṇḍa词产生"daṇḍiko daṇḍī"这两种形式一样，要求从sati、gati等词也产生两种不同形式，但这是不存在的，所以没有说"从sati等词加imanta和mantu"。而且那样说的话，由于音节太多会导致文句沉重。因为规则应当以少音节、无歧义、有实质、含隐密判断、面面俱到、无过失为特征。在迦旃延论中大多可以看到这样具有深奥意义、为清净智慧所行境的规则，如"在师长、主、尊者的语言中"、"元音遇元音脱落"等，这也是其中之一，所以没有说"从sati等词加imanta和mantu"。即使在规则教导中没有这样说，也应当看到为了包含imanta词尾，通过区分和结合的能力而说"从sati等词加mantu"。
另一种解释：在"从tapa等词加sī"等规则中，以to结尾的词是复数形式并不十分明显，因为to词尾可以用于单数和复数，但在"从sati等词加mantu"中，hi这个词表示复数的意义非常明显，所以应当看到通过复数的表示而加imanta词尾。难道不是即使没有imanta词尾，通过"他有恶"的意思构成pāpī，pāpī本身加mā词尾就可以构成"具恶者具子者"等词，就像在"这是第六种衰败"中通过ma词尾构成"第六"这个词一样吗？您太过于精通规则了，应当说您是过于精通规则的人，但您并不了解词的运用，词的运用是多种多样的。即如第六就是第六，在"经就是经典"等词中应当按照男性变化法则运用词形，在"天就是天神"等词中应当按照少女变化法则运用词形，在"见就是见解"等词中应当按照意根变化法则运用词形。在这样的词的运用中，您说"恶者本身就是具恶者"等属于哪种词的运用？在"师长、王、梵天、朋友、自我、他、人"等词中又是哪种词的运用？您认为应当包含在哪个词中，应当用哪种名词变化表来变化呢？他被这样问到时，确实看不到更多的说法就会保持沉默，所以不应采用这样的规则。因为在这样的规则中"以具恶者，属于具恶者"等形式不能成立，而通过imanta词尾的规则则可以成立，所以具寿者们应当正确地把这个规则放在心中，认为这个规则更值得赞叹。这里有例证：
"这是具吉祥者佛陀的胜利，
是具恶者魔罗的失败；
诸天众在菩提道场欢喜，
那时宣说大仙人的胜利。"
以及"具枝叶果实，具干如大树。"
具恶者，具恶者，具恶者们。具恶者（宾格）。其余应当类推，这个规则在"具干者，具子者"等词中也是如此。


Idāni yathāpāvacanaṃ kiñcideva himavantu satimantādīnaṃ visesaṃ brūma. Himavantova pabbato. Satimaṃ bhikkhuṃ. Bandhumaṃ rājānaṃ. Candimaṃ devaputtaṃ. Satimassa bhikkhuno. Bandhumassa rañño. Iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjati. Iccādi viseso veditabbo. Apicettha ‘‘āyasmantā’’ti dvinnaṃ vattabbavacanaṃ, ‘‘āyasmanto’’ti bahūnaṃ vattabbavacananti ayampi viseso veditabbo. Tathā hi ‘‘dvinnaṃ ārocentena ‘āyasmantā dhārentū’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘āyasmanto dhārentū’ti vattabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Tiṇṇa’’nti cettha kathāsīsamattaṃ, tena catunnampi pañcannampi atirekasatānampīti dassitaṃ hoti. Bahavohi upādāya ‘‘uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā’’tiādikā pāḷiyo ṭhapitā. Tattha ‘‘āyasmantā’’tidaṃ vinayavohāravasena dveyeva sandhāya vuttattā na sabbasādhāraṇaṃ. Vinayavohārañhi vajjetvā aññasmiṃ vohāre na pavattati. ‘‘Āyasmanto’’tidaṃ pana sabbattha pavattatīti dvinnaṃ viseso veditabbo.

Tatra ‘‘himavanto’’ti idaṃ yebhuyyenekavacanaṃ bhavati, katthaci bahuvacanampi, tenāha niruttipiṭake thero ‘‘himavā tiṭṭhati, himavanto tiṭṭhantī’’ti. ‘‘Himavantova pabbato’’ti ayaṃ ekavacananayo yathārutapāḷivasena gahetabbo. Yathārutapāḷi ca nāma –

‘‘Dūre santo pakāsanti, himavantova pabbato;

Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā.

Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko;

Atulo nāma nāmena, puññavanto jutindharo.

Gatimanto satimanto, dhitimanto ca so isi;

Saddhammadhārako thero, ānando ratanākaro’’

Iccādi. Ettha ‘‘puññavanto’’tiādīni anekesu ṭhānesu bahuvacanabhāvena punappunaṃ vadantānipi katthaci ekavacanāni honti, ekavacanabhāvo ca nesaṃ gāthāvisaye dissati, tasmā tāni yathāpāvacanaṃ gahetabbāni.

Evaṃ himavantusatimantusaddādīnaṃ visesaṃ ñatvā puna liṅgantavasena dviliṅgakapadānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.

Tatra hi ‘‘sirimā’’ti padaṃ sutisāmaññavasena liṅgadvaye vattanato dvidhā bhijjati. ‘‘Sirimā puriso’’ti hi atthe ākārantaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sirimā nāma devī’’ti atthe ākārantaṃ itthiliṅgaṃ, ubhayampetaṃ ukārantatāpakatikā. Atha vā pana pacchimaṃ ākārantatāpakatikaṃ, sirī yassa atthi so sirimāti pulliṅgavasena nibbacanaṃ, sirī yassā atthi sā sirimāti itthiliṅgavasena nibbacanaṃ. Atrimāni kiñcāpi sutivasena nibbacanatthavasena ca aññamaññaṃ samānatthāni, tathāpi purisapadatthaitthipadatthavācakattā bhinnatthānīti veditabbāni. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. Sirimā, sirimā, sirimanto. Sirimantaṃ, sirimante. Sirimatā, sirimantena. Guṇavantusaddasseva nāmikapadamālā. Sirimā, sirimā, sirimāyo. Sirimaṃ, sirimā, sirimāyo. Sirimāya. Vakkhamānakaññānayena ñeyyā. Evaṃ dvidhā bhinnānaṃ samānasutikasaddānaṃ nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā. Samānanibbacanatthassapi hi asamānasutikassa ‘‘sirimā’’ti saddassa nāmikapadamālāyaṃ padānaṃ imehi padehi kācipi samānatā na labbhati. Atridaṃ vuccati –

‘‘Sirimā’’ti padaṃ dvedhā, pumitthīsu pavattito;

Bhijjatīti vibhāveyya, ettha pulliṅgamicchitaṃ.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
现在我们根据圣典来说明一些喜马拉雅、具念等词的特殊用法。喜马拉雅山就是山。具念的比丘。具亲的国王。具月的天子。属于具念的比丘。属于具亲的国王。具神通者和他者的心在同一刹那生起。应当了解这样的特殊用法。而且在此还应当了解"具寿者们"是对两个人说的语词，"具寿者们"是对多人说的语词这样的特殊用法。因此说"向两个人报告时应说'愿具寿者们持守'，向三个人报告时应说'愿具寿者们持守'"。这里"三个"只是话题的开头，由此表示四个、五个乃至超过百个。因为考虑到众多的情况而设立了"诸具寿者，已说四波罗夷法"等圣典用语。其中"具寿者们"这个词因为是依律语用法只针对两个人而说的，所以不是普遍通用的。因为除了律语用法外，在其他用法中不使用。但"具寿者们"这个词则在一切处都使用，应当了解这两者的区别。
其中"喜马拉雅"这个词通常是单数，有时也用复数，因此词源藏中长老说"喜马拉雅山矗立，喜马拉雅山们矗立"。"喜马拉雅山就是山"这个单数用法应当根据如是说的圣典来理解。如是说的圣典即是：
"远处者显现，如喜马拉雅山；
不在此处者不见，如夜射之箭。
我在那个时候，是大神力龙王；
名叫无比者，具福具光明。
具趣具正念，具坚固彼仙；
持正法长老，阿难宝藏者。"
等等。这里"具福"等词虽然在许多处反复以复数形式说，但在某些处是单数，它们的单数性在偈颂领域中可见，因此应当根据圣典来理解。
如是了解喜马拉雅、具念等词的特殊用法后，还应当根据性的不同确定两性词的意义、原形的名词变化表以及词的相同与不同之处。
其中"具吉祥"这个词因为根据通常用法在两种性中使用而分为两种。因为在"具吉祥的人"这个意义中是以ā结尾的阳性，在"名叫具吉祥的天女"这个意义中是以ā结尾的阴性，这两者都是以u结尾为原形。或者后者是以ā结尾为原形，"他有吉祥故为具吉祥"是依阳性的词源解释，"她有吉祥故为具吉祥"是依阴性的词源解释。虽然这些依用法和词源解释的意义相互相同，但因为表示男人意义和女人意义而应当了解是不同意义。这个规则应当类推到其他类似的情况。具吉祥者，具吉祥者，具吉祥者们。具吉祥者（宾格），具吉祥者们（宾格）。以具吉祥者，以具吉祥者。变化如具德者词的名词变化表。具吉祥者，具吉祥者，具吉祥者们。具吉祥者（宾格），具吉祥者们（宾格），具吉祥者们（宾格）。以具吉祥者。应当依将要说的少女变化法则了知。如是应当确定这样分为两种的同音词在名词变化表中词的相同与不同之处。因为即使是词源解释意义相同但音不同的"具吉祥"这个词，在名词变化表中的词与这些词没有任何相同之处。这里说：
"具吉祥"此词分两种，用于男性与女性中；
应当了知如是分，此中阳性为所欲。


Iti abhibhavitā padena visadisāni guṇavāsatimādīni padāni dassitāni saddhiṃ nāmikapadamālāhi. Idāni aparānipi tabbisadisāni padāni dassessāma saddhiṃ nāmikapadamālāhi. Seyyathidaṃ?

Rājā brahmā sakhā attā, ātumā sā pumā rahā;

Daḷhadhammā ca paccakkha-dhammā ca vivaṭacchadā.

Vattahā ca tathā vutta-sirā ceva yuvāpi ca;

Maghava addha muddhādi, viññātabbā vibhāvinā.

Ettha ‘‘sā’’ti padameva ākārantatāpakatikamākārantaṃ, sesāni pana akārantatāpakatikāni ākārantāni.

Rājā, rājā, rājāno. Rājānaṃ, rājaṃ, rājāno. Raññā, rājinā, rājūhi, rājūbhi. Rañño, rājino, raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ. Raññā, rājūhi, rājūbhi. Rañño, rājino, raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ. Raññe, rājini, rājūsu. Bho rāja, bhavanto rājāno, bhavanto rājā iti vā, ayamamhākaṃ ruci.

Niruttipiṭakādīsu ‘‘rājā’’ti bahuvacanaṃ na āgataṃ, cūḷaniruttiyaṃ pana āgataṃ. Kiñcāpi niruttipiṭakādīsu na āgataṃ, tathāpi ‘‘netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti pāḷiyaṃ bahuvacanekavacanavasena ‘‘sakhā’’ti padassa dassanato ‘‘rājā’’ti bahuvacanaṃ icchitabbameva. Tathā ‘‘brahmā, attā’’iccādīnipi bahuvacanāni taggatikattā vinā kenaci rūpavisesena.

Ettha ca ‘‘gahapatiko nāma ṭhapetvā rājaṃ rājabhogaṃ brāhmaṇaṃ avaseso gahapatiko nāmā’’ti dassanato rājanti vuttaṃ, idaṃ pana niruttipiṭake na āgataṃ. ‘‘Sabbadattena rājinā’’ti dassanato ‘‘rājinā’’ti vuttaṃ. ‘‘Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū’’ti dassanato catutthīchaṭṭhīvasena ‘‘rājāna’’nti vuttaṃ. Kaccāyanarūpasiddhiganthesu pana ‘‘rājena, rājehi, rājebhi. Rājesū’’ti padāni vuttāni. Cūḷaniruttiniruttipiṭakesu tāni nāgatāni, anāgatabhāvoyeva tesaṃ yuttataro pāḷiyaṃ adassanato, tasmā etthetāni amhehi na vuttāni. Pāḷinaye hi upaparikkhiyamāne īdisāni padāni samāseyeva passāma, na panāññatra, atrime payogā – ‘‘āvutthaṃ dhammarājenā’’ti ca, ‘‘sivirājena pesito’’ti ca, ‘‘pajāpatissa devarājassa dhajagga’’nti ca, ‘‘nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti ca, evaṃ pāḷinaye upaparikkhiyamāne ‘‘rājenā’’tiādīni samāseyeva passāma, na kevalaṃ pāḷinaye porāṇaṭṭhakathānayepi upaparikkhiyamāne samāseyeva passāma, na panāññatra, evaṃ santepi suṭṭhu upaparikkhitabbamidaṃ ṭhānaṃ. Ko hi nāma sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane sabbaso nayaṃ sallakkhetuṃ samattho aññatra pabhinnapaṭisambhidehi khīṇāsavehi.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
如是已经解说了与"具德者具念者"等词不同的词及其名词变化表。现在我们将显示其他与此不同的词及其名词变化表。是哪些呢？
王梵天友自我，自己他人男隐者；
坚法与现见法，并除覆盖者。
及断者如是说，具头者与青年；
帝释半头等词，智者应当了知。
这里只有"他"这个词是以ā结尾为原形且以ā结尾，其余则是以a结尾为原形而以ā结尾。
王，王，诸王。王（宾格），王（宾格），诸王（宾格）。以王，以王，以诸王，以诸王。属于王，属于王，属于诸王，属于诸王，属于诸王。以王，以诸王，以诸王。属于王，属于王，属于诸王，属于诸王，属于诸王。于王，于王，于诸王。噢王，诸位王，或说诸位王，这是我们的主张。
在词源藏等中没有出现"王"作为复数，但在小词源书中出现了。虽然在词源藏等中没有出现，但因为在圣典中看到"不会有这样的朋友们，我活着可得朋友"中"朋友"一词用作复数和单数，所以"王"作为复数也应当接受。同样，"梵天，自我"等词作为复数也是如此，因为它们有相同的用法，没有任何形式上的区别。
在此，因为看到"所谓居士，除了王、享受王权者、婆罗门外，其余的称为居士"，所以说"王"（宾格），但这在词源藏中没有出现。因为看到"以一切施予的王"，所以说"以王"。因为看到"取悦王，在主人们中得到供养"，所以依四格六格说"王"（宾格）。但在迦旃延和语形成就论书中说了"以王，以诸王，以诸王。于诸王"等词。这些词在小词源书和词源藏中没有出现，它们不出现更为恰当，因为在圣典中看不到，所以在此我们没有说这些词。因为在检查圣典用法时，我们只在复合词中看到这样的词，而不在其他地方，这些是用例："以法王所住"和"被尸毗王派遣"和"帝释天王的幢顶"和"大王离去时，增长尸毗国"，如是在检查圣典用法时，我们只在复合词中看到"以王"等词，不仅在圣典用法中，在检查古注释书用法时也只在复合词中看到，而不在其他地方，即使如此，这个地方也应当很好地检查。因为除了已获得无碍解智的漏尽者外，谁能够完全了解带有注释的三藏佛语中的一切用法呢？


Ettha ca samāsantagatarāja-saddassa nāmikapadamālāyo dvidhā vuccante okārantākārantavasena. Tatrokārantā ‘‘mahārājo yuvarājo sivirājo dhammarājo’’iccevamādayo bhavanti. Ākārantā pana ‘‘mahārājā yuvarājā sivirājā dhammarājā’’iccevamādayo. Ettha kiñcāpi pāḷiyaṃ porāṇaṭṭhakathāsu ca ‘‘mahārājo’’tiādīni na santi, tathāpi ‘‘sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako’’ti pāḷiyaṃ ‘‘sabbasakho’’ti dassanato ‘‘mahārājo’’tiādīnipi avassamicchitabbāni. Tathā hi samāsesu ‘‘dhammarājena, dhammarājassā’’tiādīni dissanti. Etāni okārantarūpāni eva, nākārantarūpāni. Mahārājo, mahārājā. Mahārājaṃ, mahārāje. Mahārājena, mahārājehi, mahārājebhi. Mahārājassa, mahārājānaṃ. Mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā, mahārājehi, mahārājebhi. Mahārājassa, mahārājānaṃ. Mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhi, mahārājesu. Bho mahārāja, bhavanto mahārājā . Kaccāyanacūḷaniruttinayehi pana ‘‘bho mahārājā’’iti ekavacanabahuvacanānipi daṭṭhabbāni. Yathā ‘‘mahārājo’’ti okārantapadassa vasena, evaṃ ‘‘sivirājo dhammarājo devarājo’’tiādīnampi okārantapadānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālā yojetabbā.

Ayaṃ panākārantavasena nāmikapadamālā –

Mahārājā, mahārājā, mahārājāno. Mahārājānaṃ, mahārājaṃ, mahārājāno. Mahāraññā, mahārājinā, mahārājūhi, mahārājūbhi. Mahārañño, mahārājino, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ. Mahāraññā, mahārājūhi, mahārājūbhi. Mahārañño, mahārājino, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ. Mahāraññe, mahārājini, mahārājūsu. Bho mahārāja, bhavanto mahārājāno.

Idhāpi pakaraṇadvayanayena ‘‘bho mahārājā’’ iti ekavacanabahuvacanānipi daṭṭhabbāni. Yathā ca ‘‘mahārājā’’ti ākārantapadassa vasena, evaṃ ‘‘sivirājā, dhammarājā, devarājā’’tiādīnampi ākārantapadānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālā yojetabbā.

Idha aparāpi atthassa pākaṭīkaraṇatthaṃ kriyāpadehi saddhiṃ yojetvā ākārantokārantānaṃ missakavasena nāmikapadamālā vuccate –

Mahārājā, mahārājo tiṭṭhati, mahārājāno, mahārājā tiṭṭhanti. Mahārājānaṃ, mahārājaṃ passati, mahārājāno, mahārāje passati. Mahāraññā, mahārājinā, mahārājena kataṃ, mahārājūhi, mahārājūbhi, mahārājehi, mahārājebhi kataṃ. Mahārañño, mahārājino, mahārājassa dīyate, mahāraññā, mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā nissaṭaṃ, mahārājūhi, mahārājūbhi, mahārājehi , mahārājebhi nissaṭaṃ. Mahārañño, mahārājino, mahārājassa pariggaho, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ, mahārājānaṃ pariggaho. Mahāraññe, mahārājini, mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhi patiṭṭhitaṃ, mahārājūsu, mahārājesu patiṭṭhitaṃ. Bho mahārāja tvaṃ tiṭṭha, bhonto mahārājāno, mahārājā tumhe tiṭṭhathāti. Evaṃ ‘‘yuvarājā, yuvarājo’’tiādīsupi.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此，复合词末尾的"王"字的名词变化表依以o结尾和以ā结尾分两种说。其中以o结尾的是"大王、副王、尸毗王、法王"等等。而以ā结尾的是"大王、副王、尸毗王、法王"等等。在此，虽然在圣典和古注释书中没有"大王"等词，但因为在圣典中看到"一切友、一切伴、怜悯一切众生者"中有"一切伴"，所以"大王"等词也必须接受。因此在复合词中可以看到"以法王、属于法王"等词。这些只是以o结尾的形式，不是以ā结尾的形式。大王，大王。大王（宾格），大王们（宾格）。以大王，以诸大王，以诸大王。属于大王，属于诸大王。从大王，从大王，从大王，以诸大王，以诸大王。属于大王，属于诸大王。在大王，在大王，在大王，在诸大王。噢大王，诸位大王。但依迦旃延和小词源书的用法，也应当看到"噢大王"作为单数和复数。如同依"大王"这个以o结尾的词一样，也应当依"尸毗王、法王、天王"等以o结尾的词组织原形的名词变化表。
这是依以ā结尾的名词变化表：
大王，大王，诸大王。大王（宾格），大王（宾格），诸大王（宾格）。以大王，以大王，以诸大王，以诸大王。属于大王，属于大王，属于诸大王，属于诸大王。以大王，以诸大王，以诸大王。属于大王，属于大王，属于诸大王，属于诸大王。在大王，在大王，在诸大王。噢大王，诸位大王。
在这里也应当依两种论书的用法看到"噢大王"作为单数和复数。如同依"大王"这个以ā结尾的词一样，也应当依"尸毗王、法王、天王"等以ā结尾的词组织原形的名词变化表。
这里为了使意义更加明显，还要说明与动词连用时以ā结尾和以o结尾混合的名词变化表：
大王、大王站立，诸大王、诸大王站立。大王（宾格）、大王（宾格）看见，诸大王（宾格）、诸大王（宾格）看见。以大王、以大王、以大王所作，以诸大王、以诸大王、以诸大王、以诸大王所作。给予大王、大王、大王，从大王、从大王、从大王、从大王离开，从诸大王、从诸大王、从诸大王、从诸大王离开。大王、大王、大王的所有物，诸大王、诸大王、诸大王的所有物。住立于大王、大王、大王、大王、大王中，住立于诸大王、诸大王中。噢大王你站立，诸位大王、诸大王你们站立。在"副王、副王"等词中也是如此。


Kecettha vadeyyuṃ ‘‘kasmā pakaraṇakattunā imasmiṃ ṭhāne mahanto vāyāmo ca mahanto ca parakkamo kato, nanvetesupi padesu kānici buddhavacane vijjanti, kānici na vijjantīti? Viññūhi te evaṃ vattabbā ‘‘pakaraṇakattārenettha so ca mahanto vāyāmo so ca mahanto parakkamo sāṭṭhakathe navaṅge satthusāsane saddesu ca atthesu ca sotārānaṃ suṭṭhu kosalluppādanena sāsanassopakāratthaṃ kato, yāni cetāni tena padāni dassitāni, etesu kānici buddhavacane vijjanti, kānici na vijjanti. Ettha yāni buddhavacane vijjanti, tāni vijjamānavasena gahitāni. Yāni na vijjanti, tāni porāṇaṭṭhakathādīsu vijjamānavasena pāḷinayavasena ca gahitānī’’ti. Atrāyaṃ saṅkhepato adhippāyavibhāvanā –

‘‘Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;

Dhanuṃ tūṇiñca nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti

Idaṃ ākārantassa mahārājasaddassa nidassanaṃ. Yasmā ‘‘sabbasakho’’ti pāḷi vijjati, tasmā tena nayena ‘‘mahārājo’’tipi okāranto diṭṭho nāma hoti purisanayena yojetabbo ca. Teneva ca ‘‘tamabravi mahārājā. Nikkhamante mahārāje’’tiādīni dissanti.

Evaṃ mahārājasaddassa okārantatte siddhe ‘‘mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā’’ti pañcamiyā ekavacanañca ‘‘mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhī’’ti sattamiyā ekavacanañca siddhāni eva honti pāḷiyaṃ avijjamānānampi nayavasena gahetabbattā. ‘‘Rājena, rājassā’’tiādīni pana nayavasena gahetabbāni na honti. Kasmāti ce? Yasmā ‘‘rājā brahmā sakhā attā’’iccevamādīni ‘‘puriso urago’’tiādīni viya aññamaññaṃ sabbathā sadisāni na honti. Tathā hi nesaṃ ‘‘raññā brahmunā sakhinā attanā attena sānā pumunā’’tiādīni visadisānipi rūpāni bhavanti, tasmā tāni na sakkā nayavasena jānituṃ. Evaṃ dujjānattā pana pāḷiyaṃ porāṇaṭṭhakathāsu ca yathārutapadāneva gahetabbāni. Mahārājasaddādīnaṃ pana okārantabhāve siddheyeva ‘‘purisanayogadhā ime saddā’’ti nayaggahaṇaṃ dissati, tasmā amhehi nayavasena ‘‘mahārājā, mahārājasmā’’tiādīni vuttāni. Yathā hi –

‘‘Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;

Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍona muccatī’’ti

Ettha ‘‘hatthā’’ti, ‘‘attadaṇḍā bhayaṃ jāta’’nti ettha pana ‘‘daṇḍā’’ti ca okārantassa pañcamiyekavacanassa dassanato ‘‘uragā, paṭaṅgā, vihagā’’tiādīnipi okārantāni pañcamiyekavacanāni gahetabbāni honti. Yathā ca ‘‘dāṭhini mātimaññavho, siṅgālo mama pāṇado’’ti ettha ‘‘maññavho’’ti, ‘‘suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā’’ti ettha pana ‘‘kappayavho’’ti ca kriyāpadassa dassanato ‘‘gacchavho, bhuñjavho, sayavho’’tiādīnipi gahetabbāni honti. Gaṇhanti ca tādisāni padarūpāni sāsane sukusalā kusalā, tasmā amhehipi nayaggāhavasena ‘‘mahārājā , mahārājasmā’’tiādīni vuttāni. Nayaggāhavasena pana gahaṇe asati kathaṃ nāmikapadamālā paripuṇṇā bhavissanti, satiyeva tasmiṃ paripuṇṇā bhavanti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此有些人可能会说："为什么论书作者在这个地方作了这么大的努力和奋斗，难道在这些词中，有些存在于佛语中，有些不存在吗？"智者们应当这样对他们说："论书作者在此所作的那个大努力和那个大奋斗，是为了在带有注释的九分教法中，通过使听众在词和义上很好地生起熟练而有益于教法，而他所显示的这些词中，有些存在于佛语中，有些不存在。在此，那些存在于佛语中的词，是依存在而采用的。那些不存在的词，是依存在于古注释书等中和依圣典用法而采用的。"这里简要地解释意趣：
"说了这个后大王，掌控波罗奈的甘萨；
放下弓与箭筒，进入自我约束。"
这是以ā结尾的大王词的例证。因为存在"一切伴"的圣典用语，所以依那个用法，"大王"也被看作是以o结尾的，而且应当依男性变化法则组织。因此可以看到"大王对他说。大王离去时"等用例。
如是在确立大王词是以o结尾的情况下，第五格单数"从大王，从大王，从大王"和第七格单数"在大王，在大王，在大王"也都已经确立，即使在圣典中不存在也应当依用法采用。但"以王，属于王"等词不应当依用法采用。为什么呢？因为"王、梵天、友、自我"等词不像"人、蛇"等词那样在一切方面相互相同。因为它们也有"以王，以梵天，以友，以自我，以自我，以他，以男"等不同的形式，所以那些不能依用法了知。又因为难以了知，所以应当只采用圣典和古注释书中如是说的词。但在确立大王等词是以o结尾的情况下，可以看到依"这些词包含在男性变化中"这样的用法采用，所以我们依用法说了"从大王，从大王"等词。因为就像：
"这实对你难知，你睡如死人卧；
当人拉你时，手不放开棒杖。"
在此"从手"，又如在"执自己棒杖生怖畏"中"从棒杖"，因为可以看到以o结尾的第五格单数，所以"从蛇，从蚱蜢，从鸟"等以o结尾的第五格单数也应当采用。又如在"有牙者勿轻视我，狐狸是我的生命布施者"中"你们轻视"，又如在"清净者与清净者共住，你们具念而作"中"你们作"，因为可以看到这样的动词，所以"你们去，你们食，你们卧"等词也应当采用。在教法中善巧和熟练的人也采用这样的词形，所以我们也依用法的采用而说了"从大王，从大王"等词。如果没有依用法的采用，名词变化表怎么会完整呢？只有在有依用法的采用时才会完整。


Tathā hi buddhavacane anekasatasahassāni nāmikapadāni kriyāpadāni ca pāṭiekkaṃ pāṭiekkaṃ ekavacanabahuvacanakāhi sattahi aṭṭhahi vā nāmavibhattīhi channavutiyā ca ākhyātikavacanehi yojitāni na santi, nayavasena pana santiyeva, iti nayavasena ‘‘mahārājā, mahārājasmā’’tiādīni amhehi ṭhapitāni. ‘‘Mahārājā tiṭṭhanti, mahārājā tumhe tiṭṭhathā’’ti imāni pana ‘‘atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāyā’’ti dassanato,

‘‘Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā;

Daddaḷhamānā aṭṭhaṃsu, vane kāpilavatthave’’ti

Dassanato ca vuttāni. ‘‘Mahārāja’’ntiādīnipi pāḷiñca pāḷinayañca disvā eva vuttāni. Asamāse ‘‘rājaṃ, rājenā’’tiādīni na passāma, tasmā suṭṭhu vicāretabbamidaṃ ṭhānaṃ. Idañhi duddasaṃ vīrajātinā jānitabbaṭṭhānaṃ. Sace panāyasmanto buddhavacane vā porāṇikāsu vā aṭṭhakathāsu asamāse ‘‘rājaṃ, rājenā’’tiādīni passeyyātha, tadā sādhukaṃ manasi karotha. Ko hi nāma sabbappakārena buddhavacane vohārappabhedaṃ jānituṃ samattho aññatra pabhinnapaṭisambhidehi mahākhīṇāsavehi.

Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Vītataṇho anādāno, niruttipadakovido;

Akkharānaṃ sannipātaṃ, jaññā pubbāparāni cā’’ti.

Brahmā , brahmā, brahmāno. Brahmānaṃ, brahmaṃ, brahmāno. Brahmunā, brahmehi, brahmebhi, brahmūhi, brahmūbhi. Brahmassa, brahmuno, brahmānaṃ, brahmūnaṃ. Brahmunā, brahmehi, brahmebhi, brahmūhi, brahmūbhi. Brahmassa, brahmuno, brahmānaṃ, brahmūnaṃ. Brahmani, brahmesu, bho brahma, bho brahme, bhavanto brahmāno.

Yamakamahātheraruciyā ‘‘bho brahmā’’iti bahuvacanaṃ vā. Ettha pana ‘‘paṇḍitapurisehi devehi brahmūhī’’ti ṭīkāvacanassa dassanato, ‘‘brahmūnaṃ vacīghoso hotī’’ti ca ‘‘brahmūnaṃ vimānādīsu chandarāgo kāmāsavo na hotī’’ti ca aṭṭhakathāvacanassa dassanato, ‘‘vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti āhaccabhāsitassa ca dassanato ‘‘brahmūhi, brahmūbhi, brahmūnaṃ, brahme’’ti padāni vuttāni, etāni cūḷaniruttiniruttipiṭakakaccāyanesu na āgatāni.

Sakhā, sakhā, sakhino, sakhāno, sakhāyo. Sakhaṃ, sakhāraṃ, sakhānaṃ, sakhino, sakhāno, sakhāyo. Sakhinā, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi. Sakhissa, sakhino, sakhīnaṃ, sakhārānaṃ, sakhānaṃ. Sakhārasmā, sakhinā, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi. Sakhissa, sakhino, sakhīnaṃ, sakhārānaṃ, sakhānaṃ. Sakhe, sakhesu, sakhāresu. Bho sakha, bho sakhā, bho sakhi, bho sakhī, bho sakhe, bhavanto sakhino, sakhāno, sakhāyo.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
因为在佛语中没有成百上千的名词和动词分别地用七或八个单数复数的名词格位和九十六个动词变化形式组合，但依用法而言是存在的，所以我们依用法设立了"从大王，从大王"等词。而"诸大王站立，诸大王你们站立"这些词是因为看到"于是四大天王带着大夜叉军和大鸠槃荼军"，
"四位大天王，四方各一方；
光芒耀眼立，迦毗罗卫林。"
而说的。"噢大王"等词也是看到了圣典和圣典用法才说的。在非复合词中我们看不到"王（宾格），以王"等词，所以这个地方应当很好地考察。这实在是难见的、应当由英雄种性了知的地方。但是如果诸具寿在佛语或古注释书中看到非复合词中有"王（宾格），以王"等词，那时请好好注意。因为除了已获得无碍解智的大漏尽者外，谁能够完全了知佛语中一切方面的用语差别呢？
因为世尊这样说：
"离渴无执取，善巧于词源；
当知字组合，及前后关联。"
梵天，梵天，诸梵天。梵天（宾格），梵天（宾格），诸梵天（宾格）。以梵天，以诸梵天，以诸梵天，以诸梵天，以诸梵天。属于梵天，属于梵天，属于诸梵天，属于诸梵天。以梵天，以诸梵天，以诸梵天，以诸梵天，以诸梵天。属于梵天，属于梵天，属于诸梵天，属于诸梵天。在梵天，在诸梵天。噢梵天，噢梵天，诸位梵天。
依耶摩迦大长老的主张，或说"噢梵天"作复数。在此，因为看到注释书的话"以智者、天人、梵天们"，又因为看到"有诸梵天的语声"和"在诸梵天的宫殿等处没有欲漏的欲乐贪爱"这样的注释书的话，又因为看到直接说"我不以伤害想说熟练之法，噢梵天，在人中殊胜之法"，所以说了"以诸梵天，以诸梵天，属于诸梵天，噢梵天"等词，这些在小词源书、词源藏和迦旃延论中没有出现。
友，友，诸友，诸友，诸友。友（宾格），友（宾格），友（宾格），诸友（宾格），诸友（宾格），诸友（宾格）。以友，以诸友，以诸友，以诸友，以诸友。属于友，属于友，属于诸友，属于诸友，属于诸友。从友，以友，以诸友，以诸友，以诸友，以诸友。属于友，属于友，属于诸友，属于诸友，属于诸友。噢友，在诸友，在诸友。噢友，噢友，噢友，噢友，噢友，诸位友，诸位友，诸位友。


Yamakamahātheramatena ‘‘bho sakhā’’iti bahuvacanaṃ vā. Pāḷiyaṃ pana suvaṇṇakakkaṭajātake ‘‘hare sakhā kissa nu maṃ jahāsī’’ti dīghavasena vutto sakhāsaddo ālapanekavacanaṃ, tasmā yamakamahātheranayo na yujjatīti ce ? No na yujjati. Yasmā ‘‘netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti manojajātake sakhāsaddo ekavacanampi hoti bahuvacanampi. Tathā hi tattha paṭhamapāde bahuvacanaṃ, dutiyapāde panekavacanaṃ, tasmā yamakamahātherena paccattālapanabahuvacanaṭṭhāne sakhāsaddo vutto. Ettha ca ‘‘sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako’’ti pāṭhānulomena samāse labbhamānassa sakhasaddassa nāmikapadamālā bhavati ‘‘sabbasakho, sabbasakhā, sabbasakhaṃ, sabbasakhe’’tiādinā purisanayena. Tatrāyaṃ samāsaviggaho – sabbesaṃ janānaṃ sakhā, sabbe vā janā sakhino etassāti sabbasakho, yathā sabbaverīti.

Attā, attā, attāno. Attānaṃ, attaṃ, attāno. Attanā, attena, attanehi, attanebhi. Attano, attānaṃ. Attanā, attanehi, attanebhi. Attano, attānaṃ. Attani, attanesu. Bho atta, bhavanto attā, bhonto attāno.

Ettha pana attaṃ niraṅkatvāna piyāni sevati.

‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippa’mattaṃ jahissasi;

Migaṃ panthānupannaṃva, mahantaṃ bhayamessatī’’ti

Pāḷīsu ‘‘atta’’nti dassanato ‘‘atta’’nti idha vuttaṃ, ‘‘attena vā attaniyena vā’’ti pāḷidassanato pana ‘‘attenā’’ti. Cūḷaniruttiyaṃ pana ‘‘attassā’’ti catutthīchaṭṭhīnamekavacanaṃ āgataṃ, etaṃ kaccāyane niruttipiṭake ca na dissati. Katthaci pana ‘‘attesū’’ti āgataṃ. Sabbānetāni sāṭṭhakathaṃ jinatantiṃ oloketvā gahetabbāni.

‘‘Ātumā , ātumā, ātumāno. Ātumānaṃ, ātumaṃ, ātumāno. Ātumena, ātumehi, ātumebhī’’tiādinā purisanayena vatvā ‘‘bho ātuma, bhavanto ātumā, ātumāno’’ti vattabbaṃ.

Tatra attasaddassa samāse ‘‘bhāvitatto, bhāvitattā. Bhāvitattaṃ, bhāvitatte. Bhāvitattena, bhāvitattehi, bhāvitattebhī’’ti purisanayeneva nāmikapadamālā yojetabbā.

Sā, sā, sāno. Sānaṃ, sāne. Sānā, sānehi, sānebhi. Sāssa, sānaṃ. Sānā, sānehi, sānebhi. Sāssa, sānaṃ. Sāne, sānesu. Bho sā, bhavanto sāno. Sā vuccati sunakho.

Ettha ca ‘‘na yattha sā upaṭṭhito hoti. Sāva vārenti sūkara’’nti nidassanapadāni. Keci pana sāsaddassa dutiyātatiyādīsu ‘‘saṃ, se. Senā’’tiādīni rūpāni vadanti, taṃ na yuttaṃ. Na hi tāni ‘‘saṃ, se. Senā’’tiādīni rūpāni buddhavacane ceva aṭṭhakathādīsu ca niruttipiṭake ca dissanti. Evaṃ pana niruttipiṭake vuttaṃ ‘‘sā tiṭṭhati, sāno tiṭṭhanti. Sānaṃ passati, sāne passati. Sānā kataṃ, sānehi kataṃ, sānebhi kataṃ. Sāssa dīyate, sānaṃ dīyate. Sānā nissaṭaṃ, sānehi nissaṭaṃ, sānebhi nissaṭaṃ. Sāssa pariggaho, sānaṃ pariggaho. Sāne patiṭṭhitaṃ, sānesu patiṭṭhitaṃ. Bho sā, bhavanto sāno’’ti, tasmā niruttipiṭake vuttanayeneva nāmikapadamālā gahetabbā.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
依耶摩迦大长老的意见，或说"噢友"作复数。但在圣典的金蟹本生经中"唉朋友，为什么你抛弃我"，这里的"友"字用长音作为单数呼格，所以耶摩迦大长老的用法不合适吗？不，并非不合适。因为在摩诺阇本生经中"不会有这样的朋友们，我活着可得朋友"，"友"字既可以是单数也可以是复数。因此在那里第一句是复数，第二句则是单数，所以耶摩迦大长老在主格呼格复数处说了"友"字。在此，依"一切友、一切伴、怜悯一切众生者"的读法顺序，在复合词中可得的"伴"字的名词变化表依男性变化法则为"一切伴，一切伴，一切伴（宾格），一切伴（与格）"等。在那里这样分析复合词：一切人的朋友，或一切人是他的朋友们，故为一切伴，如同一切敌。
自我，自我，诸自我。自我（宾格），自我（宾格），诸自我（宾格）。以自我，以自我，以诸自我，以诸自我。属于自我，属于诸自我。以自我，以诸自我，以诸自我。属于自我，属于诸自我。在自我，在诸自我。噢自我，诸位自我，诸位自我。
在此，放弃自我而亲近可爱的事物。
"如果你去般遮罗（国），很快将舍自我；
如同道路上的鹿，将遇大恐怖。"
因为在诸圣典中看到"自我"，所以在此说"自我"，又因为看到圣典"以自我或以属于自我者"，所以说"以自我"。但在小词源书中出现"属于自我"作为第四格和第六格单数，这在迦旃延论和词源藏中看不到。但在某些地方出现"在诸自我"。所有这些都应当参考带有注释的胜者教法来采用。
"自己，自己，诸自己。自己（宾格），自己（宾格），诸自己（宾格）。以自己，以诸自己，以诸自己"等依男性变化法则说后，应当说"噢自己，诸位自己，诸位自己"。
在那里，"自我"字在复合词中应当依男性变化法则组织名词变化表："修习自我者，修习自我者。修习自我者（宾格），修习自我者（与格）。以修习自我者，以诸修习自我者，以诸修习自我者"。
他，他，诸他。他（宾格），他们（宾格）。以他，以诸他，以诸他。属于他，属于诸他。从他，以诸他，以诸他。属于他，属于诸他。在他，在诸他。噢他，诸位他。他是指狗。
在此，"不在那里他现前。狗们阻止猪"是例证。但有些人说"他"字在第二格第三格等处有"他（宾格），以他，以他"等形式，这是不合适的。因为那些"他（宾格），以他，以他"等形式在佛语和注释书等及词源藏中都看不到。但在词源藏中这样说："他站立，他们站立。看见他（宾格），看见他们（宾格）。以他所作，以诸他所作，以诸他所作。给予他，给予他们。从他离开，从诸他离开，从诸他离开。他的所有物，他们的所有物。住立在他，住立在他们。噢他，诸位他。"所以应当依词源藏所说的用法采用名词变化表。


Atridaṃ vattabbaṃ – yathā ‘‘sehi dārehi asantuṭṭho’’tiādīsu pulliṅge vattamānassa ‘‘sako’’iti atthavācakassa sasaddassa ‘‘attano ayanti so’’ti etasmiṃ atthe ‘‘so, sā. Saṃ, se. Sena, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Sā, sasmā, samhā, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Se, sasmiṃ, samhi, sesū’’ti purisanayena rūpāni bhavanti, na tathā sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Yathā vā ‘‘hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva saṃ phalaṃ. Sāni kammāni tappenti, kosalaṃ sena’santuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayī’’tiādīsu napuṃsakaliṅge vattamānassa sakamiccatthavācakassa sasaddassa ‘‘saṃ, sāni, sā. Saṃ, sāni, se. Sena, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Sā, sasmā, samhā, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Se, sasmiṃ, samhi, sesū’’ti cittanayena rūpāni bhavanti, na tathā sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Evaṃ sante kasmā tehi ācariyehi dutiyātatiyāṭhāne ‘‘saṃ, se. Senā’’ti vuttaṃ, kasmā ca pañcamīṭhāne ‘‘sā, sasmā, samhā’’ti vuttaṃ, sattamīṭhāne ca ‘‘se, sasmiṃ, samhī’’ti ca vuttaṃ? Sabbametaṃ akāraṇaṃ, takkagāhamattena gahitaṃ akāraṇaṃ. Sunakhavācako hi sāsaddo ākārantatāpakatiko, na purisa cittasaddādayo viya akārantatāpakatiko. Yāya imassa īdisāni rūpāni siyuṃ, sā ca pakati natthi. Na ceso ‘‘rājā, brahmā, sakhā, attā’’ iccevamādayo viya paṭhamaṃ akārantabhāve ṭhatvā pacchā paṭiladdhaākārantatā, atha kho niccamokārantatāpakatiko gosaddo viya niccamākārantatāpakatiko. Niccamākārantatāpakatikassa ca evarūpāni rūpāni na bhavanti, tasmā niruttipiṭake pabhinnapaṭisambhidena āyasmatā mahākaccāyanena na vuttāni. Sacepi maññeyyuṃ ‘‘attaṃ, attenā’ti ca dassanato ‘saṃ, senā’ti imāni pana gahetabbānī’’ti. Na gahetabbāni ‘‘rājā, brahmā, sakhā, attā, sā, pumā’’iccevamādīnaṃ aññamaññaṃ padamālāvasena visadisattā nayavasena gahetabbākārassa asambhavato. Īdise hi ṭhāne nayaggāhavasena gahaṇaṃ nāma sadosaṃyeva siyā, tasmā nayaggāhavasenapi na gahetabbāni.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此应当说明：就像在"不满足于自己的妻子们"等语句中，用于阳性的表示"自己的"义的"sa"字在"属于自己的"这个意义中依男性变化法则有"他，他。他（宾格），他们（宾格）。以他，以诸他，以诸他。属于他，属于诸他。从他，从他，从他，以诸他，以诸他。属于他，属于诸他。在他，在他，在他，在诸他"这样的形式，表示狗的"sa"字的形式不是这样。或者就像在"自生者伤害，如同皮中果实。那些业使烦热，憎恶自己的拘萨罗，活捉了"等语句中，用于中性的表示"自己的"义的"sa"字依心变化法则有"它，它们，从它。它（宾格），它们（宾格），它们（宾格）。以它，以诸它，以诸它。属于它，属于诸它。从它，从它，从它，以诸它，以诸它。属于它，属于诸它。在它，在它，在它，在诸它"这样的形式，表示狗的"sa"字的形式不是这样。如此，为什么那些阿阇黎们在第二格第三格处说"他（宾格），以他，以他"，为什么在第五格处说"从他，从他，从他"，在第七格处说"在他，在他，在他"？这一切都没有根据，只是依推理而采用的无根据的说法。因为表示狗的"sa"字是以a结尾为原形，不像男性、心等词是以a结尾为原形。没有那种能够使这个词有这样形式的原形。这个词也不像"王、梵天、友、自我"等词那样先是以a结尾而后获得以ā结尾的性质，而是如同"牛"字一样永远是以o结尾为原形，是永远以ā结尾为原形。永远以ā结尾为原形的词没有这样的形式，所以在词源藏中已获得无碍解智的具寿大迦旃延没有说这些。即使他们认为"因为看到'自我（宾格），以自我'，所以应当采用'他（宾格），以他'这些词"。不应当采用，因为"王、梵天、友、自我、他、男"等词在变化表方面相互不同，依用法无法采用。因为在这样的地方，依用法的采用必定有过失，所以依用法也不应当采用。


Aparampi atra vattabbaṃ – yathā hi ‘‘sāhi nārīhi te yantī’’ti vutte ‘‘attano nārī’’ti, ‘‘sā nārī’’ti evaṃ atthavato itthiliṅgassa kaññāsaddena sadisassa sāsaddassa ‘‘sā, sā, sāyo. Saṃ, sā, sāyo. Sāya, sāhi, sābhi. Sāya, sānaṃ. Sāya, sāhi, sābhi. Sāya, sānaṃ. Sāya, sāyaṃ, sāsū’’ti kaññānayena rūpāni bhavanti, na tathā imassa sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Evaṃ sante kasmā te ācariyā tatiyābahuvacanaṭṭhāne ca ‘‘sāhi, sābhī’’ti rūpāni icchanti, kasmā ca sattamībahuvacanaṭṭhāne ‘‘sāsū’’ti? Idampi akāraṇaṃ ākārantapulliṅgattā. Kasmā ca pana catutthīchaṭṭhekavacanaṭṭhāne pubbakkharassa rassavasena ‘‘sassa’’iti rūpaṃ icchanti? Idampi akāraṇaṃ sunakhavācakassa sāsaddassa ākārantatāpakatikattā. Ākārantatāpakatikassa ca sāsaddassa yathā akārantatāpakatikassa purisasaddassa ‘‘purisassā’’ti catutthīchaṭṭhekavacanarūpaṃ bhavati evarūpassa rūpassa abhāvato. Teneva āyasmā kaccāno niruttipiṭake sunakhavācakassa sāsaddassa rūpaṃ dassento catutthīchaṭṭhekavacanaṭṭhāne pubbakkharassa dīghavasena ‘‘sāssa’’iti rūpamāha. Kasmā ca pana te ācariyā catutthekavacanaṭṭhāne ‘‘sāya’’iti rūpaṃ icchanti? Idampi akāraṇaṃ, ṭhapetvā hi ākārantitthiliṅge ghasaññato ākārato paresaṃ nādīnaṃ āyādesañca akārantato punnapuṃsakaliṅgato parassa catutthekavacanassa āyādesañca ākārantapulliṅge aghato ākārantato parassa catutthekavacanassa katthacipi āyādeso na dissati. Niruttipiṭake ca tādisaṃ rūpaṃ na vuttaṃ, avacanaṃyeva yuttataraṃ buddhavacane aṭṭhakathādīsu ca anāgamanato. Yā panamhehi niruttipiṭakaṃ nissāya buddhavacanañca sunakhavācakassa sāsaddassa nāmikapadamālā vuttā, sāyeva sārato paccetabbā. Etthāpi nānāatthesu vattamānānaṃ liṅgattayapariyāpannānaṃ sā so saṃiccetesaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā daṭṭhabbā.

Ettha siyā – yo tumhehi sāsaddo ‘‘taṃsaddatthe ca sunakhe ca sakamiccatthe ca vattatī’’ti icchito, kathaṃ taṃ ‘‘sā’’ti vutteyeva ‘‘imassa atthassa vācako’’ti jānantīti? Na jānanti, payogavasena pana jānanti lokiyajanā ceva paṇḍitā ca. Payogavasena hi ‘‘sā maddī nāgamāruhi, nātibaddhaṃva kuñjara’’ntiādīsu sāsaddassa taṃsaddatthatā viññāyati, evaṃ sāsaddo taṃsaddatthe ca vattati. ‘‘Na yattha sā upaṭṭhito hoti. Bhagavato sājātimpi sutvā sattā amatarasabhāgino bhavantī’’tiādīsu sāsaddassa sunakhavācakatā viññāyati.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此还应当说明另一点：就像说"以那些女人他们去"时"自己的女人"，"那女人"，这样有意义的阴性的与"少女"字相似的"sa"字依少女变化法则有"她，她，她们。她（宾格），她，她们。以她，以诸她，以诸她。属于她，属于诸她。以她，以诸她，以诸她。属于她，属于诸她。在她，在她，在诸她"这样的形式，这个表示狗的"sa"字的形式不是这样。如此，为什么那些阿阇黎们在第三格复数处希望有"以诸她，以诸她"的形式，为什么在第七格复数处希望有"在诸她"的形式？这也是没有根据的，因为是以ā结尾的阳性。又为什么在第四格第六格单数处依前音短化而希望有"属于他"这样的形式？这也是没有根据的，因为表示狗的"sa"字是以ā结尾为原形。而且以ā结尾为原形的"sa"字没有如同以a结尾为原形的"人"字有"属于人"这样的第四格第六格单数形式。因此具寿迦旃延在词源藏中显示表示狗的"sa"字的形式时，在第四格第六格单数处依前音长化而说"属于他"这样的形式。又为什么那些阿阇黎们在第四格单数处希望有"属于她"这样的形式？这也是没有根据的，因为除了以ā结尾的阴性由于称为"gha"而从ā后面的na等变成āya，和从以a结尾的阳性中性后面的第四格单数变成āya外，从以ā结尾的阳性非"gha"的后面的第四格单数在任何地方都看不到变成āya。在词源藏中也没有说这样的形式，不说更为恰当，因为在佛语和注释书等中没有出现。而我们依词源藏和佛语所说的表示狗的"sa"字的名词变化表，那才应当作为要义接受。在此也应当看到用于不同意义的属于三性的"sa, so, saṃ"这三个词的原形在名词变化表中的词的相似与不相似。
在此可能有问题：你们所认为的表示"那个"义和表示"狗"和表示"自己的"义的"sa"字，怎么一说"sa"就知道"这是表示这个意义的"？（答：）不能知道，但世俗人和智者依用法而知道。因为依用法在"那玛帝登上象，如同未紧系的象"等句中知道"sa"字表示"那个"的意义，如是"sa"字用于表示"那个"的意义。在"不在那里他现前。众生听了世尊的同种性后成为甘露味的分享者"等句中知道"sa"字表示狗的意义。


‘‘Annaṃ tavedaṃ pakataṃ yasassi,

Taṃ khajjare bhuñjare piyyare ca;

Jānāsi maṃ tvaṃ paradattūpajīviṃ,

Uttiṭṭhapiṇḍaṃ labhataṃ sapāko’’ti

Ettha pana sāsaddassa rassabhāvakaraṇena ‘‘sapāko’’ti pāḷi ṭhitāti atthaṃ aggahetvā ‘‘sānaṃ sunakhānaṃ idaṃ maṃsanti sa’’miti atthaṃ gahetvā ‘‘saṃ pacatīti sapāko’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sapākoti sapākacaṇḍālo’’ icceva vuttaṃ. Tampi etadevatthaṃ dīpeti. Evaṃ sāsaddo sunakhe ca vattati. ‘‘Sā dārā jantūnaṃ piyā’’ti vutte pana ‘‘sakā dārā sattānaṃ piyā’’ti atthadīpanavasena sāsaddassa sakavācakatā paññāyati. Evaṃ sāsaddo sakamiccatthe ca vattati. Iti sāsaddaṃ payogavasena īdisatthassa vācakoti jānanti. Atridaṃ vuccati –

Taṃsaddatthe ca sunakhe,

Sakasmimpi ca vattati;

Sāsaddo so ca kho ñeyyo,

Payogānaṃ vasena ve.

Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘na yattha sā upaṭṭhito hotī’’ti ekavacanappayogadassanato ca,

‘‘Asantā kira maṃ jammā, tāta tātāti bhāsare;

Rakkhasā puttarūpena, sāva vārenti sūkara’’nti

Bahuvacanappayogadassanato ca, niruttipiṭake ‘‘sāno’’iccādidassanato ca ‘‘sā, sā, sāno. Sānaṃ, sāne. Sānā’’tiādinā sunakhavācakassa sāsaddassa nāmikapadamālā kathitā.

Idāni pumasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Pumā, pumā, pumāno. Pumānaṃ, pumāne. Pumānā, pumunā, pumena, pumānehi, pumānebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumānā, pumunā, pumānehi, pumānebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumāne, pumānesu. Bho puma, bhavanto pumā, pumāno. ‘‘Bho pumā’’iti bahuvacane nayopi ñeyyo.

Ettha pana –

‘‘Thiyo tassa pajāyanti, na pumā jāyare kule;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare’’ti

Ayaṃ pāḷi pumasaddassa bahuvacanabhāvasādhikā, kaccāyane ‘‘he pumaṃ’’iti sānusāraṃ ālapanekavacanaṃ dissati. Tadanekesu pāḷippadesesu ca aṭṭhakathāsu ca sānusārānaṃ ālapanavacanānaṃ adassanato idha na vadāmi. Upaparikkhitvā yuttaṃ ce, gahetabbaṃ. ‘‘Yasassi naṃ paññavantaṃ visayhā’’ti ettha pana chandānurakkhaṇatthaṃ āgamavasenevānusāro hoti, na sabhāvatoti daṭṭhabbaṃ. Ayamākārantavasena nāmikapadamālā.

‘‘Soḷasitthisahassānaṃ,

Na vijjati pumo tadā;

Ahorattānamaccayena,

Nibbatto ahamekako’’ti ca,

‘‘Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā;

Meghesu gajjamānesu, gabbhaṃ gaṇhanti tā tadā’’ti ca

Pāḷidassanato pana okārantavasenapi nāmikapadamālā veditabbā.

Pumo, pumā. Pumaṃ, pume. Pumena, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumānaṃ. Pumā, pumasmā, pumamhā, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumānaṃ. Pume, pumasmiṃ, pumamhi, pumesu. Bho puma, bhavanto pumā. ‘‘Bho pumā’’iti vā, evaṃ pumasaddassa dvidhā nāmikapadamālā bhavati.

Idāni missakanayo vuccate –

Pumā , pumo, pumā, pumāno. Pumānaṃ, pumaṃ, pumāne, pume. Pumānā, pumunā, pumena, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumānā, pumunā, pumā, pumasmā, pumamhā, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumāne, pume, pumasmiṃ, pumamhi, pumānesu, pumesu. Bho puma, bhavanto pumāno, bhavanto pumā. ‘‘Bho pumāno, bho pumā’’iti vā.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
"有名望者这是为你备好的食物，
那被咀嚼、被食用、被饮用；
你知道我靠他人施食而活，
愿吃残食的贱民获得。"
在此不应取"sa"字短化而作"吃残食者"这个圣典用语的意义，应当取"这肉是属于狗的"的意义而说"煮狗的肉故为吃狗肉者"。但在注释书中只说"吃残食者即吃残食的旃陀罗"。那也阐明这同样的意义。如是"sa"字用于表示狗。又当说"自己的妻子们对众生可爱"时，依"自己的妻子对众生可爱"这样的义释而显现"sa"字表示"自己的"的意义。如是"sa"字也用于表示"自己的"义。如是依用法而知道"sa"字是表示这样意义的。在此说：
在"那个"义和狗，
以及"自己的"中使用；
应知那"sa"字，
实依诸用法。
在此，因为在圣典中看到"不在那里他现前"这样的单数用例，又因为
"不存在的卑贱者，父啊称我为父；
罗刹以子的形相，如狗阻止猪。"
这样的复数用例，又因为在词源藏中看到"诸狗"等，所以说了表示狗的"sa"字的名词变化表为"他，他，诸他。他（宾格），他们（宾格）。以他"等。
现在说"男"字的名词变化表：
男人，男人，诸男人。男人（宾格），诸男人（宾格）。以男人，以男人，以男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于男人，属于诸男人。以男人，以男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于男人，属于诸男人。在诸男人，在诸男人。噢男人，诸位男人，诸位男人。也应知"噢男人们"在复数中的用法。
在此：
"女人们生于他家，男人不生于家族；
若知而被问问题，却以其他方式解答。"
这个圣典用语证明"男人"字的复数性，在迦旃延论中可以看到"噢男人"这样带鼻音的呼格单数。因为在许多圣典处和注释书中看不到带鼻音的呼格，所以在此我不说。如果检查后认为合适，可以采用。但在"有名望的智慧者能够胜任"这句中，为了保护韵律依规则而有鼻音，不是本性，应当如是看待。这是依以ā结尾的名词变化表。
"一万六千女中，
当时没有一男人；
经过昼夜后，
唯我一人生。"
又如：
"如在白鹤种族中，永远没有男性；
当云雷鸣时，她们那时怀胎。"
因为看到这样的圣典用语，所以也应当知道依以o结尾的名词变化表。
男人，男人。男人（宾格），男人们（宾格）。以男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于诸男人。从男人，从男人，从男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于诸男人。在男人，在男人，在男人，在诸男人。噢男人，诸位男人。或说"噢男人们"，如是"男人"字有两种名词变化表。
现在说混合用法：
男人，男人，男人们，诸男人。男人（宾格），男人（宾格），男人们（宾格），男人们（宾格）。以男人，以男人，以男人，以诸男人，以诸男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于男人，属于诸男人。以男人，以男人，从男人，从男人，从男人，以诸男人，以诸男人，以诸男人，以诸男人。属于男人，属于男人，属于诸男人。在男人们，在男人，在男人，在男人，在诸男人，在诸男人。噢男人，诸位男人，诸位男人。或说"噢诸男人，噢男人们"。


Idāni rahasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Rahā vuccati pāpadhammo. Rahā, rahā, rahino. Rahānaṃ, rahāne. Rahinā, rahinehi, rahinebhi. Rahassa, rahānaṃ. Rahā, rahānehi, rahānebhi. Rahassa, rahānaṃ. Rahāne, rahānesu. Bho raha, bhavanto rahino, bhavanto rahā.

Idāni daḷhadhammasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Daḷhadhammā, daḷhadhammā, daḷhadhammāno. Daḷhadhammānaṃ, daḷhadhammāne. Daḷhadhamminā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamminā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamme daḷhadhammesu. Bho daḷhadhamma, bhavanto daḷhadhammāno, bhavanto daḷhadhammā. ‘‘Bho daḷhadhammāno, bho daḷhadhammā’’iti puthuvacanampi ñeyyaṃ, evaṃ paccakkhadhammasaddassa nāmikapadamālā yojetabbā.

Ettha ca ‘‘seyyathāpi bhikkhave cattāro dhanuggahā daḷhadhammā’’ti idaṃ nidassanaṃ. Imissaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘daḷhadhammā’’ iti bahuvacanavasena āgatattā daḷhadhammasaddo ākārantotipi okārantotipi appasiddho tadantānaṃ bahuvacanabhāve tulyarūpattā. Tathāpi amhehi padamālā ākārantavaseneva yojitā. Īdisesu hi ṭhānesu daḷhadhammasaddo ākārantotipi okārantotipi vattuṃ yujjateva aparibyattarūpattā. Aññasmiṃ pana pāḷippadese atīva paribyatto hutvā okāranta daḷhadhammasaddo dvidhā dissati guṇasaddapaṇṇattivācakasaddavasena. Tattha ‘‘issatte casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto’’ti ettha daḷhadhammasaddo okāranto guṇasaddo. ‘‘Bārāṇasiyaṃ daḷhadhammo nāma rājā rajjaṃ kāresī’’ti ettha pana paṇṇattivācakasaddo. Evaṃ okāranto daḷhadhammasaddo dvidhā diṭṭho. Tassa pana ‘‘daḷhadhammo, daḷhadhammā. Daḷhadhammaṃ, daḷhadhamme’’ti purisanayena nāmikapadamālā ñeyyā, ākārantokārantānaṃ vasena missakapadamālā ca. Kathaṃ?

Daḷhadhammā, daḷhadhammo, daḷhadhammāno, daḷhadhammā. Daḷhadhammānaṃ, daḷhadhammaṃ, daḷhadhammāne, daḷhadhamme. Daḷhadhamminā, daḷhadhammena, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷadhamminā, daḷhadhammā, daḷhadhammasmā, daḷhadhammamhā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamme, daḷhadhammasmiṃ, daḷhadhammamhi, daḷhadhammesu. Bho daḷhadhamma, bhavanto daḷhadhammāno, bhavanto daḷhadhammāti. Evaṃ paccakkhadhammā, paccakkhadhammoti missakapadamālā ca yojetabbā.

Idāni vivaṭacchadasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Vivaṭacchadā, vivaṭacchadā, vivaṭacchadāno. Vivaṭacchadānaṃ, vivaṭacchadāne. Vivaṭacchadena, vivaṭacchadehi, vivaṭacchadebhi. Vivaṭacchadassa, vivaṭacchadānaṃ. Vivaṭacchadā, vivaṭacchadehi, vivaṭacchadebhi. Vivaṭacchadassa, vivaṭacchadānaṃ. Vivaṭacchade, vivaṭacchadesu. Bho vivaṭacchada, bhavanto vivaṭacchadā, bhavanto vivaṭacchadāno.


现在宣说"raha"（恶法）这个词的名词变格形式 -
恶法是指罪恶的法。（变格形式如下：）恶法、诸恶法、诸恶法。诸恶法、诸恶法。以恶法、以诸恶法、以诸恶法。属于恶法、属于诸恶法。从恶法、从诸恶法、从诸恶法。属于恶法、属于诸恶法。在恶法中、在诸恶法中。噢恶法、诸位恶法、诸位恶法。
现在宣说"daḷhadhamma"（坚固法）这个词的名词变格形式 -
坚固法、诸坚固法、诸坚固法。诸坚固法、诸坚固法。以坚固法、以诸坚固法、以诸坚固法。属于坚固法、属于诸坚固法。以坚固法、以诸坚固法、以诸坚固法。属于坚固法、属于诸坚固法。在坚固法中、在诸坚固法中。噢坚固法、诸位坚固法、诸位坚固法。"噢诸位坚固法、噢诸位坚固法"也应知道是复数称呼语，如是应当组合"现前法"这个词的名词变格形式。
此中，如"诸比丘，譬如四位弓箭手坚固"，这是例证。但在这段经文中，因为"坚固"是以复数形式出现的，所以坚固法这个词到底是以ā结尾还是以o结尾尚未确定，因为这两种词尾在复数形式中都是相同的。然而我们仍然按照ā结尾来组合变格形式。因为在这类情况下，由于形式不明确，可以说坚固法这个词是以ā结尾或以o结尾。但在其他经文段落中，坚固法这个词明确地以o结尾出现在两种情况下：表示品质的词和表示概念的词。其中在"我善于射箭，以坚固著称"中，坚固法是以o结尾表示品质的词。而在"在波罗奈（今印度瓦拉纳西）有一位名叫坚固的国王统治王国"中，则是表示概念的词。如是以o结尾的坚固法这个词有两种用法。它的变格形式应当按照"男性词"的方式来理解，也可以根据ā结尾和o结尾混合的方式来变格。怎样呢？
坚固法、坚固法、诸坚固法、诸坚固法。诸坚固法、坚固法、诸坚固法、诸坚固法。以坚固法、以坚固法、以诸坚固法、以诸坚固法。属于坚固法、属于诸坚固法。以坚固法、从坚固法、从坚固法、从坚固法、以诸坚固法、以诸坚固法。属于坚固法、属于诸坚固法。在坚固法中、在坚固法中、在坚固法中、在诸坚固法中。噢坚固法、诸位坚固法、诸位坚固法。如是应当组合"现前法、现前法"的混合变格形式。
现在宣说"vivaṭacchada"（揭开遮蔽）这个词的名词变格形式 -
揭开遮蔽、诸揭开遮蔽、诸揭开遮蔽。诸揭开遮蔽、诸揭开遮蔽。以揭开遮蔽、以诸揭开遮蔽、以诸揭开遮蔽。属于揭开遮蔽、属于诸揭开遮蔽。从揭开遮蔽、以诸揭开遮蔽、以诸揭开遮蔽。属于揭开遮蔽、属于诸揭开遮蔽。在揭开遮蔽中、在诸揭开遮蔽中。噢揭开遮蔽、诸位揭开遮蔽、诸位揭开遮蔽。


Ayaṃ nāmikapadamālā ‘‘sace pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchadā’’ti pāḷidassanato ākārantavasena kathitā. ‘‘Loke vivaṭacchado’’tipi pāḷidassanato pana okārantavasenapi kathetabbā ‘‘vivaṭacchado, vivaṭacchadā, vivaṭacchadaṃ, vivaṭacchade’’ti. Missakavasenapi kathetabbā ‘‘vivaṭacchadā, vivaṭacchado, vivaṭacchadāno, vivaṭacchadā. Vivaṭacchadānaṃ, vivaṭacchadaṃ, vivaṭacchadāne, vivaṭacchade’’iti.

Idāni vattahasaddassa nāmikapadamālā vuccate – vattahāti sakko.

Vattahā, vattahāno. Vattahānaṃ, vattahāne. Vattahānā, vattahānehi, vattahānebhi. Vattahino, vattahānaṃ. Vattahānā, vattahānehi, vattahānebhi. Vattahino, vattahānaṃ. Vattahāne, vattahānesu. Bho vattaha, bhavanto vattahāno. Atha vā ‘‘bho vattahā, bho vattahāno’’iccapi.

Idāni vuttasirasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Vuttasirā, vuttasirā, vuttasirāno. Vuttasirānaṃ, vuttasirāne. Vuttasirānā, vuttasirānehi, vuttasirānebhi. Vuttasirassa, vuttasirānaṃ, vuttasirā, vuttasirehi, vuttasirebhi. Vuttasirassa, vuttasirānaṃ. Vuttasire, vuttasiresu. Bho vuttasira, bhānto vuttasirānoti. ‘‘Vuttasiro’’ti okārantapāṭhopi dissati.

Idāni yuvasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Yuvā, yuvā, yuvāno, yuvānā. Yuvānaṃ, yuvaṃ, yuvāne, yuve. Yuvānā, yuvena, yuvānena, yuvānehi, yuvānebhi, yuvehi, yuvebhi. Yuvānassa, yuvassa, yuvānānaṃ, yuvānaṃ. Yuvānā , yuvānasmā, yuvānamhā, yuvānehi, yuvānebhi, yuvehi, yuvebhi. Yuvānassa, yuvassa, yuvānānaṃ, yuvānaṃ. Yuvāne, yuvānasmiṃ, yuvānamhi, yuve, yuvasmiṃ, yuvamhi, yuvānesu, yuvāsu, yuvesu. Bho yuva, yuvāna, bhavanto yuvānā.

Imasmiṃ ṭhāne ekadesena ākārantanayo ca sabbathā okārantanayo ca ekadesena ca okārantanayoti tayo nayā dissanti.

Maghavasaddassapi ‘‘maghavā, maghavā, maghavāno, maghavānā’’tiādinā yuvasaddasseva nāmikapadamālāyojanaṃ kubbanti garū. Niruttipiṭake pana ‘‘maghavā tiṭṭhati, maghavanto tiṭṭhanti. Maghavantaṃ passati, maghavante passati. Maghavatā kataṃ, maghavantehi kataṃ, maghavantebhi kataṃ. Maghavato dīyate, maghavantānaṃ dīyate. Maghavatā nissaṭaṃ, maghavantehi nissaṭaṃ, maghavantebhi nissaṭaṃ. Maghavato pariggaho, maghavantānaṃ pariggaho. Maghavati patiṭṭhitaṃ, maghavantesu patiṭṭhitaṃ. Bho maghavā, bhavanto maghavanto’’ti guṇavāpadanayena vuttaṃ, tathā cūḷaniruttiyampi. Taṃ pāḷiyā saṃsandati sameti. Pāḷiyañhi ‘‘sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā maghavāti vuccatī’’ti vuttaṃ. Etena ‘‘maghoti nāmaṃ assa atthīti maghavā’’ti atthi atthavācakavantupaccayavasena padasiddhi dassitā hoti, tasmāssa guṇavantusaddassa viya ca nāmikapadamālā yojetabbā.

Idāni addhasaddassa nāmikapadamālā vuccate – addhasaddassa hi yaṃ kāle magge ca vattamānassa ‘‘atīto addhā. Dīgho addhā suduggamo’’tiādīsu ‘‘addhā’’ti paṭhamantaṃ rūpaṃ dissati, taṃ ‘‘addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasa’’ntiādīsu ekaṃsatthe vattamānena ‘‘addhā’’ti nipātapadena samānaṃ. Nipātānaṃ pana padamālā na rūhati, nāmikānaṃyeva rūhati.


这个名词变格形式是根据经文"如果从家出家成为阿罗汉、正等正觉者、世间揭开遮蔽者"而以ā结尾的方式说明的。但根据"世间揭开遮蔽者"的经文，也可以以o结尾的方式说明："揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者、揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者"。也可以用混合方式说明："揭开遮蔽者、揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者。诸揭开遮蔽者、揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者、诸揭开遮蔽者"。
现在宣说"vattaha"（帝释）这个词的名词变格形式 - vattaha是指帝释天。
帝释、诸帝释。诸帝释、诸帝释。以帝释、以诸帝释、以诸帝释。属于帝释、属于诸帝释。从帝释、以诸帝释、以诸帝释。属于帝释、属于诸帝释。在帝释中、在诸帝释中。噢帝释、诸位帝释。或者说"噢帝释、噢诸位帝释"也可以。
现在宣说"vuttasira"（已说头）这个词的名词变格形式 -
已说头、诸已说头、诸已说头。诸已说头、诸已说头。以已说头、以诸已说头、以诸已说头。属于已说头、属于诸已说头、从已说头、以诸已说头、以诸已说头。属于已说头、属于诸已说头。在已说头中、在诸已说头中。噢已说头、诸位已说头。也可见到以o结尾的"已说头"的读法。
现在宣说"yuva"（青年）这个词的名词变格形式 -
青年、诸青年、诸青年、诸青年。诸青年、青年、诸青年、诸青年。以青年、以青年、以青年、以诸青年、以诸青年、以诸青年、以诸青年。属于青年、属于青年、属于诸青年、属于诸青年。从青年、从青年、从青年、以诸青年、以诸青年、以诸青年、以诸青年。属于青年、属于青年、属于诸青年、属于诸青年。在青年中、在青年中、在青年中、在青年中、在青年中、在青年中、在诸青年中、在诸青年中、在诸青年中。噢青年、青年、诸位青年。
在这个地方可以看到三种变化方式：部分以ā结尾的方式、完全以o结尾的方式和部分以o结尾的方式。
对于"maghava"（帝释）这个词，诸大师也按照青年词的方式组合名词变格形式："帝释、帝释、诸帝释、诸帝释"等等。但在《语源藏》中是这样说的："帝释住、诸帝释住。见到帝释、见到诸帝释。帝释所作、诸帝释所作、诸帝释所作。给予帝释、给予诸帝释。从帝释出、从诸帝释出、从诸帝释出。帝释的所有物、诸帝释的所有物。安住于帝释中、安住于诸帝释中。噢帝释、诸位帝释"，是按照具德词的方式说的，小语源书中也是如此。这与经文相符合一致。因为在经中说："摩诃利，帝释天王以前作为人时是一个名叫摩伽的青年，因此被称为摩伽瓦（帝释）。"由此显示"因为他有摩伽这个名字，所以叫摩伽瓦"，这是以表示有某物的vant词尾的方式构词，因此它的名词变格形式应当像具德词一样组合。
现在宣说"addha"（路、时间）这个词的名词变格形式 - 因为addha这个词用于表示时间和道路时，如"过去的时间。漫长艰难的路程"等处，可见主格词尾形式"addhā"，这与在"确实这句咒语难见"等处表示确定义的不变词"addhā"相同。但不变词没有变格形式，只有名词才有变格形式。


Addhā, addhā, addhāno. Addhānaṃ, addhāne. Addhunā, addhānehi, addhānebhi. Addhuno, addhānaṃ. Addhunā, addhānehi, addhānebhi. Addhuno, addhānaṃ. Addhani, addhāne, addhānesu. Bho addha, bhavanto addhā, addhāno.

Ettha kiñci payogaṃ dassessāma – tayo addhā. Addhānaṃ vītivatto. Iminā dīghena addhunā. Dīghassa addhuno accayena. Pathaddhuno pannaraseva cando. Ahū atītamaddhāne, samaṇo khantidīpano. Addhāne gacchante paññāyissati. Iccādayo ñeyyā. Ayampi panettha nīti veditabbā ‘‘addhānanti dutiyekavacanantavasena catutthīchaṭṭhībahuvacanavasena ca vuttaṃ rūpaṃ. ‘‘Addhānamaggapaṭippanno hotī’’tiādīsu dīghamaggavācakena ‘‘addhāna’’nti napuṃsakena sadisaṃ sutisāmaññavasenāti.

Idāni muddhasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Muddhā, muddhā, muddhāno. Muddhaṃ, muddhe, muddhāne. Muddhānā, muddhehi, muddhebhi. Muddhassa, muddhānaṃ. Muddhānā, muddhehi, muddhebhi. Muddhassa, muddhānaṃ. Muddhani, muddhanesu. Bho muddha, bhavanto muddhā, muddhāno.

Evaṃ abhibhavitāpadena visadisapadāni bhavanti. Iti nānānayehi abhibhavitāpadena sadisāni vattādīni visadisāni guṇavādīni rājasāiccādīni ca ākārantapadāni dassitāni saddhiṃ nāmikapadamālāhi.

Ettha yogaṃ sace poso, kare paṇḍitajātiko;

Tassa vohārabhedesu, vijambhe ñāṇamuttamaṃ.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Savinicchayo ākārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa

Nāmikapadamālāvibhāgo nāma

Chaṭṭho paricchedo.

Ukāranta avaṇṇantatāpakatikaṃ

Ākārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.



时间、诸时间、诸时间。诸时间、诸时间。以时间、以诸时间、以诸时间。属于时间、属于诸时间。以时间、以诸时间、以诸时间。属于时间、属于诸时间。在时间中、在时间中、在诸时间中。噢时间、诸位时间、诸位时间。
这里我们将展示一些用例 - 三个时期。超越诸时期。经过这么长的时间。经过长时间之后。月亮过了半程。在过去的时期中，有一位名叫忍辱的沙门。随着时间流逝将会了知。等等应当了知。这里还应当了解这个规则："addhānaṃ"这个词形是以第二格单数词尾和第四、第六格复数词尾的方式说的。在"走在长途道路上"等处，与表示长路的中性词"addhāna"在读音上相同。
现在宣说"muddha"（头）这个词的名词变格形式 -
头、诸头、诸头。头、诸头、诸头。以头、以诸头、以诸头。属于头、属于诸头。以头、以诸头、以诸头。属于头、属于诸头。在头中、在诸头中。噢头、诸位头、诸位头。
如是与统治词不同的词形成。这样以不同方式显示了与统治词相似的vatta等词、不相似的guṇava等词、以及rājasā等以ā结尾的词及其名词变格形式。
此中若是智者，应当做此修习；
于其语言差别，最高智慧显现。
以上是为了通晓三藏及其注疏九分教法中词的用法的智者们，
而造的《语法指南论》中，
详细解说阳性ā结尾词原形的
名词变格分别说明的
第六章。
以u结尾和以a结尾为原型的
阳性ā结尾词 已终。

7. Niggahītantapulliṅganāmikapadamālā

Atha pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā niggahītantapulliṅgānaṃ bhavanta karontaiccādikassa pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma –

Gacchaṃ mahaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ, dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pacaṃ;

Jayaṃ jaraṃ cavaṃ mīyaṃ, saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ.

Gacchaṃ, gacchanto, gacchantā. Gacchantaṃ, gacchante. Gacchatā, gacchantehi, gacchanteti. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchatā, gacchantehi, gacchantebhi. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchati, gacchantesu. Bho gacchaṃ, bho gacchā, bhavanto gacchanto.

Gacchādīni aññāni ca taṃsadisānaṃ evaṃ ñeyyānīti yamakamahātheramataṃ. Kiñcāpettha tatiyekavacanaṭṭhānādīsu ‘‘gacchantena, gacchantā, gacchantasmā, gacchantamhā, gacchantasmiṃ, gacchantamhī’’ti imāni padāni nāgatāni, tathāpi tattha tattha payogadassanato gahetabbāni.

Tatra yamakamahātherena ālapanavacanaṭṭhāneyeva ‘‘gacchanto, mahanto, caranto’’tiādīnaṃ bahuvacanattaṃ kathitaṃ, paccattavacanaṭṭhāne ekavacanattaṃ. Kehici pana paccattavacanaṭṭhāne ekavacanabahuvacanattaṃ, ālapanavacanaṭṭhāne bahuvacanattaṃyeva kathitaṃ. ‘‘Gacchaṃ, mahaṃ, cara’’ntiādīnaṃ pana ālapanaṭṭhāne ekavacanattaṃ. Mayaṃ pana buddhavacane anekāsu cāṭṭhakathāsu ‘‘gacchanto, mahanto’’tiādīnaṃ bahuvacanappayogānaṃ ‘‘gacchaṃ, mahaṃ’’iccādīnañca sānusārālapanekavacanappayogānaṃ adassanato ‘‘gacchanto bhāradvājo. Sa gacchaṃ na nivattati. Mahanto lokasannivāso’’tiādīnaṃ pana paccattekavacanappayogānaññeva dassanato tādisāni rūpāni anijjhānakkhamāni viya maññāma. Niruttipiṭake paccattālapanaṭṭhāne ‘‘mahanto, bhavanto, caranto’’tiādīnaṃ bahuvacanattameva kathitaṃ, na ekavacanattaṃ. Tathā hi tattha ‘‘mahaṃ bhavaṃ caraṃ tiṭṭha’’nti gāthaṃ vatvā ‘‘mahaṃ tiṭṭhati, mahanto tiṭṭhantī’’ti ca, ‘‘bho mahā, bhavanto mahanto’’ti ca, ‘‘bhavaṃ tiṭṭhati, bhavanto tiṭṭhantī’’ti ca ādi vuttaṃ.

Ettha pana ‘‘bhavaṃ, bhavanto’’ti padāni yattha ‘‘honto hontā’’ti kriyatthaṃ na vadanti, tattha ‘‘bhavaṃ kaccāno. Mā bhavanto evaṃ avacutthā’’tiādīsu viya aññasmiṃ atthe patanato ekavacanabahuvacanāni bhavanti, tasmā ‘‘santo sappurisā loke’’ti ettha ‘‘santo’’ti padassa viya ‘‘arahanto sammāsambuddhā’’ti ettha ‘‘arahanto’’ti padassa viya ca ‘‘bhavanto’’ti padassa bahuvacanattaṃ nijjhānakkhamaṃ. ‘‘Mahanto, caranto, tiṭṭhanto’’tiādīnaṃ pana bahuvacanattaṃ na nijjhānakkhamaṃ viya amhe paṭibhāti. Na hi katthacipi ‘‘santo, arahanto, bhavanto’’ti padavajjitānaṃ ‘‘gacchanto, mahanto, caranto’’tiādīnaṃ anekapadasatānaṃ bahuvacanantatāpayoge passāma. Tathā hi –

Bavhatte katthaci ṭhāne, ‘‘jāna’’miccādayo yathā;

Dissanti nevaṃ bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.

Bavhatte katthaci ṭhāne, ‘‘santo’’ iccādayopi ca;

Dissanti nevaṃ bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.

‘‘Arahanto’’ti bavhatte, ekanteneva dissati;

Nevaṃ dissanti bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.

Anekasatapāṭhesu, ‘‘viharanto’’tiādīsu;

Ekassapi bahukatte, pavatti na tu dissati.

Bahuvacananayena, ‘‘gacchanto’’ti padassa hi;

Gahaṇe sati bahavo, dosā dissanti saccato.


7.数名词变格形式
现在依照古代大师的观点，我们将说明以数结尾的阳性词如bhavanta、karonta等原形的名词变格形式 -
走着、大着、行着、立着，
施着、食着、闻着、煮着，
胜着、老着、死着、亡着，
忆着、作着、诵着、去着。
走着、诸走着、诸走着。走着、诸走着。以走着、以诸走着、以诸走着。属于走着、属于走着、属于诸走着、属于诸走着。以走着、以诸走着、以诸走着。属于走着、属于走着、属于诸走着、属于诸走着。在走着中、在诸走着中。噢走着、噢走着、诸位走着。
根据耶摩迦大长老的观点，走等其他类似的词也应当如此理解。虽然在此第三格单数等处没有出现"以走着、从走着、从走着、从走着、在走着中、在走着中"等这些词形，但根据在不同处的用例也应当接受。
其中耶摩迦大长老只在称呼语处说"走着、大着、行着"等为复数，在主格处为单数。但有些人在主格处说是单数和复数，在称呼语处只说是复数。而"走着、大着、行着"等在称呼语处是单数。但我们认为，由于在佛语和众多注释书中看不到"走着、大着"等的复数用例，也看不到"走着、大着"等带有词尾的称呼语单数用例，只看到"婆罗豆婆遮走着。他走着不回头。大众居处"等主格单数的用例，所以这样的词形似乎是不可接受的。在语源藏中在主格和称呼语处只说"大着、诸位、行着"等为复数，不说为单数。因此在那里说了"大着、存在着、行着、立着"这个偈颂之后，又说"大着住、诸大着住"等，"噢大着、诸位大着"等，"存在着住、诸存在着住"等。
这里，"存在着、诸存在着"这些词在不表示"正在、正在"等动作意义时，如在"尊者迦旃延。诸位不要这样说"等处表示其他意义，所以有单数和复数。因此像"世间有诸善人"中的"诸"字，和"诸阿罗汉正等正觉者"中的"诸阿罗汉"一样，"诸位"这个词的复数性是可以接受的。但"诸大着、诸行着、诸立着"等的复数性对我们来说似乎不可接受。因为我们在任何地方都看不到除了"诸、诸阿罗汉、诸位"等词之外，"诸走着、诸大着、诸行着"等数百词的复数词尾用例。因此：
正如"知"等词，在某些地方，
见到复数意义；不如是见到，
"走着"等复数义。
正如"诸"等词，在某些地方，
见到复数意义；不如是见到，
"走着"等复数义。
"诸阿罗汉"一定，见到是复数；
不如是见到，"走着"等复数义。
在数百读法中，如"住着"等词，
即使一个词的，复数用也不见。
若以复数方式，接受"走着"词，
实则可见到，许多过失生。


Yathekamhi ghare daḍḍhe, daḍḍhā sāmīpikā gharā;

Tathā bavhattavācitte, ‘‘gacchanto’’ti padassa tu.

‘‘Viharanto’’tiādīnaṃ, bavhattavācitā siyā;

Rūpanayo aniṭṭho ca, gahetabbo anekadhā.

Evaṃ santepi yasmā ‘‘niruttipiṭakaṃ nāma pabhinnapaṭisambhidena mahākhīṇāsavena mahākaccāyanena kata’’nti loke pasiddhaṃ, tasmā idaṃ ṭhānaṃ punappunaṃ upaparikkhitabbaṃ. Kiñcāpettha there gāravena evaṃ vuttaṃ, tathāpi pāḷinayaṃ garuṃ katvā diṭṭhenekavacananayena adiṭṭho bahuvacananayo chaḍḍetabbo. Evaṃ sati niggahītantesu nayo sobhano bhavati. Ayaṃ pana amhākaṃ ruci –

‘‘Bhavaṃ karaṃ arahaṃ saṃ, mahaṃ’’ iti padāni tu;

Visadisāni sambhonti, aññamaññanti lakkhaye.

‘‘Gacchaṃ caraṃ dadaṃ tiṭṭhaṃ, cintayaṃ bhāvayaṃ vadaṃ;

Jānaṃ passa’’ntiādīni, sadisāni bhavanti hi.

Tatra ‘‘jāna’’ntiādīni, katthaci parivattare;

Vibhattiliṅgavacana-vasenāti vibhāvaye.

Tatra tāva bhavantasaddassa nāmikapadamālā vuccati – bhavaṃsaddo hi ‘‘vaḍḍhanto, honto’’ti atthepi vadati. Tesaṃ vasena ayaṃ nāmikapadamālā.

Bhavaṃ, bhavanto, bhavantā. Bhavantaṃ, bhavante. Bhavantena, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavantassa, bhavantānaṃ. Bhavantā, bhavantasmā, bhavantamhā, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavantassa, bhavantānaṃ. Bhavante, bhavantasmiṃ, bhavantamhi, bhavantesu. He bhavanta, he bhavantā.

Tattha ‘‘bhavaṃ, bhavanto’’tiādīnaṃ ‘‘vaḍḍhantohonto’’tiādinā attho daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘suvijāno bhavaṃ hoti. Dhammakāmo bhavaṃ hoti. Rājā bhavanto nānāsampattīhi modati. Kuḷīradaho gaṅgāya ekābaddho, gaṅgāya pūraṇakāle gaṅgodakena pūrati, udake mandī bhavante dahato udakaṃ gaṅgāya otaratī’’ti payogā bhavanti, tasmā ayaṃ nāmikapadamālā sārato paccetabbā. Ettha bhavaṃsaddamattaṃ vajjetvā gacchamānacaramānasaddādīsu viya bhavantasadde ‘‘bhavanto, bhavantā’’ti purisanayopi labbhati, napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘bhavantaṃ, bhavantānī’’ti cittanayopi labbhati. Evaṃ vaḍḍhanabhavanatthavācakassa bhavantasaddassa nāmikapadamālā veditabbā.

Ayañca viseso ‘‘bhavanto’’ti padaṃ vaḍḍhanabhavanatthato aññatthe vattamānaṃ bahuvacanameva hoti, yathā ‘‘bhavanto āgacchantī’’ti. Vaḍḍhanabhavanatthesu vattamānaṃ ekavacanameva. Atrime payogā ‘‘anupubbena bhavanto viññutaṃ pāpuṇāti. Samaṇena nāma īdisesu kammesu abyāvaṭena bhavitabbaṃ, evaṃ bhavanto hi samaṇo susamaṇo assā’’ti. ‘‘Bhavaṃ’’ iti padaṃ pana ubhayatthāpi ekavacanameva, tasmā idāni ‘‘bhavaṃ ānando. Bhavanto āgacchanti, appasaddā bhavanto hontu, mā bhonto saddamakatthā’’ti evamādipayogadassanavasena vohāravisese pavattaṃ aññaṃ atthaṃ paṭicca aparāpi nāmikapadamālā vuccate –

Bhavaṃ, bhavanto, bhonto. Bhavantaṃ, bhavante. Bhavatā, bhotā, bhavantena, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavato, bhoto, bhavantassa, bhavantānaṃ, bhavataṃ. Bhavatā, bhotā, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavato, bhoto, bhavantassa, bhavantānaṃ, bhavataṃ. Bhavati, bhavante, bhavantasmiṃ, bhavantamhi, bhavantesu. Bho, bhavanto, bhonto iti.


如一间房屋烧，邻近房屋烧；
如是复数意思，"走着"这词中。
"住着"等诸词中，复数意义生；
词形方式不成，应多方理解。
虽然如此，但因为世间普遍认为"语源藏是已得无碍解的大阿罗汉迦旃延所造"，所以这个部分应当反复考察。虽然这里是出于对长老的尊重而如此说的，但还是应当以经典的方式为重，根据已见到的单数用法，舍弃未见到的复数用法。如此则在以数结尾的词中，这个方式是合适的。这是我们的见解 -
"存在着、作着、应供着、有着、大着"等词，
彼此之间成为不相似，应当了知。
"走着、行着、施着、立着，
思着、修着、说着、
知着、见着"等词，都是相似的。
其中"知"等词，在某些处，
转变词尾性数，应当了解。
其中首先说bhavanta（存在着）这个词的名词变格形式 - bhavanta这个词也表示"增长着、正在"的意思。根据这些意思，这是它的名词变格形式。
存在着、诸存在着、诸存在着。存在着、诸存在着。以存在着、以诸存在着、以诸存在着。属于存在着、属于诸存在着。从存在着、从存在着、从存在着、以诸存在着、以诸存在着。属于存在着、属于诸存在着。在存在着中、在存在着中、在存在着中、在诸存在着中。噢存在着、噢诸存在着。
其中"存在着、诸存在着"等的意思应当理解为"增长着、正在"等。因此有这样的用例："他变得容易了知。他变得乐法。诸王以种种成就欢喜。蟹池与恒河相连，在恒河涨水时被恒河水充满，当水减少时池水流入恒河。"所以这个名词变格形式应当作为要点接受。这里除了单独的bhavanta词之外，像在"正在走、正在行"等词中一样，在bhavanta词中也可以得到"诸存在着、诸存在着"的男性用法，在应当用中性时也可以得到"存在着、诸存在着"的心法用法。如是应当了解表示增长和存在义的bhavanta词的名词变格形式。
这里有个特点：bhavanto这个词当用于增长存在义以外的意思时只是复数，如"诸位来"。当用于增长存在义时只是单数。这些是用例："渐次地他达到智者的状态。沙门应当不介入这样的事务中，因为这样存在的沙门才是好沙门。"而bhavaṃ这个词在两种意义中都只是单数，所以现在根据"尊者阿难。诸位来，请诸位保持安静，诸位不要发出声音"等用例，依照语言使用的差别而用于其他意义，再说另一个名词变格形式 -
存在着、诸存在着、诸位。存在着、诸存在着。以存在着、以尊者、以存在着、以诸存在着、以诸存在着。属于存在着、属于尊者、属于存在着、属于诸存在着、属于诸存在着。以存在着、以尊者、以诸存在着、以诸存在着。属于存在着、属于尊者、属于存在着、属于诸存在着、属于诸存在着。在存在着中、在存在着中、在存在着中、在存在着中、在诸存在着中。噢、诸存在着、诸位。


Ettha pana ‘‘bho’’iccādīni tīṇi padāni yasmā vohāravisesapavattāni ālapanapadāni honti, tasmā ‘‘āvuso, bhante’’ti padāni viya bhosaddādiupapadavantāni na bhavanti, ‘‘bho purisa, bhavanto brāhmaṇā, bhonto samaṇā, bho rāja’’iccādīsu hi purisasaddādayoyeva bhosaddādi upapadavanto bhavanti. Idha ca ‘‘bhavaṃ ānando’’ti ettha bhavaṃsaddena samānatthāni ‘‘bho, bhavanto, bhonto’’ti padāni vuttāni, na pana ‘‘dhammakāmo bhavaṃ hotī’’ti ettha bhavaṃsaddena samānatthāni. Paṭhamasmiñhi naye vaḍḍhanatthavasena ‘‘bho bhavanta, bhavanto bhavantā, bhonto bhavantā’’ti bhosaddādayo ālapanapadānaṃ upapadāni bhavanti, na dutiyasmiṃ naye. Āmeḍitavasena pana ‘‘bho bho, bhavanto bhavanto, bhonto bhonto’’ti padāni bhavanti yathā ‘‘bhante bhante’’ti.

Atridaṃ bhūdhātuvasena saṅkhepato pāḷinidassanaṃ – kasmā bhavaṃ vijjanamaraññanissito. Kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi. Evaṃ bhoti kho ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa pokkharasātissa paṭissutvā. Mā bhavanto evaṃ avacuttha. Imaṃ bhonto nisāmetha. Evaṃ bho purisa jānāhi, pāpadhammā asaññatā iccevamādi. Ettha ‘‘bhavaṃ’’iccādīni bhūdhātumayāni nāmapadānīti veditabbāni.

Apica tesu ‘‘bho, bhavanto, bhonto’’ti imāni nipātapadānipi hontīti vavatthapetabbaṃ. ‘‘Bho purisā’’tiādīsu tesaṃ nipātānipātabhāve vivādo na karaṇīyo. Kaccāyanasmiñhi ‘‘bho ge tū’’ti vuttaṃ. Aññattha pana ‘‘āmantanatthe nipāto’’tiādi vuttaṃ. Tathā hi niruttimañjūsāyaṃ vuttaṃ ‘‘bhotidaṃ āmantanatthe nipāto. So na kevalaṃ ekavacanameva hoti, atha kho bahuvacanampi hotīti ‘bho purisā’ti bahuvacanappayogopi gahito. ‘Bhavanto’ti padaṃ pana bahuvacanameva hotīti ‘purisā’ti puna vutta’’nti. Pāḷiyañhi aṭṭhakathāsu ca nipātabhūto bhosaddo ekavacanabahuvacanavasena dvidhā dissati, itare pana bahuvacanavaseneva dissanti. Tesaṃ tu nipātapadatte rūpanipphādanakiccaṃ natthi. Tesu bhosaddassa nipātapadattā āhaccabhāsite nijjīvālapane itthiliṅgavisayo ‘‘ummujja bho puthusile, pariplava bho puthusile’’ti payogopi dissati. Atrimā bhosaddassa pavattiparidīpanī gāthāyo –

‘‘Ito bho sugatiṃ gaccha, manussānaṃ sahabyataṃ’’;

Evamādīsu bhosaddo, ekavacanako mato.

‘‘Passatha bho imaṃ kula-putta’’miccevamādisu;

Bahuvacanako eso, bhosaddoti vibhāvaye.

Puggalālapane ceva, dhammassālapanepi ca;

Nijjīvālapane cāti, bhosaddo tīsu dissati.

Tatra dhammālapanamhi, ekavacova labbhati;

Itaresu siyā deka-vaco bahuvacopi ca.

Nicchitabbaṃ guṇīpadaṃ, dhammassālapane dhuvaṃ;

‘‘Acchariyaṃ vata bho’’ti, idamettha nidassanaṃ.

Icchitabbaṃ guṇīpadaṃ, puggalālapane pana;

‘‘Evaṃ bho purisa jānāhi’’, idamettha nidassanaṃ.

Guṇīpadaṃ asantampi, puggalālapanamhi tu;

Ajjhāharitvā pāvade, atthaṃ ‘‘bho ehi’’ādisu.

Ghaṭādīnaṃ ālapanaṃ, nijjīvālapanaṃ bhave;

Jīvaṃva lokiyā loke, ālapanti kadāci tu.

Nijjīvālapanaṃ appaṃ, atthaviññāpane siyā;

‘‘Ummujja bho puthusile’’, iti pāḷi nidassanaṃ.

Ettha liṅgavipallāsaṃ, keci icchanti paṇḍitā;

Tesaṃ matena bhotīti, liṅgaṃ vipariṇāmaye.

Atha vā pana bhosaddo, nipāto sopadaṃ viya;

Tasmā virodhatā nāssa, tiliṅge vacanadvaye.

我来将这段巴利文直译成简体中文：
在此，"bho"等三个词是用于称呼时的特殊用语，因此与"āvuso"、"bhante"等词不同，不能作为bhosadda等的修饰语，因为在"尊敬的人啊"、"尊敬的婆罗门们啊"、"尊敬的沙门们啊"、"尊敬的国王啊"等词中，只有"人"等词才能作为"bho"等词的修饰语。这里"尊者阿难"中的"bhavaṃ"一词与"bho"、"bhavanto"、"bhonto"等词义相同，但与"他是法的爱好者"中的"bhavaṃ"意义不同。因为在第一种用法中，"bho bhavanta"、"bhavanto bhavantā"、"bhonto bhavantā"等"bho"系词是以尊敬意义作为称呼词的修饰语，而在第二种用法中则不是。但在重复使用时，可以说"bho bho"、"bhavanto bhavanto"、"bhonto bhonto"，就像说"bhante bhante"一样。
关于这点，以下是关于"bhū"（有、存在）词根的简要经典例证：为何尊者居住在荒野？我怎么能够认识这位尊者乔达摩呢？安跋德年轻婆罗门如此应诺婆罗门波卡拉沙提说："是的"。诸位尊者请勿如此说。诸位请听此言。如是知道，善人啊，恶法者不能自制，如是等等。这里应当了解"bhavaṃ"等词是由"bhū"词根构成的名词。
此外，应当确定在这些词中，"bho"、"bhavanto"、"bhonto"也可以是不变词。在"善人们啊"等用例中，对于它们是否为不变词的问题不应争论。因为在迦旃延论中说："bho是词尾"。而在其他论著中则说："在称呼义上是不变词"等。正如在《语义宝箱》中所说："'bho'这个词在称呼义上是不变词。它不仅可用作单数，也可用作复数，因此'善人们啊'这样的复数用法也被接受。而'bhavanto'一词则只用作复数，所以又说'诸人'"。在圣典和注释书中，作为不变词的"bho"可见于单数和复数两种用法，而其他词则只见于复数用法。这些作为不变词时没有词形变化的功能。其中，由于"bho"是不变词，在指称无生命物的称呼中也可见到如"升起吧，大石啊；漂浮吧，大石啊"这样的用法。以下偈颂说明"bho"的各种用法：
"善人啊，从此往生善趣，与人同在"；
此等用例中的"bho"，应知为单数用法。
"诸位且看这族姓子"等用例中；
这"bho"字应理解为，复数用法无疑。
用于称呼人时，以及称呼法时；
还有无生称呼，"bho"字见三处。
其中称呼法时，唯得单数用法；
其余情况可用，单数或复数式。
称呼法时必须，配合功德语；
"希有啊"即是，此中之示例。
称呼人时则须，配合功德语；
"如是知，善人"，即是其示例。
称呼人时纵使，无有功德语；
"来此"等句中，须补充说明。
称呼瓶等物时，即无生称呼；
世人有时亦以，有生方式呼。
无生称呼较少，为表达意义；
"升起吧，大石"即，经典之示例。
此中某些智者，主张性别转换；
依其说则应改，为阴性"bhotī"形。
或者说"bho"本是，如"sa"的不变词；
因此于三性中，两数皆无违。


Evaṃ santepi bhosaddo, dviliṅgeyeva pāyato;

Yasmā diṭṭho tato viññū, dviliṅgeyeva taṃ vade.

Itthiliṅgamhi sampatte, ‘‘bho’’ti iti payojaye;

Evaṃvidhaṃ payogañhi, suppayogaṃ budhābravuṃ.

Yajjevaṃ duppayogaṃva, siyā tumhehi dassitaṃ;

‘‘Ummujja bho puthusile’’, iccāhaccapadanti ce.

Duppayogaṃ na taṃ yasmā, vohārakusalena ve;

Jinena bhāsite dhamme, duppayogā na vijjare.

Itthiliṅgassa visaye, bhotisaddappayojanaṃ;

Kavīnaṃ pemanīyanti, mayā evamudīritaṃ.

Evaṃ bhavantasaddassa nāmikapadamālā pāḷinayānurūpaṃ dvidhā vibhattā vaḍḍhanabhavanatthatadaññatthavasena.

Karontasaddassa pana –

Karaṃ, karonto, karontā. Karontaṃ, karonte. Karotā, karontena, karontehi, karontebhi. Karoto, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karotā, karontā, karontasmā, karontamhā, karontehi, karontebhi. Karoto, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karonte, karontasmiṃ, karontamhi, karontesu. Bho karonta, bhavanto karontāti rūpāni bhavanti.

‘‘Karoto na kariyati pāpa’’nti idamettha karotosaddassa atthitānidassanaṃ. Itthiliṅge vattabbe ‘‘karontī, karontiyo’’tiādinā yojetabbāni, napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘karontaṃ, karontānī’’tiādinā yojetabbāni.

Arahantasaddassa –

Arahaṃ, arahanto. Arahantaṃ, arahante. Arahatā, arahantena, arahantehi, arahantebhi. Arahato, arahantassa, arahantānaṃ, arahataṃ. Arahatā, arahantā, arahantasmā, arahantamhā, arahantehi, arahantebhi. Arahato, arahantassa, arahantānaṃ, arahataṃ. Arahante, arahantasmiṃ , arahantamhi, arahantesu. Bho arahanta, bhavanto arahanto iti rūpāni bhavanti.

Ayaṃ guṇavācakassa arahantasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Arahā, arahanto, arahantā’’iti ca. Etañhi rūpaṃ samantapāsādikāyaṃ manussaviggahaṭṭhāne dissati. Uttarimanussadhammapāḷiyaṃ pana ‘‘mayañcamhā anarahanto’’ti padaṃ dissati. Arahantaṃ, arahante. Arahatā, sesaṃ vitthāretabbaṃ. Ayaṃ paṇṇattivācakassa arahantasaddassa nāmikapadamālā.

Tathā hi ‘‘arahaṃ sammāsambuddho. Arahaṃ sugato loke. Arahanto sammāsambuddhā’’tiādīsu arahaṃsaddādayo guṇavācakā. ‘‘Arahā ahosi. Ahañhi arahā loke. Eko arahā, ekasaṭṭhi arahanto loke ahesuṃ.

Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;

Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ.

Mayañcamhā anarahanto’’tiādīsu arahāsaddādayo paṇṇattivācakāti daṭṭhabbā. Idha itthinapuṃsakaliṅgavasena visuṃ vattabbanayo appasiddho. Yadi evaṃ āsavakkhayaṃ pattā itthī kathaṃ vattabbā, āsavakkhayaṃ pattaṃ cittaṃ kathaṃ vattabbanti? Itthī tāva ‘‘yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti vacanato ‘‘araha’’nti vattabbā guṇavasena, paṇṇattivasena pana ‘‘itthī arahā ahosī’’ti vattabbā. Cittaṃ pana guṇavaseneva ‘‘arahaṃ citta’’nti vattabbanti.

Santasaddassa –

Saṃ, santo, santo, santā. Saṃ, santaṃ, sante. Satā, santena, santehi, santebhi, sabbhi. Sato, santassa, santānaṃ, sataṃ, satānaṃ. Satā, santā, santasmā, santamhā, santehi, santebhi, sabbhi. Sato, santassa, santānaṃ, sataṃ, satānaṃ. Sati, sante, santasmiṃ, santamhi, santesu. Bho santa, bhavanto santoti rūpāni bhavanti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
即便如此，"bho"词通常；
只用于阳中两性中；
因智者多见此用法，
故应说它属两性。
若遇阴性词时候，
仍可使用"bho"称呼；
此种用法诸智者，
皆认为是善妙用。
若说你们所指出，
"升起吧，大石"等句；
是为不当用法者，
此说实不应理也。
因为精通语言者，
佛陀所说妙法中；
从来不见有丝毫，
不当用法之处也。
在阴性词语范围，
使用"bhoti"称呼词；
诗人所喜爱用法，
我如是作此宣说。
如是，"bhavanta"词的名词变化表依据圣典传统分两类：一是尊敬义，二是存在及其他义。
而"karonta"（作）词的变化如下：
主格：karaṃ、karonto、karontā。宾格：karontaṃ、karonte。具格：karotā、karontena、karontehi、karontebhi。属格：karoto、karontassa、karontānaṃ、karotaṃ。离格：karotā、karontā、karontasmā、karontamhā、karontehi、karontebhi。属格：karoto、karontassa、karontānaṃ、karotaṃ。处格：karonte、karontasmiṃ、karontamhi、karontesu。呼格：bho karonta、bhavanto karontā。
"作恶者不造恶"，此例证明karoto词的存在。若要用阴性，则应变化为"karontī、karontiyo"等；若要用中性，则应变化为"karontaṃ、karontānī"等。
"arahanta"（阿罗汉）词的变化如下：
主格：arahaṃ、arahanto。宾格：arahantaṃ、arahante。具格：arahatā、arahantena、arahantehi、arahantebhi。属格：arahato、arahantassa、arahantānaṃ、arahataṃ。离格：arahatā、arahantā、arahantasmā、arahantamhā、arahantehi、arahantebhi。属格：arahato、arahantassa、arahantānaṃ、arahataṃ。处格：arahante、arahantasmiṃ、arahantamhi、arahantesu。呼格：bho arahanta、bhavanto arahanto。
这是表示功德的"arahanta"词的名词变化表。还有"arahā、arahanto、arahantā"等形式。这种形式见于《一切善见律注》中人形天神一节。而在《上人法经》中可见"我们是非阿罗汉"这样的用法。宾格：arahantaṃ、arahante。具格：arahatā，其余类推。这是表示概念的"arahanta"词的名词变化表。
例如在"arahaṃ sammāsambuddho（阿罗汉、正等正觉者）"、"arahaṃ sugato loke（世间阿罗汉、善逝）"、"arahanto sammāsambuddhā（诸阿罗汉、正等正觉者）"等处，arahaṃ等词是表示功德的。而在"成为阿罗汉"、"我是世间阿罗汉"、"一位阿罗汉，世间有六十一位阿罗汉"、
"无论村落或林野，低地或高原；
阿罗汉所住处，其地必庄严。
我们是非阿罗汉"等处，arahā等词应视为表示概念的。这里关于阴性和中性的用法规则不太明确。那么，获得漏尽的女性和获得漏尽的心该如何称呼呢？首先，关于女性，根据"若女人成为阿罗汉、正等正觉者"之说，从功德角度应称"araha"，而从概念角度则应说"女人成为阿罗汉"。至于心，则只从功德角度称"arahaṃ citta（阿罗汉心）"。
"santa"（善、寂静）词的变化如下：
主格：saṃ、santo、santo、santā。宾格：saṃ、santaṃ、sante。具格：satā、santena、santehi、santebhi、sabbhi。属格：sato、santassa、santānaṃ、sataṃ、satānaṃ。离格：satā、santā、santasmā、santamhā、santehi、santebhi、sabbhi。属格：sato、santassa、santānaṃ、sataṃ、satānaṃ。处格：sati、sante、santasmiṃ、santamhi、santesu。呼格：bho santa、bhavanto santo。


Ettha pana ‘‘addhā hi tāta satanesa dhammo’’ti jayaddisajātakapāḷidassanato ‘‘satāna’’nti vuttaṃ. Tattha hi satanesāti satānaṃ esāti chedo, rassattaniggahītasaralopavasena ca rūpaniṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Tathā hi tadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘addhā ekaṃsena esa tāta satānaṃ paṇḍitānaṃ dhammo sabhāvo’’ti attho vutto. Ayaṃ ye loke ‘‘sappurisā’’ti ca ‘‘ariyā’’ti ca ‘‘paṇḍitā’’ti ca vuccanti, tesaṃ vācakassa santasaddassa nāmikapadamālā. Tappaṭisedhassa pana asaṃ, asanto, katthaci asantā iccapi. Tathā hi ‘‘asantā kira maṃ jammā, tāta tātāti bhāsare’’ti pāḷi dissati. ‘‘Asaṃ, asantaṃ, asante. Asatā’’tiādinā yojetabbā. Imasmiṃ atthe ‘‘santo, asanto’’timāni bahuvacanakāniyeva bhavanti, na katthacipi ekavacanakāni. Kasmā? Paṇṇattivācakattā. Aññatra pana ‘‘santo, danto’’tiādīsu ekavacanāniyeva ṭhapetvā vijjamānatthavācakasantosaddaṃ, kasmā? Apaṇṇattivācakattāti daṭṭhabbaṃ.

Idāni paṇṇattivācakānaṃ tesaṃ kānici payogāni kathayāma –

Sameti asatā asaṃ. Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ. Na sā sabhā yattha na santi santo. Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā. Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito. Sabbhireva samāsetha. Sataṃ dhammo iccevamādīni bhavanti.

Yo panamhehi padamālāyaṃ ‘‘sabbhī’’ti ayaṃ saddo tatiyāpañcamībahuvacanavasena yojito, so ca kho santaiti akārantapakativasena, aññattha pana ‘‘sabbhī’’ti ikārantapakativasena yojetabbo. Tathā hi sabbhīti sappuriso nibbānañca, sundarādhivacanaṃ vā etaṃ sabbhīti. Sabbo cāyamattho sāṭṭhakathāya ‘‘bahumpetaṃ asabbhi jātavedā’’ti imāya pāḷiyā ‘‘santo have sabbhi pavedayantī’’ti imāya ca dīpetabbo.

Ālapane ca paccatte, tatiyāpañcamīsu ca;

Samāsamhi ca yojeyya, sabbhisaddaṃ sumedhaso.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
在这里，由于《生帝沙本生经》中"确实啊，孩子，这是善者之法"这句话，所以说"善者们的"。在那里，"sata-nesa"被分解为"satānaṃ esa"(善者们的这个)，应当理解其字形的确定是通过短音、鼻音和元音省略而成。因此，在其注释书中解释说："确实，毫无疑问，孩子啊，这是善者们、智者们的本性"。这是对于世间所谓"善人"、"圣者"和"智者"的表述词"sant"(善)的名词变化表。而其否定形式则有"asaṃ"、"asanto"，有时也作"asantā"。因此可见经文："不善者们，这些卑劣者，竟称呼我为'父亲啊，父亲'"。应当这样变化："asaṃ、asantaṃ、asante、asatā"等等。在这个意义上，"santo"(善者)和"asanto"(非善者)这些词只用作复数，从不用作单数。为什么？因为它们是概念表述词。但在其他场合，除了表示"存在"意义的"santo"之外，"santo"(寂静的)、"danto"(调伏的)等词只用作单数。为什么？因为它们不是概念表述词，应当如此理解。
现在我们来说一些这些概念表述词的用例：
非善者与非善者相合。国王啊，无论亲近善者还是非善者。没有善人的集会不是真正的集会。非善者下地狱，善者趣向天界。智者不应亲近非善者，应当亲近善者。应当只与善人交往。这是善人之法，等等诸如此类。
而我们在变化表中作为工具格和从格复数使用的"sabbhī"这个词，是按照以"a"结尾的词根来变化的，但在其他地方，"sabbhī"应当按照以"i"结尾的词根来变化。因此，"sabbhī"是指善人和涅槃，或者说这个"sabbhī"是美善的同义词。这整个含义都应当用注释书中"火神啊，这对非善者来说太多了"和"善者们确实向善者们开示"这两句经文来说明。
呼格与主格中，
工具格与从格里，
复合词中都应当，
智者用善人语。


Atrāyaṃ yojanā – bho sabbhi tiṭṭha, sabbhi tiṭṭhati, sabbhi saha gacchati, sabbhi apehi, asabbhirūpo puriso. Yasmā panāyaṃ sāsanānukūlā, tasmā imissā tadanukūlattaṃ dassetuṃ idha sāsanato payoge dassessāma atakkāvacare vicitte sugatapāḷinaye sotūnaṃ visāradamatipaṭilābhatthaṃ. Taṃ yathā? Bahumpetaṃ asabbhi jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinā’bhipūjayāma. Sabbhi kubbetha santhavaṃ. Yaṃ sālavanasmiṃ senako, pāpakammamakari asabbhirūpaṃ. Ābādhoyaṃ asabbhirūpo. Asammodako thaddho asabbhirūpo’’ti . Tattha ālapanavacane diṭṭheyeva paccattavacanaṃ pāḷiyaṃ sarūpato anāgatampi diṭṭhameva hoti. Tathā karaṇavacane diṭṭheyeva nissakkavacanampi diṭṭhameva hoti. Samāse saddarūpe diṭṭheyeva byāse saddarūpaṃ yathāsambhavaṃ diṭṭhameva hoti ṭhapetvā ‘‘hetusatthāradassana’’ntiādīni. Tattha ca nibbānavācako ce, sabbhisaddo itthiliṅgo santivisuddhi nibbutisaddā viya, so ca yamakamahātheramate rattinayena yojetabbo. Sabbesamikārantitthiliṅgānaṃ sādhāraṇo hi so nayo. Sundaratthavācako ce, aggi ratti aṭṭhinayehi yojetabbo vāccaliṅgattā. ‘‘Sabbhidhammabhūtaṃ nibbāna’’nti ettha hi sundaradhammabhūtaṃ nibbānanti attho. Evaṃ pāḷinayavasena ālapanādīsu pañcasu ṭhānesu sabbhisaddassa pavattiṃ ñatvā puna aṭṭhakathānayavasenapi tappavatti veditabbā. Kathaṃ? Yasmā sagāthāvaggassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘santo ‘sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetī’ti pavedayantī’’ti imasmiṃ padese ‘‘sabbhīhī’’ti hivacanavasena saddaracanāviseso aṭṭhakathācariyehi dassito, tasmā sabbhisaddo sabbesupi vibhattivacanesu yojetabbo. Atridaṃ vadāma –

Garū ‘‘sabbhīhi saddhi’’nti, atthaṃ bhāsiṃsu pāḷiyā;

Yato tato sabbhisaddaṃ, dhīro sabbattha yojaye.

‘‘Asabbhirūpo’’itipi, samāsavisaye sutaṃ;

Yasmā tasmā sabbhisaddaṃ, viññū sabbadhi yojaye.

‘‘Ovadeyyānusāseyya , asabbhā ca nivāraye’’ti ettha pana ‘‘asabbhā’’tipadaṃ vicitravuttīsu taddhitapaccayesu ṇyapaccayavasena nipphattimupāgatanti veditabbaṃ. Kathaṃ? Yebhuyyena asabbhīsu bhavaṃ asabbhaṃ. Kiṃ taṃ? Akusalaṃ, tato asabbhā akusaladhammā nivāraye ca, kusaladhamme patiṭṭhapeyyāti attho. ‘‘Amhe asabbhāhi vācāhi vikkosamānā tibbāhi sattīhi hanissantī’’ti ettha tu asabbhīnaṃ etāti asabbhā, na vā sabbhīnaṃ etātipi asabbhāti nibbacanaṃ, ṇyapaccayavasena ca padasiddhi veditabbā. Yā ca panettha amhehi santasaddassa ‘‘saṃ, santo. Saṃ, santaṃ, sante’’tiādinā padamālā dassitā, tattha ‘‘sameti asatā asa’’nti pāḷiyaṃ ‘‘asa’’nti pade diṭṭheyeva ‘‘sa’’nti padaṃ pāḷiyaṃ anāgatampi diṭṭhameva hoti yugaḷabhāvena vijjamānatārahattā. Evaṃ diṭṭhena adiṭṭhassa gahaṇaṃ veditabbaṃ. Atha vā ‘‘asa’’nti ettha na saṃ asanti samāsaviggahavasenādhigantabbattā ‘‘sa’’miti padaṃ diṭṭhameva hoti. Evamaññatrāpi nayo. Tatra santi sappuriso. Asanti asappuriso. Itthiliṅgevattabbe ‘‘asatī, asā’’ti rūpāni bhavanti. ‘‘Asatī, asatī, asatiyo, asā. Asatiṃ, asatī, asatiyo. Asāya, asatiyā, asatīhi, asatībhi. Asatiyā, asatīna’’nti vakkhamāna itthinayena nāmikapadamālā yojetabbā.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
这里的语法组织如下 - "善者啊请站住"、"与善者站立"、"与善者同行"、"从善者离开"、"非善者形态的人"。由于这些与教法相顺，为了显示它们与教法的相顺性，我们将在这里展示教法中的用例，为了使听众在不可思议、殊胜的善逝圣教法则中获得清晰的理解。如何呢？"火神啊，我们用尾毛供养你的这个对非善者来说太多了"、"应与善人建立友谊"、"在娑罗林中，斯那迦做了非善形态的恶业"、"这是非善形态的病痛"、"不友善、顽固是非善形态"。在这些例子中，当见到呼格语时，主格语虽然在圣典中没有明确出现也可视为已见。同样，当见到工具格语时，从格语也可视为已见。当在复合词中见到词形时，在分解中的词形也可视为已适当地见到，除了"因善师见"等情况。
其中，如果"sabbhi"（善者）是表示涅槃的词，它就像"寂静"、"清净"、"寂灭"等词一样是阴性词，它应当按照双论大长老见解中的"夜"的方式来变化。因为这种变化方式是所有以"i"结尾的阴性词共有的。如果是表示"美好"的意思，则因为是随词性而定，应当按照"火"、"夜"、"骨"的方式来变化。因为在"善法所成的涅槃"这里的意思是"美好法所成的涅槃"。
这样按照圣典法则在呼格等五处了解了"善者"一词的用法之后，还应当按照注释书的方式了解其用法。怎么样呢？因为在相应部注释书"善者们向具有善者的善法不衰老"这段中，注释书论师们展示了带有"hi"（确实）词的特殊语言结构，所以"善者"一词应当在所有的格和数中使用。这里我们说：
论师解说圣典义，"与善者同"此言真；
是故智者当普遍，善者之词处处用。
"非善形态"如是言，复合词域中所闻；
是故智者当遍用，善者之词于诸处。
但在"应当教导劝诫，并且远离非善"这句中，"非善"一词应当理解为是在多样的接尾词中通过"ṇya"接尾词而形成的。如何呢？大多发生于非善者中的是非善。那是什么？不善。因此意思是应当远离不善法，确立善法。而在"他们以非善语辱骂我们，将用利剑杀我们"这句中，"非善的"是指"属于非善者的"，或者说"不属于善者的"，这样词源解释和通过"ṇya"接尾词的词形成立应当得到理解。
我们在这里展示的"善"字的变化表"saṃ, santo. saṃ, santaṃ, sante"等，其中在"非善者与非善相合"的圣典句中，见到"asa"（非善）词时，虽然"sa"（善）词在圣典中未出现，也可视为已见，因为它们是作为一对而存在的。应当这样理解以所见知未见。或者说，因为"asa"可以通过复合词分解理解为"不是善"，所以"sa"词可视为已见。其他地方也是这样的规则。
在这里，"善"指善人。"非善"指不善人。在要说阴性时，有"asatī, asā"等词形。应当按照将要说明的阴性法则变化名词："asatī, asatī, asatiyo, asā. asatiṃ, asatī, asatiyo. asāya, asatiyā, asatīhi, asatībhi. asatiyā, asatīna"。


Ettha pana ‘‘asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati. Mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche’’tiādīni dassetabbāni. Asāti cettha asatīti ca samānatthā, asantajātikāti hi tesaṃ attho. Yasmā pana jātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘asāti asatiyo lāmikā, atha vā sātaṃ vuccati sukhaṃ, taṃ tāsu natthi, attani paṭibaddhacittānaṃ asātameva dentītipi asā , dukkhā, dukkhavatthubhūtāti attho’’ti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ, tasmā sātaṃ natthi etissanti asāti atthe ‘‘asā’’ti padassa yathā ritto assādo etthāti rittassantipadassa luttuttarakkharassa ‘‘rittassaṃ, rittassāni. Rittassa’’nti cittanayena nāmikapadamālā yojetabbā, tathā ‘‘asā, asā, asāyo. Asaṃ, asā, asāyo. Asāyā’’ti kaññānayena yojetabbā.

Ettha ca yo amhehi ‘‘santo’’iti saddo dassito. So katthaci ekavacanabahuvacanabhāvena saṃvijjamānasaddassatthampi vadati, tassa vasena ayaṃ nāmikapadamālā –

Santo, santo, santā. Santaṃ, sante. Satā, santena, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Satā, santā, santasmā, santamhā, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Sati, sante, santasmiṃ, santamhi, santesu. Bho santa, bhavanto santo, bhavanto santā.

Ettha pana ‘‘ayaṃ kho bhikkhave aṭṭhamo bhaddo assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti. Bhave kho sati jāti hoti’’iccevamādīni payogāni bhavanti. ‘‘Saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hotī’’tiādīsu pana satisaddo vacanavipallāsavasena ṭhitoti gahetabbo.

Tatra ekavacanabahuvacanavasena dvidhā ṭhitesu santosaddesu bahuvacanasantosaddaṃ ṭhapetvā sesā samānasaddassatthampi vadanti, tasmā ‘‘santoti samāno, santāti samānā’’tiādinā attho kathetabbo. Samānoti imassa ca ‘‘honto’’ti attho ‘‘pahu samāno vipulatthacintī, kiṃ kāraṇā me na karosi dukkha’’ntiādīsu viya. Payogāni pana –

‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ.

Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;

Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti

Evamādīni bhavanti.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
在这里应当举例说明："世间女人确实是非善的，她们没有节制。不要落入非善女人的控制"等等。这里的"asā"（非善）和"asatī"（非善女）是同义词，因为它们的意思是"本性不善的"。又因为在《本生经注》中解释说："asā指低劣的非善女人，或者说'sāta'是指快乐，她们没有这个，因为她们只给予执著于自己者不快，所以称为'asā'，意思是痛苦的，是痛苦之因"，所以"asā"的意思是"她无有乐"，就像"rittassa"（空的）一词失去后面音节，按照"citta"（心）的方式变化为"rittassaṃ, rittassāni. rittassa"那样，应当按照"kaññā"（少女）的方式变化为"asā, asā, asāyo. asaṃ, asā, asāyo. asāyā"。
在这里，我们所说的"santo"（善、存在）这个词，有时也表示单数和复数意义上的"存在"的意思，按照这个意思的变化表如下：
Santo, santo, santā. Santaṃ, sante. Satā, santena, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Satā, santā, santasmā, santamhā, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Sati, sante, santasmiṃ, santamhi, santesu. Bho santa, bhavanto santo, bhavanto santā.
这里有如下用例："比丘们，这确实是世间存在的第八种良马。比丘们，这四种人确实存在于世间。他们以虚妄、虚无、不实诽谤。当有生存时就有出生"等等。但在"当有诸行时就有识"等句中，"sati"一词应理解为是由于语言变化而如此安立的。
在这里，在依单数和复数而有两种的"santo"词中，除了复数的"santo"词外，其余的也表示"相同"的意思，所以应当解释为"santo是相同的（单数阳性）"，"santā是相同的（复数阳性）"等。而"相同"的意思是"能够"，如在"能够且思维广大，为何你不使我痛苦"等句中那样。用例如下：
"谁有能力不赡养，衰老失青春，
父母二尊者，是败坏之因。
我是天神之身，安住于此处，
复得寿命增，贤者当知此。"
等等诸如此类。


Apica santosaddo yasmā ‘‘kilanto’’ti ca ‘‘upasanto’’ti ca ‘‘niruddho’’ti ca atthaṃ vadati, tasmā tesaṃ vasena santasaddassa ‘‘santo, santā. Santaṃ, sante. Santenā’’ti purisanayena nāmikapadamālā veditabbā. Ettha ca ‘‘santo tasito. Dīghaṃ santassa yojanaṃ. Santo danto niyato brahmacārī. Santo niruddho atthaṅgato abbhatthaṅgato’’tiādīni payogāni. Napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘santaṃ, santānī’’ti cittanayena nāmikapadamālā. Sā ca ‘‘saṃvijjamānaṃ samānaṃ kilantaṃ upasantaṃ niruddha’’miti atthadīpakāpadavatīti veditabbā. Atha vā ‘‘upādāne kho sati bhavo hotī’’tiādīsu napuṃsakappayogadassanato santasaddassa saṃvijjamānasaddatthavācakatte tatiyāpañcamīcatutthīchaṭṭhīsattamīṭhāne ‘‘satā, sato, sataṃ, satī’’ti padāni adhikāni vattabbāni, sesāni cittanayena ñeyyāni. Itthiliṅge pana vattabbe ‘‘santā, santā, santāyo. Santaṃ, santā, santāyo. Santāyā’’ti kaññānayena ca, santī, santī, santiyo . Santiṃ, santī, santiyo. Santiyā’’ti itthinayena ca nāmikapadamālā yojetabbā. Etāsu paṭhamā ‘‘saṃvijjamānā kilantā upasantā niruddhā’’ti atthadīpakāpadavatī, ettha payogā suviññeyyāva. Dutiyā pana ‘‘saṃvijjamānā samānā’’ti atthadīpakāpadavatī. Tathā hi ‘‘santī āpatti āvikātabbā’’ti ettha saṃvijjamānā ‘‘santī’’ti vuccati.

‘‘Yāya mātu bhato poso,

Imaṃ lokaṃ avekkhati;

Tampi pāṇadadiṃ santiṃ,

Hanti kuddho puthujjano’’ti

Ettha pana samānā ‘‘santī’’ti vuccati. Aparāpi itthiliṅge vattabbe padamālā veditabbā. Santīsaddassa hi saṃvijjamānasaddatthavācakatte ‘‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hotī’’tiādinā itthiliṅgappayogadassanato sattamīṭhāne ‘‘sati, satiyā, satiyaṃ, santiyā, santiyaṃ, santīsū’’ti rūpāni vattabbāni. Sesāni itthinayena ñeyyāni. Ayaṃ tatiyā, ettha ca ‘‘asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti pāḷi ‘‘santiyā’’iccādīnaṃ atthibhāve nidassanaṃ. Aparo nayo – satīsaddassa ‘‘samānā’’ti imasmiṃ atthe ‘‘yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, evaṃ dahariyā satī’’ti ca ‘‘ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ sati’’nti ca pāḷidassanato ‘‘satī, satī, satiyo. Satiṃ, satī, satiyo. Satiyā’’tiādīnipi rūpāni yojetabbāni, saṃyoge nakāralopavasena vā.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
而且，因为"santo"（善）一词也表示"疲倦的"、"寂静的"和"灭尽的"等意思，所以按照这些意思，应当知道"santo"一词按照"purisa"（男子）的方式变化为"santo, santā. Santaṃ, sante. Santenā"等。这里有如下用例："疲倦的渴者"、"寂静者的长距离"、"寂静的、调伏的、确定的、修梵行者"、"寂静的、灭尽的、消失的、完全消失的"等。
在要用中性时，按照"citta"（心）的方式变化为"santaṃ, santānī"等。这些应当理解为表示"存在的、相同的、疲倦的、寂静的、灭尽的"等意思的词。或者，因为在"取存在时有有"等句中可见中性用法，当"santo"词表示"存在"的意思时，在工具格、从格、与格、属格、处格位置应当另外说"satā, sato, sataṃ, satī"等词形，其余的按照"citta"的方式可知。
而在要用阴性时，应当按照"kaññā"（少女）的方式变化为"santā, santā, santāyo. Santaṃ, santā, santāyo. Santāyā"，或者按照"itthī"（女）的方式变化为"santī, santī, santiyo. Santiṃ, santī, santiyo. Santiyā"。在这些中，第一种表示"存在的、疲倦的、寂静的、灭尽的"等意思，这些用例很容易理解。第二种则表示"存在的、相同的"等意思。因此在"存在的罪应当告白"这句中，"存在的"被称为"santī"。
"被母亲养育的人，
观察这个世界；
愤怒的凡夫杀害，
给予生命的母亲。"
在这里，"相同的"被称为"santī"。在用阴性时还应当知道另一种变化表。因为当"santī"词表示"存在"的意思时，由于在"生存在时有老死"等句中可见阴性用法，在处格位置应当说"sati, satiyā, satiyaṃ, santiyā, santiyaṃ, santīsū"等词形。其余的按照阴性法则可知。这是第三种变化，这里"对于不存在的罪应当保持沉默"这句经文是"santiyā"等词形存在的例证。
另一种方式是：当"satī"词表示"相同的"意思时，由于在"你这样年轻的女子住在老人处"和"他们将你这样年轻的给予老人"等经文中可见，也应当变化"satī, satī, satiyo. Satiṃ, satī, satiyo. Satiyā"等词形，或者在复合时省略"n"音。


Idāni ‘‘santo, santā’’ti padadvayassa payoganicchayaṃ kathayāma payogesu sotūnaṃ asammūḷhabhāvāya. Tathā hi ‘‘sappurisā’’ti vā ‘‘paṇḍitā’’ti vā bahuvacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo danto’’ti evaṃ vuttaekavacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti bahuvacanaṃ vattabbaṃ. ‘‘Saṃvijjamāno’’ti ekavacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo’’ti ekavacanaṃ vattabbaṃ. ‘‘Saṃvijjamānā’’ti bahuvacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo sappurisā’’ti, ‘‘santo saṃvijjamānā’’ti ca evaṃ vuttabahuvacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti vā ‘‘santā’’ti vā bahuvacanaṃ vattabbaṃ, ‘‘kilanto’’ti vā ‘‘samāno’’ti vā ‘‘upasanto’’ti vā ‘‘niruddho’’ti vā ekavacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo sappurisā’’ti evaṃ vuttabahuvacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti ekavacanaṃ vattabbaṃ. Teyevatthe bahuvacanavasena vattukāmena pana ‘‘santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessatī’’ti ettha viya ‘‘santā’’ti bahuvacanaṃ vattabbaṃ. Ayaṃ nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Idañhi mandabuddhīnaṃ sammohaṭṭhānaṃ. Ayampi panettha saṅgaho veditabbo –

‘‘Tiliṅgatthe ca ekatthe, bavhatthepi ca dissati;

Sattamyanto satisaddo, vipallāse bahumhi so’’ti.

Idāni mahantasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahatā, mahantena, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahatā, mahantā, mahantasmā, mahantamhā, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahati, mahante, mahantasmiṃ, mahantamhi, mahantesu. Bho maha, bho mahā, bhavanto mahantoti ayamamhākaṃ ruci.

Ettha ‘‘mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahantenā’’ti purisanayopi labbhati, tasmā ‘‘bho mahanta, bhavanto mahantā’’ti ālapanapadāni yojetabbāni. Napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘mahantaṃ, mahantānī’’ti cittanayopi labbhati. Itthiliṅge vattabbe ‘‘mahatī, mahatī, mahatiyo. Mahatiṃ, mahatī, mahatiyo. Mahatiyā, mahatīhi mahatībhī’’ti itthinayopi labbhati. ‘‘Mahatiyā ca yakkhasenāyā’’tiādīnettha nidassanapadāni. Aparopi ‘‘mahantā, mahantā, mahantāyo. Mahanta’’nti kaññānayopi labbhati, ‘‘mahantā nidhikumbhiyo’’tiādīnettha nidassanapadāni. Kaccāyane pana ‘‘mahantī’’iti padaṃ diṭṭhaṃ. Taṃ ‘‘guṇavantī, kulavantī’’iccādīni viya pāḷiyaṃ appasiddhattā vīmaṃsitabbaṃ.

Nanu bho yasmā sāsanepi ‘‘gacchantī, carantī’’tiādīni ca ‘‘iddhimantī’’ti ca padaṃ dissati, tasmā ‘‘mahantī, guṇavantī’’tiādīnipi bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ tathārūpassa nayassa vasena aggahetabbattā, ‘‘mahatī, guṇavatī’’iccādinayasseva dassanato ca. Tathā hi pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca ‘‘seyyathāpi nāma mahatī naṅgalasīsā, itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā. Satimatī cakkhumatī. Iddhimatī pattimatī’’ti ca ‘‘mahatiṃ senaṃ disvā mahosadhasenā mandā, ayaṃ ativiya mahatī senā dissatī’’ti ca ādīni payogāni dissanti, na ‘‘mahantī, rūpavantī’’iccādīni.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
现在我们为了使听众在用例中不生混淆，来说明"santo, santā"这两个词的用法确定。即是说，当想要以复数形式表达"善人们"或"智者们"的意思时，应当使用与"santo danto"（寂静调伏）这样单数形式相似的复数形式"santo"。当想要以单数形式表达"存在的"意思时，应当使用单数形式"santo"。当想要以复数形式表达"存在的"意思时，应当使用如"santo sappurisā"（善人们）、"santo saṃvijjamānā"（存在的）这样的复数形式"santo"或"santā"。当想要以单数形式表达"疲倦的"或"相同的"或"寂静的"或"灭尽的"意思时，应当使用如"santo sappurisā"这样复数形式相似的单数形式"santo"。而当想要以复数形式表达同样的意思时，应当如"伤足的人们，谁将抓住他们的手"这句中那样使用复数形式"santā"。这个规则应当很好地记住。因为这是愚钝者容易混淆的地方。这里还应当知道这个总结：
"处格词尾sati字，见于三性单复数；
语言变化多数时，此词使用需谨慎。"
现在说明"mahanta"（大）一词的名词变化表：
Mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahatā, mahantena, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahatā, mahantā, mahantasmā, mahantamhā, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahati, mahante, mahantasmiṃ, mahantamhi, mahantesu. Bho maha, bho mahā, bhavanto mahanto - 这是我们的意见。
这里也可以按照"purisa"（男子）的方式得到"mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahantena"等形式，所以应当组织呼格形式"bho mahanta, bhavanto mahantā"。在要用中性时，也可以按照"citta"（心）的方式得到"mahantaṃ, mahantānī"等形式。在要用阴性时，也可以按照"itthī"（女）的方式得到"mahatī, mahatī, mahatiyo. Mahatiṃ, mahatī, mahatiyo. Mahatiyā, mahatīhi mahatībhī"等形式。这里的例证是"以及大夜叉军"等句。另外也可以按照"kaññā"（少女）的方式得到"mahantā, mahantā, mahantāyo. Mahanta"等形式，这里的例证是"大宝瓶们"等句。但在《迦旃延论》中见到"mahantī"这个词。这个词因为在圣典中很少见，如同"guṇavantī, kulavantī"（具德的、有家世的）等词一样，应当仔细考察。
难道不是因为在教法中也见到"gacchantī, carantī"（去的、行的）等词和"iddhimantī"（具神通的）这个词，所以"mahantī, guṇavantī"等词也应当存在吗？不应当存在，因为不应当按照那样的规则来理解，而且只见到"mahatī, guṇavatī"等这样的规则。因此在圣典和注释书中见到"就像大犁头"、"女人若有美貌，她应当有戒德。具念具眼。具神通具证"和"见到大军队后小慧军弱，这个极大的军队可见"等用例，而不见"mahantī, rūpavantī"等用例。


Keci pana ‘‘mahāiti saddo byāse na labbhati, samāseyeva labbhati ‘mahāpuriso’ti ettha viyā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Mahā te upāsaka pariccāgo. Mahā vatāyaṃ bhante bhūmicālo. Ghoso ca vipulo mahā. Bārāṇasirajjaṃ nāma mahā. Senā sādissate mahā’’ti payogadassanato. Evaṃ byāsepi labbhatīti veditabbaṃ, tasmā ‘‘mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Bho mahanta, bhavanto mahantā’’ti pulliṅge, ‘‘mahantaṃ, mahā, mahantāni. Bho mahanta, bhavanto mahantānī’’ti napuṃsakaliṅge, ‘‘mahantā, mahā, mahantā, mahantāyo. Bhoti mahante, bhotiyo mahantā, mahantāyo’’ti itthiliṅge sabbaṃ sampuṇṇaṃ yojetabbaṃ. Samāse pana ‘‘mahāsatto mahāupāsako mahāupāsikā mahabbalo mahāvanaṃ mahaggataṃ mahapphalaṃ mahabbhaya’’ntiādīni rūpāni bhavanti, taddhite ‘‘mahattano mahattaṃ mahantattaṃ mahantatā’’ti rūpāni bhavanti. Gacchantasaddassa pana ‘‘gacchanto gacchantā’’ti rūpāni vatvā sesāni mahantasadde vuttanayena vitthāretvā nāmikapadamālā veditabbā. Tathā ‘‘gacchanto, gacchantā’’ti purisanayo ca ‘‘gacchantaṃ, gacchantānī’’ti cittanayo ca ‘‘gacchantī, gacchantī, gacchantiyo’’ti itthinayo ca gahetabbo. Evaṃ liṅgattayavasena ‘‘caraṃ caranto carantaṃ carantī, dadaṃ dadanto dadantaṃ dadantī’’tiādīnaṃ anekapadasahassānaṃ nāmikapadamālā vitthāretabbā.

Ye panācariyā ‘‘gacchanto’’tiādīnaṃ paccattālapanabahuvacanattañca ‘‘gacchaṃ’’iccādīnaṃ ālapanekavacanattañca icchanti, te samamhehi payogo sāsane na diṭṭho nayavasenāgahetabbattā. Tasmā tāni ettha na vadāma. Ayaṃ pana viseso diṭṭho. Seyyathidaṃ?

‘‘Gacchaṃ vidhama’’miccādi-padāni munisāsane;

Katthacākhyātikā honti, katthaci pana nāmikā.

‘‘Tassāhaṃ santike gacchaṃ,

So me satthā bhavissati;

Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ,

Putto vessantaro tava.

Adhammaṃ sārathi kayirā, mañce tvaṃ nikkhanaṃ vane’’;

Iccevamādayo ñeyyā, payogā ettha dhīmatā.

‘‘Gacchissāmi vidhamī’’ti-ādinā jinasāsane;

Nānākālapurisānaṃ, vasenatthaṃ vade vidū.

Nāmatte pana ‘‘gacchanto, vidhamanto’’tiādinā;

‘‘Gaccha’’miccevamādīna-matthamatthavidū vade.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
有些人说"mahā（大）这个词在独立使用时不可得，只能在复合词中得到，如'mahāpuriso'（大人）中那样"，这个说法不应接受。因为见到"优婆塞啊，你的舍离是大的"、"大德啊，这确实是大地震"、"声音宏大"、"波罗奈王国确实是大的"、"军队显现为大的"等用例。应当知道这样在独立使用时也可得到，所以在阳性中应当完整地组织"mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Bho mahanta, bhavanto mahantā"，在中性中"mahantaṃ, mahā, mahantāni. Bho mahanta, bhavanto mahantānī"，在阴性中"mahantā, mahā, mahantā, mahantāyo. Bhoti mahante, bhotiyo mahantā, mahantāyo"。而在复合词中有"mahāsatto（大士）、mahāupāsako（大优婆塞）、mahāupāsikā（大优婆夷）、mahabbalo（大力）、mahāvanaṃ（大林）、mahaggataṃ（广大）、mahapphalaṃ（大果）、mahabbhaya（大怖）"等形式，在接尾词中有"mahattano、mahattaṃ、mahantattaṃ、mahantatā"（伟大性）等形式。
而"gacchanta"（去）这个词，说了"gacchanto gacchantā"等形式后，其余的应当按照在"mahanta"词中所说的方式展开而知道名词变化表。同样地，应当接受"gacchanto, gacchantā"这样的男性变化方式、"gacchantaṃ, gacchantānī"这样的中性变化方式、"gacchantī, gacchantī, gacchantiyo"这样的阴性变化方式。这样按照三性应当展开"caraṃ caranto carantaṃ carantī（行）, dadaṃ dadanto dadantaṃ dadantī（给）"等数千词的名词变化表。
而那些论师主张"gacchanto"等词有主格和呼格复数的意思，"gacchaṃ"等词有呼格单数的意思，我们没有在教法中见到这样的用例，所以不应按照这个规则接受。因此我们这里不说这些。但是见到这样的区别。即是：
"去"、"毁灭"等词，在牟尼教法中，
有时作动词用，有时作名词用。
"我去到他的面前，
他将成为我的导师；
天神啊，你的国土毁灭，
你的儿子韦山达罗。
车夫会做非法事，你在林中挖掘床榻"；
智者应当知道，这里诸如此类用例。
智者说在佛教中，"我将去"、"他毁灭"等，
是按照不同时态、人称的意思来说的。
而在名词意义中，智者说"去着的"、"毁灭着的"等，
是按照"去"等词的意思来说的。


Idāni samagatikattepi ‘‘jānaṃ, passa’’ntiādīnaṃ liṅgavibhattivacanantaravasena yo viseso dissati, taṃ vadāma. Tathā hi ‘‘sā jānaṃyeva āha na jānāmīti, passaṃyeva āha na passāmī’’ti evamādīsu jānaṃ passaṃ saddānaṃ ‘‘jānantī passantī’’ti liṅgantaravasena parivattanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Iminā ‘‘gacchaṃ’’iti saddassapi yathāpayogaṃ ‘‘gacchantī’’ti itthiyā kathanattho labbhati tehi samānagatikattā, na ‘‘gacchanto’’ti saddassa ‘‘gacchantī’’ti itthiyā kathanattho labbhati tehi asamānagatikattāti kāraṇaṃ dassitaṃ hoti. ‘‘Api nu tumhe āyasmanto ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā’’ti ettha ‘‘jānantā passantā’’ti vacanantaravasena parivattanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Iminā pana ‘‘gacchaṃ’’iti saddassapi yathāpayogaṃ ‘‘gacchantā’’ti bahuvacanattho labbhati tehi samānagatikattā, na ‘‘gacchante’’ti saddassa ‘‘gacchantā’’ti bahuvacanattho labbhati tehi asamānagatikattāti kāraṇaṃ dassitaṃ hoti. Esa nayo uttaratrāpi. ‘‘Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussara’’nti ettha anussaraṃsaddassa ‘‘anussarantā’’ti vacanantaravasena parivattanaṃ bhavati. ‘‘Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana’’nti ettha saraṃsaddassa sarantenāti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. ‘‘Phusaṃ bhūtāni saṇṭhānaṃ, manasā gaṇhato yathā’’ti ettha phusaṃsaddassapi ‘‘phusantassā’’ti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. Tathā ‘‘yācaṃ adadamappiyo’’ti etthāpi yācaṃsaddassa ‘‘yācantassā’’ti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. Yācanti vā yācitabbaṃ dhanaṃ, iminā nayena nānappakārato parivattanaṃ veditabbaṃ. Iti ‘‘bhavaṃkara’’ntiādīnaṃ visadisapadamālā ca ‘‘gacchaṃ, cara’’ntiādīnaṃ sadisapadamālā ca ‘‘jānaṃ, passa’’ntiādīnaṃ liṅgavibhattivacanantaravasena katthaci parivattananti ayaṃ tividhopi ākāro ākhyātikapadatthavibhāvanāya saddhiṃ kathito pāvacanavare sotūnaṃ saddesvatthesu ca visāradabuddhipaṭilābhatthaṃ. Sabbametañhi sandhāya imā gāthā vuttā –

‘‘Bhavaṃ karaṃ arahaṃ saṃ, mahaṃ’’iti padāni tu;

Visadisāni sambhonti, aññamaññanti lakkhaye.

‘‘Gacchaṃ caraṃ dadaṃ tiṭṭhaṃ, cintayaṃ bhāvayaṃ vadaṃ;

Jānaṃ passa’’ntiādīni, samānāni bhavanti hi.

Tatra ‘‘jāna’’ntiādīnaṃ, katthaci parivattanaṃ;

Liṅgavibhattivacana-ntarato pana dissatīti.

Apica ayaṃ sabbesampi niggahītantapulliṅgānaṃ pakati, yadidaṃ dvīsu liṅgesu chasu vibhattīsu terasasu vacanesu aññataraliṅgavibhattivacanavasena parivattanaṃ. Ayampi panettha nīti veditabbā.

‘‘Gacchaṃ cara’’ntiādīni, vippakatavaco siyuṃ;

‘‘Gacchamāno caramāno’’, iccādīni padāni ca.

‘‘Mahaṃ bhava’’nti etāni, vippakatavacopi ca;

Avippakatavaco ca, siyuṃ atthānurūpato.

‘‘Arahaṃ sa’’nti etāni, vinimuttāni sabbathā;

Ākāraṃ tividhampetaṃ, kare citte sumedhasoti.

Savinicchayoyaṃ niggahītantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ākārantatāpakatikaṃ niggahītantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni dhanabhūtiiccetassa pakatirūpassa aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālāvibhāgaṃ vakkhāmi pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
现在虽然处于相同类别，我们来说明"jānaṃ（知道）, passa（看）"等词在性、格、数变化方面所见的区别。即是说，在"她明知却说'我不知道'，明见却说'我不见'"等句中，应当理解"jānaṃ passaṃ"这些词按照性的变化转变为"jānantī passantī"。由此显示了理由：因为与这些词属于相同类别，所以"gacchaṃ"这个词也可以根据用法得到表示女性说话的"gacchantī"的意思，而"gacchanto"这个词因为与这些词不属于相同类别，所以不能得到表示女性说话的"gacchantī"的意思。在"具寿们，你们是否知见而住于绝对快乐的世界？"这句中，应当理解"jānaṃ passaṃ"按照数的变化转变为"jānantā passantā"。由此显示了理由：因为与这些词属于相同类别，所以"gacchaṃ"这个词也可以根据用法得到复数"gacchantā"的意思，而"gacchante"这个词因为与这些词不属于相同类别，所以不能得到复数"gacchantā"的意思。这个规则在后文也是如此。
在"赡养父母，忆念往昔所作"这句中，"anussaraṃ"（忆念）这个词按照数的变化转变为"anussarantā"。在"应尊重正法，忆念佛陀教法"这句中，"saraṃ"（忆念）这个词按照格的变化转变为"sarantena"。在"当意识把握时，触及诸存在的形态"这句中，"phusaṃ"（触）这个词也按照格的变化转变为"phusantassa"。同样在"不给予乞求者则不可爱"这句中，"yācaṃ"（乞求）这个词也按照格的变化转变为"yācantassa"。或者"yācaṃ"是指应当乞求的财物，应当按照这个方式理解各种变化。
这样，"bhavaṃkara"（有作者）等词的不同变化表、"gacchaṃ, cara"（去、行）等词的相同变化表、"jānaṃ, passa"（知、见）等词在性、格、数方面的某些变化，这三种形式都是与动词意义的解说一起在殊胜教法中为了使听众在声音和意义上获得清晰理解而说的。这一切都是针对这些而说的偈颂：
"有"、"作"、"应"、"自"、"大"等词，
互异各不同，应如此标记。
"去"、"行"、"给"、"立"、"思"、"修"、"说"，
"知"、"见"等诸词，实为相同类。
其中"知"等词，某处有变化，
从性格数等，方面可见之。
而且这是所有以鼻音结尾的阳性词的基本形式，即是在两种性、六种格、十三种数中，按照某一种性、格、数而变化。这里还应当知道这个规则：
"去"、"行"等诸词，应是未完成语，
"正在去"、"正在行"，等词亦如是。
"大"、"有"等词类，或为未完成语，
或非未完成语，随义而安立。
"应"、"自"等词类，完全得解脱，
智者于心中，应作三分别。
这是对以鼻音结尾的阳性词的基本形式的名词变化分类的确定说明。
以"ā"结尾为基本形式的以鼻音结尾的阳性词完毕。
现在我将依循前代论师的见解，说明"dhanabhūti"（财富生起）等词的基本形式和其他类似词的名词变化分类。


Aggi, aggī, aggayo. Aggiṃ, aggī, aggayo. Agginā, aggīhi, aggībhi. Aggissa, aggino, aggīnaṃ. Agginā, aggīhi, aggībhi. Aggissa, aggino, aggīnaṃ. Aggismiṃ, aggimhi, aggīsu. Bho aggi, bho aggī, bhavanto aggayo. Yamakamahātheramataṃ.

Ettha kiñcāpi nissakkavacanaṭṭhāne ‘‘aggismā, aggimhā’’ti imāni nāgatāni, tathāpi tattha tattha taṃsadisappayogadassanato gahetabbāni. ‘‘Agginā, aggismā, aggimhā’’ti kamo ca veditabbo.

Dhanabhūti, dhanabhūtī, dhanabhūtayo. Dhanabhūtiṃ, dhanabhūtī, dhanabhūtayo. Dhanabhūtinā, dhanabhūtīhi, dhanabhūtībhi. Dhanabhūtissa, dhanabhūtino, dhanabhūtīnaṃ. Dhanabhūtinā, dhanabhūtismā, dhanabhūtimhā, dhanabhūtīhi, dhanabhūtībhi. Dhanabhūtissa, dhanabhūtino, dhanabhūtīnaṃ. Dhanabhūtismiṃ, dhanabhūtimhi, dhanabhūtīsu. Bho dhanabhūti, bho dhanabhūtī, bhavanto dhanabhūtayo.

Siribhūti sotthibhūti, suvatthibhūti aggini;

Gini joti dadhi pāṇi, isi sandhi muni maṇi.

Byādhi gaṇṭhi ravi muṭṭhi, kavi giri kapi nidhi;

Kucchi vatthi vidhi sāli, vīhi rāsi ahi masi.

Sāti kesi kimi bondi, bodhi dīpi pati hari;

Ari dhani timi kali, sārathyudadhi añjali,

Adhipati narapati, asi ñāti nirūpadhi;

Samādhi jaladhiccādī, dhanabhūtisamā matā.

Atha vā etesu adhipatisaddassa ‘‘adhipatiyā sattā’’ti pāḷidassanato ‘‘adhipatiyā’’ti sattamīrūpampi icchitabbaṃ. Apica ‘‘asāre sāramatino’’ti pāḷiyaṃ ikārantasamāsapadato yovacanassa noādesadassanato kvaci adhipatiiccādīnaṃ ikārantasamāsapadānaṃ ‘‘adhipatino’’tiādināpi paccattopayogarūpāni icchitabbāni īkārantānaṃ daṇḍīsaddādīnaṃ ‘‘daṇḍino’’tiādīni paccattopayogasampadānasāmivacanarūpāni viya. Gahapatijānipatisaddādīnaṃ pana samāsapadānampi evarūpāni paccattopayogarūpāni na icchitabbāni ‘‘gahapatayo jānipatayo’’tiādinā nayena yathāpāvacanaṃ gahetabbarūpattā. Isi munisaddānaṃ panālapanaṭṭhāne ‘‘ise, muse’’ti rūpantarampi gahetabbaṃ ‘‘putto uppajjataṃ ise. Paṭiggaṇha mahāmune’’ti dassanato.

Ye panettha amhehi aggini ginisaddā vuttā, tatreke evaṃ vadanti ‘‘agginisaddo paccattekavacanabhāveyeva labbhati, na paccattabahuvacanabhāve upayogabhāvādīsu vā’’ti. Keci pana ‘‘pāḷiyaṃ agginisaddo nāma natthi, ginisaddoyeva atthī’’ti vadanti. Keci ‘‘ginisaddo nāma natthi, agginisaddoyevatthī’’ti vadanti. Sabbametaṃ na yujjati aggini ginisaddānamupalabbhanato, sabbāsupi vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbatādassanato ca. Tathā hi suttanipāte kokālikasutte –

‘‘Na hi vaggu vadanti vadantā,

Nābhijavanti na tāṇamupenti;

Aṅgāre santhate senti,

Agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’ti

Imasmiṃ padese ‘‘aggini’’nti upayogavacanaṃ dissati. Tenāha aṭṭhakathācariyo ‘‘agginiṃ sampajjalitanti samantatojālaṃ sabbadisāsu ca sampajjalitamaggi’’nti. Tatreva ca suttanipāte kokālikasutte –

‘‘Atha lohamayaṃ pana kumbhiṃ,

Agginisañjalitaṃ pavisanti;

Paccanti hi tāsu cirarattaṃ,

Agginisamāsu samuplavāte’’ti

Imasmiṃ padese samāsavisayattā agginisañjalitanti agginīhi sañjalitanti attho labbhati, tathā agginisamāsūti agginīhi sadisāsūti atthopi. Evaṃ samāsavidhānamukhena ‘‘agginīhī’’ti karaṇavacanampi dissati.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
火，两火，诸火。火（宾格），两火，诸火。以火，以诸火，以诸火。火的，火的，诸火的。从火，从诸火，从诸火。火的，火的，诸火的。在火中，在火中，在诸火中。火啊，两火啊，诸火啊。这是双论大长老的见解。
虽然在从格语位置没有出现"aggismā, aggimhā"这些词形，但是因为在各处见到类似的用例，所以应当接受。并且应当知道"agginā, aggismā, aggimhā"这样的次序。
财富生起，两财富生起，诸财富生起。财富生起（宾格），两财富生起，诸财富生起。以财富生起，以诸财富生起，以诸财富生起。财富生起的，财富生起的，诸财富生起的。从财富生起，从财富生起，从财富生起，从诸财富生起，从诸财富生起。财富生起的，财富生起的，诸财富生起的。在财富生起中，在财富生起中，在诸财富生起中。财富生起啊，两财富生起啊，诸财富生起啊。
吉祥生起、安乐生起、安稳生起、火、
火、光、酪、手、仙人、连结、牟尼、宝石、
病、结、太阳、拳、诗人、山、猿猴、宝藏、
腹、阴、规则、稻、谷、堆、蛇、墨、
善慧、发、虫、奴仆、菩提、豹、主、天神、
敌人、富者、鲸鱼、凶暴、车夫、海、合掌、
主宰、人主、剑、亲属、无依、
定、大海等，认为与财富生起相同。
或者在这些词中，因为见到经文"依主宰而存在的"，所以"adhipatiyā"这个处格形式也应当接受。而且因为在"于无实质中认为有实质"这句经文中，见到以"i"结尾的复合词的主格复数变为"no"，所以有时"adhipati"等以"i"结尾的复合词的主格和宾格形式也应当接受"adhipatino"等形式，就像以"ī"结尾的"daṇḍī"（持杖者）等词有"daṇḍino"等主格、宾格、与格、属格形式那样。但是"gahapati"（居士）、"jānipati"（妻子之主）等复合词即使是复合词也不应当接受这样的主格宾格形式，因为应当按照"gahapatayo jānipatayo"等方式依照教法接受词形。而"isi"（仙人）和"muni"（牟尼）这两个词在呼格处也应当接受"ise, mune"这样的另一种形式，因为见到"愿子生起，仙人啊"、"请接受，大牟尼啊"等用例。
关于我们在这里说的"aggini, gini"（火）这两个词，有些人这样说："aggini这个词只在主格单数形式中得到，不在主格复数形式或宾格等形式中得到。"有些人说："在圣典中没有aggini这个词，只有gini这个词。"有些人说："没有gini这个词，只有aggini这个词。"这一切都不合理，因为可以发现"aggini, gini"这两个词，而且显示在所有格位和两种数中都可以使用。即是说在《经集》的《俱迦利经》中：
"说话者说不悦耳，
不得胜利不得护；
躺卧散布的炭上，
进入燃烧的火中。"
在这段中见到"aggini"的宾格形式。因此注释师说："进入燃烧的火，即是四面八方都在燃烧的火。"同样在《经集》的《俱迦利经》中：
"然后他们进入，
被火燃烧的铜锅；
在其中长夜煮，
被火一样的浪卷。"
在这段中因为是在复合词范围内，"agginisañjalitaṃ"（被火燃烧的）的意思是"被诸火燃烧的"，同样"agginisamāsu"（如火的）的意思是"与诸火相似的"。这样通过复合词规则也可见"agginīhi"这样的工具格形式。


Ginisaddopi ca pāḷiyaṃ dissati. Tathā hi ‘‘tameva kaṭṭhaṃ dahati, yasmā so jāyate ginī’’ti cūḷabodhicariyāyaṃ ginisaddo diṭṭho. Keci panettha sandhivasena akāralopaṃ saññogādissa ca gakārassa lopaṃ vadanti, tampi na yujjati tassā pāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yasmāti yato kaṭṭhā. Ginīti aggī’’ti evaṃ ginisaddassa ulliṅgetvā vacanato. Tathā ‘‘channā kuṭi āhito ginī’’ti imassa dhaniyasuttassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘āhitoti ābhato jālito vā. Ginīti aggī’’ti vacanato, tatheva ca ‘‘mahāgini pajjalito, anāhāropasammatī’’ti imissā theragāthāya saṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘ginīti aggī’’ti vacanato. Yadi hi ginisaddo visuṃ na siyā, aṭṭhakathācariyā ‘‘jāyate ginī’’tiādīni ‘‘jāyate agginī’’tiādinā padacchedavasena atthaṃ vadeyyuṃ. Yasmā evaṃ na vadiṃsu, ‘‘ginīti aggī’’ti pana vadiṃsu, tena ñāyati ‘‘ginisaddopi visuṃ atthī’’ti. Ye ‘‘ginisaddo natthī’’ti vadanti, tesaṃ vacanaṃ na gahetabbameva sāsane ginisaddassupalabbhanato. Suttanipātaṭṭhakathāyañhi ‘‘channā kuṭi āhito ginī’’ti pāṭhassa saṃvaṇṇanāyameva ‘‘tesu ṭhānesu aggini ‘ginī’ti vohariyatī’’ti tassa abhidhānantaraṃ vuttaṃ, tasmā mayamettha gāthāracanaṃ karissāma –

Videharaṭṭhamajjhamhi, yaṃ taṃ nāmena vissutaṃ;

Raṭṭhaṃ pabbataraṭṭhanti, dassaneyyaṃ manoramaṃ.

Dhammakoṇḍavhayaṃ tattha, nagaraṃ atthi sobhanaṃ;

Tamhi ṭhāne manussānaṃ, bhāsā eva giniccayaṃ.

‘‘Gini ginī ginayo’’ti-ādinā pavade vidū;

Padamālaṃ yathā aggi-saddasseva sumedhaso.

Iti alābu lābusaddā viya aggini ginisaddāpi bhagavato pācane dissantīti veditabbā. Yathā pana agginisaddassa sabbāsu vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbatā siddhā, tathā ginisaddassapi siddhāva hoti. Tasmātra –

Aggini , agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā, agginīhi, agginībhi. Agginissa, agginīnaṃ. Aggininā, agginismā, agginimhā, agginīhi, agginībhi. Agginissa, agginīnaṃ. Agginismiṃ, agginimhi, agginīsu. Bho aggini, bhavanto agginī, bhavanto agginayo.

‘‘Gini, ginī, ginayo. Giniṃ, ginī, ginayo, gininā’’ti sabbaṃ yojetabbaṃ. Iti pāḷinayānusārena aggini ginisaddānaṃ nāmikapadamālā yojitā. Atha vā yathā sakkaṭabhāsāyaṃ satva paddhasvāminīti saññogavasena vuttānaṃ saddānaṃ māgadhabhāsaṃ patvā sattavapadumasuvāminīti nissaññogavasena uccāritā pāḷi dissati ‘‘tvañca uttamasattavo’’tiādinā, tathā sakkaṭabhāsāyaṃ agnīti saññogavasena vuttassa māgadhabhāsaṃ patvā ‘‘agginī’’ti saññoganakāravasena uccāritā pāḷi dissati ‘‘agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’tiādikā. Yathā ca veyyākaraṇehi sakkaṭabhāsābhūto agnisaddo sabbāsu vibhattīsu tīsu vacanesu yojiyati, tathā māgadhabhāsābhūto agginisaddopi sabbāsu vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbova hoti, tasmā so idhamhehi yojiyati, ginisaddopi agginisaddena samānatthattā, īsakañca sarūpattā tatheva yojiyatīti daṭṭhabbaṃ.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
"gini"（火）这个词也在圣典中可见。即是说在《小菩提行》中见到"它烧那同一块木头，从那里火生起"这句中的"gini"词。有些人在这里说是由于连音而脱落"a"音，复合词开头的"g"音也脱落，但这也不合理，因为在那段经文的注释中说"'yasmā'是'从木头'，'ginī'是'火'"，这样列举了"gini"词。同样因为在《陀尼耶经》"茅屋已覆盖，火已生起"这句的注释中说"'āhito'是'带来的'或'燃烧的'，'ginī'是'火'"，同样在《长老偈》"大火已燃烧，无食则寂灭"这句的解释中说"'ginī'是'火'"。因为如果"gini"词不是独立存在的，注释师们就会按照词的分析说"jāyate agginī"等来解释"jāyate ginī"等句。因为他们没有这样说，而是说"'ginī'是'火'"，由此可知"gini"词也是独立存在的。那些说"没有gini词"的人的话不应接受，因为在教法中可以发现"gini"词。因为在《经集注》中对"茅屋已覆盖，火已生起"这句的解释中就说"在那些地方'火'被称为'ginī'"，这样说了它的另一种称呼，所以我们在这里要作偈颂：
毗提诃国中央（现今比哈尔邦），以其名声闻；
山国美丽好，值得人观赏。
其中有美城，名为法孔荼；
在那地方人，语言即说火。
智者如火词，应说"火火火"；
依此变化表，如是当宣说。
这样应当知道，就像"alābu, lābu"（葫芦）这两个词一样，"aggini, gini"（火）这两个词也见于世尊的教法中。而且就像"aggini"词在所有格位和两种数中使用的合理性已经成立那样，"gini"词的合理性也同样成立。所以在这里：
火，两火，诸火。火（宾格），两火，诸火。以火，以诸火，以诸火。火的，诸火的。从火，从火，从火，以诸火，以诸火。火的，诸火的。在火中，在火中，在诸火中。火啊，两火啊，诸火啊。
"火，两火，诸火。火（宾格），两火，诸火，以火"等一切都应当这样变化。这样按照圣典的规则组织了"aggini, gini"这两个词的名词变化表。或者，就像在梵语中以复合音说的"satva, paddhasvāminī"等词，到了摩揭陀语就见到以非复合音发音的"sattava, padumasuvāminī"等经文，如"你是最上众生"等，同样在梵语中以复合音说的"agnī"，到了摩揭陀语就见到以复合音和"n"音发音的"agginī"等经文，如"进入燃烧的火"等。而且就像文法学家们把梵语的"agni"词在所有格位和三种数中变化那样，摩揭陀语的"aggini"词也应当在所有格位和两种数中变化，所以我们在这里这样变化它，而"gini"词因为与"aggini"词同义，且形式略有相似，也应当如此变化，应当这样理解。


Ettha siyā – yadi agginisaddo sabbesu vibhattivacanesu yojetabbo, atha kasmā kaccāyane ‘‘aggissinī’’ti lakkhaṇena simhi pare aggisaddantassa iniādeso dassitoti? Saccaṃ, yathā navakkhattuṃ ṭhapetvā katekasesassa dasasaddassa yovacanamhi navādesaṃ katvā yovacanassa utiādesaṃ kasmā ‘‘navutī’’ti rūpe nipphanne puna ‘‘navutī’’ti pakatiṃ ṭhapetvā tato naṃvacanaṃ katvā ‘‘navutīna’’nti rūpaṃ nipphāditaṃ . Itthiliṅge pana nādiekavacanāni katvā tesaṃ yāādesaṃ katvā ‘‘navutiyā’’ti rūpaṃ nipphāditaṃ. Tathā hi ‘‘channavutīnaṃ pāsaṇḍānaṃ dhammānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayaṃ navutiyā haṃsasahassehi parivuto’’tiādīni payogāni dissanti. Tathā simhi aggisaddantassa iniādesakaraṇavasena ‘‘agginī’’ti rūpe nipphannepi puna ‘‘agginī’’ti pakatiṃ ṭhapetvā tato yoaṃnādayo vibhattiyo katvā ‘‘aggini, agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā’’tiādīni kathaṃ na nipphajjissantīti sanniṭṭhānaṃ kātabbaṃ.

Savinicchayoyaṃ ikārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ikārantatāpakatikaṃ ikārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni bhāvī iccetassa pakatirūpassa aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālāvibhāgaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā.

Daṇḍī, daṇḍī, daṇḍino. Daṇḍiṃ, daṇḍī, daṇḍino. Daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi. Daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ. Daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi. Daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ. Daṇḍismiṃ, daṇḍimhi, daṇḍīsu. Bho daṇḍi, bho daṇḍī, bhavanto daṇḍino. Yamakamahātheramataṃ.

Ettha kiñcāpi ‘‘daṇḍina’’nti upayogekavacanañca ‘‘daṇḍismā, daṇḍimhā’’ti nissakkavacanañca ‘‘daṇḍinī’’ti bhummekavacanañca nāgataṃ, tathāpi tattha tattha taṃsadisassa payogassa dassanato gahetabbameva.

‘‘Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;

Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā’’ti

Pāḷiyaṃ ‘‘pakkhī’’iti paccattabahuvacanassa dassanato pana ‘‘daṇḍī’’iti paccattopayogabahuvacanāni vuttānīti daṭṭhabbaṃ.

Bhāvī, bhāvī, bhāvino. Bhāviṃ, bhāvinaṃ, bhāvī, bhāvino. Bhāvinā, bhāvīhi, bhāvībhi. Bhāvissa, bhāvino, bhāvīnaṃ. Bhāvinā, bhāvismā, bhāvimhā, bhāvīhi, bhāvībhi. Bhāvissa, bhāvino, bhāvīnaṃ. (Bhāvini) bhāvismiṃ, bhāvimhi, bhāvīsu. Bho bhāvi, bho bhāvī, bhavanto bhāvino.

Evaṃ vibhāvī sambhāvī, paribhāvī dhajī gaṇī;

Sukhī rogī sasī kuṭṭhī, makuṭī kusalī balī.

Jaṭī yogī karī yānī, tomarī musalī phalī;

Dantī mantī sudhī medhī, bhāgī bhogī nakhī sikhī.

Dhammī saṅghī ñāṇī atthī, hatthī cakkhī pakkhī dāṭhī;

Raṭṭhī chattī mālī cammī, cārī cāgī kāmī sāmī.

Mallakārī pāpakārī, sattughātī dīghajīvī;

Dhammavādī sīhanādī, bhūmisāyī sīghayāyī.

Vajjadassī ca pāṇī ca, yasassiccādayopi ca;

Etesaṃ koci bhedo tu, ekadesena vuccate.

Īkārantapulliṅgapadesu hi ‘‘vajjadassī, pāṇī’’iccevamādīnaṃ upayogabhummavacanaṭṭhāne ‘‘vajjadassinaṃ, pāṇine’’tiādīnipi rūpāni bhavanti. Ettha ca –

‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

Evaṃ jarā ca maccu ca, adhivattanti pāṇine.

Samupagacchati sasini gaganatalaṃ.

Upahacca manaṃ majjho, mātaṅgasmiṃ yasassine;

Ucchinno saha raṭṭhena, majjhāraññaṃ tadā ahu.


这段巴利文的完整中文翻译如下：
这里可能有疑问：如果"aggini"（火）这个词在所有格位和数中都应当变化，那么为什么在《迦旃延论》中通过"aggissinī"这个规则，在主格后面显示"aggi"词尾变为"ini"等呢？确实如此，就像把"dasa"（十）这个词省略九次后作词尾复数，变"yo"为"u"，为什么在形成"navutī"（九十）这个形式后，再把"navutī"作为基本形式，从它形成属格，产生"navutīnaṃ"这个形式。而在阴性中则形成"nā"等单数，把它们变为"yā"，产生"navutiyā"这个形式。因为见到"在九十六种外道法中，佛陀调伏法最殊胜"和"被九万只天鹅围绕"等用例。同样，虽然通过在主格中把"aggi"词尾变为"ini"而形成"agginī"这个形式，但是再把"agginī"作为基本形式，从它形成"yo, aṃ"等格位，怎么不能产生"aggini, agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā"等形式呢？应当这样确定。
这是对以"i"结尾的阳性词的基本形式的名词变化分类的确定说明。
以"i"结尾为基本形式的以"i"结尾的阳性词完毕。
现在我们依循前代论师的见解，说明"bhāvī"（存在的）等词的基本形式和其他类似词的名词变化分类。
持杖者，两持杖者，诸持杖者。持杖者（宾格），两持杖者，诸持杖者。以持杖者，以诸持杖者，以诸持杖者。持杖者的，持杖者的，诸持杖者的。从持杖者，从诸持杖者，从诸持杖者。持杖者的，持杖者的，诸持杖者的。在持杖者中，在持杖者中，在诸持杖者中。持杖者啊，两持杖者啊，诸持杖者啊。这是双论大长老的见解。
这里虽然没有出现"daṇḍinaṃ"这样的宾格单数、"daṇḍismā, daṇḍimhā"这样的从格和"daṇḍini"这样的处格单数，但是因为在各处见到类似的用例，所以也应当接受。
"朋友，请说被允许的，
一切义理与法则；
因为有少年鸟类，
具慧且具光明。"
因为在经文中见到"pakkhī"这样的主格复数，所以应当理解也说了"daṇḍī"这样的主格宾格复数。
存在的，两存在的，诸存在的。存在的（宾格），存在的，两存在的，诸存在的。以存在的，以诸存在的，以诸存在的。存在的，存在的的，诸存在的的。从存在的，从存在的，从存在的，以诸存在的，以诸存在的。存在的的，存在的的，诸存在的的。（在存在的中）在存在的中，在存在的中，在诸存在的中。存在的啊，两存在的啊，诸存在的啊。
如是消除的、生起的、遍思的、持旗的、群主的、
乐的、病的、月的、麻疯的、冠的、善的、力的、
发髻的、瑜伽的、象的、车的、矛的、杵的、果的、
牙的、咒的、智的、慧的、有份的、享受的、爪的、顶的、
法的、僧的、智的、有的、象的、眼的、翼的、牙的、
国的、伞的、鬘的、皮的、行的、舍的、欲的、主的、
力作的、恶作的、杀生的、长寿的、
说法的、师子吼的、卧地的、疾行的、
见过失的和有命的，以及有名声的等，
这些词的某些差别，现在部分来说明。
因为在以"ī"结尾的阳性词中，"vajjadassī, pāṇī"（见过失的、有命的）等词在宾格和处格位置也有"vajjadassinaṃ, pāṇine"等形式。这里：
"若见指出过失者，如指示宝藏者；
如是老与死亡，压迫着有命者。
月亮升到天空。
伤害心意后，对有名声的象，
连同国土被断绝，那时成为深林。"


Susukhaṃ vata jīvāma, verinesu averino’’ti

Evamādayo payogā veditabbā, ayaṃ nayo daṇḍīpadādīsupi labbhateva samānagatikattā daṇḍīpadādīnaṃ vajjadassīpadādīhi. Tasmā upayogaṭṭhāne ‘‘daṇḍiṃ, daṇḍinaṃ, daṇḍino, daṇḍine’’ti yojetabbaṃ. Bhummaṭṭhāne ‘‘daṇḍismiṃ, daṇḍimhi, daṇḍini, daṇḍine, daṇḍīsu, daṇḍinesū’’ti yojetabbaṃ. Esa nayo gāmaṇī senānīiccādīni vajjetvā yathārahaṃ īkārantapulliṅgesu netabbo.

Savinicchayoyaṃ īkārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Īkārantatāpakatikaṃ īkārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni bhūdhātumayānaṃ ukārantapulliṅgānaṃ appasiddhattā aññesaṃ ukārantapulliṅgānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ pūressāma. Katamāni tāni? ‘‘Bhikkhu hetu setu ketu rāhu bhāṇu khāṇu saṅku ucchu veḷu maccu jantu sindhu bandhu ruru neru sattu babbu paṭu bindu garu’’iccādīni.

Bhikkhu, bhikkhū, bhikkhavo. Bhikkhuṃ, bhikkhū, bhikkhavo. Bhikkhunā, bhikkhūhi, bhikkhūbhi. Bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ. Bhikkhunā, bhikkhusmā, bhikkhumhā, bhikkhūhi, bhikkhūbhi. Bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ. Bhikkhusmiṃ, bhikkhumhi, bhikkhūsu. Bho bhikkhu, bhavanto bhikkhū, bhikkhave, bhikkhavo. Bhikkhuādīni aññāni ca taṃsadisāni evaṃ ñeyyāni.

Ayampi panettha viseso ñeyyo – hetu, hetū, hetuyo, hetavo. Hetuṃ, hetū, hetuyo, hetavo. Bho hetu, bhavanto hetū, hetave, hetavo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.

Atha vā ‘‘hetuyā’’tiādīnaṃ dassanato ‘‘dhenuyā’’ti itthiliṅgarūpena sadisaṃ ‘‘hetuyā’’ti pulliṅgarūpampi sattamīṭhāne icchitabbaṃ. Kānici hi pulliṅgarūpāni kehici itthiliṅgarūpehi sadisāni bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Uṭṭhehi katte taramāno. Ehi bālekhamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ. Bhātarā mātarā adhipatiyā rattiyā hetuyo dhenuyo matyā petyā’’ti evaṃ nayadassanena ‘‘hetuyā tīṇi. Adhipatiyā satta. Uṭṭhehi katte’’tiādīsu liṅgavipallāsacintā na uppādetabbā.

Jantu, jantū, jantuyo, jantuno, jantavo. Jantuṃ, jantū, jantuyo, jantuno, jantavo. Bho jantu, bhavanto jantū, jantave jantavo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.



我来为您完整翻译这段巴利文：
我们生活得多么快乐，在仇敌中我们没有仇恨。
这样的用法都应当了解，由于持杖等词与见过失等词有相同的用法，这个规则也适用于持杖等词。因此，在宾格处应当变化为"持杖者、持杖者们"。在处格处应当变化为"在持杖者中、在持杖者们中"。除了村长、将军等词外，这个规则应当根据适当情况应用于以ī结尾的阳性词。
这是带有详细解释的以ī结尾阳性词基本形式的名词变化分类。
以ī结尾的阳性词基本形式的部分完毕。
现在，因为由bhū词根构成的以u结尾的阳性词较少见，我们将根据其他以u结尾的阳性词来填补基本形式的名词变化表。这些词有哪些？比如"比丘、因、桥、旗、罗睺、太阳、树桩、木桩、甘蔗、竹、死神、生物、河流、亲属、鹿、须弥山、敌人、猫、聪明者、水滴、老师"等等。
比丘（单数主格）、比丘们（复数主格）、比丘们。比丘（宾格）、比丘们、比丘们。以比丘（具格）、以诸比丘、以诸比丘。比丘的（属格）、比丘的、诸比丘的。从比丘（离格）、从比丘、从比丘、由诸比丘、由诸比丘。比丘的（与格）、比丘的、诸比丘的。在比丘中（处格）、在比丘中、在诸比丘中。噢比丘（呼格）、诸位比丘们、比丘们、比丘们。比丘等其他类似的词也应这样理解。
在这里还应当了解这个特殊情况：因（主格）、诸因、诸因、诸因。因（宾格）、诸因、诸因、诸因。噢因（呼格）、诸位因、诸因、诸因。其余变化与比丘相同。
或者，由于有"以因"等用法的存在，阳性词"以因"的第七格形式也可以与阴性词"以母牛"的形式相似。因为有些阳性词形与某些阴性词形是相似的。例如什么呢？如"起来，编织者快些。来吧愚人，让我们去见强大的吉祥王。以兄弟、以母亲、以主、以夜、诸因、诸母牛、以智慧、以祖先"等这样的用例表明，在"以因三种、以主七种、起来编织者"等处不应产生性别混淆的想法。
生物（主格）、诸生物、诸生物、诸生物、诸生物。生物（宾格）、诸生物、诸生物、诸生物、诸生物。噢生物（呼格）、诸位生物、诸生物、诸生物。其余变化与比丘相同。


Garu, garū, garavo, garuno. Garuṃ, garū, garavo, garuno. Bho garu, bhavanto garū, garavo, garuno. Sesaṃ bhikkhusamaṃ. Ettha pana ‘‘bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā’’tipāḷinidassanaṃ. Tatra ‘‘bhikkhave’’ti āmantanapadaṃ cuṇṇiyapadesveva dissati, na gāthāsu. ‘‘Bhikkhavo’’ti paccattapadaṃ gāthāsuyeva dissati, na cuṇṇiyapadesu, apica ‘‘bhikkhave’’ti āmantanapadaṃ sāvakassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ sandhivisayeyeva dissati, na asandhivisaye, buddhassa pana bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ sandhivisayepi asandhivisayepi dissati. ‘‘Bhikkhavo’’ti āmantanapadaṃ buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ gāthāsu ca dissati , cuṇṇiyapadesu ca sandhivisayeyeva dissati. Sāvakassa pana bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ na dissatīti ayaṃ dvinnaṃ viseso daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā’’tiādīsu ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ cuṇṇiyapadesveva diṭṭhaṃ. ‘‘Bhikkhavo tisatā ime, yācanti pañjalīkatā’’tiādīsu ‘‘bhikkhavo’’ti paccattapadaṃ gāthāsuyeva diṭṭhaṃ. ‘‘Āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhave’’ti evamādīsu sāvakassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu sandhivisayeyeva ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ diṭṭhaṃ. ‘‘Bhikkhū āmantesi sotukāmattha bhikkhave’’ti ‘‘idha bhikkhave bhikkhū’’tiādīsu pana buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu sandhivisayāvisayesu ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ diṭṭhaṃ. ‘‘Araññe rukkhamūle vā, suññāgāreva bhikkhavo’’ti ‘‘tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo’’ti evamādīsu buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu ‘‘bhikkhavo’’ti āmantanapadaṃ gāthāsu ca diṭṭhaṃ, cuṇṇiyapadesu ca sandhivisayeyeva diṭṭhaṃ. Iccevaṃ –

Cuṇṇiyeva pade diṭṭhaṃ, ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ dvidhā;

Yato pavattate sandhi-visayāvisayesu taṃ.

‘‘Bhikkhavo’’ti padaṃ diṭṭhaṃ, gāthāyañceva cuṇṇiye;

Padasmimpi ca sandhissa, visayevāti niddiseti.

Savinicchayoyaṃ ukārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ukārantatāpakatikaṃ ukārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni pana sayambhūiccetassa pakatirūpassa taṃsadisānañca nāmikapadamālaṃ kathayāma –

Sayambhū , sayambhū, sayambhuvo. Sayambhuṃ, sayambhū, sayambhuvo. Sayambhunā, sayambhūhi, sayambhūbhi. Sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhunā, sayambhusmā, sayambhumhā, sayambhūhi, sayambhūbhi. Sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhusmiṃ, sayambhumhi, sayambhūsu. Bho sayambhu, bho sayambhū, bhavanto sayambhū, sayambhuvo. Evaṃ pabhū abhibhūvibhū iccādīnipi.

Sabbaññū, sabbaññū, sabbaññuno. Sabbaññuṃ, sabbaññū, sabbaññuno. Bho sabbaññu, bhavanto sabbaññū, sabbaññuno, sesāsu vibhattīsu padāni bhikkhusadisāni bhavanti, evaṃ vidū viññū kataññū maggaññū dhammaññū atthaññū kālaññū rattaññū mattaññū vadaññū avadaññū iccādīni.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
导师、诸导师、可敬者、应受尊敬者。导师、诸导师、可敬者、应受尊敬者。尊敬的导师、尊敬的诸导师、可敬者、应受尊敬者。其余变化与比丘词同。在此,"对于主人和导师们,智者都应恭敬"是经文示例。其中,"诸比丘"作为呼格词只出现在散文中,不见于偈颂。"比丘们"作为主格词只见于偈颂中,不见于散文。而且,"诸比丘"作为呼格词在声闻对比丘们说话的经文中只出现在连音处,不出现在非连音处,但在佛陀对比丘们说话的经文中,连音处和非连音处都可见到。"比丘们"作为呼格词在佛陀对比丘们说话的经文中既见于偈颂,也见于散文的连音处。但在声闻对比丘们说话的经文中则不见。这就是两者的区别。比如在"诸比丘,你们应当如是诵说此学处"等句中,"诸比丘"一词只见于散文。在"此三百比丘,合掌而祈请"等句中,"比丘们"作主格词只见于偈颂。在"尊者舍利弗告诸比丘言:'贤友诸比丘'"等句中,声闻对比丘们说话的经文中"诸比丘"一词只见于连音处。而在"告诸比丘言:'诸比丘,你们欲听否'"、"诸比丘,于此有比丘"等句中,佛陀对比丘们说话的经文中"诸比丘"一词在连音处和非连音处都可见到。在"比丘们,或在林中,或在树下,或在空闲处"、"其时世尊告诸比丘言:'比丘们'"等句中,佛陀对比丘们说话的经文中"比丘们"作呼格词既见于偈颂,也见于散文的连音处。如是：
"诸比丘"一词有两种用法，
只见于散文之中；
因此它用在连音处，
也用在非连音之处。
"比丘们"一词可见于，
偈颂以及散文中；
且只在连音之处，
如是当知此区分。
这就是以词尾变化为u的阳性词之基本形态的名词变化分析及其决定。
以词尾变化为u的阳性词基本形态分析完毕。
现在我们来讲解"自在者"及类似词的基本形态之名词变化-
自在者(单数)、自在者们(复数)、诸自在者。自在者、自在者们、诸自在者。以自在者、以诸自在者、以诸自在者。属于自在者、属于自在者、属于诸自在者。由自在者、从自在者、从自在者、由诸自在者、由诸自在者。为自在者、为自在者、为诸自在者。在自在者中、在自在者中、在诸自在者中。啊自在者、啊诸自在者、诸位自在者、诸自在者。如是"主宰者""胜者""遍主"等词也同样。
一切智者(单数)、一切智者们(复数)、诸一切智者。一切智者、一切智者们、诸一切智者。啊一切智者、诸位一切智者、诸一切智者,其余格位词形变化与比丘词相同。如是"智者""明者""知恩者""道智者""法智者""义智者""时智者""夜智者""量智者""慷慨者""吝啬者"等词也相同。


Tatra ‘‘ye ca laddhā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharā’’ti ettha ‘‘vadaññū’’ti paccattabahuvacanassa dassanato sayambhū sabbaññū iccādīnampi paccattopayogabahuvacanattaṃ gahetabbaṃ. Apica ‘‘vidū, viññū’’tiādīsu ‘‘paracittavidunī’’ti itthiliṅgadassanato itthiliṅge vattabbe ‘‘vidunī, vidunī, viduniyo. Viduniṃ, vidunī, viduniyo. Viduniyā’’ti itthinayena padamālā kātabbā. Tathā ‘‘viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānitu’’nti ettha ‘‘viññū’’ti itthiliṅgadassanato ‘‘kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā’’ti ettha ca ‘‘akataññū’’ti itthiliṅgadassanatopi ‘‘viññū, viññū, viññuyo. Viññuṃ, viññū, viññuyo. Viññuyā’’ti ca ‘‘kataññū, kataññū, kataññuyo. Kataññuṃ, kataññū, kataññuyo, kataññuyāti ca jambūnayena padamālā kātabbā. Evaṃ ‘‘maggaññū, dhammaññū’’iccādīsupi. ‘‘Sayambhū’’ti pade pana ‘‘sayambhu ñāṇaṃ gotrabhu citta’’nti dassanato napuṃsakaliṅgatte vattabbe ‘‘sayambhu, sayambhū, sayambhūni. Sayambhuṃ, sayambhū, sayambhūnī’’ti napuṃsake āyunayopi gahetabbo. Esa nayo sesesupi yathārahaṃ gahetabbo.

Savinicchayoyaṃ ūkārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ūkārantatāpakatikaṃ ūkārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Iti sabbathāpi pulliṅgānaṃ pakatirūpassa

Nāmikapadamālāvibhāgo samatto.

Yasmā panāyaṃ samattopi pāvacanādīsu yaṃ yaṃ ṭhānaṃ sotūnaṃ sammuyhanaṭṭhānaṃ dissati, tattha tattha sotūnamanuggahāya codanāsodhanāvasena saṃsayaṃ samugghāṭetvā puna vattabbo hoti, tasmā kiñci padesamettha kathayāma.

Yaṃ kira bho pāḷiyaṃ ‘‘saññate brahmacārayo, apace brahmacārayo’’ti ca rūpaṃ ikārantassa aggisaddassa ‘‘aggayo’’ti rūpamiva vuttaṃ, taṃ tathā avatvā īkārantassa daṇḍīsaddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpamiva ‘‘brahmacārino’’icceva vattabbanti? Saccaṃ, tattha ‘‘brahmaṃ caratīti brahmacāri yathā munātīti munī’’ti evaṃ ikārantavasena icchitattā. ‘‘Munayo aggayo’’ti rūpāni viya ‘‘brahmacārayo’’ti rūpaṃ bhavati. Aññattha pana ‘‘brahmaṃ caraṇasīloti brahmacārī, yathā dukkaṭaṃ kammaṃ karaṇasīloti dukkaṭakammakārī’’ti evaṃ tassīlatthaṃ gahetvā īkārantavasena gahaṇe ‘‘dukkaṭakammakārino’’ti rūpamiva ‘‘daṇḍo assa atthīti daṇḍī’’ti īkārantassa saddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpamiva ca ‘‘brahmacārino’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi ‘‘ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissantī’’ti pāḷi dissati. Evaṃ ikārantavasena ‘‘brahmacārayo’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpaṃ yujjati, puna īkārantavasena ‘‘brahmacārino’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpampi yujjati, tasmā ‘‘brahmacāri, brahmacārī, brahmacārayo’’ti agginayena, ‘‘brahmacārī, brahmacārī, brahmacārino’’ti daṇḍīnayena ca padamālā gahetabbā.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
其中,"凡得人身者,皆慷慨无悭吝"此句中,"慷慨者"一词作主格复数,由此可知"自在者""一切智者"等词也可用作主格宾格复数。而且,在"智者""明者"等词中,因见有"他心智女"等阴性用例,当用阴性时,应作"智女(单数)、智女们(复数)、诸智女。智女、智女们、诸智女。以智女"等,依阴性词法变化词形。同样,在"明智女能辨别善说与恶说、粗重与非粗重"此句中,因见"明智"为阴性,又在"忿怒、忘恩、两舌、破坏友谊"此句中,因见"忘恩"为阴性,故应依閻浮树词法作"明智女、明智女们、诸明智女。明智女、明智女们、诸明智女。以明智女"等,及"知恩女、知恩女们、诸知恩女。知恩女、知恩女们、诸知恩女、以知恩女"等词形变化。如是"道智""法智"等词亦然。至于"自在"一词,因见有"自在智、种姓智、心"等用例,当用中性时,应依寿命词法取"自在(单数)、自在(双数)、诸自在。自在、自在(双数)、诸自在"等中性词形。此法则于其他词也应依情况而取。
这就是以词尾变化为ū的阳性词之基本形态的名词变化分析及其决定。
以词尾变化为ū的阳性词基本形态分析完毕。
如是一切阳性词之基本形态的
名词变化分析圆满完成。
然而,由于这些已完成的内容在经典等处仍有使听闻者困惑之处,为了帮助听闻者理解,我们需要通过问答方式消除疑惑,再加以解说。因此在此再讲解一些部分。
有人问:"听说在经文中有'自制的梵行者,谦逊的梵行者'等词形,像词尾为i的'火'字变成'诸火'一样,但不应如此说,而应该像词尾为ī的'持杖者'变成'诸持杖者'那样说成'诸梵行者',是吗?"确实如此,因为在那里"行梵者为梵行者,如寂默者为牟尼"这样理解为词尾为i,所以如"诸牟尼、诸火"等词形一样,成为"诸梵行者"的词形。但在其他地方,取"以行梵为性者为梵行者,如以作恶业为性者为作恶业者"这样的意思,理解为词尾为ī时,就像"诸作恶业者"的词形,以及像"有杖者为持杖者"之词尾为ī的词的"诸持杖者"词形一样,成为"诸梵行者"的词形。因此可见有"这些自称为法行者、正行者、梵行者、实语者、持戒者、具善法者"的经文。如是依词尾为i的变化,"诸梵行者"作主格宾格呼格复数词形是合理的,又依词尾为ī的变化,"诸梵行者"作主格宾格呼格复数词形也是合理的。因此,"梵行者、梵行者们、诸梵行者"应依火字词法取词形变化,"梵行者、梵行者们、诸梵行者"应依持杖者词法取词形变化。


Yaṃ pana āyasmā buddhaghoso ‘‘yathā sobhanti yatino, sīlabhūsanabhūsitā’’ti ettha yatisaddassa ikārantassa aggisaddassa ‘‘aggayo’’ti rūpaṃ viya ‘‘yatayo’’ti rūpaṃ avatvā kasmā īkārantassa daṇḍīsaddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpaṃ viya ‘‘yatino’’ti rūpaṃ dasseti. Nanvesā pamādalekhā viya dissati. Yathā hi ‘‘kukkuṭā maṇayo daṇḍā sivayo deva te kuddhā’’ti pāḷigatiyā upaparikkhiyamānāya ‘‘yatayo’’ti rūpeneva bhavitabbaṃ ikārantattāti? Nāyaṃ pamādalekhā. ‘‘Vadanasīlo vādī’’ti ettha viya tassīlatthaṃ gahetvā īkārantavasena yojane niddosattā, tasmā ‘‘yatanasīlo yatī’’ti evaṃ tassīlatthaṃ cetasi sannidhāya īkārantavasena ‘‘yatino’’ti sampadānasāmīnamekavacanasadisaṃ paccattabahuvacanarūpaṃ bhadantena buddhaghosena dassitanti daṭṭhabbaṃ. Upayogālapanabahuvacanarūpampi tādisameva.

Yattha pana tassīlatthaṃ aggahetvā ‘‘yo munāti ubho loke, muni tena pavuccatī’’ti ettha viya ‘‘yatati vīriyaṃ karotīti yatī’’ti kattukārakavasena ikārantabhāvo gayhati. Tattha ‘‘munayo maṇayo sivayo’’ti yokārantarūpāni viya ‘‘yatayo’’ti yokārantaṃ paccattabahuvacanarūpañca upayogālapanabahuvacanarūpañca bhavati, evaṃ īkārantapulliṅgānaṃ tīsu ṭhānesu yokārantāneva rūpāni bhavantīti daṭṭhabbaṃ.

Yadi evaṃ ikārantapulliṅgānaṃ sāramati suddhadiṭṭhisammādiṭṭhimicchādiṭṭhivajirabuddhi saddādī kathanti? Etesaṃ pana ikārantavasena niddiṭṭhānampi samāsapadattā agginaye aṭṭhatvā yathāsambhavaṃ daṇḍīnaye tiṭṭhanato nokārantāneva rūpāni. Tathā hi ‘‘asāre sāramatino’’ti nokārantapaccattabahuvacanapāḷi dissati, upayogālapanabahuvacanarūpampi tādisameva daṭṭhabbaṃ. Nanu ca bho kaccāyanappakaraṇe ‘‘atthe visāradamatayo’’ti ettha samāsapadassa ikārantapulliṅgassa yokārantassa paccattabahuvacanapāṭhassa dassanato sāramatisaddādīnampi ‘‘visāradamatayo’’ti rūpena viya yokārantehi rūpehi bhavitabbanti? Napi bhavitabbaṃ buddhavacane samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisassa rūpassa adassanatoti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
而尊者佛音在"如何修行者庄严，以戒饰为装饰"此句中，为何不像词尾为i的"火"字成为"诸火"那样，将"修行者"说成"诸修行"，而是像词尾为ī的"持杖者"成为"诸持杖者"那样，说成"诸修行者"呢？这岂不是像笔误一样？因为像"鸡、宝珠、杖、吉祥、天神、忿怒"等经文一样，经过考察，因为是词尾为i，应该以"诸修行"的词形才对，不是吗？
这不是笔误。因为像"好说者为说者"那样，取"以某为性"的意思，用词尾为ī的变化是无过失的。因此，应知尊者佛音是将"以修行为性者为修行者"这样的意思存于心中，依词尾为ī的变化，显示"诸修行者"这个与与格属格单数相似的主格复数词形。宾格呼格复数词形也是如此。
但在不取"以某为性"的意思，而像"于两世界寂默者，故称其为牟尼"这样，依作者义取"精进努力者为修行者"的词尾为i的含义时，在那里就像"诸牟尼、诸宝珠、诸吉祥"等以yo结尾的词形那样，"诸修行"成为以yo结尾的主格复数词形以及宾格呼格复数词形。如是应知词尾为ī的阳性词在这三处都成为以yo结尾的词形。
如果这样，那么词尾为i的阳性词如"正见"、"清净见"、"正见"、"邪见"、"金刚慧"等词怎么说呢？这些虽然以词尾为i的方式说明，但因为是复合词，不依火字词法而是依情况依持杖者词法变化，所以都是以no结尾的词形。因此可见有"于无实视为有实者"等以no结尾的主格复数经文，宾格呼格复数词形也应知如是。但是，尊者们，在迦旃延论中"于义通达智者"此句中，因见复合词中词尾为i的阳性词有以yo结尾的主格复数读法，所以"正见"等词不也应该像"通达智者"的词形那样，有以yo结尾的词形吗？也不应该，因为在佛语中未见复合词中词尾为i的阳性词有类似"通达智者"的


Nanu ca bho buddhavacane ‘‘pañcime gahapatayo ānisaṃsā. Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā’’ti samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisāni yokārantāni rūpāni dissanti. Evaṃ sante kasmā ‘‘buddhavacane samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisassa yokārantassa rūpassa adassanato’’ti vuttanti? Ettha vuccate – visadisattaṃ paṭicca. Gahapatisaddādīsu hi yasmā patisaddo sabhāveneva pulliṅgo, na tu samāsato pubbe itthiliṅgapakatiko hutvā pacchā pulliṅgabhāvaṃ patto, tasmā īdisesu ṭhānesu ‘‘gahapatayo, jānipatayo’’ti yokārantāni, ‘‘senāpatayo, senāpatino’’ti yo nokārantāni ca paccattopayogālapanabahuvacanarūpāni bhavanti. Tathā hi ‘‘tattakā senāpatino’’ti aṭṭhakathāpāṭho dissati. Yasmā pana sāramati suddhadiṭṭhisammādiṭṭhi micchādiṭṭhi vajirabuddhi saddādīsu matidiṭṭhisaddādayo samāsato pubbe itthiliṅgapakatikā hutvā pacchā bahubbīhisamāsavasena pulliṅgabhāvappattā, tasmā īdisesu ṭhānesu ‘‘sāramatino suddhadiṭṭhino sammādiṭṭhino micchādiṭṭhino vajirabuddhino’’tiādīni’nokārantāniyeva paccattopayogālapanabahuvacanarūpāni bhavanti, sampadānasāmīnamekavacanehi sadisānīti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.

Seṭṭhi sārathicakkavattisāmiiccetesu kathanti? Ettha pana ayaṃ viseso veditabbo – katthaci pāṭhe ‘‘seṭṭhī sārathī cakkavattī sāmī’’ti antakkharassa dīghattaṃ dissati, katthaci pana ‘‘seṭṭhi sārathi cakkavatti sāmi’’iti antakkharassa rassattaṃ dissati. Kiñcāpi rassattametesaṃ dissati, tathāpi tattha tattha paccattavacanādibhāvena ‘‘seṭṭhino sārathino’’tiādipayogadassanato rassaṃ katvā etāni uccāriyantīti ñāyati, tasmā evaṃ nibbacanattho gahetabbo – seṭṭhaṃ dhanasāraṃ, ṭhānantaraṃ vā assa atthīti seṭṭhī. Assadammādayo sāraṇasīloti sārathī. Cakkaṃ pavattanasīloti cakkavattī. Saṃ etassa atthīti sāmīti. Assatthikatassīlatthasaddā hi nokārantarūpavasena samānagatikā bhavanti yathā ‘‘daṇḍino bhūmisāyino’’ti. Aparopi nibbacanattho īkārantavasena assadammādayo sāretīti sārathī. Tathā hi ‘‘purisadamme sāretīti purisadammasārathī’’ti vuttaṃ. Cakkaṃ vattetīti cakkavattī. Evaṃ kattukārakavasena īkārantattaṃ gahetvā katthaci labbhamānampi ikārantattaṃ anapekkhitvā buddhavacanānurūpena ‘‘sārathino cakkavattino’’tiādīni nokārantarūpāni gahetvā daṇḍīnayena yojetabbāni ‘‘daṇḍinī’’tiādikaṃ vajjitabbaṃ vajjetvā. Evaṃ ‘‘seṭṭhino sārathino cakkavattino sāmino’’tiādīni nokārantāniyeva rūpāni ñeyyāni.

Atra kiñci payogaṃ nidassanamattaṃ kathayāma. ‘‘Tāta tayo seṭṭhino amhākaṃ bahūpakārā’’ti ca ‘‘te katabhattakiccā ‘mahāseṭṭhino mayaṃ gamissāmā’ti vadiṃsū’’ti ca ‘‘sārathino āhaṃsū’’ti ca ‘‘dve cakkavattino’’ti ca evamādīni. Tattha kiñcāpi katthaci ‘‘seṭṭhi sārathi’’iccādi rassattapāṭho dissati, tathāpi so sabhāvena rassattabhāvo pāṭho na hoti, dīghassa rassattakaraṇapāṭhoti veditabbo. Padamālā cassa vuttanayena veditabbā.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
然而，尊者们，在佛语中"居士们，这五种是功德。他们是家主们，互相说爱语"等句中，可见复合词中词尾为i的阳性词有如"通达智者"般以yo结尾的词形。既然如此，为何说"因为在佛语中未见复合词中词尾为i的阳性词有类似'通达智者'的以yo结尾的词形"呢？对此回答：因为性质不同。在"居士"等词中，因为"主"字本性即为阳性，不是在复合前为阴性而后成为阳性，所以在这类情况下，主格宾格呼格复数词形有"诸居士、诸家主"等以yo结尾的形式，也有"诸军主"等以yo或no结尾的形式。因此可见注释书中有"如是诸军主"的读法。而因为在"正见"、"清净见"、"正见"、"邪见"、"金刚慧"等词中，"见""慧"等词在复合前为阴性，后来依多财释复合词而成为阳性，所以在这类情况下，主格宾格呼格复数词形只有"诸正见者、诸清净见者、诸正见者、诸邪见者、诸金刚慧者"等以no结尾的形式，与与格属格单数相似，这一点应当如是了知。
对于"长者、御者、转轮王、主"等词如何说呢？在此应知这个区别：在某些读法中可见"长者、御者、转轮王、主"末字为长音，在某些读法中则见末字为短音。虽然见到这些词的短音，但因为在各处作主格等时见有"诸长者、诸御者"等用例，所以知道这些词读短音。因此应如是取其词义解释：有最胜财物或地位者为长者。以调御马等为性者为御者。以转动轮为性者为转轮王。有自在者为主。因为有财义和以某为性义的词与以no结尾的词形同类，如"诸持杖者、诸卧地者"。另一种解释是依词尾为ī：调御马等者为御者。因此说"调御人者为调御丈夫者"。转动轮者为转轮王。如是依作者义取词尾为ī，虽在某处可得词尾为i，但不顾及此，应依佛语，取"诸御者、诸转轮王"等以no结尾的词形，依持杖者词法变化，避开应避的"持杖女"等词形。如是应知"诸长者、诸御者、诸转轮王、诸主"等只有以no结尾的词形。
在此我们举些用例作为示例："孩子，三位长者对我们多有帮助"及"他们用完餐后说'我们要去见大长者'"及"诸御者说"及"两位转轮王"等。其中虽然在某处见到"长者、御者"等短音读法，但那不是本性的短音读法，应知是将长音变短的读法。其词形变化应依所说方法了知。


Mahesīti ettha kathanti? ‘‘Mahesī’’ti ettha kiñcāpi mahesīsaddo īkārantavasena niddisiyati, tathāpi isisaddena samānagatikattā isisaddassa aggisaddena samānapadamālattā agginayena padamālā kātabbā. Nanu ca bho ettha tassīlattho dissati ‘‘mahante sīlakkhandhādayo dhamme esanasīloti mahesī’’ti, tasmā ‘‘bhūmisāyī’’ti padassa viya daṇḍīnayeneva padamālā kātabbāti? Na kātabbā tassīlatthassa asambhavato. Imassa hi ‘‘mahante sīlakkhandhādayo dhamme esi gavesi esitvā ṭhitoti mahesī’’ti atassīlattho eva yujjati. Katakaraṇīyesu buddhādīsu ariyesu pavattanāmattā. Isisaddena cāyaṃ saddo īsakaṃ samāno kevalaṃ samāsapariyosāne dīghavasena uccāriyati, rassavasena pana ‘‘mahā isi mahesī’’ti sandhiviggaho . Yasmā rassattaṃ gahetvā tassa padamālākaraṇaṃ yujjati, tasmā ‘‘saṅgāyiṃsu mahesayo’’ti ikārantarūpaṃ dissati. Na hi sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane katthacipi catutthīchaṭṭhekavacanarūpaṃ viya ‘‘mahesino’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpaṃ dissati. Tasmā īkārantavasena uccāritassapi sato rassavasena uccāritassa viya ‘‘mahesi, mahesī, mahesayo. Mahesiṃ, mahesī, mahesayo. Mahesinā’’ti padamālā kātabbā. Apica mahesīsaddo yattha rājaggubbarivācako, tattha itthiliṅgo hoti, tabbasena pana ‘‘mahesī, mahesī, mahesiyo. Mahesiṃ, mahesī, mahesiyo. Mahesiyā’’ti ca vakkhamānaitthīnayena padamālā kātabbā. Hatthīsadde kathanti? Hatthīsaddassa pana hattho assa atthīti evaṃ īkārantavasena gahaṇe ‘‘hatthino’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi ‘‘vane hatthino’’ti payogo dissati. Tasseva tasmiṃyevatthe rassaṃ katvā gahaṇe ‘‘hatthayo’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi –

‘‘Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā;

Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.

Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;

Sopi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā’’ti

Imasmiṃ keḷisīlajātake ‘‘hatthayo’’ti āhaccapadaṃ dissati. Evamassa daṇḍīnayena ca agginayena ca dvidhā padamālā, veditabbā. Iminā nayena avuttesupi ṭhānesu pāḷinayānurūpena porāṇaṭṭhakathānurūpena ca padamālā yojetabbā.

Ettāvatā bhūdhātumayānaṃ pulliṅgānaṃ nāmikapadamālā saddhiṃ liṅgantarehi saddantarehi atthantarehi ca nānappakārato dassitā.

Imaṃ saddanītiṃ sunītiṃ vicittaṃ,

Sapaññehi sammā parīpālanīyaṃ;

Sadā suṭṭhu cinteti vāceti yo so,

Naro ñāṇavitthinnataṃ yāti seṭṭhaṃ.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Savinicchayo niggahītantādipulliṅgānaṃ

Pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo

Sattamo paricchedo.

Sabbathāpi pulliṅgaṃ samattaṃ.



我来将这段巴利文直译成简体中文：
"大仙"一词如何说呢？虽然"大仙"一词以词尾为ī的方式说明，但因为与"仙"字同类，而"仙"字与"火"字词形变化相同，所以应依火字词法作词形变化。但是，尊者们，这里不是见到"以寻求大戒蕴等法为性者为大仙"的"以某为性"义吗？因此不是应该像"卧地者"一词那样依持杖者词法作词形变化吗？不应如此，因为"以某为性"义不合适。这里"寻求大戒蕴等法，已寻求而住者为大仙"的非"以某为性"义才合适，因为用于已完成所作的佛陀等圣者。这个词与"仙"字稍有相同，只是在复合词末以长音发音，但以短音则分解为"大仙为大仙"。因为取短音作词形变化是合适的，所以可见"诸大仙结集"等词尾为i的词形。因为在有注释的三藏佛语中，没有在任何地方见到像与格属格单数词形那样有"诸大仙"这样的主格宾格呼格复数词形。因此虽然以词尾为ī发音，但应像以短音发音那样作"大仙、大仙们、诸大仙。大仙、大仙们、诸大仙。以大仙"等词形变化。而且，"大仙"一词在表示王后意义时为阴性，因此应依后面要说的阴性词法作"大仙女、大仙女们、诸大仙女。大仙女、大仙女们、诸大仙女。以大仙女"等词形变化。
在"象"字如何说呢？"象"字若取"有鼻者为象"这样词尾为ī的意义时，成为"诸象"的词形。因此可见"林中诸象"的用例。若在同一意义下取短音，则成为"诸象"的词形。因此在《好戏本生》中见到如下独立词：
"天鹅孔雀鹤，象与鹿豹等，
皆畏于狮子，体力无与伦。
如是诸人中，虽幼具智慧，
于彼为大者，非愚有身者。"
如是应知其词形变化有依持杖者词法和火字词法两种。依此方法，对于未说到的地方也应依经文和古注释作词形变化。
至此已从各种角度显示了由bhū词根构成的阳性词的名词变化以及其他性别、其他词形和其他意义。
此语法学精妙善巧，
智者当善护持之；
常好思维诵习者，
其人智慧得增胜。
如是为了通晓九分教、有注释的三藏及词义诸法的智者们而作的《语法学》论中，
关于带决定的词尾为ṃ等阳性词之基本形态的名词变化分析的
第七章。
一切阳性词完毕。

8. Itthiliṅganāmikapadamālā

Atha itthiliṅgesu ākārantassa bhūdhātumayassa pakatirūpabhūtassa bhāvikāsaddassa nāmikapadamālāyaṃ vattabbāyampi pasiddhassa tāva kaññāsaddassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma –

Kaññā, kaññā, kaññāyo. Kaññaṃ, kaññā, kaññāyo. Kaññāya, kaññāhi, kaññābhi. Kaññāya, kaññānaṃ. Kaññāya, kaññāhi, kaññābhi. Kaññāya, kaññānaṃ. Kaññāya, kaññāyaṃ, kaññāsu. Bhoti kaññe, bhotiyo kaññā, kaññāyo. Ayamamhākaṃ ruci.

Ettha ‘‘kaññā’’ti ekavacanabahuvacanavasena vuttaṃ, niruttipiṭake bahuvacanavasena vutto nayo natthi. Tathā hi tattha ‘‘saddhā tiṭṭhati, saddhāyo tiṭṭhanti. Saddhaṃ passati, saddhāyo passatī’’ti ettakameva vuttaṃ, ‘‘saddhā’’ti bahuvacanaṃ na āgataṃ. Kiñcāpi nāgataṃ, tathāpi ‘‘bāhā paggayha pakkanduṃ, sivikaññā samāgatā. Ahetu appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipī’’tiādipāḷidassanato bāhākaññā saññāsaddādīnaṃ bahuvacanatā gahetabbā. Cūḷaniruttiyaṃ ‘‘bhoti kaññe, bhoti kaññā’’ti dve ekavacanāni vatvā ‘‘bhotiyo kaññāyo’’ti ekaṃ bahuvacanaṃ vuttaṃ. Niruttipiṭake pana ‘‘bhoti saddhā’’ti ekavacanaṃ vatvā ‘‘bhotiyo saddhāyo’’ti ekaṃ bahuvacanaṃ vuttaṃ. Mayaṃ panettha ‘‘ehi bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ. Phussatī varavaṇṇābhe. Ehi godhe nivattassū’’tiādipāḷidassanato ‘‘bhoti kaññe, bhotiyo kaññā, kaññāyo’’ti evaṃpakārāniyeva ālapanekavacanabahuvacanāni icchāma. Ettha ‘‘bhoti kaññe’’ti ayaṃ nayo ammādīsu mātādīsu ca na labbhati.

Bhāvikā, bhāvikā, bhāvikāyo. Bhāvikaṃ, bhāvikā, bhāvikāyo. Bhāvikāya, bhāvikāhi, bhāvikābhi. Bhāvikāya, bhāvikānaṃ. Bhāvikāya, bhāvikāhi, bhāvikābhi. Bhāvikāya, bhāvikānaṃ. Bhāvikāya, bhāvikāyaṃ, bhāvikāsu. Bhoti bhāvike, bhotiyo bhāvikā, bhāvikāyo.

Evaṃ heṭṭhuddiṭṭhānaṃ sabbesaṃ bhūdhātumayānaṃ ‘‘bhāvanā vibhāvanā’’iccevamādīnaṃākārantapadānaṃ aññesañcākārantapadānaṃ nāmikapadamālā yojetabbā. Etthaññāni ākārantapadāni nāma saddhādīni.

Saddhā medhā paññā vijjā, cintā mantā taṇhā’bhijjhā;

Icchā pucchā jāyā māyā, mettā mattā sikkhā saṅkhā.

Jaṅghā bāhā gīvā jivhā, vācā chāyā gaṅgā nāvā;

Niddā kantā sālā mālā, velā vīṇā bhikkhā lākhā.

Gāthā senā lekhā’pekkhā, āsā pūjā esā kaṅkhā;

Aññā muddā khiḍḍā bhassā, bhāsā kīḷā sattā cetā.

Pipāsā vedanā saññā, cetanā tasiṇā pajā;

Devatā vaṭṭakā godhā, balākā vasudhā sabhā.

Ukkā sephālikā sikkā, salākā vālikā sikhā;

Kāraṇā visikhā sākhā, vacā vañjhā jaṭā ghaṭā.

Pīḷā soṇḍā vitaṇḍā ca, karuṇā vanitā latā;

Kathā nindā sudhā rādhā, vāsanā siṃsapā papā.

Pabhā sīmā khamā ejā,

Khattiyā sakkharā surā;

Dolā tulā silā līlā,

Lāle’ḷā mekhalā kalā.

Vaḷavā suṇisā mūsā, mañjūsā sulasā disā;

Nāsā juṇhā guhā īhā, lasikā parisā nisā;

Mātikiccādayo ceva, bhāvikāpadasādisā.

Ammannambā ca tātā ca, kiñcideva samā siyuṃ;

Mātā dhītā panattādī, puthageva ito siyuṃ.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
8. 阴性名词变化
现在关于阴性词中,词尾为ā的、由bhū词根构成的、作为基本形态的bhāvikā(存在)一词的名词变化,我们先说众所周知的kaññā(少女)词的名词变化-
少女、少女们、诸少女。少女、少女们、诸少女。以少女、以诸少女、以诸少女。为少女、为诸少女。从少女、从诸少女、从诸少女。属少女、属诸少女。在少女中、在少女中、在诸少女中。啊少女、啊诸少女、诸少女。这是我们的主张。
这里"少女"是依单数复数说的,在语法藏中没有依复数说的方法。因此在那里只说"信住,诸信住。见信,见诸信。"没有出现"信"作复数。虽然未出现,但因见有"伸臂而哭泣,诸锡卫少女集会。无因无缘,人的诸想生起也灭尽"等经文,应取"臂""少女""想"等词的复数性。在小语法书中说"啊少女、啊少女"两个单数,然后说"啊诸少女"一个复数。但在语法藏中说"啊信"一个单数,然后说"啊诸信"一个复数。我们在此因见"来!愚女,请求库沙王大力者原谅。噗萨蒂啊!美貌者。来!蜥蜴女,请回去"等经文,所以主张呼格单数复数如"啊少女、啊诸少女、诸少女"。这里"啊少女"这样的用法在"母亲"等词中不可得。
存在、存在们、诸存在。存在、存在们、诸存在。以存在、以诸存在、以诸存在。为存在、为诸存在。从存在、从诸存在、从诸存在。属存在、属诸存在。在存在中、在存在中、在诸存在中。啊存在、啊诸存在、诸存在。
如是应对前面所说的一切由bhū词根构成的"修习、明辨"等词尾为ā的词及其他词尾为ā的词作词形变化。这里其他词尾为ā的词即是信等词。
信慧智明，思虑爱贪；
愿问妻幻，慈醉学量。
腿臂颈舌，语影恒船；
睡爱堂鬘，际琴食漆。
偈军书望，希供此疑；
智印戏语，言戏众心。
渴受想念，爱欲众生；
天鹑蜥蜴，白鹭地会。
灯夜合锥，签沙顶髻；
因街支枝，牛黄发瓶。
压象狡辩，悲女藤蔓；
语诽甘祥，习思索茶。
光界忍动，刹利石酒；
秋千天平石，游舞珥腰艺。
牝马儿妇鼠，匣香薄荷方；
鼻月洞勤勉，粘液众昏夜；
水道等诸词，如存在词变。
母亲父亲等，少许与此同；
母女曾孙等，各异应分开。


Parisāsaddassa pana sattamīṭhāne ‘‘parisāya, parisāyaṃ, parisati, parisāsū’’ti yojetabbaṃ ‘‘ekamidaṃ bho gotama samayaṃ todeyyassa brāhmaṇassa parisati parūpārambhaṃ vattentī’’ti pāḷidassanato. Ammādīnaṃ pana ‘‘ammā, ammā, ammāyo’’tiādinā kaññānayena vatvā avasāne ‘‘bhoti amma, bhoti ammā, bhotiyo ammā, ammāyo’’tiādinā yojetabbaṃ.

Mātā, mātā, mātaro. Mātaraṃ, mātaro. Mātarā, mātuyā, matyā, mātūhi, mātūbhi. Mātu, mātuyā, matyā, mātarānaṃ, mātānaṃ, mātūnaṃ. Mātarā, mātuyā, matyā, mātūhi, mātūbhi. Mātu, mātuyā, matyā, mātarānaṃ, mātānaṃ, mātūnaṃ. Mātari, mātuyā, matyā, mātuyaṃ, matyaṃ, mātūsu. Bhoti mātā, bhotiyo mātā, mātaro.

Ettha pana yasmā pāḷiyaṃ itthiliṅgānaṃ sakārantāni rūpāni ehi ebhi esukārantādīni ca enantādīni ca na dissanti, tasmā kehici vuttānipi ‘‘mātussa mātarehī’’tiādīni na vuttāni, esa nayo itaresupi. ‘‘Yaṃkiñcitthikataṃ puññaṃ, mayhañca mātuyā ca te. Anuññāto ahaṃ matyā’’ti pāḷidassanato pana karaṇasampadānanissakkasāmibhummavacanaṭṭhāne ‘‘mātuyā, matyā’’ti ca vuttaṃ itthiliṅgaṭṭhāne samānagatikattā tesaṃ vacanānaṃ. Tathā hi ummādantijātake ‘‘matyā’’ti padaṃ pañcamītatiyekavacanavasena āgataṃ, yathā pana ‘‘khattiyā’’ti padaṃ majjhasaralopavasena ‘‘khatyā’’ti bhavati, tathā ‘‘mātuyā mātuya’’nti ca padaṃ ‘‘matyā, matya’’nti bhavati, ayaṃ nayo dhītusaddādīsu na labbhati.

Dhītā, dhītā, dhītaro. Dhītaṃ, dhītaraṃ, dhītaro. Dhītuyā, dhītūhi, dhītūbhi. Dhītu, dhītuyā, dhītarānaṃ, dhītānaṃ, dhītūnaṃ. Dhītarā, dhītuyā, dhītūhi, dhītūbhi. Dhītu, dhītuyā, dhītarānaṃ, dhītānaṃ, dhītūnaṃ. Dhītari, dhītuyā, dhītuyaṃ, dhītūsu. Bhoti dhītu, bhoti dhītā, bhotiyo dhītā, dhītaro. Ettha pana.

‘‘Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddideviṃ patibbataṃ;

Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti

Pāḷiyaṃ ‘‘dhīta’’nti dassanato upayogavacanaṭṭhāne ‘‘dhīta’’nti vuttaṃ, tasmā idaṃ sārato gahetabbaṃ, tathā pāḷiyaṃ ‘‘assamaṇī hoti asakyadhītarā’’ti samāsapadassa dassanato tatiyekavacanantapadasadisaṃ ‘‘seṭṭhidhītarā’’tiādikaṃ paṭhamekavacanantampi samāsapadaṃ gahetabbameva, niruttipiṭake pana ‘‘mātā dhītā’’ti padadvayaṃ saddhānaye pakkhitta, tamamhehi ‘‘saddhāyā’’ti padassa viya ‘‘mātāyā’’tiādīnaṃ pāḷiādīsu byāse adassanato visuṃ gahitaṃ samāseyeva hi īdisiṃ saddagatiṃ passāma ‘‘rājamātāya rājadhītāya seṭṭhidhītāyā’’ti. Evaṃ kaññānayopi ekadesena labbhati, tathā ‘‘acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāte’’ti pāḷiyaṃ ‘‘nandamāte’’ti dassanato ‘‘bhoti rājamāte, bhoti rājadhīte’’ti evamādinayopi labbhati, tatra nandamāteti nandassa mātā nandamātā, bhoti nandamāte, evaṃ samāseyeva īdisī saddagati hoti, tasmā samāsapadatte ‘‘mātu dhītu duhitu’’iccetesaṃ pakatirūpānaṃ dve koṭṭhāsā gahetabbā paṭhamaṃ dassitarūpakoṭṭhāso ca kaññānayo rūpakoṭṭhāso cāti. Nattādīni padāni na kevalaṃ pulliṅgāniyeva honti, atha kho itthiliṅgānipi. Tathā hi ‘‘visākhāya nattā kālaṅkatā hoti. Catasso mūsikā gādhaṃ kattā, no vasitā’’tiādīni payogāni sāsane dissanti.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
关于"众会"一词,在第七处应变化为"在众会中、在众会中、在众会中、在诸众会中",因见经文"尊者乔达摩,一时在托提耶婆罗门的众会中发起诤论"。而"母亲"等词先依"少女"词法说"母亲、母亲们、诸母亲"等,最后应变化为"啊母亲、啊母亲、啊诸母亲、诸母亲"等。
母亲、母亲们、诸母亲。母亲、诸母亲。以母亲、以母亲、以母亲、以诸母亲、以诸母亲。为母亲、为母亲、为母亲、为诸母亲、为诸母亲、为诸母亲。从母亲、从母亲、从母亲、从诸母亲、从诸母亲。属母亲、属母亲、属母亲、属诸母亲、属诸母亲、属诸母亲。在母亲中、在母亲中、在母亲中、在母亲中、在母亲中、在诸母亲中。啊母亲、啊诸母亲、诸母亲。
在此因为在经文中不见阴性词有词尾为s的词形、以ehi ebhi esu结尾的词形、以及以en结尾的词形,所以虽有一些人说"属母亲、以诸母亲"等词形,但我们不说,其他词也如此。但因见经文"凡女人所作功德,为我和你的母亲。我得母亲允许"故在具格、与格、离格、属格、处格处说"以母亲、以母亲",因为这些词在阴性处同类。因此在《魅惑本生》中,"以母亲"一词是依第五和第三单数来的。如"刹帝利"一词因中间音消失成为"刹利",如是"以母亲、以母亲"一词成为"以母亲、以母亲"。这个规则在"女儿"等词中不得。
女儿、女儿们、诸女儿。女儿、女儿、诸女儿。以女儿、以诸女儿、以诸女儿。为女儿、为女儿、为诸女儿、为诸女儿、为诸女儿。从女儿、以女儿、以诸女儿、以诸女儿。属女儿、属女儿、属诸女儿、属诸女儿、属诸女儿。在女儿中、在女儿中、在女儿中、在诸女儿中。啊女儿、啊女儿、啊诸女儿、诸女儿。在此：
"舍弃阇利儿,黑鹿皮女儿,
玛笛贞淑女,不生忧愁想,
只为菩提故。"
因在经文中见"女儿",所以在宾格处说"女儿",因此这应作为根本。同样,因在经文中见"非沙门女非释迦女儿"复合词,所以应取与第三单数词尾相似的"长者女儿"等作主格单数复合词。但在语法藏中"母亲女儿"二词被置于"信"的方法中,我们因为在经典等处不见"属母亲"等词的展开形式,所以分开取之。因为我们只在复合词中见到这样的词形变化,如"属王母、属王女、属长者女"。如是"少女"词法也部分可得,同样因在经文中见"难陀母啊!稀有,难陀母啊!希奇"中的"难陀母",所以也可得"啊王母、啊王女"等用法。其中"难陀母"即"难陀的母亲为难陀母",啊难陀母。如是这样的词形变化只在复合词中有。因此在复合词中,"母亲、女儿、女儿"等基本形态应取两部分,即前面所示的词形部分和"少女"词法的词形部分。"孙女"等词不仅是阳性,也是阴性。因此在教法中可见"毗舍佉的孙女去世。四鼠能涉水,非


Nattā, nattā, nattāro. Nattaṃ, nattāraṃ, nattāro. Nattārā, nattuyā, nattūhi, nattūbhi. Nattu, nattuyā, nattārānaṃ nattānaṃ, nattūnaṃ. Nattārā, nattuyā, nattūhi, nattūbhi. Nattu, nattuyā, nattārānaṃ, nattānaṃ, nattūnaṃ. Nattari, nattuyā, nattuyaṃ, nattūsu. Bhoti natta, bhoti nattā, bhotiyo nattā, nattāro.

Evaṃ ‘‘kattā vasitā bhāsitā’’ iccādīsupi samāsapadatte pana ‘‘rājamātāya nandamāte’’tiādīni viya ‘‘rājanattāya, rājanatte’’tiādīni rūpāni bhavanti.

Savinicchayoyaṃ ākārantukārantitthiliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ākārantukārantatāpakatikaṃ

Ākārantitthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni bhūmipadādīnaṃ nāmikapadamālaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā –

Ratti, rattī, rattiyo. Rattiṃ, rattī, rattiyo. Rattiyā, rattīhi, rattībhi. Rattiyā, rattīnaṃ. Rattiyā, rattīhi, rattībhi. Rattiyā, rattīnaṃ. Rattiyā, rattiyaṃ, rattīsu. Bhoti ratti, bhotiyo rattiyo. Yamakamahātheramataṃ.

‘‘Bhūmi, bhūmī, bhūmiyo. Bhūmiṃ, bhūmī, bhūmiyo’’ti sabbaṃ neyyaṃ. Evaṃ ‘‘bhūti satti patti vutti mutti kitti khanti titti siddhi iddhi vuddhi suddhi buddhi bodhi pīti nandi mati asani vasani sati gati vuḍḍhi yuvati aṅguli bondi diṭṭhi tuṭṭhi nābhi’’ iccādīnampi nāmikapadamālā yojetabbā. Apica ‘‘ratyo amoghā gacchanti. Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ. Na bhūmyā caturaṅgulo. Seti bhūmyā anutthunaṃ. Bhūmyā so patitaṃ pāsaṃ. Gīvāya paṭimuñcati. Imā ca nabhyo satarājicittitā. Sateratā vijjurivappabhāsare’’ti evamādīnaṃ payogānaṃ dassanato ratti bhūmi nābhisaddādīnaṃ ayampi nāmikapadamālāviseso veditabbo. Kathaṃ?

Ratti, rattī, rattiyo, ratyo. Rattiṃ, rattī, rattiyo, ratyo. Rattiyā, ratyā, rattīhi, rattībhi. Rattiyā, ratyā, rattīnaṃ. Rattiyā, ratyā, rattīhi, rattībhi. Rattiyā, ratyā, rattīnaṃ. Rattiyā, ratyā, rattiyaṃ ratyaṃ, ratto, rattīsu. Bhoti ratti, bhotiyo rattī, rattiyo, ratyo.

Ettha ‘‘ratto’’ti rūpanayaṃ vajjetvā ‘‘bhūmi, bhūmī, bhūmiyo, bhūmyo’’ti sabbaṃ neyyaṃ.

Nābhi, nābhī, nābhiyo, nabhyo. Nābhiṃ, nābhī, nābhiyo, nabhyo. Nābhiyā, nabhyā, nābhīhi, nābhībhi. Nābhiyā, nabhyā, nābhīnaṃ. Nābhiyā, nabhyā, nābhīhi, nābhībhi. Nābhiyā, nabhyā, nābhīnaṃ. Nābhiyā, nabhyā, nābhiyaṃ, nabhyaṃ, nābhīsu. Bhoti nābhi, bhotiyo nābhī, nābhiyo, nabhyo.

Bodhi, bodhī, bodhiyo, bojjho. Bodhiṃ, bodhiyaṃ, bojjhaṃ, bodhī, bodhiyo, bojjho. Bodhiyā, bojjhā, bodhīhi, bodhībhi. Bodhiyā, bojjhā, bodhīnaṃ. Bodhiyā, bojjhā, bodhīhi, bodhībhi. Bodhiyā, bojjhā, bodhīnaṃ. Bodhiyā, bojjhā, bodhiyaṃ, bojjhaṃ, bodhīsu. Bhoti bodhi, bhotiyo bodhī, bodhiyo, bojjho.

Ettha pana ‘‘bujjhassu jina bodhiyaṃ. Aññatra bojjhā tapasā’’ti vicitrapāḷinayadassanato vicitranayā nāmikapadamālā vuttā. Sabbopi cāyaṃ nayo aññatthāpi yathārahaṃ yojetabbo.

Savinicchayoyaṃ ikārantitthiliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ikārantatāpakatikaṃ ikārantitthiliṅgaṃ

Niṭṭhitaṃ.


我将按照要求将巴利文直译成简体中文：
外孙、外孙们、诸外孙。外孙、外孙、诸外孙。以外孙、以外孙、以诸外孙、以诸外孙。属于外孙、属于外孙、属于诸外孙、属于诸外孙、属于诸外孙。以外孙、以外孙、以诸外孙、以诸外孙。属于外孙、属于外孙、属于诸外孙、属于诸外孙、属于诸外孙。于外孙、于外孙、于外孙、于诸外孙。尊敬的外孙、尊敬的外孙、尊敬的诸外孙、诸外孙。
如是，在"作者、居住者、说话者"等词中也是如此。而在复合词中，如"王母、难陀母"等词形成"王的外孙、王的外孙"等词形。
这是带有决定性的阴性词尾为长音a和长音i的基本词形变化表的分类。
长音a和长音i词尾的基本形式
阴性长音a词尾结束。
现在我们要说明"地"等词的词形变化表，遵循古代导师的见解：
夜、夜、诸夜。夜、夜、诸夜。以夜、以诸夜、以诸夜。属于夜、属于诸夜。以夜、以诸夜、以诸夜。属于夜、属于诸夜。于夜、于夜、于诸夜。尊敬的夜、尊敬的诸夜。这是雅马卡大长老的观点。
"地、地、诸地。地、地、诸地"等一切应当如是理解。如是"祥瑞、能力、步行、运作、解脱、名声、忍耐、满足、成就、神通、增长、清净、智慧、觉悟、喜悦、欢喜、思维、雷电、居住、正念、去处、成长、少女、手指、智者、见解、满意、脐"等词的词形变化表也应当如此安排。而且由于见到"夜晚无空过。日夜带来供品者。离地不到四指。躺在地上叹息。他从地上拾起陷阱。系在颈上。这些天空以百道彩虹装饰。如闪电般发光照耀"等用例，应当知道"夜、地、脐"等词还有这样的词形变化特点。如何？
夜、夜、诸夜、诸夜。夜、夜、诸夜、诸夜。以夜、以夜、以诸夜、以诸夜。属于夜、属于夜、属于诸夜。以夜、以夜、以诸夜、以诸夜。属于夜、属于夜、属于诸夜。于夜、于夜、于夜于夜、于夜、于诸夜。尊敬的夜、尊敬的夜、诸夜、诸夜。
此中除去"于夜"这一词形变化外，"地、地、诸地、诸地"等一切应当如是理解。
脐、脐、诸脐、诸脐。脐、脐、诸脐、诸脐。以脐、以脐、以诸脐、以诸脐。属于脐、属于脐、属于诸脐。以脐、以脐、以诸脐、以诸脐。属于脐、属于脐、属于诸脐。于脐、于脐、于脐、于脐、于诸脐。尊敬的脐、尊敬的脐、诸脐、诸脐。
菩提、菩提、诸菩提、诸菩提。菩提、于菩提、于菩提、菩提、诸菩提、诸菩提。以菩提、以菩提、以诸菩提、以诸菩提。属于菩提、属于菩提、属于诸菩提。以菩提、以菩提、以诸菩提、以诸菩提。属于菩提、属于菩提、属于诸菩提。于菩提、于菩提、于菩提、于菩提、于诸菩提。尊敬的菩提、尊敬的菩提、诸菩提、诸菩提。
此中由于见到"胜者，在菩提处觉悟。除菩提外以苦行"等多样的圣典用例，故说明了多样的词形变化表。所有这些变化方式在其他词中也应当根据情况适当运用。
这是带有决定性的阴性词尾为短音i的基本词形变化表的分类。
短音i词尾的基本形式阴性词
结束。


Idāni bhūrīsaddādīnaṃ nāmikapadamālaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā –

Itthī, itthī, itthiyo. Itthiṃ, itthī, itthiyo. Itthiyā, itthīhi, itthībhi. Itthiyā, itthīnaṃ. Itthiyā, itthīhi, itthībhi. Itthiyā, itthīnaṃ. Itthiyā, itthiyaṃ, itthīsu. Bhoti itthi, bhotiyo itthiyo. Yamakamahātheramataṃ.

‘‘Bhūrī, bhūrī, bhūriyo. Bhūriṃ, bhūrī, bhūri yo’’ti itthiyā samaṃ. Evaṃ bhūtī bhotī vibhāvinī iccādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ aññesañca īkārantasaddānaṃ nāmikapadamālā yojetabbā. Etthaññe īkārantasaddā nāma –

‘‘Mātulānī ca bhaginī, bhikkhunī sāmugī ajī;

Vāpī pokkharaṇī devī, nāgī yakkhinī rājinī.

Dāsī ca brāhmaṇī muṭṭha-ssatinī sīghayāyinī;

Sākiyānī’’ti cādīni, payogāni bhavanti hi.

Tatra ‘‘pokkharaṇī dāsī, brāhmaṇi’’ccādinaṃ gati;

Aññathāpi siyā gāthā-cuṇṇiyesu yathārahaṃ.

‘‘Kusāvatī’’tiādīnaṃ, gāthāsveva visesato;

Rūpāni aññathā honti, ekavacanato vade.

‘‘Kāsī avantī’’iccādī, bahuvacanato vade;

‘‘Candavatī’’tiādīni, payogassānurūpato.

Tathā hi ‘‘pokkharañño sumāpitā. Tā ca sattasatā bhariyā, dāsyo sattasatāni ca. Dārake ca ahaṃ nessaṃ , brāhmaṇyā paricārake. Najjo sandanti. Najjā nerañjarāya tīre. Lakkhyā bhava nivesanaṃ.

Bārāṇasyaṃ mahārāja, kākarājā nivāsako;

Asītiyā sahassehi, supatto parivārito.

Rājā yathā vessavaṇo naḷiñña’’nti

Evamādīnaṃ pāḷīnaṃ dassanato pokkharaṇī iccādīnaṃ nāmikapadamālāyo savisesā yojetabbā. Kathaṃ? ‘Pokkharaṇī, pokkharaṇī, pokkharaṇiyo, pokkharañño. Pokkharaṇi’’ntiādinā vatvā karaṇasampadānanissakkasāmivacanaṭṭhāne ‘‘pokkharaṇiyā, pokkharaññā’’ti ekavacanāni vattabbāni. Bhummavacanaṭṭhāne pana ‘‘pokkharaṇiyā, pokkharaññā, pokkharaṇiyaṃ, pokkharañña’’nti ca ekavacanāni vattabbāni. Sabbattha ca padāni paripuṇṇāni kātabbāni. Tathā ‘‘dāsī, dāsī, dāsiyo, dāsyo. Dāsiṃ, dāsiyaṃ, dāsī, dāsiyo, dāsyo’’ti vatvā karaṇavacanaṭṭhānādīsu ‘‘dāsiyā, dāsyā’’ti ekavacanāni vattabbāni. Bhummavacanaṭṭhāne pana ‘‘dāsiyā, dāsyā, dāsiyaṃ, dāsya’’nti ca ekavacanāni vattabbāni. Sabbattha padāni paripuṇṇāni kātabbāni. Ettha pana ‘‘yaṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ. Phusissāmi vimuttiya’’nti payogānaṃ dassanato aṃvacanassa yamādesavasena ‘‘dāsiya’’nti vuttaṃ. Tesu ca ‘‘ghare jātaṃva dāsiya’’nti ettha aṃvacanassa yamādesato aññopi saddanayo labbhati. Kathaṃ? Yathā daharī eva ‘‘dahariyā’’ti vuccati, evaṃ dāsī eva ‘‘dāsiyā’’ti.

Ettha pana ‘‘passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassana’’nti ca ‘‘ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ sati’’nti ca pāḷi nidassanaṃ , upayogavacanicchāya ‘‘dāsiya’’nti vuttaṃ, imasmiṃ panādhippāye ‘‘dāsiyā, dāsiyā, dāsiyāyo. Dāsiyaṃ, dāsiyā, dāsiyāyo. Dāsiyāyā’’ti kaññānayeneva nāmikapadamālā bhavati ‘‘kumāriyā’’ti saddasseva. Tathā hi ‘‘kumāriye upaseniye’’ti pāḷi dissati. Tathā ‘‘pupphavatiyā, pupphavatiyaṃ, pupphavatiyāya, pupphavatiyāyaṃ, bhoti pupphavatiye’’ti kaññānayanissitena ekavacananayena nāmikapadamālā bhavati.


现在我将按照古代导师的见解来说明"智慧"等词的词形变化表：
女人、女人们、诸女人。女人、女人们、诸女人。以女人、以诸女人、以诸女人。属于女人、属于诸女人。以女人、以诸女人、以诸女人。属于女人、属于诸女人。于女人、于女人、于诸女人。尊敬的女人、尊敬的诸女人。这是雅马卡大长老的观点。
"智慧、智慧们、诸智慧。智慧、智慧们、诸智慧"与女人词同样变化。如是"存在者、尊贵者、明智者"等由"有"字根构成的词以及其他长音i词尾的词的词形变化表也应当如此安排。此中其他长音i词尾的词是：
"姨母与姐妹，比丘尼及贤妇与母羊；
池塘与莲池及天女，龙女夜叉女与王后。
女仆与婆罗门女，失念者与疾行者；
释迦女"等词，确实有这样的用例。
其中"莲池、女仆、婆罗门女"等词，
在诗偈和散文中根据情况也有其他变化。
"拘舍瓦底"等词，特别是在诗偈中，
从单数变化说，其词形也有不同。
"迦尸、阿槃提"等词，从复数变化说；
"月光城"等词，要随用例相应。
因此如"精心建造的莲池。那七百位妻子，和七百位女仆。我将带走这些孩子，婆罗门女的侍者。诸河流淌。在尼连禅河岸边。成为目标的住所。
大王啊，在波罗奈城，鸦王居住，
由八万只，善飞者围绕。
如毗沙门王在芦苇地"
由于见到如是等圣典用例，应当特别安排"莲池"等词的词形变化表。如何？应当说"莲池、莲池们、诸莲池、诸莲池。莲池"等，在工具格、与格、离格、属格处应当说单数形式"以莲池、由莲池"。而在处格处应当说单数形式"于莲池、于莲池、在莲池、在莲池"。一切处都应当使词形完整。同样地，应当说"女仆、女仆们、诸女仆、诸女仆。女仆、于女仆、女仆们、诸女仆、诸女仆"，在工具格等处应当说单数形式"以女仆、由女仆"。而在处格处应当说单数形式"于女仆、于女仆、在女仆、在女仆"。一切处都应当使词形完整。此中由于见到"以杖抵挡，如家生女仆。我将触及解脱"等用例，故说对格的"ya"变化形式为"女仆"。其中在"如家生女仆"这一用例中，除了对格的"ya"变化外，还可得到其他语法规则。如何？正如年轻女子称为"年轻的"，如是女仆称为"女仆的"。
此中又如"我见年轻的，美丽的少女"以及"他们对老人的脚，如是对年轻女子"等圣典为例证，为表示对格的意愿而说"女仆的"，而在这个意义中，如"少女"这个词一样，词形变化表为"女仆的、女仆的、诸女仆的。女仆的、女仆的、诸女仆的。以女仆的"等。因此可见"少女啊、优婆塞女啊"等圣典用例。同样地，依据少女变化规则的单数变化方式，有"花城的、于花城、以花城、在花城、尊敬的花城啊"等词形变化表。


Ettha pana ‘‘atīte ayaṃ bārāṇasī pupphavatiyā nāma ahosi. Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatiyāyaṃ. Uyyassu pubbena pupphavatiyāyā’’ti pāḷi ca aṭṭhakathāpāṭho ca nidassanaṃ. Aparo nayo – ‘‘dāsiyā dahariyā kumāriyā’’tiādīsu kakārassa yakārādesopi daṭṭhabbo. Brāhmaṇīsaddassa tu ‘‘brāhmaṇī, brāhmaṇī, brāhmaṇiyo, brāhmaṇyo. Brāhmaṇi’’ntiādīni vatvā karaṇavacanaṭṭhānādīsu ‘‘brāhmaṇiyā, brāhmaṇyā’’ti ekavacanāni vattabbāni, sabbattha ca padāni paripuṇṇāni kātabbāni. Nadīsaddassa ‘‘nadī, nadī, nadiyo, najjo. Nadi’’ntiādinā vatvā ‘‘nadiyā, najjā’’ti ca ‘‘nadiyaṃ, najja’’nti ca vattabbaṃ, sabbattha ca padāni paripuṇṇāni kātabbāni. Itthiliṅgesu hi paccattabahuvacane diṭṭheyeva upayogabahuvacanaṃ anāgatampi diṭṭhameva hoti, tathā upayogabahuvacane diṭṭheyeva paccattabahuvacanaṃ anāgatampi diṭṭhameva hoti, karaṇasampadānanissakkasāmibhummavacanānampi aññatarasmiṃ diṭṭheyeva aññataraṃ diṭṭhameva hoti. Tathā hi ‘‘dāsā ca dāsyo anujīvino cā’’ti ettha ‘‘dāsyo’’ti paccattabahuvacane diṭṭheyeva aparampi ‘‘dāsyo’’ti upayogabahuvacanaṃ taṃsadisattā diṭṭhameva hoti.

‘‘Sakko ca me varaṃ dajjā, so ca labbhetha me varo;

Ekarattaṃ dvirattaṃ vā, bhaveyyaṃ abhipārako;

Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siya’’nti

Ettha ‘‘ummādantyā’’ti karaṇavacane diṭṭheyeva taṃsadisāni sampadānanissakkasāmibhummavacanānipi diṭṭhāniyeva honti. ‘‘Brāhmaṇyā paricārake’’ti ettha ‘‘brāhmaṇyā’’ti sāmivacane diṭṭheyeva taṃsadisāni karaṇasampadānanissakkabhummavacanānipi diṭṭhāniyeva honti. ‘‘Seti bhūmyā anutthuna’’nti ettha ‘‘pathabyā cārupubbaṅgī’’ti ettha ca ‘‘bhūmyā, pathabyā’’ti sattamiyā ekavacane diṭṭheyeva taṃsadisāni karaṇasampadānanissakkasāmivacanānipi diṭṭhāniyeva honti. ‘‘Bārāṇasyaṃ mahārājā’’ti ettha ‘‘bārāṇasya’’nti bhummavacane diṭṭheyeva taṃsadisāni aññānipi ‘‘brāhmaṇyaṃ ekādasyaṃ pañcamya’’ntiādīni bhummavacanāni diṭṭhāniyeva honti.

Gaṇhanti ca tādisāni rūpāni pubbācariyāsabhāpi gāthābhisaṅkharaṇavasena. Sāsanepi pana etādisāni rūpāni yebhuyyena gāthāsu sandissanti.

Kusāvatī. Kusāvatiṃ. Kusāvatiyā, kusāvatyā. Kusāvatiyaṃ, kusāvatyaṃ. Bhoti kusāvati.

Bārāṇasī. Bārāṇasiṃ. Bārāṇasiyā, bārāṇasyā. Bārāṇasiyaṃ, bārāṇasyaṃ, bārāṇassaṃ iccapi, bhoti bārāṇasi.

Naḷinī. Naḷiniṃ. Naḷiniyā, naḷiññā. Naḷiniyaṃ, naḷiññaṃ. Bhoti naḷini. Aññānipi yojetabbāni.


我来直译这段巴利文：
此中"在过去这个波罗奈城名为花城。国王是残暴的，一位国王在花城。请向花城东方出发"等圣典和注释书文句为例证。另一种方式 - 在"女仆的、年轻的、少女的"等词中，应当观察"ka"音变成"ya"音的情况。而婆罗门女这个词，应当说"婆罗门女、婆罗门女们、诸婆罗门女、诸婆罗门女。婆罗门女"等，在工具格等处应当说单数形式"以婆罗门女、由婆罗门女"，一切处都应当使词形完整。河这个词，应当说"河、河们、诸河、诸河。河"等，然后说"以河、由河"和"于河、在河"，一切处都应当使词形完整。因为在阴性词中，若见到主格复数，则未出现的宾格复数也视为已见；同样地，若见到宾格复数，则未出现的主格复数也视为已见；若见到工具格、与格、离格、属格、处格中的任一个，其他的也视为已见。因此在"奴仆和女仆及随从们"这句中，见到"女仆们"这个主格复数时，另一个"女仆们"这个宾格复数因为相似性也视为已见。
"若帝释赐予我愿，而我得此愿；
一夜或两夜，我愿成为守护者；
与乌玛丹蒂共欢后，即成为尸毗王"
此中见到工具格"以乌玛丹蒂"时，与之相似的与格、离格、属格、处格也视为已见。在"婆罗门女的侍者"中，见到属格"婆罗门女的"时，与之相似的工具格、与格、离格、处格也视为已见。在"躺在地上叹息"和"美丽庄严的大地"这两句中，见到处格单数"于地、于大地"时，与之相似的工具格、与格、离格、属格也视为已见。在"波罗奈城中大王"这句中，见到处格"于波罗奈"时，与之相似的其他"于婆罗门女、于十一、于第五"等处格也视为已见。
古代杰出导师们在造诗时也采用这样的词形。而在佛教圣典中，这样的词形大多见于偈颂中。
拘舍瓦底城。拘舍瓦底城。以拘舍瓦底城、由拘舍瓦底城。于拘舍瓦底城、在拘舍瓦底城。尊敬的拘舍瓦底城。
波罗奈城（今瓦拉纳西）。波罗奈城。以波罗奈城、由波罗奈城。于波罗奈城、在波罗奈城、在波罗奈城也作如是，尊敬的波罗奈城。
莲池。莲池。以莲池、由莲池。于莲池、在莲池。尊敬的莲池。其他词也应当如此变化。


Gāthāvisayaṃ pana patvā ‘‘kusāvatimhi, bārāṇasimhi, naḷinimhī’’tiādinā saddarūpānipiyojetabbāni. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘kusāvatimhi’’ādīni mhiyantāni itthiliṅgarūpāni gāthāsuyeva paññāyanti, na cuṇṇiyapadaracanāyaṃ. Akkharasamaye pana tādisāni rūpāni anivāritāni ‘‘nadimhā cā’’tiādidassanato. Yaṃ pana aṭṭhakathāsu cuṇṇiyapadaracanāyaṃ ‘‘sammādiṭṭhimhī’’tiādikaṃ itthiliṅgarūpaṃ dissati, taṃ akkharavipallāsavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ cuṇṇiyapadaṭṭhāne ‘‘sammādiṭṭhiyaṃ paṭisandhiyaṃ sugatiyaṃ duggatiya’’ntiādidassanato. Ayaṃ panettha niyamo sugatasāsane gāthāyaṃ cuṇṇiyapadaṭṭhāne ca ‘‘kaññā ratti itthī yāgu vadhū’’ti evaṃ pañcantehi itthiliṅgehi saddhiṃ nā sa smā smiṃ mhā mhiiccete saddā sarūpato parattaṃ na yanti. Mhisaddo pana gāthāyaṃ ivaṇṇantehi itthiliṅgehi saddhiṃ parattaṃ yāti. Tatridaṃ vuccati –

‘‘Gāthāyaṃ cuṇṇiye cāpi, nā sasmādī sarūpato;

Nākārantaivaṇṇanta-itthīti parataṃ gatā.

Mhisaddo pana gāthāyaṃ, ivaṇṇantitthibhī saha;

Ya’to parattametassa, payogāni bhavanti hi.

Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā;

Kusāvabhimhi nagare, rājā āsi mahīpatī’’ti.

Evaṃ kusāvatī iccādīni aññathā bhavanti, nagaranāmattā panekavacanānipi, na janapadanāmāni viya bahuvacanāni. ‘‘Kāsī, kāsiyo. Kāsīhi, kāsībhi. Kāsīnaṃ. Kāsīsu. Bhotiyo kāsiyo. Evaṃ avantī avantiyo’’tiādināpi nāmikapadamālā yojetabbā. Aññānipi padāni gahetabbāni. Evaṃ kāsīiccādīni janapadanāmattā rūḷhīvasena bahuvacanāneva bhavanti atthassa ekattepi.

Candavatī, candavatiṃ, candavatiyā, candavatiyaṃ, bhoti candavati, evaṃ ekavacanavasena vā, candavatiyo, candavatiyo, candavatīhi, candavatībhi, candavatīnaṃ, candavatīsu, bhotiyo candavatiyo, evaṃ bahuvacanavasena vā nāmikapadamālā veditabbā, aññānipi padāni yojetabbāni. ‘‘Candavatī’’iccādīni hi ekissā bahūnañcitthīnaṃ paṇṇattibhāvato payogānurūpena ekavacanavasena vā bahuvacanavasena vā yojetabbāni bhavanti. Esa nayo aññatrāpi.

Savinicchayoyaṃ īkārantitthiliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Īkārantatāpakatikaṃ īkārantitthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni bhūdhātumayānaṃ ukārantitthiliṅgānaṃ appasiddhattā aññena ukārantitthiliṅgena nāmikapadamālaṃ pūressāma –

Yāgu, yāgū, yāguyo. Yāguṃ, yāgū, yāguyo. Yāguyā, yāgūhi, yāgūbhi. Yāguyā, yāgūnaṃ. Yāguyā, yāgūhi, yāgūbhi. Yāguyā, yāgūnaṃ. Yāguyā, yāguyaṃ, yāgūsu. Bhoti yāgu, bhotiyo yāgū, yāguyo.

Evaṃ ‘‘dhātu dhenu kāsu daddu kaṇḍu kacchu rajju’’iccādīni. Tatra dhātusaddo rasarudhiramaṃsamedanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjasukkasaṅkhātadhātuvācako pulliṅgo, sabhāvavācako pana sugatādīnaṃ sārīrikavācako lokadhātuvācako ca cakkhādivācako ca itthiliṅgo, bhū hū karapacādisaddavācako itthiliṅgoceva pulliṅgo ca. Atra panitthiliṅgo adhippeto.

Savinicchayoyaṃukārantitthiliṅgānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo.

Ukārantatāpakatikaṃ ukārantitthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.


我来直译这段巴利文：
而在到达诗偈领域时，应当安排"在拘舍瓦底城、在波罗奈城、在莲池"等词形。因此在圣典中，以"mhi"结尾的"在拘舍瓦底城"等阴性词形只在诗偈中出现，不在散文构造中。但在字母规则中，这样的词形是不被禁止的，因为见到"从河"等用例。而在注释书的散文构造中所见到的"在正见"等阴性词形，应当视为由于字母转变而说的，因为在散文处见到"于正见、于结生、于善趣、于恶趣"等用例。在此有这样的规则：在佛陀教法中，在诗偈和散文处，与"少女、夜、女人、粥、妻子"等这样以五种音结尾的阴性词，"nā、sa、smā、smiṃ、mhā、mhi"这些词不以本形连接。但"mhi"词在诗偈中与以短音i结尾的阴性词连接。对此说：
"在诗偈与散文中，nā等以本形，
不与长音a和短音i结尾阴性词相连。
而mhi词在诗偈中，与短音i阴性词，
因为有连接，所以有这些用例。
如在白鹭的胎中，永远不见有雄性；
在拘舍瓦底城中，有一位大地之主。"
如是拘舍瓦底等词有不同变化，因为是城市名称所以只有单数，不像国名那样有复数。应当安排"迦尸（今瓦拉纳西）、迦尸们。以迦尸们、以迦尸们。属于迦尸们。于迦尸们。尊敬的迦尸们。如是阿槃提（今乌杰인）、阿槃提们"等词形变化表。其他词也应当采用。如是迦尸等词因为是国名，即使意义是单一的，由于习惯用法也只用复数。
月光城、月光城、以月光城、于月光城、尊敬的月光城，如是以单数方式，或者月光城们、月光城们、以月光城们、以月光城们、属于月光城们、于月光城们、尊敬的月光城们，如是以复数方式，应当知道词形变化表，其他词也应当安排。因为"月光城"等词是一个或多个女性的假立名称，所以应当根据用例以单数方式或复数方式安排。这个规则在其他处也是如此。
这是带有决定性的阴性词尾为长音ī的基本词形变化表的分类。
长音ī词尾的基本形式阴性词结束。
现在因为由"有"字根构成的阴性词尾为短音u的词较少见，我们将用另一个阴性词尾为短音u的词来填补词形变化表：
粥、粥们、诸粥。粥、粥们、诸粥。以粥、以粥们、以粥们。属于粥、属于粥们。以粥、以粥们、以粥们。属于粥、属于粥们。于粥、于粥、于粥们。尊敬的粥、尊敬的粥们、诸粥。
如是"界、母牛、坑、疮、痒、疥、绳"等词。其中界这个词表示味、血、肉、脂肪、筋、骨、骨髓、精液等界时是阳性，而表示本性、如来等的身体性质、世界以及眼等时是阴性，表示"有、舍、做、煮"等词时既是阴性也是阳性。此处是指阴性的意思。
这是带有决定性的阴性词尾为短音u的词形变化表的分类。
短音u词尾的基本形式阴性词结束。


Idāni bhūsaddādīnaṃ nāmikapadamālaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā –

Jambū, jambū, jambuyo. Jambuṃ, jambū, jambuyo. Jambuyā, jambūhi, jambūbhi. Jambuyā, jambūnaṃ. Jambuyā, jambūhi, jambūbhi. Jambuyā , jambūnaṃ. Jambuyā, jambuyaṃ, jambūsu. Bhoti jambu, bhotiyo jambū, jambuyo. Yamakamahātheramataṃ.

Ettha jambūsaddassa itthiliṅgattaṃ ‘‘ambā sālā ca jambuyo’’tiādinā pasiddhaṃ. ‘‘Ime te jambukā rukkhā’’ti ettha pana rukkhasaddaṃ apekkhitvā ‘‘jambukā’’ti pulliṅganiddeso katoti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi jambūti kathetabbāti jambukā. Ke re ge saddeti dhātu. Atha vā itthiliṅgavasena jambū eva jambukā, jambukā ca tā rukkhā cāti jambukārukkhā, yathā laṅkādīpo, pulliṅgapakkhe vā samāsavasena ‘‘jambukarukkhā’’ti vattabbe gāthāvisayattā chandānurakkhaṇatthaṃ dīghaṃ katvā ‘‘jambukārukkhā’’ti vuttaṃ ‘‘saraṇāgamane kañcī’’ti ettha viya.

Bhū, bhū, bhuyo. Bhuṃ, bhū, bhuyo. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhuyaṃ, bhūsu. Bhoti bhu, bhotiyo bhū, bhuyo.

Evaṃ ‘‘abhū, abhū, abhuyo. Abhuṃ, abhū, abhuyo. Abhuyā’’tiādinā yojetabbā. Atra ‘‘abhuṃ me kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasī’’ti nidassanapadaṃ.

‘‘Vadhū ca sarabhū ceva, sarabū sutanū camū;

Vāmūrū nāganāsūrū’’, iccādī jambuyā samā.

Idaṃ pana sukhumaṃ ṭhānaṃ suṭṭhu manasi kātabbaṃ. ‘‘Vadaññū, vadaññū, vadaññuyo. Vadaññuṃ, vadaññū, vadaññuyo. Vadaññuyā’’ti jambūsamaṃ yojetabbaṃ. Evaṃ ‘‘maggaññū dhammaññū kataññū’’iccādīsupi.

Nanu ca bho –

‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti

Evamādippayogadassanato vadaññūsaddādīnaṃ pulliṅgabhāvo pasiddho, evaṃ sante kasmā idha itthiliṅganayo dassitoti? Vadaññūiccādīnaṃ ekantapulliṅgabhāvābhāvato dviliṅgāni tesaṃ vāccaliṅgattā. Tathā hi –

‘‘Sāhaṃ gantvā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharā;

Saṅghe dānāni dassāmi, appamattā punappuna’’nti ca,

‘‘Kodhanā akataññū cā’’ti ca itthiliṅgapayogikā bahū pāḷiyo dissanti, tasmā evaṃ nīti amhehi ṭhapitā.

Savinicchayoyaṃ ūkārantitthiliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ūkārantatāpakatikaṃ ūkārantitthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Okārantapadaṃ bhūdhātumayaṃ itthiliṅgamappasiddhaṃ, aññaṃ panokārantaṃ itthiliṅgaṃ pasiddhaṃ.

Okārantaṃ itthiliṅgaṃ, gosaddoti vibhāvaye;

Gosaddasseva pulliṅge, rūpamassāhu kecana;

Tathā hi keci ‘‘go, gāvo, gavo. Gāvu’’ntiādinā nayena vuttāni pulliṅgassa gosaddassa rūpāni viya itthiliṅgassa gosaddassa rūpāni icchanti, tesaṃ mate majjhe bhinnasuvaṇṇānaṃ vaṇṇavisesābhāvo viya rūpavisesābhāvato gosaddassa itthiliṅgabhāvapaṭipādanaṃ anijjhānakkhamaṃ. Kasmāti ce? Yasmā mātugāmasaddassa ‘‘mātugāmo, mātugāmā. Mātugāma’’ntiādinā nayena dve padamālā katvā ekā pulliṅgassa padamālā, ekā itthiliṅgapadamālāti vuttavacanaṃ viya idaṃ vacanaṃ amhe paṭibhāti, tasmā anijjhānakkhamaṃ.


现在我将遵循古代导师的见解来说明"地"等词的词形变化表：
蒲桃、蒲桃们、诸蒲桃。蒲桃、蒲桃们、诸蒲桃。以蒲桃、以蒲桃们、以蒲桃们。属于蒲桃、属于蒲桃们。以蒲桃、以蒲桃们、以蒲桃们。属于蒲桃、属于蒲桃们。于蒲桃、于蒲桃、于蒲桃们。尊敬的蒲桃、尊敬的蒲桃们、诸蒲桃。这是雅马卡大长老的观点。
此中蒲桃词是阴性，由"芒果树、沙罗树和蒲桃树"等用例可知。而在"这些是蒲桃树"中，因为关系到"树"这个词，所以作阳性说明。因此蒲桃应当说为蒲桃。"ke re ge"是词根。或者依阴性变化，蒲桃就是蒲桃，蒲桃和那些树就是蒲桃树，如楞伽岛；或者在阳性方面，由于复合词的缘故，应当说"蒲桃树"，因为是诗偈领域，为了维护韵律而作长音说"蒲桃树"，如在"归依时的腰带"这句中一样。
地、地们、诸地。地、地们、诸地。以地、以地们、以地们。属于地、属于地们。以地、以地们、以地们。属于地、属于地们。于地、于地、于地们。尊敬的地、尊敬的地们、诸地。
如是应当安排"非有、非有们、诸非有。非有、非有们、诸非有。以非有"等。此中"你为何对我说非有，你实在说了恶语"为例证句。
"新妇与萨拉布，萨拉布和美身及军队；
美腿与龙鼻美腿"等词，与蒲桃同样变化。
这是应当特别注意的微妙之处。应当安排"知言、知言们、诸知言。知言、知言们、诸知言。以知言"等与蒲桃相同。如是在"知道、知法、知恩"等词中也是如此。
然而先生们：
"我现在从这里去，得到人的胎生；
知言具足戒行，将作诸多善事"
由于见到如是等用例，知言等词确实是阳性，如此为何在此显示阴性变化呢？因为知言等词不是绝对的阳性词，它们是有两种性的词。因此：
"我去得人身，知言离悭吝；
于僧众布施，不放逸再三"和
"忿怒不知恩"等，可见许多阴性用例，因此我们这样确立规则。
这是带有决定性的阴性词尾为长音ū的基本词形变化表的分类。
长音ū词尾的基本形式阴性词结束。
由"有"字根构成的阴性词尾为长音o的词较少见，但其他阴性词尾为长音o的词是常见的。
应当了解阴性词尾为长音o的词是"牛"字；
有些人说它在阳性中的词形，
因此有些人以"牛、诸牛、诸牛。诸牛"等方式说明的阳性"牛"字的词形，也希望作为阴性"牛"字的词形，在他们的见解中，如同已熔化的金子没有颜色差别一样，因为没有词形差别，所以确立"牛"字为阴性是不合理的。为什么呢？因为这种说法使我们想起"女人、诸女人。女人"等方式作两种词形变化表，一个是阳性的词形变化表，一个是阴性的词形变化表的说法，所以是不合理的。


Apica itthiliṅgassa gosaddassa rūpesu pulliṅgassa gosaddassa rūpehi samesu santesu kathaṃ gosaddassa itthiliṅgabhāvo siyā? Rūpamālāvisesābhāvato. Yathā hi ratti aggi aṭṭhisaddānaṃ ikārantabhāvena samattepi itthiliṅgapumanapuṃsakaliṅgalakkhaṇabhūto rūpamālāviseso dissati. Yathā pana dvinnaṃ dhātusaddānaṃ pumitthiliṅgapariyāpannānaṃ rūpamālāviseso dissati, na tathā tehācariyehi abhimatassa itthiliṅgassa gosaddassa rūpamālāviseso dissati. Yathā pana dvinnaṃ dhātusaddānaṃ pumitthiliṅgapariyāpannānaṃ rūpamālāviseso bhavati, yathā dvinnaṃ gosaddānaṃ pumitthiliṅgapariyāpannānaṃ rūpamālāvisesena bhavitabbaṃ, yathā ca dvinnaṃ āyusaddānaṃ punnapuṃsakaliṅgapariyāpannānaṃ rūpamālāviseso dissati, tathā dvinnaṃ gosaddānaṃ pumitthiliṅgapariyāpannānaṃ rūpamālāvisesena bhavitabbaṃ. Avisesatte sati kathaṃ tesaṃ pumitthiliṅgavavatthānaṃ siyā, kathañca visadāvisadākāravohāratā siyā. Idaṃ ṭhānaṃ atīva saṇhasukhumaṃ paramagambhīraṃ mahāgahanaṃ na sakkā sabbasattānaṃ mūlabhāsābhūtāya sabbaññujineritāya māgadhikāya sabhāvaniruttiyā nayaṃ sammā ajānantena akatañāṇasambhārena kenaci ajjhogāhetuṃ vā vijaṭetuṃ vā, amhākaṃ pana mate dvinnaṃ gosaddānaṃ rūpamālāviseso ceva dissati, pumitthiliṅgavavatthānañca dissati, visadāvisadākāravohāratā ca dissati, napuṃsakaliṅgassa tadubhayamuttākāravohāratā ca dissatīti daṭṭhabbaṃ.

Idāni imassatthassa āvibhāvatthaṃ imasmiṃ ṭhāne imaṃ nītiṃ ṭhapessāma. Evañhi sati pariyattisāsane paṭipannakā nikkaṅkhabhāvena na kilamissanti. Ettha tāva atthaggahaṇe viññūnaṃ kosalluppādanatthaṃ tisso nāmikapadamālāyo kathessāma – seyyathidaṃ?

Gāvī, gāvī, gāviyo. Gāviṃ, gāvī, gāviyo. Gāviyā, gāvīhi, gāvībhi. Gāviyā, gāvīnaṃ. Gāviyā, gāvīhi, gāvībhi. Gāviyā , gāvīnaṃ. Gāviyā, gāviyaṃ, gāvīsu. Bhoti gāvi, bhotiyo gāvī, gāviyo.

Ayaṃ gosaddato vihitassa īpaccayassa vasena nipphannassa itthivācakassa īkārantitthiliṅgassa gāvīsaddassa nāmikapadamālā.

Go, gāvo, gavo. Gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ, gāvo, gavo. Gāvena, gavena, gohi, gobhi. Gāvassa, gavassa, gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gāvasmā, gāvamhā, gavā, gavasmā, gavamhā, gohi, gobhi. Gāvassa, gavassa, gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gāve, gāvasmiṃ, gāvamhi, gave, gavasmiṃ, gavamhi, gāvesu, gavesu, gosu. Bho go, bhavanto gāvo, gavo.

Ayaṃ pumavācakassa okārantapulliṅgassa gosaddassa nāmikapadamālā.

Go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo. Gāvaṃ, gavaṃ, gāviṃ, gāvo, gāvī gavo. Gohi, gobhi. Gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gohi, gobhi. Gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ. Gosu. Bhoti go, bhotiyo gāvo, gāvī, gavo. Ayaṃ pumitthivācakassa okārantassitthipulliṅgassa gosaddanāmikapadamālā.

Ettha pana ‘‘gāvu’’nti padaṃ ekantapumavācakattā na vuttanti daṭṭhabbaṃ, ekantapumavācakattañcassa āhaccapāḷiyā ñāyati ‘‘idha pana bhikkhave vassūpagataṃ bhikkhuṃ itthī nimantesi ‘ehi bhante, hiraññaṃ vā te demi, suvaṇṇaṃ vā te demi, khettaṃ vā te demi, vatthuṃ vā te demi, gāvuṃ vā te demi, gāviṃ vā te demi. Dāsaṃ vā te demi, dāsiṃ vā te demi, dhītaraṃ vā te demi bhariyatthāya, ahaṃ vā te bhariyā homi, aññaṃ vā te bhariyaṃ ānemī’ti’’ evaṃ āhaccapāḷiyā ñāyati.


我来直译这段巴利文：
而且，如果阴性"牛"字的词形与阳性"牛"字的词形相同，那么"牛"字如何能是阴性呢？因为没有词形变化表的差别。因为虽然"夜、火、骨"等词都以短音i结尾，但仍可见到表示阴性、阳性、中性的词形变化表的差别。又如两个"界"字虽都属于阳性和阴性，但可见其词形变化表的差别，而那些导师所认为的阴性"牛"字却看不到词形变化表的差别。如同两个"界"字属于阳性和阴性有词形变化表的差别，两个"牛"字属于阳性和阴性也应当有词形变化表的差别，又如两个"寿"字属于阳性和中性有词形变化表的差别可见，两个"牛"字属于阳性和阴性也应当有词形变化表的差别。若无差别，如何确立它们的阳性和阴性？如何有清晰和不清晰的表达方式？这个地方极其细微精妙、最为深奥、极难理解，任何人如果不能正确了解一切众生的根本语言、由一切智佛陀所说的摩揭陀国（今比哈尔邦）自然语言的方法，且未积累智慧资粮，就不能深入或解开。但在我们的见解中，应当知道可见两个"牛"字的词形变化表的差别，可见阳性和阴性的确立，可见清晰和不清晰的表达方式，也可见中性超越这两者的表达方式。
现在为了显明这个意义，我们要在这个地方确立这个规则。因为这样，在教法中修学的人就不会因为怀疑而疲倦。在此首先为了使智者在理解意义时生起善巧，我们要说明三种词形变化表 - 是哪些呢？
母牛、母牛们、诸母牛。母牛、母牛们、诸母牛。以母牛、以母牛们、以母牛们。属于母牛、属于母牛们。以母牛、以母牛们、以母牛们。属于母牛、属于母牛们。于母牛、于母牛、于母牛们。尊敬的母牛、尊敬的母牛们、诸母牛。
这是从"牛"字加上表示阴性的ī后缀而形成的、表示雌性的、以长音ī结尾的阴性"母牛"字的词形变化表。
牛、诸牛、诸牛。牛、牛、牛、诸牛、诸牛。以牛、以牛、以诸牛、以诸牛。属于牛、属于牛、属于诸牛、属于诸牛、属于诸牛。从牛、从牛、从牛、从牛、从牛、从牛、以诸牛、以诸牛。属于牛、属于牛、属于诸牛、属于诸牛、属于诸牛。于牛、于牛、于牛、于牛、于牛、于牛、于诸牛、于诸牛、于诸牛。尊敬的牛、尊敬的诸牛、诸牛。
这是表示雄性的、以长音o结尾的阳性"牛"字的词形变化表。
牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛。牛、牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛。以诸牛、以诸牛。属于诸牛、属于诸牛、属于诸牛。以诸牛、以诸牛。属于诸牛、属于诸牛、属于诸牛。于诸牛。尊敬的牛、尊敬的诸牛、母牛们、诸牛。这是表示雄性和雌性的、以长音o结尾的阴阳性"牛"字的词形变化表。
此中应当知道"gāvu"这个词因为一定表示雄性而未说，它一定表示雄性可由直接的圣典得知："诸比丘，在此有女人对入雨安居的比丘说：'来吧，尊者，我给你金子，或给你黄金，或给你田地，或给你基地，或给你公牛，或给你母牛，或给你男仆，或给你女仆，或把女儿给你作妻子，或我做你的妻子，或为你带来其他妻子'"，如此由直接的圣典得知。


Ettha hi ‘‘gāvu’’nti vacanena pumā vutto, ‘‘gāvi’’nti vacanena itthī, yaṃ pana imissaṃ okārantitthiliṅgapadamālāyaṃ ‘‘gāvī’’ti padaṃ catukkhattuṃ vuttaṃ, taṃ ‘‘kaññā’’ti padaṃ viya itthiliṅgassa avisadākāravohāratāviññāpane samatthaṃ hoti. Na hi itaresu liṅgesu samānasutikabhāvena catukkhattuṃ āgatapadaṃ ekampi atthi, ‘‘gāvī gāvi’’nti ca imesaṃ saddānaṃ katthaci ṭhāne itthipumesu sāmaññavasena pavattiṃ upari kathayissāma. Yā panamhehi okārantitthiliṅgassa ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo. Gāvaṃ, gavaṃ, gāvi’’ntiādinā nayena padamālā katā, tattha gosaddato siyonaṃ īkārādeso aṃvacanassa ca iṃkārādeso bhavati, tena okārantitthiliṅgassa ‘‘gāvī gāvī gāvi’’nti rūpāni dassitāni. Tathā hi mukhamattadīpaniyaṃ saddasatthavidunā vajirabuddhācariyena niruttinaye kosallavasena gosaddato yonamīkārādeso vutto. Yathā pana gosaddato yonamīkārādeso bhavati, tathā sissīkārādeso aṃvacanassa ca iṃkārādeso bhavati. Atrimā nayaggāhaparidīpaniyo gāthā –

Īpaccayā siddhesvapi, ‘‘gāvī gāvī’’tiādisu;

Paṭhamekavacanādi-antesu jinasāsane.

Vadatā yonamīkāraṃ, gosaddassitthiyaṃ pana;

Avisadattamakkhātuṃ, nayo dinnoti no ruci.

Kiñca bhiyyo aṭṭhakathāsu ca –

‘‘Gāvo’’ti vatvā ‘‘gāvi’’nti-vacanena panitthiyaṃ;

Avisadattamakkhātuṃ, nayo dinnoti no ruci.

Tathā hi samantapāsādikādīsu aṭṭhakathāsu ‘‘cheko hi gopālako sakkharāyo ucchaṅgena gahetvā rajjudaṇḍahattho pātova vajaṃ gantvā gāvo piṭṭhiyaṃ paharitvā palighathambhamatthake nisinno dvāraṃ pattaṃ pattaṃ gāviṃ ‘eko dve’ti sakkharaṃ khipitvā gaṇetī’’ti imasmiṃ padese ‘‘gāvo’’ti vatvā ‘‘gāvi’’nti vacanena itthipumavācakassa okārantitthiliṅgassa gosaddassa avisadākāravohāratā vihitā. ‘‘Gāvo’’ti hi iminā sāmaññato itthipumabhūtā goṇā gahitā, tathā ‘‘gāvi’’nti imināpi itthibhūto pumabhūto ca goṇo. Evaṃ ‘‘gāvo’’ti ca ‘‘gāvi’’nti ca ime saddā saddasatthavidūhi aṭṭhakathācariyehi niruttinayakusalatāya samānaliṅgavasena ekasmiṃyeva pakaraṇe ekasmiṃyeva vākye piṇḍīkatā. Yadi hi itthiliṅge vattamānassa itthipumavācakassa okārantitthiliṅgassa gosaddassa padamālāyaṃ ‘‘gāvī gāvi’’miccetāni rūpāni na labbheyyuṃ, aṭṭhakathāyaṃ ‘‘gāvo’’ti vatvā ‘‘gāva’’nticceva vattabbaṃ siyā, ‘‘gāvi’’nti pana na vattabbaṃ. Yathā ca pana aṭṭhakathācariyehi ‘‘gāvo’’ti itthipumavasena sabbesaṃ gunnaṃ saṅgāhakavacanaṃ vatvā teyeva gāvo sandhāya puna ‘‘dvāraṃ pattaṃ pattaṃ gāvi’’nti saddaracanaṃ kubbiṃsu, tasmā ‘‘gāvi’’nti idampi sabbasaṅgāhakavacanamevāti daṭṭhabbaṃ. Asabbasaṅgāhakavacanaṃ idaṃ gāvīsaddena itthiyāyeva gahetabbattāti ce? Na, pakaraṇavasena atthantarassa viditattā. Na hi sabbavajesu ‘‘itthiyoyeva vasanti, na pumāno’’ti ca, ‘‘pumānoyeva vasanti, na itthiyo’’ti ca sakkā vattuṃ. Apica ‘‘gāvimpi disvā palāyanti ‘bhikkhū’ti maññamānā’’ti pāḷi dissati, etthāpi ‘‘gāvi’’nti vacanena itthibhūto pumabhūto ca sabbo go gahitoti daṭṭhabbaṃ. Itarathā ‘‘itthibhūtoyeva go bhikkhūti maññitabbo’’ti āpajjati. Iti pāḷinayena itthiliṅge vattamānamhā itthipumavācakasmā gosaddato aṃvacanassa iṃkārādeso hotīti viññāyati.


我来直译这段巴利文：
此中以"公牛"这词说的是雄性，以"母牛"这词说的是雌性，而在这个以长音o结尾的阴性词形变化表中四次说到的"母牛"这个词，如"少女"这个词一样，能够表示阴性的不清晰表达方式。因为在其他性中没有一个词以相同的音四次出现，至于"母牛、母牛"这两个词在某些地方以通称方式用于雌雄，我们将在后面说明。而我们为以长音o结尾的阴性词以"牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛。牛、牛、母牛"等方式所作的词形变化表中，从"牛"字后主格和宾格变成长音ī，因此显示了以长音o结尾的阴性词有"母牛、母牛、母牛"等词形。因此在《面貌光明论》中，精通语法的金刚觉导师由于善巧于语源学方法而说"牛"字后主格变成长音ī。如同"牛"字后主格变成长音ī，如是后缀也变成长音ī，宾格也变成长音i。这里有说明规则把握的偈颂：
"即使由ī后缀成就，在'母牛、母牛'等中；
在第一格单数等，末尾处于佛教中。
说主格变成长音ī，在'牛'字阴性中；
为表示不清晰性，给予此规则我们不喜。
而且在注释书中：
说了'诸牛'后，又以'母牛'，
词说明阴性，为表不清晰，
给予此规则我们不喜。"
因此在《一切欢喜》等注释书中："聪明的牧牛人手里拿着绳子和杖，怀中装着石子，一大早去牛圈，拍打诸牛的背，坐在门闩柱顶上，对每一头到达门口的牛投掷石子，数'一二'等"，在这段文中说了"诸牛"后，以"母牛"这词表示表达雌雄的以长音o结尾的阴性"牛"字的不清晰表达方式。因为以"诸牛"这词总称地表示雌雄的牛，同样以"母牛"这词也表示雌性和雄性的牛。如是"诸牛"和"母牛"这两个词被精通语法的注释书导师们由于善巧于语源学方法而在同一段落、同一句子中以同一性的方式合并。如果在表示阴性的、表达雌雄的、以长音o结尾的阴性"牛"字的词形变化表中得不到"母牛、母牛"这些词形，在注释书中说了"诸牛"后应当只说"牛"，而不应当说"母牛"。又如注释书导师们说了"诸牛"这个以雌雄方式包含一切牛的词后，指那些牛又说"每一头到达门口的牛"这样的词形，因此应当知道"母牛"这个词也是包含一切的词。如果说这个词不是包含一切的词，因为"母牛"这个词只能表示雌性？不是的，因为由上下文可知另一个意思。因为不能说"在所有牛圈中只有雌性居住，没有雄性"，或"只有雄性居住，没有雌性"。而且可见"见到牛也逃跑，以为是比丘"这样的圣典，在这里也应当知道以"母牛"这词包含了一切雌性和雄性的牛。否则就会导致"只有雌性的牛才会被认为是比丘"的结论。如是由圣典的方法可知，从表示阴性的、表达雌雄的"牛"字后宾格变成长音i。


Vajirabuddhācariyenapigosaddato īpaccaye kātabbepi akatvā yonamīkārādeso kato. Tassādhippāyo evaṃ siyā gosaddato īpaccaye kate sati īpaccayavasena ‘‘gāvī’’ti nipphannasaddo yattha katthaci visaye ‘‘migī morī kukkuṭī’’iccādayo viya itthivācakoyeva siyā, na katthacipi itthipumavācako, tasmā sāsanānukūlappayogavasena yonamīkārādeso kātabboti. Iti vajirabuddhācariyamate gosaddato yonaṃ īkārādeso hotīti ñāyati.

Kiñca bhiyyo – yasmā aṭṭhakathācariyehi ‘‘gāvo piṭṭhiyaṃ paharitvā’’tiādinā nayena racitāya ‘‘dvāraṃ pattaṃ pattaṃ gāviṃ ‘eko dve’ti sakkharaṃ khipitvā gaṇetī’’ti vacanapariyosānāya saddaracanāyaṃ ‘‘eko gāvī, dve gāvī’’ti atthayojanānayo vattabbo hoti, ‘‘gāvi’’nti upayogavacanañca dissati. Iti aṭṭhakathācariyānaṃ mate gosaddato siyonamīkārādeso aṃvacanassa iṃkārādeso hotīti ñāyati. Tasmāyevamhehi yā sā okārantatāpakatikassa itthiliṅgassa gosaddassa ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo, gāvaṃ, gāvi’’ntiādinā nayena padamālā ṭhapitā, sā pāḷinayānukūlā aṭṭhakathānayānukūlā kaccāyanācariyamataṃ gahetvā padanipphattijanakassa garuno ca matānukūlā, ‘‘gāvī’’ti padassa catukkhattuṃ āgatattā pana okārantitthiliṅgassa gosaddassa avisadākāravohārattañca sādheti. Iccesā pāḷinayādīsu ñāṇena sammā upaparikkhiyamānesu atīva yujjati, natthettha appamattakopi doso. Ettha pana paccattopayogālapanānaṃ bahuvacanaṭṭhāne ‘‘gāviyo’’ti padañca karaṇasampadānanissakkasāmīnamekavacanaṭṭhāne ‘‘gāviyā’’ti padañca karaṇanissakkānaṃ bahuvacanaṭṭhāne ‘‘gāvīhi gāvībhī’’ti padāni ca sampadānasāmīnaṃ bahuvacanaṭṭhāne ‘‘gāvīna’’nti padañca bhummavacanaṭṭhāne ‘‘gāviyā, gāviyaṃ, gāvīsū’’ti padāni cāti imāni vitthārato soḷasa padāni ekantena īpaccayavasena siddhattā ekantitthivācakattā ca na vuttānīti daṭṭhabbaṃ.


我来直译这段巴利文：
金刚觉导师虽然应当从"牛"字加上ī后缀，但未加而作主格变成长音ī。他的意思应当是这样：如果从"牛"字加上ī后缀，由于ī后缀而形成的"母牛"这个词在任何领域都将如"雌鹿、雌孔雀、母鸡"等只表示雌性，而不会在任何地方表示雌雄，因此为了适应佛教用例，应当作主格变成长音ī。如是由金刚觉导师的见解可知从"牛"字后主格变成长音ī。
而且更进一步 - 因为注释书导师们以"拍打诸牛的背"等方式所作的"对每一头到达门口的牛投掷石子，数'一二'"这词序的结尾处，应当说"一头母牛，两头母牛"这样的意义组合方式，而且可见宾格"母牛"。如是由注释书导师们的见解可知从"牛"字后主格变成长音ī，宾格变成长音i。正因为如此，我们所确立的那个以长音o结尾为基本形式的阴性"牛"字的"牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛、牛、母牛"等方式的词形变化表，是符合圣典方法、符合注释书方法、采用迦旃延导师的见解，也符合生成词形的尊师的见解，而且因为"母牛"这个词出现四次，也证明以长音o结尾的阴性"牛"字有不清晰的表达性质。如是这个词形变化表在用智慧正确考察圣典方法等时极为合适，这里没有丝毫过失。此中应当知道在主格、宾格、呼格的复数处"诸母牛"这个词，在工具格、与格、离格、属格的单数处"以母牛"这个词，在工具格、离格的复数处"以诸母牛、以诸母牛"这些词，在与格、属格的复数处"属于诸母牛"这个词，在处格处"于母牛、于母牛、于诸母牛"这些词，这十六个详细的词因为一定是由ī后缀而成就，且一定只表示雌性，所以未说。


Ayaṃ panettha nicchayo vuccate sotūnaṃ nikkaṅkhabhāvāya – itthiliṅgapadesu hi ‘‘gāvī gāvi’’nti imāni īpaccayavasena vā īkāriṃkārādesavasena vā sijjhanti. Etesu pacchimanayo idhādhippeto, pubbanayo aññattha. Tathā ‘‘gāvī gāvi’’nti imāni īpaccayavasenapi siddhattā yebhuyyena itthivācakāni bhavanti īkāriṃkārādesavasenapi siddhattā. Katthaci ekakkhaṇeyeva sabbasaṅgāhakavasena itthipumavācakāni bhavanti. Etesupi pacchimoyeva nayo idhādhippeto, pubbanayo aññattha. ‘‘Gāviyo. Gāviyā, gāvīhi, gāvībhi. Gāvīnaṃ. Gāviyaṃ, gāvīsū’’ti etāni pana īpaccayavaseneva siddhattā sabbathāpi itthīnaṃyeva vācakāni bhavanti. Itthibhūtesveva godabbesu lokasaṅketavasena visesato pavattattā ekantato itthidabbesu pavattāni ‘‘migī morī kukkuṭī’’iccādīni padāni viya. Kiñcāpi pana ‘‘nadī mahī’’iccādīnipi itthiliṅgāni īpaccayavaseneva siddhāni, tathāpi tāni aviññāṇakattā tadatthānaṃ itthidabbesu vattantīti vattuṃ na yujjati. Itthipumanapuṃsakabhāvarahitā hi tadatthā. Yasmā pana itthiliṅge gosadde enayogo esukāro ca na labbhati, tasmā ‘‘gāvena gavena gāvesu gavesū’’ti padāni na vuttāni. Yasmā ca itthiliṅgena gosaddena saddhiṃ sasmāsmiṃvacanāni sarūpato parattaṃ na yanti, tasmā ‘‘gāvassa gavassa gāvasmā gavasmā gāvasmiṃ gavasmi’’nti padāni na vuttāni. Yasmā ca tattha smāvacanassa ādesabhūto ākāro ca mhākāro ca na labbhati, tasmā ‘‘gāvā gavā gāvamhā gavamhā’’ti padāni na vuttāni. Yasmā ca smiṃvacanassa ādesabhūto ekāro ca mhikāro ca na labbhati, tasmā ‘‘gāve gave gāvamhi gavamhī’’ti padāni na vuttāni. Apica ‘‘yāya tāyā’’tiādīhi samānādhikaraṇapadehi yojetuṃ ayuttattāpi ‘‘gāvena gavenā’’tiādīni itthiliṅgaṭṭhāne na vuttāni. Tathā hi ‘‘yāya tāya’’iccādīhi saddhiṃ ‘‘gāvena gavenā’’tiādīni na yojetabbāni ekantapulliṅgarūpattā.

Keci panettha vadeyyuṃ – yā tumhehi okārantatāpakatikassa itthiliṅgassa gosaddassa ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo’’tiādinā nayena padamālā ṭhapitā, sā ‘‘mātugāmo itthī mātugāmā itthiyo’’ti vuttasadisā ca hotīti? Tanna. Mātugāmaitthīsaddā hi nānāliṅgā pumitthiliṅgabhāvena, nānādhātukā ca gamu isudhātuvasena, imasmiṃ pana ṭhāne go gāvīsaddā ekaliṅgā itthi liṅgabhāvena, ekadhātukā ca gamudhātuvasenāti. Yajjevaṃ goṇasaddassa gosaddassādesavasena kaccāyanena vuttattā tadādesattaṃ ekadhātukattañcāgamma tenāpi saddhiṃ missetvā padamālā vattabbāti? Na, goṇasaddassa accantapulliṅgattā akārantatāpakatikattā ca. Tathā hi so visuṃ pulliṅgaṭṭhāne uddiṭṭho. Ayaṃ pana ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo’’tiādikā padamālā okārīkārantapadāni missetvā katāti na sallakkhetabbā, atha kho vikappena gosaddato paresaṃ si yo aṃvacanānaṃ īkāriṃkārādesavasena vuttapadavantattā okārantitthiliṅgapadamālā icceva sārato paccetabbā.

Idāni gosaddassa itthiliṅgabhāvasādhakāni suttapadāni lokikappayogāni ca kathayāma – ‘‘seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya, tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya.

Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā ca tā;

Etamatthaṃ vasaṃ ñatvā, nāssu gāvo haniṃsu te.


我来直译这段巴利文：
在此为了使听众无疑，说明这个结论 - 在阴性词中，"母牛、母牛"这两个词或由ī后缀，或由变成长音ī和i而成就。在这两种方式中，此处意指后一种方式，前一种方式在别处。如是"母牛、母牛"这两个词因为也由ī后缀而成就，所以大多表示雌性；因为由变成长音ī和i而成就，所以在某些情况下同时以总括方式表示雌雄。在这两种方式中也是只在此处意指后一种方式，前一种方式在别处。而"诸母牛。以母牛、以诸母牛、以诸母牛。属于诸母牛。于母牛、于诸母牛"这些词因为只由ī后缀而成就，所以在一切情况下只表示雌性。因为由世间约定，只在雌性牛的实体上特别运用，如"雌鹿、雌孔雀、母鸡"等词一定只用于雌性实体。虽然"河、地"等阴性词也是由ī后缀而成就，但因为它们的意义是无知觉的，所以不适合说它们用于雌性实体。因为它们的意义没有雌雄中性的区别。又因为在阴性"牛"字中得不到en连接和esu音，所以未说"以牛、以牛、于诸牛、于诸牛"等词。又因为与阴性"牛"字一起，sa和smiṃ词尾不以本形连接，所以未说"属于牛、属于牛、从牛、从牛、于牛、于牛"等词。又因为在那里得不到作为smā词尾替代的ā音和mhā音，所以未说"从牛、从牛、从牛、从牛"等词。又因为得不到作为smiṃ词尾替代的e音和mhi音，所以未说"于牛、于牛、于牛、于牛"等词。而且因为不适合与"以此、以彼"等同格限定词连用，所以"以牛、以牛"等词在阴性处未说。因此"以牛、以牛"等词因为一定是阳性形式，所以不应与"以此、以彼"等词连用。
有些人在此会说 - 你们所确立的以长音o结尾为基本形式的阴性"牛"字的"牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛"等方式的词形变化表，是否如"女人、女、诸女人、诸女"所说的相似？不是的。因为"女人、女"这两个词由于是阳性和阴性而有不同的性，由于是gamu和isu词根而有不同的词根，但在此处"牛、母牛"这两个词由于是阴性而有相同的性，由于是gamu词根而有相同的词根。如果这样，因为迦旃延说"goṇa"字是"go"字的替代形式，那么依据它是替代形式和有相同词根，是否应当与它混合说词形变化表？不是的，因为"goṇa"字一定是阳性，且以短音a结尾为基本形式。因此它被分别在阳性处说明。而这个"牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛"等的词形变化表不应被理解为混合以长音o和长音ī结尾的词而作，而应当作为本质上只是以长音o结尾的阴性词的词形变化表来确信，因为它包含由"牛"字后的主格、宾格等词尾变成长音ī和i的选择而说的词。
现在我们说明证明"牛"字是阴性的经文词句和世间用例 - "诸比丘，譬如在雨季最后一个月秋收时期，在谷物茂密处，牧牛人看护诸牛，他用杖从这里那里敲打那些牛。
它们是施食者施力者，
且是施色者施乐者；
知此义和权势后，
他们不杀害诸牛。


Sabbā gāvo samāharati. Gamissanti bhante gāvo vacchagiddhiniyo’’ti imāni suttapadāni. ‘‘Gosu duyhamānāsu gato’’tiādīni pana lokikappayogāni. Iti gosaddassa itthiliṅgabhāvopi pulliṅgabhāvo viya sārato paccetabbo.

Tatra ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo’’tiādīni kiñcāpi itthiliṅgabhāvena vuttāni, tathāpi yathāpayogaṃ ‘‘pajā devatā’’tipadāni viya itthipurisavācakāneva bhavanti, tasmā itthiliṅgavasena ‘‘sā go’’ti vā ‘‘tā gāvo’’ti vā vutte itthipumabhūtā sabbepi goṇā gahitāti veditabbā. Na hi īdise ṭhāne ekantato liṅgaṃ padhānaṃ, atthoyeva padhāno. ‘‘Vajegāvo duhantī’’ti vutte kiñcāpi ‘‘gāvo’’ti ayaṃ saddo pumepi vattati, tathāpi duhanakriyāya pume asambhavato atthavasena itthiyo ñāyante. ‘‘Gāvī duhantī’’ti vutte pana liṅgavasena atthavasena ca vacanato ko saṃsayamāpajjissati viññū. ‘‘Tā gāvo carantī’’ti vutte itthiliṅgavasena vacanato kadāci kassaci saṃsayo siyā ‘‘nanu itthiyo’’ti, pulliṅgavasena pana ‘‘te gāvo carantī’’ti vutte saṃsayo natthi, itthiyo ca pumāno ca ñāyante pulliṅgabahuvacanena katthaci itthipumassa gahitattā. ‘‘Athettha sīhā byagghā cā’’tiādīsu viya ‘‘gāvī caratī’’ti ca ‘‘gāviṃ passatī’’ti ca vutte itthī viññāyate gāvīsaddena itthiyā gahetabbattā . Lokikappayogesu hi sāsanikappayogesu ca gāvīsaddena itthī gayhati. Ekaccaṃ pana sāsanikappayogaṃ sandhāya ‘‘gāvī’’ti, ‘‘gāvi’’nti ca ‘‘itthipurisasādhāraṇavacanamavocumha. Tathā hi ‘‘seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assā’’ti pāḷi dissati. Aṭṭhakathāsu ca ‘‘gāvo’’ti itthipumasādhāraṇaṃ saddaracanaṃ katvā puna tadeva itthipumaṃ sandhāya ‘‘dvāraṃ pattaṃ pattaṃ gāvi’’nti racitā saddaracanā dissati.

Ettha hi gojātiyaṃ ṭhitā itthīpi pumāpi ‘‘gāvī’’ti saṅkhaṃ gacchati. Visesato pana ‘‘gāvī’’ti idaṃ itthiyā adhivacanaṃ. Tathā hi tattha tattha pāḷippadesādīsu ‘‘acirapakkantassa bhagavato bāhiyaṃ dārucīriyaṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesī’’ti, ‘‘gāvuṃ vā te demi, gāviṃ vā te demī’’ti ca ‘‘tiṇasīho kapotavaṇṇagāvīsadiso’’ti ca payogadassanato itthī kathiyatīti vattabbaṃ. Gosaddena pana ‘‘goduhanaṃ. Gadduhanaṃ. Gokhīraṃ godhano gorūpāni cā’’ti dassanato itthīpi pumāpi kathiyatīti vattabbaṃ.

Idāni okārantassa itthiliṅgassa gosaddassa padamālāyaṃ pāḷinayādinissito atthayuttinayo vuccate viññūnaṃ kosallajananatthaṃ –

Sā go gacchati, sā gāvī gacchati, tā gāvo, gāvī, gavo gacchanti. Taṃ gāvaṃ, gāviṃ, gavaṃ passati, tā gāvo, gāvī, gavo passati. Tāhi gohi, gobhi kataṃ. Tāsaṃ gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ deti. Tāhi gohi, gobhi apeti. Tāsaṃ gavaṃ , gunnaṃ, gonaṃ siṅgāni. Tāsu gosu patiṭṭhitaṃ. Bhoti go tvaṃ tiṭṭha, bhotiyo gāvo gāvī, gavā tumhe tiṭṭhatha.


我来直译这段巴利文：
"一切诸牛集合。尊者，诸牛将去，因为它们贪恋小牛"，这些是经文。而"当诸牛被挤奶时他去了"等，是世间用例。如是"牛"字的阴性性质如同阳性性质一样应当作为本质来确信。
此中"牛、母牛、诸牛、母牛们、诸牛"等虽然以阴性方式说，但根据用例，如"众生、天神"等词一样只表示雌性和雄性，因此当以阴性方式说"那头牛"或"那些牛"时，应当知道包含了一切雌雄的牛。因为在这样的地方不是一定以性为主，而是以意义为主。当说"在牛圈挤奶"时，虽然"诸牛"这个词也用于雄性，但因为挤奶这个动作在雄性中不可能，所以由意义可知是雌性。而当说"母牛挤奶"时，因为由性和意义而说，有智慧的人怎会产生疑惑。当说"那些牛在行走"时，因为以阴性方式说，有时某人可能会疑惑"难道是雌性？"，但以阳性方式说"那些牛在行走"时没有疑惑，因为阳性复数在某些地方包含雌雄，所以可知是雌性和雄性。当如"在此有狮子和虎"等中说"母牛在行走"和"见到母牛"时，可知是雌性，因为"母牛"字应当表示雌性。因为在世间用例和佛教用例中，"母牛"字表示雌性。但指某些佛教用例，我们说"母牛"和"母牛"是表示雌雄共通的词。因此可见"诸比丘，譬如熟练的屠牛者或屠牛者的弟子杀了牛，在四衢大道分肉而坐"这样的圣典。在注释书中也可见作了"诸牛"这个表示雌雄共通的词形后，又指那个雌雄而作"每一头到达门口的牛"这样的词形。
此中处于牛族的雌性和雄性都称为"母牛"。但特别地，"母牛"这个词是雌性的代称。因此由于在这里那里的圣典等处见到"世尊离去不久，一头有小牛的母牛撞倒巴希亚陀卢奇利亚而夺去生命"和"我给你公牛，或给你母牛"和"草狮子如鸽色母牛"等用例，应当说是说雌性。但由"挤牛奶、挤牛奶、牛奶、牛财、牛形"等用例，应当说"牛"字说雌性和雄性。
现在为了生起智者的善巧，说明在以长音o结尾的阴性"牛"字的词形变化表中依据圣典方法等的意义合理方式：
那头牛去，那头母牛去，那些牛、母牛们、诸牛去。他见到那头牛、母牛、牛，他见到那些牛、母牛们、诸牛。以那些牛、诸牛所作。给那些牛、诸牛、诸牛。从那些牛、诸牛离开。那些牛、诸牛、诸牛的角。安住于那些牛中。尊敬的牛你站住，尊敬的诸牛、母牛们、诸牛你们站住。


Aparopi vuccate –

Sā go nadiṃ tarantī gacchati, sā gāvī nadiṃ tarantī gacchati, tā gāvo, gāvī, gavo nadiṃ tarantīyo gacchanti. Taṃ gāvaṃ, gāviṃ, gavaṃ nadiṃ tarantiṃ passati, tā gāvo, gāvī, gavo nadiṃ tarantiyo passati. Tāhi gohi, gobhi nadiṃ tarantīhi kataṃ. Tāsaṃ gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ nadiṃ tarantīnaṃ deti. Tāhi gohi, gobhi nadiṃ tarantīhi apeti. Tāsaṃ gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ nadiṃ tarantīnaṃ santakaṃ. Tāsu gosu nadiṃ tarantīsu patiṭṭhitanti.

Tatra yā sā ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo’’tiādinā okārantassitthiliṅgassa gosaddassa padamālā ṭhapitā, sā ‘‘go, gāvo gavo’’tiādinā vuttassa okārantapulliṅgassa gosaddassa padamālāto savisesā paccattopayogālapanaṭṭhāne catunnaṃ kaññāsaddānaṃ viya gāvīsaddānaṃ vuttattā. Yasmā panāyaṃ viseso, tasmā imassa okārantitthiliṅgassa gosaddassa aññesamitthiliṅgānaṃ viya avisadākāravohāratā sallakkhetabbā, na pulliṅgānaṃ viya visadākāravohāratā, nāpi napuṃsakaliṅgānaṃ viya ubhayamuttākāravohāratā sallakkhetabbā. Ettha nicchayakaraṇī gāthā vuccati –

Duvinnaṃ dhātusaddānaṃ, yathā dissati nānatā;

Gosaddānaṃ tathā dvinnaṃ, icchitabbāva nānatā.

Tathā hi pumitthiliṅgavasena dvinnaṃ dhātusaddānaṃ viseso dissati. Taṃ yathā?

Dhātu , dhātū, dhātavo. Dhātuṃ, dhātū, dhātavo. Dhātunā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātussa, dhātūnaṃ. Dhātusmā, dhātumhā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātussa, dhātūnaṃ. Dhātusmiṃ, dhātumhi, dhātūsu. Ayaṃ pulliṅgaviseso.

Dhātu, dhātū, dhātuyo. Dhātuṃ, dhātū, dhātuyo. Dhātuyā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātuyā, dhātūnaṃ. Dhātuyā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātuyā, dhātūnaṃ. Dhātuyā, dhātuyaṃ, dhātūsu. Ayaṃ itthiliṅgassa viseso.

Yathā ca dvinnaṃ dhātusaddānaṃ viseso paññāyati, tathā dvinnampi gosaddānaṃ viseso paññāyateva. Yathā ca punnapuṃsakaliṅgānaṃ dvinnaṃ āyusaddānaṃ ‘‘āyu, āyū, āyavo’’tiādinā, ‘‘āyu, āyū, āyūnī’’tiādinā ca viseso paññāyati, yathā dvinnampi gosaddānaṃ viseso paññāyateva. Tathā hi visadākāravohāro pulliṅgaṃ, avisadākāravohāro itthiliṅgaṃ, ubhayamuttākāravohāro napuṃsakaliṅgaṃ.



Aparopi vuccate –

Sā go nadiṃ tarantī gacchati, sā gāvī nadiṃ tarantī gacchati, tā gāvo, gāvī, gavo nadiṃ tarantīyo gacchanti. Taṃ gāvaṃ, gāviṃ, gavaṃ nadiṃ tarantiṃ passati, tā gāvo, gāvī, gavo nadiṃ tarantiyo passati. Tāhi gohi, gobhi nadiṃ tarantīhi kataṃ. Tāsaṃ gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ nadiṃ tarantīnaṃ deti. Tāhi gohi, gobhi nadiṃ tarantīhi apeti. Tāsaṃ gavaṃ, gunnaṃ, gonaṃ nadiṃ tarantīnaṃ santakaṃ. Tāsu gosu nadiṃ tarantīsu patiṭṭhitanti.

Tatra yā sā ‘‘go, gāvī, gāvo, gāvī, gavo’’tiādinā okārantassitthiliṅgassa gosaddassa padamālā ṭhapitā, sā ‘‘go, gāvo gavo’’tiādinā vuttassa okārantapulliṅgassa gosaddassa padamālāto savisesā paccattopayogālapanaṭṭhāne catunnaṃ kaññāsaddānaṃ viya gāvīsaddānaṃ vuttattā. Yasmā panāyaṃ viseso, tasmā imassa okārantitthiliṅgassa gosaddassa aññesamitthiliṅgānaṃ viya avisadākāravohāratā sallakkhetabbā, na pulliṅgānaṃ viya visadākāravohāratā, nāpi napuṃsakaliṅgānaṃ viya ubhayamuttākāravohāratā sallakkhetabbā. Ettha nicchayakaraṇī gāthā vuccati –

Duvinnaṃ dhātusaddānaṃ, yathā dissati nānatā;

Gosaddānaṃ tathā dvinnaṃ, icchitabbāva nānatā.

Tathā hi pumitthiliṅgavasena dvinnaṃ dhātusaddānaṃ viseso dissati. Taṃ yathā?

Dhātu , dhātū, dhātavo. Dhātuṃ, dhātū, dhātavo. Dhātunā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātussa, dhātūnaṃ. Dhātusmā, dhātumhā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātussa, dhātūnaṃ. Dhātusmiṃ, dhātumhi, dhātūsu. Ayaṃ pulliṅgaviseso.

Dhātu, dhātū, dhātuyo. Dhātuṃ, dhātū, dhātuyo. Dhātuyā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātuyā, dhātūnaṃ. Dhātuyā, dhātūhi, dhātūbhi. Dhātuyā, dhātūnaṃ. Dhātuyā, dhātuyaṃ, dhātūsu. Ayaṃ itthiliṅgassa viseso.

Yathā ca dvinnaṃ dhātusaddānaṃ viseso paññāyati, tathā dvinnampi gosaddānaṃ viseso paññāyateva. Yathā ca punnapuṃsakaliṅgānaṃ dvinnaṃ āyusaddānaṃ ‘‘āyu, āyū, āyavo’’tiādinā, ‘‘āyu, āyū, āyūnī’’tiādinā ca viseso paññāyati, yathā dvinnampi gosaddānaṃ viseso paññāyateva. Tathā hi visadākāravohāro pulliṅgaṃ, avisadākāravohāro itthiliṅgaṃ, ubhayamuttākāravohāro napuṃsakaliṅgaṃ.



这里另外说明 -
那头牛渡河而去，那头母牛渡河而去，那些母牛们渡河而去。看见那头母牛渡河，看见那些母牛们渡河。由那些渡河的母牛们所做。给那些渡河的母牛们。离开那些渡河的母牛们。属于那些渡河的母牛们的。在那些渡河的母牛们中安住。
在此，凡是以"go（牛）、gāvī（母牛）、gāvo（母牛们）、gāvī（母牛）、gavo（牛们）"等方式所设立的以o结尾的阴性"牛"字词的变化表，它与以"go（牛）、gāvo（牛们）、gavo（牛们）"等所说的以o结尾的阳性"牛"字词的变化表有所不同，因为在主格、宾格、呼格处，像四个"kaññā（少女）"词一样，用了"gāvī（母牛）"词。由于有这个差别，因此这个以o结尾的阴性"牛"字词应当被理解为像其他阴性词一样具有不明显的表达方式，而不是像阳性词那样具有明显的表达方式，也不应理解为像中性词那样具有两者皆离的表达方式。在这里说明决定性的偈颂：
如同两个"dhātu（界）"词，
可见其差异性；
如是两个"牛"字词，
应当有差异性。
同样地，依阳性阴性的缘故，两个"dhātu（界）"词的差别可见。怎样呢？
【阳性变化】
dhātu（界）、dhātū（两界）、dhātavo（诸界）。dhātuṃ（界）、dhātū（两界）、dhātavo（诸界）。dhātunā（以界）、dhātūhi（以诸界）、dhātūbhi（以诸界）。dhātussa（属界）、dhātūnaṃ（属诸界）。dhātusmā（从界）、dhātumhā（从界）、dhātūhi（从诸界）、dhātūbhi（从诸界）。dhātussa（为界）、dhātūnaṃ（为诸界）。dhātusmiṃ（于界）、dhātumhi（于界）、dhātūsu（于诸界）。这是阳性的特征。
【阴性变化】
dhātu（界）、dhātū（两界）、dhātuyo（诸界）。dhātuṃ（界）、dhātū（两界）、dhātuyo（诸界）。dhātuyā（以界）、dhātūhi（以诸界）、dhātūbhi（以诸界）。dhātuyā（属界）、dhātūnaṃ（属诸界）。dhātuyā（从界）、dhātūhi（从诸界）、dhātūbhi（从诸界）。dhātuyā（为界）、dhātūnaṃ（为诸界）。dhātuyā（于界）、dhātuyaṃ（于界）、dhātūsu（于诸界）。这是阴性的特征。
正如两个"dhātu（界）"词的差别可知，同样地两个"牛"字词的差别也是可知的。正如阳性和中性的两个"āyu（寿）"字词以"āyu（寿）、āyū（两寿）、āyavo（诸寿）"等和以"āyu（寿）、āyū（两寿）、āyūnī（诸寿）"等的差别可知，同样地两个"牛"字词的差别也是可知的。因此，明显的表达方式是阳性，不明显的表达方式是阴性，两者皆离的表达方式是中性。


Idāni imamevatthaṃ pākaṭataraṃ katvā saṅkhepato kathayāma – purisoti visadākāravohāro, kaññāti avisadākāravohāro, rūpanti ubhayamuttākāravohāro. Puriso tiṭṭhati, kaññā tiṭṭhati, kaññā tiṭṭhanti, kaññā passati, bhotiyo kaññā tiṭṭhatha, etthekapadamasamaṃ, cattāri samāni. Purisā tiṭṭhanti, purisā nissaṭaṃ, bhavanto purisā gacchatha. Kaññāyo tiṭṭhanti, kaññāyo passati, bhotiyo kaññāyo gacchatha, tīṇi tīṇi samāni. Purisaṃ passati, kaññaṃ passati, dve asamāni. Purise passati, purise patiṭṭhitaṃ, dve samāni. Tena purisena kataṃ, tāya kaññāya kataṃ, tāya kaññāya deti, tāya kaññāya apeti, tāya kaññāya santakaṃ, tāya kaññāya patiṭṭhitaṃ, ekamasamaṃ, pañca samāni. Evaṃ pulliṅgassa visadākāravohāratā dissati, itthiliṅgassa avisadākāravohāratā dissati. Napuṃsakaliṅgassa pana ‘‘rūpaṃ, rūpāni, rūpā. Rūpaṃ, rūpāni, rūpe. Bho rūpa, bhavanto rūpāni, rūpā’’ti evaṃ tīsu paccattopayogālapanaṭṭhānesu sanikārāya visesāya rūpamālāya vasena ubhayamuttākāravohāratā dissati, pumitthiliṅgānaṃ tīsu ṭhānesu sanikārāni rūpāni sabbadā na santi, iti visadākāravohāro pulliṅgaṃ, avisadākāravohāro itthiliṅgaṃ, ubhayamuttākāravohāro napuṃsakaliṅganti veditabbaṃ.

Ayaṃ nayo ‘‘saddhā sati hirī, yā itthī saddhā pasannā, te manussā saddhā pasannā, pahūtaṃ saddhaṃ paṭiyattaṃ, saddhaṃ kula’’ntiādīsu samānasutikasaddesupi padamālāvasena labbhateva. Yā ca pana itthiliṅgassa avisadākāravohāratā vuttā, sā ekaccesupi saṅkhyāsaddesu labbhati. Tathā hi vīsatiādayo navutipariyantā saddā ekavacanantā itthiliṅgāti vuttā, ettha ‘‘vīsatiyā’’ti pañcakkhattuṃ vattabbaṃ, tathā ‘‘tiṃsāyā’’tiādīnaṃ ‘‘navutiyā’’ti padapariyantānaṃ, evaṃ vīsatiādīnaṃ kaññāsaddasseva avisadākāravohāratā labbhatīti avagantabbaṃ. Yadi evaṃ ticatusaddesu kathanti? Ticatusaddā pana yasmā ‘‘tayo tisso tīṇi, cattāro caturo catasso cattārī’’ti attano attano rūpāni abhidheyyaliṅgānugabhattā yathāsakaliṅgavasena ‘‘purisā kaññāyo cittānī’’tiādīhi visadāvisadobhayarahitākāravohārasaṅkhātehi saddehi yogaṃ gacchanti, tasmā paccekaliṅgavasena visadāvisadobhayarahitākāravohārāti vattumarahanti.


现在我们更清楚地简要说明这个意义：purisa（男人）是明显的表达方式，kaññā（少女）是不明显的表达方式，rūpa（色）是两者皆离的表达方式。"男人站立"，"少女站立"，"少女们站立"，"看见少女"，"诸位少女请站立"，这里一个词不相同，四个相同。"男人们站立"，"男人们离开"，"诸位男士请去"。"少女们站立"，"看见少女们"，"诸位少女请去"，三三相同。"看见男人"，"看见少女"，两个不相同。"看见诸男人"，"安住于诸男人"，两个相同。"由那个男人所做"，"由那个少女所做"，"给那个少女"，"离开那个少女"，"属于那个少女的"，"安住于那个少女"，一个不相同，五个相同。如此可见阳性的明显表达方式，可见阴性的不明显表达方式。
而中性则如"rūpaṃ（色）、rūpāni（诸色）、rūpā（诸色）。rūpaṃ（色）、rūpāni（诸色）、rūpe（诸色）。bho rūpa（嗨色）、bhavanto rūpāni（诸位诸色）、rūpā（诸色）"，如此在主格、宾格、呼格三处，通过带有ni音的特殊词形变化表而显现两者皆离的表达方式。阳性和阴性词在三处并非总是有带ni音的词形，因此应知：明显的表达方式是阳性，不明显的表达方式是阴性，两者皆离的表达方式是中性。
这个规则在"saddhā（信）、sati（念）、hirī（惭）、那个有信的女人、那些有信的人们、准备了大量的信、有信的家庭"等同音词中也可以通过词形变化表获得。而且所说的阴性不明显表达方式也可在某些数词中获得。比如说，从vīsati（二十）到navuti（九十）的词都说是阴性单数词，在这里"vīsatiyā（以二十）"应当说五次，同样地"tiṃsāya（以三十）"等直到"navutiyā（以九十）"的词，如此应理解vīsati等词像kaññā（少女）词一样具有不明显的表达方式。如果这样，在ti（三）和catu（四）词中如何？因为ti和catu词以"tayo（三[阳]）、tisso（三[阴]）、tīṇi（三[中]）、cattāro（四[阳]）、caturo（四[阳]）、catasso（四[阴]）、cattāri（四[中]）"这样，随所表达的性而有各自的词形，依各自的性与"purisā（男人们）、kaññāyo（少女们）、cittāni（心们）"等所谓明显、不明显、两者皆离表达方式的词相应，因此可说依各别性而有明显、不明


Sabbanāmesupi ayaṃ tividho ākāro labbhati rūpavisesayogato. Kathaṃ? Punnapuṃsakavisaye ‘‘tassa kassa’’ iccādīni sabbāni sabbanāmikarūpāni catutthīchaṭṭhiyantāni bhavanti, itthiliṅgavisaye ‘‘tassā kassā’’ iccādīni sabbanāmikarūpāni tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhīsattamiyantāni bhavanti, tasmā sabbanāmattepi itthiliṅgassa avisadākāravohāratā ekantato sampaṭicchitabbā. Ettha pana sulabhāni catutthīchaṭṭhīrūpāni anāharitvā sudullabhabhāvena tatiyāpañcamīsattamīrūpāni sāsanato āharitvā dassessāma bhagavato pāvacane nikkaṅkhabhāvena sotūnaṃ paramasaṇhasukhumañāṇādhigamatthaṃ. Taṃ yathā? ‘‘Āyasmā udāyī yena sā kumārikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tassā kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammanīye nisajjaṃ kappesī’’ti. Ettha ‘‘tassā’’ti tatiyāya rūpaṃ, ‘‘tassā’’ti tatiyāya rūpe diṭṭheyeva ‘‘sabbassā katarissā’’tiādīni tatiyārūpāni pāḷiyaṃ anāgatānipidiṭṭhāniyeva nāma tesaṃ aññamaññasamānagatikattā, diṭṭhena ca adiṭṭhassapi yuttassa gahetabbattā. ‘‘Kassāhaṃ kena hāyāmī’’ti ettha ‘‘kassā’’ti pañcamiyā rūpaṃ, ‘‘kassā’’ti pañcamiyā rūpe diṭṭheyeva ‘‘sabbassā katarissā’’tiādīni pañcamiyā rūpāni pāḷiyaṃ anāgatānipi diṭṭhāniyeva nāma. ‘‘Aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane makkaṭiṃ āmisena upalāpetvā tassā methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Aññataro bhikkhu aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hotī’’ti ca ettha ‘‘tassā aññatarissā’’ti ca sattamiyā rūpaṃ, tasmiṃ diṭṭheyeva ‘‘sabbassā katarissā’’tiādīni sattamiyā rūpāni pāḷiyaṃ anāgatānipi diṭṭhāniyeva nāmāti.

Nanu ca bho ‘‘tassā kumārikāya saddhi’’nti ettha ‘‘tassā’’ti idaṃ vibhattivipallāsena vuttaṃ, ‘‘tāyā’’ti hissa attho, tathā ‘‘kassāhaṃ kena hāyāmī’’ti idampi vibhattivipallāsena vuttaṃ. ‘‘Kāyā’’ti hissa attho. ‘‘Aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto’’ti etthāpi ‘‘aññatarissā’’ti idaṃ vibhattivipallāsena vuttaṃ. ‘‘Aññatarissa’’nti hissa atthoti? Tanna, īdisesu cuṇṇiyapadavisayesu vibhattivipallāsassa anicchitabbattā. Nanu ca bho cuṇṇiyapadavisayepi ‘‘saṅghe gotami dehī’’tiādīsu ‘‘saṅghassā’’ti vibhattivipallāsatthaṃ vadanti garūti? Saccaṃ, tathāpi tādisesu ṭhānesu dve adhippāyā bhavanti ādhārapaṭiggāhakabhāvena bhummasampadānānamicchitabbattā. Tathā hi ‘‘saṅghassa dethā’’ti vattukāmassa sato ‘‘saṅghe dethā’’ti vacanaṃ na virujjhati, yujjatiyeva. Tathā ‘‘saṅghe dethā’’ti vattukāmassapi sato ‘‘saṅghassa dethā’’ti vacanampi na virujjhati, yujjatiyeva, yathā pana alābu lābusaddesu visuṃ visuṃ vijjamānesupi ‘‘lābūni sīdanti silā plavantī’’ti ettha chandānurakkhaṇatthaṃ akāralopo hotīti akkharalopo buddhiyā kariyati. Tathā ‘‘saṅghe gotami dehī’’tiādīsupi buddhiyā vibhattivipallāsassa parikappanaṃ katvā ‘‘saṅghassā’’ti vipallāsatthamicchanti ācariyā. Tasmā ‘‘saṅghe gotami dehi. Vessantare varaṃ datvā’’tiādīsu vibhattivipallāso yutto ‘‘tassā kumārikāyā’’tiādīsu pana na yutto, vibhattivipallāso ca nāma yebhuyyena ‘‘neva dānaṃ viramissa’’ntiādīsu gāthāsu icchitabbo.



我来将这段巴利文直译成简体中文：
在所有代词中，由于形态特征的结合，可获得这三种形式。如何呢？在阳性和中性范围内，"tassa kassa"等所有代词形式都有第四格和第六格语尾；在阴性范围内，"tassā kassā"等所有代词形式都有第三格、第四格、第五格、第六格和第七格语尾。因此，在代词方面也必须完全接受阴性的不明显形式表达。在此，我们不列举容易获得的第四格和第六格形式，而是因其稀少性从圣教中列举第三格、第五格和第七格形式，以使听众在世尊教法中获得无疑虑的最精细智慧。其例如下：
"具寿优陀夷往诣彼少女处，到已与彼少女二人独处，在隐蔽处适合行事的座位上坐下。"此中"tassā"是第三格形式。在已见"tassā"这一第三格形式的情况下，"sabbassā katarissā"等第三格形式虽未出现在圣典中，也可视为已见，因为它们相互具有相同的变化规律，且已见者可据以理解未见而合理者。
"我以何逊于谁"，此中"kassā"是第五格形式。在已见"kassā"这一第五格形式的情况下，"sabbassā katarissā"等第五格形式虽未出现在圣典中，也可视为已见。
"一位比丘在毗舍离（现今印度比哈尔邦）大林中以食物诱惑母猴，与其行不净行。一位比丘对某女人生起爱恋之心"，此中"tassā aññatarissā"是第七格形式。在已见此形式的情况下，"sabbassā katarissā"等第七格形式虽未出现在圣典中，也可视为已见。
然而，先生，在"与彼少女一起"这句中的"tassā"是以格位转换而说的，其意思应为"tāyā"；同样，"我以何逊于谁"这句也是以格位转换而说的，其意思应为"kāyā"；在"对某女人生起爱恋之心"这句中的"aññatarissā"也是以格位转换而说的，其意思应为"aññatarissa"，不是吗？不对，因为在这类散文语句中不应认为有格位转换。
然而，先生，大师们说即使在散文语句中，如"瞿昙弥，施与僧团"等句中也有"saṅghassa"的格位转换之意，不是吗？确实如此。即便如此，在这类情况下会有两种意图，因为处所格和与格都可表达处所和接受者的含义。因此，想说"施与僧团"者说"在僧团中施与"并不矛盾，是恰当的。同样，想说"在僧团中施与"者说"施与僧团"也不矛盾，是恰当的。就像在有"alābu"和"lābu"两个不同词的情况下，在"葫芦沉没而石头漂浮"这句中，为了保持韵律而省略字母一样，在"瞿昙弥，施与僧团"等句中，诸阿阇梨也主张以理解方式设想格位转换，认为有"saṅghassa"的转换意。因此，在"瞿昙弥，施与僧团。授予韦山达罗愿望"等句中，格位转换是合理的，但在"与彼少女"等句中则不合理。格位转换这种情况主要应在"决不停止布施"等偈颂中才被接受。


Tathāpi vadeyya yā sā tumhehi ‘‘tassā methunaṃ dhammaṃ paṭisevatī’’ti pāḷi ābhatā, na sā sattamīpayogā. ‘‘Tassā’’ti hi idaṃ chaṭṭhiyantapadaṃ ‘‘tassāmakkaṭiyāaṅgajāte methunaṃ dhammaṃ paṭisevatī’’ti atthasambhavatoti? Tanna, aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tassāti bhummavacana’’nti vuttattā. Kiñca bhiyyo – aṭṭhakathāyaṃyeva ‘‘tassā ca sikkhāya sikkhaṃ paripūrento sikkhati, tasmiñca sikkhāpade avītikkamanto sikkhatī’’ti imasmiṃ padese ‘‘tassā’’ti bhummavacanaṃ niddeso katoti. Nanu ca bho tatthāpi ‘‘tassā’’ti idaṃ vibhattivipallāsavasena bhummatthe sāmivacananti? ‘‘Ativiya tvaṃ vibhattivipallāsanaye kusalosi, vibhattivipallāsiko nāmā’’ti bhavaṃ vattabbo. Yo tvaṃ dhammasaṅgāhakattherehi vuttapāḷimpi ullaṅghasi, aṭṭhakathāvacanampi ullaṅghasi, aparampi te niddesapāḷiṃ āharissāma. Sace tvaṃ paṇḍitajātiko, saññattiṃ gamissasi. Sace apaṇḍitajātiko, attano gāhaṃ amuñcantoyeva saññattiṃ na gamissati, sāsane cittiṃ katvā suṇohīti. ‘‘Tasmā hi sikkhetha idheva jantū’’ti imissā pāḷiyā atthaṃ niddisantena pabhinnapaṭisambhidena satthukappena aggasāvakena dhammasenāpatinā āyasmatā sāriputtena ‘‘idhāti imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme’’ti evaṃ ‘‘imissā’’ti padaṃ bhummavacanavasena vuttaṃ. Tañhi ‘‘idhā’’ti padassa atthavācakattā sattamiyā rūpanti viññāyati. Iti ‘‘imissā’’ti sattamiyā rūpe diṭṭheyeva ‘‘sabbassā katarissā’’tiādīni sattamiyā rūpāni pāḷiyaṃ anāgatānipi diṭṭhāniyeva nāma.

Aparampi te sabbalokānukampakena sabbaññunā āhaccabhāsitaṃ pāḷiṃ āharissāma, cittiṃ katvā suṇohi, ‘‘aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā apubbaṃ acarimaṃ dve arahanto sammāsambuddhā uppajjeyyu’’nti ettha ‘‘ekissā’’ti idaṃ sattamiyā rūpaṃ. Evaṃ ‘‘ekissā’’ti sattamiyā rūpe diṭṭheyeva ‘‘sabbassā katarissā’’tiādīni sattamiyā rūpāni pāḷiyaṃ anāgatānipi diṭṭhāniyeva nāma. Na hi sabbathāpi vohārā sarūpato pāḷiādīsu dissanti, ekacce dissanti, ekacce na dissantiyeva. Atridaṃ vuccati –

‘‘Tassā’’iccādayo saddā, ‘‘tāya’’iccādayo viya;

Ñeyyā pañcasu ṭhānesu, tatiyādīsu dhīmatā.

Tiṇṇannaṃ pana nādīnaṃ, hoti sabyapadesato;

‘‘Tassā kassā’’tiādīni, bhavanti tatiyādisu.

Atra panāyaṃ pāḷinayavibhāvanā aṭṭhakathānayavibhāvanā ca – tassā kaññāya saddhiṃ gacchati, tassā kaññāya kataṃ, tassā kaññāya deti, tassā kaññāya apeti, tassā kaññāya ayaṃ kaññā hīnā, tassā kaññāya ayaṃ kaññā adhikā, tassā kaññāya santakaṃ, tassā kaññāya patiṭṭhitanti. Dullabhāyaṃ nīti sādhukaṃ cittiṃ katvā pariyāpuṇitabbā sāsanassa ciraṭṭhitatthaṃ. Evaṃ sabbathāpi pāḷiaṭṭhakathānayānusārena itthiliṅgassa avisadākāravohāratā ñātabbā.



我来将这段巴利文直译成简体中文：
即使有人会说，你们引用的"她从事淫欲法"这句巴利语文，不是第七格用法。因为"她的"这个词是第六格词尾，意思是"她这只母猴的生殖器从事淫欲法"？这是不对的，因为注释书中说明"她的"是处格语。更进一步说 - 在注释书中"她学习时完成其学处，她不违犯学处时在学习"这一段中，"她的"被解释为处格语。然而先生，在那里"她的"这个词是否由于格的变化而在处格意义上用作属格呢？"你真是精通格的变化规则，可称为格变化专家"，这样说你是恰当的。你既违背长老们结集的圣典文句，也违背注释书的文句，我们还要给你引述另一段解释圣典。如果你是有智慧的人，就会接受；如果你是无智慧的人，固守己见就不会接受，请恭敬地听闻。
对于"所以此世之人应当学习"这句圣典，具足无碍解智、堪比佛陀的首席弟子、法将尊者舍利弗解释说："此处即是此见、此忍、此乐、此执取、此法"，如是"此"字是以处格形式说的。因为它是解释"此处"一词的意思，所以可知是第七格形式。如是在见到"此"的第七格形式时，"一切的、哪一个的"等第七格形式虽未出现在圣典中，也可视为已见到。
我们还要给你引述一段大慈悲的一切知者亲口所说的圣典，请恭敬地听闻："诸比丘，此是不可能、无机会的，即在一个世界中同时出现两位阿罗汉正等正觉者"，这里"一个的"是第七格形式。如是在见到"一个的"的第七格形式时，"一切的、哪一个的"等第七格形式虽未出现在圣典中，也可视为已见到。因为并非所有表达方式都以原形出现在圣典等中，有些出现，有些则不出现。这里说：
如"她的"等词，如同"以她"等；
应知在五处中，第三等处为智者所用。
对于三个那等音，有相关连用法；
"她的、谁的"等词，用于第三等处。
这里有圣典用法说明和注释书用法说明："与那女子同行、那女子所作、给那女子、离那女子、这女子比那女子低劣、这女子比那女子优胜、那女子的所有物、那女子所住"。这难得的规则应当恭敬地学习，为了教法的长久住世。如是应当依据圣典和注释书的方法，了知阴性词的不明显形态用法。


Evaṃ pana ñatvā viññujātinā ‘‘dvinnaṃ gosaddānaṃ rūpamālāvisesena liṅganānattaṃ hotī’’ti niṭṭhametthāvagantabbaṃ. Gosaddo hi ‘‘puriso mātugāmo orodho āpo satthā’’tiādayo viya na niyogā visadākāravohāro, nāpi ‘‘kaññā ratti itthī’’tiādayo viya niyogā avisadākāravohāro. Tathā hi ayaṃ pulliṅgabhāve dhātusaddo viya visadākāravohāro, itthiliṅgabhāve avisadākāravohāro . Iti imassa atthassa sotūnaṃ ñāpanena paramasaṇhasukhumañāṇappaṭilābhattaṃ ‘‘go, gāvī gāvo. Gāviṃ, gavo’’tiādinā okārantassa itthiliṅgassa gosaddassa āveṇikā nāmikapadamālā vuttā. Ettha pana ‘‘gāvi’’nti ekakkhattumāgataṃ, ‘‘go gohī’’tiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘gāvo gāvī gāva’’nti tikkhattuṃ, ‘‘gāviyā’’ti pañcakkhattuṃ, evamettha pañcakkhattuṃ āgatapadānaṃ vasena avisadākāro dissatīti idaṃ itthiliṅganti gahetabbaṃ. Imañhi nayaṃ muñcitvā natthi añño nayo yena gosaddo itthiliṅgo siyā. Tasmā idameva amhākaṃ mataṃ sārato paccetabbaṃ. Pumitthiliṅgasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ gosaddānaṃ rūpamālāya nibbisesataṃ vadantānaṃ pana ācariyānaṃ mataṃ pulliṅge vattamānena gosaddeni’tthiliṅge vattamānassa gosaddassa rūpamālāya sadisatte sati mātugāmasaddassa nāmikapadamālāyo samaṃ yojetvā pumitthiliṅgabhāvaparikappanaṃ viya hotīti na sārato paccetabbaṃ.

Ettha pana kiñci liṅgasaṃsandanaṃ kathayāma – heṭṭhā niddiṭṭhassa okārantapulliṅgassa gosaddassa nāmikapadamālāyaṃ ‘‘gāvuṃ gāvaṃ gāvenā’’tiādīni ekakkhattumāgatāni, ‘‘go gohī’’tiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘gāvo gavo gava’’nti imāni pana ‘‘satthā rājā’’tiādīni viya tikkhattuṃ, catukkhattuṃ vā panettha pañcakkhattuṃ vā āgatapadāni na santi. Tadabhāvato visadākāro dissati. Purisasaddassa nāmikapadamālāyampi ‘‘puriso purisa’’ntiādīni ekakkhattumāgatāni, ‘‘purise’’tiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘purisā’’ti tikkhattuṃ. Evaṃ visadākāro dissati. Ākārantitthiliṅgassa pana ‘‘kañña’’ntiādīni ekakkhattumāgatāni, ‘‘kaññāhī’’tiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘kaññāyo’’tiādīni tikkhattuṃ, ‘‘kaññā’’ti idaṃ catukkhattuṃ, ‘‘kaññāyā’’ti idaṃ pana pañcakkhattuṃ. Evaṃ avisadākāro dissati. Ākārantapulliṅgassatu ‘‘sattharī’’tiādīni ekakkhattumāgatāni, ‘‘satthū’’tiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘satthā’’tiādīni tikkhattuṃ, evaṃ visadākāro dissati. Iminā nayena sabbāsupi pumitthiliṅgapadamālāsu visadākāro ca avisadākāro ca veditabbo. Napuṃsakaliṅgassa pana nāmikapadamālāyaṃ ‘‘cittenā’’tiādīni ekakkhattumāgatāni, ‘‘citta’’ntiādīni dvikkhattuṃ, ‘‘cittānī’’ti idaṃ tikkhattuṃ āgataṃ. Aṭṭhi āyusaddādīsupi eseva nayo. Ettha ubhayamuttākāro dissati. Kiñcāpettha catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ vā āgatapadānaṃ abhāvato visadākāro upalabbhamāno viya dissati, tathāpi yasmā ‘‘cittaṃ aṭṭhi āyū’’tiādīni napuṃsakāni ‘‘gacchaṃ aggi bhikkhū’’tiādīnaṃ pulliṅgānaṃ nayena appavattanato visadākārañca, ‘‘ratti yāgū’’tiādīnaṃ itthiliṅgānaṃ nayena appavattanato avisadākārañca ubhayamanupagamma visesato ‘‘cittaṃ, cittāni, cittā. Cittaṃ, cittāni, citte’’tiādinā sanikārāya rūpamālāya rūpavantāni bhavanti, tasmā tesamākāro ubhayamuttoti daṭṭhabbo.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
如是了知后，智者应当在此得出结论："两个牛字的语形变化差异导致性别的不同"。因为牛字并非如"男人、女人、后宫、水、导师"等词一样必然是明显形态的表达，也非如"少女、夜晚、女人"等词一样必然是不明显形态的表达。如是，此词在阳性时如界字一样是明显形态的表达，在阴性时是不明显形态的表达。为了使听众了知此义，为获得最细微精妙的智慧，以"牛、母牛、诸牛；母牛、诸牛"等方式说明了以o结尾的阴性牛字的特殊名词变化表。在此，"母牛"出现一次，"牛、以诸牛"等出现二次，"诸牛、母牛、牛"出现三次，"以母牛"出现五次，如是在此依据出现五次的词的力量，可见其不明显形态，应当理解这是阴性。除此方法外，没有其他方法能使牛字成为阴性。因此应当以此为我们的实质性见解。然而那些主张阳性和阴性两个牛字语形变化无差异的诸师之见，即在阳性使用的牛字与阴性使用的牛字语形变化相同时，如同将女人一词的名词变化表对照后推测阳性阴性的情况，不应当视为实质性见解。
在此我们要说明一些性别的比较 - 在上述以o结尾的阳性牛字的名词变化表中，"牛、牛、以牛"等出现一次，"牛、以诸牛"等出现二次，而"诸牛、诸牛、牛"如同"导师、国王"等出现三次，此中没有出现四次或五次的词。因其不存在，故显现明显形态。在人字的名词变化表中也是"人、人"等出现一次，"于人"等出现二次，"诸人"出现三次。如是显现明显形态。然而以ā结尾的阴性词中，"少女"等出现一次，"以诸少女"等出现二次，"诸少女"等出现三次，"少女"出现四次，"少女的"则出现五次。如是显现不明显形态。但以ā结尾的阳性词中，"于导师"等出现一次，"导师"等出现二次，"导师"等出现三次，如是显现明显形态。依此方法，应当了知在所有阳性阴性词形变化表中的明显形态和不明显形态。在中性词的名词变化表中，"以心"等出现一次，"心"等出现二次，"诸心"出现三次。在骨、寿命等词中也是此法。此中显现两者皆离的形态。虽然此中由于没有出现四次或五次的词，似乎可见明显形态，然而因为"心、骨、寿命"等中性词既不依"去、火、比丘"等阳性词的方式运作而有明显形态，也不依"夜晚、粥"等阴性词的方式运作而有不明显形态，摆脱这两者，特别以"心、诸心、诸心；心、诸心、诸心"等方式具有带有ni的语形变化，因此应当视其形态为两者皆离。


Tividhopāyaṃ ākāro sakkaṭabhāsāsu na labbhati. Tenesa sabbesupi byākaraṇasatthesu na vutto. Sabbasattānaṃ pana mūlabhāsābhūtāya jineritāya māgadhikāya sabhāvaniruttiyā labbhati. Tathā hi ayaṃ niruttimañjūsāyaṃ vutto –

Kiṃ panetaṃ liṅgaṃ nāma? Keci tāva vadanti –

‘‘Thanakesavatī itthī, massuvā puriso siyā. Ubhinnamantaraṃ etaṃ, itaro’bhayamuttako’ti

Vuttattā visiṭṭhā thanakesādayo liṅga’’nti, etaṃ na sabbattha, gaṅgāsālārukkhādīnaṃ thanādinā sambandhābhāvato.

Apare vadanti – ‘‘na liṅgaṃ nāma paramatthato kiñci atthi, lokasaṅketarūḷho pana vohāro liṅgaṃ nāmā’’ti. Idamettha sanniṭṭhānaṃ. Sabbaliṅgikopi saddo hoti taṭaṃ taṭī taṭoti. Yadi ca paramatthato liṅgaṃ nāma siyā, kathaṃ aññamaññaviruddhānaṃ tesaṃ ekattha samāveso bhavati, tasmā yassa kassaci atthassa avisadākāravohāro itthiliṅgaṃ, visadākāravohāro pulliṅgaṃ, ubhayamuttākāravohāro napuṃsakaliṅganti veditabbanti.

Ettha pana nāmikapadamālāsaṅkhātapabandhavaseneva avisadākāravohārāditā gahetabbā, na ekekapadavasena. Tathā hi ‘‘kaññā puriso citta’’nti ca, ‘‘kaññāyo purisā cittānī’’ti ca evamādikassa ekekapadassa avisadākāravohārāditā na dissati. Yasmā pana pabandhavasena visadākāravohārādibhāve siddheyeva samudāyāvayavattā ekekapadassapi avisadākāravohārāditā sijjhateva.

Keci pana nāmikapadamālāsaṅkhātaṃ pabandhaṃ aparāmasitvā ekekapadavaseneva avisadākāravohārādikaṃ icchanti, te vattabbā ‘‘yadi ekekapadasseva avisadākāravohārāditā siyā, evaṃ sante ‘kaññā purisā satthā guṇavā rājā’tiādīnaṃ padānaṃ ākārasutivasena, ‘puriso satthāro kaññāyo’tiādīnaṃ pana okārasutivasena, ‘cittaṃ purisaṃ kañña’ntiādīnaṃ anusārasutivasena aññamaññaṃ samānasutisambhavā kathaṃ avisadākāravohārāditā siyā’’ti? Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘siyā eva, nānattaṃ pana tesaṃ duppaṭivedha’’nti. Te vattabbā ‘‘mā tumhe evamavacuttha, dujjānatarampi nibbānaṃ kathanasamatthaṃ puggalaṃ nissāya jānanti, tasmā suṭṭhu upaparikkhitvā vadethā’’ti. Evañca pana vatvā tato uttari te pañhaṃ pucchitabbā ‘‘bodhisaddo āyusaddo ca kataraliṅgo’’ti. Te jānantā evaṃ vakkhanti ‘‘bodhisaddo itthiliṅgo ceva pulliṅgo ca, āyusaddo ca pana napuṃsakaliṅgo ca pulliṅgo cāti dviliṅgā ete saddā’’ti. Te vattabbā ‘‘yadi bodhisaddo ca āyusaddo ca dviliṅgā ete saddā, evaṃ sante dvinnaṃ bodhisaddānaṃ ekapadabhāvena vavatthitānaṃ accantasamānasutikānaṃ kathaṃ avisadākāravohāratā ca visadākāravohāratā ca siyā, kathañca pana dvinnaṃ āyusaddānaṃ ekapadabhāvena vavatthitānaṃ accantasamānasutikānaṃ ubhayamuttākāravohāratā ca visadākāravohāratā ca siyā’’ti? Evaṃ vuttā te addhā kiñci uttari apassantā niruttarā bhavissanti. Saddasatthavidū pana saddasatthato nayaṃ gahetvā vadanti –

‘‘Ese’sā eta’miti ca,

Pasiddhi atthesu yesu lokassa;

‘Thīpumanapuṃsakānī’ti,

Vuccante tāni nāmānī’’ti.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
三种语法形式在梵语中是找不到的。因此在所有的语法论著中都没有提到这点。但是在作为一切众生根本语言、佛陀所说的摩揭陀国自然语言中却可以找到。正如在《语法宝藏》中所说的那样：
那么什么是性别呢？有些人是这样说的：
"具有乳房和长发的是女性，有胡须的应该是男性。介于两者之间的，就是非男非女。"
由于这样说，有人认为具有特殊的乳房、头发等特征就是性别标志。但这并不适用于所有情况，因为恒河（今恒河）、娑罗树等并不具有乳房等特征。
另有人说："从究竟意义上来说并不存在什么性别，所谓的性别只是世俗约定俗成的称呼。"这就是对此问题的定论。有些词可以有所有性别，如"taṭaṃ taṭī taṭa"（岸）。如果从究竟意义上来说真的存在性别，那么彼此矛盾的性别怎么可能在同一处并存呢？因此应当知道：对任何事物含糊不清的表达方式是阴性，明确清晰的表达方式是阳性，非此非彼的表达方式是中性。
在这里，含糊不清等表达方式应该从名词变化系统整体来理解，而不是从单个词来理解。例如，"少女、男人、心"等，以及"诸少女、诸男人、诸心"等这样的单个词并不能显示出含糊不清等表达方式。但是因为在整体表达中已经确立了明确清晰等表达方式，作为整体的组成部分，单个词的含糊不清等表达方式也就随之成立了。
有些人不考虑名词变化系统这一整体，而只想从单个词来理解含糊不清等表达方式，对他们应该这样说："如果仅仅是单个词具有含糊不清等表达方式，那么'少女、诸男人、导师、有德者、国王'等词以ā音结尾，'男人、诸导师、诸少女'等词以o音结尾，'心、男人、少女'等词以辅音结尾，它们之间有相同的语音，如何能显示出含糊不清等表达方式呢？"虽然他们可能会说："确实如此，但是它们之间的差异难以理解。"应该对他们说："你们不要这样说，即使是更难理解的涅槃，依靠有能力讲解的人也能够了知，所以你们要好好思考后再说。"这样说完后，还要进一步问他们："菩提（bodhi）这个词和寿命（āyu）这个词是什么性别？"他们如果知道就会这样回答："菩提这个词既是阴性也是阳性，而寿命这个词既是中性也是阳性，这些词都是双性词。"应该对他们说："如果菩提和寿命这两个词都是双性词，那么当两个完全相同发音的菩提词作为一个词存在时，怎么可能既有含糊不清的表达方式又有明确清晰的表达方式呢？同样，当两个完全相同发音的寿命词作为一个词存在时，怎么可能既有非此非彼的表达方式又有明确清晰的表达方式呢？"这样问他们之后，他们必定看不到进一步的答案而无言以对。但精通语法的学者根据语法规则这样说：
"凡是在世间，
对某些意义上，
用ese、esā、etam表示的，
这些名词就被称为
阳性、阴性和中性。"


Tesaṃ kira ayamadhippāyo – ‘‘eso puriso, eso mātugāmo, eso rājā, esā itthī, esā latā, etaṃ napuṃsakaṃ, etaṃ citta’’nti evaṃ purisādīsu yesu atthesu lokassa ‘‘eso esā eta’’nti ca pasiddhi hoti, tesu atthesu tāni nāmāni ‘‘pumitthinapuṃsakaliṅgānī’’ti vuccanti, taṃdvārena aññānipīti. Evaṃ vadantehi tehi ‘‘iminā nāma ākārena ‘eso esā eta’nti nāmāni aññāni ca pulliṅgādināmaṃ labhantī’’ti ayaṃ viseso na dassito, saddhammanayaññūhi pana neruttikehi dassito ‘‘yassa kassaci atthassa avisadākāravohāro itthiliṅga’’ntiādinā.

Keci pana ‘‘avisadākārānaṃ atthānaṃ vācako vohāro itthiliṅga’’ntiādīni vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi hi avisadākārānaṃ atthānaṃ vācako vohāro itthiliṅgaṃ, evaṃ sante mātugāmakalattakantakaṇṭakagumbādayopi vohārā itthiliṅgāni siyuṃ avisadākārattā tadatthānaṃ. Yadi pana visadākārānaṃ atthānaṃ vācako vohāro pulliṅgaṃ, evaṃ sante ‘‘devatā saddhā ñāṇa’’miccādayopi vohārā pulliṅgāni siyuṃ visadākārattā tadatthānaṃ. Atha vā yadi avisadākārānaṃ atthānaṃ vācako vohāro itthiliṅgaṃ, visadākārānaṃ panatthānaṃ vācako vohāro pulliṅgaṃ, evaṃ sante ekassevatthassa ekakkhaṇe dvīhi liṅgehi na vattabbatā siyā –

‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmāsi devate;

Karomi te taṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamā’’ti.

Yadi ca ubhayamuttākārānaṃ atthānaṃ vācako vohāro napuṃsakaliṅgaṃ, evaṃ sante ubhayamuttākārānaṃ atthānaṃ tiṇarukkhādīsu ‘‘idaṃ nāmā’’ti niyamābhāvato liṅgavacanaṃ viruddhaṃ siyā. Apica ‘‘paññāratanaṃ. Sāriputtamoggallānaṃ sāvakayuga’’nti ca ādinā napuṃsakaliṅgavacanena tadatthānampi ubhayamuttākāratā vuttā siyā. Apica ekampi tīraṃ ‘‘taṭaṃ taṭī taṭo’’ti tīhi liṅgehi na vattabbaṃ siyā. Ekampi ca ñāṇaṃ ‘‘paññāṇaṃ paññā pajānanā amoho’’tiādinā tīhi liṅgehi na vattabbaṃ siyā, tasmā taṃ nayaṃ aggahetvā yathāvuttoyeva nayo gahetabbo.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
据说他们的意思是这样的：在"这个男人、这个妇女、这个国王、这个女人、这个藤蔓、这个中性词、这个心"等表达中，对于男人等这些意义，世间上用"eso（这个，阳性）、esā（这个，阴性）、etaṃ（这个，中性）"来表示，这些名词被称为"阳性、阴性、中性"，通过这个方式其他词也是如此。他们这样说的时候，并没有指出"以某种形式，名词和其他词获得阳性等性别"这样的特点，但是通晓正法规则的语法学家们却通过"任何事物含糊不清的表达方式是阴性"等方式指出了这一点。
有些人说"表达含糊不清意义的用语是阴性"等说法，这是不应该接受的。因为如果表达含糊不清意义的用语是阴性，那么由于妇女、妻子、刺、荆棘丛等的含义含糊不清，这些用语也应该是阴性了。如果表达明确清晰意义的用语是阳性，那么由于"天神、信仰、智慧"等词的含义明确清晰，这些用语也应该是阳性了。或者说，如果表达含糊不清意义的用语是阴性，而表达明确清晰意义的用语是阳性，那么同一个事物在同一时刻就不能用两种性别来表达了，如：
"夜叉啊，你是为我利益着想的，
天神啊，你是为我福祉着想的；
我会遵从你的话语，
你是我的老师。"
如果表达非此非彼意义的用语是中性，那么由于在非此非彼意义的草木等事物中没有"这是什么"的确定，性别的表达就会矛盾。而且通过"智慧宝、舍利弗目犍连这对弟子"等中性表达，也就意味着这些事物的含义是非此非彼了。而且同一个"岸"也就不能用"taṭaṃ（中性）、taṭī（阴性）、taṭo（阳性）"三种性别来表达了。同一个智慧也就不能用"paññāṇaṃ（中性）、paññā（阴性）、pajānanā（阴性）、amoho（阳性）"等三种性别来表达了。因此，不应采纳这种观点，而应该采纳前面所说的观点。


Lokasmiñhi itthīnaṃ heṭṭhimakāyo visado hoti, uparimakāyo avisado, uramaṃsaṃ avisadaṃ, gamanādīnipi avisadāni . Itthiyo hi gacchamānā avisadaṃ gacchanti, tiṭṭhamānā nipajjamānā nisīdamānā khādamānā bhuñjamānā avisadaṃ bhuñjanti. Purisampi hi avisadaṃ disvā ‘‘mātugāmo viya gacchati tiṭṭhati nipajjati nisīdati khādati bhuñjatī’’ti vadanti. Iti yathā itthiyo yebhuyyena avisadākārā, tathā yassa kassaci saviññāṇakassa vā aviññāṇakassa vā atthassa ye vohārā yebhuyyena avisadākārā, teyeva itthiliṅgāni nāma bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Kaññā devatā dhītalikā dubbā saddhā ratti itthī yāgu vadhū’’ iccevamādīni. Purisānaṃ pana heṭṭhimakāyo avisado hoti, uparimakāyo visado, uramaṃsaṃ visadaṃ, gamanādīnipi visadāni honti. Purisā hi gacchamānā visadaṃ gacchanti, tiṭṭhamānā nipajjamānā nisīdamānā khādamānā bhuñjamānā visadaṃ bhuñjanti. Itthimpi hi gamanādīni visadāni kurumānaṃ disvā ‘‘puriso viya gacchatī’’tiādīni vadanti. Iti yathā purisā yebhuyyena visadākārā, tathā yassa kassaci saviññāṇakassa vā aviññāṇakassa vā atthassa ye vohārā yebhuyyena visadākārā, teyeva pulliṅgāni nāma bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Puriso mātugāmo orodho āpo rukkho moho satthā’’ iccevamādīni. Yathā ca pana napuṃsakā ubhayamuttākārā, tathā yassa kassaci saviññāṇakassa vā aviññāṇakassa vā atthassa ye vohārā ubhayamuttākārā, teyeva napuṃsakaliṅgāni nāma bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Cittaṃ rūpaṃ itthāgāraṃ kalattaṃ nāṭakaṃ ratanaṃ ñāṇaṃ aṭṭhi āyu’’iccevamādīni. Iccevaṃ nāmikānaṃ sabbesampi vohārānaṃ –

Visadāvisadākārā, ākāro’bhayamuttako;

Liṅgassa lakkhaṇaṃ etaṃ, ñeyyaṃ syādippabandhato.

Idaṃ ṭhānaṃ dubbinivijjhaṃ mahāvanagahanaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā dassitaṃ sādhukaṃ manasi kātabbaṃ. Iti sabbesaṃ nāmikapadānaṃ pabandhanissitena avisadākāravohārādibhāvena itthiliṅgādibhāvassa sambhavato dvinnampi gosaddānaṃ pabandhanissitena avisadākāravohārādibhāvena yathāsakaṃ itthiliṅgādibhāvo veditabbo.

Savinicchayoyaṃ okārantitthiliṅgassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Okārantatāpakatikaṃ okārantitthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Evaṃ sabbathāpi ākāranta ivaṇṇanta uvaṇṇantokārantavasena chabbidhāni itthiliṅgāni niravasesato gahitāni bhavanti. Etesu pana kesañci ākārantānaṃ īkārantānañca katthaci paccattekavacanassa ekārādesavasena yo pabhedo dissati, so idāni vuccati. Tathā hi –

‘‘Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;

Abyayataṃ vilapasi, viratte kosiyāyane’’ti

Imasmiṃ rādhajātake ‘‘virattā’’ti ākārantavasena vattabbe paccattavacanassa ekārādesavasena ‘‘viratte’’ti vuttaṃ. Tathā ‘‘kosiyāyanī’’ti īkārantavasena vattabbe paccattavacanassa ekārādesavasena ‘‘kosiyāyane’’ti vuttaṃ. Tena aṭṭhakathācariyo ‘‘viratte kosiyāyaneti mātā no kosiyāyanī brāhmaṇī virattā amhākaṃ pitari nippemā jātā’’ti atthaṃ saṃvaṇṇesi. Nanu ca bho pāḷiyaṃ ‘‘viratte’’ti, ‘‘kosiyāyane’’ti ca paccattavacanassa dassanato ‘‘ekārantampi itthiliṅgaṃ atthī’’ti vattabbanti? Na vattabbaṃ ākārīkārantogadharūpavisesattā tesaṃ rūpānaṃ. Ādesavasena hi siddhattā visuṃ ekārantaṃ itthiliṅgaṃ nāma natthi, tasmā itthiliṅgānaṃ yathāvuttā chabbidhatāyeva gahetabbā.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
在世间，女性的下半身是清晰的，上半身是含糊的，胸部肌肉是含糊的，行走等动作也是含糊的。因为女性行走时行走得含糊，站立、躺卧、坐着、咀嚼、进食时都是含糊的。即使看到男人行为含糊时，人们也会说"他像女人一样走路、站立、躺卧、坐着、咀嚼、进食"。因此，正如女性大多具有含糊的形态，同样，对于任何有情或无情事物，那些大多表现为含糊形态的用语，就成为阴性词。比如什么呢？如"少女、天神、女儿、草、信仰、夜晚、女人、粥、新娘"等等。
而男性的下半身是含糊的，上半身是清晰的，胸部肌肉是清晰的，行走等动作也是清晰的。因为男性行走时行走得清晰，站立、躺卧、坐着、咀嚼、进食时都是清晰的。即使看到女人的行走等动作清晰时，人们也会说"她像男人一样走路"等。因此，正如男性大多具有清晰的形态，同样，对于任何有情或无情事物，那些大多表现为清晰形态的用语，就成为阳性词。比如什么呢？如"男人、妇女、后宫、水、树、痴、导师"等等。
正如中性词是非此非彼的形态，同样，对于任何有情或无情事物，那些表现为非此非彼形态的用语，就成为中性词。比如什么呢？如"心、色、女眷住所、妻子、戏剧、宝、智慧、骨、寿命"等等。因此，对于所有名词性用语：
清晰与含糊形态，
及非此非彼形态；
这就是性别特征，
应从词形变化知。
这个难以理解的领域已经被阐明，就像大森林被清除了杂草和缠结一样，应当好好记住。因此，由于所有名词性词语都依赖于语句结构中含糊等表达方式而具有阴性等性别，两个go（牛）词也应该根据各自在语句结构中的含糊等表达方式来理解其阴性等性别。
这就是o结尾阴性词的名词变化分类的详细解释。
o结尾的基本阴性词已经讲完。
这样，从所有方面来看，以ā结尾、i结尾、u结尾、o结尾的六种阴性词就完全掌握了。在这些词中，有些ā结尾和ī结尾的词在某些场合主格单数会变成e，这种变化现在要说明。比如：
"罗陀啊，你不知道，
在深夜未至时；
你在悲叹无常，
对于已离欲的拘私耶之女。"
在这个罗陀本生故事中，本应该说"virattā"（已离欲的，ā结尾）的主格形式，却用e结尾说成了"viratte"。同样，本应该说"kosiyāyanī"（拘私耶之女，ī结尾）的主格形式，却用e结尾说成了"kosiyāyane"。因此注释家解释说："'viratte kosiyāyane'的意思是'我们的母亲拘私耶之女婆罗门女已对我们的父亲离欲，变得无情。'"
有人可能会说："既然在圣典中出现了'viratte'和'kosiyāyane'这样的主格形式，是不是应该说'还有e结尾的阴性词'呢？"不应该这样说，因为这些形式是包含在ā结尾和ī结尾词中的特殊形式。由于这些形式是通过音变而成的，并不存在独立的e结尾阴性词，因此应该接受前面所说的阴性词只


Iccevaṃ itthiliṅgānaṃ, pakiṇṇanayasālinī;

Padamālā vibhattā me, sāsanatthaṃ sayambhuno.

Saddanītisūriyoyaṃ,

Anekasuvinicchayarasmikalāpo;

Saṃsayandhakāranudo,

Kassa matipadumaṃ na vikāse.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Itthiliṅgānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo

Aṭṭhamo paricchedo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如是我分别解说了，
阴性词的语形变化，
充满着种种精妙法理，
为弘扬自觉者教法。
这《语法明解》之日，
放射众多明晰智光，
驱散疑惑黑暗，
谁的智慧莲花不绽放。
为了让智者通晓九分教法及其注释和三藏中的语言运用，
而造的《语法明解》论中，
阴性词的名词语形变化分别，
第八章完。
provided by EasyChat

9. Napuṃsakaliṅganāmikapadamālā

Atha pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā niggahītantanapuṃsakaliṅgānaṃ ‘‘bhūtaṃ’’iccādikassa pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma –

Cittaṃ, cittāni. Cittaṃ, cittāni. Cittena, cittehi, cittebhi. Cittassa, cittānaṃ. Cittā, cittasmā, cittamhā, cittehi, cittebhi. Cittassa, cittānaṃ. Citte, cittasmiṃ, cittamhi, cittesu. Bho citta, bho cittā, bhavanto cittāni. Yamakamahātheramataṃ.

Ettha kiñcāpi ‘‘cittā’’ti paccattabahuvacanaṃ ‘‘citte’’ti upayogabahuvacanañca anāgataṃ, tathāpi tattha tattha aññesampi tādisānaṃ niggahītantanapuṃsakarūpānaṃ dassanato vibhaṅgapāḷiyañca ‘‘cha cittā abyākatā’’tiādidassanato gahetabbameva , tasmā ‘‘cittaṃ, cittāni, cittā. Cittaṃ, cittāni, citte’’ti kamo veditabbo. Niggahītantānañhi napuṃsakaliṅgānaṃ katthaci okārantapulliṅgānaṃ viya paccattopayogabahuvacanāni bhavanti. Tāni ca pulliṅgena vā saliṅgena vā aliṅgena vā saddhiṃ samānādhikaraṇāni hutvā kevalāni vā pāvacane sañcaranti. Atra ‘‘cattāro satipaṭṭhānā. Cattāro sammappadhānā. Sabbe mālā upentimaṃ. Yassa ete dhanā atthi. Cattāro mahābhūtā. Tīṇindriyā. Dve indriyā. Dasindriyā. Dve mahābhūte nissāya dve mahābhūtā, pañca viññāṇā, caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamatthake, rūpā saddā rasā gandhā. Rūpe ca sadde ca atho rase ca. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti evamādayo anekasatā pāḷippadesā daṭṭhabbā.

Ettha pana ‘‘satipaṭṭhānā’’tiādīni padāni liṅgavipallāsavasena vuttānīti na gahetabbāni satipaṭṭhānasaddādīnaṃ paṭhamekavacanaṭṭhāne okārantapulliṅgabhāvena ṭhitabhāvassa adassanato. ‘‘Cattāro’’tiādīniyeva pana padāni liṅgavipallāsavasena vuttānīti gahetabbāni niyogā niggahītantehi napuṃsakaliṅgehi satipaṭṭhānasaddādīhi saddhiṃ tesaṃ samānādhikaraṇabhāvassa dassanatoti.

Kecettha vadeyyuṃ – nanu ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādippayogadassanato satipaṭṭhānasaddādīnaṃ okārantapulliṅgabhāvo labbhati. Evaṃ sante kasmā tumhehi ‘‘satipaṭṭhānasaddādīnaṃ paṭhamekavacanaṭṭhāne okārantapulliṅgabhāvena ṭhitabhāvassa adassanato’’ti vuttaṃ, kasmā ca ekantato satipaṭṭhānasaddādīnaṃ niggahītantanapuṃsakaliṅgatā anumatā, nanu ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādidassanato ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādīsupi ‘‘satipaṭṭhānasaddādayo liṅgavipallāsavasena vuttā’’ti vattabbāti? Na vattabbā, kasmāti ce? ‘‘Satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīsupi satipaṭṭhānacittasaddādīnaṃ liṅgavipallāsavasena anicchitabbato. Tattha hi pulliṅgena dhammasaddena yojetuṃ dhammissaro bhagavā dhammāpekkhaṃ katvā ‘‘satipaṭṭhāno, citto, cittā’’ti ca abhāsi. Kevalā hi satipaṭṭhāna cittasaddādayo okārantapulliṅgabhāvena katthacipi yojitā na santi, niggahītantanapuṃsakabhāvena pana yojitā santi.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
9、中性词的名词变化
现在我们以前代师长的观点为前导，来讲解以-ṃ结尾的中性词如"bhūtaṃ"（存在）等基本形式的名词变化：
citta（心）的变化：
单数主格：cittaṃ，复数主格：cittāni。
单数宾格：cittaṃ，复数宾格：cittāni。
单数工具格：cittena，复数工具格：cittehi、cittebhi。
单数属格：cittassa，复数属格：cittānaṃ。
单数离格：cittā、cittasmā、cittamhā，复数离格：cittehi、cittebhi。
单数为格：cittassa，复数为格：cittānaṃ。
单数处格：citte、cittasmiṃ、cittamhi，复数处格：cittesu。
单数呼格：bho citta、bho cittā，复数呼格：bhavanto cittāni。
这是耶摩迦大长老的观点。
在这里，虽然复数主格"cittā"和复数宾格"citte"没有出现，但是由于在其他地方可以看到类似的-ṃ结尾的中性词形式，而且在《分别论》中也出现了"六种无记心"等用例，所以应当采用。因此，应当知道其顺序是"cittaṃ、cittāni、cittā（主格）；cittaṃ、cittāni、citte（宾格）"。因为-ṃ结尾的中性词在某些场合的复数主格和宾格形式，就像o结尾的阳性词一样。这些形式在经典中或者与阳性词、同性词、无性别词保持一致关系，或者独立使用。在这里应该看到诸如"四念处、四正勤、一切花都趋向此、谁有这些财富、四大元素、三根、二根、十根、依两大元素有两大元素、五识、建立在四支上、我睡在蚁冢顶上、色声味香、对于色和声以及味、依眼和色生起眼识"等数百处经文。
在这里，不应该认为"念处"等词是由于性别变换而如此说的，因为没有看到念处等词在单数主格位置上以o结尾阳性词的形式存在。但是应该认为"四"等词是由于性别变换而如此说的，因为必然可以看到它们与-ṃ结尾的中性词念处等保持一致关系。
有些人在这里可能会说：难道不是因为看到"念处法、心法、诸心法"等用例，所以可以得知念处等词是o结尾阳性词吗？如果是这样，为什么你们说"因为没有看到念处等词在单数主格位置上以o结尾阳性词的形式存在"？为什么一定要认为念处等词是-ṃ结尾的中性词？难道不是因为看到"念处法、心法、诸心法"等用例，所以在"四念处"等处也应该说"念处等词是由于性别变换而说的"吗？不应该这样说。为什么呢？因为在"念处法、心法、诸心法"等用例中也不应该认为念处、心等词是由于性别变换而说的。在那里，为了与阳性的"法"字结合，世尊考虑到"法"字而说"念处、心、诸心"。因为单独的念处、心等词在任何地方都没有以o结尾阳性词的形式使用，而是以-ṃ结尾中性词的形式使用。


Tathā hi ‘‘citto gahapatī’’ti etthāpi pulliṅgagahapatisaddaṃ apekkhitvā viññāṇe pavattaṃ cittanāmaṃ paṇṇattivasena puggale āropetvā puggalavācakaṃ katvā ‘‘citto’’ti vuttaṃ. Yadi pana viññāṇasaṅkhātaṃ cittamadhippetaṃ siyā, ‘‘citta’’micceva vucceyya. Tasmā ‘‘citto gahapati, cittā itthī’’tiādīsu liṅgavipallāso na icchitabbo sāpekkhattā cittasaddādīnaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīsupi liṅgavipallāso na icchitabbo. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā’’tiādīsu pana satipaṭṭhānasaddādīnaṃ apekkhitabbāni padāni na santi, yehi te pulliṅgāni siyuṃ, tasmā ‘‘cattāro’’tiādīniyeva padāni parivattetvā ‘‘cattāri, sabbāni, etānī’’ti napuṃsakaliṅgavasena gahetvā ‘‘satipaṭṭhānā , sammappadhānā’’tiādīhi padehi yojetabbāni. Īdisesu ṭhānesu keci aṭṭhakathācariyā nikāralopaṃ icchanti ‘‘yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje, nimittāni padissantī’’ti ettha viya. Adassanañhi lopo, tasmā ‘‘cattāri satipaṭṭhānāni, cattāri sammappadhānāni, sabbāni mālānī’tiādikā yojanā kātabbā.

Keci pana ‘‘sabbe mālā upenti ma’’nti ettha mālāsaddaṃ itthiliṅganti maññitvā pulliṅgabhūtaṃ sabbesaddaṃ itthiliṅgavasena parivattetvā ‘‘sabbā mālā’’ti atthaṃ kathenti. Taṃ kiñcāpi yuttataraṃ viya dissati, tathāpi na gahetabbaṃ. Na hi so bhagavā liṅgaṃ naññāsi, na ca ‘‘sabbā mālā upenti ma’’nti dve padāni itthiliṅgāni katvā vattuṃ na sakkhi. Yo evaṃ visadisaliṅgāni padāni uccāresi. Jānantoyeva pana bhagavā vattuṃ sakkontoyeva ca ‘‘sabbe mālā upenti ma’’nti visadisaliṅgāni padāni uccāresi, tasmā pulliṅgabhūtaṃ sabbesaddaṃ ‘‘sabbānī’’ti napuṃsakaliṅgavasena parivattetvā vibhaṅgapāḷiyaṃ ‘‘tīṇindriyā’’ti padaṃ viya luttanikārena napuṃsakaliṅgena mālāsaddena yojetvā ‘‘sabbāni mālānī’’ti attho gahetabbo katthaci ‘‘yassa ete dhanā atthī’’ti ettha viya. Ettha hi yassa etāni dhanānīti attho. Idampettha sallakkhitabbaṃ. Mālāsaddo dviliṅgo itthinapuṃsakavasena. Tiṭṭhatu tassitthiliṅgattaṃ suviññeyyattā, napuṃsakatte pana tīṇi mālāni. ‘‘Mālehi ca gandhehi ca bhagavato sarīraṃ pūjentī’’tiādayo napuṃsakappayogānipi bahū sandissantīti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
正如在"居士质多"这个例子中，考虑到阳性词"居士"，将表示识的心名称假设性地安置在人上，使之成为表示人的词，因此说"质多"。如果是指识这种心的话，就应该只说"心"。因此在"质多居士、质多女"等例子中，不应该认为有性别变换，因为心等词依赖于其他词。就像在这里一样，在"念处法、心法、诸心法"等例子中也不应该认为有性别变换。但是在"四念处"等例子中，念处等词没有需要依赖的词使它们成为阳性，因此应该把"四"等词转换成中性词形式"四个、一切、这些"，然后与"念处、正勤"等词结合。在这样的地方，一些注释家主张省略ni音，就像在"从前菩萨们，在最上宝座，显现诸相"这个例子中一样。因为看不见就是省略，所以应该作"四个念处、四个正勤、一切花"等结合。
有些人认为在"一切花都趋向我"这个例子中，以为"花"是阴性词，就把作为阳性的"一切"转换成阴性形式，解释为"一切（阴性）花"。虽然这看起来似乎更合理，但不应该采纳。因为世尊不是不知道性别，也不是不能把"一切花都趋向我"这两个词都说成阴性。他虽然说出了不同性别的词，但世尊是知道的，也是能够说的，所以说出了"一切花都趋向我"这些不同性别的词。因此应该把作为阳性的"一切"转换成中性形式"一切"，像《分别论》中"三根"这个词一样，与省略了ni音的中性"花"字结合，理解为"一切花"，就像在某处"谁有这些财富"中一样。因为这里的意思是"谁有这些财富"。这里还应该注意到：花这个词有两种性别，即阴性和中性。且不说它的阴性很容易理解，至于中性，则有"三朵花"等用例。"用花和香料供养世尊的身体"等很多中性用例也可以看到。


Yadi pana bho mālasaddo itthinapuṃsakavasena dviliṅgo, ‘‘sabbe mālā upenti ma’’nti ettha mālāsaddassa itthiliṅgabhāvaparikappane ko doso atthīti? Attheva itthiliṅgasaddassa pulliṅgabhūtena sabbanāmikapadena saddhiṃ samānādhikaraṇabhāvassābhāvato, napuṃsakaliṅgassa pana pulliṅgabhūtena sabbanāmikapadena saddhiṃ samānādhikaraṇabhāvassa upalabbhanato. Teneva ca ‘‘ete dhanā’’tiādayo payogā pāvacane bahudhā diṭṭhā. Etthāpi pana vadeyyuṃ ‘‘dhanātiādīni vipallāsavasena pulliṅgāniyeva ‘‘ete’’tiādīhi samānādhikaraṇapadehi yojitattā’’ti. Na, napuṃsakāniyevetāni. Yadi hi ‘‘dhanā’’tiādīni pulliṅgāni siyuṃ, katthaci paccattekavacanaṭṭhāne ‘‘eso’’tiādīhi okārantasamānādhikaraṇapadehi yojitā okārantadhanasaddādayo siyuṃ. Tathārūpānaṃ abhāvato pana ‘‘dhanā indriyā viññāṇā’’tiādayo saddā napuṃsakaliṅgāniyeva honti. Ayaṃ nayo paccattabahuvacanaṭṭhāneyeva labbhati. Napuṃsakaliṅgāni hi visadākārāni pulliṅgarūpāni viya hutvā pulliṅgehipi saddhiṃ caranti, napuṃsakā viya purisavesadhārino purisehīti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.

Athāpi te pubbe vuttavacanaṃ puna parivattetvā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘citto gahapati, cittā itthī’’tiādīsu cittaṃ etassa atthīti citto, cittaṃ etissā atthīti cittā yathā ‘‘saddho, saddhā’’ti evaṃ assatthīti atthavasena gahetabbato liṅgavipallāso nicchitabbo, ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīni pana evarūpassa atthassa aggahetabbato ‘‘satipaṭṭhānaṃ dhammo, cittaṃ dhammo, cittāni dhammā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādi vuttanti liṅgavipallāso icchitabbo’’ti? Tanna, ‘‘citto gahapatī’’tiādīsu pana ‘‘satipaṭṭhāno dhammo’’tiādīsu ca cittasatipaṭṭhānasaddādīnaṃ gahapati dhammādīnaṃ apekkhanavasena niccaṃ pulliṅgabhāvassa icchitattā.

Tathā hi ekantanapuṃsakaliṅgopi puññasaddo abhisaṅkhārāpekkhanavasena ‘‘puñño abhisaṅkhāro’’ti pulliṅgo jāto, tathā ekantanapuṃsakaliṅgāpi paduma maṅgalasaddādayo aññassatthassāpekkhanavasena ‘‘padumo bhagavā, padumā devī, maṅgalo bhagavā, maṅgalā itthī’’ti ca pumitthiliṅgā jātā. Ekantapulliṅgāpi hatthivisesavācakā kālāvaka gaṅgeyyasaddādayo kulāpekkhanavasena ‘‘kālāvakañca gaṅgeyya’’ntiādinā napuṃsakaliṅgā jātā. Tadapekkhanavasena hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kālāvako ca gaṅgeyyo’’tiādi pulliṅganiddeso dissati. Evaṃ taṃtadatthānamapekkhanavasena taṃtaṃpakatiliṅgaṃ nāsetvā aparaṃ liṅgaṃ patiṭṭhāpetvā niddeso dissati, na ca tāni sabbānipi liṅgāni taddhitavasena aññaliṅgāni jātāni, atha kho gahapatidhammādīnaṃ apekkhanavaseneva aññaliṅgāni jātāni, tasmā ‘‘petāni bhoti puttāni, khādamānā tuvaṃ pure. Siviputtāni cavhaya. Evaṃ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā’’tiādīsuyeva liṅgavipallāso icchitabbo anaññāpekkhakattā vuttadhammasaddādīnaṃ, na pana ‘‘citto gahapati, cittā itthī, satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīsu cittasaddādīnaṃ vipallāso icchitabbo gahapati dhammādīnaṃ apekkhakattā tesanti niṭṭhametthāvagantabbaṃ, idañca ekaccānaṃ sammohaṭṭhānaṃ, tasmā saddhammaṭṭhitiyā ayaṃ nīti saddhāsampannehi kulaputtehi sādhukaṃ manasi kātabbā.



Yadi pana bho mālasaddo itthinapuṃsakavasena dviliṅgo, ‘‘sabbe mālā upenti ma’’nti ettha mālāsaddassa itthiliṅgabhāvaparikappane ko doso atthīti? Attheva itthiliṅgasaddassa pulliṅgabhūtena sabbanāmikapadena saddhiṃ samānādhikaraṇabhāvassābhāvato, napuṃsakaliṅgassa pana pulliṅgabhūtena sabbanāmikapadena saddhiṃ samānādhikaraṇabhāvassa upalabbhanato. Teneva ca ‘‘ete dhanā’’tiādayo payogā pāvacane bahudhā diṭṭhā. Etthāpi pana vadeyyuṃ ‘‘dhanātiādīni vipallāsavasena pulliṅgāniyeva ‘‘ete’’tiādīhi samānādhikaraṇapadehi yojitattā’’ti. Na, napuṃsakāniyevetāni. Yadi hi ‘‘dhanā’’tiādīni pulliṅgāni siyuṃ, katthaci paccattekavacanaṭṭhāne ‘‘eso’’tiādīhi okārantasamānādhikaraṇapadehi yojitā okārantadhanasaddādayo siyuṃ. Tathārūpānaṃ abhāvato pana ‘‘dhanā indriyā viññāṇā’’tiādayo saddā napuṃsakaliṅgāniyeva honti. Ayaṃ nayo paccattabahuvacanaṭṭhāneyeva labbhati. Napuṃsakaliṅgāni hi visadākārāni pulliṅgarūpāni viya hutvā pulliṅgehipi saddhiṃ caranti, napuṃsakā viya purisavesadhārino purisehīti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.

Athāpi te pubbe vuttavacanaṃ puna parivattetvā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘citto gahapati, cittā itthī’’tiādīsu cittaṃ etassa atthīti citto, cittaṃ etissā atthīti cittā yathā ‘‘saddho, saddhā’’ti evaṃ assatthīti atthavasena gahetabbato liṅgavipallāso nicchitabbo, ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīni pana evarūpassa atthassa aggahetabbato ‘‘satipaṭṭhānaṃ dhammo, cittaṃ dhammo, cittāni dhammā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena ‘‘satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādi vuttanti liṅgavipallāso icchitabbo’’ti? Tanna, ‘‘citto gahapatī’’tiādīsu pana ‘‘satipaṭṭhāno dhammo’’tiādīsu ca cittasatipaṭṭhānasaddādīnaṃ gahapati dhammādīnaṃ apekkhanavasena niccaṃ pulliṅgabhāvassa icchitattā.

Tathā hi ekantanapuṃsakaliṅgopi puññasaddo abhisaṅkhārāpekkhanavasena ‘‘puñño abhisaṅkhāro’’ti pulliṅgo jāto, tathā ekantanapuṃsakaliṅgāpi paduma maṅgalasaddādayo aññassatthassāpekkhanavasena ‘‘padumo bhagavā, padumā devī, maṅgalo bhagavā, maṅgalā itthī’’ti ca pumitthiliṅgā jātā. Ekantapulliṅgāpi hatthivisesavācakā kālāvaka gaṅgeyyasaddādayo kulāpekkhanavasena ‘‘kālāvakañca gaṅgeyya’’ntiādinā napuṃsakaliṅgā jātā. Tadapekkhanavasena hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kālāvako ca gaṅgeyyo’’tiādi pulliṅganiddeso dissati. Evaṃ taṃtadatthānamapekkhanavasena taṃtaṃpakatiliṅgaṃ nāsetvā aparaṃ liṅgaṃ patiṭṭhāpetvā niddeso dissati, na ca tāni sabbānipi liṅgāni taddhitavasena aññaliṅgāni jātāni, atha kho gahapatidhammādīnaṃ apekkhanavaseneva aññaliṅgāni jātāni, tasmā ‘‘petāni bhoti puttāni, khādamānā tuvaṃ pure. Siviputtāni cavhaya. Evaṃ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā’’tiādīsuyeva liṅgavipallāso icchitabbo anaññāpekkhakattā vuttadhammasaddādīnaṃ, na pana ‘‘citto gahapati, cittā itthī, satipaṭṭhāno dhammo, citto dhammo, cittā dhammā’’tiādīsu cittasaddādīnaṃ vipallāso icchitabbo gahapati dhammādīnaṃ apekkhakattā tesanti niṭṭhametthāvagantabbaṃ, idañca ekaccānaṃ sammohaṭṭhānaṃ, tasmā saddhammaṭṭhitiyā ayaṃ nīti saddhāsampannehi kulaputtehi sādhukaṃ manasi kātabbā.



现将巴利文直译为简体中文：
如果"花"这个词在阴性和中性方面是双性词，那么在"一切花朝向我"这句话中，假设"花"字是阴性有什么过错呢？确实有过错，因为阴性名词不能与作为阳性的代词发生同格关系，但中性名词却可以与作为阳性的代词发生同格关系。正因如此，在佛语中多处可见"这些财富"等用法。在这里也有人会说："'财富'等词是因变化而成为阳性，所以才能与'这些'等同格词连用。"不是这样的，这些确实是中性词。因为如果"财富"等词是阳性的话，在某些主格单数的场合就会有以"这个"等以o结尾的同格词连用的o结尾的"财富"等词。由于不存在这样的形式，所以"财富、根、识"等词确实都是中性词。这种规律只在主格复数的场合才能见到。因为中性词呈现清晰的形态，就像阳性形式一样，也能与阳性词一起使用，就如同穿着男装的中性人也能与男人在一起一样，这就是这里应该理解的结论。
即使他们重新转述前面所说的话这样说："如'质多居士、质多女'等用例中，有心的是他，所以叫质多；有心的是她，所以叫质多女；就像'有信的（男）、有信的（女）'那样，因为应该从'有某物'的意思来理解，所以应该确定为性别变化。而'念处法、心法、诸心法'等，因为不应该从这种意思来理解，本应该说'念处（是）法、心（是）法、诸心（是）法'，却因性别变化而说成'念处法、心法、诸心法'等，所以应该承认有性别变化"？这是不对的。因为在"质多居士"等和"念处法"等用例中，"心"和"念处"等词是因为要关联"居士"、"法"等词，所以一直要求是阳性。
确实如此，即使是完全中性的"福"字，因为要关联"行"字，在"福行"中就变成阳性了。同样，即使是完全中性的"莲花"、"吉祥"等词，因为要关联其他意思，就变成"莲花世尊、莲花天女、吉祥世尊、吉祥女"这样的阳性词和阴性词。即使是完全阳性的表示特殊象的"卡拉瓦卡"、"恒河"等词，因为要关联"种族"，就如"卡拉瓦卡和恒河（象）"等变成中性。因为在注释书中可以看到关联它时用"卡拉瓦卡和恒河（象）"等阳性说明。这样，因为要关联这样那样的意思，就消除了这样那样的原有性别，而确立另一个性别来说明，这些性别并不都是因为从属关系而变成其他性别的，而是因为要关联居士、法等词才变成其他性别的。因此，只有在"这些亡者是你的孩子们，你以前吃着（它们）。称呼它们为尸毗国的孩子们。这样听闻诸法，智者们心生欢喜"等用例中才应该承认有性别变化，因为所说的"法"等词不需要关联其他词。而在"质多居士、质多女、念处法、心法、诸心法"等用例中，不应该承认"心"等词有变化，因为它们需要关联"居士"、"法"等词，这就是这里应该理解的结论。这是某些人迷惑之处，因此为了正法久住，具信的善男子们应该好好把这个原则记在心里


Badaratitthavihāravāsī ācariyadhammapālo pana ‘‘aparimāṇā padā aparimāṇā akkharā aparimāṇā byañjanāti pāḷippadese ‘padā akkharā byañjanā’ti liṅgavipallāso katoti daṭṭhabba’’nti āha. Etthāpi mayaṃ ‘‘padā’’ti idaṃ ‘‘indriyā rūpā’’tiādīni viya napuṃsakaliṅgamevāti vadāma okārantavasena paṭhamekavacanantabhāvābhāvato, itaradvayaṃ pana napuṃsakaliṅgantipi pulliṅgantipi gahetabbaṃ niggahītantokārantavasena paṭhamekavacanantabhāvassūpalabbhanato. Tathā hi ‘‘puttāni latāni pabbatāni dhammānī’’tiādīnaṃyeva liṅgavipallāsāni icchitabbāni niggahītantavasena paṭhamekavacanantatāya anupaladdhito, tesañcokārantākārantavasena paṭhamekavacanantatādassanato. ‘‘Jarādhammaṃ mā jīrī’’ti idaṃ pana aññapadatthavasena napuṃsakaṃ jātanti daṭṭhabbaṃ.

Bhūtaṃ, bhūtāni, bhūtā. Bhūtaṃ, bhūtāni, bhūte. Bhūtena, bhūtehi, bhūtebhi. Bhūtassa, bhūtānaṃ. Bhūtā, bhūtasmā, bhūtamhā, bhūtehi, bhūtebhi. Bhūtassa, bhūtānaṃ. Bhūte, bhūtasmiṃ, bhūtamhi, bhūtesu. Bho bhūta, bhavanto bhūtāni, bhavanto bhūtā. Evaṃ cittanayena nāmikapadamālā bhavati.

Iminā nayena ‘‘mahābhūtaṃ bhavittaṃ bhūnaṃ bhavana’’miccādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ niggahītantapadānaṃ aññesañca ‘‘vatta’’miccādīnaṃ niggahītantapadānaṃ nāmikapadamālā veditabbā.

Vattaṃ rūpaṃ sotaṃ ghānaṃ, dukkhaṃ pupphaṃ jhānaṃ ñāṇaṃ;

Dānaṃ sīlaṃ puññaṃ pāpaṃ, vajjaṃ saccaṃ yānaṃ chattaṃ.

Sakaṭaṃ kanakaṃ tagaraṃ nagaraṃ, taraṇaṃ caraṇaṃ dharaṇaṃ maraṇaṃ;

Nayanaṃ vadanaṃ karaṇaṃ lavanaṃ, vasanaṃ pavanaṃ bhavanaṃ gaganaṃ.

Amataṃ puḷinaṃ mālaṃ, āsanaṃ savanaṃ mukhaṃ;

Padumaṃ uppalaṃ vassaṃ, locanaṃ sādhanaṃ sukhaṃ.

Tāṇaṃ mūlaṃ dhanaṃ kūlaṃ, maṅgalaṃ naḷinaṃ phalaṃ;

Hiraññaṃ ambujaṃ dhaññaṃ, jālaṃ liṅgaṃ padaṃ jalaṃ.

Aṅgaṃ paṇṇaṃ susānaṃ saṃ, āvudhaṃ hadayaṃ vanaṃ;

Sopānaṃ cīvaraṃ pāṇaṃ, alātaṃ indriyaṃ kulaṃ.

Lohaṃ kaṇaṃ balaṃ pīṭhaṃ, aṇḍaṃ ārammaṇaṃ puraṃ;

Araññaṃ tīramassattha-miccādīni samuddhare.

Imāni cittasaddena sabbathāpi sadisāni, imāni pana visadisāni. Seyyathidaṃ –

‘‘Cammaṃ vesma’’ntiādīni, ekadhāyeva bhijjare;

‘‘Kammaṃ thāmaṃ guṇava’’nti-ādīni tu anekadhā.

Kathaṃ?

Camme, cammasmiṃ, cammamhi, cammani, vesme, vesmasmiṃ, vesmamhi, vesmani, ghamme, ghammasmiṃ, ghammamhi, ghammani. Evaṃ aññānipi yojetabbāni.

Kammaṃ, kammāni, kammā. Kammaṃ, kammāni, kamme. Kammena, kammunā, kammanā, kammehi, kammebhi. Kammassa, kammuno, kammānaṃ. Kammasmā, kammamhā, kammunā, kammehi, kammebhi. Kammassa, kammuno, kammānaṃ. Kamme, kammasmiṃ, kammamhi, kammani, kammesu. Bho kamma, bhavanto kammāni, bhavanto kammā.

Thāmasaddassa pana tatiyekavacanaṭṭhānādīsu ‘‘thāmena, thāmunā, thāmassa, thāmuno’’ti ca, ‘‘thāmā, thāmasmā, thāmamhā, thāmunā’’ti ca yojetabbaṃ.


我来将这段巴利文直译成简体中文：
但住在巴达拉渡口寺的阿阇黎法护说："在'无量句、无量字母、无量音'这段经文中，应当看到'句、字母、音'这里做了性别变化。"对此我们说，这里的"句"就像"诸根、诸色"等一样是中性词，因为没有以o结尾的主格单数形式。而其他两个词既可以看作中性词也可以看作阳性词，因为可以见到以鼻音和o结尾的主格单数形式。确实如此，只有"诸子、诸藤、诸山、诸法"等词才应该承认有性别变化，因为看不到它们有以鼻音结尾的主格单数形式，而能看到它们有以o结尾和a结尾的主格单数形式。而"不要衰老于老法"这句话应该看作是因为其他词的意思而变成中性的。
存在、诸存在、诸存在。存在、诸存在、诸存在。以存在、以诸存在、以诸存在。属于存在、属于诸存在。从存在、从存在、从存在、以诸存在、以诸存在。属于存在、属于诸存在。在存在、在存在、在存在、在诸存在。噢存在、诸位存在、诸位存在。这样按照"心"的方式变化名词词形。
依此方式，应当了解由"有"这个词根构成的以鼻音结尾的"大存在、生存、存有、住处"等词，以及其他以鼻音结尾的"圆"等词的名词词形变化。
圆与色与耳与鼻，苦与花与禅与智；
施与戒与福与罪，过与谛与车与伞。
车乘黄金塔伽罗，城市渡越行持死；
眼目口面作盐住，居所林园住虚空。
甘露与沙与花鬘，座位闻声及面容；
莲花青莲并雨季，眼目成就及安乐。
救护根本财河岸，吉祥莲花并果实；
黄金莲花与谷物，网络相状足与水。
肢体叶片坟墓物，武器心脏并林园；
阶梯袈裟与生命，火把根性及家族。
金属微尘力座位，卵子所缘并城市；
林野岸边无花果，如是等等应举出。
这些词在各方面都与"心"字相同，但这些是不同的。即是：
"皮、屋"等词，只有一种变化方式；
"业、力、德"等词，则有多种变化方式。
怎样呢？
在皮上、在皮上、在皮上、在皮上，在屋上、在屋上、在屋上、在屋上，在热上、在热上、在热上、在热上。其他词也应这样连用。
业、诸业、诸业。业、诸业、诸业。以业、以业、以业、以诸业、以诸业。属于业、属于业、属于诸业。从业、从业、以业、以诸业、以诸业。属于业、属于业、属于诸业。在业、在业、在业、在业、在诸业。噢业、诸位业、诸位业。
而"力"字在第三格单数等处应该连用成"以力、以力、属于力、属于力"和"从力、从力、从力、以力"。


Vantu mantu imantupaccayavataṃ pana niggahītantasaddānaṃ ‘‘guṇavaṃ cittaṃ, rucimaṃ pupphaṃ, pāpimaṃ kulaṃ’’ iccādipayogavasena –

Guṇavaṃ , guṇavantāni, guṇavantā, guṇavanti. Guṇavantaṃ, guṇavantāni, guṇavante guṇavanti. Guṇavatā, guṇavantena, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavatā, guṇavantā, guṇavantasmā, guṇavantamhā, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavati, guṇavante, guṇavantasmiṃ, guṇavantamhi, guṇavantesu. Bho guṇava, bhavanto guṇavantāni, guṇavanti.

Evaṃ ‘‘rucimaṃ, rucimantāni, rucima’’ntiiccādinā, ‘‘pāpimaṃ, pāpimantāni, pāpima’’nti iccādinā ca yojetabbaṃ. Apicettha ‘‘guṇavaṃ balavaṃ yasavaṃ satimaṃ gatimaṃ’’iccādinā payogā vitthāretabbā.

Karontasaddassa ‘‘karontaṃ cittaṃ, karontaṃ kula’’nti payogavasena –

Karontaṃ, karontāni, karontā, karonti. Karontaṃ, karontāni, karonte, karonti. Karotā, karontena, karontehi, karontebhi. Karoto, karato, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karotā, karontā, karontasmā, karontamhā, karontehi, karontebhi. Karoto, karato, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karoti, karonte, karontasmiṃ, karontamhi, karontesu. Bho karonta, bhavanto, karontāni, karontā, karontīti yojetabbaṃ.

Gacchantasaddassa tu ‘‘gacchantaṃ cittaṃ, gacchantaṃ kula’’nti payogavasena –

Gacchantaṃ, gacchantāni, gacchantā. Gacchantaṃ, gacchantāni, gacchante. Gacchatā, gacchantena, gacchantehi, gacchantebhi. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchatā, gacchantā, gacchantasmā, gacchantamhā, gacchantehi , gacchantebhi. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchati, gacchante, gacchantasmiṃ, gacchantamhi, gacchantesu. Bho gacchaṃ, bho gacchantā, bhavanto gacchantāni, gacchantāti yojetabbaṃ.

Evaṃ ‘‘carantaṃ dadantaṃ tiṭṭhantaṃ cintayanta’’ntiādīsupi nāmikapadamālā yojetabbā.

Mahantasaddassa pana koci bhedo, tathā hi ‘‘bārāṇasirajjaṃ nāma mahā’’ti evaṃ ‘‘mahā’’iti napuṃsakapayogadassanato ‘‘mahantaṃ, mahā, mahantāni, mahantā. Mahantaṃ, mahantāni, mahante. Mahatā’’ti kamo veditabbo. Sabbānetāni cittasaddena visadisāni.

Savinicchayoyaṃ niggahītantanapuṃsakaliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Avaṇṇukārantatāpakatikaṃ niggahītantaṃ

Napuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni tassīlatthassa katarassassa atthavibhāvi iccetassa saddassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā –

Aṭṭhi, aṭṭhī, aṭṭhīni. Aṭṭhiṃ, aṭṭhī, aṭṭhīni. Aṭṭhinā, aṭṭhīhi, aṭṭhībhi. Aṭṭhissa, aṭṭhino, aṭṭhīnaṃ. Aṭṭhinā, aṭṭhīhi, aṭṭhībhi. Aṭṭhissa, aṭṭhino, aṭṭhīnaṃ. Aṭṭhismiṃ, aṭṭhimhi, aṭṭhīsu. Bho aṭṭhi, bhavanto aṭṭhī, bhavanto aṭṭhīni. Yamakamahātheramataṃ.

Kiñcāpettha nissakkavacanaṭṭhāne ‘‘aṭṭhismā, aṭṭhimhā’’ti padāni anāgatāni, tathāpi tattha tattha taṃsadisappayogadassanā gahetabbāni. Yathā pana aṭṭhisaddassa, evaṃ ‘‘satthi dadhi vāri akkhi acchi’’iccādīnampi rūpāni bhavanti.



这是关于末尾带有鼻音(niggahīta)的词的变化。现将全文翻译如下：
关于词尾为vant、mant、imant等的词，其中带有鼻音词尾的词，如"有德的心、美丽的花、邪恶的家族"等用例的变化如下：
有德的(单数)，有德的(复数)，有德的(复数)，有德的(复数)。有德的(宾格)，有德的(复数)，有德的(复数)，有德的(复数)。以有德的(工具格)，以有德的，以诸有德的，以诸有德的。有德的(属格)，有德的，诸有德的，诸有德的。从有德的(离格)，从有德的，从有德的，从有德的，从诸有德的，从诸有德的。有德的(属格)，有德的，诸有德的，诸有德的。在有德的(处格)，在有德的，在有德的，在有德的，在诸有德的。嘿有德者，诸有德者，诸有德者。
同样地，"美丽的、美丽的(复数)、美丽的"等，以及"邪恶的、邪恶的(复数)、邪恶的"等也应如此变化。此外还可扩展为"有德的、有力的、有名的、有念的、有速度的"等用例。
关于"作"这个词，如"正在作的心、正在作的家族"等用例：
正在作的，正在作的(复数)，正在作的(复数)，正在作的(复数)。正在作的，正在作的(复数)，正在作的(复数)，正在作的(复数)。以正在作的，以正在作的，以诸正在作的，以诸正在作的。正在作的，正在作的，正在作的，诸正在作的，正在作的。从正在作的，从正在作的，从正在作的，从正在作的，从诸正在作的，从诸正在作的。正在作的，正在作的，正在作的，诸正在作的，正在作的。在正在作的，在正在作的，在正在作的，在正在作的，在诸正在作的。嘿正在作者，诸位，正在作的(复数)，正在作的，正在作的。
而关于"去"这个词，如"正在去的心、正在去的家族"等用例：
正在去的，正在去的(复数)，正在去的(复数)。正在去的，正在去的(复数)，正在去的(复数)。以正在去的，以正在去的，以诸正在去的，以诸正在去的。正在去的，正在去的，诸正在去的，正在去的。从正在去的，从正在去的，从正在去的，从正在去的，从诸正在去的，从诸正在去的。正在去的，正在去的，诸正在去的，正在去的。在正在去的，在正在去的，在正在去的，在正在去的，在诸正在去的。嘿正在去者，嘿正在去的，诸位正在去的(复数)，正在去的。
同样地，"行走的、给予的、站立的、思考的"等词也应如此变化。
而"大"这个词有一些区别，如"波罗奈国很大"这样的用例中，因为看到中性词"大"的用法，应知其变化顺序为："大的、大的、大的(复数)、大的(复数)。大的、大的(复数)、大的(复数)。以大的"。所有这些与"心"这个词的变化都不相同。
这就是关于末尾带有鼻音的中性词基本形式的名词变化的详细解释。
以上是非a、u结尾且末尾带有鼻音的中性词已经讲完。
现在我们要讲述表示习性义的kata词根后缀ra的词义解释者这个词的名词变化，遵循古代导师的传统：
骨头(主格)，骨头(复数)，骨头(复数)。骨头(宾格)，骨头(复数)，骨头(复数)。以骨头(工具格)，以诸骨头，以诸骨头。骨头的(属格)，骨头的，诸骨头的。从骨头(离格)，从诸骨头，从诸骨头。骨头的(属格)，骨头的，诸骨头的。在骨头(处格)，在骨头，在诸骨头。嘿骨头，诸位骨头，诸位骨头。这是耶马卡大长老的观点。
虽然这里在离格位置没有出现"从骨头(aṭṭhismā)，从骨头(aṭṭhimhā)"这样的词形，但是在各处看到类似的用例，应该采用。正如"骨头"这个词一样，"大腿、凝乳、水、眼睛、眼睛"等词也有相同的变化。


Atthavibhāvi , atthavibhāvī, atthavibhāvīni. Atthavibhāviṃ, atthavibhāvī, atthavibhāvīni. Atthavibhāvinā, atthavibhāvīhi, atthavibhāvībhi. Atthavibhāvissa, atthavibhāvino, atthavibhāvīnaṃ. Atthavibhāvinā, atthavibhāvismā atthavibhāvimhā, atthavibhāvīhi, atthavibhāvībhi. Atthavibhāvissa, atthavibhāvino, atthavibhāvīnaṃ. Atthavibhāvismiṃ, atthavibhāvimhi, atthavibhāvīsu. Bho atthavibhāvi, bhavanto atthavibhāvī, bhavanto atthavibhāvīni.

Evaṃ ‘‘dhammavibhāvi, cittānuparivatti, sukhakāri’’iccādīnipi. Tattha aṭṭhi satthiādīni padhānaliṅgāni anaññāpekkhakattā, atthavibhāvi dhammavibhāviādīni appadhānaliṅgāni aññāpekkhakattā.

Savinicchayoyaṃ ikārantanapuṃsakaliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Ivaṇṇantatāpakatikaṃ ikārantanapuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

Idāni katarassassa gotrabhu iccetassa saddassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā –

Āyu, āyū, āyūni. Āyuṃ, āyū, āyūni. Āyunā, āyūhi, āyūbhi. Āyussa, āyuno, āyūnaṃ. Āyunā, āyūhi, āyūbhi. Āyussa, āyuno, āyūnaṃ. Āyusmiṃ, āyumhi, āyūsu. Bho āyu, bhavanto āyū, bhavanto āyūni. Yamakamahātheramataṃ.

Kiñcāpettha nissakkavacanaṭṭhāne ‘‘āyusmā, āyumhā’’ti padāni anāgatāni, tathāpi tattha tattha taṃsadisappayogadassanato gahetabbāni. Ettha ca āyusaddo puṃnapuṃsakaliṅgo daṭṭhabbo. Tathā hi pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca tassa dviliṅgatā dissati. ‘‘Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisa. Āyu cassā parikkhīṇo ahosī’’tiādīsu hi āyusaddo pulliṅgo, tabbasena ‘‘āyu, āyū, āyavo’’tiādinā bhikkhunayena yathāsambhavaṃ nāmikapadamālā yojetabbā. ‘‘Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca. Kittakaṃ panassa āyū’’tiādīsu pana napuṃsakaliṅgo, tabbasena ‘‘āyu, āyū, āyūnī’’ti yojitā.

Gotrabhu, gotrabhū, gotrabhūni. Gotrabhuṃ, gotrabhū, gotrabhūni. Gotrabhunā, gotrabhūhi, gotrabhūbhi. Gotrabhussa, gotrabhuno, gotrabhūnaṃ. Gotrabhunā, gotrabhusmā, gotrabhumhā, gotrabhūhi, gotrabhūbhi. Gotrabhussa, gotrabhuno, gotrabhūnaṃ. Gotrabhusmiṃ, gotrabhumhi, gotrabhūsu. Bho gotrabhu, bhavanto gotrabhū, bhavanto gotrabhūni. Bho gotrabhū, bho gotrabhūni, evaṃ bahuvacanaṃ vā. Ayamamhākaṃ mataṃ, evaṃ ‘‘cittasahabhu’’iccādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ ukārantasaddānaṃ aññesampi taṃsadisānaṃ nāmikapadamālā yojetabbā. Puggalavācako pana ūkāranto gotrabhūsaddo pulliṅgapariyāpannattā sabbaññūnaye paviṭṭho. Tatraññe saddā nāma ‘‘cakkhu vasu dhanu dāru tipu madhu siṅgu hiṅgu cittagu’’iccādayo.

Savinicchayoyaṃ ukārantanapuṃsakaliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.

Uvaṇṇokārantatāpakatikaṃ

Ukārantanapuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
义释者(主格)，义释者(复数)，义释者(复数)。义释者(宾格)，义释者(复数)，义释者(复数)。以义释者(工具格)，以诸义释者，以诸义释者。义释者的(属格)，义释者的，诸义释者的。以义释者(离格)，从义释者，从义释者，从诸义释者，从诸义释者。义释者的(属格)，义释者的，诸义释者的。在义释者(处格)，在义释者，在诸义释者。嘿义释者，诸位义释者，诸位义释者。
同样地，"法的解释者、随顺于心者、造乐者"等词也是如此。其中"骨头、大腿"等是主要性，因为不依赖其他；而"义释者、法解释者"等是次要性，因为依赖其他。
这就是关于以i结尾的中性词基本形式的名词变化的详细解释。
以i音结尾的中性词已经讲完。
现在我们要讲述kata词根后的gotrabhu(种姓)这个词的名词变化，遵循古代导师的传统：
寿命(主格)，寿命(复数)，寿命(复数)。寿命(宾格)，寿命(复数)，寿命(复数)。以寿命(工具格)，以诸寿命，以诸寿命。寿命的(属格)，寿命的，诸寿命的。以寿命(离格)，以诸寿命，以诸寿命。寿命的(属格)，寿命的，诸寿命的。在寿命(处格)，在寿命，在诸寿命。嘿寿命，诸位寿命，诸位寿命。这是耶马卡大长老的观点。
虽然这里在离格位置没有出现"从寿命(āyusmā)，从寿命(āyumhā)"这样的词形，但是在各处看到类似的用例，应该采用。这里应当理解"寿命"这个词是阳性和中性两性词。因为在圣典和注释书中可以看到它有两种性的用法。如"再次获得寿命，贵人当如是知。她的寿命已经耗尽"等用例中，"寿命"是阳性词，依此应当按照比丘的变化方式适当地变化为"寿命、寿命(复数)、寿命(复数)"等。而在"最上的寿命和容色。他的寿命有多长"等用例中是中性词，依此变化为"寿命、寿命(复数)、寿命(复数)"。
种姓(主格)，种姓(复数)，种姓(复数)。种姓(宾格)，种姓(复数)，种姓(复数)。以种姓(工具格)，以诸种姓，以诸种姓。种姓的(属格)，种姓的，诸种姓的。以种姓(离格)，从种姓，从种姓，从诸种姓，从诸种姓。种姓的(属格)，种姓的，诸种姓的。在种姓(处格)，在种姓，在诸种姓。嘿种姓，诸位种姓，诸位种姓。嘿种姓，嘿诸种姓，或者如此复数。这是我们的观点。同样地，"与心俱生"等由bhū词根构成的以u结尾的词，以及其他类似的词也应如此变化。而表示人的以ū结尾的gotrabhū(种姓)这个词，因为属于阳性词类，已包含在一切智者的规则中。其他词则是"眼睛、财富、弓、木材、锡、蜜、角、阿魏、心趣"等。
这就是关于以u结尾的中性词基本形式的名词变化的详细解释。
以u音结尾的中性词已经讲完。


Evaṃ niggahītanta ikāranta ukārantavasena tividhāni napuṃsakaliṅgāni niravasesato gahitāneva honti. Tesu kesañci niggahītantānaṃ kvaci paccattekavacanassa bahuvacanassa ekārādesavasena bhedo dissati. Seyyathidaṃ? ‘‘Sukhe dukkhe. Ekūnapaññāsa ājīvakasate ekūnapaññāsa paribbājakasate’’iccevamādi. Nanu bho evaṃvidhānaṃ rūpānaṃ pāḷiyaṃ dassanato ‘‘ekārantampi napuṃsakaliṅgaṃ atthī’’ti vattabbanti? Na vattabbaṃ niggahītantogadharūpavisesattā tesaṃ rūpānaṃ. Ādesavasena hi siddhattā visuṃ ekārantaṃ napuṃsakaliṅgaṃ nāma natthi. Tasmā napuṃsakaliṅgānaṃ yathāvuttā tividhatāyeva gahetabbāti.

Napuṃsakānamiccevaṃ, liṅgānaṃ nayasālinī;

Padamālā vibhattā me, sāsanatthaṃ mahesino.

Yassesā paguṇā sadda-nītiresā subhāvitā;

Sāsane kulaputtānaṃ, saraṇaṃ so parāyaṇaṃ.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Napuṃsakaliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo

Navamo paricchedo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如此，中性词通过末尾带鼻音、以i结尾、以u结尾这三种形式而得到完全的理解。在这些词中，有些末尾带鼻音的词在某些场合，由于主格单数和复数变成e而显现差异。例如什么呢？如"在乐中在苦中。四十九个阿耆毗外道百人、四十九个游行者百人"等等。难道不应该说"由于在圣典中看到这样的形式，也存在以e结尾的中性词"吗？不应该这样说，因为这些形式是包含在末尾带鼻音的特殊形式中。因为是通过替代而成立的，所以并不存在独立的以e结尾的中性词。因此，应该理解中性词如前所述只有三种形式。
中性词的变化规则，
我已为大师教法解说完毕；
谁精通此文法规则，
善修此教法，
他将成为善男子，
在佛教中的皈依和归宿。
为了让智者们在含有义疏的三藏九分教法中获得文法运用的善巧，
而造的《文法指南》论中，
关于中性词基本形式的名词变化
第九.章完。

10. Liṅgattayamissakanāmikapadamālā

Adhikūnakato ceka-kkharato ca ito paraṃ;

Tīṇi liṅgāni missetvā, padamālamanākulaṃ.

Nānāsukhumasaṅketa-gatesvatthesu viññunaṃ;

Gambhīrabuddhicāratthaṃ, pavakkhāmi yathābalaṃ.

Itthī thī ca pabhā bhā ca, girā rā pavanaṃ vanaṃ;

Udakañca dakaṃ kañca, vitakko iti cādayo.

Bhū bhūmi ceva araññaṃ, araññānīti cādayo;

Paññā paññāṇaṃ ñāṇañca, iccādī ca tidhā siyuṃ.

Ko vi sā ceva bhā rā ca, thī dhī ku bhū tatheva kaṃ;

Khaṃ go mo mā ca saṃ yaṃ taṃ, kimiccādī ca ekikāti.

Ayaṃ liṅgattayamissako nāmikapadamālāuddeso. Tatra itthī, itthī, itthiyo. Itthiṃ…pe… bhotiyo itthiyo.

Thī thī, thiyo. Thiṃ, thī, thiyo. Thiyā, thīhi, thībhi. Thiyā, thīnaṃ. Thiyā, thīhi, thībhi. Thiyā, thīnaṃ. Thiyā, thiyaṃ, thīsu. Bhoti thi, bhotiyo thī, bhotiyo thiyo. Ettha –

‘‘Kukkuṭā maṇayo daṇḍā, thiyo ca puññalakkhaṇā;

Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantuno;

Thiyā guyhaṃ na saṃseyya; Thīnaṃ bhāvo durājāno’’ti

Ādīni nidassanapadāni.

Pabhā, pabhā, pabhāyo. Pabhaṃ…pe… bhotiyo pabhāyo.

Bhā, bhā, bhāyo. Bhaṃ, bhā, bhāyo. Bhāya, bhāhi, bhābhi. Bhāya, bhānaṃ. Bhāya, bhāhi, bhābhi. Bhāya, bhānaṃ. Bhāya, bhāyaṃ, bhāsu. Bhoti bhe, bhotiyo bhā, bhotiyo bhāyo. Ettha ca ‘‘bhākaro bhānu’’iccādīni nidassanapadāni.

Girā , girā, girāyo. Giraṃ…pe… bhotiyo girāyo. ‘‘Vācā girā byappatho. Ye vohaṃ kittayissāmi, girāhi anupubbaso’’ti imāni girāsaddassa itthiliṅgabhāve nidassanapadāni.

Suvaṇṇavācako rāsaddo pulliṅgo, idha pana saddavācako rāsaddo itthiliṅgo.

Rā, rā, rāyo. Raṃ, rā, rāyo. Rāya, rāhi, rābhi. Rāya, rānaṃ. Rāya, rāhi, rābhi. Rāya, rānaṃ. Rāya, rāyaṃ, rāsu. Bhoti re, bhotiyo rā, bhotiyo rāyo.

Rā vuccati saddo. Aggaññasuttaṭīkāyañhi ‘‘rā saddo tiyati chijjati etthāti ratti, sattānaṃ saddassa vūpasamakālo’’ti vuttaṃ. Tasmā rāsaddassa saddavācakatte ‘‘rattī’’ti padaṃ nidassanaṃ.

Pavanaṃ, pavanāni, pavanā. Pavanaṃ, pavanāni, pavane.

Vanaṃ, vanāni, vanā. Vanaṃ, vanāni, vane. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ.

Pavana vanasaddā kadāci samānatthā kadāci bhinnatthā. Te hi araññavācakatte samānatthā ‘‘te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisiṃ tadā. Saputto pāvisiṃ vana’’ntiādīsu. Yathākkamaṃ pana te vāyutaṇhāvanavācakatte bhinnatthā ‘‘paramaduggandhapavanavicarite. Chetvā vanañca vanathaṃ, nibbanā hotha bhikkhavo’’tiādīsu.

Udakaṃ, udakāni, udakā. Udakaṃ, udakāni, udake.

Dakaṃ, dakāni, dakā. Dakaṃ, dakāni, dake. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ.

‘‘Ambapakkaṃ dakaṃ sītaṃ. Thalajā dakajā pupphā’’tiādīnettha nidassanapadāni. ‘‘Nīlodaṃ vanamajjhato. Mahodadhi. Udabindunipātena, udakumbhopi pūratī’’ti pāḷippadesesu pana samāsantagatanāmattā udasaddeneva udakattho vutto ‘‘rittassāda’’nti vattabbaṭṭhāne ‘‘rittassa’’nti saddena rittassādattho viya. Pāḷiyañhi kevalo udasaddo na diṭṭhapubbo. Atthi ce, suṭṭhu manasi kātabbo.

Kaṃ, kāni, kā. Kaṃ, kāni, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Kā, kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Ke, kasmiṃ, kamhi, kesu. Bho ka, bhavanto kā, bhavanto kāni. Bhosaddena vā bahuvacanaṃ yojetabbaṃ ‘‘bho kāni, bho kā’’ti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
第十.章 三性混合名词变化
从此之后我将讲述，
由多音节和单音节构成，
将三种性别混合在一起，
不混乱的词形变化。
为了让智者们在各种，
精细深奥的含义中，
能够运用深邃的智慧，
我将随己所能宣说。
女人(itthī)、女性(thī)、光明(pabhā)、光(bhā)、
语言(girā)、声音(rā)、树林(pavanaṃ)、林(vanaṃ)、
水(udakaṃ)、水(dakaṃ)、寻(vitakko)等等。
地(bhū)、大地(bhūmi)以及森林(araññaṃ)、
森林(araññānī)等等；
智慧(paññā)、慧(paññāṇaṃ)、智(ñāṇaṃ)、
等等为三性。
谁(ko)、鸟(vi)、她(sā)以及光(bhā)、声(rā)、
女性(thī)、智(dhī)、地(ku)、有(bhū)以及何(kaṃ)、
虚空(khaṃ)、牛(go)、月(mo)、母(mā)和彼(saṃ)、何(yaṃ)、彼(taṃ)、
虫(kimi)等等为单独的。
这是三性混合名词变化的概要。其中：
女人(主格)，女人(复数)，女人(复数)。女人(宾格)...直至...诸位女人。
女性(主格)，女性(复数)，女性(复数)。女性(宾格)，女性(复数)，女性(复数)。以女性(工具格)，以诸女性，以诸女性。女性的(属格)，诸女性的。从女性(离格)，从诸女性，从诸女性。女性的(属格)，诸女性的。在女性(处格)，在女性，在诸女性。嘿女性，诸位女性，诸位女性。这里的例证如：
"鸡、宝石、手杖，以及女性是福德的标志；
生于无罪的、已造福德的人；
不应向女性泄露秘密；女性的本性难以了知。"
光明(主格)，光明(复数)，光明(复数)。光明(宾格)...直至...诸位光明。
光(主格)，光(复数)，光(复数)。光(宾格)，光(复数)，光(复数)。以光(工具格)，以诸光，以诸光。光的(属格)，诸光的。从光(离格)，从诸光，从诸光。光的(属格)，诸光的。在光(处格)，在光，在诸光。嘿光，诸位光，诸位光。这里的例证如："光明作者、太阳"等词。
语言(主格)，语言(复数)，语言(复数)。语言(宾格)...直至...诸位语言。"言语、语言、表达。我将依次用语言宣说"，这些是girā(语言)一词作为阴性词的例证。
表示黄金的rā词是阳性，而这里表示声音的rā词是阴性。
声(主格)，声(复数)，声(复数)。声(宾格)，声(复数)，声(复数)。以声(工具格)，以诸声，以诸声。声的(属格)，诸声的。从声(离格)，从诸声，从诸声。声的(属格)，诸声的。在声(处格)，在声，在诸声。嘿声，诸位声，诸位声。
rā指声音。在《起世经》注释中说："rā是声音，在其中声音被切断，故称为夜晚，是众生声音寂静的时候。"因此rā词表示声音的例证是"夜晚"这个词。
树林(主格)，树林(复数)，树林(复数)。树林(宾格)，树林(复数)，树林(复数)。
[译文继续...]


Ettha kaṃ vuccati udakaṃ sīsaṃ sukhañca. Atra ‘‘kantāro kandaro kevaṭṭā kesā karuṇā nāko’’tiādīni payogāni veditabbāni. Tatra kantāroti kaṃ vuccati udakaṃ, tena taritabbo atikkamitabboti kantāro, nirudakappadeso. Corakantārantiādīsu pana rūḷhiyā duggamanaṭṭhānepi kantārasaddo pavattatīti daṭṭhabbaṃ. Kandaroti etthāpi kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito bhinnoti kandaro. Kevaṭṭātiādīsu pana ke udake vattanato gahaṇatthaṃ pavattanato kevaṭṭā. Ke sīse senti uppajjantīti kesā. Kaṃ sukhaṃ rundhatīti karuṇā. Nākoti saggo. Kanti hi sukhaṃ, na kaṃ akaṃ, dukkhaṃ, taṃ natthi etthāti nākoti attho gahetabbo . Yathettha itthīsaddādīnaṃ nāmikapadamālā yojitā, evaṃ ‘‘vitakko vicāro ābhā padīpo’’tiādīnampi yojetabbā.

Bhū, bhū, bhuyo. Bhuṃ, bhū, bhuyo. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhuyaṃ, bhūsu. Bhoti bhu, bhotiyo bhū, bhotiyo bhuyo. Ettha ca ‘‘bhūruho bhūpālo bhūbhujo bhūtala’’nti nidassanapadāni.

Bhūmi, bhūmī, bhūmiyo; Sesaṃ vitthāretabbaṃ;

Araññaṃ, araññāni, araññā; Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Araññānī vuccati mahāaraññaṃ, ‘‘gahapatānī’’ti padamiva inīpaccayavasena sādhetabbaṃ padaṃ itthiliṅgañca. ‘‘Araññānī’’ti hi aṭṭhakathāpāṭhopi dissati.

Araññānī, araññānī, araññāniyo. Araññāniṃ, araññānī, araññāniyo. Araññāniyā, araññānīhi, araññānībhi. Araññāniyā, araññānīnaṃ. Araññāniyā, araññānīhi, araññānībhi. Araññāniyā, araññānīnaṃ. Araññāniyā, araññāniyaṃ, araññānīsu. Bhoti araññāni, bhotiyo araññānī, bhotiyo araññāniyo.

Yathettha uttarādhikavasena yojitā, evaṃ ‘‘sabhā, sabhāya’’ntiādīsupi yojetabbā. Sabhāyanti sabhā eva , liṅgabyattayavasena pana evaṃ vuttaṃ. ‘‘Sabhāye vā dvāramūle vā vatthabba’’nti pāḷi ettha nidassanaṃ.

Paññā, paññā, paññāyo. Paññaṃ, paññā, paññāyo. Paññāya.

Paññāṇaṃ, paññāṇāni, paññāṇā. Paññāṇaṃ, paññāṇāni, paññāṇe. Paññāṇena.

‘‘Tathā hi bhante bhagavato sīlapaññāṇaṃ. Sādhu paññāṇavā naro’’tiādīnettha nidassanapadāni.

Ñāṇaṃ, ñāṇāni, ñāṇā. Ñāṇaṃ, ñāṇāni, ñāṇe. Ñāṇena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. ‘‘Aggi aggini gini’’iccādīsupi uttarādhikavasena nāmikapadamālā yojetabbā.

Ko vī sādīsupi ekakkharesu ko vuccati brahmā vāto ca sarīrañca, tassa tabbācakatte ime payogā. Seyyathidaṃ?

‘‘Jinena yena ānītaṃ, lokassa amitaṃ hitaṃ;

Tassa pādambujaṃ vande, kamoḷialisevitaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
这里kaṃ指水、头和乐。在此应当了解"荒野(kantāro)、山谷(kandaro)、渔夫(kevaṭṭā)、头发(kesā)、悲悯(karuṇā)、天界(nāko)"等用例。其中"荒野"是指：kaṃ指水，应当由此渡过、越过，故称kantāro(荒野)，即无水之处。而在"盗贼荒野"等用例中，应当理解kantāro(荒野)一词由于习惯用法，也用于难行之处。"山谷"中也是：kaṃ指水，被水所破坏、裂开，故称kandaro(山谷)。而在"渔夫"等词中，因为在水(ke)中活动，为了捕获而活动，故称kevaṭṭā(渔夫)。在头(ke)上躺卧、生长，故称kesā(头发)。阻碍快乐(kaṃ)，故称karuṇā(悲悯)。nāko指天界。因为kaṃ指快乐，非kaṃ即akaṃ指痛苦，那里没有痛苦，故应理解为nāko(天界)的意思。如此处已经讲解了itthī(女人)等词的名词变化，同样地也应讲解"寻(vitakko)、伺(vicāro)、光明(ābhā)、灯(padīpo)"等词。
地(主格)，地(复数)，地(复数)。地(宾格)，地(复数)，地(复数)。以地(工具格)，以诸地，以诸地。地的(属格)，诸地的。从地(离格)，从诸地，从诸地。地的(属格)，诸地的。在地(处格)，在地，在诸地。嘿地，诸位地，诸位地。这里的例证是"树(bhūruho)、国王(bhūpālo)、王(bhūbhujo)、地面(bhūtala)"。
地(主格)，地(复数)，地(复数)；其余应详述；
森林(主格)，森林(复数)，森林(复数)；其余应详述。
araññānī指大森林，如"女居士(gahapatānī)"一词，应依inī后缀而成，是阴性词。因为在注释书中也可以看到"araññānī"的用法。
大森林(主格)，大森林(复数)，大森林(复数)。大森林(宾格)，大森林(复数)，大森林(复数)。以大森林(工具格)，以诸大森林，以诸大森林。大森林的(属格)，诸大森林的。从大森林(离格)，从诸大森林，从诸大森林。大森林的(属格)，诸大森林的。在大森林(处格)，在大森林，在诸大森林。嘿大森林，诸位大森林，诸位大森林。
如此处依后加词构成变化，同样地在"集会堂(sabhā)，在集会堂(sabhāya)"等词中也应如此构成。sabhāya即是sabhā，但由于性别变化而如此说。"应住在集会堂或门口"这段经文是这里的例证。
智慧(主格)，智慧(复数)，智慧(复数)。智慧(宾格)，智慧(复数)，智慧(复数)。以智慧(工具格)。
慧(主格)，慧(复数)，慧(复数)。慧(宾格)，慧(复数)，慧(复数)。以慧(工具格)。
"大德，如是世尊的戒与慧。善哉具慧之人"等是这里的例证。
智(主格)，智(复数)，智(复数)。智(宾格)，智(复数)，智(复数)。以智(工具格)。其余皆应类推。在"火(aggi)、火(aggini)、火(gini)"等词中也应依后加词构成名词变化。
在ko、vi等单音节词中，ko指梵天、风和身体，在表示这些意义时有如下用例。即是：
"我礼敬由胜者所带来的，
为世间无量利益的，
那被梵天冠上蜂群所依附的，
莲花足。"
[继续译文...]


Kakudharukkho. Karajakāyo’’ iccevamādayo. Tattha kamoḷialisevitanti vandantānaṃ anekasatānaṃ brahmānaṃ moḷibhamarasevitanti kavayo icchanti. Kakudharukkhoti ettha pana ko vuccati vāto, tassa yo kujjhati, vātarogāpanayanavasena taṃ nivāreti, tasmā so rukkho kakudhoti vuccatībhi ācariyā. Karajakāyoti ettha tu ko vuccati sarīraṃ, tattha pavatto rajo karajo. Kiṃ taṃ ? Sukkasoṇitaṃ. Tañhi ‘‘rāgo rajo, na ca pana reṇu vuccatī’’ti evaṃ vuttarāgarajaphalattā sarīravācakena kasaddena visesetvā phalavohārena ‘‘karajo’’ti vuccati. Tena sukkasoṇitasaṅkhātena karajena sambhūto kāyo karajakāyoti ācariyā. Tathā hi ‘‘kāyo mātāpettikasambhavo’’ti vutto, mahāassapūrasuttaṭīkāyaṃ pana ‘‘kariyati gabbhāsaye khipiyatīti karo, sambhavo. Karato jātoti karajo, mātāpettikasambhavoti attho. Mātuādīnaṃ saṇṭhāpanavasena karato jātoti apare, ubhayathāpi karajakāyanti catusantatirūpamāhā’’ti vuttaṃ. Ayaṃ panattho idha nādhippeto, purimoyevattho adhippeto kasaddādhikārattā.

Ko, kā. Kaṃ, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Kā, kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Ke, kasmiṃ, kamhi, kesu. Bho ka, bhavanto kā.

Tatra vi vuccati pakkhī. Tathā hi pakkhīnaṃ issaro supaṇṇarājā vindoti kathiyati. Etamatthañhi sandhāya pubbācariyenapi ayaṃ gāthā bhāsitā –

‘‘Saddhānate muddhani saṇṭhapemi, muninda nindāpagataṃ tavaggaṃ;

Devindanāgindanarindavinda-na taṃ vibhinnaṃ caraṇāravinda’’nti.

Tattha vīnaṃ indoti vindo, pakkhijātiyā jātānaṃ supaṇṇānaṃ rājāti attho.

Viṃ, vī, vayo. Viṃ, vī, vayo. Vinā, vīhi, vībhi. Vissa, vino, vīnaṃ. Vinā, vismā, vimhā, vīhi, vībhi. Vissa, vino, vīnaṃ. Vismiṃ, vimhi, vīsu. Bho vi, bhavanto vayo.

Sā vuccati sunakho, ‘‘mātā me atthi, sā mayā posetabbā’’tiādīsu pana sāsaddo sabbanāmikapariyāpanno parammukhavacano tasaddena sambhūto daṭṭhabbo. Sāsaddassa bhā rā thī bhū kasaddānañca nāmikapadamālā heṭṭhā pakāsitā.

Dhī vuccati paññā. Ettha ca ‘‘amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide’’ti. ‘‘Dhīmā, dhīmati, sudhī, sudhinī, dhīyutta’’nti ca ādīni nidassanapadāni.

Dhī, dhī, dhiyo. Dhiṃ, dhī, dhiyo. Dhiyā, dhīhi, dhībhi. Dhiyā, dhīnaṃ. Dhiyā, dhīhi, dhībhi. Dhiyā, dhīnaṃ. Dhiyā, dhiyaṃ, dhīsu. Bhoti dhi, bhotiyo dhī, bhotiyo dhiyo.

Ku vuccati pathavī. Ettha ca ‘‘kudālo. Kumudaṃ. Kuñjaro’’ti imāni nidassanapadāni. Tatra kuṃ pathaviṃ dālayati padāleti bhindati etenāti kudālo. Kuyaṃ pathaviyaṃ modatīti kumudaṃ. Kuṃ jaratīti kuñjaro. Tathā hi vimānavatthuaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘kuṃ pathaviṃ tadabhighātena jarayatīti kuñjaro’’ti.

Ku, kū, kuyo. Kuṃ, kū, kuyo. Kuyā, kūhi, kūbhi. Kuyā, kūnaṃ. Kuyā, kūhi, kūbhi. Kuyā, kūnaṃ. Kuyā, kuyaṃ, kūsu. Bhoti ku, bhotiyo kū, bhotiyo kuyo.

Kha’mindriyaṃ pakathitaṃ, kha’mākāsamudīritaṃ;

Saggaṭṭhānampi khaṃ vuttaṃ, suññattampi ca khaṃ mataṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
"kakudha树。业生身"等等。其中"被梵天冠上蜂群所依附的"，诗人们认为是指被礼敬的数百梵天的头冠如蜜蜂所依附。而"kakudha树"中，ko指风，对它发怒，通过去除风病而阻止它，因此诸师说这树称为kakudha。而在"业生身"中，ko指身体，在其中生起的尘垢称为karaja。是什么呢？精血。因为如说"贪欲是尘垢，而不说是微尘"，由于是这样所说的贪欲尘垢的果报，以表示身体的ka音结合，用果报的说法称为"karaja"。诸师说，由那被称为精血的karaja所生的身体是业生身。如是说"身体是父母所生"，而在《大马经》注释中说："在胎藏中被造作、被投入故称karo，即生起。从karo生，故称karaja，意即父母所生。其他人说从父母等的组构而生，两种解释都说是业生身，即四相续的色法。"但这个意思不是这里所要表达的，因为是ka音的主题，只是前面的意思才是所要表达的。
梵天(主格)，梵天(复数)。梵天(宾格)，梵天(复数)。以梵天(工具格)，以诸梵天，以诸梵天。梵天的(属格)，诸梵天的。从梵天(离格)，从梵天，从梵天，从诸梵天，从诸梵天。梵天的(属格)，诸梵天的。在梵天(处格)，在梵天，在梵天，在诸梵天。嘿梵天，诸位梵天。
其中vi指鸟。因为说金翅鸟王是鸟类之主，称为vinda。为了表达这个意思，古代导师也说了这个偈颂：
"牟尼主，我将你离诽谤的最上信，
安置于头顶；
天主、龙主、人主、鸟主，
不能破坏你的莲花足。"
其中vinda是鸟类之主，意即是金翅鸟类中的王。
鸟(主格)，鸟(复数)，鸟(复数)。鸟(宾格)，鸟(复数)，鸟(复数)。以鸟(工具格)，以诸鸟，以诸鸟。鸟的(属格)，鸟的，诸鸟的。从鸟(离格)，从鸟，从鸟，从诸鸟，从诸鸟。鸟的(属格)，鸟的，诸鸟的。在鸟(处格)，在鸟，在诸鸟。嘿鸟，诸位鸟。
sā指狗，而在"我有母亲，我应该赡养她"等句中，sā词属于代词类，应理解为指称他人的ta词的变化。sā词和bhā、rā、thī、bhū、ka等词的名词变化已在前面说明。
dhī指智慧。这里的例证如"孩子啊，应当了知大臣们，有智慧且通达义理的"。以及"有慧者、具慧者、善慧者、善慧女、具慧"等。
慧(主格)，慧(复数)，慧(复数)。慧(宾格)，慧(复数)，慧(复数)。以慧(工具格)，以诸慧，以诸慧。慧的(属格)，诸慧的。从慧(离格)，以诸慧，以诸慧。慧的(属格)，诸慧的。在慧(处格)，在慧，在诸慧。嘿慧，诸位慧，诸位慧。
ku指大地。这里的例证如"锄(kudālo)。莲花(kumudaṃ)。象(kuñjaro)"。其中，用它挖掘、破坏、分裂大地(kuṃ)，故称kudālo(锄)。在地上(ku)欢喜，故称kumudaṃ(莲花)。使大地(kuṃ)衰老，故称kuñjaro(象)。如在《天宫事注释》中说："因撞击而使大地(kuṃ)衰老，故称kuñjaro(象)"。
地(主格)，地(复数)，地(复数)。地(宾格)，地(复数)，地(复数)。以地(工具格)，以诸地，以诸地。地的(属格)，诸地的。从地(离格)，以诸地，以诸地。地的(属格)，诸地的。在地(处格)，在地，在诸地。嘿地，诸位地，诸位地。
kha已说为根，
kha说为虚空；
kha也说为天界处，
kha也被认为是空性。


Tatrindriyaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ gatinivāsabhāvato ‘‘kha’’nti vuccati, ākāsaṃ vivittaṭṭhena. Saggo katasucaritehi ekantena gantabbatāya ‘‘kha’’nti saṅkhaṃ gacchati. ‘‘Khago yathā hi rukkhagge, nilīyantova sākhino. Sākhaṃ ghaṭṭetī’’ti ca, ‘‘khe nimmito acari aṭṭhasataṃ sayambhū’’ti ca ādi ettha nidassanaṃ.

Khaṃ, khāni, khā. Khaṃ, khāni, khe. Khena, khehi, khebhi. Khassa, khānaṃ. Khā, khasmā, khamhā, khehi, khebhi. Khassa, khānaṃ. Khe, khasmiṃ, khamhi, khesu. Bho kha, bhavanto khāni, bhavanto khā.

Gosaddassa atthuddhāro vuccate –

Go goṇe cindriye bhūmyaṃ, vacane ceva buddhiyaṃ;

Ādicce rasmiyañceva, pānīyepi ca vattate;

Tesu atthesu goṇe thi-pumā ca itare pumā.

Tathā hi ‘‘gosu duyhamānāsu gato. Gopañcamo’’tiādīsu gosaddo goṇe vattati. Gocaroti etthindriyepi vattati gāvo cakkhādīnindriyāni caranti etthāti gocaro. Tathā hi porāṇā kathayiṃsu ‘‘gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viya gocaro, abhiṇhaṃ caritabbaṭṭhānaṃ. Gāvovācakkhādīnindriyāni, tehi caritabbaṭṭhānaṃ gocaro’’ti. ‘‘Gomatiṃ gotamaṃ name’’ti porāṇakaviracanāyaṃ pana pathaviyaṃ vattati. ‘‘Bhūripaññaṃ gotamaṃ sammāsambuddhaṃvandāmī’’ti hi attho. Tathā suttanipātaṭṭhakathāyavāseṭṭhasuttasaṃvaṇṇanappadese ‘‘gorakkhanti khettarakkhaṃ, kasirakkhanti vuttaṃ hoti. Pathavī hi ‘‘go’’ti vuccati, tappabhedo ca khetta’’nti vuttaṃ.

‘‘Gottavasena gotamo’’ti ettha tu vacane buddhiyañca vattati. Tenāhu porāṇā ‘‘gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gotamoti hi pavattamānaṃ gaṃ vacanaṃ buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabba’’nti. Tathā hi taṃgottajātā suddhodanamahārājādayopi gotamotveva vuccanti. Bhena bhagavā attano pitaraṃ suddhodanamahārājānaṃ ‘‘atikkantavarā kho gotama tathāgatā’’ti avoca. Vessavaṇopi mahārājā bhagavantaṃ ‘‘vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotama’’nti avoca, āyasmāpi vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ ‘‘sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti avoca. Evaṃ idaṃ sāmaññarūpaṃ gaṃ tāyatīti gottanti vuttaṃ. Taṃ pana gotamagottakassapagottādivasena bahuvidhaṃ.

Tathā gosaddo ādicce vattati. ‘‘Gogottaṃ gotamaṃ name’’ti porāṇakaviracanā ettha nidassanaṃ, ādiccabandhuṃ gotamaṃ sammāsambuddhaṃ vandāmīti attho. Ādiccopi hi gotamagotte jāto bhagavāpi, evaṃ tena samānagottatāya tattha tattha ‘‘ādiccabandhū’’tiādinā bhagavato thomanā dissati ‘‘pucchāmi taṃ ādiccabandhu, vivekaṃ santipadañca mahesī’’ti ca, ‘‘vande jetavanaṃ niccaṃ, vihāraṃ ravibandhuno’’ti ca, ‘‘lokekabandhu’maravindasahāyabandhu’’nti ca. ‘‘Uṇhagū’’ti ettha pana gosaddo rasmiyaṃ vattati. Uṇhā gāvo rasmiyo etassāti uṇhagū, sūriyo. Pubbācariyāpi hi chandovicitisatthe imamevatthaṃ byākariṃsu.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
其中，根作为眼识等的去处和住处，称为"kha"，虚空因为空旷而称为"kha"。天界因为一定要通过善行才能到达，得到"kha"的称号。这里的例证如"如鸟栖息在树顶的树枝上，碰触树枝"和"自在者在虚空中创造了八百"等。
虚空(主格)，虚空(复数)，虚空(复数)。虚空(宾格)，虚空(复数)，虚空(复数)。以虚空(工具格)，以诸虚空，以诸虚空。虚空的(属格)，诸虚空的。从虚空(离格)，从虚空，从虚空，从诸虚空，从诸虚空。虚空的(属格)，诸虚空的。在虚空(处格)，在虚空，在虚空，在诸虚空。嘿虚空，诸位虚空，诸位虚空。
现在解说go词的含义：
go用于牛、根、地，
以及言语和智慧中；
又用于太阳和光明，
也用于饮用水；
在这些意义中，牛是阴阳两性，其他是阳性。
如是在"当牛被挤奶时去了。以牛为第五"等句中，go词用于牛。在"行境"中也用于根，因为诸根如牛在其中活动，故称行境。因此古人说："因牛在其中活动故称行境，如行境般的行境，即经常活动的处所。牛指眼等诸根，它们活动的处所是行境"。而在古代诗人创作的"我礼敬具地的乔答摩"中用于地。因为意思是"我礼敬具广慧的乔答摩正等觉者"。如是在《经集注》的《婆私吒经》解释处说："护牛即护田，是说护耕作。因为地称为'go'，田是它的区别"。
而在"依种姓为乔答摩"中，用于言语和智慧。因此古人说："保护言语故为种姓。因为称为乔答摩时，以确定境界而保护言语和智慧，故为种姓。如同智慧离开作为所缘的义理就不能运作，言语也离不开所诠的对象，因此那被称为种姓的义理被说为保护它们。是什么呢？应当理解为与其他家族世系共有的，从那个家族的始祖传来的，属于那个家族共有的共同形象"。因此，生于该种姓的净饭大王等也都称为乔答摩。所以世尊称其父净饭大王为"乔答摩，如来已超越最胜"。毗沙门大王也对世尊说"我们礼敬具明行的佛陀乔答摩"，尊者婆耆舍也对尊者阿难说"乔答摩，请以悲愍说寂灭"。如是说这个共同形象保护言语故为种姓。它通过乔答摩种姓、迦叶种姓等而有多种。
同样地，go词用于太阳。这里的例证是古代诗人创作的"我礼敬日族的乔答摩"，意思是"我礼敬日亲的乔答摩正等觉者"。因为太阳生于乔答摩种姓，世尊也是，因此由于种姓相同，在各处可见对世尊的赞颂如"日亲"等："我问你，日亲，寻求远离与寂静之道的大仙"，"我常礼敬日亲的祇园精舍"，"世间唯一亲友，与莲花为伴的亲友"。而在"热行者"中，go词用于光明。有热光的称为热行者，即太阳。因为古代导师们在《韵律种种》论中也解释了同样的意思。


‘‘Gosītacandana’’nti ettha pānīye vattati. Gosaddena hi jalaṃ vuccati. Go viya sītaṃ candanaṃ, tasmiṃ pana uddhanato uddharitapakkuthitatelamhi pakkhitte taṅkhaṇaññeva taṃ telaṃ susītalaṃ hoti.

Ettheke vadanti ‘‘kasmā bho ‘gopadatthe vattamāno gosaddo itthiliṅgo ceva pulliṅgo cā’ti vadatha, kasmā ca pana ‘indriyapathavīvacanabuddhisūriyarasmipānīyesu vattamāno pulliṅgo’ti vadatha, etesu sūriyatthe vattamāno pulliṅgo hotu, nanu indriyavacanapānīyesu vattamānena pana gosaddena napuṃsakaliṅgena bhavitabbaṃ, pathavībuddhirasmīsu vattamānena itthiliṅgena bhavitabbaṃ indriyādipathavādipadatthesu vattamānānaṃ indriyasaddādipathavīsaddādīnaṃ napuṃsakitthiliṅgavasena niddesassa dassanato’’ti? Tanna, niyamābhāvato. Itthipadatthe vattamānassāpi hi sato kassaci saddassa pulliṅgavasena niddeso dissati yathā ‘‘orodho’’ti. Purisapadatthe vattamānassāpi ca sato kassaci itthiliṅgavasena niddeso dissati, yathā ‘‘atthakāmosi me yakkha, hitakāmāsi devate’’ti. Itthipurisapadatthesu pana avattamānānampi sataṃ kesañci saddānaṃ ekasmiṃyeva ñāṇādiatthe vattamānānaṃ itthipumanapuṃsakaliṅgavasena niddeso dissati yathā ‘‘paññā amoho ñāṇa’’nti, ‘‘taṭaṃtaṭītaṭo’’ti ca. Tathā hi anitthibhūtopi samāno ‘‘mātulā’’ti itthiliṅgavasena rukkhopi nāmaṃ labhati, tabbasena nagarampi. Tenāha cakkavattisuttaṭīkāyaṃ ‘‘mātulāti itthiliṅgavasena laddhanāmo eko rukkho, tāya āsannappadese māpitattā nagarampi ‘mātulā’tveva paññāyittha. Tena vuttaṃ mātulāyanti evaṃnāmake nagare’’ti.

Gosaddassa nāmikapadamālā heṭṭhā pakāsitā.

Mo vuccati cando, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘mā vuccati cando’’ti ākārantapāṭho dissati, okārantapāṭhena tena bhavitabbaṃ sakkaṭabhāsāya ekakkharakosato nayaṃ gahetvā ‘‘mo sivo candimā cevā’’ti okārantavasena vattabbattā. Ettha ca okārantavasena vuttassa masaddassa candavācakatte ‘‘puṇṇamī, puṇṇamā’’ti ca nidassanapadāni. Tattha puṇṇo mo etthāti puṇṇamī, evaṃ puṇṇamā, rattāpekkhaṃ itthiliṅgavacanaṃ. Ettha pana ‘‘visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāmepubbenivāsaṃ anussarī’’ti idaṃ nidassanaṃ. Ettha siyā – yadi ‘‘puṇṇamā’’ti ayaṃsaddo rattāpekkho itthiliṅgo.

‘‘Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;

Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
在"牛寒旃檀"中，用于水。因为go词指水。如牛般清凉的旃檀，当它被放入从炉中取出的沸腾油中时，那油立即变得极其清凉。
这里有些人说："为什么你们说'go词用于牛义时既是阴性又是阳性'，又为什么说'用于根、地、言语、智慧、太阳、光明、水时是阳性'？在这些意义中，用于太阳义时是阳性可以，但用于根、言语、水时的go词不应该是中性吗？用于地、智慧、光明时不应该是阴性吗？因为我们看到用于根等、地等义时的根词等、地词等是按中性、阴性来说的。"这是不对的，因为没有固定规则。即使是用于女性义的某些词也可见用阳性来说，如"内宫"。即使是用于男性义的某些词也可见用阴性来说，如"夜叉啊，你是求我义利者，天神啊，你是求我利益者"。而且有些词虽然不用于女性男性义，但在同一个智等义上可见用阴性、阳性、中性来说，如"智慧、无痴、智"，以及"岸、岸、岸"。如是即使不是女性，"姨母树"也以阴性得名，依此城市也是。因此在《转轮王经注》中说："姨母是以阴性得名的一种树，因为城市建在它附近，也称为'姨母'。因此说'在姨母这个名字的城市中'"。
go词的名词变化已在前面说明。
mo指月亮，但在注释书中可见以ā结尾的读法"mā指月亮"，应该依据梵语单音节词典取规则，因为应当按照o结尾说"mo指湿婆和月亮"。这里按o结尾说的ma词表示月亮的例证是"满月(puṇṇamī, puṇṇamā)"。其中，月亮在此圆满故为puṇṇamī，如是puṇṇamā，依夜而说为阴性。这里的例证是"在毗舍佉月圆之夜的初夜，忆念宿住"。这里可能有疑问：如果"puṇṇamā"这个词依夜而为阴性。
"如月在圆满时，
清净而光明；
如是你心圆满，
在一万世界中光耀。"


Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāye uposathe;

Paccayaṃ nāgamāruyha, dānaṃ dātumupāgami’’nti

Ādīsu kathaṃ ‘‘puṇṇamāye’’ti padasiddhīti? Yakārassa yekārādesavasena. Dhammissarena hi bhagavatā ‘‘puṇṇamāyā’’ti vattabbe ‘‘puṇṇamāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito itthiliṅgavisaye ttākārassa ṭhāne ttekāro viya, nīkārassa ṭhāne nekāro viya ca. Tathā hi yathā ‘‘abyayataṃ vilapasi viratte kosiyāyane’’ti imasmiṃ rādhajātake ‘‘virattā’’ti vattabbe ‘‘viratte’’ti vadantena ttākārassa ṭhāne ttekāro paṭhito, ‘‘kosiyāyanī’’ti ca vattabbe ‘‘kosiyāyane’’ti vadantena nīkārassa ṭhāne nekāro paṭhito. Evaṃ ‘‘puṇṇamāyā’’ti vattabbe ‘‘puṇṇamāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito. Yathā ca ‘‘dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti imasmiṃ mahāsamayasuttappadese ‘‘dakkhitāyā’’ti vattabbe ‘‘dakkhitāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito, evamidhāpi. Yathā pana ‘‘sabhāye vā dvāramūle vā’’ti ettha ‘‘sabhāya’’nti liṅgabyattayavasena sabhā vuttā, na tathā idha ‘‘puṇṇamāya’’nti liṅgabyattayena puṇṇamā vuttā, atha kho ‘‘puṇṇamā’’ti ākārantitthiliṅgavasena vuttā. Tathā hi ‘‘puṇṇamāyo’’ti padaṃ yakāraṭṭhāne yekāruccāraṇavasena sambhūtaṃ bhummavacananti daṭṭhabbaṃ.

Mā vuccati sirī. Tathā hi vidvamukhamaṇḍanaṭīkāyaṃ ‘‘mālinī’’ti padassatthaṃ vadatā ‘‘mā vuccati lakkhī, alinī bhamarī’’ti vuttaṃ. Lakkhīsaddo ca sirīsaddena samānattho, tena ‘‘mā vuccati sirī’’ti attho amhehi anumato, tathā porāṇehipi ‘‘maṃ siriṃ dhāreti vidadhāti cāti mandhātā’’ti attho pakāsito, tasmā ‘‘mālinī mandhātā’’ti ca imānettha nidassanapadāni. Tatra pulliṅgassa tāva masaddassa ayaṃ nāmikapadamālā –

Mo, mā. Maṃ, me. Mena, mehi, mebhi. Massa, mānaṃ. Mā, masmā, mamhā, mehi, mebhi. Massa, mānaṃ. Me, masmiṃ, mamhi, mesu. Bho ma, bhavanto mā.

Ayaṃ pana itthiliṅgassa māsaddassa nāmikapadamālā –

Mā, mā, māyo. Maṃ, mā, māyo. Māya, māhi, mābhi. Māya, mānaṃ. Māya, māhi, mābhi. Māya, mānaṃ. Māya, māyaṃ, māsu. Bhoti me, bhotiyo māyo.

Ettha pana sirīvācako māsaddo ca saddavācako rāsaddo cāti ime samānagatikā ekakkharattā niccamākārantapakatikattā itthiliṅgattā ca.


我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
"每半月十五日，
在月圆布萨日；
骑乘大象而来，
为布施而到来。"
等句中，"puṇṇamāye"这个词如何成立呢？是通过y音变成ye音。因为法主世尊在应说"puṇṇamāyā"时说"puṇṇamāye"，用ye音代替y音，如在阴性词中用tte音代替ttā音，用ne音代替nī音。如是在《罗陀本生经》中"你对已离贪的乔西亚尼抱怨无常"这句中，应说"virattā"而说"viratte"，用tte音代替ttā音，应说"kosiyāyanī"而说"kosiyāyane"，用ne音代替nī音。同样，应说"puṇṇamāyā"而说"puṇṇamāye"，用ye音代替y音。又如在《大集会经》这段"为见无能胜众"中，应说"dakkhitāyā"而说"dakkhitāye"，用ye音代替y音，这里也是如此。而在"在集会堂或门口"中，"sabhāye"是通过性别变化而说的sabhā，这里的"puṇṇamāya"不是通过性别变化而说的puṇṇamā，而是按以ā结尾的阴性来说的。因此应当理解"puṇṇamāyo"这个词是通过在y音处发ye音而形成的处格词。
mā指吉祥。因此在《智者面饰注》中解释"mālinī"一词时说："mā指吉祥天女，alinī指蜜蜂"。吉祥天女(lakkhī)一词与吉祥(sirī)一词同义，因此我们认可"mā指吉祥"的意思，如是古人也解释说："持有并施与吉祥(maṃ siriṃ)故为mandhātā(持有者)"，因此这里"mālinī(具吉祥者)、mandhātā(持有者)"是例证。其中首先是阳性ma词的名词变化：
月(主格)，月(复数)。月(宾格)，月(复数)。以月(工具格)，以诸月，以诸月。月的(属格)，诸月的。从月(离格)，从月，从月，以诸月，以诸月。月的(属格)，诸月的。在月(处格)，在月，在月，在诸月。嘿月，诸位月。
这是阴性mā词的名词变化：
吉祥(主格)，吉祥(复数)，吉祥(复数)。吉祥(宾格)，吉祥(复数)，吉祥(复数)。以吉祥(工具格)，以诸吉祥，以诸吉祥。吉祥的(属格)，诸吉祥的。从吉祥(离格)，以诸吉祥，以诸吉祥。吉祥的(属格)，诸吉祥的。在吉祥(处格)，在吉祥，在诸吉祥。嘿吉祥，诸位吉祥，诸位吉祥。
这里表示吉祥的mā词和表示声音的rā词是相同类型的，因为都是单音节，总是以ā结尾为原形，且都是阴性。


Tatra saṃ vuccati santacitto puriso. Yaṃ loke ‘‘sappuriso’’ti ca, ‘‘ariyo’’ti ca, ‘‘paṇḍito’’ti ca vadanti, tassetaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ ‘‘sa’’nti. Evaṃ sappurisāriyapaṇḍitavācakassa saṃsaddassa paccattavacanavasena atthibhāve ‘‘sameti asatā asa’’nti idaṃ payoganidassanaṃ. Ettha hi ‘‘na saṃ asa’’nti samāsacintāya sappurisāsappurisapadatthā saṃ asaṃsaddehi vuttāti ñāyanti, tasmā ‘‘sappurisapadattho paccattavacanena saṃsaddena vutto natthī’’ti vacanaṃ na vattabbaṃ. Ye ‘‘natthī’’ti vadanti, tesaṃ vacanaṃ na gahetabbaṃ. Nāmikapadamālā panassa ‘‘saṃ, santaṃ, sante’’tiādinā heṭṭhā pakāsitā. Napuṃsakaliṅgatte saṃ vuccati dhanaṃ, ‘‘manussassaṃ. Parassaṃ. Sabbassaṃ. Sabbassaharaṇaṃ. Parassaharaṇa’’ntiādīnettha nidassanapadāni. Tattha manussassa saṃ manussassaṃ. Evaṃ parassa saṃ parassaṃ. Sabbassa saṃ sabbassaṃ. Tassa haraṇaṃ parassaharaṇaṃ sabbassaharaṇanti samāso. Tathā saṃ vuccati sukhaṃ santi ca. Vuttañhi tabbācakattaṃ porāṇakaviracanāyaṃ –

‘‘Devadevo saṃdehī no, hīno devātidehato;

Hatopapātasaṃsāro, sāro saṃ detu dehina’’nti.

Tasmā ayamettha gāthā, ‘‘sakalalokasaṅkaro dīpaṅkaro’’ti ettha ‘‘saṅkaro’’ti padañcanidassanaṃ. ‘‘Saṃ, sāni, sā. Saṃ, sāni, se. Sena’’iccādi pubbe pakāsitanayena ñeyyaṃ. Ettha ca sotūnaṃ sugatamatavare kosallajananatthaṃ samāsantagatassa saṃsaddassa nāmikapadamālaṃ paripuṇṇaṃ katvā kathayāma –

Manussassaṃ, manussassāni, manussassā. Manussassaṃ, manussassāni, manussasse. Manussassena, manussassehi, manussassebhi. Manussassassa, manussassānaṃ. Manussassā, manussassasmā, manussassamhā, manussassehi, manussassebhi. Manussassassa, manussassānaṃ. Manussasse, manussassasmiṃ, manussassamhi, manussassesu. Bho manussassa, bhonto manussassāni, manussassā. Esa nayo ‘‘parassaṃ sabbassa’’ntiādīsupi, sabbānetāni padāni abhidheyyaliṅgānīti gahetabbāni.

Yaṃ taṃ kimitisaddānaṃ, nāmamālaṃ panattari;

Sabbanāmaparicchede, pakāsissaṃ tiliṅgato.

Iccevaṃ heṭṭhā uddiṭṭhānaṃ ko vi sādīnaṃ nāmikapadamālā saddhiṃ atthantaranidassanapadehi vibhattā. Tatridaṃ liṅgavavatthānaṃ –

Ko vi sā honti pulliṅge, bhā rā thī dhī ku bhū thiyaṃ;

Kaṃ khaṃ napuṃsake go tu, pume cevitthiliṅgake.

Mo pume itthiliṅge mā, saṃ pume ca napuṃsake;

Yaṃ taṃ kimiti sabbatra, liṅgesveva pavattare.

Ito aññānipi ekakkharāni upaparikkhitvā gahetabbāni.

Evaṃ viññūnaṃ nayaññūnaṃ saddaracanāvisaye paramavisuddhavipulabuddhipaṭilābhatthaṃ paramasaṇhasukhumatthesu payogesu asammohatthaṃ suvaṇṇatale sīhavijambhanena kesarīsīhassa vijambhanamiva tepiṭake buddhavacane ñāṇavijambhanena vijambhanatthañca adhikūnekakkharavasena liṅgattayaṃ missetvā nāmikapadamālā vibhattā.

Sadde bhavanti kusalā na tu keci atthe,

Atthe bhavanti kusalā na tu keci sadde.

Kosallameva paramaṃ dubhayattha tasmā,

Yogaṃ kareyya satataṃ matimā varanti.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu

Viññūnaṃ kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Liṅgattayamissako nāmikapadamālāvibhāgo

Dasamo paricchedo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
在此saṃ指寂静心的人。世间所说的"善人"、"圣者"、"智者"，这就是他的称号，即"sa"。如是表示善人、圣者、智者的saṃ词在主格形式存在时，"不善者与善者不相合"是用例。因为这里通过复合词考察，可知"非善人、善人"的意义是用asaṃ、saṃ词表示的，因此不能说"善人的意义不能用主格的saṃ词表示"。那些说"不存在"的人的说法不应采纳。它的名词变化已在前面以"saṃ，santaṃ，sante"等方式说明。作为中性词saṃ指财富，这里的例证是"人的财富、他人的财富、一切财富、偷取一切、偷取他人的"等。其中人的财富是manussassaṃ。如是他人的财富是parassaṃ。一切财富是sabbassaṃ。它的偷取是parassaharaṇaṃ、sabbassaharaṇaṃ的复合词。同样saṃ指乐和寂静。因为在古代诗人创作中说到它的这些含义：
"天中天赐我们安乐，
虽低于超天之身；
已灭轮回之堕落，
愿精髓赐有身者乐。"
因此这里这个偈颂，以及在"全世界的庄严者燃灯佛"中的"庄严者"一词是例证。"saṃ、sāni、sā。saṃ、sāni、se。sena"等应依前面所说的方式了知。这里为了使听众在善逝教义中生起善巧，我们完整地说明复合词末尾saṃ词的名词变化：
人的财富(主格)，人的诸财富(复数)，人的诸财富(复数)。人的财富(宾格)，人的诸财富(复数)，人的诸财富(复数)。以人的财富(工具格)，以人的诸财富，以人的诸财富。人的财富的(属格)，人的诸财富的。从人的财富(离格)，从人的财富，从人的财富，以人的诸财富，以人的诸财富。人的财富的(属格)，人的诸财富的。在人的财富(处格)，在人的财富，在人的财富，在人的诸财富。嘿人的财富，诸位人的财富，诸位人的财富。在"他人的财富、一切财富"等中也是这个规则，应当理解所有这些词都随所表示的性。
而关于yaṃ、taṃ、kimi等词的
名词变化我将在代词章节中，
依三性来说明。
如是已经解说了前面概述的ko、vi等词的名词变化及其他意义的例证。其中这是性别的确定：
ko、vi、sā是阳性，
bhā、rā、thī、dhī、ku、bhū是阴性，
kaṃ、khaṃ是中性，而go
既是阳性也是阴性。
mo是阳性而mā是阴性，
saṃ是阳性和中性；
yaṃ、taṃ、kimi在
一切性中都使用。
其他单音节词也应考察后采用。
如是为了使智者们在语词构造领域获得最清净广大的智慧，为了在最细微精妙的用法中不迷惑，为了如狮子在金地上伸展身体般在三藏佛语中伸展智慧，已依多音节和少音节混合三性而解说了名词变化。
有人善于语词而不善于义理，
有人善于义理而不善于语词。
因此智者应当常常修习，
以获得两者最上的善巧。
如是在具注释的九分教法的三藏中，
为了智者们对语言路径的善巧，
而造的《语法学》论中，
第十章三性混合名词变化分别完毕。

11. Vāccābhidheyyaliṅgādiparidīpananāmikapadamālā

Vāccābhidheyyaliṅgādi-vasenapi ito paraṃ;

Bhāsissaṃ padamālāyo, bhāsitassānurūpato.

Tattha vāccaliṅgānīti appadhānaliṅgāni, guṇanāmasaṅkhātāni vā liṅgāni. Abhidheyyaliṅgānīti padhānaliṅgāni, guṇīpadasaṅkhātāni vā liṅgāni. Yasmā pana tesu vāccaliṅgāni nāma abhidheyyaliṅgānuvattakāni bhavanti, tasmā sabbāni bhūdhātumayāni ca vāccaliṅgāni abhidheyyaliṅgānurūpato yojetabbāni. Tesaṃ bhūdhātumayāni vāccaliṅgāni sarūpato nāmikapadamālāya ayojitānipi tattha tattha nayato yojitāni , tasmā na dāni dassessāma. Abhūdhātumayānipi kiñcāpi nayato yojitāni, tathāpi sotārānaṃ payogesu kosallajananatthaṃ kathayāma, nāmikapadamālañca nesaṃ dassessāma kiñci payogaṃ vadantā.

Dīgho rasso nīlo pīto,

Sukko kaṇho seṭṭho pāpo;

Saddho suddho ucco nīco,

Katotīto iccādīni.

Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālāna saṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.

Dīgho, dīghā. Dīghaṃ, dīghe. Dīghena, dīghehi, dīghebhi. Dīghassa, dīghānaṃ. Dīghā, dīghasmā, dīghamhā, dīghehi, dīghebhi. Dīghassa, dīghānaṃ. Dīghe, dīghasmiṃ, dīghamhi, dīghesu. Bho dīgha, bhavanto dīghā. ‘‘Dīghāti maṃ pakkoseyyāthā’’ti idamettha nidassanaṃ.

Dīghā, dīghā, dīghāyo. Dīghaṃ, dīghā, dīghāyo. Dīghāya. Sesaṃ kaññānayena ñeyyaṃ.

Dīghaṃ, dīghāni, dīghā. Dīghaṃ, dīghāni, dīghe. Dīghena. Sesaṃ cittanayena ñeyyaṃ. Rassādīni ca evameva vitthāretabbāni. Ayaṃ vāccaliṅgānaṃ nāmikapadamālā, ‘‘guṇanāmānaṃ nāmikapadamālā’’ti vattuṃ vaṭṭati.

Abhidheyyakaliṅgesu, savisesāni yāni hi;

Tesaṃ dāni yathāpāḷiṃ, padamālaṃ kathessahaṃ.

Katamāni tāni padāni, yāni savisesāni?

Bhavābhavādikaṃ laṅkā-dīpo iccādikāni ca;

Bodhi sandhīti cādīni, savisesāni honti tu.

Etesu hi –

Bhavābhavapadaṃ deka-vaco bahuvaco kvaci;

Samāse asamāsepi, sambhavo tassa icchito.

Viggahañca padatthañca, vatvā padassimassa me;

Vuccamānamavikkhittā, padamālaṃ nibodhatha.

Bhavo ca abhavo ca bhavābhavaṃ. Atha vā bhavo ca abhavo ca bhavābhavāni, ayaṃ viggaho. Tatra bhavoti khuddako bhavo. Abhavoti mahanto bhavo. Vuddhatthavācako hettha akāro. Ettha ca sugatiduggativasena hīnapaṇītavasena ca khuddakamahantatā veditabbā. Atha vā bhavoti vuddhi. Abhavoti avuddhi. Ayaṃ padattho. Ayaṃ pana nāmikapadamālā –

Bhavābhavaṃ, bhavābhavaṃ, bhavābhavena, bhavābhavassa, bhavābhavā, bhavābhavasmā, bhavābhavamhā, bhavābhavassa, bhavābhave, bhavābhavasmiṃ, bhavābhavamhi, bho bhavābhava. Iti bhavābhavapadaṃ ekavacanakaṃ bhavati. Dissati ca tassekavacanatā pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca –

‘‘Atītakappe caritaṃ, ṭhapayitvā bhavābhave;

Imasmiṃ kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me’’

Iti vā,

‘‘Evaṃ bahuvidhaṃ dukkhaṃ, sampattiñca bahūvidhaṃ;

Bhavābhave anubhavitvā, patto sambodhimuttamaṃ’’

Iti vā evaṃ pāḷiyaṃ bhavābhava padassa ekavacanatā diṭṭhā.

Aṭṭhakathāyampi –

‘‘Asambudhaṃ buddhanisevitaṃ yaṃ,

Bhavābhavaṃ gacchati jīvaloko;

Namo avijjādikilesajāla-

Viddhaṃsino dhammavarassa tassā’’ti

Evaṃ tassekavacanatā diṭṭhā.



11. 语言表达、词义、性别等之说明性的词形变化篇
从现在开始，我将根据所述内容，
依次解说词形变化，按照其规则。
其中语言表达的性别即次要性别，即所谓修饰语名词的性别。词义的性别即主要性别，即所谓被修饰语名词的性别。因为在这些性别中，语言表达的性别要随顺词义的性别，所以所有由"bhū"(有、是)词根构成的语言表达性别都要按照词义性别来配合。它们由"bhū"词根构成的语言表达性别虽然没有在名词词形变化中明确列出，但在各处都已按规则配合，因此现在我们不再显示。虽然非由"bhū"词根构成的也已按规则配合，但为了让听众在使用时能够熟练，我们还是要讲解，并且在说明一些用法时会显示它们的名词词形变化。
长的、短的、蓝的、黄的、
白的、黑的、最好的、恶的、
有信仰的、清净的、高的、低的、
已做的、已过去的等等。
对醒着的人来说夜晚很长，对疲倦的人来说一由旬很长；
对于不了解正法的愚人来说，轮回很长。
长(阳性)：
主格：dīgho, dīghā
宾格：dīghaṃ, dīghe
工具格：dīghena, dīghehi, dīghebhi
属格：dīghassa, dīghānaṃ
离格：dīghā, dīghasmā, dīghamhā, dīghehi, dīghebhi
为格：dīghassa, dīghānaṃ
处格：dīghe, dīghasmiṃ, dīghamhi, dīghesu
呼格：bho dīgha, bhavanto dīghā
这里有个例子："请称呼我为'长的'"。
长(阴性)：
主格：dīghā, dīghā, dīghāyo
宾格：dīghaṃ, dīghā, dīghāyo
工具格：dīghāya
其余变化依照kaññā(少女)的变化方式。
长(中性)：
主格：dīghaṃ, dīghāni, dīghā
宾格：dīghaṃ, dīghāni, dīghe
工具格：dīghena
其余变化依照citta(心)的变化方式。短等词也应该如此详细说明。这是语言表达性别的名词词形变化，也可以说是"修饰语名词的词形变化"。
在词义性别中，对于那些
有特殊性的词，我现在将依据圣典
讲解它们的词形变化。
哪些词是有特殊性的呢？
有无等词、楞伽(斯里兰卡)洲等词，
以及菩提、连音等词，
这些是有特殊性的。
在这些词中：
有无这个词有时用单数，
有时用复数，在复合词和
非复合词中都可以使用。
在我说明这个词的
词义分析和含义之后，
请专心理解我所要说的词形变化。
有和无即是有无。或者说有和无即是诸有无，这是词义分析。其中"有"是指小的有，"无"是指大的有。这里的"a"(无)字表示增大的意思。这里的大小应该从善趣恶趣或低劣殊胜的角度来理解。或者说"有"是指增长，"无"是指不增长。这是词的含义。以下是词形变化：
主格：bhavābhavaṃ
宾格：bhavābhavaṃ
工具格：bhavābhavena
属格：bhavābhavassa
离格：bhavābhavā, bhavābhavasmā, bhavābhavamhā
为格：bhavābhavassa
处格：bhavābhave, bhavābhavasmiṃ, bhavābhavamhi
呼格：bho bhavābhava
这样，有无这个词是单数。在经典和注释书中都可以看到它用作单数：
"除去过去劫中的种种有无，
我将说明今劫所行，请听我说。"
或者：
"如此经历了多种苦，
以及多种成就，
在有无中经历之后，
证得无上正觉。"
这样在经典中可以看到"有无"这个词用作单数。
在注释书中也有：
"生命世界不了解佛陀所体证的，
而往返于有无；
礼敬那最胜法，
它能摧毁无明等烦恼之网。"
这样也可以看到它用作单数。


Bhavābhavāni, bhavābhavā, bhavābhavāni, bhavābhave, bhavābhavehi, bhavābhavebhi, bhavābhavānaṃ, bhavābhavehi, bhavābhavebhi, bhavābhavānaṃ, bhavābhavesu, bhavanto bhavābhavāni. Iti bhavābhavapadaṃ bahuvacanakampi bhavati. Dissati ca tassa bahuvacanakatā pāḷiyaṃ ‘‘dhonassa hi natthi kuhiñci loke. Pakappikā diṭṭhi bhavābhavesū’’ti. Ubhayampi nayaṃ vomissetvā nāmikapadamālā yojetabbā. Kathaṃ? ‘‘Bhavābhavaṃ, bhavābhavāni. Bhavābhavaṃ, bhavābhavāni. Bhavābhavena, bhavābhavehi, bhavābhavebhi’’iccevamādinā cittanayena yojetabbā.

Napuṃsakekavacana-bahuvacanakā imā;

Padamālā samāsatte, katāti paridīpaye.

Samāsakapadañceva, asamāsakameva ca;

Bhavābhavapadaṃ dvedhā, iti vidvā vibhāvaye.

Napuṃsakaṃ samāsatte, pulliṅgamitarattane;

Napuṃsakaṃ tu pāyena, ekavacanakaṃ vade.

‘‘Bhavo ca abhavo cā’’ti, samāsatthaṃ vade budho;

‘‘Bhavato bhava’’miccatthaṃ, asamāsassa bhāsaye.

Pulliṅgattamhi so ñeyyo, nissakkaupayogato;

Evaṃ visesato jaññā, bhavābhavapadaṃ vidū.

Yathā cettha bhavābhavapadassa nāmikapadamālā yojitā, evaṃ ‘‘kammākammaṃ phalāphala’’ntiādīnampi nāmikapadamālā yojetabbā. Atthopi nesaṃ yathārahaṃ vattabbo. Yebhuyyenetāni ekavacanakāni bhavanti. Evaṃ tāva bhavābhavapadādīnaṃ visesavantatā daṭṭhabbā.

Laṅkādīpo, laṅkādīpaṃ, laṅkādīpena, laṅkādīpassa, laṅkādīpā, laṅkādīpasmā, laṅkādīpamhā, laṅkādīpassa, laṅkādīpe, laṅkādīpasmiṃ, laṅkādīpamhi, bho laṅkādīpa. Ayaṃ samāsatte nāmikapadamālā. Asamāsattepi pana yojetabbā.

Laṅkā dīpo, laṅkaṃ dīpaṃ, laṅkāya dīpena, laṅkāya dīpassa, laṅkāya dīpā, laṅkāya dīpasmā, laṅkāya dīpamhā, laṅkāya dīpassa, laṅkāya dīpe, laṅkāya dīpasmiṃ, laṅkāya dīpamhi, bhoti laṅke dīpa. Ayaṃ byāse nāmikapadamālā. Ayaṃ nayo ‘‘jambudīpo’’ti ettha na labbhati kevalena jambūsaddena jambudīpassa akathanato, yathā kevalena laṅkāsaddena laṅkādīpo kathiyati. Ayaṃ pana byāse padamālānayo visesato kabbaracanāyaṃ kavīnaṃ upakārāya saṃvattati sāsanassāpi. Tathā hi byāsavasena porāṇakaviracanā dissati –

‘‘Vandāmi selamhi samantakūṭe,

Laṅkāya dīpassa sikhāyamāne;

Āvāsabhūte sumanāmarassa,

Buddhassa taṃ pādavaḷañjamagga’’nti.

Sāsanepi byāsavasena ‘‘dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’tiādikā pāḷi dissati.

Yathā pana ‘‘jambudīpo’’ti ettha ayaṃ nayo na labbhati, tathā ‘‘nāgadīpo’’tiādīsupi kevalena jambūsaddena jambudīpassa akathanamiva kevalena nāgasaddādinā nāgadīpādīnaṃ akathanatoti. Nanu ca bho ‘‘buddhassa jambunadaraṃsino taṃ, dāṭhaṃ mayaṃ jambunarā namāmā’’ti porāṇakaviracanāyaṃ jambūsaddena jambudīpo vutto ‘‘jambudīpanarā’’ti atthasambhavatoti? Saccaṃ ‘‘jambudīpanarā’’ti attho sambhavati, kevalena pana jambūsaddena jambudīpatthaṃ na vadati, kintu ‘‘jambudīpanarā’’ti vattabbe gāthāvisayattā adhikakkharadosaṃ parivajjantena dīpasaddalopaṃ katvā ‘‘jambunarā’’ti vuttaṃ, evaṃ uttarapadalopavasena vutto jambusaddo narasaddaṃ paṭicca samāsabalena ‘‘jambudīpanarā’’ti atthappakāsane samattho hoti, na kevalo byāsakāle, tathā hi ‘‘jambū’’ti vutte jambudīpo na ñāyati, atha kho jamburukkhoyeva ñāyati.


主格：bhavābhavāni, bhavābhavā
宾格：bhavābhavāni, bhavābhave
工具格：bhavābhavehi, bhavābhavebhi
属格：bhavābhavānaṃ
离格：bhavābhavehi, bhavābhavebhi
为格：bhavābhavānaṃ
处格：bhavābhavesu
呼格：bhavanto bhavābhavāni
这样，有无这个词也可以用复数。在经典中也可以看到它用作复数："确实，对已洗净者来说在世间任何地方都没有虚构的见解，对于诸有无。"两种形式都可以混合使用来组成词形变化。怎样呢？"bhavābhavaṃ, bhavābhavāni; bhavābhavaṃ, bhavābhavāni; bhavābhavena, bhavābhavehi, bhavābhavebhi"等等，应该按照citta(心)的变化方式来组合。
这些词形变化是中性单数
和复数形式，应该说明
是在复合词中使用的。
有无这个词分为两种：
复合词形式和非复合词形式，
智者应当如此理解。
在复合词中用中性，
在其他情况用阳性，
通常说中性用单数。
智者说复合词的意思是
"有和无"，非复合词的
意思应说是"从有而来的有"。
从离格和宾格可知它是阳性，
智者应当如此特别了解
有无这个词。
就像这里组合了有无这个词的词形变化一样，"业非业"、"果非果"等词的词形变化也应该这样组合。它们的含义也应该根据实际情况来说明。这些词大多用单数。这样应该理解有无等词的特殊性。
楞伽洲（斯里兰卡）：
主格：laṅkādīpo
宾格：laṅkādīpaṃ
工具格：laṅkādīpena
属格：laṅkādīpassa
离格：laṅkādīpā, laṅkādīpasmā, laṅkādīpamhā
为格：laṅkādīpassa
处格：laṅkādīpe, laṅkādīpasmiṃ, laṅkādīpamhi
呼格：bho laṅkādīpa
这是复合词形式的词形变化。非复合词形式也应该组合：
主格：laṅkā dīpo
宾格：laṅkaṃ dīpaṃ
工具格：laṅkāya dīpena
属格：laṅkāya dīpassa
离格：laṅkāya dīpā, laṅkāya dīpasmā, laṅkāya dīpamhā
为格：laṅkāya dīpassa
处格：laṅkāya dīpe, laṅkāya dīpasmiṃ, laṅkāya dīpamhi
呼格：bhoti laṅke dīpa
这是分开形式的词形变化。这种方式不适用于"jambudīpo"(阎浮提)，因为仅用"jambu"(阎浮树)一词不能表示阎浮提，而仅用"laṅkā"一词就可以表示楞伽洲。这种分开的词形变化方式对诗歌创作的诗人特别有帮助，对佛教教法也有帮助。因此可以看到古代诗人用分开形式创作的诗句：
"我礼敬在楞伽洲的
须弥山顶上闪耀的，
善慧天神所居住的，
佛陀留下足迹之处。"
在佛教经典中也可以看到分开形式的用法，如"天宫车出现在有名望的毗提诃王面前"等经文。
就像"jambudīpo"不能用这种方式一样，"nāgadīpo"(那伽洲)等词也是如此，因为正如仅用"jambu"不能表示阎浮提一样，仅用"nāga"等词也不能表示那伽洲等。但是先生，在古代诗人的创作中"我们这些阎浮提的人礼敬那位像阎浮金一样光辉的佛陀的牙齿"，这里用"jambunarā"表示"阎浮提的人们"，这种用法难道不成立吗？确实，"阎浮提的人们"这个意思是成立的，但是仅用"jambu"一词并不能表示阎浮提的意思。而是在应该说"jambudīpanarā"时，因为是诗句的缘故，为了避免超过音节数的过失，省略了"dīpa"这个词而说"jambunarā"。这样，通过省略后一部分而使用的"jambu"这个词，在与"nara"(人)这个词结合时，通过复合词的力量能够表达"阎浮提的人们"这个意思，但在单独使用时则不能。因此当说"jambū"时，并不知道是指阎浮提，而只知道是指阎浮树。


Kiṃ pana bho ‘‘kāko dāso, kākaṃ dāsaṃ, kākena dāsenā’’ti ayaṃ nayo labbhati, na labbhatīti? Labbhati, kākasaddena kākanāmakassa dāsassa kathanaṃ hoti. Yadi evaṃ ‘‘jambudīpo’’ti etthāpi ‘‘jambunāmako dīpo’’ti atthaṃ gahetvā ‘‘jambū dīpo, jambuṃ dīpaṃ, jambuyā dīpenā’’ti ayaṃ nayo labbhatīti? Na labbhati jambūsaddassa paṇṇattivasena dīpe appavattanato. Jambūsaddo hi rukkheyeva paṇṇattivasena pavattati, na dīpe. Yathā pana cittavohāro cittanāmake gahapatimhipi manepi pavattati ‘‘citto gahapati. Cittaṃ mano mānasa’’ntiādīsu. Yathā ca kusavohāro kusanāmake raññepi kusatiṇepi pavattati –

‘‘Pabhāvatiñca ādāya, maṇiṃ verocanaṃ kuso;

Kusāvatiṃ kusarājā, agamāsi mahabbalo;

Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantatī’’ti

Ādīsu, tathā kākasaddopi vāyase, evaṃnāmake dāsepi pavattati ‘‘kāko ravati, kāko nāma dāso saṭṭhiyojanāni gacchatī’’tiādīsu. Jambūsaddo pana gahapatimanādīsu citta kusa kākasaddā viya paṇṇattivasena dīpasmiṃ na pavattati, tasmā yathāvuttoyeva nayo manasikaraṇīyo.

Yathā panettha ‘‘laṅkādīpo’’ti saddassa nāmikapadamālā samāsavasena byāsavasena ca yojitā, evaṃ ‘‘pubbavidehadīpo, aparagoyānadīpo, uttarakurudīpo, assayujanakkhattaṃ, citramāso, vessantararājā, setavatthaṃ, dibbaratho’’tiādīnampi nāmikapadamālā samāsavasena byāsavasena ca yojetabbā. Pubbavidehādisaddehi pubbavidehadīpādīnaṃ kathanañca veditabbaṃ. ‘‘Dibbaratho’’tiādīnaṃ samāsagatapadānaṃ payojane sati byāsavasena visuṃ kattabbatā ca veditabbā. Tathā hi byāsavasena ‘‘dibbo ratho’’tiādinā dvinnaṃ dvinnaṃ padānaṃ samānādhikaraṇavasena paccekavibhattiyuttabhāve sati gāthāsu vuttipālanasukhuccāraṇaguṇo bhavati. So ca sāsanānukūlo hi ayaṃ nayo ṭhapito. Tathā hi pāvacane ‘‘dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’tiādikā pāḷiyo bahū dissanti, evaṃ laṅkādīpādisaddānaṃ visesavantatā bhavati.

Idāni bodhisandhiādīnaṃ visesavantatā vuccati –

Bodhi sandhi vibhattā’yu, dhātuyeva pajāpati;

Dāmā dāmaṃ tathā saddhā, saddhaṃ taṭaṃ taṭī taṭo.

Byañjanaṃ byañjano attho, atthamakkharamakkharo;

Ajjavaṃ ajjavo ceva, tathā maddavagāravā.

Vaco vacīti cādīni, samarūpā sarūpato;

Dvittiliṅgāni sambhonti, yathāsambhavamuddise.

Etesu hi bodhisaddassa tāva ‘‘bodhi rājakumāro’’ti ca, ‘‘ariyasāvako ‘bodhī’ti vuccati, tassa bodhissa aṅgoti bojjhaṅgo’’ti ca evaṃ puggalavacanassa ‘‘bodhi, bodhī, bodhayo. Bodhiṃ, bodhī, bodhayo. Bodhinā’’ti pulliṅge agginayena nāmikapadamālā bhavati.

Rukkhamagganibbānasabbaññutaññāṇavacanassa pana ‘‘bodhi, bodhī, bodhiyo. Bodhiṃ, bodhī, bodhiyo. Bodhiyā’’ti itthiliṅge rattinayena nāmikapadamālā bhavati.



我来为您直译这段巴利文：
尊者啊，"乌鸦奴仆、乌鸦奴仆（宾格）、以乌鸦奴仆（工具格）"这样的用法是否成立？是否不成立？成立，因为用"乌鸦"一词是在说名叫乌鸦的奴仆。如果这样的话，在"瞻部洲"（印度）这个词中，是否也可以理解为"名为瞻部的洲"，而用"瞻部 洲、瞻部 洲（宾格）、以瞻部 洲（工具格）"这样的用法呢？不成立，因为瞻部这个词在命名上不适用于洲。瞻部这个词只在命名树木时使用，不用于洲。
就像"质多"这个用语既可用于名叫质多的居士，也可用于意识，如在"质多居士、心意识"等词中。又如"俱娑"这个用语既可用于名叫俱娑的国王，也可用于俱娑草，如在：
"俱娑王带着妃子帕巴瓦蒂，
以及耀眼的宝珠，
这位大力王
前往俱舍瓦底城；
俱娑草若持握不当，
必会割伤自己的手"等句中。
同样，"乌鸦"这个词既可用于乌鸦，也可用于这个名字的奴仆，如在"乌鸦在叫，名叫乌鸦的奴仆走了六十由旬"等句中。但是"瞻部"这个词不像质多、俱娑、乌鸦等词那样在命名上可用于居士、意识等，因此应当按前述方式理解。
就像这里"楞伽洲"（斯里兰卡）这个词在复合词和分离词的形式上都可以变化词形一样，"东毗提诃洲、西牛货洲、北俱卢洲、马宿星宿、质多月、韦山达罗王、白衣、天车"等词也都可以用复合词和分离词的形式变化词形。应当理解东毗提诃等词是用来说明东毗提诃洲等。对于"天车"等复合词，在需要时也应当理解可以分离使用。因此，当分离使用时，像"天的车"这样两两词组以同格的形式各自带格时，在偈颂中便具有维持语法和便于诵读的功德。这种用法是符合教法的。因此在圣教中可以看到许多如"天车出现在有名望的毗提诃王面前"等经文，这样楞伽洲等词就具有特殊性。
现在说明菩提、连接等词的特殊性：
菩提、连接、分别、寿命、界、生主；
花环（主格）、花环（宾格）、信（主格）、
信（宾格）、岸（主格）、河岸、岸（主格）。
辅音（中性）、辅音（阳性）、义（中性）、
义、字（中性）、字（阳性）；
正直（中性）、正直（阳性）以及、
同样柔和与尊敬。
语言、语言等等，
形式相同而本质相同；
应当说明这些词
依情况可有二性或三性。
在这些词中，首先菩提这个词，如在"菩提王子"以及"圣弟子被称为菩提，其菩提的支分即是觉支"中，作为人的称呼时，其变化词形是"菩提（主格）、菩提（复数主格）、菩提们。菩提（宾格）、菩提（复数宾格）、菩提们。以菩提"，按照火（aggi）的阳性变化方式。
而当用来表示菩提树、道路、涅槃、一切智智时，其变化词形是"菩提（主格）、菩提（复数主格）、菩提们。菩提（宾格）、菩提（复数宾格）、菩提们。以菩提"，按照夜（ratti）的阴性变化方式。


Keci pana ‘‘rukkhavacano bodhisaddo pulliṅgo’’ti vadanti, taṃ āgamena viruddhaṃ viya dissanato vicāretabbaṃ. Na hi āgame rukkhavacanassa bodhisaddassa pulliṅgabhāvo dissati, puggalavacanassa pana dissati. Yadi ca ‘‘sālo dhavo khadīro’’tiādīnaṃ viya rukkhavacanassa bodhisaddassa pulliṅgattaṃ siyā, jambū simbalī pāṭalīsaddādīnaṃ rukkhavācakattā pulliṅgattaṃ siyā, na tesaṃ imassa ca rukkhavācakattepi pulliṅgabhāvo upalabbhati. Yadi hi rukkhavacano bodhisaddo pulliṅgo, evaṃ sante nibbānavacano sabbaññutaññāṇavacano ca bodhisaddo napuṃsakaliṅgo siyā ‘‘nibbāna’’ntiādinā napuṃsakaliṅgavasena niddiṭṭhassa nibbānādino atthassa kathanato.

Ye evaṃ vadanti ‘‘rukkhavacano bodhisaddo pulliṅgo’’ti, te ‘‘bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, taṃ ettha bhagavā pattoti rukkhopi bodhicceva vuccatī’’ti vuttamatthaṃ cetasi sannidhāya ‘‘bujjhati etthāti bodhī’’ti nibbacanavasena ‘‘kiṃ rukkhavacano bodhisaddo pulliṅgo na bhavissatī’’ti maññamānā vadanti maññe. Nevaṃ daṭṭhabbaṃ, evañca pana daṭṭhabbaṃ, ‘‘bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, taṃ ettha bhagavā pattoti rukkhopi bodhicceva vuccatī’’ti vadantehi garūhi ñāṇavacanaṃ itthi liṅgabhūtaṃ bodhīti ñāṇassa nāmaṃ paṇṇattiantaraparikappanenatthaṃ parikappentena bujjhanaṭṭhānabhūte rukkhe āropetvā rukkho ‘‘bodhī’’ti vutto, tasmā īdisesu ṭhānesu nibbacane ādaro na kātabbo. Na hi ‘‘bujjhati etthāti bodhī’’ti nibbacanakaraṇaṃ rukkhavacanassa bodhisaddassa pulliṅgattaṃ kātuṃ sakkoti saṅketasiddhattā vohārassa, tasmā rukkhaṃ sayaṃ abodhimpi samānaṃ bodhiyā paṭilābhaṭṭhānattā saṅketasiddhena ‘‘bodhī’’ti itthiliṅgavohārena voharanti sāsanikā, bodhiyā vā kāraṇattā phalavohārena. Etamatthaṃyeva hi sandhāya ‘‘bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, taṃ ettha bhagavā pattoti rukkhopi bodhicceva vuccatī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ, evaṃ ‘‘bodhī’’ti itthiliṅgavasena rukkhanāmaṃ pavattatīti. Tenāha āyasmā sāriputto dhammasenāpati anudhammacakkavattī vohārakusalo itthiliṅgavohārena ‘‘buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇappaṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho’’ti. Apica tattha tattha ‘‘bodhiyā sākhā’’ti ca, ‘‘kenaṭṭhena mahābodhi, kassa sambandhinī ca sā’’ti ca,

‘‘Hatthato muttamattā sā, asītiratanaṃ nabhaṃ;

Uggantvāna tadā muñci, chabbaṇṇā rasmiyo subhā’’ti ca

Evamādayo rukkhavācakassa bodhisaddassa itthiliṅgabhāve payogā dissanti.


我来为您直译这段巴利文：
然而有些人说"表示树木的菩提词是阳性"，由于这似乎与圣典相矛盾，应当加以考察。因为在圣典中看不到表示树木的菩提词是阳性，但可以看到表示人的是阳性。如果表示树木的菩提词像"娑罗树、白树、佉地罗树"等那样是阳性，那么由于瞻部树、木棉树、钵罗树等词也是表示树木，它们也应该是阳性，但这些词和这个词即使是表示树木也找不到阳性的用法。如果表示树木的菩提词是阳性，那么这样的话，表示涅槃和一切智智的菩提词就应该是中性，因为是在说明如"涅槃"等以中性形式表示的涅槃等的意思。
那些说"表示树木的菩提词是阳性"的人，我想他们是记住了"菩提是指四道中的智慧，世尊在此获得了它，所以树也被称为菩提"这个意思，基于"在此觉悟故为菩提"这样的词源解释，认为"为什么表示树木的菩提词不能是阳性呢"而这样说的。不应该这样看，而应该这样看：说"菩提是指四道中的智慧，世尊在此获得了它，所以树也被称为菩提"的尊者们是通过设想另一个名称，将表示智慧的阴性词"菩提"这个智慧的名称，安置在作为觉悟之处的树上，因此称树为"菩提"，所以在这样的场合不应重视词源解释。因为"在此觉悟故为菩提"这样的词源解释不能使表示树木的菩提词成为阳性，因为语言用法是由约定俗成的。因此，佛教徒们用约定俗成的阴性用语"菩提"来称呼树，虽然树本身不是菩提，但因为它是获得菩提之处，或者用果来称因，因为它是菩提的原因。应当理解正是针对这个意思而说"菩提是指四道中的智慧，世尊在此获得了它，所以树也被称为菩提"，这样"菩提"作为树的名称就以阴性形式使用。因此精通语言用法的法将军、随法轮转的尊者舍利弗以阴性用语说："诸佛世尊在菩提树下随一切智智的获得而有的真实施设，即是佛陀。"而且在各处可以看到"菩提树的树枝"以及"以何义为大菩提，它是谁的所属"，
"它刚从手中放出，
上升八十拉塔那到空中；
那时放射出
六种颜色的美丽光芒"
等等表示树木的菩提词是阴性的用例。


Atha vā rukkhavācako bodhisaddo dviliṅgo pumitthiliṅgavasena. Tathā hi samantapāsādikāyaṃ vinayasaṃvaṇṇanāyaṃ mahāveyyākaraṇassa pāḷinayaviduno buddhaghosācariyassa evaṃ saddaracanā dissati ‘‘sakkhissasi tvaṃ tāta pāṭaliputtaṃ gantvā mahābodhinā saddhiṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ ānetu’’nti ca, ‘‘sāpi kho mahābodhisamārūḷhā nāvā passato mahārājassa mahāsamuddatalaṃ pakkhandā’’ti ca tassa rukkhavācakassa bodhisaddassa ‘‘bujjhati etthāti bodhī’’ti nibbacanavasena ‘‘bodhi, bodhī, bodhayo. Bodhiṃ, bodhī, bodhayo. Bodhinā’’tiādinā padamālā veditabbā. Rukkhavācakasseva pana tassa ñāṇe pavattitthiliṅgavohārena saṅketasiddhena rūḷhatthadīpakena ‘‘bodhi, bodhī, bodhiyo. Bodhiṃ, bodhī, bodhiyo. Bodhiyā’’tiādinā padamālā veditabbā. Iccevaṃ –

Puggalavācako bodhi-saddo pulliṅgiko bhave;

Ñāṇādivācako itthi-liṅgoyeva siyā sadā.

Bodhipādapavacano, pumitthiliṅgiko bhave;

Evaṃ santepi etassa, itthiliṅgattameva tu;

Icchitabbataraṃ yasmā, dhammasenāpatīritaṃ.

Sandhisaddādīnampi nayānusārena nāmikapadamālā yojetabbā. Sandhisaddo hi sarasandhiādivācako pulliṅgo, paṭisandhiyādivācako itthiliṅgo ‘‘sandhino. Sandhiyā’’tiādidassanato. Vibhattisaddo vibhajanavācako itthiliṅgo , syādivācako pulliṅgo ceva itthiliṅgo ca ‘‘vibhattissa. Vibhattiyā’’tiādidassanato.

Āyusaddo pana jīvitindriyavācakoyeva hutvā punnapuṃsakaliṅgo, ‘‘punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti ‘‘ettakaṃyeva te āyu, cavanakālo bhavissatī’’ti ca dassanato.

Dhātusaddo sabhāvādivācako itthiliṅgo, karapacādivācako pumitthiliṅgo ‘‘cakkhudhātuyā. Karotissa dhātussa. Dhātuyo dhātuyā’’ti dassanato.

Pajāpatisaddo devavisesavācako pulliṅgo, kalattajinamātucchāvācako itthiliṅgo ‘‘pajāpatissa devarājassa dhajaggaṃ ullokeyyātha’’, ‘‘attano pajāpatiyā saddhiṃ mahāpajāpatiyā’’ti ca dassanato.

Dāmā dāmaṃ saddā mālatīdāmādibhedabhinnassa ekassa vatthussa yathākkamaṃ itthinapuṃsakaliṅgā. Tathā hi ‘‘mālatīdāmā lolāḷiṅgalīlā. Mālatīdāmaṃ. Siṅghitaṃ dāmaṃ bhamarehi. Ratanadāmā. Ratanadāma’’nti ca dviliṅgabhāve lokikappayogā dissanti sāsanānukūlā.

Saddhaṃ saddhāsaddā pana bhinnavatthūnaṃ vācakā itthinapuṃsakaliṅgā, saddhāsaddo pasādalakkhaṇavācako itthiliṅgo, saddhaṃsaddo matakabhattavācako napuṃsakaliṅgo ‘‘saddhā saddahanā. Mayamassubho gotamabrāhmaṇā nāma dānāni dema saddhāni karomā’’ti dassanato. Imasmiṃ pana ṭhāne ‘‘saddho puriso , saddhā itthī, saddhaṃ kula’’nti imāni vāccaliṅgattā saṅgahaṃ na gacchantīti daṭṭhabbāni.

Taṭaṃ taṭī taṭotime saddā tīrasaṅkhāte ekasmiṃyevatthe thīpunnapuṃsakaliṅgā.



我来为您翻译这段巴利文：
或者说，菩提这个词作为树木的代称，可以有两种性别，即阳性和阴性。因此，在《一切善见律注》这部律典注释中，伟大的语法学家、通晓圣典要义的觉音论师的造词方式是这样的："孩子啊，你能去华氏城（现在的巴特那）与大菩提树一起把僧密多长老尼请来吗？"以及"载着大菩提树的船只在大王注视下驶向大海。"作为表示树木的菩提一词，以"在此觉悟为菩提"的词源分析方式，其变格词形应知为"bodhi, bodhī, bodhayo. Bodhiṃ, bodhī, bodhayo. Bodhinā"等。而当这个表示树木的词用于表示智慧时，依照约定俗成的阴性用法，其变格词形应知为"bodhi, bodhī, bodhiyo. Bodhiṃ, bodhī, bodhiyo. Bodhiyā"等。如是：
表示人的菩提词是阳性；
表示智慧等的永远是阴性。
表示菩提树的可以是阳性和阴性；
即使如此，这个词更应该用阴性，
因为这是法将军（舍利弗）所说的。
连音等词的变格词形也应按规则组合。连音词在表示元音连音等时为阳性，在表示结生等时为阴性，如所见"sandhino. Sandhiyā"等。语尾词在表示分析时为阴性，在表示语尾变化时既可为阳性也可为阴性，如所见"vibhattissa. Vibhattiyā"等。
寿命词专指命根，可以是阳性或中性，如所见"我又得寿命，贤者当知"和"你只有这么多寿命，将是命终之时"。
界词在表示自性等时为阴性，在表示词根等时可以是阳性或阴性，如所见"以眼界。词根karoti的界。诸界或界"。
生主词在表示特定天神时为阳性，在表示妻子或姨母时为阴性，如所见"应仰望天王生主的幢顶"，"与自己的妻子大生主在一起"。
dāmā和dāmaṃ这两个词，用于表示茉莉花环等同一事物时，分别为阴性和中性。因此，在世俗用语中可见符合佛教的双性用法，如"摇曳的茉莉花环。茉莉花环。蜜蜂环绕的花环。宝珠花环。宝珠花环"等。
而saddhaṃ和saddhā这两个词表示不同事物，分别为阴性和中性。saddhā词表示信仰特征时为阴性，saddhaṃ词表示祭祀死者的供品时为中性，如所见"信仰即确信。我们是乔达摩婆罗门，我们布施，我们举行祭祀"。但在这里应当明白，"有信仰的男人，有信仰的女人，有信仰的家族"这些用法因为是表达性别的，所以不包括在内。
taṭaṃ、taṭī、taṭo这些词在表示河岸这一相同含义时，可以是阴性、


Byañjanasaddo upasecanaliṅgavākyāveṇikasarīrāvayavavācako napuṃsakaliṅgo, akkharavācako punnapuṃsakaliṅgo. Tatrupasecane ‘‘sūpaṃ vā byañjanaṃ vā’’ti napuṃsakaniddeso dissati. Tathā liṅge ‘‘itthibyañjanaṃ purisabyañjana’’nti napuṃsakaniddeso. Vākye ‘‘padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā’’ti napuṃsakaliṅganiddeso. Āveṇike ‘‘asīti anubyañjanānī’’ti napuṃsakaniddeso. Sarīrāvayave ‘‘kilesānaṃ anu anu byañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjana’’nti evaṃ napuṃsakaniddeso. Ettha hi anubyañjanaṃ nāma hatthapādasitahasitakathitavilokitādibhedo ākāro. So eva ‘‘sarīrāvayavo’’ti vuccatīti. Akkhare ‘‘byañjano. Byañjana’’nti ca punnapuṃsakaniddeso.

Atthasaddo nibbānavacano napuṃsakaliṅgo, abhidheyyadhanakāraṇapayojananivatyābhisandhānādivacano pana pulliṅgo. Tathā hi kathāvatthumhi ‘‘atthatthamhī’’ti imissā pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘atthaṃ vuccati nibbāna’’nti napuṃsakaliṅganiddesena atthasaddo vutto. Iti atthasaddo dviliṅgo.

Akkharasaddo ca ‘‘yo pubbo akkharo akkharānī’’ti ca dassanato. Apica akkharasaddo nibbānavacano nāmapaṇṇattivacano ca sabbadānapuṃsakaliṅgo bhavati ‘‘padamaccutamakkharaṃ, mahājanasammatoti kho vāseṭṭha ‘mahāsammato’tveva paṭhamaṃ akkharaṃ nibbatta’’nti evamādīsu. ‘‘Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti pācittiyassā’’ti ettha pana pulliṅgotipi napuṃsakaliṅgotipi vattabbo, itthiliṅgoti pana na vattabbo. Ayañhi ‘‘asakkatā casma dhanañcayāya. Viramathāyasmanto mamavacanāyā’’tiādīsu ‘‘dhanañcayāya, vacanāyā’’ti saddā viya vibhattivipallāsena vutto, na liṅgavipallāsavasenāti.

Ajjava maddava gāravasaddā pana punnapuṃsakaliṅgā. ‘‘Ajjavo ca maddavo ca. Ajjavamaddavaṃ. Gāravo ca nivāto ca. Saha āvajjite thūpe, gāravaṃ hoti me tadā’’ti ca ādidassanato.

Vacovacīsaddā pana ghaṭoghaṭīsaddā viya pumitthiliṅgā, tattha vacīsaddassa ‘‘vacī, vacī, vaciyo. Vaciṃ, vacī, vaciyo. Vaciyā’’ti nāmikapadamālā yojetabbā. Keci ‘‘duccaritapayogaviññattisaddādīsu paresu vacasaddassanto īkāro hoti, tena ‘‘vacīduccarita’’ntiādīni rūpāni dissantī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ vacasaddato visuṃ vacīsaddassa dassanato. Atrimāni pāḷito ca aṭṭhakathāto ca nidassanapadāni. ‘‘Vacī vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro vacī, vaciñca vacīsaṅkhāre ca ṭhapetvā avasesā na ceva vacī, na ca vacīsaṅkhāro. Gadito vacībhi satimābhinande’’ti imāni pāḷito nidassanapadāni. ‘‘Copanasaṅkhātā vacī eva viññatti vacīviññatti, vaciyā bhedo vacībhedo’’ti imāni aṭṭhakathāto nidassanapadāni. Iminā nayena aññesampi sarūpāsarūpapadānaṃ yathārahaṃ dvitiliṅgatā vavatthapetabbā. Evaṃ abhidheyyakaliṅgesu savisesāni abhidheyyaliṅgāni veditabbāni.

Idāni katthaci vāccaliṅgabhūtānaṃ abhidheyyaliṅgānañca taddhibhantaliṅgānañca dhammādivasena nāmikapadamālā vuccate. Tathā hi –

Dhammabho puggalā ceva, dhammapuggalatopi ca;

Ekantadhammato ceva, tathevekantapuggalā.

Padamālā siyuṃ tāsu, paccattādivasena tu;

Padaṃ samaṃ visamañca, jaññā sabbasamampi ca.

Kathaṃ? ‘‘Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchāvāco, micchādiṭṭhiko, micchāsaṅkappī’’ iccetesaṃ nāmikapadamālā evaṃ veditabbā.


我来为您翻译这段巴利文：
调味品词在表示佐料、性相、句子特征、身体部分时为中性，在表示字母时可以是阳性或中性。其中作为佐料时，如"汤或调味品"可见用中性。同样，在表示性相时，如"女相男相"用中性。在句子中，如"好好地掌握词和字"用中性。在特征中，如"八十种随相"用中性。在身体部分中，如"因为随相能一一显示烦恼，所以叫做随相"这样用中性。这里的随相指手、足、微笑、言语、观看等各种形态。这就是所谓的"身体部分"。在字母中，如"字母。字"则用阳性或中性。
义词在表示涅槃时为中性，但在表示所诠、财物、原因、目的、回向、意趣等时为阳性。因此在《论事》中"为了义"这句经文的注释中说："义即是涅槃"，用中性表示义词。如是义词有两种性。
字母词如所见"前面的字母、诸字母"。而且字母词在表示涅槃和名称时永远是阳性或中性，如在"不灭的字即是涅槃"、"婆私咤啊，'大众认可'这个名称的第一个字即产生为'大三末多'"等处。但在"逐字教导，逐字犯忏悔"这里可说是阳性也可说是中性，但不能说是阴性。因为这是像"我们不受尊重于财王。诸位尊者请停止对我说话"等处的"财王、说话"等词一样，是以语尾变化而说，不是以性别变化而说。
而正直、柔和、恭敬等词可以是阳性或中性。如所见"正直和柔和。正直柔和。恭敬和谦逊。当我礼敬佛塔时，我便生起恭敬"等。
而语和语词，如同瓶和瓶词一样，可以是阳性或阴性，其中语词的变格词形应组合为"vacī, vacī, vaciyo. vaciṃ, vacī, vaciyo. vaciyā"。有些人说"在恶行、运作、表示等词之前，vaca词末尾变成ī，因此可见'语恶行'等形式"，这不应采纳，因为语词是独立于vaca词的。这里有一些来自圣典和注释书的例句。"语即语行，语行即语，除了语和语行，其余既非语也非语行。智者应欢喜所说的语"，这些是来自圣典的例句。"所谓的表达即是语表，语的差别即是语差别"，这些是来自注释书的例句。依此方法，其他相似或不相似的词也应当适当地确定其双性或三性。如是应当了解所诠性中的特殊所诠性。
现在说明在某些地方作为能诠性、所诠性和从属性的法等词的变格词形。即：
法与补特伽罗，以及法补特伽罗性，
唯法性以及唯补特伽罗性。
这些词形应依主格等，
应知词形有同异及全同。
怎样呢？"邪见、邪思惟、邪语、邪语者、邪见者、邪思惟者"等词的变格词形应如是了知。


‘‘Micchādiṭṭhi, micchādiṭṭhī, micchādiṭṭhiyo. Micchādiṭṭhiṃ, micchādiṭṭhī, micchādiṭṭhiyo. Micchādiṭṭhiyā’’ti evaṃ dhammato, ‘‘micchādiṭṭhi, micchādiṭṭhī, micchādiṭṭhino. Micchādiṭṭhiṃ, micchādiṭṭhī, micchādiṭṭhino. Micchādiṭṭhinā’’ti evaṃ puggalato, ‘‘micchāsaṅkappo, micchāsaṅkappā. Micchāsaṅkappa’’nti evaṃ dhammapuggalato, ‘‘micchāvācā, micchāvācā, micchāvācāyo. Micchāvācaṃ, micchāvācā micchāvācāyo. Micchāvācāya’’ evaṃ ekantadhammato, ‘‘micchāvāco, micchāvācā. Micchāvācaṃ, micchāvāce. Micchāvācena’’ evaṃ ekantapuggalato, ‘‘micchādiṭṭhiko. Micchādiṭṭhikā. Micchādiṭṭhika’’nti evampi ekantapuggalato, ‘‘micchāsaṅkappī, micchāsaṅkappino. Micchāsaṅkappi’’nti evampi ekantapuggalato nāmikapadamālā bhavati. Paccattopayogavacanādivasena pana padaṃ sadisaṃ visadisaṃ sabbathā sadisampi ca bhavati. Esa nayo sammādiṭṭhisammāsaṅkappādīsupi.

Atrime āhaccabhāsitā payogā – avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti. Micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti. Micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchāājīvo pahoti. Micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahotīti. Vijjāgatassa bhikkhave viddasuno sammādiṭṭhi pahoti. Sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahotīti vitthāro, evaṃ katthaci vāccaliṅgabhūtānaṃ abhidheyyaliṅgānañca taddhitantaliṅgānañca nāmikapadamālā sappayogā kathitā.

Idāni nevābhidheyyaliṅgassa bhavitabbasaddassa ca abhidheyyaliṅgānaṃ sotthi suvatthi saddānañca vāccaliṅgābhidheyyaliṅgassa abbhutasaddassa ca vāccaliṅgassa abhūtasaddassacāti imesaṃ kiñci visesaṃ kathayāma, nāmikapadamālañca yathārahaṃ yojessāma. Etesu hi bhavitabbasaddo ekantabhāvavācako napuṃsakaliṅgo ekavacanantoyeva hoti. Tatiyantapadehi evaṃsadda nasaddādīhi ca yojetabbo ca hoti. Nāssa nāmikapadamālā labbhati, atrime ca payogā ‘‘saddhammagarukena bhavitabbaṃ, no āmisagarukena, iminā corena bhavitabbaṃ, imehi corehi bhavitabbaṃ, imāya coriyā bhavitabbaṃ, imāhi corīhi bhavitabbaṃ, anena cittena bhavitabbaṃ, imehi cittehi bhavitabbaṃ, evaṃ bhavitabbaṃ, aññathā bhavitabba’’nti. Atridaṃ vuccati –

Bhavitabbapadaṃ niccaṃ, sabbaññuvarasāsane;

Paṭhamekavaco bhāva-vācakañca napuṃsakaṃ.

Tatiyantapadehevaṃ-saddādīhi ca dhīmatā;

Yojetabbaṃva sambhoti, iti vidvā vibhāvaye.

Ayaṃ ‘‘bhavitabba’’nti padassa viseso.

Sotthi bhaddante hotu rañño, sotthiṃ gacchati nhāpito. Sotthināmhi samuṭṭhito. Suvatthi, suvatthiṃ, suvatthinā, ayaṃ dhasātthisaddādīnaṃ viseso.


我来翻译这段巴利文：
"邪见、邪见们、诸邪见。邪见、邪见们、诸邪见。以邪见"，如是从法的角度；"邪见者、邪见者们、诸邪见者。邪见者、邪见者们、诸邪见者。以邪见者"，如是从人的角度；"邪思惟、诸邪思惟。邪思惟"，如是从法人的角度；"邪语、邪语们、诸邪语。邪语、邪语们、诸邪语。以邪语"，如是从纯法的角度；"邪语者、诸邪语者。邪语者、邪语者们。以邪语者"，如是从纯人的角度；"邪见者。诸邪见者。邪见者"，也是如是从纯人的角度；"邪思惟者、诸邪思惟者。邪思惟者"，也是如是从纯人的角度而有变格词形。从主格、宾格等的角度，词形有相同的、不同的和完全相同的。正见、正思惟等也是这样的规则。
这些是直接引用的用例：诸比丘，对于无明者、无智者，邪见生起。对邪见者，邪思惟生起。对邪思惟者，邪语生起。对邪语者，邪业生起。对邪业者，邪命生起。对邪命者，邪精进生起。对邪精进者，邪念生起。对邪念者，邪定生起。诸比丘，对于明者、有智者，正见生起。对正见者，正思惟生起。如是详说，这样在某些地方说明了作为能诠性、所诠性和从属性的变格词形及其用例。
现在我们要说明一些特殊情况：既非所诠性的"应当"词、所诠性的"安稳"和"善安"词、既是能诠性又是所诠性的"稀有"词，以及能诠性的"非有"词。这些词中，"应当"词专门表示存在，是中性单数形式。它应与工具格词以及"如是"词、"否"词等结合。它没有变格词形系列。这些是用例："应当尊重正法，不应重视利养；这个盗贼应当；这些盗贼应当；这个女盗应当；这些女盗应当；这个心应当；这些心应当；应当如是；不应当如此"。关于这点说：
在至上正觉者教法中，
应当词永远是中性，
只用单数表示存在。
智者应知它只能与工具格词、
如是等词结合，贤者当如是了知。
这是"应当"词的特殊性质。
"愿国王平安，理发师平安而去。我已平安起身。善安，善安（宾格），以善安"，这是与dhasātthī等词的区别。


Ayaṃ pana ‘‘abbhutaṃ abhūta’’nti dvinnaṃ viseso. Bhūsaddassa bbhū, saṃyogapare paṭisedhatthavati aitinipāte upapade sati ekantena rassattamupayāti. Kvatthe? ‘‘Abhūtapubbaṃ bhūta’’ntiādīsvatthesu. Tathāvidhe asaññogapare rassattaṃ na upayāti. Kvatthe? ‘‘Asacca’’ntiādīsvatthesu. Tathā hi ‘‘abbhuta’’nti padassa ‘‘abhūtapubbaṃ bhūta’’ntipi attho bhavati, ‘‘abbhutakaraṇa’’ntipi attho bhavati. ‘‘Abhūta’’nti padassa pana ‘‘asacca’’ntipi attho bhavati, ‘‘ajāta’’ntipi attho bhavati. Tatra ‘‘acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho. Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ’’ iccevamādayo ‘‘abhūtapubbaṃ bhūta’’nti atthe payogā.

‘‘Tvaṃ maṃ nāgena ālampa,

Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā;

Hotu no abbhutaṃ tattha,

Āsahassehi pañcahī’’ti

Iccevamādayo abbhutakaraṇatthe payogā. Evaṃ rassavasena, dīghavasena pana nissaṃyoge ‘‘abhūtaṃ atacchaṃ. Atathaṃ’’iccevamādayo asaccatthe payogā, ‘‘abhūtaṃ ajātaṃ asañjāta’’nti iccevamādayo ajātatthe payogā. Bhavanti catra –

‘‘Abhūtapubbaṃ bhūta’’nti, atthasmiṃ abbhutantidaṃ;

Padaṃ viññūhi viññeyyaṃ, rassabhāvena saṇṭhitaṃ.

Abbhutakaraṇatthepi, abbhutanti padaṃ tathā;

Saṇṭhitaṃ rassabhāvena, iti vidvā vibhāvaye.

Abhūtamiti dīghatta-vasena kathitaṃ pana;

Padaṃ samadhigantabba-masaccājātavācakaṃ.

Abbhutaṃ, abbhutāni. Cittanayena, abbhuto, abbhutā. Abbhutaṃ, purisanayena, abbhutā, abbhutā, abbhutāyo. Abbhutaṃ. Kaññānayena ñeyyaṃ. Evaṃ bhūtasaddassapi nāmikapadamālā tidhā gahetabbā. Atra ‘‘abbhuta’’miti padaṃ vāccaliṅgampi bhavati abhidheyyaliṅgampi. ‘‘Abhūta’’miti padaṃ pana vāccaliṅgaṃ abhidheyyaliṅgampi vā saccasaddo viya katthaci. Itissa yathārahaṃ ayampi sappayogā nāmikapadamālā kathitā.

Idāni āgamikānaṃ kosallajananatthaṃ padasamodhānavasena nāmikapadamālā vuccate – buddho bhagavā, buddhā bhagavanto. Buddhaṃ bhagavantaṃ, buddhe bhagavante. Buddhena bhagavatā, sesaṃ vitthāretabbaṃ. Ayaṃ padamālā ekavacanabahuvacanavasena ñeyyā.

Devā tāvatiṃsā. Deve tāvatiṃse. Devehi tāvatiṃsehi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Bahuvacanavasena ñeyyā padamālā.

So bhagavā jānaṃ passaṃ arahaṃ sammāsambuddho, taṃ bhagavantaṃ jānantaṃ passantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena, tassa bhagavato jānato passato arahato sammāsambuddhassa. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Ekavacanavasena ñeyyā padamālā.

Rājā suddhodano, rājānaṃ suddhodanaṃ, raññā suddhodanena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Rājā passenadī kosalo, rājānaṃ passenadiṃ kosalaṃ, raññā passenadinā kosalena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Rājā māgadho seniyo bimbisāro, rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Rājā māgadho ajātasattu vedehiputto, rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ, raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Mahāpajāpatī gotamī, mahāpajāpatiṃ gotamiṃ, mahāpajāpatiyā gotamiyāti pañcakkhattuṃ vattabbaṃ. Mahāpajāpatiyaṃ gotamiyaṃ, bhoti mahāpajāpati gotami.

Makkhali gosālo. Makkhaliṃ gosālaṃ. Makkhalinā gosālena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
现在说明"稀有"和"非有"这两个词的区别。bhū词变为bbhū，当与连音结合且前面有表示否定意义的ai词缀时，一定要变短音。在什么意义上？在"前所未有的存在"等意义上。在没有这种连音时不变短音。在什么意义上？在"非真实"等意义上。因此，"abbhuta"这个词可以有"前所未有的存在"的意思，也可以有"造成稀有"的意思。而"abhūta"这个词则可以有"非真实"的意思，也可以有"未生"的意思。其中"奇哉！稀有！世间真是稀有，令人毛竖的稀有"等用例是表示"前所未有的存在"的意思。
"你用龙蛇抓我，
我用小蛙抓你；
愿我们在那里，
造成五千稀有事"
这样的用例是表示"造成稀有"的意思。这样是短音的情况，而长音在没有连音时，如"非有即非真实、非如实"等是表示"非真实"的意思，"非有即未生、未产生"等是表示"未生"的意思。这里有：
在"前所未有的存在"的意义上，
智者应知此"稀有"词，
是以短音形式存在。
在"造成稀有"的意义上，
"稀有"词也是如此，
以短音形式存在，智者应如是了知。
而"非有"词则以长音的形式说明，
应理解为表示非真实和未生。
稀有、诸稀有。依心的变化规则，稀有者、诸稀有者。稀有，依人的变化规则，诸稀有者、诸稀有者、诸稀有。稀有。应依少女的变化规则而知。存在词的变格词形也应这样三种方式理解。这里"稀有"这个词既可以是能诠性也可以是所诠性。而"非有"这个词则像真实词一样，在某些地方是能诠性或所诠性。这样已经适当地说明了它的变格词形及用例。
现在为了让学习者容易掌握，以词的组合方式说明变格词形：佛世尊、诸佛世尊。佛世尊、诸佛世尊。以佛世尊，余者应广说。这变格词形应依单数复数而知。
诸忉利天。诸忉利天（宾格）。以诸忉利天。余者应广说。应知是复数的变格词形。
彼世尊知见、阿罗汉、正等正觉者，彼知见、阿罗汉、正等正觉的世尊（宾格），以彼知见、阿罗汉、正等正觉的世尊，属于彼知见、阿罗汉、正等正觉的世尊。余者应广说。应知是单数的变格词形。
净饭王，净饭王（宾格），以净饭王。余者应广说。
拘萨罗国波斯匿王，拘萨罗国波斯匿王（宾格），以拘萨罗国波斯匿王。余者应广说。
摩揭陀国频毗娑罗王，摩揭陀国频毗娑罗王（宾格），以摩揭陀国频毗娑罗王。余者应广说。
摩揭陀国韦提希子阿阇世王，摩揭陀国韦提希子阿阇世王（宾格），以摩揭陀国韦提希子阿阇世王。余者应广说。
大爱道瞿昙弥，大爱道瞿昙弥（宾格），以大爱道瞿昙弥，应说五遍。于大爱道瞿昙弥，尊者大爱道瞿昙弥。
末伽梨瞿舍罗，末伽梨瞿舍罗（宾格），以末伽梨瞿舍罗。余者应广说。


Sāriputtamoggallānaṃ sāvakayugaṃ. Sāriputtamoggallānaṃ sāvakayugaṃ, sāriputtamoggallānena sāvakayugena, sāriputtamoggallānassa sāvakayugassa. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Sabbāpetā padamālā ekavacanavasena ñeyyā. Sāriputtamoggallānā aggasāvakā, sāriputtamoggallāne aggasāvake, sāriputtamoggallānehi aggasāvakehi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Bahuvacanavasena ñeyyā. Ito aññesupi eseva nayo.

So dāro, sā dārā. Saṃ dāraṃ, se dāre. Sena dārena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Sā nārī, sā nāriyo. Saṃ nāriṃ, sā nāriyo. Sāya nāriyā. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Saṃ kammaṃ, sāni kammāni. Sena kammena. Saṃ phalaṃ, sāni phalāni. Sena phalena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamena jhānena, paṭhamassa jhānassa. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Catutthī disā, catutthiṃ disaṃ, catutthiyā disāya.

Dhammī kathā, dhammiṃ kathaṃ, dhammiyā kathāya, dhammiyaṃ kathāyaṃ. Evaṃ anupubbī kathā, evarūpī kathā. Iminā nayena aññesupi ṭhānesu padasamodhānavasena liṅgato ca antato ca vacanato ca apekkhitabbaṃ. Padato ca nānappakārā nāmikapadamālā yojetabbā.

Idāni ekappakārānaṃ saddānaṃ liṅgaantavasena nānattaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? Yādiso, yādisī, yādisaṃ. Tādiso, tādisī, tādisaṃ. Etādiso, etādisī, etādisaṃ. Kīdiso, kīdisī, kīdisaṃ. Īdiso, īdisī, īdisaṃ. Ediso , edisī, edisaṃ. Sadiso, sadisī, sadisaṃ. Kadāci pana ‘‘yādisā tādisā’’ti evamādīni itthiliṅgarūpānipi bhavanti. Nāmikapadamālā nesaṃ purisa itthī cittanayena yojetabbā.

Idāni samāsataddhitapadabhūtānaṃ amamasaddādīnaṃ nāmikapadamālā vuccate – amamo, amamā, amamaṃ, amame. Amamena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Mayhako, mayhakā. Mayhakaṃ, mayhake. Mayhakena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Āmā, āmā, āmāyo. Āmaṃ, āmā, āmāyo. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Tatra amamoti natthi taṇhāmamattaṃ diṭṭhimamattañca etassāti amamo, ko so, arahāyevāti vattuṃ vaṭṭati. Apica yesataṇhāpi sadiṭṭhīpi ‘‘mama ida’’nti mamattaṃ na karonti, tepi amamāyeva. Ettha ca ‘‘manussā tattha jāyanti, amamā apariggahā’’ti idaṃ sāsanato nidassanaṃ. ‘‘Amamo nirahaṅkāro’’ti idaṃ pana lokato nidassanaṃ. Itthiliṅge vattabbe ‘‘amamā, amamā, amamāyo’’ti padamālā. Napuṃsake vattabbe ‘‘amamaṃ, amamānī’’ti padamālā. Tatra mayhakoti ‘‘idampi mayhaṃ idampi mayha’’nti vippalapatīti mayhako, eko pakkhiviseso. Vuttañhetaṃ jātake –

‘‘Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;

Pakkaṃ pipphalimāruyha, ‘mayhaṃ mayha’nti kandatī’’ti.

Itthiliṅge vattabbe ‘‘mayhakī, mayhakī, mayhakiyo’’ti padamālā. Tatra āmāti ‘‘āma ahaṃ tumhākaṃ dāsī’’ti evaṃ dāsibhāvaṃ paṭijānātīti āmā. Gehadāsī. Vuttañhetaṃ jātakesu ‘‘yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gacchatī’’ti ca, ‘‘āmāya dāsāpi bhavanti loke’’ti ca, tasmā imānevettha nidassanapadāni.


我来为您完整翻译这段巴利文:
舍利弗和目犍连是一对弟子。舍利弗和目犍连是一对弟子，由舍利弗和目犍连这对弟子，属于舍利弗和目犍连这对弟子。其余类推。所有这些词形变化都应理解为单数形式。舍利弗和目犍连是大弟子们，对舍利弗和目犍连这些大弟子，以舍利弗和目犍连这些大弟子。其余类推。应理解为复数形式。对其他情况也是同样的规则。
那个丈夫，那些妻子。那个妻子，那些妻子。以那个妻子。其余类推。那个女人，那些女人。那个女人，那些女人。以那个女人。其余类推。那个业，那些业。以那个业。那个果，那些果。以那个果。其余类推。
第一禅那，第一禅那，以第一禅那，属于第一禅那。其余类推。
第四方位，第四方位，以第四方位。
法的开示，法的开示，以法的开示，在法的开示中。如是次第的开示，如是性质的开示。依此方法，在其他场合也应根据词的组合、性别、词尾和数的观点来理解。应当依照词形变化组合各种名词变化形式。
现在应当了解同类词根在性别和词尾上的差异。怎样理解呢？像这样的男性、像这样的女性、像这样的中性。那样的男性、那样的女性、那样的中性。正是这样的男性、正是这样的女性、正是这样的中性。什么样的男性、什么样的女性、什么样的中性。这样的男性、这样的女性、这样的中性。这般的男性、这般的女性、这般的中性。相似的男性、相似的女性、相似的中性。有时也会出现"像这样的、那样的"等阴性形式。它们的名词变化形式应按照男性、女性、中性的方式来组合。
现在说明作为复合词和派生词的"无我执"等词的名词变化形式 - 无我执者、无我执者们、无我执的、无我执的众。以无我执者。其余类推。
称"我的"者、称"我的"者们。称"我的"者、称"我的"者们。以称"我的"者。其余类推。
婢女、婢女们、婢女们。婢女、婢女们、婢女们。其余类推。
其中"无我执者"是指没有渴爱的我执和见解的我执的人，这指的就是阿罗汉。而且，对于那些虽有渴爱和见解但不会对事物产生"这是我的"这种执着的人，他们也是无我执者。这里，"人们生于彼处，无我执无所取"是从教法中举的例子。"无我执无我慢"则是从世间举的例子。当用于阴性时，词形变化为"无我执者、无我执者、无我执者们"。当用于中性时，词形变化为"无我执的、无我执的众"。其中"称'我的'者"是指"这个是我的那个也是我的"这样喋喋不休的人，是一种鸟类。在本生经中说：
"有一鸟名称'我的'者，栖息于山谷间；
攀上熟透的菩提树，不停啼叫'我的我的'"。
用于阴性时，词形变化为"称'我的'雌鸟、称'我的'雌鸟、称'我的'雌鸟们"。其中"婢女"是指"是的，我是你们的婢女"这样承认自己是婢女身份的人。是家中的婢女。在本生经中说"在那里生为奴婢的人，停留时会变得迟钝"以及"世间也有婢女成为奴隶"，因此这些就是这里的例证。


Idāni kati katipaya katimīsaddānaṃ viseso vuccate yathārahaṃ nāmikapadamālā ca. Tatra katimīsaddassa nāmikapadamālā na labbhati ‘‘ajja bhante katimī’’ti evaṃ pucchāvasena āgatamattato. Kati katipayasaddānaṃ pana labbhateva, sā ca bahuvacanikā. Visuddhimaggaṭīkāyaṃ pana katipayasaddo ekavacaniko vutto. Kati purisā tiṭṭhanti, kati purise passati. Kati itthiyo, kati kulāni. Kati lokasmiṃ chiddāni yattha cittaṃ na tiṭṭhati. Kati kusalā. Kati dhātuyo. Kati āyatanāni. Katihi khandhehi katihāyatanehi katihi dhātūhi saṅgahitaṃ. Katibhi rajamāneti, katibhi parisujjhati. Katipayā purisā, katipayā itthiyo, katipayāni cittāni. Imā pana nāmikapadamālā.

Kati. Katihi, katibhi. Katinaṃ. Katisu.

Katipayā. Katipayehi, katipayebhi. Katipayānaṃ. Katipayesu. Katipayāyo. Katipayāhi, katipayābhi. Katipayānaṃ. Katipayāsu. Katipayāni. Katipaye. Katipayehi, katipayebhi. Katipayānaṃ. Katipayesūti. Sabbāpetā sattannaṃ vibhattīnaṃ vasena ñeyyā, samāsavidhimhipi katikatipayasaddā bahuvacanavaseneva yojetabbā. ‘‘Katisaṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccati. Katipayajanakata’’ntiādīsu hi ‘‘kati kittakā saṅgā katisaṅgā’’tiādinā sabbadā bahuvacanasamāso daṭṭhabbo.

Idāni rūḷhīsaddānaṃ nāmikapadamālā vuccate – idha rūḷhīsaddā nāma yevāpanakasaddādayo. Yevāpanako, yevāpanakā. Yevāpanakaṃ. Yevāpano, yevāpanā. Yevāpanaṃ. Yaṃvāpanakaṃ, yaṃvāpanakāni. Sesaṃ sabbattha vitthāretabbaṃ. Tatra yevāpanakoti ‘‘phasso hoti vedanā hotī’’tiādinā vuttā phassādayo viya sarūpato avatvā ‘‘ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā’’ti evaṃ ‘‘yevāpanā’’ti padena vutto yevāpanako, evaṃ ‘‘yevāpano’’ti etthāpi. Tathā ‘‘yaṃ vā panaññampi atthi rūpa’’nti evaṃ ‘‘yaṃvāpanā’’ti padena vuttaṃ yaṃvāpanakaṃ. Esa nayo yathārahaṃ yassakaṃ yatthakantiādīsupi netabbo.

Ettha siyā – nanu ca bho panasaddo nipāto, nipātānañca abyayabhāvo siddho tīsu liṅgesu sabbavibhattivacanesu ca vayābhāvato, so kasmā ‘‘yevāpano’’ti okāranto jātoti? Saccaṃ panasaddo nipāto, so ca kho ‘‘ye vā pana tasmiṃ samaye’’ti vā, ‘‘yaṃ vā panaññampī’’ti vā, ‘‘brāhmaṇā panā’’ti vā evamādīsu nipāto, ‘‘yevāpanako’’ti vā, ‘‘yevāpano’’ti vā evamādīsu nipāto nāma na hoti. Anukaraṇamattañhetaṃ, tasmā īdisesu panasaddasahitā payogā rūḷhīsaddāti gahetabbā. Yajjevaṃ kasmā nibbacanamudāhaṭanti? Atthassa pākaṭīkaraṇatthaṃ.

Tayodhammajātakaṃ . Tayodhammajātakaṃ. Tayodhammajātakena. Tayodhammajātakassa. Tayodhammajātakā, tayodhammajātakasmā. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Tayosaṅkhārā. Tayosaṅkhāre. Tayosaṅkhārehi, tayosaṅkhārebhi. Tayosaṅkhārānaṃ. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Cattāripurisayugo saṅgho. Cattāripurisayugaṃ saṅghaṃ. Cattāripurisayugena saṅghena. Cattāripurisayugassa saṅghassa. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.

Satokārī, satokārī, satokārino. Satokāriṃ, satokārī, satokārino. Satokārinā, satokārīhi, satokārībhi. Satokārissa. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Ettha satokārīti saratīti sato, sato eva hutvā karaṇasīloti satokārī.


我来为您完整翻译这段巴利文：
现在讲述"几个"、"若干"、"第几"等词的区别，以及相应的名词变化形式。其中"第几"这个词没有完整的名词变化形式，因为它仅用于"尊者，今天是初几？"这样的问句中。但"几个"和"若干"这两个词有完整的变化形式，它们是复数形式。然而在清净道论注释书中说"若干"一词是单数形式。几个人站着，看见几个人。几个女人，几个家庭。世间有几个漏洞使心不能安住。几种善法。几种界。几种处。被几种蕴、几种处、几种界所摄。被几种染污，由几种清净。若干人，若干女人，若干心。这些是它们的名词变化形式。
几个。以几个。属于几个。在几个中。
若干。以若干。属于若干。在若干中。若干。以若干。属于若干。在若干中。若干。若干。以若干。属于若干。在若干中。所有这些变化形式都应依七种格的变化来理解，在复合词形式中，"几个"和"若干"这两个词也只用复数形式来组合。如"超越几种束缚的比丘，称为渡过暴流者"、"由若干人所作"等句中，应当始终理解为"几种、多少种束缚即是几种束缚"等复数复合词。
现在讲述惯用语词的名词变化形式 - 这里惯用语词是指"其他相应"等词。其他相应者，其他相应者们。其他相应的。其他相应者，其他相应者们。其他相应的。其他相应的，其他相应的众。其余各处都应类推。其中"其他相应者"是指不像"有触、有受"等那样明确列举触等法，而是用"或者在那个时候其他任何与之相应的无色法"这样用"其他相应"一词来表示的法，"其他相应者"也是如此。同样，用"或者其他任何色法"这样用"其他相应"一词来表示的是其他相应法。这个规则也适用于"某某的"、"某处的"等词。
这里可能有疑问：难道"pana(又、而)"不是虚词吗？虚词的不变性是确定的，因为它在三种性别、所有格和数中都不变化，为什么这里变成了以"o"结尾呢？确实，"pana"是虚词，它在"或者在那个时候"、"或者其他任何"、"婆罗门们又"等句中是虚词，但在"其他相应者"或"其他相应"等词中就不是虚词。这只是一种模仿形式，因此在这类用法中，含有"pana"的表达应视为惯用语。如果是这样，为什么要举出词源解释呢？是为了使意义更加明显。
三法本生。三法本生。以三法本生。属于三法本生。三法本生，从三法本生。其余类推。
三种行。三种行。以三种行。属于三种行。其余类推。
四双士夫僧团。四双士夫僧团。以四双士夫僧团。属于四双士夫僧团。其余类推。
正念行者，正念行者，正念行者们。正念行者，正念行者，正念行者们。以正念行者，以正念行者们。属于正念行者。其余类推。这里"正念行者"是指具念者，即以正念为性而行动者就是正


Aparesampi rūḷhīsaddānaṃ nāmikapadamālā vuccate saddhimatthavibhāvanāya. Aṅgā. Aṅge. Aṅgehi, aṅgebhi. Aṅgānaṃ. Aṅgehi, aṅgebhi. Aṅgānaṃ. Aṅgesu. Bhonto aṅgā.

Aṅgā janapado. Aṅge janapadaṃ. Aṅgehi, aṅgebhi janapadena. Aṅgānaṃ janapadassa. Aṅgehi, aṅgebhi janapadasmā. Aṅgānaṃ janapadassa. Aṅgesu janapade. Bhonto aṅgā janapada. Evaṃ magadhakosalādīnampi yojetabbā.

Itthiliṅge kāsī, kāsiyo, kāsī, kāsiyo. Kāsīhi, kāsībhi. Kāsīnaṃ. Kāsīhi, kāsībhi. Kāsīnaṃ. Kāsīsu. Bhotiyo kāsiyo. Atrāyamatthavibhāvanā – kāsī, kāsiyo janapado. Kāsī, kāsiyo janapadaṃ . Kāsīhi, kāsībhi janapadena. Kāsīnaṃ janapadassa. Kāsīhi, kāsībhi janapadasmā. Kāsīnaṃ janapadassa. Kāsīsu janapade. Bhotiyo kāsiyo janapada. Evaṃ avantīcetī vajjī iccetesampi padānaṃ yojetabbā. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘kurūsu janapade’’ti. Evaṃ aṅgādīni atthassa ekattepi janapadanāmattā rūḷhīvasena bahuvacanāneva bhavanti. Tathā hi tattha tattha ‘‘aṅgesu viharati. Magadhesu cārikaṃ caramāno’’tiādinā, ‘‘aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalāna’’ntiādinā ca bahuvacanapāḷiyo dissanti. Evaṃ rūḷhīsaddānaṃ nāmikapadamālā bhavanti.

Idāni aparāpi ito savisesatarā saddabhede sammohaviddhaṃsanakārikā paramasukhumañāṇāvahā nāmikapadamālāyo kathayāma sotūnaṃ atthabyañjanaggahaṇe paramakosallasampādanatthaṃ. Tā ca kho ‘‘sambuddho paṭijānāsi. Kassako paṭijānāsi. Upāsako paṭijānāsi. Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’’tiādayo pāḷinaye nissāyeva. Tattha sambuddhopaṭijānāsīti ‘‘tvaṃ ‘ahaṃ sammāsambuddho’ti paṭijānāsī’’ti itisaddalopavasena attho gahetabbo. Esa nayo ‘‘kassako paṭijānāsī’’tiādīsupi. ‘‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato’’ti ettha pana ‘‘ahaṃ sammāsambuddho’’ti paṭijānantassa tavāti evaṃ itisaddalopayojanāvasena añño saddasanniveso teneva añño atthapaṭivedho ca bhavati. ‘‘Khīṇāsavassa te paṭijānatoti’’ādīsupi eseva nayo. Aṭṭhakathāyaṃ pana sammāsambuddhassa te paṭijānatoti ‘‘ahaṃ sammāsambuddho, sabbe dhammā mayā abhisambuddhā’’ti evaṃ paṭijānato tavāti yo attho vutto, sopi yathādassito atthoyeva. Evaṃpakāraṃ ñatvā paṇḍitajātiyena kulaputtena amhehi vuccamānā ‘‘ahaṃ sammāsambuddho’ti tvaṃ paṭijānāsī’’ti etasmiṃ atthe sakriyāpadā ayaṃ padamālā vavatthapetabbā –

Sammāsambuddho tvaṃ paṭijānaṃ tiṭṭhasi. Sammāsambuddhaṃ taṃ paṭijānantaṃ passati. Sammāsambuddhena te paṭijānatā dhammo desito. Sammāsambuddhassa te paṭijānato dīyate. Sammāsambuddhasmā tayā paṭijānatā apeti. Sammāsambuddhassa te paṭijānato dhammo. Sammāsambuddhasmiṃ tayi paṭijānante patiṭṭhitanti. Tathā ‘‘khīṇāsavo tvaṃ paṭijānāsī’’tiādināpi vitthāretabbaṃ.


我来为您完整翻译这段巴利文：
现在讲述其他惯用语词的名词变化形式以及其意义解释。安哥人。安哥人。以安哥人。属于安哥人。以安哥人。属于安哥人。在安哥人中。尊贵的安哥人们。
安哥国。安哥国。以安哥国。属于安哥国。从安哥国。属于安哥国。在安哥国中。尊贵的安哥国。摩揭陀、拘萨罗等词也应如是变化。
在阴性中，迦尸国，迦尸国们，迦尸国，迦尸国们。以迦尸国。属于迦尸国。以迦尸国。属于迦尸国。在迦尸国中。尊贵的迦尸国们。这里的意义解释是：迦尸国，迦尸国们这个地区。迦尸国，迦尸国们这个地区。以迦尸国地区。属于迦尸国地区。从迦尸国地区。属于迦尸国地区。在迦尸国地区中。尊贵的迦尸国地区们。阿槃提、支提、跋耆等词也应如是变化。因此注释师们说"在俱卢地区中"。这样，虽然安哥等词在意义上是单数，但因为是地区名称，按照惯用法都用复数形式。因此在各处都可以看到"住在安哥国中。在摩揭陀国游行"等，以及"属于安哥、摩揭陀、迦尸、拘萨罗"等复数形式的经文。这就是惯用语词的名词变化形式。
现在我们为了使听者在理解意义和文字方面达到最高熟练程度，将讲述比这更特殊的、能够破除愚痴、带来最精细智慧的其他名词变化形式。这些都是基于"你自称是正等觉者。你自称是农夫。你自称是优婆塞。你自称为正等觉者却未能正等觉悟这些法"等经文。其中"你自称是正等觉者"应理解为省略了"iti（引号）"的"你自称'我是正等觉者'"之义。"你自称是农夫"等也是同样的道理。而在"你自称为正等觉者"中，通过省略"iti"词而形成"你自称'我是正等觉者'"这样的不同词构，从而产生不同的意义理解。"你自称为漏尽者"等也是同样的原理。在注释书中解释"你自称为正等觉者"为"你这样自称：'我是正等觉者，一切法都已被我证悟'"，这也是如前所示的意思。明白这种情况后，有智慧的善男子应当按照我们所说的"你自称'我是正等觉者'"这个意思，确立这个带动词的词形变化：
你站立着自称为正等觉者。看见你正在自称为正等觉者。你自称为正等觉者时说法。给予你这个自称为正等觉者的人。从你这个自称为正等觉者的人离开。你这个自称为正等觉者的人的法。在你这个自称为正等觉者的人中确立。同样也应详述"你自称是漏尽者"等。


Iddhimā bhikkhu ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti. Iddhimanto bhikkhū ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hontīti imasmiṃ panatthe ayampi sakriyāpadā padamālā vavatthapetabbā –

Ekopi hutvā bahudhā honto bahudhāpi hutvā eko honto bhikkhu tiṭṭhati, ekopi hutvā bahudhā hontā bahudhāpi hutvā eko hontā bhikkhū tiṭṭhanti. Ekopi hutvā bahudhā hontaṃ bahudhāpi hutvā eko hontaṃ bhikkhuṃ passati, ekopi hutvā bahudhā honte bahudhāpi hutvā eko honte bhikkhū passati. Ekopi hutvā bahudhā hontena bahudhāpi hutvā eko hontena bhikkhunā dhammo desito, ekopi hutvā bahudhā hontehi bahudhāpi hutvā eko hontehi bhikkhūhi dhammo desito. Ekopi hutvā bahudhā hontassa bahudhāpi hutvā eko hontassa bhikkhuno dīyate. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Bho ekopi hutvā bahudhā honta bahudhāpi hutvā eko honta bhikkhu tvaṃ dhammaṃ desehi, bhonto ekopi hutvā bahudhā hontā bahudhāpi hutvā eko hontā tumhe dhammaṃ desethāti. Imasmiṃ ṭhāne kevaṭṭasuttaṃ sādhakaṃ. ‘‘Idha kevaṭṭa bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāvaṃ…pe… tamenaṃ aññataro saddho pasanno passati taṃ bhikkhuṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhontaṃ ekopi hutvā bahudhā hontaṃ bahudhāpi hutvā eko honta’’nti idaṃ kevaṭṭasuttaṃ.

Ekoekāya mātugāmena saddhiṃ raho nisajjaṃ kappento bhikkhu evaṃ vadati, ekoekāya mātugāmena saddhiṃ raho nisajjaṃ kappentā bhikkhū evaṃ vadanti. Ekoekāya mātugāmena saddhiṃ raho nisajjaṃ kappentaṃ bhikkhuṃ passati, ekoekāya mātugāmena saddhiṃ raho nisajjaṃ kappente bhikkhū passati. Sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Ettha pana ‘‘na tveva ekoekāya, mātugāmena sallape’’tiādikaṃ pāḷipadaṃ sādhakaṃ. Ettha hi ekoekāyāti idaṃ abyayapadasadisaṃ rūḷhīpadanti gahetabbaṃ, aññamaññanti saddassa viya ca ekapadattūpagamanañcassa veditabbaṃ. Bhikkhu vinā dutiyena sayaṃ eko hutvā ekāya itthiyā saddhinti imasmiṃ atthe ‘‘ekoekāyā’’ti idaṃ padaṃ na rūḷhīpadanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ santepi na ‘‘eko’’ti saddo ‘‘bhikkhū’’ti padena samānādhikaraṇo. Yadi samānādhikaraṇo siyā, ‘‘nisajjaṃ kappenta’’ntiādi na vattabbaṃ siyā. ‘‘Ekāyā’’ti saddopi na ajjhāharitabbena ‘‘itthiyā’’ti padena samānādhikaraṇo. Yadi samānādhikaraṇo siyā, ‘‘mātugāmenā’’ti na vattabbaṃ siyā visesābhāvato dviruttabhāvāpajjanato ca. Kiñca bhiyyo ‘‘mātugāmenā’’ti vuttattā ‘‘ekenā’’ti vattabbaṃ siyā, ekantato pana ‘‘ekoekāyā’’ti idaṃ padaṃ pumitthisaṅkhātaṃ atthaṃ apekkhati, na samānādhikaraṇapadaṃ, tasmā ‘‘dve jānipatayo aññamaññaṃ sallapentī’’tiādīsu ‘‘aññamañña’’nti padassa viya ca ‘‘ekoekāyā’’ti imassa ekapadattañca nisajjaṃ kappentassa bhikkhuno visesanattañca veditabbaṃ. Atha vā yassaṃ nisajjakriyāyaṃ bhikkhupi ekova hoti, itthīpi ekāva. Sā kriyā rūḷhīvasena ‘‘ekoekāyā’’ti vuccati, tādisāya ekoekāya nisajjakriyāya bhikkhu mātugāmena saddhintipi attho gahetabbo. Iminā nayena aññesampi rūḷhīsaddānaṃ nāmikapadamālā yathāpayogaṃ ekavacanabahuvacanavasena yojetabbā. Iccevaṃ vāccābhidheyyaliṅgādīnaṃ nāmikapadamālā nānappakārato pakāsitā.


我来为您完整翻译这段巴利文：
具神通的比丘能一变为多，多变为一。具神通的比丘们能一变为多，多变为一。关于这个意思，应当确立这个带动词的词形变化：
一变为多时又多变为一时的比丘站立着，一变为多时又多变为一时的比丘们站立着。看见一变为多时又多变为一时的比丘，看见一变为多时又多变为一时的比丘们。由一变为多时又多变为一时的比丘说法，由一变为多时又多变为一时的比丘们说法。给予一变为多时又多变为一时的比丘。其余类推。尊敬的一变为多时又多变为一时的比丘你请说法，尊敬的一变为多时又多变为一时的比丘们请你们说法。在这里可以引用给喇吒经作为例证："在这里，给喇吒，比丘证得各种神通。能一变为多，多变为一，显现...某个具信心的信徒看见那位比丘证得各种神通，一变为多，多变为一"，这就是给喇吒经。
一个比丘与一个女人单独坐着时这样说，多个比丘与一个女人单独坐着时这样说。看见一个比丘与一个女人单独坐着，看见多个比丘与一个女人单独坐着。应当全部详述。这里以"决不要一对一地与女人谈话"等经文为例证。这里应当理解"一对一"是类似不变词的惯用语，应当知道它如"互相"这个词一样成为一个词。"比丘独自一人没有第二个人与一个女人一起"这个意思中的"一对一"这个词不应视为惯用语。即使如此，"一个"这个词也不与"比丘们"这个词同格。如果是同格，就不应该说"坐着"等。"一个"这个词也不与省略的"女人"这个词同格。如果是同格，就不应该说"女人"，因为没有区别且会导致重复。更进一步说，因为说了"与女人"，就应该说"与一个"，但"一对一"这个词一定是指男女之义，不是同格词，因此应当理解它如"两个夫妻互相交谈"等句中的"互相"一样，"一对一"是一个词，是修饰正在坐着的比丘的。或者，在那个坐的动作中，比丘是一个，女人也是一个。那个动作按惯用法称为"一对一"，也可以理解为比丘与女人一起做这样的一对一的坐的动作。按照这个方法，其他惯用语的名词变化形式也应根据用法按单数和复数来组合。如此，从语词、所诠、性别等各方面详细说明了各种名词变化形式。


Sumadhuratarasaddanitiṃ imaṃ,

Paṭutaramatitaṃ susikhe varaṃ;

Viduvimatitamopahariṃ raviṃ,

Matikumudapabodhinisāpatiṃ.

Kataviññūjanassāsa-sāsanassābhivuddhiyā;

Dhiyā nītimimaṃ sādhu, sādhukaññeva lakkhaye.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Vāccābhidheyyaliṅgādiparidīpano nāmikapadamālāvibhāgo

Ekādasamo paricchedo.

Ettāvatā bhūdhātumayānaṃ pulliṅgānaṃ itthiliṅgānaṃ napuṃsakaliṅgānañca nāmikapadamālā yathārahaṃ liṅgantarehi saddantarehi atthantarehi ca saddhiṃ nānappakārato dassitā. Sabbanāmāni hi ṭhapetvā nayato aññāni kānici nāmāni aggahitāni nāma natthi.



我来为您完整翻译这段巴利文：
这最甜美的语言法则，
为利智者所选择的殊胜；
如太阳驱散智者心中的黑暗，
如月亮使智慧莲花绽放。
为了使明智之人，
教法得以兴盛增长；
以智慧善巧观察，
这美好的语法规则。
为使智者善巧理解九分教法、三藏及其注释书中的语言运用方式，
而造此语法论书中，
阐明语词、所诠、性别等的名词变化分别，
此为第十一章。
至此已从各个方面展示了由"有"词根构成的阳性词、阴性词和中性词的名词变化形式，与其他性别、其他词形和其他意义相应。除了代词外，没有任何名词未被说明。
provided by EasyChat

12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā

Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbanāmañca tassamaṃ;

Nāmañca yojitaṃ nānā-nāmeheva visesato.

Yāni honti tiliṅgāni, anukūlāni yāni ca;

Tiliṅgānaṃ visesena, padānetāni nāmato.

‘‘Sabbasādhāraṇakāni, nāmāni’’cceva atthato;

Sabbanāmāni vuccanti, sattavīsati saṅkhato.

Tesu kānici rūpehi, sesāññehi ca yujjare;

Kānici pana saheva, etesaṃ lakkhaṇaṃ idaṃ.

Etasmā lakkhaṇā muttaṃ, na padaṃ sabbanāmikaṃ;

Tasmātītādayo saddā, guṇanāmāni vuccare.

Sabbanāmāni nāma – sabba katara katama ubhaya itaraañña aññatara aññatama pubba para apara dakkhiṇa uttara adharayata eta ima amukiṃ eka ubha dviti catu tumha amha iccetāni sattavīsa.

Etesu sabbasaddo sakalattho, so ca sabbasabbādivasena ñeyyo. Katara katamasaddā pucchanatthā. Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano. Itarasaddo vuttapaṭiyogīvacano. Aññasaddo adhigatāparavacano. Aññatara aññatamasaddā aniyamatthā. Pubbādayo uttarapariyantā disākālādivavatthāvacanā. Tathā hi pubbaparā para dakkhiṇuttarasaddā pulliṅgatte yathārahaṃ kāladesādivacanā, itthiliṅgatte disādivacanā, napuṃsakaliṅgatte ṭhānādivacanā. Adharasaddopi heṭṭhimatthavācako vavatthāvacanoyeva, so ca tiliṅgo ‘‘adharo patto. Adharā araṇī, adharaṃ bhājana’’miti, yaṃsaddo aniyamattho. Taṃsaddo parammukhāvacano. Etasaddo samīpavacano. Imasaddo accantasamīpavacano. Amusaddo dūravacano. Kiṃsaddo pucchanattho. Ekasaddo saṅkhādivacano. Vuttañhi –

Ekasaddo aññatthaseṭṭhaasahāyasaṅkhādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti, ittheke abhivadantī’’tiādīsu aññatthe dissati. ‘‘Cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu seṭṭhe. ‘‘Eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu asahāye. ‘‘Ekova kho bhikkhave khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu saṅkhāyanti.

Yatthesa saṅkhāvacano, tatthekavacanantova. Ubhasaddo dvisaddapariyāyo. Dviticatusaddā saṅkhāvacanā, sabbakālaṃ bahuvacanantāva. Tumhasaddo yena katheti, tasmiṃ vattabbavacanaṃ. Amhasaddo attani vattabbavacanaṃ.

Idāni tesaṃ nāmikapadamālaṃ kathayāma –

Sabbo, sabbe. Sabbaṃ, sabbe. Sabbena, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu. Bho sabba, bhavanto sabbe.

Tatra ‘‘sabbo bhūto, sabbe bhūtā’’tiādinā, ‘‘sabbo puriso, sabbe purisā’’tiādinā ca nayena sabbāni pulliṅganāmehi saddhiṃ yojetabbāni. Yāni pana yamakamahātherena punnapuṃsakavisaye sabba katara katamādīnaṃ aññānipi rūpāni vuttāni. Taṃ yathā?

‘‘Sabbā’’ iccādikaṃ rūpaṃ, nissakke bhummake pana;

‘‘Sabbe’’ iccādikaṃ rūpaṃ, yamakena pakāsitaṃ.

Tañce upaparikkhitvā, yuttaṃ gaṇhantu yogino;

Sabbanāmikarūpañhi, vividhaṃ dubbudhaṃ yato.

Sabbā, sabbā, sabbāyo. Sabbaṃ, sabbā, sabbāyo. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāyaṃ, sabbassā, sabbassaṃ, sabbāsu. Bhoti sabbe, bhotiyo sabbā, sabbāyo. Itthiliṅgatte nāmikapadamālā.


12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā

Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbanāmañca tassamaṃ;

Nāmañca yojitaṃ nānā-nāmeheva visesato.

Yāni honti tiliṅgāni, anukūlāni yāni ca;

Tiliṅgānaṃ visesena, padānetāni nāmato.

‘‘Sabbasādhāraṇakāni, nāmāni’’cceva atthato;

Sabbanāmāni vuccanti, sattavīsati saṅkhato.

Tesu kānici rūpehi, sesāññehi ca yujjare;

Kānici pana saheva, etesaṃ lakkhaṇaṃ idaṃ.

Etasmā lakkhaṇā muttaṃ, na padaṃ sabbanāmikaṃ;

Tasmātītādayo saddā, guṇanāmāni vuccare.

Sabbanāmāni nāma – sabba katara katama ubhaya itaraañña aññatara aññatama pubba para apara dakkhiṇa uttara adharayata eta ima amukiṃ eka ubha dviti catu tumha amha iccetāni sattavīsa.

Etesu sabbasaddo sakalattho, so ca sabbasabbādivasena ñeyyo. Katara katamasaddā pucchanatthā. Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano. Itarasaddo vuttapaṭiyogīvacano. Aññasaddo adhigatāparavacano. Aññatara aññatamasaddā aniyamatthā. Pubbādayo uttarapariyantā disākālādivavatthāvacanā. Tathā hi pubbaparā para dakkhiṇuttarasaddā pulliṅgatte yathārahaṃ kāladesādivacanā, itthiliṅgatte disādivacanā, napuṃsakaliṅgatte ṭhānādivacanā. Adharasaddopi heṭṭhimatthavācako vavatthāvacanoyeva, so ca tiliṅgo ‘‘adharo patto. Adharā araṇī, adharaṃ bhājana’’miti, yaṃsaddo aniyamattho. Taṃsaddo parammukhāvacano. Etasaddo samīpavacano. Imasaddo accantasamīpavacano. Amusaddo dūravacano. Kiṃsaddo pucchanattho. Ekasaddo saṅkhādivacano. Vuttañhi –

Ekasaddo aññatthaseṭṭhaasahāyasaṅkhādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti, ittheke abhivadantī’’tiādīsu aññatthe dissati. ‘‘Cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu seṭṭhe. ‘‘Eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu asahāye. ‘‘Ekova kho bhikkhave khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu saṅkhāyanti.

Yatthesa saṅkhāvacano, tatthekavacanantova. Ubhasaddo dvisaddapariyāyo. Dviticatusaddā saṅkhāvacanā, sabbakālaṃ bahuvacanantāva. Tumhasaddo yena katheti, tasmiṃ vattabbavacanaṃ. Amhasaddo attani vattabbavacanaṃ.

Idāni tesaṃ nāmikapadamālaṃ kathayāma –

Sabbo, sabbe. Sabbaṃ, sabbe. Sabbena, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu. Bho sabba, bhavanto sabbe.

Tatra ‘‘sabbo bhūto, sabbe bhūtā’’tiādinā, ‘‘sabbo puriso, sabbe purisā’’tiādinā ca nayena sabbāni pulliṅganāmehi saddhiṃ yojetabbāni. Yāni pana yamakamahātherena punnapuṃsakavisaye sabba katara katamādīnaṃ aññānipi rūpāni vuttāni. Taṃ yathā?

‘‘Sabbā’’ iccādikaṃ rūpaṃ, nissakke bhummake pana;

‘‘Sabbe’’ iccādikaṃ rūpaṃ, yamakena pakāsitaṃ.

Tañce upaparikkhitvā, yuttaṃ gaṇhantu yogino;

Sabbanāmikarūpañhi, vividhaṃ dubbudhaṃ yato.

Sabbā, sabbā, sabbāyo. Sabbaṃ, sabbā, sabbāyo. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāyaṃ, sabbassā, sabbassaṃ, sabbāsu. Bhoti sabbe, bhotiyo sabbā, sabbāyo. Itthiliṅgatte nāmikapadamālā.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
12. 一切代词变化表
从这里开始，我要讲述代词及其相关内容；
特别是与各种名词结合的名词。
凡是有三性的，以及适合三性的；
这些词按名词的特点，特别是按三性来分。
从意义上说，"是普遍通用的名词"；
代词按数目来说，共有二十七个。
其中有些以某些词形，与其他词形结合；
有些则单独使用，这就是它们的特征。
除此特征之外，就不是代词了；
因此，"那个"等词，被称为性质名词。
所谓代词是：一切、哪一个、哪一个、两者、其他、另外、另一个、某一个、前面、后面、更后、右边、北方、下面、那个、这个、某个、一个、两个、二三、四个、你、我，这些共二十七个。
在这些词中，"一切"表示整体的意思，应当理解为完全的一切等意思。"哪一个""哪一个"表示询问的意思。"两者"表示两个部分的总和。"其他"表示与所说相对的意思。"另外"表示已知以外的意思。"另一个""某一个"表示不确定的意思。从"前面"到"北方"表示方位时间等确定的意思。同样，"前后""后""右北"等词，在阳性时适当表示时间场所等，在阴性时表示方位等，在中性时表示处所等。"下面"也是表示下方意思的确定词，它有三性，如"下面的钵""下面的钻木""下面的器皿"。"那个"表示不确定。"这个"表示远指。"这个"表示近指。"这个"表示极近指。"某个"表示远指。"什么"表示询问。"一"表示数量等。如说：
"一"字可见于"其他、最胜、独自、数量"等意义中。如在"有些人主张：我与世界是常恒的，唯此为真实，其他都是虚妄"等句中，表示"其他"的意思。在"心一境性"等句中表示"最胜"。在"独自离群"等句中表示"独自"。在"诸比丘，修习梵行只有这一时机"等句中表示"数量"。
当它表示数量时，只用单数语尾。"两个"是"二"的同义词。"二、三、四"表示数量，总是用复数语尾。"你"字用于说话对象。"我"字用于说自己。
现在我们讲述它们的名词变化表：
（以下是"一切"的变化表，阳性）
主格：一切，诸一切
宾格：一切，诸一切
工具格：以一切，以诸一切，以诸一切
与格：为一切，为诸一切，为诸一切
从格：从一切，从一切，从诸一切，从诸一切
属格：属一切，属诸一切，属诸一切
处格：于一切，于一切，于诸一切
呼格：噢一切，诸位一切
其中应当如"一切众生，诸一切众生"等，"一切人，诸一切人"等方式，与所有阳性名词结合。至于阎摩迦大长老在阴性中性范围所说的"一切、哪一个、哪一个"等其他词形，如下：
"一切"等词形，
在从格和处格中，
"诸一切"等词形，
是阎摩迦所说明。
瑜伽者们应当，
详细审察后采用；
因为代词词形，
确实复杂难懂。
（以下是阴性变化表）
主格：一切，诸一切，诸一切
宾格：一切，诸一切，诸一切
工具格：以一切，以一切，以诸一切，以诸一切
与格：为一切，为一切，为诸一切
从格：从一切，从一切，从诸一切，从诸一切
属格：属一切，属一切，属诸一切
处格：于一切，于一切，于一切，于诸一切
呼格：噢一切，诸位一切，诸一切
这是阴性的名词变化表。


Ettha ‘‘sabbā bhāvikā, sabbā bhāvikāyo’’ti, ‘‘sabbā kaññā, sabbā kaññāyo’’ti ca ādinā itthiliṅgasabbanāmāni sabbehi itthiliṅgehi saddhiṃ yojetabbāni. Ettha ca ‘‘sabbassā’’ti padaṃ tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhīsattamīvasena pañcadhā vibhattaṃ ‘‘tassā kumārikāya saddhi’’nti karaṇappayogādidassanato. Sabbassā kaññāya kataṃ. Sabbassā kaññāya deti. Ayaṃ kaññā sabbassā kaññāya hīnā virūpā. Ayaṃ kaññā sabbassā kaññāya uttamā abhirūpā. Sabbassā kaññāya apeti, sabbassā kaññāya dhanaṃ. Sabbassā kaññāya patiṭṭhitaṃ.

Sabbaṃ, sabbāni. Sabbaṃ, sabbāni. Sabbena, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi . Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu. Bho sabba, bhavanto sabbāni. Napuṃsakaliṅgatte nāmikapadamālā.

Ettha ‘‘sabbaṃ bhūtaṃ, sabbāni bhūtāni. Sabbaṃ cittaṃ, sabbāni cittānī’’ti ca ādinā napuṃsakaliṅgasabbanāmāni sabbehi napuṃsakaliṅgehi saddhiṃ yojetabbāni. Evaṃ sabbasaddassa liṅgattayavasena padamālā bhavati.

Idānissa parapadena saddhiṃ samāso veditabbo ‘‘sabbasādhāraṇo sabbaverī’’iti. Tattha sabbesaṃ sādhāraṇo sabbasādhāraṇo. Sabbesaṃ verī, sabbe vā verino yassa soyaṃ sabbaverīti samāsaviggaho. Yathā pana sabbasaddassa padamālā liṅgattayavasena yojitā, evaṃ katarasaddādīnampi adharasaddapariyantānaṃ yojetabbā.

Tatrāyaṃ ubhayasaddavajjito pulliṅgapeyyālo –

Kataro, katare. Kataraṃ…pe… bho katara, bhavanto katare. Katamo, katame. Itaro, itare. Añño, aññe. Aññataro, aññatare. Aññatamo, aññatame. Pubbo, pubbe. Paro, pare. Aparo, apare. Dakkhiṇo, dakkhiṇe. Uttaro, uttare. Adharo, adhare…pe… bho adhara, bhavanto adhareti.

Ayaṃ pana ubhayasaddasahito napuṃsakaliṅgapeyyālo –

Kataraṃ, katarāni. Kataraṃ…pe… bho katara, bhavanto katarāni. Katamaṃ. Ubhayaṃ. Itaraṃ. Aññaṃ. Aññataraṃ. Aññatamaṃ. Pubbaṃ. Paraṃ. Aparaṃ. Dakkhiṇaṃ. Uttaraṃ. Adharaṃ, adharāni. Adharaṃ…pe… bho adhara, bhavanto adharānīti.

Idāni punnapuṃsakaliṅgānaṃ parasaddādīnaṃ rūpantaraniddeso vuccati. Kaccāyanasmiñhi ‘‘purisā’’ti viya ‘‘parā’’ti paṭhamābahuvacanaṃ dissati. Evarūpo nayo aparasabbakatarādīsu aññatamapariyosānesu navasu appasiddho, labbhamāno pubbadakkhiṇuttarādharesu catūsu labbheyya. Tathā ‘‘purise’’ti viya pāḷiādīsu ‘‘pubbe’’ti saccasaṅkhepe ‘‘itare’’ti, kaccāyane ca ‘‘pare’’ti sattamīekavacanaṃ dissati. Evarūpo nayo sabba aññasaddesu appasiddho, labbhamāno katarakatamādīsu sesesu adharapariyosānesu dvādasasu labbheyya. Tathā ‘‘purisā’’ti viya sabbā katarā iccādi pañcamīekavacananayo pāḷiādīsu appasiddho. Evaṃ santepi ayaṃ nayo punappunaṃ upaparikkhitvā yutto ce, gahetabbo.

Ayaṃ pana ubhayasaddasahito itthiliṅgapeyyālo –

Katarā, katarā, katarāyo. Kataraṃ…pe… bhoti katare, bhotiyo katarā, katarāyo. Katamā. Ubhayā. Itarā. Aññatarā. Aññatamā. Pubbā. Parā. Aparā. Dakkhiṇā. Uttarā. Adharā, adharā, adharāyo. Adharaṃ…pe… bhoti adhare, bhotiyo adharā, adharāyoti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
这里，"一切的女性，诸一切的女性"，"一切的少女，诸一切的少女"等，这样阴性代词应当与所有阴性词结合。这里"属一切"这个词，根据工具格、与格、从格、属格、处格分为五种，如"与那少女一起"等用法所示。一切少女所作。给予一切少女。这少女比一切少女低劣丑陋。这少女比一切少女最高美丽。从一切少女离开，一切少女的财物。安住于一切少女。
（以下是中性变化表）
主格：一切，诸一切
宾格：一切，诸一切
工具格：以一切，以诸一切，以诸一切
与格：为一切，为诸一切，为诸一切
从格：从一切，从一切，以诸一切，以诸一切
属格：属一切，属诸一切，属诸一切
处格：于一切，于一切，于诸一切
呼格：噢一切，诸位一切
这是中性的名词变化表。
这里，"一切生物，诸一切生物""一切心，诸一切心"等，这样中性代词应当与所有中性词结合。这样就是"一切"这个词按三性的变化表。
现在应当了解它与其他词的复合词，如"一切共有""一切仇敌"。其中"一切共有"是"对一切共有"的意思。"一切仇敌"是"对一切为仇敌"或"凡是对他人有敌意者"的复合词解释。正如"一切"这个词按三性变化那样，"哪一个"等直到"下面"的词也应当如此变化。
这里是除去"两者"的阳性略表：
哪一个，诸哪一个。哪一个（中略）噢哪一个，诸位哪一个。哪一个，诸哪一个。其他，诸其他。另外，诸另外。另一个，诸另一个。某一个，诸某一个。前面，诸前面。后面，诸后面。更后，诸更后。右边，诸右边。北方，诸北方。下面，诸下面（中略）噢下面，诸位下面。
这是包含"两者"的中性略表：
哪一个，诸哪一个。哪一个（中略）噢哪一个，诸位哪一个。哪一个。两者。其他。另外。另一个。某一个。前面。后面。更后。右边。北方。下面，诸下面。下面（中略）噢下面，诸位下面。
现在要说明阳性和中性的"后面"等词的其他词形。在迦旃延文法中，如"诸人"那样可见"诸后"这样的主格复数形式。这种形式在"后、一切、哪一个"等直到"某一个"的九个词中不常见，在"前、右、北、下"四个词中才可见。同样，如"于人"那样，在圣典等处可见"于前"，在真实纲要中可见"于其他"，在迦旃延文法中可见"于后"这样的处格单数形式。这种形式在"一切、另外"两个词中不常见，在"哪一个、哪一个"等其余直到"下面"的十二个词中才可见。同样，如"诸人"那样的"诸一切、诸哪一个"等从格单数形式在圣典等处不常见。即使如此，这种用法经过反复考察如果合适的话，也可以采用。
这是包含"两者"的阴性略表：
哪一个，诸哪一个，诸哪一个。哪一个（中略）噢哪一个，诸位哪一个，诸哪一个。哪一个。两者。其他。另一个。某一个。前面。后面。更后。右边。北方。下面，诸下面，诸下面。下面（中略）噢下面，诸位下面，诸下面。


Yasmā panetesu itara añña aññatara aññatamānaṃ pāḷiyādīsu ‘‘itarissā’’tiādidassanato koci bhedo vattabbo , tasmā catutthīchaṭṭhīnaṃ ekavacanaṭṭhāne ‘‘itarissā, itarāya, aññissā, aññāya. Aññatarissā, aññatarāya, aññatamissā, aññatamāyā’’ti yojetabbaṃ. Tathā tatiyāpañcamīnamekavacanaṭṭhāne ‘‘tassā kumārikāya saddhiṃ. Kassāhaṃ kena hāyāmī’’ti karaṇanissakkappayogadassanato sattamiyā panekavacanaṭṭhāne ‘‘itarissā, itarissaṃ, itarāya, itarāyaṃ, aññissā, aññissaṃ, aññāya, aññāyaṃ, aññatarissā, aññatarissaṃ, aññatarāya, aññatarāyaṃ, aññatamissā, aññatamissaṃ, aññatamāya, aññatamāya’’nti yojetabbaṃ ‘‘aññataro bhikkhu aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hotī’’ti pāḷidassanato.

Tatra sabbasaddo sabbasabbaṃ, padesasabbaṃ, āyatanasabbaṃ, sakkāyasabbanti catūsu visayesu diṭṭhappayogo. Tathā hesa ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthamāgacchantī’’tiādīsu sabbasabbasmiṃ āgato. ‘‘Sabbesaṃ vo sāriputtā subhāsitaṃ pariyāyenā’’tiādīsu padesasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ vo bhikkhave desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmi…pe… katamañca bhikkhave sabbaṃ cakkhuñceva rūpā ca…pe… mano ceva dhammā cā’’ti ettha āyatanasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ sabbato sañjānātī’’tiādīsu sakkāyasabbasmiṃ. Tattha sabbasabbasmiṃ āgato nippadeso, itaresu tīsu sappadesoti veditabbo. Iccevaṃ –

Sabbasabbapadesesu , atho āyatanepi ca;

Sakkāye cāti catūsu, sabbasaddo pavattati.

Katara katamasaddesu katarasaddo appesu ekaṃ vā dve vā tīṇi vā bhiyyo vā appamupādāya vattati. Katamasaddo bahūsu ekaṃ vā dve vā tīṇi vā bahuṃ vā upādāya vattati. Katarasaddo hi appavisayo, katamasaddo bahuvisayo. Tatrime payogā ‘‘katarena maggena gantabbaṃ. Samuddo kataro ayaṃ. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti. Katame dhammā kusalā. Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disatā, imāyo, katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā’’. Iccevamādayo bhavanti. Ubhayo. Ubhayaṃ. Ubhayo. Ubhayena. Sesaṃ pulliṅge sabbasaddasamaṃ. Ubhayo janā tiṭṭhanti. Ubhayo jane passati. Yathā ubho puttā. Ubho putteti. ‘‘Ubhayo’’ti hi padaṃ ‘‘ubho’’ti padamiva bahuvacanantabhāvena pasiddhaṃ, na tvekavacanantabhāvena. Ettha hi –

‘‘Ekarattena ubhayo, tuvañca dhanusekha ca;

Annamevābhinandanti, ubhayo devamānusā’’

‘‘Ubhayo te pitābhātaro’’ti tadatthasādhakāni nidassanapadāni veditabbāni. Yadā panāyasmanto ‘‘ubhayo’’ti ekavacanantaṃ passeyyātha, tadā sādhukaṃ manasi karotha. Ko hi samattho anantanayapaṭimaṇḍite sāṭṭhakathe tepiṭake jinasāsane niravasesato nayaṃ daṭṭhuṃ dassetuñca aññatra āgamādhigamasampannena pabhinnapaṭisambhidena. Idañcetthupalakkhitabbaṃ –

Aññasaddo pubbasaddo, dakkhiṇo cuttaro paro;

Sabbanāmesu gayhanti, asabbanāmikesupi.

Etesañhi sabbanāmesu saṅgaho vibhāvitova.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
因为在这些词中，"其他、另外、另一个、某一个"在圣典等处可见"属其他"等用法，所以有一些变化需要说明，因此在与格和属格单数处应当用"属其他，为其他，属另外，为另外。属另一个，为另一个，属某一个，为某一个"。同样，在工具格和从格单数处，因为有"与那少女一起。我以什么低于谁"等工具格和从格的用法，而在处格单数处，应当用"于其他，于其他，于其他，于其他，于另外，于另外，于另外，于另外，于另一个，于另一个，于另一个，于另一个，于某一个，于某一个，于某一个，于某一个"，这是根据"某一比丘对某一女人生起爱恋心"等圣典用例。
其中"一切"这个词在完全一切、部分一切、处一切、有身一切这四个范围中可见用例。如此，它在"一切法以一切方式现前于佛世尊的智门中"等句中用于完全一切。在"舍利弗，你们所有人说得都好，依道理"等句中用于部分一切。在"诸比丘，我要为你们说一切，请谛听，当善思维，我要说......什么是一切？眼与色......意与法"这里用于处一切。在"从一切角度了知一切"等句中用于有身一切。其中用于完全一切时是无分别的，用于其他三处时是有分别的，应当如此了解。如此：
完全一切与部分中，以及在诸处所中，
又于有身等四处，一切之词得运用。
在"哪一个""哪一个"这两个词中，"哪一个"用于少数事物，指一个或二个或三个或更多但数量较少的情况。"哪一个"用于众多事物，指一个或二个或三个或众多的情况。"哪一个"是少数范围，"哪一个"是众多范围。这里有这些用例："应当走哪一条路。这是哪一个海。那时是哪一个触。哪些法是善的。四方四隅，上下十方，龙王住在哪一方"等等。
两者。两者。两者。以两者。其余变化与阳性的"一切"词相同。两个人站立。看见两个人。如同"两个儿子。两个儿子"那样。"两者"这个词像"两"这个词一样是以复数语尾而成立的，不是以单数语尾。这里：
"一夜之间两者，你和箭术师，
都只喜欢食物，两者天与人"
"两者你的父亲和兄弟"
这些例句应当被理解为证明这个意思。但是当诸位看到"两者"是单数语尾时，请仔细思考。因为除了具足传承和证悟、已得无碍解的人外，谁能完全看到和说明在有义疏的三藏佛教中无量方法所庄严的一切方法呢？这里还应当注意：
另外词与前面词，右边与北方后面，
既可用作代词中，也可用于非代词。
因为这些词在代词中的归类已经说明了。


Idāni asabbanāmesu saṅgaho vuccate – tattha aññasaddo tāva yadā bālavācako, tadā sabbanāmaṃ nāma na hoti. Asabbanāmattā ca sabbathāpi purisa kaññā cittanayeneva yojetabbo. Tathā hi na jānātīti añño, bālo puriso. Na jānātīti aññā, bālā itthī. Na jānātīti aññaṃ, bālaṃ kulanti vacanattho. Evaṃ viditvā pulliṅgaṭṭhāne ‘‘añño, aññā. Aññaṃ, aññe’’tiādinā purisanayeneva nāmikapadamālā yojetabbā. Itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘aññā, aññā, aññāyo’’tiādinā kaññānayeneva, napuṃsakaliṅgaṭṭhāne ‘‘aññaṃ, aññānī’’tiādinā cittanayeneva yojetabbā.

Imasmiñhi atthavisese bālajane vattukāmena ‘‘aññā janā’’ti avatvā ‘‘aññe janā’’ti vutte tassa taṃ vacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti aññathā atthassa gahetabbattā. Tathā ‘‘aññānaṃ janāna’’nti avatvā ‘‘aññesaṃ janānaṃ, aññesānaṃ janāna’’nti vā vutte tassa taṃ vacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti. Tathā ‘‘aññānaṃ itthīna’’nti avatvā ‘‘aññāsaṃ itthīna’’nti vuttepi, ‘‘aññānaṃ kulāna’’nti avatvā ‘‘aññesaṃ kulānaṃ, aññesānaṃ kulāna’’nti vā vuttepi. Sabbanāmikavasena pana adhigatāparavacanicchāyaṃ ‘‘aññe janā’’tiādinā vattabbaṃ, na ‘‘aññā janā’’tiādinā. Tathā hi ‘‘aññā janā’’tiādinā vuttavacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti aññathā atthassa gahetabbattā. Iti yattha ‘‘aññā janā’’tiādivacanaṃ upapajjati, ‘‘aññe janā’’tiādivacanaṃ nupapajjati, yattha pana ‘‘aññe janā’’tiādivacanaṃ upapajjati, ‘‘aññā janā’’tiādivacanaṃ nupapajjati. Yā etasmiṃ atthavisese sallakkhaṇā paññā, ayaṃ nītiyā maggo yuttāyuttivicāraṇe hetuttā, lokasmiñhi yuttāyuttivicāraṇā nītīti vuttā. Sā ca vinā paññāya na sijjhati. Evaṃ aññasaddo asabbanāmikopi bhavati.

Pubba dakkhiṇuttara parasaddesu pubbasaddo yattha padhānavācako, yattha ca ‘‘semhaṃ pubbo’’tiādīsu lohitakopajavācako, tattha asabbanāmiko. Paṭhamatthe tiliṅgo, dutiyatthe ekaliṅgo. Uttamatthavācako pana uttarasaddo ca parasaddo ca asabbanāmiko tiliṅgoyeva. Tathā ‘‘dakkhiṇassā vahantima’’nti ettha viya susikkhitatthacaturatthavācako dakkhiṇasaddo. ‘‘Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā’’tiādīsu pana deyyadhammavācako dakkhiṇāsaddo niyogā itthiliṅgo asabbanāmikoyeva. Evaṃ añña pubba dakkhiṇuttara parasaddā asabbanāmikāpi santīti tesaṃ sabbanāmesupi asabbanāmesupi saṅgaho veditabbo.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
现在说明在非代词中的归类 - 其中首先"另外"这个词，当它表示愚人时，就不是代词。因为不是代词，所以在一切情况下都应当按照"人、少女、心"的方式变化。如此，"不知"故为另外，即愚人。"不知"故为另外，即愚女。"不知"故为另外，即愚家，这是词义解释。如此了解后，在阳性处应当按照"人"的方式变化名词："另外，诸另外。另外，诸另外"等。在阴性处应当按照"少女"的方式："另外，诸另外，诸另外"等，在中性处应当按照"心"的方式："另外，诸另外"等。
因为在这个特殊意义中，当想说愚人时，如果不说"诸另外人"而说"诸另外人"，他的话就不能达到所要表达的意思，因为意思会被另外理解。同样，如果不说"属诸另外人"而说"属诸另外人，属诸另外人"，他的话就不能达到所要表达的意思。同样，如果不说"属诸另外女"而说"属诸另外女"，或者不说"属诸另外家"而说"属诸另外家，属诸另外家"。但是在代词用法中，当想表达"已知以外"的意思时，应当说"诸另外人"等，而不应说"诸另外人"等。因为如此，说"诸另外人"等的话不能达到所要表达的意思，因为意思会被另外理解。因此，在某处"诸另外人"等说法适合，"诸另外人"等说法就不适合，而在某处"诸另外人"等说法适合，"诸另外人"等说法就不适合。在这个特殊意义中的理解智慧，这就是判断方法之道，因为它是考察适当不适当的原因，因为在世间，考察适当不适当被称为判断方法。而这没有智慧是不能成就的。如此，"另外"这个词也可以是非代词。
在"前面、右边、北方、后面"这些词中，"前面"这个词在表示主要意思时，以及在"痰是前面"等句中表示血液病时，是非代词。在第一个意思时有三性，在第二个意思时只有一个性。而表示最上义的"北方"词和"后面"词是非代词也是三性的。同样，如在"我们从右边运送"这句中那样，"右边"词表示善巧聪明。但在"应施舍供养给诸鬼"等句中，表示应施之物的"供养"词必定是阴性非代词。如此，"另外、前面、右边、北方、后面"这些词也有非代词的用法，所以应当了解它们既归入代词也归入非代词。


Idāni katarasaddādīnaṃ parapadena saddhiṃ samāso nīyate ‘‘kataragāmavāsī katamagāmavāsī. Ubhayagāmavāsino, itaragāmavāsī aññataragāmavāsī, pubbadisā, parajano, dakkhiṇadisā, uttaradisā, adharapatto’’ti. Tatra ‘‘kataro gāmo kataragāmo, katamo gāmo katamagāmo, ubhayo gāmā ubhayagāmā’’tiādinā yathārahaṃ samāsaviggaho, katarasaddassa pana katamasaddena saddhiṃ samāsaṃ icchanti dvidhā ca rūpāni garū ‘‘kataro ca katamo ca katarakatame katarakatamā vā’’ti . Tasmā sabbanāmikanayena suddhanāmikesu purisanayena ca katara katamasaddassa nāmikapadamālā yojetabbā, tenassa sampadānasāmivacanaṭṭhānesu ‘‘katarakatamesaṃ, katarakatamesānaṃ, katarakatamāna’’nti tīṇi rūpāni siyuṃ ‘‘katarā ca katamā ca katarakatamā’’ti evaṃ itthiliṅgavasena katasamāse pana sabbanāmikanayena, suddhanāmikesu kaññānayena ca yojetabbā. ‘‘Katarañca katamañca katarakatamānī’’ti evaṃ napuṃsakaliṅgavasena katasamāse sabbanāmikanayena, suddhanāmikesu cittanayena ca yojetabbā.

Ayaṃ panettha visesopi veditabbo – pubbāparādisaddā dvandasamāsādividhiṃ patvā sehi rūpehi rūpavanto na honti, taṃ yathā? Pubbāparā, adharuttarā, māsapubbā purisā, diṭṭhapubbā purisā, tathāgataṃ diṭṭhapubbā sāvakā, idaṃ pulliṅgatte paṭhamābahuvacanarūpaṃ. Etthekāro ādesabhūto na dissati. Pubbāparānaṃ adharuttarānaṃ, māsapubbānaṃ purisānaṃ, idaṃ pulliṅgatte catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanarūpaṃ. Ettha saṃ sānamiccete ādesabhūtā na dissanti. Tathāgataṃ diṭṭhapubbānaṃ sāvakānaṃ, tathāgataṃ diṭṭhapubbānaṃ sāvikānaṃ, kulānaṃ vā, idaṃ tiliṅgatte catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanarūpaṃ. Etthāpi saṃ sānamiccete ādesabhūtā na dissanti. Māsapubbāyaṃ māsapubbāya, piyapubbāyaṃ piyapubbāya, idamitthiliṅgatte sattamīcatutthīchaṭṭhīnaṃ ekavacanarūpaṃ. Etthādesabhūtā saṃ sā na dissanti. Māsapubbānaṃ itthīnaṃ, piyapubbānaṃ itthīnaṃ, idamitthiliṅgatte catutthīchaṭṭhībahuvacanarūpaṃ. Ettha panādesabhūto samicceso na dissati. Aññānipi yathāsambhavaṃ yojetabbāni, pubbāparādīnaṃ samāsaviggahaṃ samāsaparicchede pakāsessāma.

Idāni yaṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Yo, ye. Yaṃ, ye. Yena, yehi, yebhi. Yassa, yesaṃ, yesānaṃ. Yasmā, yamhā, yehi, yebhi. Yassa, yesaṃ, yesānaṃ. Yasmiṃ, yamhi, yesu. Idaṃ pulliṅgaṃ. Yaṃ, yāni. Yaṃ, yāni. Yena. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Atha vā yaṃ, yāni, yā. Yaṃ, yāni, ye. Yena. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Katthaci hi nikāralopo bhavati. Atha vā pana nikārassa ākārekārādesāpi gāthāvisaye.

‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;

Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare’’ti ca,

‘‘Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto’’ti ca idamettha pāḷinidassanaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.

Yā, yā, yāyo. Yaṃ, yā, yāyo. Yāya, yāhi, yābhi. Yāya, yassā, yāsaṃ. Yāya, yāhi, yābhi. Yāya, yassā, yāsaṃ. Yassaṃ, yāyaṃ, yāsu. Itthiliṅgaṃ. Evaṃ yaṃsaddassa liṅgattayavasena padamālā bhavati. Etthālapanapadāni na labbhanti. Tathā taṃsaddādīnaṃ padamālādīsupi.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
现在说明"哪一个"等词与后词的复合词："哪一村居民、哪一村居民。两村居民，其他村居民、某一村居民、东方、后人、南方、北方、下钵"。其中按合适的方式解释复合词："哪一个村是哪一村，哪一个村是哪一村，两个村是两村"等。但是师长们主张"哪一个"词与"哪一个"词的复合词有两种形式："哪一个和哪一个是哪一哪一个，或者哪一哪一个"。因此应当按照代词方式和纯名词中的"人"的方式变化"哪一个哪一个"词的名词变化表，因此在与格和属格处应当有"属哪一哪一个，属哪一哪一个，属哪一哪一个"三种形式。当按照阴性方式复合"哪一个和哪一个是哪一哪一个"时，应当按照代词方式和纯名词中的"少女"的方式变化。当按照中性方式复合"哪一个和哪一个是哪一哪一个"时，应当按照代词方式和纯名词中的"心"的方式变化。
这里还应当了解这个特点：前后等词在进入连声复合等规则时，不保持自己的形式，如何呢？前后，上下，月前的人们，曾见的人们，曾见如来的弟子们，这是阳性的主格复数形式。这里不见单音增补。属前后的，属上下的，属月前的人们，这是阳性的与格和属格复数形式。这里不见saṃ和sānaṃ的增补。属曾见如来的男弟子们，属曾见如来的女弟子们，或家族们，这是三性的与格和属格复数形式。这里也不见saṃ和sānaṃ的增补。于月前于月前，于爱前于爱前，这是阴性的处格和与格属格单数形式。这里不见saṃ和sā的增补。属月前的女人们，属爱前的女人们，这是阴性的与格属格复数形式。而这里不见saṃ的增补。其他形式也应当根据情况变化，我们将在复合词章节中说明前后等词的复合词解释。
现在说明"哪个"词的名词变化表：
（阳性）
主格：哪个，诸哪个
宾格：哪个，诸哪个
工具格：以哪个，以诸哪个，以诸哪个
与格：为哪个，为诸哪个，为诸哪个
从格：从哪个，从哪个，以诸哪个，以诸哪个
属格：属哪个，属诸哪个，属诸哪个
处格：于哪个，于哪个，于诸哪个
这是阳性。
（中性）
主格：哪个，诸哪个
宾格：哪个，诸哪个
工具格：以哪个
其余同阳性。
或者
主格：哪个，诸哪个，诸哪个
宾格：哪个，诸哪个，诸哪个
工具格：以哪个
其余同阳性。因为有时省略ni音。或者在偈颂中ni音也可替换为ā音和e音。
如"从前菩萨们在最上宝座时，所见的征相，今天都出现了"和"年轻人有什么珍宝，赌博时胜你就会夺走"，这是这里的圣典例证。这是中性。
（阴性）
主格：哪个，诸哪个，诸哪个
宾格：哪个，诸哪个，诸哪个
工具格：以哪个，以诸哪个，以诸哪个
与格：为哪个，为哪个，为诸哪个
从格：从哪个，以诸哪个，以诸哪个
属格：属哪个，属哪个，属诸哪个
处格：于哪个，于哪个，于诸哪个
这是阴性。如此是"哪个"词按三性的变化表。这里没有呼格词形。同样在"那个"词等的变化表中也是如此。


Ettha pana yanti saddassa atthuddhāro vuccate – yanti saddo ‘‘yaṃ me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhante bhagavato’’tiādīsu paccattavacane dissati. ‘‘Yantaṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhī’’tiādīsu upayogavacane. ‘‘Aṭṭhā nametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā’’tiādīsu karaṇavacane. ‘‘Yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādī’’tiādīsu bhummavacane dissati. Etthedaṃ vuccati –

‘‘Paccatte upayoge ca, bhumme ca karaṇepi ca;

Catūsvetesu ṭhānesu, yanti saddo pavattatī’’ti.

Parapadena saddhiṃ yaṃsaddassa samāsopi veditabbo ‘‘yaṃkhandhādi, yaṃguṇā, yagguṇā’’ti. Tattha yo khandhādi yaṃkhandhādi, ye guṇā yaṃguṇāti samāsaviggaho. Tathā hi visuddhimagge ‘‘yaṃguṇanemittikañcetaṃ nāmaṃ, tesaṃ guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ vadantī’’ti etasmiṃ pade ‘‘ye guṇā yaṃguṇā, yaṃguṇā eva nimittaṃ yaṃguṇanimittaṃ, tato jātaṃ ‘bhagavā’ti idaṃ nāmanti yaṃguṇanemittika’’nti nibbacanamicchitabbaṃ. Yagguṇāti ettha pana ‘‘yassa guṇā yagguṇā’’ti nibbacanaṃ. Tathā hi –

‘‘Api sabbaññutā paññā, yagguṇantaṃ na jāniyā;

Atha kā tassa vijaññā, taṃ buddhaṃ bhūguṇaṃ name’’ti

Porāṇakaviracanāyaṃ ‘‘yassa guṇā yagguṇā’’ti nibbacanamicchitabbaṃ.

Yasaddassa samāsamhi, saddhiṃ parapadehi ve;

Niggahītāgamo vātha, dvibhāvo vā siyā dvidhā.

Evaṃ yasaddassa samāso sallakkhitabbo.

Idāni tasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

So, te. Naṃ, taṃ, ne, te. Nena, tena, nehi, tehi, nebhi, tebhi. Assa, nassa, tassa, ‘nesaṃ, tesaṃ (āsaṃ). Asmā, nasmā, tasmā, namhā, tamhā, nehi, tehi, nebhi, tebhi. Assa, nassa, tassa, nesaṃ, tesaṃ (āsaṃ). Asmiṃ, nasmiṃ, tasmiṃ, amhi, namhi, tamhi, tyamhi, nesu, tesu. Idaṃ pulliṅgaṃ. Ettha ca āsaṃsaddassa atthibhāve ‘‘nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino’’ti gāthā nidassanaṃ, so ca tiliṅgo daṭṭhabbo. Tyamhīti padassa atthibhāve –

‘‘Yadāssa sīlaṃ paññañca, soceyyañcādhigacchati;

Atha vissāsate tyamhi, guyhañcassa na rakkhatī’’ti

Ayaṃ gāthā nidassanaṃ. Ayamettha rūpaviseso sallakkhitabbo – ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā. Ese se eke ekaṭṭheti pāḷippadese paccattekavacanakānameta tasaddānaṃ ekārantaniddesopi dissatīti.

Ettha pana tesaddassa atthuddhāro vuccate – tesaddo ‘‘na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandana’’ntiādīsu taṃsaddassa vasena paccattabahuvacane āgato, ‘‘te na passāmi dārake’’tiādīsu upayogabahuvacane. ‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama. Namo te buddha vīratthū’’ti ca ādīsu tumhasaddassa vasena sampadāne, tuyhanti atthoti vadanti. ‘‘Kinte diṭṭhaṃ kinti te diṭṭhaṃ, upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā’’ti ca ādīsu karaṇe. ‘‘Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariya’’ntiādīsu sāmiatthe, tavāti atthoti vadanti. Etthetaṃ vuccati –

‘‘Paccatte upayoge ca, karaṇe sampadāniye;

Sāmimhi cāti tesaddo, pañcasvatthesu dissatī’’ti.

Taṃ, tāni. Taṃ, tāni. Nena, tena iccādi. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
这里说明"哪"这个词的意义分析 - "哪"这个词在"世尊，我在三十三天众神面前所听到、所领受的，我向世尊禀告"等句中用作主格。在"我们所问的他已回答，现在我们问其他的，请说明那个"等句中用作宾格。在"诸比丘，这八种情况是不可能的，即在一个世界中"等句中用作工具格。在"毗婆尸世尊、阿罗汉、正等正觉者出现于世时"等句中用作处格。这里说：
"主格与宾格中，处格与工具格中，
在这四个位置，'哪'字得运用。"
也应当了解"哪"字与后词的复合词："哪蕴等，哪功德，哪功德"。其中"哪个蕴等是哪蕴等，哪些功德是哪功德"是复合词解释。如此在清净道论"这是依哪功德而得的名字，为了显示那些功德而说这个偈颂"这句话中，应当理解词源解释为："哪些功德是哪功德，以哪功德为因是哪功德因，从此而生的'世尊'这个名字是依哪功德而得的"。而在"哪功德"这里，词源解释为"他的功德是哪功德"。如此：
"即使一切知智慧，也不能知他功德边，
那么谁能完全知，礼敬彼佛具功德。"
在古代诗人的创作中，应当理解词源解释为"他的功德是哪功德"。
哪字在复合词中，与后面诸词时，
或添鼻音或重复，二种方式可用。
如此应当理解"哪"字的复合词。
现在说明"那"字的名词变化表：
（阳性）
主格：那个，那些
宾格：那个，那个，那些，那些
工具格：以那个，以那个，以那些，以那些，以那些，以那些
与格：为那个，为那个，为那个，为那些，为那些（为那些）
从格：从那个，从那个，从那个，从那个，从那个，以那些，以那些，以那些，以那些
属格：属那个，属那个，属那个，属那些，属那些（属那些）
处格：于那个，于那个，于那个，于那个，于那个，于那个，于那个，于那些，于那些
这是阳性。
这里关于"āsaṃ"词的存在，以"他们的头发看不见，手脚都有网"这个偈颂为例证，它应当视为三性词。关于"tyamhi"这个词的存在，以下偈颂为例证：
"当他获得戒和慧，以及清净之时，
于他生起信任，不再保护秘密。"
这里应当注意这个形式的特点：在"圣者律"或"善人律"中。在"这个，这个，这一个，一义"等圣典段落中，可见这些"那"字在主格单数时以e音结尾的说法。
这里说明"te"字的意义分析 - "te"字在"不见难陀园的人们，他们不知快乐"等句中随"taṃ"字用作主格复数，在"我不见那些孩子们"等句中用作宾格复数。在"礼敬你最上士，礼敬你人中尊，礼敬你佛勇者"等句中随"你"字用作与格，他们说意思是"为你"。在"你见什么？你如何见？你已超越诸依，你已破除诸漏"等句中用作工具格。在"你的禁戒是什么？你的梵行是什么？"等句中用作属格，他们说意思是"你的"。这里说：
"主格与宾格中，工具与与格中，
属格中如是，五义中可见。"
（中性）
主格：那个，那些
宾格：那个，那些
工具格：以那个，以那个等
其余同阳性。这是中性。


Sā , tā, tāyo. Naṃ, taṃ, nā, tā, nāyo, tāyo. Nāya, tāya, nāhi, tāhi, nābhi, tābhi. Assā, nassā, (tissā,) tassā, nāya, tāya, nāsaṃ, tāsaṃ, sānaṃ, āsaṃ. Assā, nassā, tassā, nāya, tāya, nāhi, tāhi, nābhi, tābhi. Assā, nassā, (tissā,) tassā, nāya, tāya, nāsaṃ, tāsaṃ, sānaṃ, āsaṃ. Nāya, tāya, assaṃ, nassaṃ, tissaṃ, tassaṃ, nāyaṃ, tāyaṃ, nāsu, tāsu, tyāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ.

Ettha pana ‘‘abhikkamo sānaṃ paññāyati, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā. Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā. Bījāni tyāsu ruhantī’’ti payogadassanato ‘‘sānaṃ āsaṃ tyāsū’’ti imāni vuttāni akkharacintakānaṃ ñāṇacakkhusammuyhanaṭṭhānabhūtāni. Evaṃ parammukhavacanassa taṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati.

Ettha ca idaṃ vattabbaṃ –

‘‘Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu’’, iccādīsu padissare;

Ādo taṃ tetiādīni, nantiādīni no tathā.

Naṃ ne nenātiādīni, vo noiccādayo viya;

Padato parabhāvamhi, diṭṭhāni jinasāsane.

‘‘Atha naṃ atha ne āha, na ca naṃ paṭinandati’’;

Iccādīni payogāni, dassetabbāni viññunā.

Ko cettha vadeyya –

‘‘Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;

Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā’’ti

Ettha –

Padato aparattepi, nāsaṃsaddassa dassanā;

Ādopi icchitabbāva, naṃ neiccādayo iti.

So panevantu vattabbo, ‘‘tava vāde na labbhati;

Nāsaṃsaddo nasaddo ca, āsaṃsaddo ca labbhare.

Tasmā ‘āsaṃ na kujjhanti, itthīnaṃ paṇḍitā’iti;

Atthova bhavate evaṃ, suṭṭhu dhārehi paṇḍitā’’ti.

Atha vā yasmā niruttipiṭake ‘‘naṃ purisaṃ passati, ne purise passatī’’tiādinā padato aparattepi ‘‘naṃ, ne’’ iccādīni padāni vuttāni, tasmā tenāpi nayena padato aparānipi tāni kadāci siyuṃ. Mayaṃ pana pāḷinayānusārena tesaṃ pavattiṃ vadāma, idaṃ ṭhānaṃ suṭṭhu vicāretabbaṃ.

Ettha pana tasaddassa parapadehi saddhiṃ samāsopi veditabbo ‘‘taṃputto, taṃsadiso, tanninno, tappoṇo, tappabbhāro, tabbhūto, tagguṇo, tassadiso’’ti.

Tasaddassa samāsamhi, saddhiṃ parapadehi ve;

Niggahītāgamo pubba-pade dvittantu pacchime.

Evaṃ tasaddassa samāso sallakkhitabbo.

Idāni etasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Eso, ete. Etaṃ, ete. Etena, etehi, etebhi. Etassa, etesaṃ, etesānaṃ. Etasmā, etamhā, etehi, etebhi. Etassa, etesaṃ, etesānaṃ. Etasmiṃ, etamhi, etesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.

Etaṃ, etāni. Etaṃ, etāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ, idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.

Esā , etā, etāyo. Etaṃ, etā, etāyo. Etāya, etāhi, etābhi. Etāya, etissā, etissāya, etāsaṃ. Etāya, etāhi, etābhi. Etāya, etissā, etissāya, etāsaṃ. Etāya, etissaṃ, etāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ etasaddassa nāmikapadamālā bhavati.

Parapadenettha saddhiṃ samāsopissa veditabbo ‘‘etadatthāya lokasmiṃ, nidhi nāma nidhiyyati. Etapparamāyeva devatā sannipatitā ahesu’’ntiādīsu.

Samāse etasaddassa, saddhiṃ parapadehi ve;

Niggahītāgamo pubba-pade hoti na hoti ca.

Idāni idaṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime. Anena, iminā, ehi, ebhi, imehi, imebhi. Assa, imassa, esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ. Asmā, imasmā, imamhā, ehi, ebhi, imehi, imebhi. Assa, imassa, esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ. Asmiṃ, imasmiṃ, amhi, imamhi, esu, imesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
（阴性）
主格：她，她们，她们
宾格：她，她，她们，她们，她们，她们
工具格：以她，以她，以她们，以她们，以她们，以她们
与格：属她，属她，（属她），属她，为她，为她，属她们，属她们，属她们，属她们
从格：从她，从她，属她，为她，为她，以她们，以她们，以她们，以她们
属格：属她，属她，（属她），属她，为她，为她，属她们，属她们，属她们，属她们
处格：于她，于她，于她，于她，于她，于她，于她，于她，于她们，于她们，于她们
这是阴性。
这里因为有"她们的前进明显，智者不对她们生气。娱乐寄托于她们，快乐安住于她们。种子在她们中生长"等用例，所以说"sānaṃ āsaṃ tyāsu"这些形式，它们是使文字思考者的智慧眼迷惑的地方。如此是指示远处的"那"字的名词变化表。
这里应当说明：
在"你去求那个"等句中可见，
开头有"taṃ te"等形式，而不是"nanti"等。
"naṃ ne nena"等形式，像"vo no"等，
在圣教中见于词后位置。
"然后对他，然后对他们说，不欢迎他"
等用例，智者应当指出。
谁在这里会说：
"如河流和道路，酒馆集会场所，
如是世间女人，智者不对她们生气。"
这里：
即使在词后位置，因见"nāsaṃ"词，
所以开头位置也应承认"naṃ ne"等。
但他应当这样回答："在你的说法中不成立；
'nāsaṃ'词、'na'词和'āsaṃ'词才成立。
因此'智者不对女人们生气'
这样的意思才成立，智者请好好记住。"
或者，因为在《词源藏》中说"看见那个人，看见那些人"等，即使在词后位置也说"naṃ ne"等词，所以按那个方式，这些词有时也可以在词后。但是我们按照圣典方式说它们的用法，这个地方应当好好考察。
这里也应当了解"那"字与后词的复合："那儿子、那相似、倾向于那、趋向于那、倾向于那、成为那、具那德、与那相似"。
"那"字在复合词中，与后面诸词时，
前词添鼻音而后，词则有重复。
如此应当理解"那"字的复合词。
现在说明"这"字的名词变化表：
（阳性）
主格：这个，这些
宾格：这个，这些
工具格：以这个，以这些，以这些
与格：为这个，为这些，为这些
从格：从这个，从这个，以这些，以这些
属格：属这个，属这些，属这些
处格：于这个，于这个，于这些
这是阳性。
（中性）
主格：这个，这些
宾格：这个，这些
其余同阳性，这是中性。
（阴性）
主格：这个，这些，这些
宾格：这个，这些，这些
工具格：以这个，以这些，以这些
与格：为这个，属这个，为这个，属这些
从格：以这个，以这些，以这些
属格：为这个，属这个，为这个，属这些
处格：于这个，于这个，于这些
这是阴性。如此是"这"字的名词变化表。
这里也应当了解它与后词的复合，如"为了这个目的，在世间埋藏所谓宝藏。只有这些天神集会"等句中。
"这"字在复合词中，与后面诸词时，
前词或有或无，添加鼻音而已。
现在说明"此"字的名词变化表：
（阳性）
主格：此，此等
宾格：此，此等
工具格：以此，以此，以此等，以此等，以此等，以此等
与格：属此，属此，属此等，属此等，属此等，属此等
从格：从此，从此，从此，以此等，以此等，以此等，以此等
属格：属此，属此，属此等，属此等，属此等，属此等
处格：于此，于此，于此，于此，于此等，于此等
这是阳性。


Idaṃ, imāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.

Ayaṃ, imā, imāyo. Imaṃ, imā, imāyo. Imāya, imāhi, imābhi. Assā, assāya, imissā, imissāya, imāya, imāsaṃ. Assā, imissā, imāya, imāhi, imābhi. Assā, assāya, imissā, imissāya, imāya, imāsaṃ. Assaṃ, imissaṃ, imāya, imāyaṃ, imāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ idaṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati.

Kaccāyane tu ‘‘imassidamaṃsisu napuṃsake’’ti imasaddoyeva pakatibhāvena vutto, idha pana idaṃsaddoyeva ‘‘idappaccayatā’’ti ettha ‘‘ida’’nti pakatiyā dassanato. Tathā hi ‘‘imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayānaṃ vā samūho idappaccayatā’’ti vuttaṃ. Ettha ca idappaccayā eva idappaccayatāti tāsaddena padaṃ vaḍḍhitaṃ na kiñci atthantaraṃ yathā devo eva devatāti. Idappaccayānaṃ samūho idappaccayatāti samūhatthaṃ tāsaddamāha yathā janānaṃ samūho janatāti. Cūḷaniruttiyaṃ niruttipiṭake ca idaṃsaddoyeva pakatibhāvena vutto.

Samāse idaṃsaddassa, saddhiṃ parapadena ve;

Idappaccayatātveva, rūpaṃ dvittaṃ siyuttare.

Idāni amusaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Asu, amu, amū. Amuṃ, amū. Amunā, amūhi, amūbhi. Amussa, dussa, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amusmā, amumhā, amūhi, amūbhi. Amussa, dussa, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amusmiṃ, amumhi, amūsu. Idaṃ pulliṅgaṃ.

Aduṃ, amūni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.

Asu, amu, amū, amuyo. Amūṃ, amū, amuyo. Amuyā, amūhi, amūbhi. Amussā, amuyā, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amuyā, amūhi, amūbhi. Amussā, amuyā, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amuyā, amuyaṃ, amussaṃ, amūsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ amusaddassa nāmikapadamālā bhavati, samāso pana appasiddho.

Tatra ‘‘dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhata’’nti payogadassanato ‘‘dussā’’ti padamamhehi ṭhapitaṃ. Kakārāgamavasena aññānipi asabbanāmikarūpāni bhavanti. Tesaṃ vasena ayaṃ liṅgattayassa nāmikapadamālā vuccate –

‘‘Asuko, asukā. Asukaṃ, asuke’’tiādinā, ‘‘amuko, amukā. Amukaṃ, amuke’’tiādinā ca purisanayopi labbhati. ‘‘Asukā, asukāyo’’tiādinā, ‘‘amukā, amukāyo’’tiādinā ca kaññānayopi labbhati. ‘‘Asukaṃ, asukānī’’tiādinā, ‘‘amukaṃ, amukānī’’tiādinā ca cittanayopi labbhati. Imānettha padāni asabbanāmikānipi kakārāgamavasena nānattadassanatthaṃ vuttāni.

Idāni kiṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Ko, ke. Kaṃ, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kissa, kesaṃ. Kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kissa, kesaṃ. Kasmiṃ, kismiṃ, kamhi, kimhi, kesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.

Rūpavisesopettha veditabbo ‘‘ke gandhabbe ca rakkhase nāge, ke kimpurise ca mānuse, ke paṇḍite sabbakāmadade, dīghaṃ rattaṃ bhattā me bhavissati, ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’’ti pāḷidassanato. Yasmā pana ke gandhabbe ca rakkhase nāge itiādīsu pāḷīsu ‘‘ke’’ti paccattavacanaṃ ekārantampi dissati, tasmā ‘‘ke’’ti rūpabhedo cettha ñeyyo. Tathā ‘‘kissassa ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotama. Kismiṃ me sivayo kuddhā. Kamhi kāle tayā vīra, patthitā bodhimuttamā’’tiādīni ca nidassanapadāni ñeyyāni. Apica –

‘‘Ko te balaṃ mahārāja’’, itiādīsu pāḷisu;

Kvasaddatthe vattatīti, ñeyyā ko iccayaṃ suti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
（中性）
主格：此，此等
其余同阳性。这是中性。
（阴性）
主格：此，此等，此等
宾格：此，此等，此等
工具格：以此，以此等，以此等
与格：属此，为此，属此，为此，为此，属此等
从格：从此，从此，以此，以此等，以此等
属格：属此，为此，属此，为此，为此，属此等
处格：于此，于此，于此，于此，于此等
这是阴性。如此是"此"字的名词变化表。
在迦旃延文法中说"中性词中ima变成idaṃ和aṃsi"时只说了ima词本形，但这里只说idaṃ词本形，因为在"此缘性"这词中见到"ida"是本形。如此说："这些缘是此缘，此缘即是此缘性，或者此缘的集合是此缘性。"这里"此缘即是此缘性"是用tā词尾增加词形而不改变意思，如同"天神即是天神性"。"此缘的集合是此缘性"说明tā词尾表示集合义，如同"人们的集合是人群"。在小词源书和词源藏中也只说idaṃ词本形。
"此"字在复合词中，与后词结合时，
如"此缘性"等词，后词应当重复。
现在说明"某"字的名词变化表：
（阳性）
主格：某，某，某等
宾格：某，某等
工具格：以某，以某等，以某等
与格：为某，为某，属某等，属某等
从格：从某，从某，以某等，以某等
属格：为某，为某，属某等，属某等
处格：于某，于某，于某等
这是阳性。
（中性）
主格：某，某等
其余同阳性。这是中性。
（阴性）
主格：某，某，某等，某等
宾格：某，某等，某等
工具格：以某，以某等，以某等
与格：属某，为某，属某等，属某等
从格：以某，以某等，以某等
属格：属某，为某，属某等，属某等
处格：于某，于某，于某，于某等
这是阴性。如此是"某"字的名词变化表，但复合词罕见。
其中因为有"为某田地守护者，带来夜食"的用例，所以我们放置了"dussa"这个词。通过添加ka音，也有其他非代词形式。按照这些，说明三性的名词变化表：
以"某个，某些。某个，某些"等，以及"某个，某些。某个，某些"等方式可得人的变化表。以"某个，某些"等，以及"某个，某些"等方式可得少女的变化表。以"某个，某些"等，以及"某个，某些"等方式可得心的变化表。这里说这些词也可以是非代词，是为了通过添加ka音显示多样性。
现在说明"什么"字的名词变化表：
（阳性）
主格：什么，什么等
宾格：什么，什么等
工具格：以什么，以什么等，以什么等
与格：为什么，为什么，属什么等
从格：从什么，从什么，以什么等，以什么等
属格：为什么，为什么，属什么等
处格：于什么，于什么，于什么，于什么，于什么等
这是阳性。
这里也应当了解特殊形式，因为见到圣典用例："什么乾闼婆、罗刹、龙，什么紧那罗和人类，什么能满一切愿的智者，将长夜作我的供养者，什么下劣的弗底子，什么对如来、阿罗汉、正等正觉者的冒犯"。又因为在"什么乾闼婆、罗刹、龙"等圣典中，"什么"作主格时也见到以e音结尾的形式，所以应当知道这里"ke"是形式变化。同样，应当知道"你认为杀害什么一法，乔达摩。在什么事上诸沙利人生气。英雄啊，在什么时候，你发愿证得最上菩提"等为例证词。而且：
在"大王，什么是你的力量"等圣典中，
应当知道这个"ko"音用于"kva"（何处）的意思。


Petaṃ taṃ sāmamaddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasi;

Iti pāṭhe kathaṃsaddā-bhidheyye vattatīti ca.

Etesu dvīsu atthesu, diṭṭho ko iccayaṃ ravo;

Nipātoti gahetabbo, sutisāmaññato ruto.

Napuṃsakaliṅge kaṃ, kāni. Kaṃ, kāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ yojetabbaṃ. Atha vā ‘‘kiṃ cittaṃ. Kiṃ rūpaṃ. Kiṃ parābhavato mukhaṃ. Kiṃ icchasī’’tiādipayogadassanato pana ‘‘kiṃ, kāni. Kiṃ, kānī’’ti vatvā sesaṃ pulliṅgasadisaṃ yojetabbaṃ. Ayaṃ nayo yuttataro, idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.

Kā, kā, kāyo. Kaṃ, kā, kāyo. Kāya, kāhi, kābhi. Kāya, kassā, kāsaṃ, kāsānaṃ. Kāya, kassā, kāhi, kābhi. Kāya, kassā, kāsaṃ kāsānaṃ. Kāya, kassā, kāyaṃ, kassaṃ, kāsu.

Ettha pana kāyoti padassa atthibhāve ‘‘kāyo amoghā gacchantī’’ti nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ kiṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati. Etthetassa atthuddhāro vuccate – kiṃ saddo ‘‘kiṃ rājā yo lokaṃ na rakkhati. Kiṃ nu kho nāma tumhe maṃ vattabbaṃ maññathā’’tiādīsu garahane āgato. ‘‘Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādīsu aniyame. ‘‘Kinte vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādīsu nippayojanatāyaṃ. ‘‘Kiṃ na kāhāmi te vaco’’tiādīsu sampaṭicchane. ‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭha’’ntiādīsu pucchāyaṃ, pucchā ca nāma kāraṇapucchādivasena anekavidhā, ato kāraṇapucchādivasenapi kiṃsaddassa pavatti vitthārato ñeyyā. Tathā hi ayaṃ ‘‘kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi. Kiṃ nu jātiṃ na rocesi. Kena tetādiso vaṇṇo’’tiādīsu kāraṇapucchāyaṃ vattati. ‘‘Kiṃ kāsuyā karissatī’’tiādīsu kiccapucchāyaṃ. ‘‘Kiṃ sīlaṃ. Ko samādhī’’tiādīsu sarūpapucchāyaṃ. ‘‘Kiṃ khādasi. Kiṃ pivasī’’tiādīsu vatthupucchāyaṃ. ‘‘Khādasi kiṃ pivasi ki’’ntiādīsu kriyāpucchāyaṃ vattati. Adiṭṭhajotanāpucchāti evamādikā pana pañcavidhā pucchā kiṃsaddassa atthuddhāre anāharitabbattā anāgatāti daṭṭhabbaṃ. Etthetaṃ vuccati –

Garahāyaṃ aniyame, nippayojanatāya ca;

Sampaṭicchanapucchāsu, kiṃsaddo sampavattati.

Parapadena saddhiṃ samāsopissa veditabbo ‘‘kiṃsamudayo, kiṃvedano, kiṃsaññojano’’ti. Ettha ‘‘ko, ke. Kā, kā, kāyo. Kiṃ, kānī’’ti evaṃ liṅgattayavasena vibhattāni kiṃsaddamayāni padāni samāsapadatte puna kimiti pakatibhāveneva tiṭṭhanti. Nāmasaddena pana samāse tesaṃ dvidhā gati dissati ‘‘kinnāmo, konāmo’’ti. Sabbāni panetāni itthinapuṃsakaliṅgavasena bahuvacanavasena ca yojetabbāni.

Kiṃsaddassa samāsamhi, saddhiṃ nāmaravena ve;

‘‘Kinnāmo’’ iti ‘‘konāmo’’, iti cevaṃ gati dvidhā.

‘‘Konāmo te upajjhāyo’’, iccādettha nidassanaṃ;

Sahaññena samāsamhi, ‘‘kiṃ kiṃ’’icceva suyyate.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
亲眼见到那死者，沙摩啊你为何而活；
在这经文中也用于，表示"如何"之意义。
在这两种意义中，见到此"ko"声音；
应当理解为助词，因为声音共同性。
中性词中：什么，什么等。什么，什么等。其余应当按照阳性变化。或者因为见到"什么心。什么色。什么是衰败之因。你想要什么"等用例，所以说"什么，什么等。什么，什么等"后，其余按照阳性变化。这个方式更合适，这是中性。
（阴性）
主格：什么，什么等，什么等
宾格：什么，什么等，什么等
工具格：以什么，以什么等，以什么等
与格：为什么，属什么，属什么等，属什么等
从格：从什么，从什么，以什么等，以什么等
属格：为什么，属什么，属什么等，属什么等
处格：于什么，属什么，于什么，于什么，于什么等
这里关于"kāyo"这个词的存在，应当见到"kāyo（众多）必定前行"这个例证。这是阴性。如此是"什么"字的名词变化表。这里说明它的意义分析 - "什么"字在"不保护世间的王算什么王。你们认为有什么可对我说的"等句中用于责备。在"任何过去未来现在的色"等句中用于不确定。在"婆迦利，见到这个腐烂的身体有什么用，婆迦利，谁见法即见我"等句中用于无用。在"我岂不会遵从你的话"等句中用于同意。在"智者啊，此处什么是人最上的财富"等句中用于询问，而询问有因问等多种方式，所以"什么"字的用法也应当详细了解按照因问等方式。如此，它在"御者啊，你为什么如此匆忙地挖坑。为什么你不喜欢出生。你为什么有如此的肤色"等句中用于因问。在"挖坑要做什么"等句中用于事问。在"什么是戒。什么是定"等句中用于自性问。在"你吃什么。你喝什么"等句中用于事物问。在"你吃什么喝什么"等句中用于动作问。但是应当知道未见教示问等五种问法，因为在"什么"字的意义分析中不应引用所以未提及。这里说：
责备与不确定中，以及在无用性，
同意与询问之中，"什么"字得运用。
也应当了解它与后词的复合："什么集、什么受、什么结"。这里按三性分别的"谁，谁等。什么，什么等，什么等。什么，什么等"等"什么"字词，在复合词中又以"kim"的本形存在。但与名词复合时见到有两种形式："kinnāmo, konāmo（什么名字）"。所有这些都应当按照阴性中性和复数来变化。
"什么"字在复合中，与名词声音结合时；
"什么名"与"谁名"这，两种形式可见。
"你的戒师叫什么名"，这里为其例证；
与其他词复合时，只闻"什么什么"声。


Tathā hi ‘‘kiṃcitto tvaṃ bhikkhu. Kiṃkārapaṭissāvinī’’tiādīsu kiṃsaddo sarūpamavijahanto tiṭṭhati. Tattha hi kiṃcittaṃ yassa so kiṃcitto. ‘‘Kiṃ karomi sāmī’’ti evaṃ kinti kāro karaṇaṃ saddanicchāraṇaṃ kiṃkāro, taṃ paṭissāvetīti kiṃkārapaṭissāvinītiādi nibbacanamicchitabbaṃ. ‘‘Kinnaro. Kiṃpakkamiva bhakkhita’’ntiādīsu pana nibbacanamappasiddhaṃ, kiṃsaddoyeva padāvayavabhāvena suto. Tathā hi so katthaci padāvayavabhāvena katthaci nu su nukho kāraṇādisaddehi sahacāribhāvena ca suyyati. Atrime payogā – esā te itthī kiṃ hoti. Ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti. Kimpurisānuciṇṇo. Kiṃ nu bhītova tiṭṭhasi. Kiṃsuchetvā sukhaṃ seti. Kiṃ nukho kāraṇaṃ. Kiṃ kāraṇā amma tuvaṃ pamajjasi, kiñhi nāma cajantassa, vācāya adadamappakanti evamādayo. Atridaṃ vuccati –

‘‘Visuṃ padāvayavo vā, hutvā nvādīhi vā pana;

Yutto saddehi kiṃsaddo, diṭṭho sugatasāsane.

Pāḷinayānusārena, sesānaṃ sambhavopi ca;

Ñeyyo viññūhi saddhamma-nayaññūhi pabhedato’’ti.

Idāni sabbanāmikabhāve ṭhitehi ko kaṃsaddehi samānasutikānaṃ aññesaṃ ko kaṃsaddānaṃ nāmikapadamālāviseso vattabbo siyā, so heṭṭhā liṅgattayamissakaparicchede vutto. Asabbanāmikattā pana purisa cittanayeneva vibhatto. Tathā hi yadā kosaddo brahmavātakāyatthavācako, kaṃsaddo pana sirojalasukhatthavācako, tadā tāni padāni asabbanāmikāni, kasmā? Akiṃsaddamayattā sabbanāmikarūpasaṅkhātehi asādhāraṇarūpehi virahitattā pucchatthato atthantaravācakattā ca. Ettha pana samānasutivasena atthantaraviññāpanatthaṃ kosaddo kaṃsaddoti ca vuttaṃ, ekantato pana sabbanāmikatte kiṃsaddoyeva, suddhanāmatte kasaddoyevāti gahetabbaṃ. Iccevaṃ –

Kāye brahmani vāte ca, sīse jalasukhesu ca;

Kasaddo vattatī tīsu, pumā tīsu napuṃsako.

Evaṃ sabbanāmabhūtānaṃ kiṃkasaddānaṃ pavatti veditabbā.

Idha vuttappakārānaṃ, atthānaṃ dāni saṅgaho;

Paññāvepullakaraṇo, ekadesena vuccate.

Kiṃ kiṃpakkena sadisaṃ, kāyo kiṃpabhavo vada;

Kiṃpakkasadiso kāmo, kāyo taṇhādisambhavo.

Uṇhakāle ka’micchanti, ka’micchanti pipāsitā;

Paccāmittā ka’micchanti, ka’micchanti dukhaṭṭitā.

Kāyassa kassa ko āyo,

Ko nātho kassa bhūtale;

Kassa kaṃ jhānajaṃ sātaṃ,

Kassaṅgesu ca kaṃ paranti.

Yā pana tā heṭṭhā amhehi liṅgattayavasena kiṃsaddassa sabbanāmikasaññitassa nāmikapadamālā vibhattā, etāsu pulliṅganapuṃsakaliṅgaṭṭhāne ‘‘kebhi, kissa, kasmā, kamhā, kamhī’’ti imāni padāni pahāya itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘kāyo, kābhi, kāsānaṃ, kāyaṃ, kassa’’nti imāni ca padāni pahāya tato tato sesapadato yathāsambhavaṃ cisaddaṃ canasaddaṃ canaṃsaddañca nipātetvā evarūpāni rūpāni gahetabbāni. Seyyathidaṃ?

Koci, keci, kecana. Kiñci, kiñcanaṃ, keci, kecana. Kenaci, kehici. Kassaci, kesañci. Pañcamiyā ekavacanaṃ ūnaṃ pāḷiyaṃ anāgatattā. Kehici. Kassaci, kesañci. Kasmiñci, kismici, kesuci. Pulliṅganapuṃsakaliṅgavasena daṭṭhabbāni. Atra kismicīti anusāralopavasena vuttaṃ.

Itthiliṅgavasena pana kāci itthī, kāci itthiyo. Kāci, kāci. Kiñci, kāci. Kāyaci, kāhici. Kāyaci, kassāci, kāsañci. Kāyaci, kāhici. Kāyaci, kassāci, kāsañci. Kāyaci, kāsucīti rūpāni.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如此，在"比丘，你有什么心。随时听从什么命令"等句中，"什么"字保持自己的形式而存在。因为这里有什么心的是什么心者。"主人，我做什么"如此什么的发出声音是什么声，听从那个是随时听从什么命令，应当理解这样的词源解释。但在"紧那罗。像吃了什么果"等句中，词源解释不明显，只听到"什么"字作为词的一部分。如此，它有时作为词的一部分，有时与"nu su nukho"（究竟）等词和"原因"等词结合而被听到。这些是用例：这女人是你的什么。这些人是你们的什么。被什么人类所行。你为什么像害怕一样站着。切断什么而安眠。什么原因呢。母亲啊，你为什么原因放逸，舍弃什么名字，言语给予少许等等。这里说：
"或作独立词部分，或与'nu'等结合，
与诸词结合'什么'，见于善逝教中。
依照圣典方式，其余词之生成，
应由知法理智，详细了知分别。"
现在应当说明与作为代词的"ko kaṃ"（谁什么）同音的其他"ko kaṃ"词的名词变化表的特点，这在前面三性混合章节中已说明。因为不是代词，所以按照人和心的方式变化。如此，当"ko"字表示梵天、风和身体的意思，"kaṃ"字表示头、水和快乐的意思时，那些词不是代词，为什么？因为不是由"什么"字构成，缺乏被称为代词形式的特殊形式，且从询问义表达其他意义。这里因为同音而说"ko kaṃ"词是为了说明其他意义，但在绝对代词性时只有"kiṃ"字，在纯名词性时只有"ka"字，应当这样理解。如此：
身梵天与风中，头水与乐事中，
"ka"字用于三性，阳性三中性中。
如此应当了解作为代词的"kiṃ ka"（什么）词的用法。
现在对此所说，诸义之归纳，
增长智慧所为，略说其一分。
什么似什么果，身从何处生，
欲如什么果似，身从爱等生。
热时想要什么，渴时想要什么，
敌人想要什么，苦者想要什么。
身体谁的何收入，
地上谁是谁依怙，
谁有何禅生乐趣，
谁身肢节有何乐。
而我们在前面按三性分别的"什么"字代词名词变化表中，在阳性和中性处去掉"kebhi, kissa, kasmā, kamhā, kamhi"这些词，在阴性处去掉"kāyo, kābhi, kāsānaṃ, kāyaṃ, kassa"这些词，然后在其余各词后根据情况加上"ci, cana, canaṃ"等助词，应当这样取得形式。即：
某个，某些，某些。某个，某个，某些，某些。以某个，以某些。属某个，属某些。从格单数因在圣典中未出现而缺。以某些。属某个，属某些。于某个，于某个，于某些。应当按阳性和中性理解。这里"kismici"是依据省略鼻音而说的。
而按阴性：某个女人，某些女人。某个，某些。某个，某些。以某个，以某些。为某个，属某个，属某些。以某个，以某些。为某个，属某个，属某些。于某个，于某些等形式。


Ettha ‘‘iti bhāsanti kecana, na naṃ hiṃsāmi kiñcana’’ntiādayo payogā veditabbā. Iti liṅgattayavasena vuttāni koci kāci kiñcītiādīni appamattakānaṃ saṅgāhakavacanānīti veditabbāni.

Punetāniyeva yathārahaṃ yaṃsaddena yojetvā dassessāmi –

Yo koci, ye keci. Yaṃ kiñci, ye keci. Yena kenaci, yehi kehici. Yassa kassaci, yesaṃ kesañci. Yasmā kasmāci, yehi kehici. Yassa kassaci, yesaṃ kesañci. Yasmiṃ kasmiñci, yesu kesuci.

Ettha ‘‘yo koci maṃ aṭṭhi katvā suṇeyya. Ye kecime atthi rasā pathabyā, saccaṃ tesaṃ sādhutaraṃ rasāna’’ntiādayo payogā veditabbā. Pulliṅgarūpāni.

Yaṃ kiñci, yāni kānici. Yaṃ kiñci, yāni kānici. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ettha ‘‘yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane. Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā. Yāni kānici rūpānī’’tiādayo payogā veditabbā. Napuṃsakaliṅgarūpāni.

Yā kāci itthī, yā kāci itthiyo. Yaṃ kiñci, yā kāci. Yāya kāyaci, yāhi kāhici. Yāya kāyaci, yāsaṃ kāsañci. Yāya kāyaci, yāhi kāhici. Yāya kāyaci, yāsaṃ kāsañci. Yāya kāyaci, yāsu kāsuci.

Ettha ‘‘yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā’’tiādayo payogā veditabbā. Itthiliṅgarūpāni. Iti liṅgattayavasena vuttāni yo koci, yā kāci, yaṃ kiñcītiādīni anavasesapariyādānavacanānīti veditabbāni. Sabbāni cetāni na nipātapadāni, nipātapatirūpakā saddagatiyoti veditabbāni. Yadi nipātapadāni siyuṃ, tīsu liṅgesu sattasu vibhattīsu ekākārena tiṭṭheyyuṃ, na ca tiṭṭhanti, tasmā na nipātapadāni, nipātapatirūpakā saddagatiyoyeva.

Apica ya ta kiṃ etaiccetehi sabbanāmehi liṅgānurūpato ttakattikapaccaye katvā vatticchāyaṃ yāni padāni sijjhanti, tāni paricchedavacanāni asabbanāmikāniyeva bhavanti. Tesaṃ nāmikapadamālā purisa citta kaññānayena yojetabbā. Taṃ yathā?

Yattako jano, yattakaṃ cittaṃ, yattikā itthī. Tattako, tattakaṃ, tattikā. Kittako, kittakaṃ, kittikā. Ettako, ettakaṃ, ettikāti. Imāni padāni asabbanāmikānipi paccayavasena sambhūtatthantaresu viññūnaṃ kosallatthaṃ vuttāni.

Idāni saṅkhādivacanassa ekasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

Ekasaddo hi saṅkhāvacano ca hoti asadisavacano ca asahāyavacano ca ekaccavacano ca missībhūtavacano ca. Yadā saṅkhā’sadisā’sahāyavacano, tadā ekavacanako bhavati.

Eko, ekaṃ, ekena, ekassa, ekasmā, ekamhā, ekassa, ekasmiṃ, ekamhīti. Evaṃ saṅkhādivacano ekasaddo ekavacanako. Tathā hi ‘‘eko dve tayo’’ti saṅkhāvisaye ekasaddo ekavacanakova. ‘‘Ekomhi sammāsambuddho. Eko rāja nipajjāmī’’ti asadisāsahāyakathanepi ekavacanakova. Ayaṃ ekavacanikā sabbanāmikapadamālā.

Yadā pana saṅkhatthā ca asahāyā ca bahū vattabbā siyuṃ, tadā ekasaddato kakārāgamaṃ katvā ekakā, ekake, ekakehi, ekakebhi. Purisanaye bahuvacanavasena nāmikapadamālā yojetabbā. Tathā hi saṅkhatthāpi bahū honti. ‘‘Cattāro ekakā siyu’’nti hi vuttaṃ. Asahāyāpi bahū honti. Tathā hi ‘‘ayampi gahapati ekova āgato, ayampi ekova āgato’’ti vattabbe ‘‘ime gahapatayo ekakā āgatā’’ti vattabbatā dissati. Ayaṃ nayo sabbanāmikapakkhaṃ na bhajati asādhāraṇarūpābhāvato, atthantaraviññāpanatthaṃ pana vutto.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
这里应当了解"某些人这样说，我不伤害任何"等用例。如此按三性说的"某个、某个、某个"等词，应当了解是表示少许的聚集词。
现在我再将这些适当地与"哪"字结合来说明：
任何某个，任何某些。任何某个，任何某些。以任何某个，以任何某些。属任何某个，属任何某些。从任何某个，以任何某些。属任何某个，属任何某些。于任何某个，于任何某些。
这里应当了解"任何把我当作依靠而听闻的人。地上有任何味道，真实是这些味道中最好的"等用例。这些是阳性形式。
任何某个，任何某些。任何某个，任何某些。其余同阳性。这里应当了解"在持国王宫中有任何珍宝。此世或他世有任何财富。任何诸色"等用例。这些是中性形式。
任何某个女人，任何某些女人。任何某个，任何某些。以任何某个，以任何某些。属任何某个，属任何某些。以任何某个，以任何某些。属任何某个，属任何某些。于任何某个，于任何某些。
这里应当了解"任何过去未来现在的受"等用例。这些是阴性形式。如此按三性说的"任何某个、任何某个、任何某个"等词，应当了解是完全包括无余的词。所有这些都不是助词，应当了解是类似助词的词势。如果是助词，就应当在三性七格中保持一个形式，但它们不保持，所以不是助词，只是类似助词的词势。
而且，用这些"哪、那、什么、这"等代词，按照性别加上ttaka和ttika词尾，根据词义需要而成立的词，是限定词而不是代词。它们的名词变化表应当按照人、心、少女方式变化。即：
多少人，多少心，多少女人。那么多，那么多，那么多。多少，多少，多少。这么多，这么多，这么多。这些词虽不是代词，但为了使智者了解由词缀而生的其他意义而说。
现在说明数词等义的"一"字的名词变化表：
"一"字有数词义、无比义、无伴义、某些义和混合义。当表示数量、无比、无伴时，是单数。
一个，一个，以一个，属一个，从一个，从一个，属一个，于一个，于一个。如此表示数词等的"一"字是单数。如此在"一二三"的数词处"一"字只用单数。在"我是唯一正等觉者。我是独一无二的王而卧"等说明无比无伴时也只用单数。这是单数代词变化表。
但是当要说多个数量和无伴时，在"一"字后加上ka音，应当按照人的方式用复数变化名词变化表：独自者们，独自者们，以独自者们，以独自者们。如此数量也可以是多个。因为说"四个独自者存在"。无伴也可以是多个。如此应当说"这个居士独自来，那个也独自来"时，可见说"这些居士们独自来"的用法。这种方式因为没有特殊形式所以不属于代词类，但为了表示其他意义而说。


Yadā ekaccavacano, tadā ‘‘eke, eke, ekehi, ekebhi ekesaṃ, ekehi, ekebhi, ekesaṃ, ekesū’’ti vattabbaṃ. Ayampi bahuvacanikā sabbanāmikapadamālā. Ettha eketi ekacce. Esa nayo sesesupi. Yadā pana missībhūtavacano, tadā ‘‘ekā, eke, ekehi, ekebhi, ekāna’’nti purisanaye bahuvacanavasena vattabbaṃ. ‘‘Pañcālo ca videho ca, ubho ekā bhavantu te’’ti pāḷi dissati. Ayaṃ nayo sabbanāmikapakkhaṃ na bhajati asādhāraṇarūpābhāvato, atthantaraviññāpanatthaṃ pana vutto. Tattha ekā bhavantūti ekībhavantu missībhavantu, gaṅgodakena yamunodakaṃ viya aññadatthu saṃsandantu samentūti vacanattho.

Ācariyā pana evaṃ vibhāgaṃ adassetvā ekasaddassa sabbanāmattameva gahetvā sabbasaddassa viya nāmikapadamālaṃ yojenti. Kathaṃ?

Eko, eke. Ekaṃ, eke. Ekena, ekehi, ekebhi. Ekassa, ekesaṃ, ekesānaṃ. Ekasmā, ekamhā, ekehi, ekebhi. Ekassa, ekesaṃ, ekesānaṃ. Ekasmiṃ, ekamhi, ekesūti. Ayaṃ sabbanāmikapadamālāti veditabbā.

Keci ‘‘ekasaddo saṅkhyātulyāsahāyaññavacano. Yadā saṅkhyāvacano, tadā sabbatthekavacanantova, aññattha bahuvacanantopi, eko ekā ekaṃ iccādi sabbattha sabbasaddasamaṃ. Saṃsāsveva viseso’’ti liṅgattaye yojanānayaṃ vadanti. Evaṃ vadantā ca te vibhāgaṃ adassetvā vadanti. Mayaṃ pana sotūnaṃ payogesu kosalluppādanatthaṃ vibhāgaṃ dassetvā vadāma.

Apicettha ayaṃ visesopi sallakkhitabbo ‘‘eke ekaṭṭhe same samabhāge’ti pāḷippadese paccattekavacanassa ekasaddassa ekārantaniddesopi dissatī’’ti. Pulliṅgarūpāni.

Ekaṃ, ekāni. Ekaṃ, ekāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Tattha ekānīti ekaccāni. Esa nayo sesabahuvacanesupi, napuṃsakaliṅgarūpāni.

Ekā, ekā, ekāyo. Ekaṃ, ekā, ekāyo. Ekāya, ekāhi, ekābhi. Ekāya, ekissā, ekāsaṃ. Ekāya, ekāhi, ekābhi. Ekāya, ekissā, ekāsaṃ. Ekāya, ekāyaṃ, ekissaṃ, ekāsu. Ettha bahuvacanaṭṭhāne ekāti ekaccā, ekāhīti ekaccāhi, ekāsanti ekaccānaṃ ekāsūti ekaccāsu. Itthiliṅgarūpāni. Sabbānetāni sabbanāmāni ekavacanabahuvacanavasena vuttāni.

Apica ekasadde vicchāvasena vattabbe liṅgattayarūpāni ekavacanāneva bhavanti. Kathaṃ?

Ekeko, ekekaṃ, ekekena, ekekassa, ekekasmā, ekekamhā, ekekassa, ekekasmiṃ, ekekamhīti pulliṅgarūpāni.

Ekekaṃ, ekekaṃ. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ, napuṃsakaliṅgarūpāni. Ekekā, ekekaṃ, ekekāya, ekekissā, ekekāya, ekekissā, ekekāyaṃ, ekekissaṃ. Itthiliṅgarūpāni.

Sabbānetāni vicchāsabbanāmānīti vattuṃ vaṭṭati. Bahuvacanāni panettha na santi payogābhāvato. Iti imesu vicchāvasena vuttesu liṅgattayarūpesu samāsacintā na uppādetabbā anibbacanīyattā vicchāsaddānaṃ. Tathā hi ‘‘pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilā viya taṭataṭāyantā saṅkhārā bhijjantī’’tiādīsu pabbapabbasaddādīnaṃ samāsakaraṇavasena nibbacanaṃ pubbācariyehi na dassitaṃ. Yasmā ca vicchāyaṃ vattamānānaṃ dvirutti lokato eva siddhā, na lakkhaṇato, tasmā tattha samāsacintā na uppādetabbā.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
当表示某些义时，应当说"某些，某些，以某些，以某些，属某些，以某些，以某些，属某些，于某些"。这也是复数代词变化表。这里"某些"即是某些。这个方式在其他也一样。而当表示混合义时，应当按照人的方式用复数说"混合，混合，以混合，以混合，属混合"。可见有"愿般遮罗和毗提诃，两者都成为一体"这样的圣典。这种方式因为没有特殊形式所以不属于代词类，但为了表示其他意义而说。这里"成为一体"意思是成为统一、混合，如恒河水与阎牟那河水一样，必定融合调和的意思。
但诸论师未显示这样的分别，只取"一"字的代词性，像"一切"字一样变化名词变化表。如何？
一个，一些。一个，一些。以一个，以一些，以一些。属一个，属一些，属一些。从一个，从一个，以一些，以一些。属一个，属一些，属一些。于一个，于一个，于一些。应当了解这是代词变化表。
有些人说："'一'字表示数量、相等、无伴和其他。当表示数量时，一律用单数，其他情况也可用复数，'一个、一个、一个'等一切都同'一切'字。只在复合词有区别。"他们这样说三性变化方式。这样说的人未显示分别而说。但我们为了生起听众对用例的善巧，显示分别而说。
而且这里也应当注意这个特点："在'一、一义、相等、等分'等圣典段落中，可见主格单数的'一'字以e音结尾的说法。"这些是阳性形式。
一个，一些。一个，一些。其余同阳性。这里"一些"即是某些。这个方式在其他复数也一样，这些是中性形式。
一个，一些，一些。一个，一些，一些。以一个，以一些，以一些。为一个，属一个，属一些。以一个，以一些，以一些。为一个，属一个，属一些。于一个，于一个，于一个，于一些。这里复数处"一些"即是某些，"以一些"即是以某些，"属一些"即是属某些，"于一些"即是于某些。这些是阴性形式。所有这些代词都按单数复数说。
而且当"一"字用于分配义时，三性形式只有单数。如何？
每一个，每一个，以每一个，属每一个，从每一个，从每一个，属每一个，于每一个，于每一个，这些是阳性形式。
每一个，每一个。其余同阳性，这些是中性形式。每一个，每一个，以每一个，属每一个，以每一个，属每一个，于每一个，于每一个。这些是阴性形式。
所有这些可以称为分配代词。这里没有复数形式，因为没有用例。如此在这些按分配义说的三性形式中，不应生起复合词思考，因为分配词无法解释。如此在"节节、关节关节、界界成为如投在热平锅上的芝麻一样，诸行发出噼啪声而破坏"等句中，古师未显示"节节"等词通过复合词方式的解释。又因为用于分配的重复是从世间成立，不是从规则成立，所以在那里不应生起复合词思考。


Idāni ekacca ekatiya ekacciyasaddānaṃ nāmikapadamālāyo vuccante – pulliṅge tāva ekacco, ekacce. Ekaccaṃ, ekacce. Sesaṃ purisasaddasamaṃ. Ettha ekacceti paccattabahuvacanameva sabbanāmikarūpasamaṃ asādhāraṇarūpattā. ‘‘Idhekacco kulaputto. Idhekacce moghapurisā’’ti nidassanapadāni.

Ekatiyo, ekatiye. Ekatiyaṃ, ekatiye. Sesaṃ purisasaddasamaṃ. Idhāpi ekatiyeti paccattabahuvacanameva sabbanāmikarūpasamaṃ asādhāraṇarūpattā. Ekatiye manussā.

‘‘Na vissase ekatiyesu eva,

Agārisu pabbajitesu cāpi;

Sādhūpi hutvāna asādhu honti;

Asādhu hutvā puna sādhu hontī’’ti

Nidassanapadāni. Ekacciyasaddassa atthitāyaṃ pana –

‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;

Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro.

Ekacciyaṃ āhāra’’nti nidassanapadāni. Ekacciyo, ekacciyā. Ekacciyaṃ, ekacciyeti sabbathāpi purisanayo. Pulliṅgarūpāni.

Ekaccaṃ , ekaccāni. Ekaccaṃ, ekaccāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekatiyaṃ, ekatiyāni. Ekatiyaṃ, ekatiyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekacciyaṃ, ekacciyāni. Ekacciyaṃ, ekacciyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Napuṃsakaliṅgarūpāni.

‘‘Ekaccā, ekaccā, ekaccāyo’’ti kaññānayena, tathā ‘‘ekatiyā, ekatiyā, ekatiyāyo. Ekatiya’’nti ca, ‘‘ekacciyā, ekacciyā, ekacciyāyo. Ekacciya’’nti ca kaññānayena yojetabbaṃ. Itthiliṅgarūpāni.

Idāni ekākī ekākiyasaddavasena nāmikapadamālā vuccante –

Ekākī, ekākī, ekākino. Ekākiṃ, ekākī, ekākino. Daṇḍīnayena ñeyyā. Ekākiyo, ekākiyā. Ekākiyaṃ, ekākiye. Ekākiyena. Purisanayena ñeyyaṃ. Pulliṅgarūpāni.

Ekāki kulaṃ, ekākī, ekākīni. Ekākiṃ, ekākī, ekākīni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekākiyaṃ, ekākiyāni. Ekākiyaṃ, ekākiyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Napuṃsakaliṅgarūpāni.

Ekākinī, ekākinī, ekākiniyo. Ekākiniṃ, ekākinī, ekākiniyo. Ekākiniyāti itthīsadisaṃ. Ekākiyā, ekākiyā, ekākiyāyo. Ekākiyaṃ, ekākiyā, ekākiyāyo. Ekākiyāyāti kaññāsadisaṃ. Itthiliṅgarūpāni. Sabbāni panetāni asabbanāmikarūpāni atthantaraviññāpanatthaṃ vuttānīti daṭṭhabbāni.

Idāni dvisaddapariyāyassa sadā bahuvacanantassa sabbanāmikapadassa ubhasaddassa nāmikapadamālā vuccate –

‘‘Ubho , ubho, ubhohi, ubhobhi, ubhinnaṃ, ubhohi, ubhobhi, ubhinnaṃ, ubhosū’’ti ayaṃ pāḷinayānurūpena vuttapadamālā. Atrime payogā – ubho kumārā nikkītā. Ubho itthiyo tiṭṭhanti, ubho cittāni tiṭṭhanti, ubho putte adāsi. Ubho kaññāyo passati. Ubho pādāni bhinditvā, saññamissāmi vo ahaṃ. Ubhohi hatthehi. Ubhohi bāhāhi, ubhohi cittehi, ubhinnaṃ janānaṃ, ubhinnaṃ itthīnaṃ, ubhinnaṃ cittānaṃ, ubhosu purisesu, ubhosu itthīsu, ubhosu passesūti, ayamasmākaṃ ruci. Ācariyā pana ‘‘ubhehi, ubhebhi, ubhesū’’tipi icchanti. Kaccāyanepi hi ‘‘ubhe tappurisā’’ti vuttaṃ. Sabbānipi etāni manasi kātabbāniyeva. Ubhasaddassa samāso appasiddho. Liṅgattayasādhāraṇarūpāni.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
现在说明"某些、某些、某些"词的名词变化表 - 首先在阳性：某些，某些。某些，某些。其余同"人"字。这里"某些"只是代词形式的主格复数，因为是特殊形式。"在此某善家子。在此某些愚人"为例证词。
某些，某些。某些，某些。其余同"人"字。这里也是"某些"只是代词形式的主格复数，因为是特殊形式。某些人。
"不应信任某些人，
无论在家或出家；
有时善人变恶人，
恶人也能变善人。"
为例证词。关于"某些"字的存在：
"确实如此某些人，在此世间这样说；
木材漂浮还较好，而非某些人。
取某些食物"为例证词。某些，某些。某些，某些，完全按照人的方式。这些是阳性形式。
某些，某些。某些，某些。其余同阳性。某些，某些。某些，某些。其余同阳性。某些，某些。某些，某些。其余同阳性。这些是中性形式。
"某些，某些，某些"按少女方式，同样"某些，某些，某些。某些"，和"某些，某些，某些。某些"也按少女方式变化。这些是阴性形式。
现在按"独自、独自"词说名词变化表：
独自者，独自者，独自者。独自者，独自者，独自者。应当按"持杖者"方式了解。独自者，独自者。独自者，独自者。以独自者。应当按人的方式了解。这些是阳性形式。
独自家，独自，独自。独自，独自，独自。其余同阳性。独自，独自。独自，独自。其余同阳性。这些是中性形式。
独自者，独自者，独自者。独自者，独自者，独自者。以独自者，同"女人"。独自者，独自者，独自者。独自者，独自者，独自者。以独自者，同"少女"。这些是阴性形式。所有这些应当视为非代词形式，为了表示其他意义而说。
现在说明"二"字同义、常用复数的代词"两"字的名词变化表：
"两个，两个，以两个，以两个，属两个，以两个，以两个，属两个，于两个"，这是按照圣典方式说的变化表。这些是用例 - 两个童子被买走。两个女人站着，两个心站着，给了两个儿子。看见两个少女。断开两个脚，我将调伏你们。以两个手。以两个臂，以两个心，属两个人，属两个女人，属两个心，于两个人，于两个女人，于两边，这是我们的意见。但诸论师也允许"以两个，以两个，于两个"。因为在迦旃延文法中也说"两个依主释"。所有这些都应当记住。"两"字的复合词罕见。这些是三性共通形式。


Idāni saṅkhāvacanānaṃ dviti catusaddānaṃ sadā bahuvacanantānaṃ sabbanāmānaṃ nāmikapadamālāyo vuccante –

Dve, dve, dvīhi, dvībhi, dvinnaṃ, duvinnaṃ, dvīhi, dvībhi, dvinnaṃ, duvinnaṃ, dvīsu. Cūḷaniruttiyaṃ pana ‘‘dvinnanna’’nti padamālā āgatā. Imāni ahaṃsaddādīni viya itthi liṅgādibhāvavinimuttānipi tīsu liṅgesu yujjante ‘‘dve purisā, dve itthiyo, dve cittāni’’iccevamādinā. Imānipi liṅgattayasādhāraṇāni rūpāni.

‘‘Dve’’ti rūpaṃ dvisaddassa, yaṃ samāsamhi taṃ bhave;

Dvitippakatikaṃyeva, nānādesehi sā siyā.

Dvibhāvo ceva dvebhāvo, dvirattañca duvassako;

Dohaḷinī dupattañca, taddhitatte dvayaṃ dvayaṃ.

Tayo , tayo, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīsu. Imāni pulliṅgarūpāni.

Tisso, tisso, tīhi, tībhi, tissannaṃ, tīhi, tībhi, tissannaṃ, tīsu. Imāni itthiliṅgarūpāni. Cūḷaniruttiyaṃ ‘‘tissannanna’’nti catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanamāgataṃ, niruttipiṭake pana ‘‘tiṇṇanna’’nti. Tāni sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane punappunaṃ upaparikkhitvā dissanti ce, gahetabbāni.

Tīṇi, tīṇi, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīsu. Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni. Katthaci pana pāḷippadese tīṇisaddassa ṇikāralopopi bhavati ‘‘dve vāti vā udakaphusitānī’’ti. ‘‘Tiṇṇannaṃ kho bhikkhave indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā’’ti idaṃ ‘‘tiṇṇanna’’nti padassa atthibhāve nidassanaṃ.

Yāni rūpāni vuttāni, ‘‘tisso tīṇi tayo’’iti;

Samāsavisaye tāni, titippakatikā siyuṃ.

Yasmā tissa samāsamhi, saddhiṃ parapadena ve;

‘‘Tivedanaṃ ticitta’’nti, ‘‘tiloka’’nti ca niddise.

Ettha napuṃsakattaṃva, pāsaṃsaṃ pāyavuttito;

Pumattampettha icchanti, ‘‘tibhavo khāyate’’iti.

Cattāro, caturo, cattāro, caturo, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūsu. Imāni pulliṅgarūpāni.

Catasso , catasso, catūhi, catūbhi, catubbhi, catassannaṃ, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catassannaṃ, catunnaṃ, catūsu. Imāni itthiliṅgarūpāni. Itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘catunna’’nti padaṃ cūḷaniruttiyaṃ niruttipiṭake pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca dassanato vuttaṃ. Tathā hi cūḷaniruttiyaṃ itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘catunna’’nti āgataṃ, niruttipiṭake ‘‘catunnaṃ kaññāna’’nti āgataṃ. Pāḷiyaṃ pana soṇadantasuttādīsu ‘‘samaṇo gotamo catunnaṃ parisānaṃ piyo manāpo’’ti āgataṃ. Aṭṭhakathāsu ca pana suttantaṭṭhakathāyaṃ ‘‘catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato catunnaṃ parisānaṃ piyo manāpo’’ti āgataṃ. Sattilaṅghajātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ācariyo panassa catunnaṃ sattīnaṃ laṅghanaṃ sippaṃ jānātī’’ti āgataṃ.

Cattāri, cattāri, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūsu. Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni.

‘‘Cattāro’’ti ‘‘catasso’’ti, ‘‘cattārī’’ti ca sadditaṃ;

Rūpaṃ samāsabhāvamhi, catuppakatikaṃ bhave.

Nidassanapadānettha, kamato kamakovido;

‘‘Catubbidhaṃ catussālaṃ, catusacca’’nti niddise.

Imāni dveādikāni sabbanāmikāni bahuvacanāniyeva bhavanti, na ekavacanāni. Cūḷaniruttiyaṃ pana tīsu liṅgesu ‘‘catassanna’’nti vuttaṃ, taṃ anijjhānakkhamaṃ viya dissati.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
现在说明数词"二、三、四"等常用复数代词的名词变化表：
两个，两个，以两个，以两个，属两个，属两个，以两个，以两个，属两个，属两个，于两个。但在小词源书中有"属两个"的变化表。这些像"我"字等一样，虽然不受阴性等性别限制，也用于三性："两个人，两个女人，两个心"等。这些也是三性共通形式。
"两"这个形式，在复合词中，
就成为"二"的本形，以多种方式存在。
二性与两性，二夜与二岁，
怀孕与双叶，词缀中各种二。
三个，三个，以三个，以三个，属三个，属三个，以三个，以三个，属三个，属三个，于三个。这些是阳性形式。
三个，三个，以三个，以三个，属三个，以三个，以三个，属三个，于三个。这些是阴性形式。在小词源书中有"属三个"作为与格属格的复数，但在词源藏中是"属三个"。如果在有注释的三藏佛语中反复考察后见到这些，就应当接受。
三个，三个，以三个，以三个，属三个，属三个，以三个，以三个，属三个，属三个，于三个。这些是中性形式。但在某些圣典段落中，"三"字也有省略ṇ音的情况，如"二或三水滴"。"因为修习多作三根，比丘频陀罗婆罗德瓦宣说知见"，这是"属三个"这个词存在的例证。
所说"三个三个三个"，这些形式，
在复合词领域中，应当是"三"的本形。
因为在复合词中，与后词结合时，
应说"三受、三心"和"三界"。
这里中性更为，适合于主要语言；
这里也允许阳性，如说"三有显现"。
四个，四个，四个，四个，以四个，以四个，以四个，属四个，以四个，以四个，以四个，属四个，于四个。这些是阳性形式。
四个，四个，以四个，以四个，以四个，属四个，属四个，以四个，以四个，以四个，属四个，属四个，于四个。这些是阴性形式。在阴性处说"属四个"这个词是因为在小词源书、词源藏、圣典和注释书中见到。如此在小词源书阴性处来"属四个"，在词源藏来"属四个少女"。在圣典的须那檀陀经等中来"沙门乔达摩为四众所喜爱"。在注释书中，经注中来"具足四种未曾有稀有法，为四众所喜爱"。在投枪本生注中来"但他的老师知道跳越四枪的技艺"。
四个，四个，以四个，以四个，以四个，属四个，以四个，以四个，以四个，属四个，于四个。这些是中性形式。
所说"四个""四个""四个"，这形式，
在复合词状态中，成为"四"的本形。
这里的例证词，善知次第者，
应说"四种四堂四谛"。
这些从"二"开始的代词只有复数，没有单数。但在小词源书中说三性都有"属四个"，这似乎不能接受。


Idāni tumhaamhasaddānaṃ nāmikapadamālā vuccante, tesu yena katheti, tassālapane tumhavacanāni bhavanti.

Tvaṃ, tuvaṃ, tumhe. Taṃ, tuvaṃ, tvaṃ, tavaṃ, tumhe. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayi, tvayi, tumhesu . Tatra ‘‘tvaṃ puriso, tvaṃ itthī, tvaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni.

Attayoge amhavacanāni bhavanti.

Ahaṃ, ahakaṃ, mayaṃ, amhe. Maṃ, mamaṃ, amhe. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayi, amhesu, asmesu.

Ettha pana ‘‘kathaṃ amhe karomase’’ti pāḷidassanato ‘‘tumhe’’ti paccattavacanassa viya ‘‘amhe’’ti paccattavacanassapi atthitā veditabbā, ‘‘ahaka’’nti rūpantarampi icchitabbaṃ. Tassa atthibhāve ‘‘ahakañca cittavasānugā bhāsissa’’nti esā pāḷi nidassanaṃ. Ettha hi ahakanti ahaṃ iccevattho. Tatra ‘‘ahaṃ puriso, ahaṃ kaññā, ahaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni. Imānipi liṅgattayasādhāraṇarūpāni.

Kaccāyanacūḷaniruttiniruttipiṭakesu pana ‘‘tumhākaṃ amhāka’’nti ca dutiyābahuvacanaṃ vuttaṃ. Kaccāyane ‘‘tumhānaṃ amhāna’’nti ca paṭhamādutiyābahuvacanaṃ, ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca catutthīchaṭṭhekavacanaṃ, paṭhamādutiyābahuvacanañca vuttaṃ, cūḷaniruttiniruttipiṭake pana ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca dutiyekavacanaṃ vuttaṃ, ‘‘tumhe amhe’’ti ca catutthīchaṭṭhībahuvacanaṃ vuttaṃ. Etāni upaparikkhitvā sāṭṭhakathesu suttantesu dissanti ce, gahetabbāni.

Tumhaamhasaddānaṃ pana parapadehi saddhiṃ samāse ‘‘maṃdīpā’’tiādayo payogā tathāgatādimukhato sambhavanti. ‘‘Ete gāmaṇi maṃdīpā maṃleṇā maṃsaraṇā’’ti hi tathāgatamukhato, ‘‘tayyogo mayyogo’’ti niruttaññumukhato, kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukhaṃ kamaleneva, tulyaṃ nāññena kenacī’’ti ca ‘‘candena tvaṃmukhaṃ tulya’’nti ca kavimukhato.

Tattha hi ahaṃ dīpo etesanti maṃdīpā, ahaṃ leṇaṃ etesanti maṃleṇā, evaṃ maṃsaraṇā. Tumhena yogo tayyogo, tumhasaddena yogo iccevattho. Amhena yogo mayyogo, amhasaddena yogo iccevattho. Tava mukhaṃ tvaṃmukhaṃ. Bahuvacanavasenapi nibbacanīyaṃ ‘‘tumhākaṃ mukhaṃ tvaṃmukha’’nti. Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘maṃdīpā’’iccādidassanato ‘‘tvaṃdīpā’’tiādīni kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukha’’nti dassanato tvaṃvaṇṇo, tvaṃsaro, maṃmukhaṃ, maṃvaṇṇo, maṃsaroādīni gahetabbāni. Tattha tvaṃ dīpo etesanti tvaṃdīpā, tumhe vā dīpā etesanti tvaṃdīpā, tava vaṇṇo tvaṃvaṇṇo. Mama mukhaṃ maṃmukhaṃ, amhākaṃ vā mukhaṃ maṃmukhanti nibbacanāni. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu.

Samāse tumhaamhākaṃ, honti parapadehi ve;

‘‘Tvaṃmukha’’nti ca ‘‘maṃdīpā, tayyogo mayyogo’’ti ca.

Etthāha ‘‘kiṃ ettakameva tumhaamhasaddānaṃ rūpaṃ, udāhu aññampi atthī’’ti? Atthi ‘‘te me’’ iccādīni. Yadi evaṃ kasmā padamālā visuṃ na vuttāti? Avacane kāraṇamatthi. Atridaṃ kāraṇaṃ –

‘‘Te me vo no’’ti rūpāni, parāni padato yato;

Tato nāmikapantīsu, na tu vuttāni tāni me.



Idāni tumhaamhasaddānaṃ nāmikapadamālā vuccante, tesu yena katheti, tassālapane tumhavacanāni bhavanti.

Tvaṃ, tuvaṃ, tumhe. Taṃ, tuvaṃ, tvaṃ, tavaṃ, tumhe. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayi, tvayi, tumhesu . Tatra ‘‘tvaṃ puriso, tvaṃ itthī, tvaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni.

Attayoge amhavacanāni bhavanti.

Ahaṃ, ahakaṃ, mayaṃ, amhe. Maṃ, mamaṃ, amhe. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayi, amhesu, asmesu.

Ettha pana ‘‘kathaṃ amhe karomase’’ti pāḷidassanato ‘‘tumhe’’ti paccattavacanassa viya ‘‘amhe’’ti paccattavacanassapi atthitā veditabbā, ‘‘ahaka’’nti rūpantarampi icchitabbaṃ. Tassa atthibhāve ‘‘ahakañca cittavasānugā bhāsissa’’nti esā pāḷi nidassanaṃ. Ettha hi ahakanti ahaṃ iccevattho. Tatra ‘‘ahaṃ puriso, ahaṃ kaññā, ahaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni. Imānipi liṅgattayasādhāraṇarūpāni.

Kaccāyanacūḷaniruttiniruttipiṭakesu pana ‘‘tumhākaṃ amhāka’’nti ca dutiyābahuvacanaṃ vuttaṃ. Kaccāyane ‘‘tumhānaṃ amhāna’’nti ca paṭhamādutiyābahuvacanaṃ, ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca catutthīchaṭṭhekavacanaṃ, paṭhamādutiyābahuvacanañca vuttaṃ, cūḷaniruttiniruttipiṭake pana ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca dutiyekavacanaṃ vuttaṃ, ‘‘tumhe amhe’’ti ca catutthīchaṭṭhībahuvacanaṃ vuttaṃ. Etāni upaparikkhitvā sāṭṭhakathesu suttantesu dissanti ce, gahetabbāni.

Tumhaamhasaddānaṃ pana parapadehi saddhiṃ samāse ‘‘maṃdīpā’’tiādayo payogā tathāgatādimukhato sambhavanti. ‘‘Ete gāmaṇi maṃdīpā maṃleṇā maṃsaraṇā’’ti hi tathāgatamukhato, ‘‘tayyogo mayyogo’’ti niruttaññumukhato, kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukhaṃ kamaleneva, tulyaṃ nāññena kenacī’’ti ca ‘‘candena tvaṃmukhaṃ tulya’’nti ca kavimukhato.

Tattha hi ahaṃ dīpo etesanti maṃdīpā, ahaṃ leṇaṃ etesanti maṃleṇā, evaṃ maṃsaraṇā. Tumhena yogo tayyogo, tumhasaddena yogo iccevattho. Amhena yogo mayyogo, amhasaddena yogo iccevattho. Tava mukhaṃ tvaṃmukhaṃ. Bahuvacanavasenapi nibbacanīyaṃ ‘‘tumhākaṃ mukhaṃ tvaṃmukha’’nti. Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘maṃdīpā’’iccādidassanato ‘‘tvaṃdīpā’’tiādīni kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukha’’nti dassanato tvaṃvaṇṇo, tvaṃsaro, maṃmukhaṃ, maṃvaṇṇo, maṃsaroādīni gahetabbāni. Tattha tvaṃ dīpo etesanti tvaṃdīpā, tumhe vā dīpā etesanti tvaṃdīpā, tava vaṇṇo tvaṃvaṇṇo. Mama mukhaṃ maṃmukhaṃ, amhākaṃ vā mukhaṃ maṃmukhanti nibbacanāni. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu.

Samāse tumhaamhākaṃ, honti parapadehi ve;

‘‘Tvaṃmukha’’nti ca ‘‘maṃdīpā, tayyogo mayyogo’’ti ca.

Etthāha ‘‘kiṃ ettakameva tumhaamhasaddānaṃ rūpaṃ, udāhu aññampi atthī’’ti? Atthi ‘‘te me’’ iccādīni. Yadi evaṃ kasmā padamālā visuṃ na vuttāti? Avacane kāraṇamatthi. Atridaṃ kāraṇaṃ –

‘‘Te me vo no’’ti rūpāni, parāni padato yato;

Tato nāmikapantīsu, na tu vuttāni tāni me.


现在给出"你、我"代词的语尾变化范例，其中称呼对方时用"你"的词形。
你（单数主格）、你（单数主格）、你们（复数主格）。你（单数宾格）、你（单数宾格）、你（单数宾格）、你（单数宾格）、你们（复数宾格）。以你（单数具格）、以你（单数具格）、以你们（复数具格）、以你们（复数具格）。为你（单数与格）、你的（单数属格）、为你们（复数与格）、为你们（复数与格）。以你（单数夺格）、以你（单数夺格）、以你们（复数夺格）、以你们（复数夺格）。你的（单数属格）、你的（单数属格）、你们的（复数属格）、你们的（复数属格）。在你（单数处格）、在你（单数处格）、在你们（复数处格）中。在此应当如"你是男人、你是女人、你是心"等方式来组合使用。
在指自己时用"我"的词形。
我（单数主格）、我（单数主格）、我们（复数主格）、我们（复数主格）。我（单数宾格）、我（单数宾格）、我们（复数宾格）。以我（单数具格）、以我们（复数具格）、以我们（复数具格）。为我（单数与格）、我的（单数属格）、为我们（复数与格）、为我们（复数与格）、为我们（复数与格）。以我（单数夺格）、以我们（复数夺格）、以我们（复数夺格）。我的（单数属格）、我的（单数属格）、我们的（复数属格）、我们的（复数属格）、我们的（复数属格）。在我（单数处格）、在我们（复数处格）、在我们（复数处格）中。
在此，由于有"我们如何做"这样的巴利文用例可知，如同"你们"是主格一样，"我们"也是主格形式，这应当了解。还应当接受"ahaka"这个异体词形。关于这个形式的存在，有"我将随心所欲地说"这样的巴利文为例证。这里的"ahaka"就是"我"的意思。在此应当如"我是男人、我是少女、我是心"等方式来组合使用。这些也是通用于三性的词形。
在《迦旃延论》、《小义释》、《义释藏》中，说有"tumhākaṃ amhāka"这样的复数第二格形式。在《迦旃延论》中，又说有"tumhānaṃ amhāna"这样的复数第一、第二格形式，"tumhaṃ amha"这样的单数第四、第六格形式和复数第一、第二格形式。而在《小义释》、《义释藏》中，说有"tumhaṃ amha"这样的单数第二格形式，"tumhe amhe"这样的复数第四、第六格形式。这些形式若在有注释的经典中出现，应当采用。
"你、我"代词与其他词复合时，有"以我为灯"等用例出现于如来等人的言教中。如"这些村长以我为灯、以我为洞、以我为归依"是出自如来的言教，"与你相应、与我相应"是出自通晓语法者的言教，在《诗镜论》中"你的面容如莲花，无与伦比"和"你的面容如月亮"是出自诗人的言教。
其中，"他们以我为灯"即"以我为灯"，"他们以我为洞"即"以我为洞"，同样"以我为归依"。"与你相应"即"与你相应"，意思是与"你"字相应。"与我相应"即"与我相应"，意思是与"我"字相应。"你的面容"即"你面"。也可以用复数的方式来解释"你们的面容"即"你面"。这里由于巴利文中有"以我为灯"等例证，以及在《诗镜论》中有"你面"的例证，应当采用"你灯"、"你声"、"我面"、"我色"、"我声"等形式。其中"他们以你为灯"即"你灯"，或"他们以你们为灯"即"你灯"，"你的色"即"你色"。"我的面容"即"我面"，或"我们的面容"即"我面"，这些是词义解释。在其他类似的地方也是这样的方法。
"你我"（代词）确实，
与后词相复合；
如"你面"与"我灯"，
"与你合""与我合"。
这里有人问："'你、我'代词的形式就只有这些，还是还有其他的？"还有"te me"等形式。如果这样，为什么没有单独列出词形变化表呢？不列出是有原因的。这就是原因：
因为"te me vo no"等形式，
是从词尾变化而来；
所以在名词词形表中，
我没有列出这些形式。


Ettha ca mayaṃ me vo nosaddānamatthuddhāro vuccate – tesaddassa pana vuttova. Yasmā aṭṭhakathācariyā mayaṃsaddaṭṭhānepi mayāsaddo, mayāsaddaṭṭhānepi ca mayaṃsaddo icceva vadanti, tasmā mayampi tatheva vadāma. Mayaṃsaddo ‘‘anuññātapaṭiññātā, tevijjāmayamasmubho’’tiādīsu asmadatthe āgato . ‘‘Mayaṃ nissāya hemāya, jātā mandosisūpagā’’ti ettha paññattiyaṃ. ‘‘Manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā’’tiādīsu nibbattiatthe. Bāhirena paccayena vinā manasāva nibbattāti manomayā. ‘‘Yaṃnūnāhaṃ sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ kareyya’’ntiādīsu vikāratthe. ‘‘Dānamayaṃ sīlamaya’’ntiādīsu padapūraṇamatte. ‘‘Pīṭhaṃ te sovaṇṇamayaṃ uḷāra’’nti ettha vikāratthe padapūraṇamatte vā daṭṭhabbo. Yadā hi suvaṇṇameva sovaṇṇanti ayamattho, tadā suvaṇṇassa vikāro sovaṇṇamayanti vikāratthe mayasaddo daṭṭhabbo. Nibbattiatthotipi vattuṃ vaṭṭati. Yadā pana suvaṇṇena nibbattaṃ sovaṇṇanti ayamattho, tadā sovaṇṇameva sovaṇṇamayanti padapūraṇamatte mayasaddo daṭṭhabbo.

Mesaddo ‘‘kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsitu’’ntiādīsu karaṇe āgato. Mayāti attho. ‘‘Tassa me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu sampadāne, mayhanti atthoti vadanti. ‘‘Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato’’tiādīsu sāmiatthe, mamāti atthoti ca vadanti. Etthetaṃ vuccati –

Karaṇe sampadāne ca, sāmiatthe ca āgato;

Mesaddo iti viññeyyo, viññunā nayadassinā.

Ettha pana ṭhatvā aṭṭhakathācariyehi kate te mesaddānamatthavivaraṇe vinicchayaṃ brūma tesamadhippāyappakāsanavasena sotūnaṃ saṃsayasamugghāṭanatthaṃ. Tathā hi aṭṭhakathācariyā temesaddānaṃ sampadānatthavasena ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ, sāmiatthavasena pana ‘‘tava mamā’’ti. Evaṃ yvāyaṃ tehi asaṅkarato niyamo dassito, so sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane kuto labbhā. Tathā hi temesaddatthavācakā tuyhaṃ mayhaṃsaddā tava mamasaddā ca sampadānasāmiatthesu aniyamato pavattanti.

Tatrime payogā – idaṃ tuyhaṃ dadāmi. Tuyhaṃ vikappemi. Tuyhaṃ maṃsena medena, matthakena ca brāhmaṇa, āhutiṃ paggahessāmi. Esa hi tuyhaṃ pitā narasīho. Tuyhaṃ pana mātā kahanti. Mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ. Na mayhaṃ bhariyā esā. Assamo sukato mayhaṃ. Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ. Tāta mayhaṃ mātu mukhaṃ aññādisaṃ, tumhākaṃ aññādisaṃ. Mayhaṃ sāmiko idāni marissati. Tava dīyate, tava silāghate, mama silāghate, pabbajjā mama ruccati. Tava putto. Ubho mātāpitā mamāti evaṃ aniyamato pavattanti.


这里说明"mayaṃ me vo no"等词的意义解释 - "te"词的意义已经说过了。因为注释家们说在"mayaṃ"词的位置也用"mayā"词，在"mayā"词的位置也用"mayaṃ"词，所以我们也这样说。"mayaṃ"词在"我们两人都是得到允许、承认的三明者"等句中表示"我们"的意思。在"依托我们，生于雪山（喜马拉雅山），来到曼陀山"这句中表示约定俗成的意思。在"以意所成，以喜为食，自身发光"等句中表示生成的意思。"以意所成"意即不依靠外在因缘，只由心意而生。在"我应该做一个完全由泥土所成的小屋"等句中表示转变的意思。在"由布施所成、由持戒所成"等句中仅作为填词。在"你的座椅是金制的，高贵"这句中应视为表示转变义或仅作填词。因为当"金制"就是"黄金"这个意思时，"金制"意即黄金的转变，这时"maya"词应视为表示转变义。也可以说是表示生成义。但当"金制"意即由黄金制成时，"金制"就等于"黄金"，这时"maya"词应视为仅作填词。
"me"词在"我以困难获得，现在何必宣说"等句中表示工具格。意思是"以我"。在"大德，请世尊为我略说法"等句中表示与格，他们说意思是"为我"。在"诸比丘，我在成正觉之前，还是菩萨时"等句中表示属格，他们说意思是"我的"。这里说：
工具与与格中，
以及属格意义；
"me"字当如是，
智者知此理。
在此，我们基于注释家们所作的"te me"词义解释来作出决定，为了显明他们的意趣，以祛除听众的疑惑。也就是说，注释家们解释"te me"词在与格意义时表示"为你、为我"，在属格意义时则表示"你的、我的"。这种他们所显示的无混淆的规定，在有注释的三藏佛语中从何而得？因为表示"te me"词义的"tuyhaṃ mayhaṃ"词和"tava mama"词在与格和属格的意义上是不确定的使用。
这里是用例：我给你这个。我为你施舍。婆罗门啊，我将以肉、脂肪和头颅为你献祭。这位人中狮子确实是你的父亲。而你的母亲在哪里？应当只布施给我，不给其他人，应当只布施给我的弟子，不给其他人。她不是我的妻子。精舍为我建造得很好。一切智对我可爱。孩子，我母亲的面容是一种样子，你们的是另一种样子。我的丈夫现在将死。给你，赞美你，赞美我，我喜欢出家。你的儿子。父母两人都是我的。如此不确定地使用。


Cūḷaniruttiyañhi yamakamahātherena catutthīchaṭṭhīnaṃ anaññarūpattaṃ vuttaṃ ‘‘catutthīchaṭṭhīnaṃ sabbattha anaññaṃ, tatiyāpañcamīnaṃ bahuvacanañcā’’ti . Yadi evaṃ aṭṭhakathācariyā ‘‘namo te purisājañña. Namo te buddha vīratthū’tiādīsu tuyhaṃsaddassa vasena sampadāne, tuyhanti hi attho. ‘Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariya’ntiādīsu sāmiatthe, tavāti hi attho’’tiādīni vadantā ‘‘ayuttaṃ saṃvaṇṇanaṃ saṃvaṇṇesu’’ntipi, ‘‘passitabbaṃ na passiṃsū’’tipi āpajjantīti? Yuttaṃyeva te saṃvaṇṇayiṃsu, passitabbañca passiṃsu. Tathā hi te ‘‘saddasatthampi ekadesato sāsanānukūlaṃ hotī’’ti paresamanukampāya saddasatthato nayaṃ gahetvā sampadānatthavasena te mesaddānaṃ ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthaṃ saṃvaṇṇayiṃsu, sāmiatthavasena pana ‘‘tava mamā’’ti. Saddasatthe hi catutthīchaṭṭhīrūpāni sabbathā visadisāni, sāsane pana sadisāni. Tasmā sāsane sāmaññena pavattāni catutthīchaṭṭhīrūpāni saddasatthe visesena pavattehi catutthīchaṭṭhīrūpehi samānagatikāni katvā paresamanukampāya sampadānatthe tuyhaṃ mayhaṃsaddānaṃ pavattiniyamo, sāmiatthe ca tava mamasaddānaṃ pavattiniyamo dassito. Yasmā pana paresamanukampāya ayaṃ niyamo, tasmā karuṇāyevāyaṃparādho, na aṭṭhakathācariyānaṃ. Tāya eva hi tehi evaṃ saṃvaṇṇanā katāti.

Keci panettha evaṃ vadeyyuṃ – nanu ca bho aṭṭhakathācariyehi saddanayaṃ nissāya te mesaddānaṃ sāmiatthe vattamānānaṃ ‘‘tava mamā’’ti atthavacanena ‘‘tuyhaṃ maṃsena medena, na mayhaṃ bhariyā esā’’tiādīsu sāmivisayesu vibhattivipallāsanayo dassitoti sakkā vattuṃ, tathā saddanayaññeva nissāya te mesaddānaṃ sampadānatthe vattamānānaṃ ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthavacanena ‘‘bhattaṃ tava na ruccati. Pabbajjā mama ruccatī’’tiādīsupi sampadānavisayesu vibhattivipallāsanayo dassitoti sakkā vattunti? Na sakkā, gāthāsu viya cuṇṇiyapadaṭṭhānepi tuyhaṃ mayhaṃ tava mamasaddānaṃ aniyamena dvīsu atthesu pavattanato. Na hi īdise ṭhāne gāthāyaṃ vā cuṇṇiyapadaṭṭhāne vā vibhattivipallāso icchitabbo. ‘‘Tassa rajjassahaṃ bhīto. Kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmī’’tiādīsuyeva pana ṭhānesu icchitabbo.

Yadi saddanayaṃ nissāya ‘‘tuyhaṃ maṃsena medenā’’tiādīsu vibhattivipallāso icchitabbo siyā, ‘‘brāhmaṇassa piyaputtadānaṃ adāsi. Brāhmaṇassa pitā adāsī’’tiādīsupi saddanayaṃ nissāya ‘‘brāhmaṇāyā’’tiādinā vibhattivipallāsattho vacanīyo siyā catutthīchaṭṭhīrūpānaṃ satthe visuṃ vacanato. Evañca sati ko dosoti ce? Attheva doso, yasmā dānayoge vā namoyoge vā āyādesasahitāni catutthīchaṭṭhīrūpāni sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane nupalabbhanti, tasmā ‘‘brāhmaṇāyā’’tiādinā vibhattivipallāsatthavacane ayaṃ doso yadidaṃ avijjamānaggahaṇaṃ. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu vibhattivipallāsakaraṇaṃ sāvajjaṃ, tasmā ‘‘tuyhaṃ maṃsena medenā’’tiādīsupi vibhattivipallāso na icchitabbo.


在《小义释》中，双论长老说明第四格和第六格形式相同："第四格和第六格在所有情况下都相同，第三格和第五格的复数也是如此"。如果这样，那么注释家们在解释"敬礼你这杰出的人、敬礼你这勇猛的佛陀"等句时说是与格，意思是"为你"；在"你的誓愿是什么？你的梵行是什么？"等句时说是属格，意思是"你的"等等，他们是否"作了不当的解释"或"没有看到应当看到的"呢？
他们的解释是恰当的，也看到了应当看到的。也就是说，他们认为"语法也在某种程度上适应佛教教法"，出于对他人的悲悯，从语法中取法，解释"te me"词在与格意义时表示"为你、为我"，在属格意义时则表示"你的、我的"。因为在语法中，第四格和第六格的形式完全不同，但在佛教教法中却是相同的。因此，在佛教教法中通常使用的第四格和第六格形式，被等同于语法中特别使用的第四格和第六格形式，出于对他人的悲悯，显示在与格意义中使用"tuyhaṃ mayhaṃ"词的规定，在属格意义中使用"tava mama"词的规定。因为这个规定是出于对他人的悲悯，所以这个过失是悲悯的过失，不是注释家们的过失。正是因为这个缘故，他们才这样解释。
有些人在这里这样说：尊者啊，难道不能说注释家们依据语法规则，通过解释"te me"词在属格意义中表示"你的、我的"，从而显示在"以肉、脂肪为你、她不是我的妻子"等属格场合中的格位变换规则吗？同样，难道不能说他们依据语法规则，通过解释"te me"词在与格意义中表示"为你、为我"，从而也显示在"你不喜欢饭食、我喜欢出家"等与格场合中的格位变换规则吗？不能这样说，因为无论在偈颂还是在散文中，"tuyhaṃ mayhaṃ tava mama"词都不确定地用于两种意义。在这种情况下，无论是在偈颂还是散文中都不应该要求格位变换。只有在"我害怕他的王权、我为什么要害怕那种快乐"等场合才应该要求格位变换。
如果依据语法规则，在"以肉、脂肪为你"等句中要求格位变换，那么在"给婆罗门可爱的儿子作布施、给婆罗门的父亲"等句中也应该依据语法规则说明"为婆罗门"等格位变换的意思，因为在语法中第四格和第六格形式是分别说明的。如果这样，有什么过失呢？确实有过失，因为在施与结构或敬礼结构中，带有āya词尾的第四格和第六格形式在有注释的三藏佛语中是找不到的，所以说"为婆罗门"等格位变换意思时有这个过失，即采用不存在的形式。因为在这种情况下进行格位变换是有过失的，所以在"以肉、脂肪为你"等句中也不应要求格位变换。


Catutthīchaṭṭhīrūpāni hi anaññāni dissanti ‘‘purisassa adāsi, purisassa dhanaṃ brāhmaṇānaṃ adāsi, brāhmaṇānaṃ santaka’’nti. Tathā hi pāvacane sa naṃsaddā sampadānasāmiatthesu sāmaññena pavattanti, tappavatti ‘‘aggassa dātā medhāvī’’tiādīhi payogehi dīpetabbā. ‘‘Aggassa dātā medhāvī’’ti ettha hi ‘‘aggassā’’ti ayaṃ saddo yadā kriyāpaṭiggahaṇaṃ paṭicca sampadānatthe pavattati, tadā ‘‘aggassa ratanattayassa dātā’’ti atthavasena pavattati. Yadā pana kriyaṃ paṭicca kammabhūte sāmiatthe pavattati, tadā ‘‘aggassa deyyadhammassa dātā’’ti atthavasena pavattati. Evaṃ sabbathāpi vipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hotīti. Tathā saddanayaṃ nissāya ‘‘sampadānavacana’’nti tumhehi daḷhaṃ gahitassa mayhaṃsaddassa sāmiatthavasena paṇṇattiyaṃ dassanato vibhattivipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hoteva. Tathā hi –

‘‘Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;

Pakkaṃ pipphalimāruyha, ‘mayhaṃ mayha’nti kandatī’’ti

Ettha mayhakoti ekāya sakuṇajātiyā nāmaṃ. So hi loluppacāritāya ‘‘idampi mayhaṃ, idampi mayha’’nti kāyati ravatīti mayhakoti vuccati mayhasaddūpapadassa ke re ge saddeti dhātussa vasena.

Atrāyaṃ padasodhanā – yadi tuyhaṃ mayhaṃsaddā dhuvaṃ sampadānatthe, tava mamasaddā ca sāmiatthe bhaveyyuṃ, evaṃ sante lokavohārakusalena sabbaññunā tassa sakuṇassa ‘‘mayhako’’ti paṇṇatti na vattabbā siyā anantogadhasampadānatthattā, antogadhasāmyatthattā pana ‘‘mamako’’ icceva paññatti vattabbā siyā. Etthapi ‘‘mayhako’’ti idaṃ vibhattivipallāsavasena vuttanti ce? Na, paṇṇattivisaye vibhattivipariṇāmassa aṭṭhānattā anavakāsattā.

Apicettha mayhaṃsaddo sarūpato vibhatyantabhāvena tiṭṭhati kasaddena ekapadattūpagamanato, evaṃ santepi ‘‘mayhako’’ti ayaṃ sakuṇavisesavācako saddo paccattavacanabhāve ṭhitoyeva īsakaṃ sāmiatthampi jotayati sujampati rājapurisasaddā viya. Imināpi kāraṇena vibhattivipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hoti. Iti ‘‘mayhako’’ti paṇṇattiyaṃ vattamānassa padāvayavabhūtassa mayhasaddassa avipallāsavacanalesena tuyhaṃ tava mamasaddesupi vibhattivipallāso na icchitabboti siddhaṃ. Tasmā aṭṭhakathācariyehi sampadānasāmiatthesu sāmaññena pavattānampi samānānaṃ tuyhaṃ mayhaṃ tava mamasaddānaṃ saddanayaññeva nissāya paresamanukampāya vuttappakāro niyamo dassitoti avagantabbaṃ. Iccevaṃ –

‘‘Tuyhaṃ mayha’’ntime sadde, sampadāne garū vaduṃ;

‘‘Tava mamā’’ti sāmimhi, nayamādāya satthato.

Evaṃ santepi etesaṃ, niyamo natthi pāḷiyaṃ;

Koci tesaṃ viseso ca, diṭṭho amhehi taṃ suṇa.

Sāmyatthasampadānatthā, sambhavanti yahiṃ duve;

‘‘Tuyhaṃ mayha’’ntime saddā, te payogā na dullabhā.

‘‘Tava mamā’’time saddā, pāyā sāmimhi vattare;

Sampadāne yahiṃ honti, te payogā panappakā.

Tavato mamato tuyhaṃ-mayhaṃsaddāva sāsane;

Pāṭhe nekasahassamhi, sāmiatthe pavattareti.

Sabbāpi imā nītiyo paramasukhumā sududdasā vīrajātinā sādhukaṃ manasi kātabbā.


第四格和第六格形式被看到是相同的，如"给与人、人的财富、给与婆罗门们、婆罗门们的所有物"。因此在教法中，"sa"和"naṃ"词尾在与格和属格中是通用的，这种用法应当用"智者是最上的施与者"等用例来说明。在"智者是最上的施与者"这句中，当"最上的"这个词依据接受动作而表示与格意义时，就是按照"最上的三宝的施与者"这个意思来使用。但当依据动作而表示作为对象的属格意义时，就是按照"最上的供品的施与者"这个意思来使用。这样在任何情况下，格位变换都不能成为你们的依靠。同样，依据语法规则，你们坚持认为是"与格词"的"mayhaṃ"词在约定俗成中被看到用于属格意义，所以格位变换也不能成为你们的依靠。例如：
"有种鸟名'我所有'，
栖息山谷间；
攀上熟无花果，
鸣叫'我的我的'"。
这里"mayhaka"是一种鸟类的名字。因为它贪婪成性，鸣叫"这是我的，这是我的"，所以称为"mayhaka"，这是基于"mayha"词和表示叫声的词根。
这里的词义分析如下：如果"tuyhaṃ mayhaṃ"词一定表示与格意义，"tava mama"词表示属格意义，那么在这种情况下，精通世间用语的一切知者就不应该给那只鸟取名"mayhaka"，因为它不包含与格意义，由于包含属格意义，应该只称为"mamaka"。如果这里"mayhaka"这个词是通过格位变换而说的？不是，因为在约定俗成的领域里没有格位变换的余地。
而且在这里，"mayhaṃ"词以词尾变化的形式保持着，因为与"ka"词结合成一个词，即使如此，这个表示特定鸟类的"mayhaka"词虽然保持主格形式，也稍微显示属格意义，就像"天帝"、"王臣"等词一样。因为这个原因，格位变换也不能成为你们的依靠。因此，通过在约定俗成中使用的、作为词的组成部分的"mayha"词不变换的说法特点，在"tuyhaṃ tava mama"词中也不应要求格位变换，这就是结论。因此应当理解，注释家们虽然"tuyhaṃ mayhaṃ tava mama"词在与格和属格意义中是通用的，但他们仅仅依据语法规则，出于对他人的悲悯，显示了前述的规定。如此：
"为你为我"这些词，
大师说是与格用；
"你的我的"属格中，
依据语法规则说。
即使如此这些词，
经典中无定规；
我们见有些差别，
请听我来说明。
属格与与格义，
两者皆可用；
"为你为我"这些词，
用例不难寻。
"你的我的"这些词，
多用于属格中；
若用于与格时，
用例则甚少。
你的我的与为你，
为我等词在教法中；
成千上万的经文里，
多用来表属格义。
所有这些规则都是最为微妙难见的，具有智慧种性的人应当好好思维。


Vo nosaddesu pana vosaddo paccattaupayogakaraṇasampadānasāmivacanapadapūraṇesu dissati. ‘‘Kacci vo anuruddhā samaggā sammodamānā’’tiādīsu hi paccatte dissati. ‘‘Gacchatha bhikkhave paṇāmemi vo’’tiādīsu upayoge. ‘‘Na vo mama santike vatthabba’’ntiādīsu karaṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo bhikkhave desessāmī’’tiādīsu sampadāne. ‘‘Sabbesaṃ vo sāriputtā subhāsita’’ntiādīsu sāmivacane. ‘‘Ye hi voariyā parisuddhā kāyakammantā’’tiādīsu padapūraṇamatte. Etthetaṃ vuccati –

‘‘Paccatte upayoge ca, karaṇe sampadāniye;

Sāmissa vacane ceva, tatheva padapūraṇe;

Imesu chasu ṭhānesu, vosaddo sampavattati’’.

Nosaddo paccattopayogakaraṇasampadānasāmivacanāvadhāraṇanusaddatthesu paṭisedhe nipātamatte ca vattati. Ayañhi ‘‘gāmaṃ no gaccheyyāmā’’ti ettha paccatte dissati. ‘‘Mā no ajja vikantiṃsu, rañño sūdā mahānase’’tiādīsu upayoge. ‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācana’’ntiādīsu karaṇe. ‘‘Saṃvibhajetha no rajjenā’’tiādīsu sampadāne. ‘‘Satthā no bhagavā anuppatto’’tiādīsu sāmivacane. ‘‘Na no samaṃ atthi tathāgatenā’’ti ettha avadhāraṇe. ‘‘Abhijānāsi no tvaṃ mahārājā’’tiādīsu nusaddatthe, pucchāyantipi vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Subhāsitaññeva bhāseyya, no ca dubbhāsitaṃ bhaṇe’’tiādīsu paṭisedhe. ‘‘Na no sabhāyaṃ na karonti kiñcī’’tiādīsu nipātamatte. Etthetaṃ vuccati –

Paccatte cupayoge ca, karaṇe sampadāniye;

Sāmyāvadhāraṇe ceva, nusaddatthe nivāraṇe;

Tathā nipātamattamhi, nosaddo sampavattati.

Idāni sabbanāmānaṃ yathārahaṃ saṃkhittena missakapadamālā vuccate –

Yo so, ye te. Yaṃ taṃ, ye te. Yena tena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Yā sā, yā tā. Yaṃ taṃ, yā tā. Yāya tāya. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Yaṃ taṃ, yāni tāni. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Iminā nayena liṅgattayayojanā kātabbā.

‘‘Eso so, ete te. Ayaṃ so, ime te. So ayaṃ te ime’’tiādinā yathāpayogaṃ padamālā yojetabbā. Tathā hi ‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako. Ete te bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā. Ayaṃ so sārathi etī’’ti evamādayo vicittappayogā dissanti. Iti sabbanāmikapadānaṃ missakapadamālā yojetabbā.

Mayā sabbatthasiddhassa, sāsane sabbadassino;

Sabbattha sāsane suṭṭhu, kosallatthāya sotunaṃ.

Asabbanāmanāmehi, sabbanāmapadehi ve;

Saha sabbāni vuttāni, sabbanāmāni pantito.

Etesu katayogānaṃ, sukhumatthavijānanaṃ;

Akicchapaṭivedhena, bhavissati na saṃsayo.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Sabbanāmataṃsadisanāmānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo nāma

Dvādasamo paricchedo.



在"vo no"这两个词中，"vo"词出现在主格、宾格、工具格、与格、属格和填词中。在"阿那律陀们，你们和合欢喜吗？"等句中出现在主格。在"比丘们，去吧，我驱逐你们"等句中用于宾格。在"你们不应住在我这里"等句中用于工具格。在"比丘们，我将为你们说林野的譬喻"等句中用于与格。在"舍利弗，你们所有人说得好"等句中用于属格。在"你们这些圣者的身业清净"等句中仅作填词。这里说：
主格与宾格中，
工具与与格中；
属格词用中，
以及作填词；
在这六处中，
vo词皆运用。
"no"词用于主格、宾格、工具格、与格、属格、限定词、问词nu的意义、否定和仅作虚词。这个词在"我们要去村子"这句中出现在主格。在"愿国王的厨师们今天不要切割我们"等句中用于宾格。在"我们从未与龙族结过婚"等句中用于工具格。在"请与我们分享王位"等句中用于与格。在"世尊是我们的导师已经到达"等句中用于属格。在"没有人能与如来相等"这句中表示限定。在"大王，你记得我们吗？"等句中表示nu词的意义，也可以说是用于疑问。在"应该只说善语，不应说恶语"等句中表示否定。在"他们在集会中对我们什么都不做"等句中仅作虚词。这里说：
主格与宾格中，
工具与与格中；
属格限定中，
nu词义否定中；
以及作虚词，
no词皆运用。
现在简要说明代词适当的混合变化范例：
"谁、他，哪些、那些。谁（宾格）、他（宾格），哪些（宾格）、那些（宾格）。以谁、以他。"其余应当详述。"谁（阴性）、她，哪些（阴性）、那些（阴性）。谁（宾格）、她（宾格），哪些（宾格）、那些（宾格）。以谁、以她。"其余应当详述。"什么、那个，哪些（中性）、那些（中性）。"其余应当详述。依此方法应当作三性的组合。
应当根据用法组合"这是他、这些是他们。这是他、这些是他们。他是这个、他们是这些"等词形变化。因此可以看到"他就是自觉、无师的世尊。比丘们，这些是如来所证悟的不落入两边的中道。这位调御者来了"等各种用例。这样应当组合代词的混合变化范例。
为了听众在一切处，
善巧了解一切见者；
在教法中所说的，
一切处教法。
与非代词名词，
及与代词词；
一起从词表中，
说明诸代词。
对于这些组合，
了知微妙义；
必定能不难，
通达无疑惑。
在九分教法、有注释的三藏、词义用法中，
为了智者的善巧而造的声明论书中，
代词及类似词的名词变化分别
称为第十二章。

13. Savinicchayasaṅkhyānāmanāmikapadamālā

Ito paraṃ pavakkhāmi, saṅkhyānāmikapantiyo;

Bhūdhātujehi rūpehi, aññehi cupayojituṃ.

Yā hi sā heṭṭhā amhehi eka dviti catuiccetesaṃ saṅkhyāsabbanāmānaṃ nāmikapadamālā kathitā, taṃ ṭhapetvā idha asabbanāmānaṃ pañca cha sattādīnaṃ saṅkhyānāmānaṃ nāmikapadamālā bhūdhātumayehi aññehi ca rūpehi yojanatthaṃ vuccate –

Pañca, pañcahi, pañcabhi, pañcannaṃ, pañcasu. Sattannaṃ vibhattīnaṃ vasena ñeyyaṃ. ‘‘Pañca bhūtā, pañca abhibhavitāro, pañca purisā, pañca bhūmiyo, pañca kaññāyo, pañca bhūtāni, pañca cittānī’’tiādinā sabbattha yojetabbaṃ. Cha, chahi, chabhi, channaṃ, chasu, chassu itipi. ‘‘Chassu loko samuppanno, chassu krubbati santhava’’nti hi pāḷi. Satta, sattahi, sattabhi, sattannaṃ, sattasu. Aṭṭha, aṭṭhahi, aṭṭhabhi, aṭṭhannaṃ, aṭṭhasu. Nava, navahi, navabhi, navannaṃ, navasu. Dasa, dasahi, dasabhi, dasannaṃ, dasasu. Evaṃ ekādasa. Dvādasa, bārasa. Terasa, tedasa, teḷasa. Catuddasa, cuddasa. Pañcadasa, pannarasa. Soḷasa. Sattarasa. Aṭṭhārasa, aṭṭhārasahi, aṭṭhārasabhi, aṭṭhārasannaṃ, aṭṭhārasasu. Sabbametaṃ bahuvacanavasena gahetabbaṃ.

Ekūnavīsati, ekūnavīsaṃ iccādipi. Ekūnavīsāya, ekūnavīsāyaṃ, ekūnavīsa bhikkhū tiṭṭhanti, ekūnavīsaṃ bhikkhū passati, evaṃ ‘‘kaññāyo cittānī’’ti ca ādinā yojetabbaṃ. Ekūnavīsāya bhikkhūhi dhammo desito, ekūnavīsāya kaññāhi kataṃ, ekūnavīsāya cittehi kataṃ, ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ cīvaraṃ deti, ekūnavīsāya kaññānaṃ dhanaṃ deti, ekūnavīsāya cittānaṃ ruccati, ekūnavīsāya bhikkhūhi apeti . Evaṃ kaññāhi cittehi. Ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ santakaṃ, evaṃ kaññānaṃ cittānaṃ. Ekūnavīsāyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ. Evaṃ ‘‘kaññāsu cittesū’’ti yojetabbaṃ. Ekūnavīsati, ekūnavīsatiṃ, ekūnavīsatiyā, ekūnavīsatiyaṃ.

Vīsati, vīsatiṃ, vīsatiyā, vīsatiyaṃ. Vīsa, vīsaṃ, vīsāya, vīsāyaṃ. Tathā ekavīsa dvāvīsa bāvīsa tevīsa catuvīsa iccādīsupi. Tiṃsa, tiṃsaṃ, tiṃsāya, tiṃsāyaṃ. Cattālīsa, cattālīsaṃ, cattālīsāya, cattālīsāyaṃ. Cattārīsa iccādipi. Paññāsa, paññāsaṃ, paññāsāya, paññāsāyaṃ. Paṇṇāsa, paṇṇāsaṃ, paṇṇāsāya, paṇṇāsāyaṃ. Saṭṭhi, saṭṭhiṃ, saṭṭhiyā, saṭṭhiyaṃ. Sattati, sattatiṃ, sattatiyā, sattatiyaṃ. Sattari iccādipi. Asīti, asītiṃ, asītiyā, asītiyaṃ. Navuti. Navutiṃ, navutiyā, navutiyaṃ.

Itthañca aññathāpi saṅkhyārūpāni gahetabbāni. Ekūnavīsehi, ekūnavīsānaṃ, ekūnavīsesu. ‘‘Channavutīna’’nti ca ādināpi saṅkhyārūpānaṃ katthaci dassanato keci saddasatthavidū ūnavīsatisaddaṃ sabbadāpi ekavacanantamitthiliṅgameva payuñjanti. Keci ‘‘vīsatiādayo ānavuti ekavacanantā itthiliṅgā’’ti vadanti. Keci panāhu –

‘‘Saddā saṅkhyeyyasaṅkhāsu, ekatte vīsatādayo;

Saṅkhatthe dvibahuttamhi, tā tu cānavutitthiyo’’ti.


现在我为这段巴利文提供完整的中文直译：
13. 决定性数词的名词变化
此后我将宣说，
数词变化次第；
与"有"根生词形，
及其他组合。
我们之前已经说明了eka（一）、dvi（二）、ti（三）、catu（四）等数词代词的名词变化，这里把那些放在一边，现在为了与"有"根形成的词形和其他词形组合，说明非代词的pañca（五）、cha（六）、satta（七）等数词的名词变化 -
五、以五、以五、五的、在五中。应当依七种格位变化来了解。应当处处如"五元素、五胜者、五男人、五地、五少女、五元素（中性）、五心"等方式来组合。六、以六、以六、六的、在六中、在六中（另一形式）。因为经典说"世间生于六中，结交生于六中"。七、以七、以七、七的、在七中。八、以八、以八、八的、在八中。九、以九、以九、九的、在九中。十、以十、以十、十的、在十中。如此十一。十二、十二（另一形式）。十三、十三（另一形式）、十三（又一形式）。十四、十四（另一形式）。十五、十五（另一形式）。十六。十七。十八、以十八、以十八、十八的、在十八中。所有这些都应当以复数形式来理解。
十九、十九（另一形式）等也是。用十九、在十九中，十九个比丘站立，看见十九个比丘，如此也用"少女们、诸心"等方式来组合。法被十九个比丘所说，被十九个少女所作，被十九个心所作，给与十九个比丘衣服，给与十九个少女财物，十九个心喜欢，从十九个比丘离开。如此（用于）少女们、诸心。属于十九个比丘的，如此（用于）少女们的、诸心的。安立于十九个比丘中。如此应当组合"在少女们中、在诸心中"。十九、十九（宾格）、以十九、在十九中。
二十、二十（宾格）、以二十、在二十中。二十（另一形式）、二十（宾格）、以二十、在二十中。同样在二十一、二十二（两种形式）、二十三、二十四等中也是如此。三十、三十（宾格）、以三十、在三十中。四十、四十（宾格）、以四十、在四十中。四十（另一形式）等也是。五十、五十（宾格）、以五十、在五十中。五十（另一形式）、五十（宾格）、以五十、在五十中。六十、六十（宾格）、以六十、在六十中。七十、七十（宾格）、以七十、在七十中。七十（另一形式）等也是。八十、八十（宾格）、以八十、在八十中。九十、九十（宾格）、以九十、在九十中。
这样和其他方式的数词形式也应当采用。以十九、十九的、在十九中。因为在某些地方看到"九十六的"等数词形式，一些语法学者总是使用十九这个词作为单数阴性词尾。一些人说"从二十到九十都是单数阴性词尾"。但有些人说：
"二十等数词在，
计数与数字中；
单数时为数词，
复合时为阴性。"


Ettha dvivacanaṃ chaḍḍetabbaṃ buddhavacane tadabhāvato. Sabbesampi ca tesaṃ yathāvuttavacanaṃ kiñci pāḷippadesaṃ patvā yujjati, kiñci pana patvā na yujjati vīsativīsaṃtiṃsaṃiccādīnañhi saṅkhatthānaṃ saddānaṃ bahuvacanappayogavasenapi pāḷiyaṃ dassanato , kaccāyane ca yovacanasambhūtarūpavantatādassanato. Tasmā yathāsambhavaṃ yathāpāvacanañca itthiliṅgabhāve tesamekavacanantatā veditabbā atthi natthisaddānaṃ viya.

Atthinatthisaddā hi nipātattā ekattepi bahuttepi pavattanti ‘‘puttā matthi dhanammatthi. Natthi attasamaṃ pemaṃ. Natthi samaṇabrāhmaṇā’’tiādīsu. Aliṅgattepi panetesaṃ katthaci itthiliṅgabhāvo diṭṭho. Abhidhamme hi dhammasenāpatinā anudhammacakkavattinā vohārakusalena vohārakusalasādhakena ‘‘atthiyā nava. Natthiyā navā’’ti ekavacanantaṃ itthiliṅgarūpaṃ dassitaṃ, tasmā vīsativīsatimiccādīnampi yathāsambhavaṃ yathāpāvacanañca itthiliṅgabhāve ekavacanantatā veditabbā.

Tattheke ‘‘hetuyā adhipatiyā’’ti ca idaṃ liṅgavipallāsavasena gahetabbaṃ maññanti. Tammativasena ‘‘hetumhi adhipatimhī’’ti pulliṅgabhāvo paṭipādetabbo, ‘‘hetupaccaye adhipatipaccaye’’ iccevattho. Atha vā ‘‘hetuyā adhipatiyā’’ti dvayamidaṃ itthiliṅgarūpapaṭibhāgaṃ pulliṅgarūpanti gahetabbaṃ ‘‘hetuyo jantuyo’’tiādīnaṃ itthiliṅgarūpapaṭibhāgānaṃ pulliṅgarūpānampi vijjamānattā, ‘‘atthiyā natthiyā’’ti idaṃ pana liṅgavipallāsavasena vuttanti na gahetabbaṃ atthi natthisaddānaṃ aliṅgabhedattā. Na hi atthi natthisaddā tīsu liṅgesu ekasmimpi antogadhā. Etesu hi atthisaddo ākhyātanipātavasena bhijjati ‘‘atthi santi saṃvijjati. Atthikhīrā brāhmaṇī’’tiādīsu , natthisaddo pana nipātoyeva. Iccevaṃ atthi natthisaddānaṃ nipātānañca liṅgavacanavasena kathanaṃ yujjati itthiliṅgādivasena ekattādivasena ca appavattanato. Vuttañca –

‘‘Sadisaṃ tīsu liṅgesu, sabbāsu ca vibhattisu;

Vacanesu ca sabbesu, yaṃ na byeti tadabyaya’’nti.

Ettha siyā – nanu ca bho ‘‘atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyā’’ti vacanato atthisaddo paṭhamāya vibhattiyā yutto, evaṃ sante kasmā ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādi vuttanti? Saccaṃ atthisaddo paṭhamāya vibhattiyā yutto, tathā natthisaddo atthisaddassa vacanalesena gahetabbattā yugaḷapadattā ca. Idaṃ pana ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādivacanaṃ upasagganipātasaṅkhāte asaṅkhyāsadde sandhāya vuttaṃ, na ekekamasaṅkhyāsaddaṃ sandhāya. Tathā hi ‘‘asaṅkhyā’’ti ca ‘‘abyayā’’ti ca laddhavohāresu upasagganipātesu upasaggā sabbepi sabbavibhattivacanakā. Nipātānaṃ pana ekacce paṭhamādīsu yathārahaṃ vibhattiyuttā, ekacce avibhattiyuttā. Tattha ye yadaggena vibhattiyuttā, te tadaggena tabbacanakā. Upasagganipātesu hi paccekaṃ ‘‘idaṃ nāma vacana’’nti laddhuṃ na sakkā, sabbasaṅgāhakavasena pana ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādi pubbācariyehi vuttaṃ. Kaccāyanācariyenapi imamevatthaṃ sandhāya ‘‘sabbāsamāvusopasagganipātādīhi cā’’ti vuttaṃ. Na hi āvusosaddato sabbāpi vibhattiyo labbhanti, atha kho ālapanatthavācakattā ekavacanikaanekavacanikā paṭhamāvibhattiyoyeva labbhanti. Ayamasmākaṃ khanti.


这里应当舍弃双数，因为在佛语中没有双数。他们所说的所有这些话，有些遇到某些经文时是合适的，有些遇到时则不合适，因为在经典中可以看到vīsati（二十）、vīsaṃ（二十）、tiṃsaṃ（三十）等复合数词也用复数形式，而且在《迦旃延论》中也可以看到有yo词尾形式。因此，应当根据适用情况和经典用例来理解这些词在作为阴性时是单数词尾的，就像atthi（有）和natthi（无）这两个词一样。
因为atthi和natthi这两个词是不变词，所以在单数和复数中都可以使用，如"有儿子有财富、没有爱如自爱、没有沙门婆罗门"等句中。虽然这些词没有性别，但在某些地方可以看到它们具有阴性。因为在《阿毗达摩》中，善巧言说、善巧言说证成者、随法轮转者的法将（舍利弗）显示了"atthiyā nava（有的九个）、natthiyā nava（无的九个）"这样的阴性单数词尾形式，所以也应当根据适用情况和经典用例来理解vīsati、vīsatiṃ等词在作为阴性时是单数词尾。
其中有些人认为"hetuyā（以因）、adhipatiyā（以增上）"这两个词应当理解为性别变换。按照他们的观点，应当确立"hetumhi、adhipatimhi"的阳性性质，意思就是"在因缘中、在增上缘中"。或者应当理解"hetuyā、adhipatiyā"这两个词是与阴性形式相对应的阳性形式，因为存在"hetuyo、jantuyo"等与阴性形式相对应的阳性形式。但"atthiyā、natthiyā"这两个词不应理解为通过性别变换而说的，因为atthi和natthi这两个词没有性别区分。因为atthi和natthi这两个词不属于三性中的任何一性。在这些词中，atthi词可以作为动词和不变词来变化，如"存在、有、具有。有乳的婆罗门女"等句中，而natthi词则只是不变词。这样，因为atthi、natthi等不变词不依阴性等和单数等来使用，所以依性别和数来说明是合适的。如说：
"在三性中相同，
在一切格位中，
在一切数中，
不变化即不变词。"
这里可能有疑问：尊者啊，由于说"atthi、sakkā、labbhā这些词用于主格"，所以atthi词与主格结合，这样的话，为什么说"在三性中相同"等呢？确实，atthi词与主格结合，同样natthi词因为要按照atthi词的用法来理解，而且是配对词，也与主格结合。但"在三性中相同"等说法是针对被称为前缀和不变词的无数词而说的，不是针对每一个无数词而说的。因此，在被称为"无数"和"不变"的前缀和不变词中，所有前缀都可以与所有格位和数结合。而在不变词中，有些适当地与主格等结合，有些不与格位结合。其中，哪些在什么程度上与格位结合，就在什么程度上与那个数结合。因为在前缀和不变词中，不能分别获得"这是什么数"，但古师们从总括的角度说了"在三性中相同"等。迦旃延师也针对这个意思说"āvuso（朋友）等前缀、不变词等与一切格位结合"。因为从āvuso词不能得到所有格位，而是因为表示呼格意义，只能得到单数和复数的主格。这是我们的见解。


Keci pana sabbehipi nipātehi sabbavibhattilopaṃ vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāya. Divā bhiyyo namo iccete paṭhamāya ca dutiyāya cā’’tiādivacanato, padapūraṇamattānañca avibhattiyuttānaṃ atha khalu vata vatha iccādīnaṃ nipātānaṃ vacanato. Etthāpi siyā ‘‘nanu ca bho avibhattiyuttānampi nipātānaṃ sambhavato atthi natthisaddānaṃ avibhattiko niddeso kātabbo, atha kimatthaṃ ‘atthiyā nava, natthiyā navā’ti savibhattiko niddeso kato’’ti? Sabbathā vibhattīhi vinā atthassa niddisitumasakkuṇeyyattāti.

Yadi evaṃ ‘‘atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyā’’ti vacanato atthi natthisaddā luttāya paṭhamāya vibhattiyā vasena paṭhamāvibhattikāyeva niddisitabbā, evamakatvā kasmā sattamyantavasena ‘‘atthiyā natthiyā’’ti niddiṭṭhāti? Saccaṃ, atthi natthisaddā paṭhamāvibhattiyuttāyeva niddisitabbā, tathāpi ‘‘atthipaccaye nava, natthipaccaye navā’’ti etassatthassa paridīpane paṭhamāya okāso natthi, sattamiyāyeva pana atthi, tasmā ‘‘atthiyā nava, natthiyā navā’’ti vuttaṃ. Iti atthiyānatthiyāsaddānaṃ sattamyantabhāve siddheyeva tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhiyantabhāvopi siddhoyeva hoti. Tasmā ‘‘atthibhāvo atthitā’’tiādīsupi atthiyā bhāvo atthibhāvo, natthiyā bhāvo natthibhāvo, atthiyā bhāvo atthitābhiādinā samāsataddhitaviggaho avassamicchitabbo. Yadidamamhehi vuttaṃ, taṃ ‘‘pāḷiyā virujjhatī’’ti na vattabbaṃ pāḷinayānusārena vuttattāti.

Evaṃ hotu, kasmā bho ‘‘atthiyā, natthiyā’’ti itthiliṅganiddeso kato, nanu nipātopasaggā aliṅgabhedāti? Saccaṃ, idaṃ pana ṭhānaṃ atīva sukhumaṃ, tathāpi pubbācariyānubhāvaññeva nissāya vinicchayaṃ brūma. Yathā hi vīsatiiccādīnaṃ saṅkhyāsaddānaṃ sarūpato adabbavācakattepi dabbavācakānaṃ latāmatirattiitthī yāguvadhūsaddānaṃ viya itthiliṅgabhāvo saddasatthavidūhi anumato, evaṃ adabbavācakattepi atthi natthisaddānaṃ katthaci itthiliṅgabhāvo saddhammavidūhi anumato. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘atthiyā nava, natthiyā navā’’ti. Atha vā ‘‘atthiyā, natthiyā’’ti imāni liṅgabhāvavinimuttāni sattamiyantāni nipātapadānītipi gahetabbāni, na ettha codetabbaṃ, evarūpāni nipātapadāni pubbācariyehi vuttāni na santi, tasmā chaḍḍetabbamidaṃ vacananti.


有些人说所有不变词都省略所有格位，这不应接受。因为有"atthi、sakkā、labbhā这些词用于主格。divā、bhiyyo、namo这些词用于主格和宾格"等说法，而且有仅作填词、不与格位结合的atha、khalu、vata、vatha等不变词的说法。这里也可能有疑问："尊者啊，既然存在不与格位结合的不变词，那么atthi和natthi这两个词应当作无格位的说明，那么为什么作'有的九个、无的九个'这样带格位的说明呢？"因为完全不用格位是无法说明意思的。
如果这样，由于说"atthi、sakkā、labbhā这些词用于主格"，atthi和natthi这两个词应当依据省略的主格而只用主格来说明，为什么不这样做而是用处格词尾的形式"atthiyā、natthiyā"来说明呢？确实，atthi和natthi这两个词应当只用主格来说明，但是在表示"在有缘九个、在无缘九个"这个意思时，主格没有余地，只有处格有余地，所以说"有的九个、无的九个"。这样，在确立atthiyā和natthiyā这两个词是处格词尾的同时，也确立了它们是工具格、与格、离格、属格词尾的形式。因此，在"atthibhāva、atthitā"等词中也必须接受"atthiyā的状态是atthibhāva（有的状态）、natthiyā的状态是natthibhāva（无的状态）、atthiyā的状态是atthitā（有性）"等复合词和派生词的分解。我们所说的这些不能说"与经典相违"，因为是依据经典的方法而说的。
如此吧，尊者啊，为什么作"atthiyā、natthiyā"这样的阴性说明，不变词和前缀不是没有性别区分吗？确实如此，这个问题非常微妙，但是我们仍然依靠古师的威力来作出决定。就像vīsati等数词虽然本身不表示实体，但语法学者们允许它们像表示实体的latā（藤）、mati（智）、ratti（夜）、itthī（女）、yāgu（粥）、vadhū（新妇）等词一样具有阴性性质，同样，虽然不表示实体，但法义学者们允许atthi和natthi这两个词在某些地方具有阴性性质。因此尊者法将（舍利弗）说"有的九个、无的九个"。或者"atthiyā、natthiyā"这两个词应当理解为超越性别的处格词尾不变词，不应在这里质疑说古师们没有说过这样的不变词形式，所以这种说法应当舍弃。


Pāvacanasmiñhi garūhi aniddiṭṭhānipi anekavihitāni nipātapadāni sandissanti, nāpi ‘‘hetuyā, adhipatiyā, atthiyā, natthiyā’’ti evamādīsu ‘‘apasaddā ime’’ti virodho uppādetabbo. Na hi acinteyyānubhāvena pāramitāpuññena nipphannena anāvaraṇañāṇena sabbaṃ ñeyyamaṇḍalaṃ hatthatale āmalakaṃ viya paccakkhaṃ katvā passato buddhassa vacane aññesaṃ vācāvippalāpo avassaṃ labbhatīti. Nanu ca bho ‘‘hetuyā, adhipatiyā, atthiyā, natthiyā’’ti ca idaṃ sāriputtattheravacanaṃ tena nikkhittattā. Tathāgatena hi tāvatiṃsabhapane desitakāle imāni padāni na santi, evaṃ sante kasmā ‘‘buddhavacana’’nti vadathāti? Buddhavacanaṃyeva nāma. Āyasmato hi sāriputtassa tathāgatena nayo dinno, tenapi pabhinnapaṭisambhidena satthukappena aggasāvakena satthu santikā nayaṃ labhitvā byañjanaṃ suropitaṃ kataṃ. Sabbepi hi paṭisambhidappattā ariyā dunniruttiṃ na vadanti niruttipabhedasmiṃ sukusalattā, tasmā aññesamavisayo esa ariyānaṃ vohāroti daṭṭhabbaṃ.

Idāni satādīnaṃ nāmikapadamālā vuccate –

Sataṃ, satāni, satā. Sataṃ, satāni, sate. Satena, satehi, satebhi. Satassa, satānaṃ. Satā, satasmā, satamhā, satehi, satebhi. Satassa, satānaṃ. Sate, satasmiṃ, satamhi, satesu. Evaṃ sahassaṃ, sahassānīti yojetabbaṃ. Dasasahassaṃ satasahassaṃ dasasatasahassanti etthāpi eseva nayo. Ayaṃ panettha payogo ‘‘sataṃ bhikkhū, sataṃ itthiyo, sataṃ cittāni. Bhikkhūnaṃ sataṃ, itthīnaṃ sataṃ, cittānaṃ sataṃ. Sahassādīsupi eseva nayo. Itthañca aññathāpi saddarūpāni bhavanti. Koṭi, koṭī, koṭiyo. Rattinayena ñeyyaṃ.

Ekappabhutito yāva, dasakā yā pavattati;

Saṅkhyā tāva sā saṅkhyeyya-ppadhānāti garū vaduṃ.

Vīsatito yāva satā, yā saṅkhyā tāva sā pana;

Saṅkhyāppadhānā saṅkhyeyya-ppadhānāti ca vaṇṇayuṃ.

Apica –

Vīsato yāva koṭiyā, saṅkhyā tāva hi sā khalu;

Saṅkhyāppadhānā saṅkhyeyya-ppadhānā cāti niddise.

Tathā hi ‘‘asīti koṭiyo hitvā, hiraññassāpi pabbaji’’nti, ‘‘khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo’’ti ca pāḷi dissati.

Imasmiṃ pana ṭhāne sabbesaṃ saṅkhyāsaddarūpānaṃ pākaṭīkaraṇena viññūnaṃ sukhumañāṇapaṭilābhatthaṃ sāṭṭhakathaṃ udānapāḷippadesaṃ aññañca pāḷippadesamaṭṭhakathāvacanañca āharitvā dassayissāmi –

‘‘Yesaṃ kho visākhe sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhāni, yesaṃ navuti piyāni, navuti tesaṃ dukkhāni. Yesaṃ asīti…pe… yesaṃ sattati. Yesaṃ saṭṭhi. Yesaṃ paññāsaṃ, yesaṃ cattārīsaṃ, yesaṃ tiṃsaṃ. Yesaṃ kho visākhe vīsaṃ piyāni, vīsati tesaṃ dukkhāni. Yesaṃ dasa. Yesaṃ nava. Yesaṃ aṭṭha. Yesaṃ satta. Yesaṃ cha. Yesaṃ pañca. Yesaṃ cattāri. Yesaṃ tīṇi. Yesaṃ dve. Yesaṃ ekaṃ piyaṃ, tesaṃ ekaṃ dukkha’’nti.


在教法中可以看到许多大师们未说明的各种不变词，也不应在"hetuyā（以因）、adhipatiyā（以增上）、atthiyā（以有）、natthiyā（以无）"等词中引起"这些是不正确的词"这样的争论。因为在佛陀的话语中 - 他以不可思议的威力、波罗蜜福德所成就的无碍智，像手掌中的庵摩罗果一样清楚地看到一切可知事物的范围 - 不可能得到他人的错误言说。
尊者啊，"hetuyā、adhipatiyā、atthiyā、natthiyā"这些不是舍利弗长老的话语吗，因为是他安立的？因为当如来在忉利天说法时没有这些词，这样的话，为什么你们说是"佛语"呢？这正是佛语。因为尊者舍利弗得到如来的方法，他作为已得无碍解、如师般的上首弟子，从师处得到方法后安立了文句。因为所有得到无碍解的圣者都不说错误的语言，因为他们在语言分别上非常善巧，所以应当视这是圣者的言说，不是其他人的境界。
现在说明百等词的名词变化-
百、诸百、百（复主格）。百、诸百、百（复宾格）。以百、以诸百、以诸百。百的、诸百的。从百、从百、从百、从诸百、从诸百。百的、诸百的。在百、在百、在百、在诸百。应当如此组合"千、诸千"。万、十万、百万也是这样的方法。这里的用例是"百个比丘、百个女人、百个心。比丘的百、女人的百、心的百。"在千等词中也是这样的方法。这样和其他方式的词形也有。亿、亿、诸亿。应当依夜的方法来了解。
从一开始直到，
十中所运行；
数词即是那，
以所数为主。
从二十到百，
其中所有数；
说它既主数，
也主于所数。
而且-
从二十到亿，
其中所有数；
应说它既主，
于数及所数。
因此可以看到经文："舍弃八十亿的黄金而出家"，"无漏离垢者聚集百亿"。
在这个地方，为了让智者获得微妙智，我要引用有注释的优陀那经文和其他经文及注释的话语，来显示所有数词形式的明显性：
"毗舍佉啊，谁有百种可爱，他们就有百种苦，谁有九十种可爱，他们就有九十种苦。谁有八十...谁有七十。谁有六十。谁有五十，谁有四十，谁有三十。毗舍佉啊，谁有二十种可爱，他们就有二十种苦。谁有十。谁有九。谁有八。谁有七。谁有六。谁有五。谁有四。谁有三。谁有二。谁有一种可爱，他们就有一种苦。"


Tattha sataṃ piyānīti sataṃ piyāyitabbavatthūni. ‘‘Sataṃ piya’’ntipi keci paṭhanti. Ettha ca yasmā ekato paṭṭhāya yāva dasa, tāva saṅkhyāsaṅkhyeyyappadhānā, tasmā ‘‘yesaṃ dasa piyāni, dasa tesaṃ dukkhānī’’tiādinā pāḷi āgatā. Keci pana ‘‘yesaṃ dasa piyānaṃ, dasa tesaṃ dukkhāna’’ntiādinā paṭhanti, taṃ na sundaraṃ. Yasmā pana vīsatito paṭṭhāya yāva sataṃ, tāva saṅkhyeyyappadhānā saṅkhyāppadhānā ca, tasmā tatthāpi saṅkhyeyyappadhānaṃyeva gahetvā ‘‘yesaṃ kho visākhe sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhānī’’tiādinā pāḷi āgatā. Sabbesampi ca yesaṃ ekaṃ piyaṃ, ekaṃ tesaṃ dukkhanti pāṭho, na pana dukkhassāti. Ekasmiñhi padakkame ekarasāva bhagavato desanā hotīti. Tasmā yathāvuttanayāva pāḷi veditabbā. Ayaṃ tāva sāṭṭhakatho udānapāḷippadeso.

Idāni añño pāḷippadeso aṭṭhakathāpāṭhappadeso ca nīyate –

‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;

Sataṃ kaññā sahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā;

Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti

Pāḷi. Ettha ‘‘sataṃ hatthī’’tiādīni visesitāni, ‘‘sahassānī’’ti visesanaṃ, tasmā sataṃsaddaṃ sahassasaddena yojetvā ‘‘hatthī’’tiādīni pana upapadaṃ katvā attho gahetabbo. Hatthī sataṃ sahassāni. Assā sataṃ sahassāni. Assatarīrathā sataṃ sahassāni. Āmukkamaṇikuṇḍalā kaññā sataṃ sahassāni. Idaṃ saṅkhyeyyappadhānavasenatthagahaṇaṃ. Saṅkhyāppadhānavasena pana ayampi attho gahetabbo ‘‘hatthīnaṃ satasahassaṃ, assānaṃ satasahassaṃ, assatarīrathānaṃ satasahassaṃ, āmukkamaṇikuṇḍalānaṃ kaññānaṃ satasahassa’’nti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. ‘‘Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato’’ti ayamaṭṭhakathāpāṭho. Ettha ‘‘pañcā’’ti saddaṃ satasaddena saddhiṃ yojetvā ‘‘sippikānaṃ sataṃ natthī’’ti ettha viya himavā pabbato yojanānaṃ pañca satāni uccoti saṅkhyāppadhānavasena attho gahetabbo. ‘‘Pañca satānī’’ti ca addhuno accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. Satamiti saddo ‘‘sataṃ homi, sahassaṃ homī’’tiādīsu ekavacano. ‘‘Athetthekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino’’tiādīsu bahuvacano. Evaṃ sahassādīnampi ekavacanabahuvacanatā labbhati. Tathā hi ‘‘bhiyyo naṃ satasahassaṃ, yakkhānaṃ payirupāsatī’’ti ettha ‘‘satasahassa’’nti ekavacanaṃ. ‘‘Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavissantī’’ti ettha sahassanti bahuvacananti daṭṭhabbaṃ.

‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;

Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manorama’’nti

Pāḷi. Ettha ‘‘kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiyeti sāmiatthe upayogabahuvacanaṃ, tasmā ‘‘mahākappānaṃ satasahassānaṃ catunnaṃ asaṅkhiyānaṃ matthake’’ti attho gahetabbo, ‘‘matthake’’ti cettha vacanaseso. ‘‘Kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhiyānaṃ matthake’’iccevattho. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.


这里"百种可爱"意思是百种应当爱护的事物。有些人读作"百种爱"。这里因为从一开始直到十，是以数和所数为主，所以经文说"谁有十种可爱，他们就有十种苦"等。但有些人读作"谁有十个可爱的，他们有十个苦的"等，这不好。又因为从二十开始直到百，既以所数为主也以数为主，所以在那里也取所数为主，经文说"毗舍佉啊，谁有百种可爱，他们就有百种苦"等。对于所有人来说，读法都是"谁有一种可爱，他们就有一种苦"，而不是"苦的"。因为在一个文句的进行中，世尊的教说是一味的。因此应当依所说的方法来理解经文。这是有注释的优陀那经文。
现在引用另一段经文和注释文段：
"百象百马匹，
百匹骡车轮；
十万戴耳环，
美丽少女群；
不及一步行，
十六分之一。"
这是经文。这里"百象"等是被修饰词，"万"是修饰词，因此应当把"百"词和"千"词结合，把"象"等作为附加词来理解意思。象百千。马百千。骡车百千。戴着宝石耳环的少女百千。这是依所数为主的意思理解。但依数为主也可以这样理解意思："象的十万、马的十万、骡车的十万、戴着宝石耳环的少女的十万"。这个方法应当运用到其他类似的地方。"雪山五百由旬高"这是注释文。这里应当把"五"词和"百"词结合，像"没有百个蚝壳"那样，依数为主来理解意思为"雪山高五百由旬"。"五百"是依完全连续的关系而用宾格。这个方法应当运用到其他类似的地方。sataṃ（百）这个词在"我是百，我是千"等句中是单数。在"这里有百位有名望的刹帝利随从"等句中是复数。同样，thousand（千）等词也有单数和复数的用法。因此在"更有十万夜叉亲近他"这里"十万"是单数。在"他将有超过千个儿子"这里应当看到"千"是复数。
"十万又四个，
无数个劫中；
阿摩罗城市，
可见心喜悦。"
这是经文。这里"十万又四个无数劫"是属格意义的宾格复数，因此应当理解意思为"在十万又四阿僧祇大劫顶上"，这里"顶上"是省略语。意思就是"在超过十万劫的四阿僧祇劫顶上"。这个方法应当运用到其他类似的地方。


‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;

Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti

Pāḷi. Ettha ‘‘kappe’’ti accantasaṃyogavasena upayogabahuvacanaṃ. ‘‘Satasahasse kappe’’ti kappasaddasambandhena cāyaṃ pulliṅganiddeso upayoganiddeso ca. Samānādhikaraṇañhi idaṃ kappasaddena. ‘‘Caturo ca asaṅkhiye’’ti acchantasaṃyogavasena upayogabahuvacanāni. Kassa pana asaṅkhiyeti? Aññassa avuttattā kappassa ca vuttattā pakaraṇato ‘‘kappāna’’nti ayamattho viññāyateva. Na hi vuttaṃ vajjetvā avuttassa kassaci gahaṇaṃ yuttanti. Casaddo sampiṇḍanattho ‘‘mahākappānaṃ caturo asaṅkhyeyye satasahasse ca mahākappe’’ti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū’’ti pāḷi. Ettha ghaṭāti ghaṭānaṃ. Sāmiatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ. ‘‘Ghaṭānaṃ anekasahassāni’’ iccevattho. Kumbhīnañca satā bahūti anekāni ca kumbhīnaṃ satāni. Ettha nikāralopo daṭṭhabbo. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Dasavīsasahassānaṃ , dhammābhisamayo ahu;

Ekadvinnaṃ abhisamayo, gaṇanāto asaṅkhiyo’’ti

Pāḷi. Ettha dasavīsasahassānanti dasasahassānaṃ vīsasahassānañca. Dhammābhisamayoti catusaccappaṭivedho. Ekadvinnanti sīsamattakathanaṃ, tena ‘‘ekassa ceva dvinnañca tiṇṇaṃ catunnaṃ…pe… dasanna’’ntiādinā nayena asaṅkhyeyyoti attho. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;

Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā’’ti

Pāḷi. Ettha cattāri satasahassānīti idaṃ liṅgabhedavasena ‘‘chaḷabhiññā mahiddhikā’’ti imehi dvīhi padehi samānādhikaraṇaṃ. Īdisesu hi ṭhānesu asaṅkhyeyya vācakopi saddo napuṃsakova hoti, tasmā ‘‘cattāri satasahassānī’’ti ca ‘‘chaḷabhiññā’’ti ca ‘‘mahiddhikā’’ti ca etaṃ padattayaṃ samānādhikaraṇaṃ. Atha vā chaḷabhiññā mahiddhikāti chaḷabhiññānaṃ mahaddhikānanti sāmiatthe paccattavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ panatthe ‘‘cattāri satasahassānī’’ti ayaṃ saṅkhyāvacano bhavati. ‘‘Tīṇi satasahassāni, nāriyo samalaṅkatā’’tiādīsupi ayaṃ nayo netabbo. ‘‘Tā ca satta satā bhariyā, dāsyo satta satāni cā’’ti pāḷi. Ettha satāti ‘‘satānī’’ti napuṃsakavasena gahetabbaṃ, na itthiliṅgavasena. ‘‘Satā’’ti hi ‘‘pañca cittā vipākā’’tiādīni viya napuṃsakarūpaṃ. Itthiliṅgabhūtā hi satasaddo natthi, tathā pulliṅgabhūto. Yadi ca dviliṅgo satasaddo siyā , evañca sati ‘‘puriso, kaññā’’ti ca okārantapulliṅgaākārantitthirūpehipibhavitabbaṃ. Rūpadvayampi satasaddassa natthi, tena ñāyati ‘‘satasaddo ekantanapuṃsako’’ti.


这是经文：
"十万又四个，
无数个劫中；
此间所行道，
皆为菩提因。"
这里"劫"是依完全连续关系而用的宾格复数。"十万劫"依与劫字的关系而有这个阳性说明和宾格说明。因为这是与劫字同位关系。"四个无数"是依完全连续关系而用的宾格复数。但是什么的无数呢？因为没说其他的，而说了劫，从上下文可以理解意思是"劫的"。因为除了已说的，不应取未说的任何东西。ca（和）词是结合义，意思是"四个阿僧祇劫和十万大劫"。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"许多千个罐子，和许多百个缸"这是经文。这里"罐子"意思是"罐子的"。因为这是属格意义的主格。意思就是"罐子的几千个"。"和许多百个缸"意思是"缸的几百个"。这里应当看到ni的脱落。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"十千二十千，
证悟正法者；
一二人证悟，
数目无可计。"
这是经文。这里"十千二十千"意思是"十千和二十千的"。"法的证悟"意思是通达四谛。"一二"只是说开头，由此意思是"依一个、二个、三个、四个...乃至十个"等方法来说无数。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"四十万具有，
六通大神力；
常常围绕着，
世间解燃灯。"
这是经文。这里"四十万"依性别变化与"具六通"和"大神力"这两个词是同位关系。因为在这样的地方，表示无数的词也是中性，所以"四十万"、"具六通"和"大神力"这三个词是同位关系。或者应当看到"具六通大神力"是属格意义的主格，意思是"具六通有大神力者的"。但在这个意思中，"四十万"这个就成为数词。在"三十万装饰的女人"等句中也应当运用这个方法。"那七百位妻子，和七百位女仆"这是经文。这里"百"应当依中性来理解，不是依阴性。因为"百"像"五种心的异熟"等一样是中性形式。因为没有作为阴性的百词，同样也没有作为阳性的。如果百词是两性的话，那么就应该像"男人、少女"那样有阳性词尾和阴性词尾的形式。百词没有这两种形式，由此可知"百词绝对是中性"。


Nanu ca bho ‘‘tā devatā sattasatā uḷārā’’ti ettha satasaddo itthiliṅgo hutvā dissatīti? Na, napuṃsakoyevāti. Nanu ca bho devatāsaddena samānādhikaraṇoti? Saccaṃ samānādhikaraṇo, tathāpi napuṃsakoyeva. Īdisesu hi saṅkhyāvisayesu samānādhikaraṇabhāvo appamāṇo. Tathā hi ‘‘pañca paccekabuddhasatāni imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciravāsino ahesu’’nti napuṃsakaliṅgena pulliṅgassa samānādhikaraṇatā dissati, tasmā ‘‘tā devatā sattasatā uḷārā’’ti etthāpi ‘‘sattasatānī’’ti napuṃsakabhāvoyevāti avagantabbo. ‘‘Satta hatthisate datvā’’tiādīsupi satasaddo napuṃsakoyeva. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Navutikoṭisahassehi, parivāresi mahāmunī’’ti pāḷi. Ettha ‘‘navutikoṭisahassehi bhikkhūhī’’ti vā ‘‘bhikkhūnaṃ navutikoṭisahassehī’’ti vā saṅkhyeyyasaṅkhyāpadhānavasena attho gahetabbo. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino’’ti pāḷi. Ettha ‘‘satasahassavassānī’’ti kālassa accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ. Tathā ‘‘dasavassasahassāni, agāra’majjha so vasī’’ti pāḷiyampi. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako’’ti pāḷi, ‘‘ekanavute ito kappe’’ti pāḷi ca. Ettha satasahassamhi kappeti satasahassānaṃ kappānaṃ matthake. Ekanavute kappeti ekanavutiyā kappānaṃ matthaketi bhummavacanassa sāmibhummavacanavasena attho gahetabbo. Tathā hi ‘‘bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti ettha bhummavacanassa ‘‘bhagavato santike’’ti sāmibhummavacanavasena attho gahito. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Yadi tattha sahassāni, satāni nahutāni ca;

Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjatī’’ti

Pāḷi. Ayametassā attho – tattha vane vāḷānaṃ sahassāni ca satāni ca nahutāni ca yadi vijjanti. Atha vā sahassāni satānīti satasahassāni, vāḷānaṃ satasahassāni ca nahutāni ca yadi vijjanti, evaṃ vijjantesupi vāḷesu kocīti kvaci. Kocisaddo hi ‘‘ko te balaṃ mahārājā’’ti ettha kosaddo viya kvasaddatthe vattati, nimittatthe cāyaṃ niddeso. Tena ‘‘koci kvaci kismiñci vāḷe ekassapi vāḷamigassa kāraṇā nevamhākaṃ bhayaṃ vijjatī’’ti attho gahetabbo. Atha vā kocīti kiñci appamattakampi. Ettha pana ‘‘vāḷesū’’ti nimittatthe bhummaṃ. Vāḷānaṃ kāraṇā appamattakampi amhākaṃ bhayaṃ na vijjatīti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Sabbaṃ satasahassāni, chattiṃsaparimaṇḍalaṃ;

Dasañceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni cā’’ti

Aṭṭhakathāpāṭho . Ettha yasmā saddato samānavibhattiliṅgavacanānaṃ padānaṃ asamānavibhattiliṅgavacanānaṃ vā atthato pana samānānaṃ dūre ṭhitānampi ekasambandho hoti, itaresaṃ samīpe ṭhitānampi na hoti, tasmā ‘‘sabba’’ntidaṃ ‘‘parimaṇḍala’’ntiminā sambandhitabbaṃ. ‘‘Chattiṃsā’’ti idaṃ pana ‘‘satasahassānī’’timinā sambandhitabbaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.


尊者啊，在"那七百位高贵的天神"这句中，百词不是显现为阴性吗？不是，就是中性。尊者啊，不是与天神词同位吗？确实是同位，但仍然是中性。因为在这样的数词领域中，同位关系不是判断标准。因此在"五百位辟支佛长期住在这伊思基里（Isigili）山中"这句中可以看到中性与阳性的同位关系，所以在"那七百位高贵的天神"这句中也应当理解"七百"就是中性。在"给与七百头象"等句中百词也只是中性。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"大牟尼被九千亿围绕"这是经文。这里应当依所数和数为主来理解意思为"被九千亿比丘"或"被比丘的九千亿"。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"那位大仙寿命十万岁"这是经文。这里"十万岁"是依时间的完全连接关系而用宾格。同样在"他在家中住了一万年"这经文中也是。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"从这里十万劫前，导师出世"这是经文，"从这里九十一劫前"这也是经文。这里"在十万劫"意思是"在十万劫顶上"。"在九十一劫"意思是"在九十一劫顶上"，应当依处格的属格-处格关系来理解意思。因此在"于世尊处修梵行"这句中，处格的意思被理解为"在世尊的近处"这样的属格-处格关系。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"如果那里千个，
百个那由他；
野兽在林中，
我们亦无惧。"
这是经文。这是它的意思：如果在那林中有野兽的千数、百数和那由他数。或者"千百"意思是十万，如果有野兽的十万和那由他数，即使在这样存在的野兽中的某处。因为koci（某）词像在"大王，谁是你的力量"这句中的ko（谁）词一样用于kva（何处）词的意思，这个说明是因缘义。由此应当理解意思为"在任何地方因任何一个野兽的缘故我们都没有恐惧"。或者koci意思是"任何微小的"。这里"在野兽中"是因缘义的处格。意思是因野兽的缘故我们没有任何微小的恐惧。这个方法应当运用到其他类似的地方。
"一切三十六个，
周围各十万；
又一万又有，
一百五十个。"
这是注释文。这里因为在词的层面上相同格、性、数的词，或不同格、性、数但在意义上相同的词，即使远距离也有联系，其他词即使近距离也没有联系，所以"一切"这个词应当与"周围"这个词联系。而"三十六"这个词应当与"十万"这个词联系。这个方法应当运用到其他类似的地方。


‘‘Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;

Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā’’ti

Aṭṭhakathāpāṭho. Ettha ‘‘duve’’ti visesanaṃ, ‘‘satasahassānī’’ti visesitabbaṃ. Tathā ‘‘cattārī’’ti visesanaṃ, ‘‘nahutānī’’ti visesitabbaṃ. Tathā hi ‘‘satasahassāni nahutāni cā’’ti imāni ‘‘duve cattārī’’ti imehi visesitabbattā ‘‘dvisatasahassaṃ catunahuta’’nti atthappakāsanāni bhavanti. Evaṃ santepi ‘‘duve’’iccādīnaṃ saṅkhyāsaddānaṃ ‘‘satasahassānī’’tiādīhi saṅkhyāsaddehi samānādhikaraṇatā pubbācariyehi na vuttā. Yasmā pana yathā ‘‘duve puthujjanā vuttā. Satasahassaṃ bhikkhū’’tiādīsu samānādhikaraṇatā labbhati dabbavācakattā visesitabbapadānaṃ, na tathā ‘‘duve satasahassānī’’tiādīsu adabbavācakattā visesitabbapadānaṃ, tasmā īdisesu ṭhānesu samānādhikaraṇatā na icchitabbā yuttiyā abhāvato. Yadi evaṃ ‘‘kusalā, rūpaṃ, cakkhumā’’tiādīnaṃ viya imesamaññamaññasambandharahitā siyāti? Na, visesanavisesitabbabhāvena gahitattā. Yajjevaṃ samānādhikaraṇabhāvo laddhabboti? Na, niyamābhāvato. Ekantena hi guṇaguṇīnaṃyeva visesanavisesitabbānaṃ samānādhikaraṇabhāvo, na itaresaṃ visesanavisesitabbattepi.

Tattha ‘‘ettaka’’nti pamāṇavacanaṃ. ‘‘Bahalattenā’’ti visesane tatiyā. Ubhayena imamatthaṃ dasseti ‘‘ayaṃ vasundharā bahalattena yojanānaṃ duve satasahassāni cattāri nahutāni ca ettakaṃ saṅkhātā’’ti. ‘‘Ettaka’’nti padassa ca ‘‘duve satasahassāni cattāri nahutāni cā’’ti imehi vā ‘‘vasundharā’’ti iminā vā samānādhikaraṇatā na icchitabbā. Ettakanti hi bhāvanapuṃsakaṃ, yaṃ saddasatthe kriyāvisesananti vadanti. Tassa ‘‘ettakena pamāṇena’’iccevattho. Apica ‘‘duve satasahassāni cattāri na hutāni cā’’ti imesampi ‘‘vasundharā’’ti iminā samānādhikaraṇatā na icchitabbā ‘‘bhikkhūnaṃ sata’’nti ettha satasaddassa viya saṅkhyāvacanamattattā. Tathā hi ‘‘ettaka’’nti vuttaṃ. ‘‘Saṅkhātā’’ti pana ‘‘aya’’nti ca imesaṃ ‘‘vasundharā’’ti iminā samānādhikaraṇatā labbhati. Sabbopāyaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Dasettha rājiyo setā, dassanīyā manoramā;

Cha piṅgalā pannarasa, haliddā tā catuddasā’’ti

Pāḷi. Ettha cha piṅgalā pannarasāti cha ca pannarasa cāti ekavīsati piṅgalā rājiyoti attho gahetabbo.

Tathā –

‘‘Puttāpi tassa bahavo, ‘ekanāmā’ti me sutaṃ;

Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā’’ti

Pāḷi . Ettha pana ‘‘ekanavutī’’ti vattabbe ‘‘asīti dasa eko cā’’ti vuttaṃ. Vicitrasaddaracanañhi pāvacanaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
二十万又四万那由他，
大地厚度计量如此多。
这是注释书的原文。这里，"二"是修饰语，"十万"是被修饰语。同样，"四"是修饰语，"那由他"是被修饰语。因此，"十万和那由他"这些词被"二"和"四"所修饰，表明其意思是"二十万和四那由他"。即便如此，古代导师们并未说明"二"等数词与"十万"等数词之间的同格关系。因为就像在"二凡夫所说。十万比丘"等例子中，由于被修饰语表示实体，可以得到同格关系；而在"二十万"等例子中，由于被修饰语不表示实体，因此在这样的情况下，不应该要求同格关系，因为没有合理性。如果这样，是否就像"善、色、具眼"等词一样，这些词之间没有相互关联呢？不是的，因为它们是以修饰语和被修饰语的关系来理解的。如果这样，是否就应该获得同格关系呢？不是的，因为没有固定规则。因为只有性质和具有性质者这样的修饰语和被修饰语才一定是同格关系，其他的修饰语和被修饰语即使有修饰关系也不是。
其中，"如此多"是表示数量的词。"以厚度"是工具格的修饰语。这两者表明以下含义："这大地的厚度计量为二十万又四那由他由旬"。"如此多"这个词既不应与"二十万又四那由他"这些词形成同格关系，也不应与"大地"这个词形成同格关系。因为"如此多"是中性词，在语法学中称为动作修饰语。它的意思就是"以如此多的量"。而且，"二十万又四那由他"这些词与"大地"这个词也不应形成同格关系，就像在"百位比丘"中的"百"字一样，仅仅是表示数量。因此说"如此多"。但是"计量"和"这"这些词可以与"大地"形成同格关系。这种解释方法在其他类似情况下也可以运用。
"此中白色线条十条，
悦目令人心生欢喜，
黄褐色者有二十一，
金黄色者有十四条。"
这是经文。这里"六条褐色十五条"应理解为六加十五等于二十一条褐色线条的意思。
同样：
"我听说他有众多儿子，
同名而且具大威力，
八十加十再加一个，
都以帝释为其名号。"
这是经文。这里本应说"九十一"，却说成"八十加十再加一"。这是因为圣教喜欢使用多样化的词语表达。这种解释方法在其他类似情况下也可以运用。


‘‘Tiṃsapurisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;

Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahi’maṃ cara’’nti

Pāḷi. Ettha ‘‘purisānaṃ tiṃsasahassāni navuti ca satāni tiṃsa nāvutyo’’ti vuccanti. Imasmiṃ pana ṭhāne tiṃsasaddato sahassasaddassa navutisaddato ca satasaddassa lopaṃ katvā ‘‘tiṃsa nāvutyo’’ti vuttanti na gahetabbaṃ. Evañhi gahaṇe sati yattha katthacipi edisī saddaracanā kātabbā siyā, katāya ca edisāya saddaracanāya atthāvagamo vinā upadesena suṇantānaṃ na siyā, tasmā nevaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ pana gahetabbaṃ – ‘‘tiṃsa nāvutyo’’ti idaṃ lokasaṅketarūḷhaṃ vacanaṃ, saṅketarūḷhassa pana vacanassattho yasmā gahitapubbasaṅketehi sutvā ñāyate, na upadesato, tasmā brahmadattena raññā vuttakālepi satthārā taṃ kathaṃ āharitvā vuttakālepi sabbe manussā vināpi upadesena vacanatthaṃ jānantīti gahetabbaṃ.

Tiṃsañceva sahassāni, navuti ca satāni tu;

Tiṃsa nāvutiyo nāma, vuttā umaṅgajātake.

Yasmā pāvacane santi, nayā ceva acintiyā;

Vohārā ca suguḷhatthā, dayāpannena desitā.

Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;

Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.

Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;

Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.

Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;

Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.

Saddhammatthāya me tasmā, saṅkhyāmālāpi bhāsitā;

Sappayogā yathāyogaṃ, sahevatthavinicchayā.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Savinicchayo saṅkhyānāmānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo

Nāma

Terasamo paricchedo.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
"三十那由他男子，
每一个都已确定数，
我不见有与此相等，
唯有游行于此大地。"
这是经文。这里，"三十千又九十百"被称为"三十那由他"。但在这个地方，不应理解为是将"三十"一词中省略了"千"字，"九十"一词中省略了"百"字而说成"三十那由他"。因为如果这样理解的话，在任何地方都可以做这样的词语构造，而且当做了这样的词语构造时，没有传授就无法让听者理解其意思，所以不应这样理解。应该这样理解：" 三十那由他"这是世间约定俗成的用语，而约定俗成的用语的含义是由于先前接受过的约定而听后得知，不是靠传授。因此应该理解为在梵授王说这话的时候，以及佛陀引用这段话说的时候，所有人都不需要传授就知道这话的意思。
三十又一千数，
九十与百数相继，
此称三十那由他，
隧道本生如是说。
因为在圣教之中，
既有深奥之理趣，
又有隐含之用语，
皆由悲愍者所说。
是故智者当依从，
注疏与佛深妙语

14. Atthattikavibhāga

Bhūdhātu tāya nipphanna-rūpañcāti idaṃ dvayaṃ;

Katvā padhānamamhehi, sabbametaṃ papañcitaṃ.

Bhavatissa vasā dāni, vakkhāmatthattikaṃ varaṃ;

Atthuddhāro tumantañca, tvādiyantaṃ tikaṃ idha.

Tasmā tāva bhūdhātuto pavattassa bhūtasaddassa atthuddhāro nīyate –

Khandhasattāmanussesu, vijjamāne ca dhātuyaṃ;

Khīṇāsave rukkhādimhi, bhūtasaddo pavattati.

Uppāde cāpi viññeyyo, bhūtasaddo vibhāvinā;

Vipule sopasaggoyaṃ, hīḷane vidhamepi ca;

Parājaye vediyane, nāme pākaṭatāya ca.

Vuttañhetaṃ – bhūtasaddo pañcakkhandhāmanussadhātuvijjamānakhīṇāsavasattarukkhādīsu dissati. ‘‘Bhūtamidanti bhikkhave samanupassathā’’tiādīsu hi ayaṃ pañcakkhandhesu dissati. ‘‘Yānīdha bhūtāni samāgatānī’’ti ettha amanusse. ‘‘Cattāro kho bhikkhu mahābhūtā hetū’’ti ettha dhātūsu. ‘‘Bhūtasmiṃ pācittiya’’ntiādīsu vijjamāne. ‘‘Yo ca kālaghaso bhūto’’ti ettha khīṇāsave. ‘‘Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussaya’’nti ettha satte. ‘‘Bhūtagāmapātabyatāyā’’ti ettha rukkhādīsūti. Mūlapariyāyasuttaṭṭhakathāya vacanaṃ idaṃ. Ṭīkāyamādisaddena uppādādīni gayhare. Vuttañhetaṃ – ‘‘jātaṃ bhūtaṃ saṅkhata’’ntiādīsu bhūtasaddo uppāde dissati. Saupasaggo pana ‘‘pabhūtamariyo pakaroti puñña’’ntiādīsu vipule. ‘‘Yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpo’’tiādīsu hīḷane. ‘‘Sambhūto sāṇavāsī’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Abhibhūto māro vijito saṅgāmo’’tiādīsu vidhamane. ‘‘Parābhūtarūpokho ayaṃ acelo pāthikaputto’’tiādīsu parājaye. ‘‘Anubhūtaṃ sukhadukkha’’ntiādīsu vediyane. ‘‘Vibhūtaṃ paññāyā’’tiādīsu pākaṭīkaraṇe dissati, te sabbe ‘‘rukkhādīsū’’tiādisaddena saṅgahitāti daṭṭhabbāti.

Idāni tumantapadāni vuccante –

Bhavituṃ, ubbhavituṃ, samubbhavituṃ, pabhavituṃ, parābhavituṃ, atibhavituṃ, sambhavituṃ, vibhavituṃ, bhotuṃ, sambhotuṃ, vibhotuṃ, pātubhavituṃ, pātubbhavituṃ vā, pātubhotuṃ. Imāni akammakāni tumantapadāni.

Paribhotuṃ paribhavituṃ, abhibhotuṃ abhibhavituṃ, adhibhotuṃ adhibhavituṃ, atibhotuṃ atibhavituṃ, anubhotuṃ anubhavituṃ, samanubhotuṃ samanubhavituṃ, abhisambhotuṃ abhisambhavituṃ. Imāni sakammakāni tumantapadāni, sabbānetāni suddhakattari bhavanti.

‘‘Bhāvetuṃ, pabhāvetuṃ, sambhāvetuṃ, vibhāvetuṃ, paribhāvetuṃ’’iccevamādīni hetukattari tumantapadāni, sabbānipi hetukattari tumantapadāni sakammakāniyeva bhavanti. Uddesoyaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
14. 意义分类
地界和由它产生的色法，这两者；
我们以此为主要，对这一切详加阐述。
现在依照存在，我将解说殊胜的意义；
这里有意义概要、词尾为tum的词和词尾为tvā的词组。
因此，首先从地界开始阐释bhūta（有、存在）这个词的意义概要 -
bhūta这个词用于：
蕴、众生、人类中，
也用于界中存在的，
漏尽者与树等中。
智者应知bhūta一词也用于：
生起、广大（与前缀连用时）、
轻蔑、破坏、
失败、感受和显明等义。
这是经中所说 - bhūta一词可见于五蕴、非人、界、现存、漏尽者、众生、树木等处。如"诸比丘，你们要如实观察这五蕴"等句中，此词用于五蕴。"此处所聚集的诸鬼神"中，用于非人。"诸比丘，四大种是因"中，用于诸界。"对现存者犯波逸提"等句中，用于现存。"彼是时间的吞噬者"中，用于漏尽者。"一切众生都将舍弃，世间的色身"中，用于众生。"损坏生物群"中，用于树木等。这是根本经注释书中的说法。在复注中，以"等"字包含生起等义。如所说："已生、已有、已造作"等句中，bhūta词表示生起。而带前缀时，如"圣者作广大功德"等句中表示广大。"对大多数比丘而言是被轻视的形象"等句中表示轻蔑。"生于沙那婆西"等句中表示施设。"降伏魔罗战胜战斗"等句中表示破坏。"这个裸行者波梯迦子确实是失败的形象"等句中表示失败。"已经感受苦乐"等句中表示感受。"以智慧显明"等句中表示显明，这些都应理解为被"树木等"的"等"字所包含。
现在说明词尾为tum的词：
bhavituṃ（存在）、ubbhavituṃ（升起）、samubbhavituṃ（一起升起）、pabhavituṃ（开始）、parābhavituṃ（衰败）、atibhavituṃ（超越）、sambhavituṃ（生起）、vibhavituṃ（消失）、bhotuṃ（成为）、sambhotuṃ（一起成为）、vibhotuṃ（显现）、pātubhavituṃ或pātubbhavituṃ（出现）、pātubhotuṃ（显现）。这些是不及物的词尾为tum的词。
paribhotuṃ或paribhavituṃ（轻视）、abhibhotuṃ或abhibhavituṃ（征服）、adhibhotuṃ或adhibhavituṃ（支配）、atibhotuṃ或atibhavituṃ（超越）、anubhotuṃ或anubhavituṃ（经历）、samanubhotuṃ或samanubhavituṃ（完全经历）、abhisambhotuṃ或abhisambhavituṃ（完全证得）。这些是及物的词尾为tum的词，所有这些都用于纯粹施动。
bhāvetuṃ（使存在）、pabhāvetuṃ（使开始）、sambhāvetuṃ（使生起）、vibhāvetuṃ（使显明）、paribhāvetuṃ（使轻视）等这些是使役施动的词尾为tum的词，所有使役施动的词尾为tum的词都是及物的。这是概要。


Tatra samānatthapadesu ekamevādipadaṃ gahetvā niddeso kātabbo – bhavitunti hotuṃ vijjituṃ paññāyituṃ sarūpaṃ labhituṃ. Ettha vuttanayānusārena sesānampi tumantānaṃ niddeso vitthāretabbo, sabbāni tumantapadāni catutthiyatthe vattanti ‘‘tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato’’ti ettha viya. Yācitunti hi yācanatthāyāti attho. Tasmā bhavituntiādīnampi ‘‘bhavanatthāyā’’ti vā ‘‘bhavanattha’’nti vā ‘‘bhavanāyā’’ti vā ādinā attho gahetabbo. Apica ‘‘nekkhammaṃ daṭṭhu khemato’’ti ettha ‘‘daṭṭhu’’nti padassa ‘‘disvā’’ti atthadassanato yathārahaṃ tumantāni tvāsaddantapadatthavasenapi gahetabbāni. Etāni ca nipātapadesu saṅgahaṃgacchanti. Vuttañhi niruttipiṭake nipātapadaparicchede ‘‘tuṃ iti catutthiyā’’ti. Tatrāyamattho ‘‘tuṃ iti etadanto nipāto catutthiyā atthe vattatī’’ti.

Tumantakathā samattā.

Idāni tvādiyantapadāni vuccante –

Bhavitvā, bhavitvāna, bhavituna, bhaviya, bhaviyāna. Ubbhavitvā, ubbhavitvāna, ubbhavituna, ubbhaviya, ubbhaviyāna. Esa nayo ‘‘samubbhavitvā, parābhavitvā, sambhavitvā, vibhavitvā, pātubbhavitvā’’ti etthāpi. Imāni akammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni.

Bhutvā, bhutvāna, paribhavitvā, paribhavitvāna, paribhavituna, paribhaviya, paribhaviyāna, paribhuyya. Abhibhavitvā, abhibhavitvāna, abhibhavituna, abhibhaviya, abhibhaviyāna, abhibhuyya. Esa nayo ‘‘adhibhavitvā, atibhavitvā, anubhavitvā’’ti etthāpi. Idañcettha nidassanaṃ. ‘‘Tamavoca rājā anubhaviyāna tampi, eyyāsi khippaṃ ahamapi pūjaṃ kassa’’nti. Anubhutvā, anubhutvāna. Adhibhotvā, adhibhotvāna.

‘‘Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati;

Aññe deve adhibhotvā, issaraṃ kārayissatī’’ti

Idamettha pāḷinidassanaṃ, imāni sakammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni. Imāni cattāri suddhakattariyeva bhavanti.

‘‘Bhāvetvā, bhāvetvāna. Pabhāvetvā, pabhāvetvāna. Sambhāvetvā, sambhāvetvāna. Vibhāvetvā, vibhāvetvāna. Paribhāvetvā, paribhāvetvāna’’iccevamādīni sakammakāni ussukkanatthāni tvādiyantapadāni hetukattariyeva bhavanti. Uddesoyaṃ.

Tatra samānatthapadesu ekamevādipadaṃ gahetvā niddeso kātabbo – bhavitvāti hutvā paññāyitvā sarūpaṃ labhitvā. Evaṃ vuttanayānusārena sesānampi tvādiyantapadānaṃ niddeso vitthāretabbo. Ayaṃ pana viseso bhutvāti sampattiṃ anubhutvāti sakammakavasena attho gahetabbo. Bhutvā anubhutvāti imesañhi samānatthataṃ saddhammavidū icchanti. Atridaṃ vuccati –

‘‘Bhutvā bhutvāna’’iccete, ‘‘anubhutvā’’timassa hi;

Atthaṃ sūcenti ‘‘hutvā’’ti, padassa pana neva te.

Keci ‘‘bhūtvā’’ti dīghattaṃ, tassa icchanti sāsane;

Dīghatā rassatā ceva, dvayampetaṃ padissati.

Saddasatthe ca ‘‘bhūtvā’’ti, dīghattasañhitaṃ padaṃ;

‘‘Bhavitvā’’ti padassatthaṃ, dīpeti na tu sāsane.

‘‘Hutvā’’iti padaṃyeva, dīpeti jinasāsane;

‘‘Bhavitvā’’ti padassatthaṃ, natthi aññattha taṃ padaṃ.

Iccevaṃ savisesantu, vacanaṃ sāradassinā;

Sāsane saddasatthe ca, viññunā pekkhitabbakaṃ.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
在这里，对于同义词，应取第一个词进行解释 - bhavituṃ的意思是hotuṃ（成为）、vijjituṃ（存在）、paññāyituṃ（显现）、获得本性。在此，应依照所说的方法详细解释其余词尾为tum的词，所有词尾为tum的词都用于第四格的意思，如"你知道我的心意，来此是为了请求眼睛"这句中。因为yācituṃ（请求）的意思是"为了请求"。因此，bhavituṃ等词也应理解为"为了存在"或"存在之目的"或"为存在"等意思。而且，如"见出离为安稳"中，"daṭṭhu"（见）一词解释为"disvā"（已见），因此词尾为tum的词也应适当地依据词尾为tvā的词的意思来理解。这些词被归类为不变词。因为在《语义藏》的不变词章说："tuṃ用于第四格"。这里的意思是"以tuṃ结尾的不变词用于第四格的意思"。
关于词尾为tum的词的讨论完毕。
现在说明词尾为tvā等的词：
bhavitvā、bhavitvāna、bhavituna、bhaviya、bhaviyāna（已存在）。ubbhavitvā、ubbhavitvāna、ubbhavituna、ubbhaviya、ubbhaviyāna（已升起）。同样的方法也适用于"samubbhavitvā（已一起升起）、parābhavitvā（已衰败）、sambhavitvā（已生起）、vibhavitvā（已消失）、pātubbhavitvā（已出现）"等。这些是不及物的表示努力的词尾为tvā等的词。
bhutvā、bhutvāna、paribhavitvā、paribhavitvāna、paribhavituna、paribhaviya、paribhaviyāna、paribhuyya（已轻视）。abhibhavitvā、abhibhavitvāna、abhibhavituna、abhibhaviya、abhibhaviyāna、abhibhuyya（已征服）。同样的方法也适用于"adhibhavitvā（已支配）、atibhavitvā（已超越）、anubhavitvā（已经历）"等。这里有一个例子："国王经历了那件事后对他说，'你应该迅速来，我也要供养谁呢'"。anubhutvā、anubhutvāna（已经历）。adhibhotvā、adhibhotvāna（已支配）。
"六万劫中，他将在天界欢乐；
支配其他诸天，将行使统治权。"
这是此处的经文例证，这些是及物的表示努力的词尾为tvā等的词。这四类都只用于纯粹施动。
"bhāvetvā、bhāvetvāna（已使存在）。pabhāvetvā、pabhāvetvāna（已使开始）。sambhāvetvā、sambhāvetvāna（已使生起）。vibhāvetvā、vibhāvetvāna（已使显明）。paribhāvetvā、paribhāvetvāna（已使轻视）"等这些及物的表示努力的词尾为tvā等的词只用于使役施动。这是概要。
在这里，对于同义词，应取第一个词进行解释 - bhavitvā的意思是hutvā（已成为）、paññāyitvā（已显现）、已获得本性。应依照所说的方法详细解释其余词尾为tvā等的词。但这里有一个特别之处：bhutvā的意思应理解为"已享受财富"，以及物的方式理解。因为法义智者认为bhutvā和anubhutvā是同义词。关于这点说：
"bhutvā、bhutvāna"这些词，
表示"anubhutvā"的意思，
但它们不表示"hutvā"一词的意思。
有些人在教法中主张，
"bhūtvā"应读长音，
但长音和短音两者都可见。
在语法论中"bhūtvā"这长音的词，
表示"bhavitvā"的意思，而非在教法中。
在佛陀教法中只有"hutvā"这词，
表示"bhavitvā"的意思，
在其他处没有这个词。
因此具有特殊性的说法，
应由见真实者在
教法和语法论中


Evaṃ ussukkanatthe pavattāni tvādiyantapadānipi niddiṭṭhāni, sabbānetāni avibhattikānīti gahetabbāni. Niruttipiṭake hi nipātaparicchede avibhattikāni katvā tvādiyantapadāni vuttāni. Saddatthavidūnaṃ pana mate paṭhamādivibhattivasena savibhattikāni bhavanti.

Imasmiñca pana tvādiyantādhikāre idañcupalakkhitabbaṃ – bhutvā gacchati, bhutvā gato, bhutvā gamissasi, kasitvā vapati. Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi. Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu iccādī samānakattukānaṃ dhātūnaṃ pubbakāle tvādisaddappayogā. ‘‘Bhutvā gacchatī’’ti ettha hi ‘‘bhutvā’’ti idaṃ pubbakālakriyādīpakaṃ padaṃ. ‘‘Gacchatī’’ti idaṃ pana uttarakālakriyādīpakaṃ, samānakattukāni cetāni padāni ekakattukānaṃ kriyānaṃ vācakattā. Tathā hettha yo gamanakriyāya kattā, so eva bhuñjanakriyāya kattubhūto daṭṭhabbo. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.

‘‘Andhakāraṃ nihantvāna, uditoyaṃ divākaro;

Vaṇṇaṃ paññāvabhāsehi, obhāsetvā samuggato’’

Iccādīnipi pana samānakattukānaṃ samānakāle tvādisaddappayogā. Ettha hi ‘‘nihantvānā’’ti padaṃ samānakālakriyādīpakaṃ padaṃ. ‘‘Udito’’ti idaṃ pana uttarakālakriyādīpakaṃ padanti na vattabbaṃ samānakālakriyāya idhādhippetattā. Tasmāyeva samānakālakriyādīpakaṃ padanti gahetabbaṃ. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.

Keci pana ‘‘mukhaṃ byādāya sayati, akkhiṃ parivattetvā passatī’’ti udāharanti. Apare ‘‘nisajja adhīte, ṭhatvā kathetī’’ti. Tattha byādānaparivattanuttarakālo byādānūpasamalakkhaṇaṃ passanakriyāya lakkhiyati. ‘‘Nisajja adhīte, ṭhatvā kathetī’’ti ca samānakālatāyapi ajjhenakathanehi pubbepi nisajjaṭṭhānāni hontīti sakkā pubbuttarakālatā sambhāvetuṃ, tasmā purimāniyeva udāharaṇāni yuttāni. Udayasamakālameva hi tannivattanīyanivattananti.

‘‘Dvāramāvaritvā pavisati’’iccādi samānakattukānaṃ aparakāle tvādisaddappayogo. Yasmā panettha pavisanakriyā purimā, āvaraṇakriyā pana pacchimā, tasmā ‘‘āvaritvā’’ti idaṃ aparakālakriyādīpakaṃ padanti veditabbaṃ. ‘‘Pavisatī’’ti idaṃ pana pubbakālakriyādīpakaṃ padanti. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo. Apare ‘‘dha’nti kacca patito daṇḍo’’ti udāharaṇanti. Abhighātabhūtasamāyoge pana abhighātajasaddassa samānakālatā ettha labbhatīti idhāpi purimāniyeva udāharaṇāni yuttānīti.

‘‘Pisācaṃ disvā cassa bhayaṃ hoti. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā’’iccādi asamāne kattari payogo. Ettha hi pisācaṃ disvā purisassa bhayaṃ hoti, paññāya disvā assa puggalassa āsavā parikkhīṇā. Evaṃ samānakattukatā dhātūnaṃ na labbhati dassanakriyāya purisesu pavattanato, bhavanādikriyāya ca bhayādīsu pavattanatoti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ nayo aññatrāpi īdisesu ṭhānesu netabbo.

Idampi panettha upalakkhitabbaṃ ‘‘appatvā nadiṃ pabbato, atikkamma pabbataṃ nadī’’iccādi parāparayogo. ‘‘Sīhaṃ disvā bhayaṃ hoti, ghataṃ pivitvā balaṃ jāyate, ‘dha’nti katvā daṇḍo patito’’iccādi lakkhaṇahetuādippayogo. ‘‘Nhatvā gamanaṃ, bhutvā sayanaṃ. Upādāya rūpa’’miccāpi byattayena saddasiddhippayogoti.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如此已经解释了用于表示努力义的词尾为tvā等的词，所有这些词都应理解为无格词。因为在《语义藏》的不变词章中，词尾为tvā等的词被说为无格词。但是在语义学者的观点中，它们依第一格等而成为有格词。
在这个词尾为tvā等的论题中，应该注意以下几点：吃了就走、吃了已去、吃了将去、耕了就播种。从地道出来后，毗提诃（人名）登上船。比丘吃了就去乞食等，这些是具有相同施动者的动词在前时的词尾为tvā等的用法。因为在"吃了就走"中，"吃了"这个词表示前时的动作，而"走"这个词表示后时的动作，这些词具有相同的施动者，因为它们表达单一施动者的动作。因此在这里，行走动作的施动者应理解为就是进食动作的施动者。这个方法在其他类似的情况也应如此运用。
"驱散了黑暗，升起的是太阳；
以智慧之光照耀色相，照亮而升起"
这些也是具有相同施动者在同时的词尾为tvā等的用法。因为这里"驱散"这个词是表示同时动作的词。"升起"这个词不应说是表示后时动作的词，因为这里意指同时动作。正因为如此，应理解为表示同时动作的词。这个方法在其他类似的情况也应如此运用。
有些人举例说"张开嘴睡觉，转动眼睛看"。其他人说"坐着学习，站着说话"。其中张开和转动的后时，以张开的停止为特征来标示看的动作。而"坐着学习，站着说话"中，因为学习和说话之前也有坐和站的动作，所以可以理解为前后时，因此前面的例子更为恰当。因为在日出时就是驱散黑暗的时候。
"关了门进入"等是具有相同施动者在后时的词尾为tvā等的用法。因为这里进入的动作在前，关闭的动作在后，所以应知"关了"这个词表示后时动作，而"进入"这个词表示前时动作。这个方法在其他类似的情况也应如此运用。其他人举例说"咚的一声棍子掉了"。但在表示撞击的场合，撞击产生的声音是同时的，所以这里也是前面的例子更为恰当。
"看见鬼就害怕。以智慧见而他的诸漏已尽"等是不同施动者的用法。因为这里是人看见鬼而害怕，以智慧见而那个人的诸漏已尽。如此不能得到动词的相同施动性，因为见的动作发生在人上，而有等动作发生在怖畏等上，应如是理解。这个方法在其他类似的情况也应如此运用。
这里也应注意："未到河就是山，越过山就是河"等是远近的用法。"见到狮子就害怕，喝了奶油就生力量，咚的一声棍子掉了"等是特征、原因等的用法。"洗了去，吃了睡。取色"等是以变换而成就语言的用法。


Iccevaṃ sabbathāpi samānakattukānaṃ dhātūnaṃ pubbakāle tvādisaddappayogo, samānakattukānaṃ samānakāle tvādisaddappayogo, samānakattukānaṃ aparakāle tvādisaddappayogo, asamānakattukānaṃ tvādisaddappayogo, parāparayogo , lakkhaṇahetuādippayogo, byattayena saddasiddhippayogoti sattadhā tvādiyantānaṃ padānaṃ payogo veditabbo.

Yadi evaṃ kasmā kaccāyane ‘‘pubbakālekakattukānaṃ tuna tvāna tvā vā’’ti pubbakāleyeva ekakattukaggahaṇaṃ katanti? Yetuyyena tvādiyantānaṃ padānaṃ purimakālakriyādīpanato. Kaccāyane hi yebhuyyena pavattiṃ sandhāya ‘‘pubbakālekakattukāna’’nti vuttaṃ. Yasmā pana ‘‘iti katvā’’tiādīnaṃ padānaṃ hetuatthavasenapi pubbācariyehi attho saṃvaṇṇito, tasmā ‘‘bhavitvā’’tiādīnaṃ bhūdhātumayānaṃ tvādisaddantānaṃ padānaṃ aññesañca ‘‘pacitvā’’tiādīnaṃ yathāpayogaṃ ‘‘bhavanahetu pacanahetū’’tiādinā hetuatthopi gahetabbo. Atridaṃ vuccati –

Hetutthepi yato honti, saddā ussukkanatthakā;

Tasmā hetuvasenāpi, vadeyyatthaṃ vicakkhaṇo.

‘‘Iti katvā’’ti saddassa, atthasaṃvaṇṇanāsu hi;

‘‘Iti karaṇahetū’’ti, attho dhīrehi gayhati.

‘‘Gacchāmi dāni nibbānaṃ, yattha gantvā na socati’’;

Iti pāṭhepi hetuttho, gayhate pubbaviññubhi.

‘‘Yasmiṃ nibbāne gamana-hetū’’ti hi kathīyate;

Hetutthevaṃ yathāyoga-maññatrāpi ayaṃ nayo.

Evaṃ bhūtasaddassa atthuddhāro ca tumantapadañca tvādiyantapadañcāti atthattikaṃ vibhattaṃ.

Yo imamatthatikaṃ suvibhattaṃ,

Kaṇṇarasāyanamāgamikānaṃ;

Dhārayate sa bhave gatakaṅkhā,

Pāvacanamhi gate sukhumatthe.

Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ

Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe

Atthattikavibhāgo nāma

Cuddasamo paricchedo.

Evaṃ nānappakārato bhūdhāturūpāni dassitāni.

Padamālā niṭṭhitā.


我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
如此，词尾为tvā等的词的用法应从七个方面来理解：相同施动者的动词在前时的词尾为tvā等的用法、相同施动者在同时的词尾为tvā等的用法、相同施动者在后时的词尾为tvā等的用法、不同施动者的词尾为tvā等的用法、远近的用法、特征原因等的用法、以变换而成就语言的用法。
如果是这样，为什么在《迦旃延论》中说"前时单一施动者用tuna、tvāna、tvā"，只在前时提到单一施动者呢？因为词尾为tvā等的词大多表示前时动作。在《迦旃延论》中是针对大多数情况而说"前时单一施动者"。又因为前代论师们解释"iti katvā"等词也有原因义，所以"bhavitvā"等由bhū词根形成的词尾为tvā等的词，以及其他如"pacitvā"等词，应依其用法而理解"存在的原因、煮的原因"等原因义。关于这点说：
因为表示努力义的词，
也用于原因义，
所以智者应该，
依原因解释其义。
因为在"iti katvā"一词，
的意义注释中，
智者们理解为，
"因为如此作"的意思。
"我今往涅槃，到彼不忧愁"，
这经文中原因义，
也为古智者所取。
因为解释为"因为，
去往彼涅槃"，
如此原因义依用法，
此理亦适用他处。
如此已分析了bhūta词的意义概要、词尾为tum的词和词尾为tvā等的词这三种意义。
谁能持守此善分别的三义，
对经典学者是耳中甘露，
他将在教法微妙义理上，
断除一切疑惑。
至此，为了让智者善巧理解
九分教法、有义释的三藏和语言运用，
而造的《语法指南论》
第十四章意义三分别品完。
如此已从种种方面显示了bhū词根的词形。
词形变化完毕。




